[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 10.6.2008

COM(2008) 345 galīgā redakcija

2008/0110 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula)

(iesniegusi Komisija) {SEC(2008)1994}{SEC(2008)1995}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠVĒSTURE

Reaģējot uz vairākām krīzēm saistībā ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuri apdraudēja cilvēku un dzīvnieku veselības drošību (TSE, dioksīns, MNS), Kopiena ieviesa plašu tiesību aktu kopumu, lai visā ražošanas un izplatīšanas ķēdē „no lauka līdz galdam” uzturētu drošību augstā līmenī. Tāpēc tika pieņemta Regula (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam[1], (še turpmāk — „regula”). Regulā konsolidēti un pārstrādāti dažādi spēkā esošie noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem (DBP). Tajā ieviesti arī stingrāki noteikumi attiecībā uz tādu telpu apstiprināšanu, kurās veic darbības ar DBP, dažu produktu plūsmu novirzīšanu un izsekojamību un tādu pārstrādes standartu īstenošanu, kuri nodrošina, ka no DBP saražotie produkti ir droši, ja tie paredzēti barībai vai tehniskiem mērķiem. Regulu piemēro no 2003. gada 1. maija.

2. KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Saskaņā ar regulas 35. pantu dalībvalstīm jāinformē Komisija par veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstību regulai. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija 2005. gada 24. oktobrī iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā atspoguļota visu 25 dalībvalstu pieredze regulas piemērošanā[2].

Turklāt Komisijas Pārtikas un veterinārais birojs (PVB) 2004. un 2005. gadā ir veicis pārbaudes braucienus uz visām 25 dalībvalstīm, lai novērtētu atbilstības līmeni dalībvalstīs.

Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegto informāciju un PVB konstatējumiem, Komisijas ziņojumā secināts, ka visām dalībvalstīm un uzņēmējiem nav bijis viegli nodrošināt atbilstību regulas noteikumiem. Tomēr atbilstība dalībvalstīs lielākoties ir apmierinoša. Lielākajai daļai pirmās un otrās kategorijas materiāla oficiālās kontroles lielā mērā ir apmierinošas. Tomēr jāpieliek lielākas pūles, lai nodrošinātu DBP izcelsmes materiāla plūsmām vajadzīgo izsekojamību dažādās ražošanas ķēdēs. Ziņojumā ieteica vairākus pasākumus, ar kuru palīdzību varētu labāk panākt vienādu regulas piemērošanu un uzlabot oficiālo kontroļu efektivitāti. Ziņojums arī kalpoja par pamatu plašām debatēm ar dalībvalstīm un dažādu jomu ieinteresētajām personām, kuras ietekmēja noteikumi par DBP.

3. RISINĀMĀ PROBLĒMA

Apspriežoties par ziņojumā skartajiem jautājumiem, noskaidrojās šādas galvenās problēmas, kuras vajadzētu pārskatīt.

► Jāsaglabā galvenie aizsardzības pasākumi, ko piemēro visiem DBP.

► Jāpielāgo DBP noteikumu darbības joma.

► Jāprecizē DBP noteikumu mijiedarbība ar citiem Kopienas tiesību aktiem.

► Jāpanāk, lai DBP kontrolēšana un iedalīšana kategorijās notiktu, labāk apzinoties risku.

Šīs galvenās problēmas jārisina, nemazinot aizsardzības līmeni pret risku cilvēku un dzīvnieku veselībai Kopienā. Uzņēmēji un kompetentās iestādes arī turpmāk atbildēs par to, lai nodrošinātu, ka DBP nosūta tikai uz likumīgi apstiprinātām tirdzniecības vietām. Šos noteikumus var pielāgot tikai tādā mērā, kā to ļauj zinātnes un tehnoloģijas attīstība.

4. APSPRIEŠANĀS UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

4.1. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

4.1.1. Apspriešanās metode, iesaistītās nozares

Iesniedzot ziņojumu Padomei 2005. gada beigās, dalībvalstis norādīja uz plašo vienprātību par galvenajām jomām, kuras noteiktas par pārskatāmām. Diskusijās Komisijas uzmanība tika vērsta uz turpmākiem tehniskiem jautājumiem, un tie ir apskatīti pašreizējā kontekstā.

Gatavojot šo priekšlikumu, notika apspriešanās ar vairākām ieinteresētajām pusēm (ieinteresētās personas, tehniskie eksperti un dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī starptautiskie tirdzniecības partneri). Vairāk nekā 36 Eiropas asociācijām, kuru darbība saistīta ar pārtikas apriti, dzīvnieku un cilvēku veselību (DBP ražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji un lietotāji, ka ari patērētāju organizācijas), tika dota iespēja paust viedokli dažādos veidos, divpusējās sanāksmēs vai atklātā apspriešanā.

Tā kā DBP noteikumi mijiedarbojās ar citiem Kopienas tiesību aktiem, Komisija izveidoja dienestu vadības grupu, kuras pārstāvji tikās divas reizes 2006. gadā no februāra līdz septembrim.

No 2006. gada jūlija līdz decembrim notika sešas tikšanās ar dalībvalstu ekspertiem, lai apspriestu svarīgākos jautājumus saistībā ar pārskatīšanu.

Apspriešanās notika divos posmos.

- Pirmajā posmā notika vispārīga noteikto problēmu un to varbūtējo risinājumu apspriešana.

- Otrajā posmā, kad bija noteikti iespējamie risinājumi, ieinteresētajām personām lūdza sniegt informāciju par noteikto politisko risinājumu varbūtējo ietekmi.

4.1.2. Atbildes un turpmākie pasākumi

Kopumā ieinteresētās personas ir vienisprātis, ka apspriešanā noteiktās problēmas atspoguļo svarīgākās jomas, kuras vajadzētu pārskatīt. Lielākā daļa atklātās apspriešanās dalībnieku it īpaši atbalsta secinājumu, ka regula jāgroza, lai izdarītu vajadzīgos noteikumu pielāgojumus.

4.2. Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

4.2.1. Zinātniskie atzinumi

Pēc tam, kad regulu sāka piemērot, Kopienas zinātniskā padomdevēja struktūra (Zinātniskās vadības komiteja, kuru kopš 2002. gada ir nomainījusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde) ir pieņēmusi vairākus atzinumus par DBP. Šajos zinātniskajos atzinumos bija doti padomi par spēju ierobežot risku, izmantojot apstrādes standartus. Kopumā sniegtie ieteikumi pauž domu, ka jāsaglabā regulas pamatprincips, proti, tādu DBP izslēgšana no barības ķēdes, kuri iegūti no dzīvniekiem, kas nav derīgi cilvēku uzturam.

Saskaņā ar secinājumiem dažus nedrošus blakusproduktus var reģenerēt un droši izmantot, piemēram, tehnisku vai rūpniecisku produktu ražošanai, stingri ievērojot veselības aizsardzības nosacījumus.

4.2.2. Izmantotās metodes

Izmantoja divas galvenās metodes:

1) 25 dalībvalstu kompetento iestāžu iesniegto ziņojumu datu analīzi un

2) Komisijas Pārtikas un veterinārā biroja 2004. un 2005. gadā savākto datu analīzi.

Saņemtie un izmantotie dati ir pārāk plaši un dažādi, lai tos varētu apkopot šajā dokumentā.

Komisijas ziņojumu eksemplāri atrodami

http://ec.europa.eu/food/food/biosafety/animalbyproducts/index_en.htm,

http://ec.europa.eu/food/fvo/index_en.htm

4.3. Ietekmes novērtējums

Komisija ir veikusi iekšējo ietekmes novērtējumu, kā minēts tās darba programmā 2006. gadam. Novērtējuma ziņojums ir atrodams

[http://ec.europa.eu/food/food/biosafety/animalbyproducts/index_en.htm].

Ietekmes novērtējumā apsvērti trīs pamatrisinājumi:

a) rīcība nav vajadzīga;

b) pašregulēšana, norādes vai līdzregulēšana;

c) tiesību aktu pārskatīšana.

Ietekmes novērtējumā secināts, ka, ja piemēro risinājumu „rīcība nav vajadzīga”, domājams, ka sekas būs tirdzniecības pārtraukšana un negatīvas sociāli ekonomiskās izmaksas uzņēmējiem. Pašregulēšana, norādes vai līdzregulēšana neatvieglos slogu, ko radīs juridiski saistošu tekstu nesamērīgi noteikumi.

Saskaņā ar ietekmes novērtējuma konstatējumiem c) risinājums, tiesību akta pārskatīšana, ir vispiemērotākais pašreizējo problēmu risinājums.

5. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ELEMENTI

5.1. Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Priekšlikumā vienotā tekstā ņemti vērā regulas pārskatīšanas rezultāti un atkārtoti ieviesti pārskatītie noteikumi, kā arī pārējie īstenošanas noteikumi. Regulas pielikumos paredzētos noteikumus un atsevišķos Kopienas tiesību aktos paredzētos noteikumus, ar kuriem īsteno minēto regulu vai atkāpjas no tās, piemēram Regula (EK) Nr. 811/2003, Regula (EC) Nr. 79/2005, Regula (EK) Nr. 92/2005 vai Regula (EK) Nr. 181/2006, ieviesīs atkārtoti īstenošanas regulā, izmantojot komiteju procedūru. To sagatavos vienlaicīgi, lai noteikumi stātos spēkā reizē ar šo priekšlikumu.

5.2. Juridiskais pamats

Regulas galvenais mērķis ir dzīvnieku un cilvēku veselības aizsardzība. Tāpēc šis priekšlikums tāpat kā regula ir pamatots ar Līguma 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

5.3. Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro tad, ja priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē.

Priekšlikuma mērķus nevar pilnībā sasniegt ar dalībvalstu rīcību.

Risks, ko rada dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, var nopietni apdraudēt pārtikas un barības aprites drošumu, kā arī mājlopu veselības stāvokli Kopienā. Pēdējo gadu pieredze ar govju sūkļveida encefalopātiju (GSE), mutes un nagu sērgu (MNS), klasisko cūku mēri (KCM) un dioksīnu liecina, ka ar dalībvalstu reakciju vien nepietiek, lai ierobežotu galvenos veselības draudus, arī tāpēc, ka tautsaimniecības nozares ir cieši saistītas kopējā tirgū.

Turklāt DBP un produktus, kuri ražoti no DBP, importē Kopienā no trešām valstīm. Jānodrošina, ka importētie sūtījumi atbilst sanitārajām prasībām, kuras atbilst vismaz Kopienā piemērojamām prasībām.

Priekšlikuma mērķus labāk var sasniegt Kopienas mērogā.

DBP ir iekļauti Līguma I pielikuma produktu sarakstā. Šādu produktu laišana tirgū ir nozīmīgs ienākumu avots daļai lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju, kā arī nozarēm, kas pārstrādā dažus DBP. Lai nodrošinātu racionālu šīs nozares attīstību, ražības paaugstināšanos un lai veicinātu konkurētspēju, ir vajadzīgi dzīvnieku veselības aizsardzības un sabiedrības veselības aizsardzības noteikumi attiecībā uz minētajiem produktiem Kopienas mērogā.

5.4. Proporcionalitāte un vienkāršošana

Ar priekšlikumu tiek vēl vairāk vienkāršoti tiesību akti, mazināts kompetento iestāžu (ES, valstu un trešo valstu) un uzņēmēju administratīvais slogs, vienlaikus saglabājot cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību augstā līmenī.

Tā mērķis ir vienotā tekstā konsolidēt visus īstenošanas pasākumus un atkāpes (uz šodienu pavisam 14 tiesību akti), kas pieņemtas, kopš sāka piemērot regulu.

Tiks precizēta noteikumu par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem mijiedarbība ar citu Kopienas nozaru tiesību aktiem (pārtika, barība, atkritumi, kosmētikas līdzekļi, farmācijas un ārstniecības līdzekļi). Jāizvairās no apstiprināšanas un novirzīšanas prasību dublēšanās, ja vajadzīgais aizsardzības līmenis pieļauj šādu risinājumu.

Ja priekšlikumu pieņems, būs jāatceļ spēkā esošā regula.

6. PRIEKŠLIKUMA DARBĪBAS JOMA

Ņemot vērā gūto praktisko un zinātnisko pieredzi un apspriešanās rezultātus, priekšlikuma galvenie elementi ir saglabāt augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar pārtikas un barības nekaitīgumu un patērētāju aizsardzību, vienlaikus nodrošinot šādus aspektus.

i. Precizēšana

Tiek ieviestas DBP dzīves cikla beigu punkts , lai precizētu brīdi, no kura uz DBP vairs neattiecas regulas prasības ražošanas ķēdē. Šo punktu var fiksēt dažādos posmos, ņemot vērā izmantoto DBP veidu, apstrādes procesa iezīmes vai no DBP ražotā produkta paredzēto gala lietojumu.

Ievērojot juridiskās neskaidrības par darbības jomu noteikumiem par medījamo dzīvnieku DBP, iespējamās atšķirības sanitārajā ziņā tiek novērstas, līdztekus ieviešot noteikumus tiesību aktos par pārtikas higiēnu.

Attiecībā uz mijiedarbību ar citiem Kopienas tiesību aktiem uzņēmumu apstiprināšanu un oficiālo kontroļu veikšanu tiek novērsta prasību dublēšanās, ja vien var uzskatīt, ka viens tiesiskais regulējums pietiekoši attiecas uz mērķiem, ko aizsargā cits tiesiskais regulējums.

ii. Pieeja, kas ļauj labāk apzināties risku

Tiek nostiprināta uzņēmēju galvenā atbildības joma , proti, nodrošināts, ka tiek ievērotas regulas prasības atbilstoši pieejai, kas pieņemta Kopienas tiesību aktos par pārtikas un barības higiēnu. Tādējādi kompetentās iestādes varēs veltīt vairāk resursu, lai pārbaudītu to, kā uzņēmēji pilda šo pienākumu.

It īpaši attiecībā uz tādu DBP produktu ražošanu, kuri nav tieši saistīti ar (pārtikas un) barības nekaitīgumu visā tās apritē (izņemot produktus, kuri ražoti lauksaimniecības dzīvnieku barībai vai kā mēslošanas līdzekļi), uzņēmējiem tiek uzticēta vēl lielāka atbildība par nekaitīgu produktu laišanu tirgū. Viņi var lietot visu kategoriju DBP ar noteikumu, ka ražošanai izmantos nekaitīgas izejvielas, izstrādās nekaitīgus ražošanas procesus vai izmantos DBP gala mērķiem, kuri kopumā ir nekaitīgi. Sīkāk šo risinājumu var izstrādāt, paredzot īstenošanas noteikumus.

DBP klasifikācijā jāievieš jauni produkti, par kuriem ir pierādīts, ka tie rada tikai nelielu risku. Vienlaikus jāsaglabā piesardzības noteikums par to, ka visi DBP, kuri nav skaidri klasificēti, attiecas uz otro kategoriju, un tos nedrīkst izmantot lauksaimniecības dzīvnieku barībā.

Jāprecizē spēkā esošās atkāpes par ārkārtas apglabāšanu un sadedzināšanu uz vietas slimību uzliesmojumu gadījumos, un jāattiecina tās arī uz gadījumiem, kad praksē ir grūti atrast mirušos dzīvniekus saskaņā ar regulas vispārējiem noteikumiem, piemēram, dabas katastrofu gadījumā.

7. CITA INFORMĀCIJA

7.1. Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Priekšlikums atbilst pārējiem Kopienas politikas virzieniem, it īpaši vides aizsardzības politikai, sabiedrības veselības politikai saistībā ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lietošanu barībā, kosmētikā, zālēs un ārstnieciskos līdzekļos.

7.2. Ietekme uz budžetu

Priekšlikums finansiāli neietekmē Eiropas Kopienas budžetu.

7.3. Citi

Priekšlikums ir saskaņā ar Komisijas Lisabonas stratēģijā paredzētajām saistībām uzlabot acquis communautaire , ar atbilstošiem pasākumiem cenšoties novērst varbūtējus draudus veselībai un vienlaikus palielinot konkurētspēju. Priekšlikums ir arī saskaņā ar Komisijas Labāka regulējuma programmu[3].

2008/0110 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[4],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[6],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā:

(1) Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas nav paredzēti cilvēku uzturam, var apdraudēt cilvēku un dzīvnieku veselību. Piedzīvotās krīzes saistībā ar mutes un nagu sērgas uzliesmojumiem, transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (piemēram, govju sūkļveida encefalopātija (GSE)) izplatīšanos un dioksīna konstatēšanu pārtikas produktos ir sekas dažu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nepareizai lietošanai attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselību, pārtikas un barības aprites drošumu un patērētāju uzticēšanos. Turklāt šādām krīzēm var būt plašāka nelabvēlīga ietekme uz sabiedrību kopumā, jo tās ietekmē attiecīgo lauksaimniecības un rūpniecības nozaru pārstāvju sociāli ekonomisko stāvokli un patērētāju uzticēšanos dzīvnieku izcelsmes produktu nekaitīgumam. Arī slimību uzliesmojumiem var būt nelabvēlīga ietekme uz vidi, jo tie ne vien rada problēmas saistībā ar likvidēšanu, bet arī apdraud bioloģisko daudzveidību.

(2) Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus galvenokārt iegūst, kaujot dzīvniekus cilvēku uzturam, kā arī mirušu dzīvnieku likvidēšanas un slimību kontroles pasākumu veikšanas procesā. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti neatkarīgi no to iegūšanas veida var apdraudēt dzīvnieku un cilvēku veselību un vidi. Šis risks atbilstoši jākontrolē, novirzot šādus produktus drošiem likvidēšanas līdzekļiem vai izlietojot tos dažādiem nolūkiem ar noteikumu, ka tiek piemēroti stingri nosacījumi, kas samazina ar tiem saistītos draudus veselībai.

(3) Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšana nav praktiski īstenojams risinājums, jo tā rezultāts būtu nesamērīgas izmaksas un apdraudējums videi. Tieši pretēji, neapšaubāmi visu pilsoņu interesēs ir, lai varētu ilgtspējīgi un droši izmantot plaša spektra dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus dažādos veidos ar nosacījumu, ka tiktu mazināti draudi veselībai. Tiešām, plaša spektra dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus parasti lieto svarīgās ražošanas nozarēs, piemēram, farmācijas, barības un ādas apstrādes nozarē.

(4) Jaunas tehnoloģijas metodes ļauj izmantot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus arvien vairāk ražošanas nozarēs. Tomēr, izmantojot šīs jaunās tehnoloģijas metodes, var rasties draudi veselībai, kuri jāmazina.

(5) Jānosaka visaptverošs un saskanīgs Kopienas veselības noteikumu kopums attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu, darbībām, ko ar tiem veic, pārstrādi, likvidēšanu vai izlietošanu.

(6) Šiem vispārējiem noteikumiem jābūt samērīgiem ar cilvēku un dzīvnieku veselībai radīto risku dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādes dažādos ķēdes posmos, sākot no savākšanas līdz pat to izlietošanai vai likvidēšanai. Paredzot šos noteikumus, jāņem vērā arī apdraudējums videi, ko rada minētās darbības. Kopienas veselības noteikumu kopumā vajadzības gadījumā jāiekļauj veselības noteikumi par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu laišanu tirgū, Kopienas iekšējo tirdzniecību ar tiem un to importu.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulā (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam[7], paredzēti Kopienas noteikumi, kas piemērojami dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem. Pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem, ar minēto regulu ieviesa vairākus noteikumus, kuru mērķis ir aizsargāt pārtikas un barības ķēdes drošumu un kuri papildina Kopienas tiesību aktus pārtikas un barības jomā. Minētie noteikumi ir ievērojami uzlabojuši aizsardzības līmeni Kopienā pret risku, ko rada dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti.

(8) Ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 ieviesa dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu klasifikāciju, iedalot tos trīs kategorijās atbilstoši riska pakāpei. Saskaņā ar šo klasifikāciju, ja uzņēmēji vēlas izmantot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuri nopietni neapdraud cilvēku vai dzīvnieku veselību, it īpaši ja šādi produkti ir iegūti no materiāla, kas ir derīgs cilvēku uzturam, šiem uzņēmējiem jānošķir dažādu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti. Ar minēto regulu arī ieviesa principu, ka lauksaimniecības dzīvniekus nedrīkst barot ar augsta riska materiālu un ka to sugu dzīvniekus, no kurām iegūst attiecīgo produktu, nedrīkst barot ar materiālu, kas iegūts no šo sugu dzīvniekiem. Saskaņā ar minēto regulu barības ķēdē drīkst iekļaut tikai materiālu, kas iegūts no dzīvniekiem, kuriem ir veiktas veterinārās pārbaudes. Turklāt regulā paredzēti noteikumi par pārstrādes standartiem, kuri nodrošina riska mazināšanu.

(9) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 35. panta 2. punktu Komisijai jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par pasākumiem, ko veikušas dalībvalstis, lai nodrošinātu atbilstību minētajai regulai. Ziņojumam vajadzības gadījumā jāpievieno tiesību aktu projekti. Ziņojumu iesniedza 2005. gada oktobrī[8], uzsverot, ka jāievēro Regulā (EK) Nr. 1774/2002 paredzētie principi. Turklāt tajā izcēla jomas, par kurām uzskatīja, ka attiecībā uz tām vajadzīgi minētās regulas grozījumi, proti, jāprecizē tas, kā minētie noteikumi piemērojami gatavai produkcijai, šo noteikumu saistība ar citiem Kopienas tiesību aktiem un konkrēta materiāla klasifikācija. Šo secinājumu pareizību apstiprina arī konstatējumi, kas gūti vairākos apstākļu noskaidrošanas komandējumos uz dalībvalstīm, ko 2004. un 2005. gadā veica Komisijas Pārtikas un veterinārais birojs (PVB). Kā uzskata PVB, jāuzlabo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izsekojamība un oficiālo kontroļu efektivitāte un saskaņotība.

(10) Zinātniskās vadības komiteja, kuru 2002. gadā nomainīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ( EFSA ), ir pieņēmusi vairākus atzinumus par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem. Šie atzinumi apstiprināja, ka jāsaglabā Regulas (EK) Nr. 1774/2002 galvenie principi, proti, ka barības ķēdē nedrīkst nonākt dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no dzīvniekiem, kuriem veiktas veterinārās pārbaudes, kurās pierādīts, ka tie neder cilvēku uzturam. Tomēr šos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus var reģenerēt un izmantot tehnisku vai rūpniecisku produktu ražošanai, ievērojot konkrētus veselības aizsardzības nosacījumus.

(11) Padomes prezidentūras secinājumos par Komisijas ziņojumu, ko pieņēma 2005. gada decembrī, un apspriešanās, ko pēc tam rīkoja Komisija, tika uzsvērts, ka jāuzlabo Regulā (EK) Nr. 1774/2002 paredzētie noteikumi. Skaidri jānosaka galvenie mērķi noteikumiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, proti, ka jākontrolē cilvēku un dzīvnieku veselībai radītais risks un jāaizsargā barības un pārtikas ķēdes drošums. Šīs regulas noteikumiem jāļauj sasniegt šos mērķus.

(12) Šajā regulā paredzētie noteikumi par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem jāpiemēro produktiem, kurus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem nedrīkst lietot cilvēku uzturam, it īpaši ja tie neatbilst tiesību aktiem par pārtikas higiēnu („tiesību aktos paredzētie” dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti). Tomēr minētie noteikumi jāpiemēro arī produktiem, kuri atbilst dažiem noteikumiem par to iespējamo izmantojumu cilvēku uzturam, arī tad, ja tie varbūt paredzēti citiem mērķiem (dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti „pēc izvēles”).

(13) Turklāt, lai novērstu risku, ko rada savvaļas dzīvnieki, šo dzīvnieku liemeņiem vai to liemeņu daļām, par ko ir aizdomas par inficēšanos ar lipīgu slimību, jāpiemēro minētajā regulā paredzētie noteikumi. Tomēr tas nenozīmē, ka obligāti jāsavāc un jālikvidē tādu savvaļas dzīvnieku līķi, kuri ir miruši vai nomedīti to dabīgajā vidē. Ja medījot ievēro labu medīšanas praksi, savvaļas medījamo dzīvnieku iekšējos orgānus un ķermeņa daļas droši var likvidēt turpat uz vietas. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iegūti no nomedītiem medījamiem dzīvniekiem, jāpiemēro tikai šīs regulas noteikumi, ciktāl tiesību aktus par pārtikas higiēnu piemēro šādu medījamu dzīvnieku laišanu tirgū un ciktāl tie saistās ar darbībām, ko veic medījamo dzīvnieku apstrādes uzņēmumi.

(14) Šajā regulā paredzētie noteikumi jāpiemēro dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iegūti no ūdensdzīvniekiem, ja tie nav materiāls, kas piegādāts no kuģiem, kuri darbojas atbilstoši Kopienas tiesību aktiem par pārtikas higiēnu, izņemot materiālu, ar kuru nepārprotami saistīts saslimšanas risks.

(15) Šajā regulā ir lietderīgi precizēt, kuri dzīvnieki klasificējami kā lolojumdzīvnieki, lai no šādiem dzīvniekiem iegūtus blakusproduktus nelietotu lauksaimniecības dzīvnieku barībā. Konkrēti, par lolojumdzīvniekiem jāuzskata to sugu dzīvnieki, kuras minētas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulai (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai[9].

(16) Kopienas tiesību aktu konsekvencei šajā regulā jāizmanto definīcijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001, ar ko nosaka dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilakses, kontroles un apkarošanas noteikumus[10]. Jāprecizē atsauce uz Padomes 1986. gada 24. novembra Direktīvu 86/609/EEK par to dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kas attiecas uz eksperimentāliem un citiem zinātniskiem nolūkiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību[11].

(17) Kopienas tiesību aktu konsekvencei šajā regulā jāizmanto ūdensdzīvnieku definīcija, kas minēta 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīvā 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli[12].

(18) Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvā 1999/31/EK par atkritumu poligoniem[13] minēti nosacījumi, lai izdotu poligona turēšanas atļauju. Šajā regulā jāparedz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšana atkritumu poligonos, kuriem izsniegta minētā atļauja.

(19) Uzņēmējiem ir galvenā atbildība par to, lai darbības tiktu veiktas saskaņā ar šo regulu. Vienlaikus sabiedrības interesēs ir tas, lai tiktu novērsts cilvēku un dzīvnieku veselībai radītais risks, tāpēc būtu jāparedz savākšanas un likvidēšanas sistēma, ar kuras palīdzību nodrošināt tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu drošu likvidēšanu, kurus nedrīkst izmantot vai kurus neizmanto saimniecisku apsvērumu dēļ. Dalībvalstīm jāiegulda atbilstoši resursi šim nolūkam vajadzīgās infrastruktūras izveidei un jānodrošina tās vienmērīga darbība. Paredzot savākšanas un likvidēšanas sistēmas apjomu, jāņem vērā reālais dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daudzums konkrētajā dalībvalstī. Piesardzības apsvērumu dēļ šai sistēmai arī jāatspoguļo plašākas likvidēšanas jaudas vajadzības lipīgu slimību lielu uzliesmojumu gadījumā vai pagaidu tehniski traucējumi esošajā likvidēšanas iekārtā. Dalībvalstīm jāļauj sadarboties citai ar citu un ar trešām valstīm ar nosacījumu, ka tiek ievēroti šajā regulā paredzētie mērķi.

(20) Lai nodrošinātu cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību augstā līmenī, dalībvalstīm arī turpmāk jāveic vajadzīgie pasākumi, ar kuru palīdzību novērš dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nosūtīšanu no ierobežotajām zonām vai uzņēmumiem, it īpaši tādu slimību uzliesmojuma gadījumā, kas minētas sarakstā Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvā 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārējos Kopienas pasākumus konkrētu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus attiecībā uz cūku vezikulāro slimību[14].

(21) Darbības ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuras var ievērojami apdraudēt cilvēku un dzīvnieku veselību, drīkst veikt tikai uzņēmumos, kuri ir iepriekš no kompetentās iestādes saņēmuši atļauju šādu darbību veikšanai. Šo nosacījumu piemēro utilizācijas iekārtās un citās iekārtās, kurās veic darbības ar neapstrādātiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un tos pārstrādā. Vienā un tajā pašā uzņēmumā jāatļauj veikt darbības ar vairāk nekā vienas kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ar nosacījumu, ka tiek novērsta savstarpējas inficēšanās iespējamība. Jāatļauj arī grozīt šos nosacījumus, ja liela mēroga slimības uzliesmojuma dēļ rodas daudz materiāla, kas jālikvidē vai jāpārstrādā, ar noteikumu, ka tiek nodrošināts, lai pagaidu izmantošana ar šādiem grozītiem nosacījumiem neradītu slimību izplatīšanās risku.

(22) Turklāt šādas atļaujas nav vajadzīgas iekārtām un uzņēmumiem, kuros pārstrādā vai veic darbības ar noteikta veida drošu materiālu, piemēram, produktiem, kuri pēc to pārstrādes vairs neapdraud cilvēku un dzīvnieku veselību. Šādas iekārtas un uzņēmumi jāreģistrē, lai varētu veikt materiāla plūsmas oficiālo kontroli un nodrošinātu šīs plūsmas izsekojamību. Konkrēti, iekārtām, kurām piešķirta atļauja vai kuras reģistrētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības[15], jānosaka prasība, lai tās tiktu reģistrētas tikai saskaņā ar šo regulu.

(23) Iekārtas un uzņēmumi jāapstiprina pēc tam, kad tie iesnieguši kompetentajai iestādei informāciju, kas apliecina, ka tiks ievērotas saskaņā ar šo regulu noteiktās prasības par infrastruktūru un iekārtas vai uzņēmuma darbību, lai attiecīgi novērstu izmantotajā pārstrādes procesā radīto risku cilvēku un dzīvnieku veselībai. Kompetentajai iestādei jāpārbauda, vai tiek ievērotas šīs prasības.

(24) Iekārtām un uzņēmumiem, kuru darbība ir atļauta saskaņā Kopienas tiesību aktiem par pārtikas un barības higiēnu, nav jānosaka prasība saņemt atļauju saskaņā ar šo regulu, jo atļaujās, kas piešķirtas saskaņā ar minētajiem Kopienas tiesību aktiem, ir jau ņemti vērā šajā regulā paredzētie mērķi.

(25) Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāiedala trīs kategorijās, kuras atspoguļo cilvēku un dzīvnieku veselībai radītā riska pakāpi, pamatojoties uz riska novērtējumiem. Materiālu, kas rada lielu risku, jāizmanto tikai mērķiem ārpus barības ķēdes, bet materiālu, kas rada mazāku risku, jāatļauj izmantot drošos apstākļos.

(26) Pateicoties zinātnes un tehnoloģijas attīstībai, var izstrādāt pārstrādes procesus, ar kuru palīdzību novērš vai mazina cilvēku un dzīvnieku veselībai radīto risku. Jānodrošina iespēja grozīt šajā regulā minētos materiāla sarakstus, lai ņemtu vērā šādu attīstību. Pirms šādu grozījumu izdarīšanas un saskaņā ar vispārējiem principiem Kopienas tiesību aktos, kuru mērķis ir nodrošināt cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību augstā līmenī, atbilstošā zinātniskā iestādē (piemēram, EFSA , Eiropas Zāļu aģentūra vai Patēriņa preču zinātniskā komiteja) jāveic riska novērtējums atbilstoši tā materiāla veidam, kura radītais risks jāvērtē. Tomēr jāprecizē, ka, sajaucot dažādu kategoriju materiālu, darbībām, ko veic ar maisījumu, jāatbilst standartiem, kuri noteikti tai maisījuma daļai, kas pieder pie augstākās riska kategorijas.

(27) Barībā it īpaši nevajadzētu izmantot materiālu, kas var izraisīt transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE), jo tas ārkārtīgi apdraud cilvēku veselību. Šie ierobežojumi jāattiecina uz savvaļas dzīvniekiem, ar kuru starpniecību var tikt pārnesta kāda infekcijas slimība. Ierobežojumi attiecībā uz tāda materiāla izmantošanu barībā, kas var izraisīt TSE draudus, jānosaka, neskarot Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzētos noteikumus par barību.

(28) Dažu vielu un produktu izmantošana nav atļauta saskaņā ar Padomes 1990. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos[16], un Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvu 96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā[17]. Turklāt Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvā 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos[18], ir paredzēti sīkāk izstrādāti noteikumi par noteiktu vielu un to atlieku kontroli dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos. Direktīvā 96/23/EK ir arī paredzēti noteikumi, kurus piemēro gadījumos, kad konstatē, ka atļautu vielu vai piesārņotāju atliekas pārsniedz atļauto līmeni. Lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu saskaņotību, dzīvnieku izcelsmes produkti, kuros konstatētas vielas, kas neatbilst Regulas (EEK) Nr. 2377/90 un Direktīvas 96/22/EK un Direktīvas 96/23/EK prasībām, attiecīgi jāklasificē kā pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiāls, ņemot vērā risku, ko tās rada pārtikas un barības ķēdei.

(29) Kūtsmēsli un gremošanas trakta saturs nav jālikvidē, ja nodrošina, ka, tos ierokot zemē, neizplatās slimības. Barības ķēdē nevajadzētu izmantot blakusproduktus, ko iegūst no dzīvniekiem, kas miruši lauku saimniecībā un dzīvniekiem, kas nogalināti, lai izskaustu slimības (izņemot TSE). Šis ierobežojums jāpiemēro arī importētiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kurus drīkst ievest Kopienā, arī tad, ja, veicot pārbaudi robežkontroles punktā konstatē, ka tie neatbilst Kopienas tiesību aktiem, un produktiem, kuri neatbilst prasībām, ko piemēro Kopienā veiktajās pārbaudēs.

(30) Pēc Regulas (EK) Nr. 1774/2002 spēka stāšanās dienas dažu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu automātiska klasificēšana kā otrās kategorijas materiālu ļoti ierobežo to varbūtējo izmantošanas spektru, taču ne vienmēr proporcionāli ar to saistītajam riskam. Attiecīgi šie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāpārklasificē kā trešās kategorijas materiāls, lai atļautu tos izmantot dažiem barošanas nolūkiem. Pārējiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav iekļauti kādā no trim kategorijām, piesardzības dēļ jāsaglabā automātiska klasificēšana kā otrās kategorijas materiālu, it īpaši lai veicinātu šāda materiāla vispārēju izslēgšanu no lauksaimniecības dzīvnieku barības ķēdes.

(31) Citos tiesību aktos, kuri stājušies spēkā pēc tam, kad pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu[19], proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu[20] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku[21], un ko papildina Regula (EK) Nr. 1774/2002, paredz, ka uzņēmējiem, kas iesaistīti pārtikas apritē, primārais pienākums ir ievērot Kopienas tiesību aktus, kuru mērķis ir cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzība. Atbilstoši minētajiem tiesību aktiem uzņēmēji, kuri veic darbības saskaņā ar šo regulu, ir arī vispirms atbildīgi par to, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Minēto uzņēmēju attiecīgais pamatpienākums nodrošināt atbilstību šai regulai jāprecizē un jāpaskaidro sīkāk attiecībā uz veidu, kā nodrošinās izsekojamību, piemēram, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu dalīta vākšana un novirzīšana.

(32) Ir vajadzīga pašpārbaudes sistēma, lai nodrošinātu, ka iekārtā vai uzņēmumā tiek pildītas šīs regulas prasības. Pareiza pašpārbaudes īstenošana sniedz norādes pārbaudēm, ko veic kompetentā iestāde. Pašpārbaude jāveic iekārtās, kurās pārstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus (piemēram, utilizācijas iekārtas), iekārtās, kurās dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus transformē biogāzē vai kompostā, un iekārtās, kurās veic darbības ar vairāk nekā vienas kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus (piemēram, iekārtas, kurās uzglabā divu kategoriju izejvielas), piemērojot sistēmu, kas balstās uz riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas ( HACCP ) principiem. Produktiem, kurus paredzēts sadedzināt, līdzsadedzināt vai likvidēt tajā pašā vietā, nav obligāti jāņem paraugi, lai pārbaudītu atbilstību Kopienas standartiem (piemēram, mikrobioloģiskie kritēriji), jo varbūtējais risks tiek novērsts, produktu nelaižot tirgū.

(33) Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus var izmantot tikai tad, ja, tos pārstrādājot un laižot tirgū produktus, kuri ražoti no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, tiek mazināts cilvēku un dzīvnieku veselībai radītais risks. Ja tas nav iespējams, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jālikvidē drošos apstākļos. Saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem jāprecizē pieejamie risinājumi dažādu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izmantošanai.

(34) Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasināti produkti jālikvidē saskaņā ar vides jomā spēkā esošajiem tiesību aktiem par apglabāšanu atkritumu poligonos un atkritumu sadedzināšanu. Lai panāktu konsekvenci, sadedzināšana jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīvu 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu[22]. Uz atkritumu līdzsadedzināšanu (vai nu reģenerācija, vai likvidēšana) attiecas līdzīgi nosacījumi par atļauju un atkritumu sadedzināšanas darbību, it īpaši par emisijas robežvērtībām, notekūdeņiem, un atlieku izplūdi, kontroli un monitoringu un mērījumu prasībām. Tātad jāatļauj visu trīs kategoriju materiāla tieša līdzsadedzināšana bez iepriekšējas pārstrādes.

(35) Jāatļauj dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu izmantošana kā kurināmo sadedzināšanas procesā, nosakot, ka šī darbība nav atkritumu likvidēšana. Tomēr šāds izmantojums ir pieļaujams tikai apstākļos, kuros ir nodrošināta cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzība un ievēroti atbilstoši vides standarti.

(36) Kopienas tiesību aktu konsekvences labad jānosaka, ka materiālu, kas iesniegts detoksikācijas procedūrai, kura definēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīvu 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā[23], var izmantot arī dzīvnieku barībā.

(37) Šajā regulā jāparedz iespēja noteikt pārstrādes metožu parametrus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes laiku, temperatūru, spiedienu, it īpaši metodēm, kuras pašlaik saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 sauc par 2. līdz 7. pārstrādes metodi.

(38) No regulas darbības jomas jāizslēdz čaulgliemju čaulas, kas attīrītas no mīkstajiem audiem vai gaļas. Kopienā ir spēkā dažādas metodes, kā čaulgliemjiem izņemt mīkstos audus vai gaļu, tādēļ jāparedz iespēja izmantot čaulgliemjus, kuriem mīkstie audi vai gaļa nav izņemta pilnībā, ar nosacījumu, ka šāds izmantojums neapdraud cilvēku un dzīvnieku veselību. Labas prakses rokasgrāmatas Kopienas vai valstu līmenī varētu palīdzēt zināšanu izplatīšanai par atbilstošiem apstākļiem, kuros tas būtu iespējams.

(39) Ņemot vērā to, ka risks, ko šādi produkti rada cilvēku un dzīvnieku veselībai, ir ierobežots, jāparedz iespēja kompetentajai iestādei atļaut biodinamisko preparātu sagatavošanu un ierakšanu zemē, izmantojot otrās kategorijas un trešās kategorijas materiālu, kā minēts Padomes 1991. gada 24. jūnija Regulā (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem[24].

(40) Jaunizstrādātās tehnoloģijas metodes ļauj izdevīgi iegūt enerģiju, izmantojot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, vai drošā veidā likvidēt šādus produktus. Lai ņemtu vērā ar to saistīto zinātnes un tehnikas attīstību, visā Kopienā jāatļauj izmantot šādas tehnoloģijas metodes kā alternatīvas metodes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšanai vai izmantošanai. Ja tehnoloģisku procesu ir izstrādājusi privātpersona, pirms dot šādu atļauju pieteikumu, ko pārbaudījusi kompetentā iestāde, jāpārbauda EFSA , lai nodrošinātu, ka ir novērtēts riska mazināšanas potenciāls.

(41) Ir lietderīgi precizēt prasības, kas piemērojamas tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu laišanai tirgū, kurus paredzēts izmantot dzīvnieku barībā, un organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju laišanai tirgū, lai nodrošinātu pārtikas un barības ķēdes aizsardzību. Dzīvnieku barībā drīkst izmantot tikai trešās kategorijas materiālu. Mēslojums, kura ražošanā izmantoti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, var ietekmēt barības un pārtikas ķēdes drošumu. Ja šāds mēslojums ir ražots no proteīnu saturoša materiāla, jāpievieno kāda sastāvdaļa (piemēram, neorganiska vai nesagremojama viela), lai novērstu tiešu izmantošanu dzīvnieku barībā.

(42) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Regulā (EK) Nr. 1523/2007, ar ko aizliedz laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām[25], paredzēts vispārējs aizliegums laist tirgū un importēt vai eksportēt kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām. Tomēr šis aizliegums nedrīkst ietekmēt šajā regulā paredzēto pienākumu likvidēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuri iegūti no kaķiem un suņiem, ieskaitot kažokādas.

(43) Lai sekmētu zinātnes un pētniecības attīstību, jāizmanto visu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, dažkārt arī daudzumā, kas ir mazāks par komerciālai apmaiņai izmantoto daudzumu. Lai atvieglotu šāda materiāla importēšanu un izmantošanu, jānodrošina iespēja kompetentajai iestādei noteikt šādu darbību veikšanas nosacījumus katrā konkrētajā gadījumā. Ja vajadzīga rīcība Kopienas līmenī, jānosaka saskaņoti noteikumi.

(44) Regulā (EK) Nr. 1774/2002 ir sīki izstrādāti noteikumi, kuri ļauj izņēmuma kārtā izmantot otrās kategorijas un trešās kategorijas materiālu noteiktu dzīvnieku barošanai (piemēram, zooloģisko dārzu dzīvnieki). Šajā regulā jāparedz identiski noteikumi, un papildus jāparedz iespēja noteikt sīki izstrādātus noteikumus, lai kontrolētu varbūtēju risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

(45) Regula (EK) Nr. 1774/2002 ļauj izmantot pirmās kategorijas materiālu dabīgajā vidē dzīvojošu apdraudētu maitēdāju putnu sugu barošanai. Lai nodrošinātu atbilstošu instrumentu šo sugu saglabāšanai, arī šajā regulā jāatļauj minētā barošanas prakse saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti slimību izplatīšanās novēršanai.

(46) Īpašās situācijās, it īpaši attālos apgabalos, vai slimības kontroles situācijās, kad jāveic tādu dzīvnieku ārkārtas apglabāšana, kuri nogalināti, lai kontrolētu nopietnu lipīgas slimības uzliesmojumu, jāattaisno nepārstrādātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, it īpaši beigtu dzīvnieku, apglabāšana un sadedzināšana. Citos gadījumos ierobežojošs faktors slimības kontrolēšanā varētu būt reģionā vai dalībvalstī pieejamā kausēšanas vai sadedzināšanas jauda.

(47) Pašlaik spēkā esošā atkāpe par nepārstrādātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apglabāšanu un sadedzināšanu jāattiecina arī uz apgabaliem, kuri ir praktiski nepieejami vai kuros ir apdraudēta savākšanas personāla veselība un drošība. Pieredze, kas gūta, piemērojot Regulu (EK) Nr. 1774/2002, liecina, ka šādos izņēmuma gadījumos var attaisnot likvidēšanu, apglabājot uz dzīvniekus vietas, lai nodrošinātu to ātru likvidēšanu un novērstu slimību izplatīšanās risku. Attālo apgabalu kopējai platībai dalībvalstīs jābūt ierobežotai, lai nodrošinātu, ka tiek pildīts vispārējais pienākums paredzēt atbilstošu likvidēšanas sistēmu, kura atbilst šajā regulā minētajiem noteikumiem.

(48) Uzņēmumiem, kuros dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus apstrādā tikai nelielā daudzumā, neapdraudot cilvēku un dzīvnieku veselību, jāļauj likvidēt šādus blakusproduktus valsts uzraudzībā veidos, kas nav paredzēti saskaņā ar šo regulu.

(49) Jāprecizē kompetentās iestādes iespējamie rīcības plāni oficiālās kontroles veikšanai, lai nodrošinātu juridisku noteiktību, it īpaši par darbību apturēšanu vai ilgstošu pārtraukšanu.

(50) Dalībvalstu pienākums paredzēt pietiekamu likvidēšanas infrastruktūru ietver arī finansiālas un cita veida saistības. Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var kontrolēt to teritorijā likvidējamā materiāla iespējamo, kompetentajai iestādei jāatļauj šāda materiāla nosūtīšana uz to teritoriju.

(51) Lai nodrošinātu varbūtējā riska kontroli, var noteikt sterilizāciju spiediena ietekmē un papildu nosacījumus par pārvadāšanu. Lai nodrošinātu izsekojamību un sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras kontrolē materiāla plūsmu, informācijas sniegšanai par visa pirmās kategorijas un otrās kategorijas materiāla un atvasinātu produktu, kuri iegūti kausēšanas darbību rezultātā, un trešās kategorijas pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu saņemšanu jāizmanto TRACES sistēma, ko ieviesa ar Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmumu par TRACES sistēmas ieviešanu[26].

(52) Lai atvieglotu sūtījumu pārvadāšanu caur trešām valstīm, kuras ir kaimiņvalstis vairāk nekā vienai dalībvalstij, jāievieš īpašs režīms sūtījumu saņemšanai no vienas dalībvalsts teritorijas otras dalībvalsts teritorijā caur trešās valsts teritoriju, lai nodrošinātu, ka sūtījumiem, kurus atkārtoti ieved Kopienas teritorijā, veic veterinārās pārbaudes saskaņā ar Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu[27].

(53) Kopienas tiesību aktu konsekvences labad jāprecizē saistība starp noteikumiem, kuri paredzēti šajā regulā, un Kopienas tiesību aktiem par atkritumiem. It īpaši jāpanāk konsekvence ar atkritumu eksporta aizliegumu, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regula (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem[28]. Lai novērstu varbūtēju kaitīgu ietekmi uz vidi, jāaizliedz tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu eksports, kuri paredzēti likvidēšanai sadedzinot un aprokot atkritumu poligonā. Lai novērstu varbūtēju kaitīgu ietekmi uz vidi un risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, nedrīkst arī ļaut eksportēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus uz trešām valstīm, kuras nav ESAO dalībvalstis, ar mērķi tos izmantot biogāzes ražošanā vai kompostēšanas iekārtās. Piemērojot noteikumus, ar kuriem atkāpjas no 37. pantā paredzētā eksporta aizlieguma, Komisija savos lēmumos pilnībā ievēro Bāzeles Konvenciju par bīstamo atkritumu starptautisko pārvadājumu un to apglabāšanas kontroli un šīs Konvencijas grozījumus Līgumslēdzēju pušu konferences Lēmumā III/1, ko Eiropas Kopiena ir attiecīgi ratificējusi ar Padomes Lēmumu 93/98/EEK[29] un Lēmumu 97/640/EK[30] un īstenojusi ar Regulu (EK) Nr. 1013/2006.

(54) Turklāt jānodrošina, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuri sajaukti vai piesārņoti ar bīstamajiem atkritumiem, kas minēti Komisijas 2000. gada 3. maija Lēmumā 2000/532/EK, ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts[31], importē, eksportē vai nosūta tikai dalībvalstu starpā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1013/2006. Jāparedz arī noteikumi par šāda materiāla nosūtīšanu vienas dalībvalsts teritorijā.

(55) Komisijai jāspēj nodrošināt pārbaužu veikšanu dalībvalstīs. Kopienas pārbaudes trešās valstīs jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem[32].

(56) Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu imports Kopienā un šāda materiāla tranzīts jāveic saskaņā ar noteikumiem, kuri ir vismaz tikpat stingri kā Kopienā piemērojamie noteikumi. Alternatīvi var uzskatīt, ka noteikumi, kurus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem piemēro trešās valstīs, ir pielīdzināmi Kopienas tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem. Produktiem, kurus paredzēts izmantot nolūkiem ārpus barības ķēdes, jāpiemēro vienkāršoti importa noteikumi, jo šie produkti var radīt risku.

(57) Kopienas tiesību akti par tādu atvasinātu produktu ražošanu, kurus paredzēt izmantot kā kosmētikas līdzekļus, zāles vai ārstnieciskus līdzekļus ir plašs tiesiskā regulējuma kopums, kas reglamentē šādu produktu laišanu tirgū: Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīva 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem[33], Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm[34], Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm[35], Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīva 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm[36], Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm[37] un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīva 98/79/EK par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā[38] („īpašās direktīvas”). Tomēr īpašās direktīvas par kosmētikas līdzekļiem un ārstnieciskiem līdzekļiem nenodrošina aizsardzību pret risku saistībā ar dzīvnieku veselību. Tādos gadījumos šim riskam jāpiemēro šī regula un jābūt iespējai veikt drošības pasākumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002.

(58) Arī uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātiem produktiem, kurus ražotājam piegādā kā materiālu vai sastāvdaļas šādu atvasinātu produktu ražošanai, jāattiecina īpašo direktīvu prasības, ciktāl tās paredz noteikumus, ar kuriem kontrolē cilvēku un dzīvnieku veselībai radīto risku. Šīs īpašās direktīvas jau reglamentē dzīvnieku izcelsmes izejmateriālu, ko var izmantot minēto atvasināto produktu ražošanai, un nosaka konkrētus nosacījumus, lai nodrošinātu cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību. It īpaši Padomes Direktīva 76/768/EEK izslēdz pirmās kategorijas un otrās kategorijas materiālu no kosmētikas līdzekļu sastāva un nosaka ražotājiem pienākumu piemērot labu ražošanas praksi. Komisijas 2003. gada 23. aprīļa Direktīva 2003/32/EK[39] ievieš sīki izstrādātas specifikācijas attiecībā uz medicīnas ierīcēm, kas ražotas, izmantojot dzīvnieku izcelsmes audus.

(59) Tomēr gadījumos, kad minētie nosacījumi īpašajās direktīvās vēl nav paredzēti vai kad tie neattiecas uz noteiktu risku saistībā ar cilvēku un dzīvnieku veselību, jāpiemēro šī regula.

(60) Lai nodrošinātu izsekojamību, uzņēmējiem jānorāda kompetentajai iestādei darbības, kurās izmanto šādu dzīvnieku izcelsmes izejmateriālu, lai iestādes, kuras atbild par cilvēku un dzīvnieku veselību, varētu iejaukties gadījumos, kad netiek ievēroti šajā regulā paredzētie noteikumi.

(61) Daži atvasināti produkti nenonāk barības ķēdē, vai tos neiestrādā zemē, kur gana lauksaimniecības dzīvniekus vai kur pļauj zāli dzīvnieku barošanai. Šādi atvasināti produkti ir tehniskiem mērķiem paredzēti produkti, piemēram, apstrādātas jēlādas ādas izstrādājumu ražošanai, pārstrādāta vilna, ko izmanto tekstilrūpniecībā, kaulu produkti līmes ražošanai un pārstrādāts materiāls, kas paredzēts lolojumdzīvnieku barībai. Uzņēmējiem jāļauj laist tirgū šādus produktus ar nosacījumu, ka tie ir iegūti no izejmateriāla, kurš nav jāapstrādā, vai ka to apstrāde vai apstrādātā materiāla gala lietojums nodrošina atbilstošu riska kontroli.

(62) Kopienas noteikumi var arī paredzēt, ka šādu produktu laišanai tirgū nav jāpiemēro nekādas prasības, ja to attaisno fakts, ka šie produkti nerada risku, it īpaši ja var noteikt beigu punktu ražošanas ķēdē, pēc kura iegūtais materiāls vairs nerada būtisku risku.

(63) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 uz dažiem produktiem, sevišķi gvano, dažām jēlādām, kas jāapstrādā īpašā veidā (piemēram, jāmiecē) un dažām medību trofejām neattiecina minētās regulas prasības. Līdzīgi izņēmumi jāparedz īstenošanas pasākumos, kā tas ir tauku pārstrādes produktu gadījumā. Tomēr, lai saglabātu atbilstošu barības ķēdes aizsardzības līmeni, uzņēmējiem, kuri izmanto pirmās kategorijas un otrās kategorijas materiālu lolojumdzīvnieku barības ražošanai, jāpatur spēkā prasība par atļaujas saņemšanu.

(64) Ja tautsaimniecības nozares, uz kurām attiecas šī regula, Kopienas un valstu līmenī izplatīs un izmantos labas prakses rokasgrāmatas, tas var būt lietderīgs instruments, lai uzlabotu zināšanas par šīs regulas piemērošanai noderīgiem praktiskiem instrumentiem un lai izstrādātu šādus instrumentus.

(65) Vairākās dalībvalstīs ir atklāti daži gadījumi, kad nav ievēroti Regulā (EK) Nr. 1774/2002 paredzētie noteikumi. Tātad papildus stingrai šo noteikumu īstenošanai uzņēmējiem, kuri neievēro minētos noteikumus, jānosaka arī krimināltiesiskas un citas sankcijas. Tāpēc dalībvalstīm jāpieņem noteikumi par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem.

(66) Tā kā dalībvalstis nevar vajadzīgajā līmenī sasniegt veicamās darbības mērķus, un tādēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā minēts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(67) Lai veicinātu juridisku noteiktību un ņemot vērā Komisijas vispārējo mērķi par Kopienas tiesību aktu vienkāršošanu, šajā regulā jāparedz saskanīgs noteikumu kopums, ņemot vērā Regulā (EK) Nr. 1774/2002 paredzētos noteikumus, kā arī pieredzi un sasniegumus, kas gūti pēc minētās regulas stāšanās spēkā. Tāpēc jāatceļ Regula (EK) Nr. 1774/2002, un tā jāaizstāj ar šo regulu.

(68) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[40]. Lai panāktu Kopienas tiesību aktu konsekvenci un darītu tos skaidrākus, atsevišķos īstenošanas tiesību aktos jāparedz tehniskie noteikumi attiecībā uz īpašām darbībām, kas saistītas ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un kas pašlaik ir paredzētas Regulas (EK) Nr. 1774/2002 pielikumos, kā arī īstenošanas pasākumi, ko pieņem, pamatojoties uz minēto regulu[41]. Jākonsultē un jāinformē patērētāji un sociālekonomisko grupu pārstāvji, kuri strādā ar jautājumiem, kas saistīti ar šo regulu, saskaņā ar Komisijas 2004. gada 6. augusta Lēmumu 2004/613/EK par padomdevējas grupas izveidi pārtikas aprites un dzīvnieku un augu veselības jomā[42].

(69) Komisija jāpilnvaro pieņemt noteikumus par tādu iekārtu un uzņēmumu atrašanās vietu un aprīkojumu, kuri veic darbības ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādi un darbībām saistībā ar tiem, par materiāla iedalīšanu kategorijās, ņemot vērā risku, ko tie rada cilvēku un dzīvnieku veselībai, par pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izsekojamību, par atkāpēm attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu un izmantošanu, par nosacījumiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu laišanai tirgū, par kontroles nosacījumiem dažu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu nosūtīšanai no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti un nosacījumiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu importam un tranzītam. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

(70) Efektivitātes nolūkā jāsaīsina regulatīvās procedūras ar kontroli parastie termiņi, lai pieņemtu pasākumus, kas precizētu nosacījumus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nosūtīšanai no ierobežotajām saimniecībām, iekārtām vai zonām,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA . VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. iedaļa . PRIEKšMETS, DARBīBAS JOMA, DEFINīCIJAS, INFRASTRUKTūRA

1. PANTS PRIEKšMETS

Šī regula nosaka dzīvnieku veselības aizsardzības un sabiedrības veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un no tiem iegūtiem produktiem, lai:

a) novērstu un mazinātu šādu produktu radītu risku dzīvnieku un cilvēku veselībai un

b) aizsargātu pārtikas un barības ķēdes drošumu.

2. pantsDarbības joma

1. Šo regulu piemēro dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un no tiem iegūtiem produktiem, kuri

a) saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem ir izslēgti no cilvēku uztura vai

b) saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem var būt paredzēti cilvēku uzturam, taču pēc uzņēmēja lēmuma ir paredzēti citiem mērķiem, nevis cilvēku uzturam.

2. Šo regulu nepiemēro šādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un no tiem iegūtiem produktiem.

a) Veseli savvaļas dzīvnieku ķermeņi vai to daļas:

i) attiecībā uz ko nepastāv aizdomas par inficēšanos ar slimībām, kuras iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, izņemot zivis, kas izkrautas krastā komerciāliem mērķiem,

ii) tādu savvaļas sauszemes dzīvnieku gadījumā, kurus pēc nogalināšanas nesavāc, atbilstoši labai medīšanas praksei;

b) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuri iegūti no savvaļas medījamiem dzīvniekiem un savvaļas medījamo dzīvnieku gaļas, kas minēta Regulas (EK) Nr. 853/2004 1. panta 3. punkta e) apakšpunktā;

c) oocīti, embriji un sperma, kas paredzēta reprodukcijai;

d) šķidrais piens, jaunpiens un no tā iegūti produkti, ko iegūst, uzglabā, likvidē vai izlieto izcelsmes saimniecībā;

e) čaulgliemju čaulas, kas attīrītas no mīkstajiem audiem vai gaļas;

f) ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi, izņemot tos, kuri:

i) ir no starptautisko līniju transportlīdzekļiem,

ii) ir paredzēti lietošanai dzīvnieku barībā,

iii) ir paredzēti lietošanai biogāzes iekārtā, kompostam vai tādu atvasinātu produktu ražošanai, kuri paredzēti lietošanai, izmantojot alternatīvas metodes, kā minēts 22. panta a) punktā; un

g) neskarot Kopienas tiesību aktus vides jomā, materiāls, ko likvidē jūrā un kas iegūts zvejas darbību rezultātā uz kuģiem, kuri atbilst Regulas (EK) Nr. 852/2004 un Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām, izņemot materiālu, kas iegūts, uz klāja ķidājot zivis ar slimības pazīmēm, ieskaitot parazītus.

3. Šo regulu nepiemēro šādiem atvasinātiem produktiem, uz kuriem attiecina VI nodaļā paredzēto īpašo režīmu.

a) Kosmētikas līdzekļi, kas definēti Direktīvas 76/768/EEK 1. panta 1. punktā;

b) aktīvas implantējamas medicīnas ierīces, kas definētas Direktīvas 90/385/EEK 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

c) medicīnas ierīces, kas definētas Direktīvas 93/42/EEK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

d) medicīnas ierīces, ko lieto in vitro diagnostikā un kas definētas Direktīvas 98/79/EK 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

e) veterinārās zāles, kas definētas Direktīvas 2001/82/EK 1. panta 2. punktā;

f) zāles, kas definētas Direktīvas 2001/83/EEK 1. panta 2. punktā.

4. Šī regula neskar Kopienas veterināros tiesību aktus, kuru mērķis ir dzīvnieku slimību kontrole un izskaušana.

3. pantsDefinīcijas

Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas.

1) „Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti” ir beigtu dzīvnieku veseli liemeņi vai to daļas, vai 11., 12. un 13. pantā minētie dzīvnieku izcelsmes produkti, ieskaitot oocītus, embrijus un spermu;

2) „dzīvnieks” ir jebkurš bezmugurkaulnieks vai mugurkaulnieks (ieskaitot zivis, rāpuļus un abiniekus);

3) „lauksaimniecības dzīvnieks” ir:

a) jebkurš dzīvnieks, ko cilvēki tur, nobaro vai audzē, lai iegūtu pārtiku, vilnu, kažokādas, spalvas, jēlādas un ādas vai jebkādu citu dzīvnieku izcelsmes produkciju, vai izmantošanai citiem mērķiem lauksaimniecībā,

b) zirgu dzimtas dzīvnieki;

4) „savvaļas dzīvnieks” ir jebkurš dzīvnieks, kuru netur cilvēki;

5) „lolojumdzīvnieks” ir jebkurš tādu sugu dzīvnieks, ko cilvēki parasti baro un tur tādiem mērķiem, kas nav lauksaimniecība, un kuras ir minētas Regulas (EK) Nr. 998/2003 I pielikumā;

6) „ūdensdzīvnieki” ir ūdensdzīvnieki, kas definēti Direktīvas 2006/88/EK 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

7) „kompetentā iestāde” ir dalībvalsts centrālā iestāde, kas ir kompetenta nodrošināt šīs regulas prasību izpildi, vai cita iestāde, kam minētā centrālā iestāde ir deleģējusi šo kompetenci. Vajadzības gadījumā tā ir arī atbilstošā iestāde trešajā valstī;

8) „laišana tirgū” ir visas darbības, kuru mērķis ir pārdot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus trešai personai Kopienā, vai cita veida piegāde par maksu vai bez maksas šai trešai personai, vai glabāšana, lai tos piegādātu šai trešai personai;

9) „tranzīts” ir Kopienu šķērsojošs pārvadājums no vienas trešās valsts teritorijas uz citu trešās valsts teritoriju, izņemot jūras pārvadājumus vai aviopārvadājumus;

10) „eksports” ir pārvadājums no Kopienas uz trešām valstīm;

11) „ražotājs” ir persona, kura ražo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus;

12) „uzņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, ieskaitot ražotāju, kuras reālā pārziņā ir kāds no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātiem produktiem;

13) „transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE)” ir visas transmisīvās sūkļveida encefalopātijas, kas definētas Regulas (EK) Nr. 999/2001 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

14) „īpašs riska materiāls” ir īpašs riska materiāls, kas definēts Regulas (EK) Nr. 999/2001 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

15) „atvasināti produkti” ir produkti, kuri iegūti pēc viena vai vairākiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādes, transformēšanas vai pārstrādes posmiem;

16) „sterilizācija spiediena ietekmē” ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes veids, kad tos pēc sasmalcināšanas daļiņās, kas nav lielākas par 50 milimetriem, karsē tā, lai temperatūra iekšpusē būtu virs 133 °C vismaz 20 minūtes bez pārtraukuma pie absolūtā spiediena vismaz 3 bāri;

17) „dzīvnieku izcelsmes produkti” ir no dzīvniekiem iegūti produkti un no šiem produktiem iegūti produkti, ieskaitot dzīvus dzīvniekus, ja tie ir sagatavoti šādai izmantošanai;

18) „kūtsmēsli” ir lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi un/vai urīns, kuros var būt arī pakaiši, vai nemineralizēts gvano;

19) „atļauts atkritumu poligons” ir atkritumu poligons, kura darbībai ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 1999/31/EK;

20) „apstiprināta iekārta” ir iekārta, kas apstiprināta saskaņā ar šo regulu noteiktas darbības veikšanai, kas saistīta ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izmantošanu (izņemot zvejas kuģus);

21) „uzņēmums” ir vieta, kur ražo atvasinātus produktus, ko reglamentē citi Kopienas tiesību akti;

22) „organiskais mēslojums” un „augsnes ielabotāji” ir dzīvnieku izcelsmes materiāls, ko atsevišķi vai kopā izmanto, lai saglabātu vai uzlabotu augu apgādi ar barības vielām un augšņu fizikālās un ķīmiskās īpašības un bioloģisko aktivitāti; tajos var būt kūtsmēsli, gremošanas trakta saturs, komposts un fermentācijas atliekas;

23) „attāls apgabals” ir apgabals, kur dzīvnieku populācija ir tik maza un kur likvidēšanas iekārtas atrodas tik tālu, ka pasākumi, kas vajadzīgi dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanai un transportam, būtu nepieņemami apgrūtinoši salīdzinājumā ar likvidēšanu uz vietas.

24) „pārtika” ir pārtika, kas definēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā;

25) „barība” ir barība, kas definēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 4. punktā.

4. pantsValstu infrastruktūra un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanas un likvidēšanas sistēma

1. Dalībvalstis savā teritorijā ievieš atbilstošu infrastruktūru, kura nodrošina, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus

a) savāc, transportē un identificē bez liekas kavēšanās,

b) likvidē saskaņā ar šo regulu.

2. Dalībvalstis

a) paredz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanas un likvidēšanas sistēmu, kas efektīvi darbojas un kuru pastāvīgi uzrauga kompetentā iestāde,

b) piešķir atbilstošus resursus šādas sistēmas darbībai.

3. Dalībvalstis var pildīt šajā pantā noteiktās saistības, sadarbojoties ar citām dalībvalstīm un trešām valstīm.

2. iedaļa. dzīvnieku veselības ierobežojumi

5. PANTS VISPāRīGI DZīVNIEKU VESELīBAS IEROBEžOJUMI

1. Neskarot 2. panta 4. punktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus nedrīkst nosūtīt no saimniecībām, iekārtām vai zonām, uz ko attiecas ierobežojumi

a) saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem veterinārijas jomā vai

b) nopietna tādas lipīgas slimības uzliesmojuma gadījumā,

i) kas minēta Direktīvas 92/119/EEK I pielikumā, vai

ii) minēta sarakstā, ko izveidojusi Komisija.

Pasākumus, kas minēti b) apakšpunkta ii) punktā un ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

2. 1. punktu nepiemēro, ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus nosūta saskaņā ar nosacījumiem, kuri jāpieņem Komisijai, lai novērstu cilvēkiem vai dzīvniekiem lipīgas slimības izplatīšanos.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 5. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

3. iedaļa. Iekārtu un uzņēmumu apstiprināšana

6. PANTS IEKāRTAS UN UZņēMUMI, KURI JāAPSTIPRINA

1. Iekārtas un uzņēmumus, kuri veic darbības ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, apstiprina kompetentā iestāde.

Apstiprinot, precizē, kuru no turpmāk minētajām darbībām apstiprina:

a) darbību veikšanu ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, uzglabāšanu vai pārstrādi;

b) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transformēšanu biogāzē vai kompostā;

c) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanu;

d) tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu likvidēšanu vai reģenerāciju līdzsadedzināšanas iekārtās, kuri ir atkritumi;

e) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu izmantošanu kā kurināmo;

f) lolojumdzīvnieku barības izmantošanu iekārtas vai uzņēmuma darbībā vai tās ražošanu, kā minēts 45. panta trešajā daļā.

2. 1. punktā minētajā apstiprinājumā precizē, vai iekārta vai uzņēmums ir apstiprināts darbību veikšanai ar šādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem.

a) Konkrētas kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasināti produkti, kuri minēti 11., 12. un 13. pantā; vai

b) vairāk nekā vienas kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasināti produkti, kuri minēti 11., 12. un 13. pantā, norādot, vai ir veiktas šādas darbības:

i) pastāvīgi ievērojot stingras nodalīšanas nosacījumu, kas novērš risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, vai

ii) uz laiku ievērojot nosacījumus, kuri novērš piesārņošanu, lai pielāgotos apstākļiem, kad šādiem produktiem trūkst jaudas

- saistībā ar plašu epizootiskas slimības uzliesmojumu vai

- citiem ārkārtējiem un neparedzētiem apstākļiem.

7. pantsIzņēmumi apstiprināšanas prasībai

1. Atkāpjoties no 6. panta 1. punkta, apstiprinājums nav jāpieprasa:

a) darbībām, uz kurām attiecas tādu iekārtu un uzņēmumu apstiprinājums, kas ir apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar

i) Regulu (EK) Nr. 853/2004 vai

ii) Regulu (EK) Nr. 183/2005;

b) sadedzināšanas iekārtām un līdzsadedzināšanas iekārtām, kurām ir atļauja darboties saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK;

c) biogāzes un kompostēšanas iekārtām, kurās transformē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus saskaņā ar standarta parametriem, kas noteikti atbilstoši 9. panta c) punktam;

d) neskarot VI nodaļu, uzņēmumiem, kuros ražo atvasinātus produktus, kas ir minēti 2. panta 3) punktā;

e) neskarot VI nodaļu, uzņēmējiem, kuri importē, vāc vai novirza dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus tikai 2. panta 3) punktā minēto atvasināto produktu ražošanai;

f) iekārtām un uzņēmumiem, uz ko attiecas VI nodaļas 2. iedaļa, izņemot 6. panta 1) punkta f) apakšpunktā minētās iekārtas.

2. Iekārtas un uzņēmumus, uz ko attiecas izņēmums par apstiprināšanu saskaņā ar 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu, reģistrē kompetentā iestāde pēc uzņēmēja pieprasījuma.

Pieprasījumā jābūt šādai informācijai:

a) izmantoto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kategorija;

b) to darbību veids, kuras veiktas, izmantojot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus kā izejmateriālu, un uz kurām attiecas pieprasījums.

3. Sīki izstrādātus noteikumus par 2. punktā paredzēto reģistrācijas pieprasījumu var pieņemt saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto procedūru.

8. pantsIekārtu apstiprināšana

1. Kompetentā iestāde apstiprina iekārtu ar nosacījumu, ka uzņēmējs reizē ar pieprasījumu iesniedz dokumentus, ka apliecina, ka:

a) iekārta ir projektēta un konstruēta saskaņā ar šo regulu, un tajā darbojas atbilstoši kontroles mehānismi, lai novērstu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, turklāt tā atbilst visiem pasākumiem, kuri attiecīgajai vietai un aprīkojumam noteikti saskaņā ar 3. punktu, it īpaši lai attīrītu notekūdeņus, kuri izplūst no telpām pēc filtrēšanas;

b) Iekārtā veic darbības ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un, ja tas vajadzīgs saistībā ar šo regulu vai noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu, atvasinātiem produktiem atbilstoši higiēnas noteikumiem, kuri paredzēti saskaņā ar 9. pantu;

c) vajadzības gadījumā, ja to prasa saskaņā ar 3. punktu pieņemtie pasākumi, uzņēmējs ir veicis iekārtā izmantojamā procesa validēšanu, lai pārbaudītu tā spēju novērst risku cilvēku un dzīvnieku veselībai; un

d) uzņēmējs iekārtā ir nodrošinājis 17. pantā minēto pašpārbaudes sistēmu.

2. Iekārtu apstiprina tikai pēc tam, kad to apmeklējusi kompetentā iestāde.

Kompetentā iestāde var piešķirt nosacītu apstiprinājumu, ja pēc apmeklējuma tā uzskata, ka iekārta atbilst visām 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām prasībām.

Tā piešķir pilnīgu apstiprinājumu tikai tad, ja pēc tam, kad trīs mēnešos pēc nosacītā apstiprinājuma piešķiršanas tā veikusi jaunu iekārtas oficiālo kontroli, tā uzskata, ka iekārta atbilst pārējām piemērojamajām prasībām.

Ja iekārtā ir acīmredzami uzlabojumi, taču tā joprojām neatbilst visām piemērojamajām prasībām, kompetentā iestāde var pagarināt nosacīto apstiprinājumu. Tomēr nosacītā apstiprinājuma termiņš kopumā nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

3. Pasākumus, lai īstenotu validēšanu, kas uzņēmējam jāveic saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, var noteikt saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto procedūru.

9. pantsĪstenošanas pasākumi

Šīs sadaļas īstenošanas pasākumus var noteikt Komisija attiecībā uz

a) prasībām, kas piemērojamas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu sadedzināšanai, līdzsadedzināšanai un to izmantošanai kā kurināmo, kā minēts 6. panta 1) punkta c), d) un e) apakšpunktā;

b) nosacījumiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu izmantošanu iekārtas vai uzņēmuma darbībā, pārstrādi vai uzglabāšanu vienā un tajā pašā iekārtā vai uzņēmumā, ja:

i) šādas darbības veic atsevišķi,

ii) šādas darbības veic īslaicīgi;

c) transformēšanas standarta parametriem biogāzes un kompostēšanas iekārtām, kā minēts 7. panta 1) punkta c) apakšpunktā;

d) tādu iekārtu un uzņēmumu atrašanās vietu un aprīkojumu, kuriem vajadzīgs apstiprinājums attiecībā uz:

i) vispārējām higiēnas prasībām, kas piemērojamas apstiprinātās iekārtās un uzņēmumos,

ii) tehniskām prasībām dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu izmantošanai iekārtas vai uzņēmuma darbībā, apstrādei, transformēšanai un pārstrādei apstiprinātās iekārtās un uzņēmumos,

iii) notekūdeņu, kuri izplūst no telpām pēc filtrēšanas, attīrīšanas standartiem, ieskaitot filtra poru lielumu un prasību izmantot filtrus, kuri spēj efektīvi attīrīt notekūdeņus no dažiem patogēniem.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

4. iedaļa. Iedalījums kategorijās

10. PANTS DZīVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU UN ATVASINāTU PRODUKTU IEDALīJUMS KATEGORIJāS

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus iedala īpašās kategorijās, kas atspoguļo nopietnības pakāpi, kādā šie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti apdraud cilvēku un dzīvnieku veselību, atbilstoši 11., 12. un 13. pantā noteiktajiem sarakstiem.

2. Uz atvasinātiem produktiem attiecas noteikumi, kas piemērojami konkrētās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, no kuriem iegūti atvasinātie produkti, ja šajā regulā vai šīs regulas īstenošanas pasākumos, ko pieņēmusi Komisija, nav norādīts citādi.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

11. pantsPirmās kategorijas materiāls

Pirmās kategorijas materiāls ir šādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai jebkurš materiāls, kurā ir šādi blakusprodukti.

a) Veseli šādu dzīvnieku ķermeņi un visas ķermeņa daļas, ieskaitot jēlādas un ādas:

i) dzīvnieki, par kuriem pastāv aizdomas, ka tie varētu būt inficēti ar TSE atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 999/2001, vai kuru saslimšana ar TSE ir oficiāli apstiprināta,

ii) dzīvnieki, kas nokauti saistībā ar TSE izskaušanas pasākumiem,

iii) dzīvnieki, kas nav lauksaimniecības dzīvnieki un savvaļas dzīvnieki, tostarp lolojumdzīvnieki, zooloģiskā dārza dzīvnieki un cirka dzīvnieki,

iv) dzīvnieki, kurus izmanto izmēģinājumos, kā definēts Direktīvas 86/609/EEK 2. panta d) punktā,

v) savvaļas dzīvnieki, ja pastāv aizdomas par to inficēšanos ar slimībām, ko iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem;

b) šāds materiāls:

i) īpašs riska materiāls,

ii) veseli mirušu dzīvnieku ķermeņi vai ķermeņa daļas, kas likvidēšanas brīdī satur īpašo riska materiālu;

c) dzīvnieku izcelsmes produkti, kas iegūti no tādiem dzīvniekiem, kuri nodoti nelikumīgai apstrādei, kā definēts Direktīvas 96/22/EK 1. panta 2) punkta d) apakšpunktā un Direktīvas 96/23/EK 2. panta b) punktā;

d) dzīvnieku izcelsmes materiāls, ko savāc, veicot notekūdeņu filtrēšanu atbilstoši 8 panta 1) punkta a) apakšpunkta prasībām, ja minētie notekūdeņi nav bijuši saskarē ar pirmās kategorijas materiālu;

e) pārtikas atkritumi no starptautisko līniju transportlīdzekļiem;

f) pirmās kategorijas materiālu maisījumi vai nu ar otrās kategorijas materiālu vai trešās kategorijas materiālu, vai ar abu kategoriju materiāliem.

12. pantsOtrās kategorijas materiāls

Otrās kategorijas materiāls ir šādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai jebkurš materiāls, kurā ir šādi blakusprodukti.

a) Kūtsmēsli un gremošanas trakta saturs;

b) dzīvnieku izcelsmes materiāls, ko savāc, veicot notekūdeņu filtrēšanu atbilstoši 8. panta 1) punkta a) apakšpunkta prasībām, ja minētie notekūdeņi nav bijuši saskarē ar pirmās kategorijas materiālu;

c) dzīvnieku izcelsmes produkti, kuros ir atļautu vielu vai piesārņotāju atliekas, kas pārsniedz atļauto līmeni, kā minēts Direktīvas 96/23/EK 15. panta 3. punktā;

d) dzīvnieku izcelsmes produkti, kuri deklarēti kā nederīgi lietošanai pārtikā, jo tajos var būt fiziskas atliekas;

e) tādi dzīvnieku izcelsmes produkti, izņemot pirmās kategorijas materiālu, kuri:

i) importēti vai ievesti no trešās valsts un neatbilst Kopienas veterinārajiem tiesību aktiem attiecībā uz to importu vai ievešanu Kopienā, izņemot, ja to imports vai ievešana ir atļauta saskaņā ar īpašiem ierobežojumiem, kas noteikti Kopienas tiesību aktos, vai ja tos nosūta atpakaļ uz attiecīgo trešo valsti; vai

ii) ir nosūtīti uz citu dalībvalsti un kuri neatbilst saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem noteiktajām vai atļautajām prasībām, izņemot, ja tie ir nosūtīti atpakaļ ar tās kompetentās iestādes atļauju, kura atbild par izcelsmes iekārtu vai uzņēmumu;

f) dzīvnieki un dzīvnieku daļas, izņemot 11. vai 13. pantā minētos, kas nav nobeigušies, tos nokaujot cilvēku uzturam, vai, ja tie ir medījamie dzīvnieki, kas nav nobeigušies, tos nogalinot cilvēku uzturam, tostarp dzīvnieki, kas nokauti, lai kontrolētu slimības uzliesmojumu, un atgremotāju un cūku, un olā mirušu cāļu dīgļi un embriji;

g) otrās kategorijas materiāla maisījumi ar trešās kategorijas materiālu;

h) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas nav pirmās kategorijas vai trešās kategorijas materiāls.

13. pantsTrešās kategorijas materiāls

Trešās kategorijas materiāls ir šādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai jebkurš materiāls, kurā ir šādi blakusprodukti.

a) Tādu nokautu dzīvnieku vai, ja tie ir medījamie dzīvnieki vai zivjaudzētavās audzētas zivis, nogalinātu dzīvnieku liemeņi vai liemeņu daļas, kas der cilvēku uzturam saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, bet ko neparedz lietot cilvēku uzturā komerciālu apsvērumu dēļ;

b) dzīvnieku, kas nokauti kautuvē un pirmskaušanas apskatē izrādījušies derīgi nokaušanai cilvēku uzturam, vai medījamo dzīvnieku, kas nogalināti lietošanai cilvēku uzturā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, šādas daļas:

i) tādu dzīvnieku liemeņi vai liemeņu daļas, kas izbrāķēti kā nederīgi cilvēku uzturam saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, bet kuriem nav novēroti tādu slimību simptomi, ko iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem,

ii) mājputnu galvas,

iii) jēlādas un ādas, ieskaitot to rotājumus un atgriezumus,

iv) šādu dzīvnieku pēdas, ieskaitot falangas un pēdas pamatnes un pakaļpēdas pēdvidus pamatnes kaulus:

- dzīvnieki, izņemot atgremotājus,

- atgremotāji, kuriem nav jāveic TSE testi,

- atgremotāji, kuriem ir veikti testi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 1. punktu, un rezultāts bijis negatīvs,

v) ragi,

vi) cūku sari,

vii) spalvas;

c) tādu dzīvnieku asinis, kuriem nav novēroti tādu slimību simptomi, kuras ar šīm asinīm iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas iegūtas no:

i) dzīvniekiem, izņemot atgremotājus un atgremotājus, kuriem nav jāveic TSE testi, kuri nokauti kautuvē un kuri izrādījušies derīgi nokaušanai cilvēku uzturam pēc pirmskaušanas apskates saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem; vai

ii) atgremotāji, kuriem ir veikti testi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 1. punktu, un rezultāts bijis negatīvs,

d) tādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no cilvēku uzturam paredzētu produktu ražošanas, ieskaitot attaukotus kaulus un dradžus;

e) dzīvnieku izcelsmes produkti, izņemot ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus, kurus pēc tam, kad tie laisti tirgū lietošanai cilvēku uzturā vai dzīvnieku barībā, vairs neparedz šādai lietošanai cilvēku uzturā vai dzīvnieku barībā komerciālu apsvērumu dēļ vai saistībā ar ražošanas problēmām vai iesaiņojuma defektiem, vai citiem defektiem, kas neapdraud cilvēku vai dzīvnieku veselību;

f) tādu dzīvu dzīvnieku asinis, placenta, vilna, spalvas, apmatojums, ragi, griezti nagi un piens, kuri nav paredzēti tūlītējai kaušanai un kuriem nav novēroti tādu slimību simptomi, kuras ar šo produktu iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem;

g) ūdensdzīvnieki un šādu dzīvnieku daļas, izņemot jūras zīdītājus, kuriem nav novēroti tādu slimību simptomi, kuras var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem;

h) svaigi ūdensdzīvnieku izcelsmes blakusprodukti no iekārtām vai uzņēmumiem, kas ražo produktus cilvēku uzturam;

i) šāds materiāls, kas iegūts no dzīvniekiem, kuriem nav novēroti tādu slimību simptomi, kuras ar šo materiālu iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem:

i) čaumalas, izņemot 2. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētās čaulas,

ii) šāds materiāls no sauszemes dzīvniekiem:

- inkubatora blakusprodukti,

- olas,

- olu blakusprodukti,

iii) dienu veci cāļi,

j) sauszemes bezmugurkaulnieki, izņemot sugas, kurām ir patogēna iedarbība uz cilvēkiem vai dzīvniekiem;

k) miruši Rodentia un Lagomorpha kārtas dzīvnieki un to daļas, izņemot pirmās kategorijas vai otrās kategorijas materiālu, kas minēts 12. panta a) līdz g) punktā;

l) tādu mirušu dzīvnieku jēlādas un ādas, nagi, spalvas, vilna, ragi, apmatojums un kažoks, kam nav novēroti tādu slimību simptomi, kuras ar šiem produktiem iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, izņemot c) punktā minētos;

m) ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi, izņemot tos, kas minēti 11. panta e) punktā.

14. pantsKategoriju mainīšana

Komisija var grozīt 11., 12. un 13. pantu, lai ņemtu vērā zinātnes attīstību attiecībā uz riska pakāpes novērtējumu ar nosacījumu, ka šādu attīstību var noteikt, pamatojoties uz atbilstošas zinātniskās iestādes veiktu riska novērtējumu. Tomēr minētajos pantos uzskaitītos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus nevar svītrot no šiem sarakstiem, un var mainīt tikai šādu produktu kategoriju vai minētajiem sarakstiem pievienot papildu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

II NODAĻA.UZŅĒMĒJU PIENĀKUMI,UZŅĒMUMU UN IEKĀRTUDARBĪBA

1. iedaļa.Uzņēmēju vispārējie pienākumi

15. PANTS SAVāKšANA, KATEGORIJAS NOTEIKšANA UN TRANSPORTēšANA

1. Uzņēmēji savāc dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, nosaka to kategoriju un transportē tos bez liekas kavēšanās, ievērojot nosacījumus, lai novērstu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai.

2. Uzņēmēji nodrošina, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, tos transportējot, ir pievienots tirdzniecības dokuments un, ja to prasa šī regula vai saskaņā ar 5. pantu pieņemtie pasākumi, veselības sertifikāts.

Atkāpjoties no pirmajā daļā minētās prasības, kompetentā iestāde var atļaut kūtsmēslu transportēšanu bez tirdzniecības dokumenta vai veselības sertifikāta starp diviem punktiem vienas un tās pašas saimniecības robežās vai starp saimniecībām un lietotājiem, kas atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī.

3. Tirdzniecības dokumentos un veselības sertifikātos, ko pievieno dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, tos transportējot, iekļauj informāciju par šo produktu daudzumu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu aprakstu un to marķējumu, ja šāds marķējums vajadzīgs saskaņā ar šīs regulas prasībām.

4. Saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto procedūru var paredzēt šādus pasākumus:

a) paraugus tirdzniecības dokumentiem un veselības sertifikātiem, ko pievieno dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, tos transportējot;

b) veselības sertifikātu paraugus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tie jāpievieno dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, tos transportējot.

5. Šā panta īstenošanas pasākumus var noteikt Komisija attiecībā uz:

a) gadījumiem, kad prasība par veselības sertifikātu ir noteikta, ņemot vērā risku, ko daži atvasināti produkti rada cilvēku un dzīvnieku veselībai;

b) gadījumiem, kad, atkāpjoties no 2. punkta prasībām un ņemot vērā to, ka daži atvasināti produkti nopietni neapdraud cilvēku un dzīvnieku veselību, atvasinātus produktus var transportēt bez minētajā punktā noteiktajiem dokumentiem un sertifikātiem;

c) prasībām par kategorijas noteikšanu, ieskaitot marķēšanu, un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nošķiršanu, tos transportējot;

d) nosacījumiem, lai novērstu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, ko rada dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšana un transportēšana, ieskaitot nosacījumus šo produktu drošai transportēšanai attiecībā uz konteineriem, transportlīdzekļiem un iepakojuma materiālu.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

16. pantsReģistrēšana

1. Katra persona, kas nosūta, transportē vai saņem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, reģistrē sūtījumus un ar tiem saistītos tirdzniecības dokumentus vai veselības sertifikātus.

Tomēr šā punkta pirmajā daļā minēto prasību nepiemēro, ja kūtsmēslu transportēšana ir atļauta saskaņā ar 15. panta 2. punkta otro daļu.

2. Šā panta īstenošanas pasākumus var pieņemt saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto procedūru, it īpaši attiecībā uz:

a) reģistrēšanas veidu;

b) laika periodu, par kādu jāveic reģistrācija.

2. iedaļa. Iekārtu un uzņēmumu darbība

17. PANTS IEKāRTU UN UZņēMUMU PAšPāRBAUDE

1. Uzņēmēji nodrošina, īsteno un uztur pastāvīgu pašpārbaudes procedūru, lai uzraudzītu šīs regulas prasību ievērošanu.

2. Uzņēmēji nodrošina, lai no iekārtas neizlaistu materiālu, par ko ir aizdomas vai ir zināms, ka tas neatbilst šīs regulas prasībām, izņemot gadījumus, kad šādu materiālu paredzēts likvidēt, kamēr tas nav atkārtoti pārstrādāts kompetentās iestādes uzraudzībā un no tā nav oficiāli ņemts atkārtots paraugs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 11. un 12. pantu.

3. Procedūra, kas minēta 1. punktā, jāizstrādā iekārtās, kurās pārstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, iekārtās, kurās dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus transformē biogāzē un kompostā, un iekārtās, kurās veic darbības ar vairāk nekā vienas kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, saskaņā ar riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas sistēmas ( HACCP ) principiem.

Šādu iekārtu uzņēmēji īpaši veic šādas darbības.

a) Nosaka un kontrolē kritiskos kontrolpunktus iekārtās;

b) izstrādā un ievieš kritisko kontrolpunktu uzraudzības un pārbaudes metodes;

c) gadījumos, kad pārstrādes rezultātā iegūto produktu tieši nelikvidē turpat uz vietas, to sadedzinot, līdzsadedzinot, izmantojot kā kurināmo vai izmantojot alternatīvu likvidēšanas metodi, kura ir atļauta saskaņā ar 22. panta a) punktu, ņem šādus reprezentatīvus paraugus, lai pārbaudītu:

i) katrai pārstrādātajai partijai — atbilstību produkcijas standartiem, it īpaši attiecībā uz pārstrādes metodēm un galaprodukta mikrobioloģisko drošumu, kā paredzēts pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 6. punktu,

ii) atbilstību maksimāli pieļaujamajam fizisko un ķīmisko atlieku līmenim, kas noteikts Kopienas tiesību aktos;

d) vajadzības gadījumā reģistrē b) un c) punktā minēto pārbaužu un testu rezultātus un saglabā tos vismaz divus gadus, lai varētu uzrādīt kompetentajām iestādēm;

e) ievieš sistēmu, kas nodrošina katras nosūtītās partijas izsekojamību.

4. Ja konstatē, ka testa rezultāti paraugiem, kas ņemti saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu, neatbilst piemērojamajām drošības prasībām, iekārtas uzņēmējs papildus 2. punktā paredzētajām prasībām:

a) nekavējoties par to ziņo kompetentajai iestādei, pilnībā un sīki norādot parauga veidu un no kādas partijas tas ņemts;

b) noskaidro neatbilstības cēloņus;

c) palielina produkcijas paraugu ņemšanas un testēšanas biežumu;

d) ierosina iekārtā veikt atbilstošas dezaktivācijas un attīrīšanas procedūras.

5. Partijas, par kurām pēc pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu, konstatē, ka tās neatbilst piemērojamajām drošības prasībām, atkārtoti pārstrādā vai likvidē kompetentās iestādes uzraudzībā.

6. Šā panta īstenošanas pasākumus var pieņemt Komisija attiecībā uz:

a) pašpārbaudēm un HACCP sistēmas uzturēšanu;

b) prasībām, norādot kārtību, kādā uzņēmējam jāveic 2. un 3. punktā minētās darbības, it īpaši attiecībā uz paraugu ņemšanas metodēm un mikrobioloģiskās analīzes standartmetodēm.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

III NODAĻA.DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAUKUSPRODUKTU UN ATVASINĀTU PRODUKTULIKVIDĒŠANA UN IZMANTOŠANA

1. iedaļa.Izmantošanas ierobežojumi

18. PANTS IZMANTOšANAS IEROBEžOJUMI

1. Ir aizliegta šāda dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu izmantošana:

a) kādas sauszemes dzīvnieku sugas barošana ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņa daļām;

b) lauksaimniecības dzīvnieku, izņemot kažokzvērus, barošana ar ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem vai ar barības sastāvdaļām, kas satur ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus vai ir iegūtas no tiem;

c) lauksaimniecības dzīvnieku barošana ar zāli, tos ganot vai barojot tos ar nopļautu zāli, kas aug laukā, kurā izmantots organiskais mēslojums vai augsnes ielabotāji, izņemot kūtsmēslus;

d) zivjaudzētavās audzētu zivju barošana ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas zivjaudzētavās audzētu zivju ķermeņiem vai ķermeņa daļām.

2. Komisija var noteikt īstenošanas noteikumus, lai nodrošinātu 1. punktā paredzēto aizliegumu vienādu piemērošanu, un pasākumus, kas ļauj:

a) atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, barot kažokzvērus ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņa daļām; un

b) atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, barot lauksaimniecības dzīvniekus ar zāli, kas aug laukā, kurā izmantots organiskais mēslojums vai augsnes ielabotāji, ar nosacījumu, ka tos gana vai minēto zāli pļauj pēc nogaidīšanas perioda, kas nodrošina atbilstošu riska kontroli cilvēku un dzīvnieku veselībai.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

2. iedaļa.Likvidēšana un izmantošana

19. PANTS PIRMāS KATEGORIJAS MATERIāLA LIKVIDēšANA UN IZMANTOšANA

Pirmās kategorijas materiālu

a) likvidē kā atkritumus apstiprinātā vai reģistrētā sadedzināšanas iekārtā:

i) tieši, bez iepriekšējas pārstrādes, vai

ii) pēc pārstrādes apstiprinātā iekārtā, ja to prasa kompetentā iestāde, veicot sterilizāciju spiediena ietekmē, un iezīmējot iegūto materiālu ar permanentu marķējumu;

b) likvidē vai reģenerē apstiprinātā vai reģistrētā līdzsadedzināšanas iekārtā, ja pirmās kategorijas materiāls ir atkritumi:

i) tieši, bez iepriekšējas pārstrādes, vai

ii) pēc pārstrādes apstiprinātā iekārtā, ja to prasa kompetentā iestāde, veicot sterilizāciju spiediena ietekmē, un iezīmējot iegūto materiālu ar permanentu marķējumu;

c) likvidē, to pārstrādājot ar sterilizāciju spiediena ietekmē apstiprinātā iekārtā, iezīmē iegūto materiālu ar permanentu marķējumu un apglabā atļautā atkritumu poligonā, ja pirmās kategorijas materiāls nav 11. panta a) punkta i) un II) apakšpunktā minētais materiāls;

d) iesniedz detoksikācijas procedūrai, kura definēta saskaņā ar Direktīvas 2002/32/EK 8. panta 2) punktu, un izmanto saskaņā ar 21. panta c), d) un e) punktu, ja tas ir 11. panta c) punktā minētais pirmās kategorijas materiāls;

e) likvidē, apglabājot atļautā atkritumu poligonā, ja tas ir 11. panta e) punktā minētais pirmās kategorijas materiāls;

f) izmanto kā kurināmo; vai

g) izmanto VI nodaļā minēto atvasināto produktu ražošanai un laiž tirgū saskaņā ar minētajā nodaļā paredzēto īpašo režīmu.

20. pantsOtrās kategorijas materiāla likvidēšana un izmantošana

Otrās kategorijas materiālu

a) likvidē kā atkritumus apstiprinātā vai reģistrētā sadedzināšanas iekārtā:

i) tieši, bez iepriekšējas pārstrādes, vai

ii) pēc pārstrādes apstiprinātā iekārtā, ja to prasa kompetentā iestāde, veicot sterilizāciju spiediena ietekmē, un iezīmējot iegūto materiālu ar permanentu marķējumu;

b) likvidē vai reģenerē apstiprinātā vai reģistrētā līdzsadedzināšanas iekārtā, ja otrās kategorijas materiāls ir atkritumi:

i) tieši, bez iepriekšējas pārstrādes, vai

ii) pēc pārstrādes apstiprinātā iekārtā, ja to prasa kompetentā iestāde, veicot sterilizāciju spiediena ietekmē, un iezīmējot iegūto materiālu ar permanentu marķējumu;

c) likvidē atļautā atkritumu poligonā pēc pārstrādes, veicot sterilizāciju spiediena ietekmē apstiprinātā iekārtā un iezīmējot iegūto materiālu ar permanentu marķējumu;

d) iezīmē ar permanentu marķējumu pēc pārstrādes apstiprinātā iekārtā:

i) gadījumā, ja iegūts olbaltumvielu saturošs materiāls, veic sterilizāciju spiediena ietekmē un izmanto kā organisko mēslojumu vai augsnes ielabotāju, vai

ii) kausētu tauku gadījumā, veic sterilizāciju spiediena ietekmē, ja to prasa kompetentā iestāde, un tālāk pārstrādā tauku derivātos apstiprinātā iekārtā, lai pēc tam izmantotu organiskajā mēslojuma vai augsnes ielabotājos;

e) transformē apstiprinātā vai reģistrētā biogāzes iekārtā vai kompostēšanas iekārtā:

i) pēc pārstrādes ar sterilizāciju spiediena ietekmē un iezīmējot iegūto materiālu ar permanentu marķējumu; vai

ii) pēc pārstrādes vai bez iepriekšējas pārstrādes, ja tie ir kūtsmēsli, gremošanas trakta saturs, kas atdalīts no gremošanas trakta, piens un piena produkti un jaunpiens, par ko kompetentā iestāde neuzskata, ka tie varētu radīt nopietnas transmisīvas slimības izplatīšanās risku;

f) iestrādā zemē, nepārstrādājot, ja tie ir kūtsmēsli, gremošanas trakta saturs, kas atdalīts no gremošanas trakta, piens un piena produkti un jaunpiens, par ko kompetentā iestāde neuzskata, ka tie varētu radīt nopietnas transmisīvas slimības izplatīšanās risku;

g) sagatavo skābbarībā vai kompostē apstiprinātā vai reģistrētā biogāzes iekārtā, ja tas ir materiāls, kas iegūts no ūdensdzīvniekiem;

h) izmanto kā kurināmo; vai

i) izmanto VI nodaļā minēto atvasināto produktu ražošanai un laiž tirgū saskaņā ar minētajā nodaļā paredzēto īpašo režīmu.

21. pantsTrešās kategorijas materiāla likvidēšana un izmantošana

Trešās kategorijas materiālu

a) likvidē kā atkritumus apstiprinātā vai reģistrētā sadedzināšanas iekārtā, veicot iepriekšēju pārstrādi vai bez tās;

b) likvidē vai reģenerē apstiprinātā vai reģistrētā līdzsadedzināšanas iekārtā, veicot iepriekšēju pārstrādi vai bez tās, ja trešās kategorijas materiāls ir atkritumi;

c) pārstrādā apstiprinātā uzņēmumā, izņemot materiālu, kas mainījies sadalīšanās, piesārņojuma vai bojājumu rezultātā, tādējādi nepieņemami apdraudot cilvēku vai dzīvnieku veselību, un to izmanto:

i) kā materiālu lauksaimniecības dzīvnieku, izņemot kažokzvērus, barošanai un laiž tirgū saskaņā ar 24. pantu, izņemot 13. panta l) un m) punktā minēto materiālu,

ii) kažokzvēru barošanai vai

iii) organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju ražošanai, kurus laiž tirgū saskaņā ar 25. pantu;

d) transformē apstiprinātā vai reģistrētā biogāzes iekārtā vai kompostēšanas iekārtā;

e) sagatavo skābbarībā vai kompostē apstiprinātā vai reģistrētā biogāzes iekārtā, ja tas ir materiāls, kas iegūts no ūdensdzīvniekiem;

f) izmanto, ievērojot nosacījumus, kas novērš risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, ja tās ir čaumalas, izņemot 2. panta 2) punkta e) apakšpunktā minētās čaulas;

g) izmanto kā kurināmo; vai

h) izmanto VI nodaļā minēto atvasināto produktu ražošanai un laiž tirgū saskaņā ar minētajā nodaļā paredzēto īpašo režīmu.

22. pantsAtkāpes

Atkāpjoties no 19., 20. un 21.panta, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus var:

a) likvidēt vai izmantot apstiprinātā iekārtā atbilstoši alternatīvām metodēm, kuras ir apstiprinātas saskaņā ar 29. panta 1) līdz 9) punktu;

b) izmantot pētniecības nolūkiem un citiem īpašiem nolūkiem saskaņā ar 26. pantu;

c) izmantot īpašiem barošanas nolūkiem saskaņā ar 27. pantu, ja runa ir par tajā minētajiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem;

d) likvidēt saskaņā ar 28. pantu, ja runa ir par tajā minētajiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem;

e) gadījumā, ja runa ir par otrās kategorijas un trešās kategorijas materiālu un ja to atļauj kompetentā iestāde,

i) izmantot biodinamisko preparātu sagatavošanai un ierakšanai zemē, kā minēts Regulas (EK) Nr. 2092/91 I pielikuma A daļas 2.3. punktā,

ii) izmantot lolojumdzīvnieku barošanai;

f) likvidēt saimniecībā, ja tas ir trešās kategorijas materiāls, kas minēts 13. panta f) punktā un citi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuri izņemti dzīviem dzīvniekiem saistībā ar ķirurģisku iejaukšanos, ja to atļauj kompetentā iestāde.

23. pantsĪstenošanas pasākumi

1. Šīs sadaļas īstenošanas pasākumus var noteikt Komisija attiecībā uz

a) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes metodēm, izņemot sterilizāciju spiediena ietekmē, it īpaši attiecībā uz tādiem parametriem kā laiks, temperatūra un spiediens, ko piemēro minētajām pārstrādes metodēm;

b) parametriem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transformēšanai biogāzē vai kompostā;

c) ūdensdzīvnieku izcelsmes materiāla skābēšanu;

d) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iezīmēšanu ar permanentu marķējumu;

e) dažu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju iestrādāšanu zemē;

f) dažu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izmantošanu kā materiālu lauksaimniecības dzīvnieku barībā vai lauksaimniecības dzīvnieku barošanai;

g) cilvēku vai dzīvnieku veselībai radītā riska līmeni attiecībā uz noteiktu materiālu, ko uzskata par nepieņemamu, kā minēts 21. panta c) punktā.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs iedaļas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

2. Līdz noteikumu pieņemšanai saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu dalībvalstis var pieņemt vai paturēt spēkā nacionālos noteikumus par 13. panta m) punktā minēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transformēšanu un ūdensdzīvnieku izcelsmes materiāla skābēšanu.

3. iedaļa. Laišana tirgū

24. PANTS DZīVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU LAIšANAI TIRGū IZMANTOšANAI DZīVNIEKU BARīBā

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts izmantot lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, vai atvasinātus produktus, ko paredzēts izmantot kā materiālu lauksaimniecības dzīvnieku barībā, var laist tirgū tikai ar šādiem nosacījumiem:

a) ja tie ir trešās kategorijas materiāls vai ir iegūti no tā. Tomēr, ja tas ir materiāls, ko paredzēts izmantot lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, izņemot kažokzvērus, šie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti ir trešās kategorijas materiāls vai ir iegūti no trešās kategorijas materiāla, kas nav 13. panta l) un m) punktā minētais materiāls;

b) ja tie ir savākti, pārstrādāti vai transformēti (pēc vajadzības) saskaņā ar nosacījumiem par sterilizāciju spiediena ietekmē vai citiem nosacījumiem, lai novērstu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai saskaņā ar 2. iedaļu un pasākumiem, kuri noteikti saskaņā ar šā panta 2. punktu;

c) ja tie nāk no attiecīgajiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātiem produktiem apstiprinātām vai reģistrētām iekārtām vai uzņēmumiem.

2. Šā panta īstenošanas pasākumus var noteikt Komisija attiecībā uz:

a) cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības nosacījumiem 1. punktā minēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu savākšanai, pārstrādei un apstrādei;

b) nosacījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt izsekojamību un tālāka piesārņojuma izplatības novēršanu un kurus piemēro, ja materiālu, kas ir derīgs cilvēku uzturam, paredz izmantot dzīvnieku barošanai vai kā materiālu dzīvnieku barībā.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

25. pantsOrganiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju laišana tirgū un izmantošana

1. Organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus var laist tirgū un izmantot, ja:

a) tie ir iegūti no otrās kategorijas vai trešās kategorijas materiāla;

b) tie ir ražoti saskaņā ar nosacījumiem par sterilizāciju spiediena ietekmē vai citiem nosacījumiem, lai novērstu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai saskaņā ar 2. iedaļā paredzētajām prasībām un pasākumiem, kuri noteikti saskaņā ar 2. punktu;

c) gadījumos, kad organiskais mēslojums un augsnes ielabotāji ir iegūti no proteīnu saturoša materiāla, tiem ir piemaisīta sastāvdaļa, kas neļauj šo maisījumu pēc tam izmantot dzīvnieku barošanai; un

d) tie nāk no attiecīgi apstiprinātām vai reģistrētām iekārtām vai uzņēmumiem.

Dalībvalstis var pieņemt vai paturēt spēkā nacionālos noteikumus, paredzot papildu nosacījumus, ar ko ierobežo organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju izmantošanu, ja šādus noteikumus attaisno cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības apsvērumi.

2. Šā panta īstenošanas pasākumus var noteikt Komisija attiecībā uz:

a) cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības nosacījumiem organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju ražošanai un izmantošanai;

b) organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju marķējuma elementiem;

c) sastāvdaļām, kas jāpiemaisa organiskajam mēslojumam vai augsnes ielabotājiem;

d) papildu nosacījumiem, piemēram, vielas vai metodes, kas jāizmanto, veicot marķēšanu, un obligātās proporcijas, kas jāievēro, gatavojot maisījumu, lai nepieļautu šāda organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju izmantošanu dzīvnieku barošanai.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs iedaļas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

4. iedaļa. Atkāpes attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu izmantošanu un likvidēšanu

26. PANTS ATKāPES ATTIECīBā UZ DZīVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU IZMANTOšANU PēTNIECīBAS NOLūKIEM UN CITIEM īPAšIEM NOLūKIEM

1. Kompetentā iestāde var atļaut, atkāpjoties no 1. un 2. iedaļas, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu izmantošanu izstādēs, diagnostikā, izglītības un pētniecības nolūkiem, ievērojot nosacījumus, kuri nodrošina cilvēku un dzīvnieku veselībai radītā riska kontroli.

Šie nosacījumi cita starpā:

a) aizliedz jebkādu šo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu tālāku izmantošanu citiem nolūkiem;

b) paredz šos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus obligāti likvidēt drošā veidā vai nosūtīt atpakaļ uz to izcelsmes vietu.

2. Kompetentā iestāde reģistrē iekārtu un uzņēmumu uzņēmējus, kas veic darbības saistībā ar pirmās kategorijas un otrās kategorijas materiālu, un lietotājus, kuri veic šādas darbības saskaņā ar 1. punktu, pēc tam, kad tie iesniedz šādu informāciju:

a) izmantoto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kategorija;

b) to darbību veids, uz kurām attiecas reģistrācijas pieprasījums un kuras veiktas, izmantojot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus kā izejmateriālu.

3. Šā panta īstenošanas pasākumus var pieņemt saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto procedūru attiecībā uz informācijas iesniegšanu, ieskaitot standarta veidlapu.

4. Ja ir apdraudēta cilvēku un dzīvnieku veselība, un tādēļ jāpieņem pasākumi visā Kopienas teritorijā, it īpaši ja parādās jauns risks, Komisija var pieņemt saskaņotus noteikumus par 1. punktā minēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu importu un izmantošanu. Šie nosacījumi var ietvert arī prasības par uzglabāšanu, iepakošanu, kategorijas noteikšanu, transportēšanu un likvidēšanu.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

27. pantsAtkāpes attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izmantošanuīpašiem barošanas nolūkiem

1. Kompetentā iestāde var atļaut, atkāpjoties no 1. un 2. iedaļas un ievērojot nosacījumus, kuri nodrošina cilvēku un dzīvnieku veselībai radītā riska kontroli, šāda materiāla savākšanu un lietošanu.

a) Otrās kategorijas materiāls, ja tas ir no dzīvniekiem, kuri nav nonāvēti vai nav miruši saistībā ar tādu slimību vai aizdomām par slimību, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem;

b) trešās kategorijas materiāls šādu dzīvnieku barošanai:

i) zooloģiskā dārza dzīvnieki,

ii) cirka dzīvnieki,

iii) rāpuļi un plēsīgie putni, kas nav zooloģiskā dārza vai cirka dzīvnieki,

iv) kažokzvēri,

v) savvaļas dzīvnieki, kuru gaļa nav paredzēta cilvēku uzturam,

vi) suņi no atzītām suņaudzētavām vai medību suņu bariem,

vii) tārpi zivju ēsmai.

2. Kompetentā iestāde var atļaut, atkāpjoties no 1. un 2. iedaļas un ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti saskaņā ar šā panta 3. punktu, 11. panta b) punkta ii) apakšpunktā minētā pirmās kategorijas materiāla izmantošanu zooloģiskā dārza dzīvnieku un dabīgajā vidē dzīvojošu apdraudētu vai aizsargājamu maitēdāju putnu sugu barošanai.

3. Šā panta īstenošanas pasākumus var pieņemt Komisija, paredzot nosacījumus, ar kādiem

a) var atļaut 1. punktā minēto savākšanu un izmantošanu attiecībā uz otrās kategorijas un trešās kategorijas materiāla novirzīšanu, uzglabāšanu un izmantošanu dzīvnieku barošanai, arī gadījumos, ja parādās jauns risks;

b) var atļaut 2. punktā minēto pirmās kategorijas materiāla izmantošanu barošanai, ieskaitot:

i) maitēdāju putnu sugām, kuras drīkst barot ar šādu materiālu, dažās dalībvalstīs;

ii) pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka barošanai izmantojamajam materiālam nevar piekļūt citu sugu pārstāvji.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

28. pantsAtkāpes attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšanu

1. Kompetentā iestāde var atļaut, atkāpjoties no 1. un 2. iedaļas, šāda materiāla likvidēšanu:

a) nobeigušos lolojumdzīvnieku apbedīšanu;

b) pirmās kategorijas materiāla, kas minēts 11. panta a) punkta v) apakšpunktā un 11. panta b) punkta ii) apakšpunktā, otrās kategorijas un trešās kategorijas materiāla likvidēšanu attālos apgabalos, sadedzinot vai aprokot uz vietas, vai citā veidā valsts uzraudzībā, kas novērš risku cilvēku un dzīvnieku veselībai;

c) sadedzinot vai aprokot uz vietas, vai citā veidā valsts uzraudzībā, kas novērš risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, pirmās kategorijas materiālu, kas minēts 11. panta b) punkta ii) apakšpunktā, otrās kategorijas un trešās kategorijas materiālu apgabalos, kuriem praktiski nav iespējams piekļūt vai kur piekļūt būtu iespējams tikai apstākļos, kas saistīti ar ģeogrāfiskiem vai klimatiskiem apstākļiem vai dabas katastrofas gadījumā, kas apdraudētu savākšanas personāla veselību un drošību, vai kur piekļūšanai vajadzētu izmantot nesamērīgi lielus savākšanas resursus;

d) citā veidā, nevis sadedzinot vai aprokot uz vietas, valsts uzraudzībā otrās kategorijas un trešās kategorijas materiālu, kas neapdraud cilvēku un dzīvnieku veselību un ko iegūst tādu uzņēmēju iekārtās vai uzņēmumos, kuros veic darbības ar tādu šo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daudzumu, kas ir lielāks par vienā nedēļā iegūto daudzumu, kā ir noteikts saskaņā ar 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, ņemot vērā to, kādas darbības tiek veiktas un attiecīgo blakusproduktu izcelsmes dzīvnieku sugu;

e) sadedzinot vai aprokot uz vietas, ievērojot nosacījumus, kas novērš risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuri nav pirmās kategorijas materiāls, kas minēts 11. panta a) punkta i) apakšpunktā, tādas slimības uzliesmojuma gadījumā, kas minēta saskaņā ar 4. punkta pirmās daļas d) punktu, ja transportēšana līdz tuvākajai iekārtai, kura ir apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai, palielinātu slimību izplatīšanās risku, vai epizootiskas slimības plaša uzliesmojuma dēļ šādām iekārtām varētu pietrūkt jaudas.

2. Attālo apgabalu platība konkrētā dalībvalstī, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā, nedrīkst pārsniegt tās sauszemes teritorijas platības procentuālo daļu.

3. Dalībvalstis dara Komisijai pieejamu informāciju par:

a) apgabaliem, ko tās iedala attālo apgabalu kategorijā, piemērojot 1. punkta b) apakšpunktu, un šāda iedalījuma pamatojumu, kā arī atjauninātu informāciju par šā iedalījuma izmaiņām;

b) ja tās izmanto atļaujas, kas paredzētas 1. punkta c) un d) apakšpunktā attiecībā uz pirmās kategorijas un otrās kategorijas materiālu.

4. Šā panta īstenošanas pasākumus var pieņemt Komisija attiecībā uz:

a) nosacījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt cilvēku un dzīvnieku veselībai radītā riska kontroli, saistībā ar sadedzināšanu vai aprakšanu uz vietas;

b) teritorijas platības maksimālo procentuālo daļu, kā minēts 2. punktā;

c) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apjomu saistībā ar veikto darbību veidu un izcelsmes sugu, kā minēts 1. punkta d) apakšpunktā;

d) slimību sarakstu, kā minēts 1. punkta e) apakšpunktā.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

5. iedaļa. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu izmantošanas un likvidēšanas alternatīvas metodes

29. PANTS IZMANTOšANAS VAI LIKVIDēšANAS ALTERNATīVO METOžU APSTIPRINāšANA

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu izmantošanas vai likvidēšanas alternatīvas metodes apstiprināšanas procedūru var sākt Komisija, vai arī dalībvalsts vai ieinteresētā persona, kura var pārstāvēt vairākas ieinteresētās personas, iesniedzot pieteikumu.

2. Ieinteresētās personas nosūta pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tās ir ieplānojušas izmantot alternatīvo metodi.

3. Kompetentā iestāde divu mēnešu laikā pēc pilna pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums atbilst 10. punktā minētajam standarta pieteikuma formātam.

Kompetentā iestāde nosūta dalībvalstu un ieinteresēto personu pieteikumus, pievienojot savu vērtējuma ziņojumu, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (še turpmāk — „iestāde”) un Komisijai.

4. Komisija nosūta pieteikumus, pievienojot savu vērtējuma ziņojumu, iestādei.

5. Iestāde sešu mēnešu laikā pēc pilna pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai iesniegtā metode nodrošina, ka risks cilvēku un dzīvnieku veselībai tiek samazināts vismaz tādā pašā līmenī, kādu nodrošina 23. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās pārstrādes metodes, un sniedz atzinumu par iesniegto pieteikumu.

6. Pietiekami pamatotos gadījumos, kad iestāde prasa no pieteikuma iesniedzēja papildu ziņas, 5. punktā paredzēto termiņu var pagarināt.

Pēc apspriešanās ar pieteikuma iesniedzēju iestāde nosaka termiņu, kurā tai var iesniegt minēto informāciju, un informē Komisiju par vajadzīgo papildu termiņu.

7. Ja pieteikuma iesniedzēji iesniedz papildu informāciju pēc pašu iniciatīvas, tie nosūta šo informāciju iestādei.

Tādā gadījumā 5. punktā paredzēto termiņu nepagarina un nenosaka papildu termiņu.

8. Iestāde nosūta atzinumu Komisijai, pieteikuma iesniedzējam un attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

9. Komisija trīs mēnešu laikā pēc iestādes atzinuma saņemšanas un ņemot vērā minēto atzinumu, informē pieteikuma iesniedzēju par pasākumu, kas ierosināts saskaņā ar 11. punktu.

10. Vienošanos par alternatīvu metožu standarta pieteikuma formātu pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto procedūru.

11. Komisija var pieņemt šādus pasākumus:

a) pasākumus, ar kuriem apstiprina dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu izmantošanas vai likvidēšanas alternatīvu metodi;

b) pasākumus, ar kuriem neapstiprina šādu alternatīvu metodi.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

IV NODAĻA.OFICIĀLĀS KONTROLES

30. pantsOficiālās kontroles

1. Kompetentā iestāde regulāri veic oficiālās kontroles un uzraudzību apstiprinātās vai reģistrētās iekārtās un uzņēmumos, un telpās, par kurām ir sniegta informācija saskaņā ar 40. panta 3. punktu.

2. Kompetentā iestāde, veicot oficiālās kontroles, ņem vērā to, kā ir ievēroti Kopienas un dalībvalstu labas prakses rokasgrāmatu ieteikumi.

31. pantsDarbību atcelšana, pārtraukšana un aizliegšana

1. Ja kompetentās iestādes veiktajās oficiālajās kontrolēs un uzraudzības pasākumos atklājas, ka nav ievērota viena vai vairākas šīs regulas prasības, kompetentā iestāde attiecīgi rīkojas.

Kompetentā iestāde it īpaši

a) atceļ apstiprinājumu iekārtām un uzņēmumiem, kas apstiprināti saskaņā ar šo regulu, ja:

i) iekārta vai uzņēmums vairs neatbilst nosacījumiem, kas attiecas uz šo apstiprinājumu vai iekārtas vai uzņēmuma darbību,

ii) var gaidīt, ka uzņēmējs labos trūkumus pieņemamā termiņā,

iii) saistībā ar iespējamu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai nav vajadzīga rīcība saskaņā ar b) punktu;

b) pārtrauc apstiprinājumu iekārtām un uzņēmumiem, kas apstiprināti saskaņā ar šo regulu, ja:

i) iekārta vai uzņēmums vairs neatbilst nosacījumiem, kas attiecas uz šo apstiprinājumu vai iekārtas vai uzņēmuma darbību,

ii) nevar gaidīt, ka uzņēmējs labos trūkumus saprātīgā termiņā,

- jo tas nav iespējams iekārtas infrastruktūras dēļ,

- jo tas nav iespējams uzņēmēja personīgās jaudas vai viņam pakļauto darbinieku jaudas dēļ vai

- ir nopietni apdraudēta cilvēku un dzīvnieku veselība un tādēļ iekārtas vai uzņēmuma darbība būtiski jāmaina, pirms uzņēmējs var atkārtoti pieprasīt apstiprināšanu.

2. Kompetentā iestāde uz laiku vai pastāvīgi aizliedz veikt darbības atbilstoši šai regulai attiecīgi reģistrētai iekārtai, uzņēmumam vai lietotājam, vai personai, kura veic darbību konkrētās telpās, par ko ir iesniegta informācija saskaņā ar 40. panta 3. punktu, pēc tam, kad saņemta informācija, kurā ir norādīts, ka:

a) nav ievērotas Kopienas tiesību aktos noteiktās prasības vai

b) šādas darbības var apdraudēt cilvēku vai dzīvnieku veselību.

32. pantsApstiprinātu vai reģistrētu iekārtu, uzņēmumu un lietotāju saraksti

1. Katra dalībvalsts izveido tādu iekārtu, uzņēmumu un lietotāju sarakstu, kuri ir apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar šo regulu, un tādu uzņēmumu sarakstu, par kuriem tās teritorijā ir iesniegta informācija saskaņā ar 40. panta 3. punktu.

Tā piešķir katrai apstiprinātai vai reģistrētai iekārtai, uzņēmumam vai lietotājam, vai katram uzņēmējam, par kuriem tās teritorijā ir iesniegta informācija saskaņā ar 40. panta 3. punktu, oficiālu numuru, kas identificē šo iekārtu, uzņēmumu, lietotāju vai uzņēmēju, ņemot vērā tā darbības veidu.

Dalībvalstis vajadzības gadījumā norāda oficiālo numuru, kas piešķirts iekārtai, uzņēmumam, lietotājam vai uzņēmējam atbilstoši citiem Kopienas tiesību aktiem.

Dalībvalstis dara pieejamus apstiprināto vai reģistrēto iekārtu un uzņēmumu sarakstus Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

Dalībvalstis regulāri atjaunina apstiprināto vai reģistrēto iekārtu un uzņēmumu sarakstus un to uzņēmēju sarakstus, par kuriem iesniegta informācija, un dara tos pieejamus citām dalībvalstīm un sabiedrībai.

2. Šā panta īstenošanas pasākumus var noteikt saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto procedūru, it īpaši attiecībā uz:

a) to sarakstu formātu, kuri minēti 1. punktā;

b) procedūru, kā darīt pieejamus 1. punktā minētos sarakstus.

33. pantsKontroles saistībā ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nosūtīšanu uz citām dalībvalstīm

1. Ja uzņēmējs plāno nosūtīt pirmās kategorijas materiālu, otrās kategorijas materiālu vai gaļu un kaulu miltus vai dzīvnieku taukus, kas iegūti no pirmās kategorijas materiāla, uz citu dalībvalsti, galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde izlemj par attiecīgā uzņēmēja pieteikumu:

a) atteikt sūtījuma saņemšanu;

b) pieņemt sūtījumu bez nosacījumiem vai

c) attiecināt uz sūtījuma saņemšanu šādus nosacījumus:

i) attiecīgais materiāls un atvasinātie produkti jāsterilizē spiediena ietekmē, ja tie nav šādi apstrādāti, vai

ii) materiālam un atvasinātajiem produktiem jāatbilst visiem nosacījumiem, kas attiecināmi uz attiecīgā sūtījuma nosūtīšanu un ko attaisno cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzība, lai nodrošinātu, ka darbības, ko veic ar materiālu un atvasinātiem produktiem, ir saskaņā ar šo regulu.

Uzņēmēji pirms plānotā sūtījuma nosūtīšanas par to informē izcelsmes vietas kompetento iestādi.

2. Izcelsmes vietas kompetentā iestāde informē galamērķa vietas kompetento iestādi, izmantojot TRACES sistēmu saskaņā ar Lēmumu 2004/292/EK, par katru šādu sūtījumu, ko nosūta uz citām dalībvalstīm:

a) materiāls vai atvasināti produkti, kā minēts 1. punktā;

b) gaļa un kaulu milti, un dzīvnieku tauki, kas iegūti no otrās kategorijas materiāla;

c) pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no trešās kategorijas materiāla.

Galamērķa vietas kompetentā iestāde pēc tam, kad tā ir informēta par sūtījumu, informē izcelsmes vietas kompetento iestādi par katra sūtījuma pienākšanu, izmantojot TRACES sistēmu.

3. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, gaļu un kaulu miltus, un dzīvnieku taukus, kas minēti šā panta 1. punktā, nogādā tieši galamērķa iekārtā, kurai jābūt apstiprinātai vai reģistrētai saskaņā ar 6., 7. un 8. pantu, vai, ja tie ir kūtsmēsli, — saimniecībā, kurā tos iestrādās zemē saskaņā ar kompetentās iestādes izdotu atļauju.

4. Ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus sūta uz citu dalībvalsti caur trešās valsts teritoriju, tos sūta ar transportlīdzekli, kurš aizzīmogots izcelsmes dalībvalstī, un sūtījumam pievieno veselības sertifikātu.

Sūtījumus atkārtoti ieved Kopienā tikai caur robežkontroles punktiem saskaņā ar Direktīvas 89/662/EEK 6.pantu.

5. Atkāpjoties no noteikumiem, kuri paredzēti 1. līdz 4. punktā, tajos minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kuri sajaukti ar kādu no atkritumiem, kas Lēmumā 2000/532/EK minēti kā bīstamie atkritumi, vai piesārņoti ar tiem, nosūta uz citām dalībvalstīm tikai, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1013/2006 prasības.

6. Šā panta īstenošanas pasākumus var pieņemt Komisija attiecībā uz:

a) papildu nosacījumiem 3. punktā minēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu nosūtīšanai;

b) veselības sertifikātu paraugiem, kas jāpievieno saskaņā ar 4. punktu nosūtāmajiem sūtījumiem.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

7. Komisija piešķir atkāpes no noteikumiem, kuri paredzēti no 1. līdz 4. punktā, attiecībā uz tādu kūtsmēslu nosūtīšanu, kurus transportē starp diviem punktiem vienas un tās pašas saimniecības robežās vai starp saimniecībām, kas atrodas pierobežas apgabalos dalībvalstīs, kurām ir kopīga robeža.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

34. pantsKopienas kontrole dalībvalstīs

1. Komisijas eksperti var veikt pārbaudes uz vietas sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ciktāl tas vajadzīgs vienādai šīs regulas piemērošanai.

Dalībvalsts, kuras teritorijā veic pārbaudes, sniedz ekspertiem visu palīdzību, kas vajadzīga, lai viņi varētu pildīt savus pienākumus.

Komisija informē kompetento iestādi par veikto pārbaužu rezultātiem.

2. Šā panta īstenošanas pasākumus var pieņemt saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto procedūru, it īpaši attiecībā uz procedūru sadarbībai ar valstu iestādēm.

V NODAĻA.IMPORTS, TRANZĪTS UN EKSPORTS

35. pantsDzīvnieku izcelsmes blakusproduktu imports un tranzīts

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un no tiem iegūtus produktus importē Kopienā vai nosūta tranzītā caur to saskaņā ar:

a) attiecīgajām šīs regulas prasībām konkrētiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, kuras ir vismaz tikpat stingras kā prasības, kas piemērojamas šādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu ražošanai un pārdošanai Kopienā;

b) nosacījumiem, kurus Komisija atzīst vismaz par līdzvērtīgiem prasībām, kas piemērojamas šādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu ražošanai un pārdošanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem; vai

c) VI nodaļā paredzēto īpašo režīmu, ja tie ir VI nodaļā minētie atvasinātie produkti vai materiāls to ražošanai.

Šā punkta b) apakšpunktā noteiktos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

2. Atkāpjoties no 1. punkta:

a) īpaša riska materiālu importē un nosūta tranzītā tikai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 999/2001;

b) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kuri sajaukti ar kādu no atkritumiem, kas Lēmumā 2000/532/EK minēti kā bīstamie atkritumi, vai piesārņoti ar tiem, importē un nosūta tranzītā tikai, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1013/2006 prasības;

c) pirmās kategorijas materiālu, otrās kategorijas materiālu un no tiem iegūtus produktus, kuri nav paredzēti VI nodaļā minēto atvasināto produktu ražošanai, importē un nosūta tranzītā tikai tad, ja ir pieņemti to importa noteikumi saskaņā ar 36. panta a) punktu;

d) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kuri paredzēti 26. panta 1. punktā minētajiem nolūkiem, importē un nosūta tranzītā saskaņā ar attiecīgajā valstī noteiktajiem pasākumiem, kuri nodrošina cilvēku un dzīvnieku veselībai radītā riska kontroli, līdz laikam, kad pieņems saskaņotus noteikumus, kā minēts 26. panta 4. punktā.

3. Ja importē un nosūta tranzītā trešās kategorijas materiālu un no tā iegūtus produktus, Komisija pieņem attiecīgas prasības, kā minēts 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā.

Šajās prasībās var precizēt, ka sūtījumiem:

a) jābūt no trešās valsts vai trešās valsts daļas atbilstoši 4. punktā minētajam sarakstam;

b) jābūt no iekārtām vai uzņēmumiem, kurus izcelsmes trešās valsts kompetentā iestāde apstiprinājusi vai reģistrējusi un iekļāvusi sarakstā attiecīgajam nolūkam;

c) transportēšanas laikā līdz pat vietai, kur sūtījumu ieved Kopienā un kur veic veterinārās pārbaudes, jābūt pievienotiem tādiem dokumentiem kā tirdzniecības dokuments, deklarācija vai veselības sertifikāts, kas atbilst saskaņā ar 36. panta d) punktu noteiktajam paraugam.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

Līdz brīdim, kad Komisija pieņems otrās daļas a) un c) apakšpunktā minētās prasības, dalībvalstis precizē šīs prasības valsts pasākumos.

4. To trešo valstu vai trešo valstu daļu sarakstus, no kurām dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus var importēt vai nosūtīt tranzītā caur Kopienu, izveido saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto procedūru, īpaši ņemot vērā:

a) trešās valsts tiesību aktus;

b) kompetentās iestādes un tās kontroles dienestu organizāciju trešā valstī, šādu dienestu pilnvarojumu, uzraudzību, kādai tie pakļauti, un to pilnvaras efektīvi uzraudzīt savu tiesību aktu piemērošanu;

c) faktiskos dzīvnieku veselības nosacījumus, ko piemēro Kopienai paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei, ražošanai, dažāda veida apstrādei, uzglabāšanai un nosūtīšanai;

d) garantijas, ko var sniegt trešā valsts attiecībā uz attiecīgo dzīvnieku veselības nosacījumu ievērošanu;

e) pieredzi trešās valsts produkta tirgošanā un veikto importa pārbaužu rezultātus;

f) jebkādus rezultātus, kas gūti Kopienas pārbaudēs trešā valstī;

g) mājlopu, citu mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku veselības statusu trešā valstī, it īpaši pievēršot uzmanību eksotiskajām dzīvnieku slimībām un jebkādiem vispārējā veselības stāvokļa aspektiem valstī, kas varētu apdraudēt sabiedrības vai dzīvnieku veselību Kopienā;

h) regularitāti un ātrumu, ar kādu trešā valsts sniedz informāciju par infekcijas vai lipīgām dzīvnieku slimībām tās teritorijā, it īpaši slimībām, kas minētas Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā un Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

i) trešā valstī spēkā esošiem noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku infekcijas vai lipīgu slimību profilaksi un kontroli un to īstenošanu, tostarp noteikumiem par importu no citām trešām valstīm.

Šā panta 3. punktā minētie iekārtu un uzņēmumu saraksti regulāri jāatjaunina un jādara zināmi Komisijai un dalībvalstīm un pieejami sabiedrībai.

36. pantsĪstenošanas pasākumi

Šīs regulas 35 panta īstenošanas pasākumus var pieņemt Komisija attiecībā uz:

a) pirmās kategorijas materiāla, otrās kategorijas materiāla un no tiem iegūtu produktu importa un tranzīta nosacījumiem;

b) ierobežojumiem saistībā ar dzīvnieku vai sabiedrības veselību, kas piemērojami trešās kategorijas materiāla un no tā iegūtu produktu importam,

i) kurus var noteikt, atsaucoties uz Kopienas sarakstiem par trešām valstīm vai trešo valstu daļām, kuri izveidoti saskaņā ar 35. panta 4. punktu vai citos nolūkos, kas saistīti ar dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzību,

ii) kuros paredz aizliegumu importēt un nosūtīt tranzītā noteiktos uzņēmumos ražotus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, lai aizsargātu cilvēku vai dzīvnieku veselību;

c) nosacījumiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu ražošanu iekārtās vai uzņēmumos trešās valstīs. Šādi nosacījumi var attiekties uz kārtību, kādā attiecīgā kompetentā iestāde veic šo iekārtu vai uzņēmumu kontroli, un tajos var paredzēt atbrīvojumu no apstiprināšanas vai reģistrēšanas prasības noteiktām iekārtām vai uzņēmumiem, kuri veic darbības ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātiem produktiem, kā minēts 35. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

d) veselības sertifikātu paraugiem, kuri pievienojami sūtījumiem un kuriem jāapstiprina, ka attiecīgie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti ir savākti vai ražoti saskaņā ar šīs regulas prasībām.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

37. pantsEksports

1. Ir aizliegts eksportēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus, kurus paredzēts sadedzināt vai aprakt atkritumu poligonā.

2. Ir aizliegts eksportēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus uz trešām valstīm, kuras nav ESAO dalībvalstis, ar mērķi tos izmantot biogāzes ražošanā vai kompostēšanas iekārtās.

3. Pirmās kategorijas materiālu, otrās kategorijas materiālu un no tiem iegūtus produktus eksportē tikai mērķiem, kuri nav 1. un 2. punktā minētie mērķi, ar nosacījumu, ka Komisija ir pieņēmusi šādu produktu eksporta noteikumus.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

4. Regulas (EK) Nr. 178/2002 12. pantu par pārtiku un barību, ko eksportē no Kopienas, piemēro mutatis mutandis trešās kategorijas materiāla vai no tā iegūtu produktu eksportam saskaņā ar šo regulu.

5. Atkāpjoties no 3. un 4. punkta:

a) īpaša riska materiālu eksportē tikai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 999/2001;

b) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kuri sajaukti ar kādu no atkritumiem, kas Lēmumā 2000/532/EK minēti kā bīstamie atkritumi, vai piesārņoti ar tiem, eksportē tikai, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1013/2006 prasības.

38. pantsRegulas (EK) Nr. 882/2004 piemērošana noteikta veida kontrolei

1. Regulas (EK) Nr. 882/2004 46. pantu piemēro mutatis mutandis Kopienas kontrolēm trešās valstīs, kas veiktas, lai pārbaudītu šīs regulas prasību ievērošanu.

2. Regulas (EK) Nr. 882/2004 50. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro mutatis mutandis , pakāpeniski ieviešot šīs regulas 35. panta 3.punkta prasības.

3. Regulas (EK) Nr. 882/2004 52. pantu piemēro mutatis mutandis trešo valstu kontrolēm dalībvalstīs saistībā ar darbībām, ko veic saskaņā ar šo regulu.

VI NODAĻA.ĪPAŠS REŽĪMS

1. iedaļa. Atvasināti produkti, ko reglamentē noteikti citi Kopienas tiesību akti

39. PANTS ATVASINāTU PRODUKTU LAIšANA TIRGū, KO REGLAMENTē CITI KOPIENAS TIESīBU AKTI

1. Uz 2. panta 3. punktā minēto atvasināto produktu laišanu tirgū neattiecina II, III un IV nodaļas noteikumus.

Tomēr, ja tie ir atvasināti produkti, kuri:

a) minēti 2. panta 3. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā, šo nodaļu noteikumus piemēro gadījumos, kad 2. panta 3. punktā minētie Kopienas tiesību akti neparedz nosacījumus, lai kontrolētu iespējamu risku dzīvnieku veselībai saskaņā ar šīs regulas mērķiem;

b) minēti 2. panta 3. punkta e) un f) apakšpunktā, šo nodaļu noteikumus piemēro gadījumos, kad 2. panta 3. punktā minētie Kopienas tiesību akti neparedz nosacījumus, lai kontrolētu iespējamu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai saskaņā ar šīs regulas mērķiem.

2. Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. un 54. pantu par ārkārtas pasākumiem piemēro mutatis mutandis

a) šīs regulas 2. panta 3. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētajiem atvasinātajiem produktiem, ja ir apdraudēta dzīvnieku veselība;

b) šīs regulas 2. panta 3. punkta e) un f) apakšpunktā minētajiem atvasinātajiem produktiem, ja ir apdraudēta cilvēku un dzīvnieku veselība.

40. pantsAtvasinātu produktu ražošana, ko reglamentē citi Kopienas tiesību akti

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus, kurus ir paredzēts nosūtīt uzņēmumiem, lai ražotu 2. panta 3. punktā minētos atvasinātos produktus, importē, savāc un novirza un tos ražo saskaņā ar minētajā punktā paredzētajiem Kopienas tiesību aktiem.

Neizmantotu materiālu no šādiem uzņēmumiem likvidē saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

2. Tomēr šo regulu piemēro gadījumos, kad 2. panta 3. punktā minētie Kopienas tiesību akti neparedz nosacījumus, lai kontrolētu iespējamu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai saskaņā ar šīs regulas mērķiem.

3. Uzņēmēji, kuri minēti 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā, sniedz kompetentajai iestādei, kura atbild par oficiālām kontrolēm saskaņā ar šo regulu, šādu informāciju:

a) izmantoto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu kategorija;

b) darbības, kuras veic uzņēmumā, izmantojot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus kā izejmateriālu.

4. Šā panta īstenošanas pasākumus var pieņemt saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto procedūru attiecībā uz šā panta 3. punktā minētās informācijas nosūtīšanu.

2. iedaļa. Citu atvasinātu produktu laišana tirgū

41. PANTS CITU ATVASINāTU PRODUKTU LAIšANA TIRGū āRPUS BARīBAS ķēDES

1. Uzņēmēji var laist tirgū atvasinātus produktus, kuri nav 2. panta 3. punktā minētie produkti, ja:

a) šos produktus

i) neparedz izmantot kā barības materiālu lauksaimniecības dzīvnieku barošanai vai iestrādāt zemē, kur gana lauksaimniecības dzīvniekus, vai

ii) neparedz izmantot kažokzvēru barošanai; un

b) nodrošina cilvēku un dzīvnieku veselībai radītā riska kontroli,

i) izmantojot drošus izcelsmes avotus saskaņā ar 42. pantu,

ii) izmantojot drošas apstrādes metodes saskaņā ar 43. pantu, ja droši izcelsmes avoti nenodrošina pietiekošu kontroli, vai

iii) pārbaudot, vai produktus izmanto tikai drošiem gala lietojuma veidiem saskaņā ar 44. pantu, ja drošas apstrādes metodes nenodrošina pietiekošu kontroli.

2. Uzņēmēji var arī laist tirgū 1. punktā minētos atvasinātos produktus bez ierobežojumiem pēc tam, kad Komisija ir noteikusi beigu punktu ražošanas ķēdē saskaņā ar 46. panta 2. punkta a) apakšpunktu, pēc kura šādi produkti vairs būtiski neapdraud cilvēku vai dzīvnieku veselību.

42. pantsDrošu izcelsmes avotu izmantošana

1. Drošu izcelsmes avotu izmantošana ietver šāda materiāla izmantošanu:

a) kas nepieņemami neapdraud cilvēku un dzīvnieku veselību;

b) kas ir savākts un novirzīts no savākšanas punkta uz ražošanas uzņēmumu, ievērojot nosacījumus, kuri nepieļauj risku cilvēku un dzīvnieku veselībai; vai

c) kas ir importēts Kopienā un novirzīts no punkta, kurā tas pirmo reizi ievests Kopienā, uz ražošanas uzņēmumu, ievērojot nosacījumus, kuri nepieļauj risku cilvēku un dzīvnieku veselībai.

2. Uzņēmēji apliecina drošu izcelsmes avotu izmantošanu, iesniedzot dokumentus, kuri pamato 1. punktā minētās prasības, vajadzības gadījumā ieskaitot dokumentus, kas apliecina to bioloģisko drošības pasākumu drošumu, kuri veikti, lai nepieļautu izejmateriāla radītu risku dzīvnieku un cilvēku veselībai.

Šādiem dokumentiem jābūt pieejamiem kompetentajai iestādei pēc pieprasījuma.

Uzņēmēji arī transportē materiāla sūtījumus no savākšanas punkta uz ražošanas uzņēmumu vai, ja savākšanas punkts ir trešā valstī, — uz punkta, kurā sūtījums pirmo reizi ievests Kopienā.

Sūtījumiem pievieno veselības sertifikātu, kas atbilst saskaņā ar 46. panta 1. punkta a) apakšpunktu noteiktajam paraugam.

43. pantsDrošas apstrādes metodes

Drošas apstrādes metodes ietver tāda ražošanas procesa piemērošanu izmantotajam materiālam, kas līdz pieņemamam līmenim samazina šā materiāla un citu ražošanas procesā iegūto vielu radīto risku dzīvnieku un cilvēku veselībai.

Uzņēmēji, it īpaši veicot galaproduktu testēšanu, nodrošina, ka atvasinātie produkti nepieņemami neapdraud cilvēku un dzīvnieku veselību.

44. pantsDroši gala lietojuma veidi

Droši gala lietojuma veidi iever šādus atvasinātu produktu lietojuma veidus:

a) ievērojot nosacījumus, kas nepieņemami neapdraud cilvēku un dzīvnieku veselību; vai

b) ievērojot nosacījumus, kas apdraud cilvēku un dzīvnieku veselību, īpašiem nolūkiem ar noteikumu, ka šādu lietojuma veidu attaisno Kopienas tiesību aktos, īpaši sabiedrības veselības aizsardzībai un dzīvnieku veselības aizsardzībai, noteiktie mērķi.

45. pantsUzņēmēju reģistrēšana

Uzņēmējus reģistrē kompetentā iestāde, ja tie:

a) veic darbības ar materiālu saskaņā ar 41. panta 1. punktu un 42. pantu;

b) apstrādā materiālu, ko izmanto saskaņā ar 41. panta 1. punktu un 43. pantu; vai

c) laiž tirgū atvasinātus produktus saskaņā ar 41. panta 1. punktu un 44. panta b) punktu.

Uzņēmējus reģistrē pēc tam, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi 7. panta 2. punktā minēto informāciju.

Tomēr uzņēmējus, kuri veic darbības ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas nav trešās kategorijas materiāls vai no tā iegūti produkti, lai ražotu lolojumdzīvnieku barību, apstiprina saskaņā ar 6., 7. un 8. pantu.

46. pantsĪstenošanas pasākumi

1. Šīs regulas 42. un 45. panta īstenošanas pasākumus var pieņemt saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto procedūru attiecībā uz:

a) veselības sertifikātu paraugiem, kuri pievienojami sūtījumiem saskaņā ar 42. panta 2. punkta ceturto daļu;

b) saskaņotu veidu, kādā nosūtāma reģistrēšanai vajadzīgā informācija, kā minēts 45. pantā.

2. Šīs iedaļas īstenošanas pasākumus var pieņemt Komisija attiecībā uz:

a) nosacījumiem, saskaņā ar kuriem nosaka beigu punktu ražošanas ķēdē, pēc kura laišanai tirgū vairs nepiemēro sabiedrības veselības prasības vai dzīvnieku veselības prasības;

b) nosacījumiem par drošu izcelsmes avotu izmantošanu un tāda materiāla novirzīšanu, kuru izmanto, ievērojot nosacījumus, kas nepieļauj risku cilvēku un dzīvnieku veselībai;

c) dokumentiem, kuri minēti 42. panta 2. punkta otrajā daļā;

d) ražošanas procesa parametriem, kuri minēti 43. panta pirmajā daļā, it īpaši attiecībā uz izmantotā materiāla fizisku vai ķīmisku apstrādi;

e) testēšanas prasībām, kuras piemēro galaproduktam;

f) nosacījumiem par drošiem lietojuma veidiem atvasinātiem produktiem, kuri apdraud cilvēku vai dzīvnieku veselību.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 48. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru ar kontroli.

VII NODAĻA.VISPĀRĪGI NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

47. pantsValsts tiesību akti

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus visus tiesību aktus, ko tās pieņēmušas jomās, kuras ir to kompetencē un kuras tieši attiecas uz šīs regulas pareizu īstenošanu.

48. pantsKomiteja

1. Komisijai palīdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 1. punktu, še turpmāk – „komiteja”.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

5. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 5. punkta b) apakšpunktu, un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. punkta b) un 4. punkta e) apakšpunktā paredzētie termiņi ir attiecīgi divi mēneši, viens mēnesis un divi mēneši.

49. pantsSodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to īstenošanu. Noteiktajiem sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un preventīviem. Dalībvalstis ne vēlāk kā [..] par šiem noteikumiem paziņo Komisijai un nekavējoties ziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

50. pantsAtcelšana

Regulu (EK) Nr. 1774/2002 atceļ no [šīs regulas piemērošanas diena].

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1774/2002 uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar pielikumā iekļauto korelācijas tabulu.

51. pantsPārejas pasākums

Iekārtas, uzņēmumus un lietotājus, kuri ir apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 līdz [šīs regulas piemērošanas diena] uzskata par apstiprinātiem vai reģistrētiem (pēc vajadzības) saskaņā ar šo regulu.

52. pantsStāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šo regulu piemēro no [mēneša pirmā diena piecpadsmit mēnešus pēc tās spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs

PIELIKUMS

KORELĀCIJAS TABULA

Regula (EK) Nr. 1774/2002 | Šī regula |

1. pants | 1., 2. pants |

2. pants | 3. pants |

3. panta 1. punkts | ./. |

3. panta 2. punkts | 35. panta 3. punkta ceturtā daļa |

3. panta 3. punkts | 4. pants |

4. panta 1. punkts | 11. pants |

4. panta 2. punkts | 19., 22., 23. pants |

4. panta 3. punkts | 6. panta 1. punkta a) apakšpunkts |

4. panta 4. punkts | 35. panta 2. punkta c) apakšpunkts, 37. panta 3. punkts, 37. panta 5. punkta a) apakšpunkts |

5. panta 1. punkts | 12. pants |

5. panta 2. punkts | 20., 22., 23. pants |

5. panta 3. punkts | 6. panta 1. punkta a) apakšpunkts |

5. panta 4. punkts | 35. panta 2. punkta c) apakšpunkts, 37. panta 3. punkts |

6. panta 1. punkts | 13. pants |

6. panta 2. punkts | 21., 22., 23. pants |

6. panta 3. punkts | 6. panta 1. punkta a) apakšpunkts |

7. pants | 15. pants |

8. pants | 33. pants |

9. pants | 16. pants |

10., 11., 12., 13., 14., 15., 17., 18. pants | 6., 7., 8., 9. pants |

16. pants | 5. pants |

19. pants | 24. pants |

20. panta 1. punkts | 41. pants |

20. panta 2. punkts | 25. pants |

20. panta 3. punkts | 41. pants |

21. pants | ./. |

22. pants | 18. pants |

23. pants | 26., 27. pants |

24. pants | 28. pants |

25. pants | 17. pants |

26. pants | 30., 31., 32. pants |

27. pants | 34. pants |

28. pants | 35. panta 1. punkta a), c) apakšpunkts |

29. pants | 35., 36. pants |

30. pants | 35. panta 1. punkta b) apakšpunkts |

31. pants | 38. panta 1. punkts |

32. pants | ./. |

33. pants | 48. pants |

34. pants | ./. |

35. pants | 47. pants, 23. panta 2. punkts |

36. pants | ./. |

37. pants | 50. pants |

38. pants | 52. pants |

[1] OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.

[2] COM(2005)521, galīgā redakcija.

[3] Skatīt COM (2006) 689, galīgā redakcija.

[4] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[5] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[6] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[7] OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1432/2007 (OV L 320, 6.12.2007., 13. lpp.).

[8] COM(2005)521, galīgā redakcija.

[9] OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 245/2007 (OV L 73, 13.3.2007., 9. lpp.).

[10] OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1275/2007 (OV L 284, 30.10.2007., 8. lpp.).

[11] OV L 358, 18.12.1986., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/65/EK (OV L 230, 16.9.2003., 32. lpp.).

[12] OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.

[13] OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[14] OV L 62, 15.3.1993., 69. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/729/EK (OV L 294, 13.11.2007., 26. lpp.).

[15] OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.

[16] OV L 224, 18.8.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1353/2007 (OV L 303, 21.11.2007., 6. lpp.).

[17] OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu Nr. 2003/74/EK (OV L 262, 14.10.2003., 17. lpp.).

[18] OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).

[19] OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 575/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 3. lpp.).

[20] OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.; labotā redakcija OV L 226, 25.6.2004., 3. lpp.

[21] OV L 139, 30.4.2004., 26. lpp.; labotā redakcija OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1243/2007 (OV L 281, 25.10.2007., 8. lpp.).

[22] OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.

[23] OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/77/EK (OV L 271, 30.9.2006., 53. lpp.).

[24] OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1319/2007 (OV L 293, 10.11.2007., 3. lpp.).

[25] OV L 343, 27.12.2007., 1. lpp.

[26] OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/515/EK (OV L 187, 19.7.2005., 29. lpp.).

[27] OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/41/EK (OV L 157, 30.4.2004., 33. lpp.); labotā redakcija OV L 195, 2.6.2004., 12. lpp.

[28] OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.

[29] OV L 39, 16.2.1993., 1. lpp.; labojums publicēts OV L 74, 17.3.1994., 52. lpp.

[30] OV L 272, 4.10.1997., 45. lpp.

[31] OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2001/573/EK (OV L 203, 28.7.2001., 18. lpp.).

[32] OV L 165, 30.4.2004. Labotā redakcija OV L 191, 28.5.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

[33] OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu (EK) Nr. 2007/67/EK (OV L 305, 23.11.2007., 22. lpp.).

[34] OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1394/2007 (OV L 324, 10.12.2007., 121. lpp.).

[35] OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/28/EK (OV L 136, 30.4.2004., 58. lpp.).

[36] OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/47/EK (OV L 247, 21.9.2007., 21. lpp.).

[37] OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/47/EK (OV L 247, 21.9.2007., 21. lpp.).

[38] OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[39] OV L 105, 26.4.2003., 18. lpp.

[40] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp).

[41] Regula (EK) Nr. 811/2003 par pārstrādi vienas sugas ietvaros (OV L 117, 13.5.2003., 14. lpp.); Lēmums 2003/322/EK par nekrofāgu putnu barošanu (OV L 117, 13.5.2003., 32. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/830/EK, OV L 311, 26.11.2005., 40. lpp.); Lēmums 2003/324/EK par kažokzvēru pārstrādi vienas sugas ietvaros (OV L 117, 13.5.2003., 37. lpp. Lēmums pielāgots ar Lēmumu 2004/434/EK, OV L 189, 27.5.2004., 43. lpp.); Regula (EK) N. 92/2005 par alternatīvām iznīcināšanas vai izlietošanas metodēm (OV L 19, 21.1.2005., 27. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1576/2007, OV L 340, 22.12.2007., 89. lpp.); Regula (EK) Nr. 181/2006 par organiskiem mēslošanas līdzekļiem un augsnes ielabotājiem (OV L 29, 2.2.2006., 31. lpp.); Regula (EK) Nr. 1192/2006 par apstiprināto uzņēmumu sarakstiem (OV L 215, 5.8.2006., 10. lpp.); Regula Nr. 2007/2006 par trešās kategorijas starpproduktiem (OV L 379, 28.12.2006., 98. lpp.).

[42] OV L 275, 25.8.2004., 17. lpp.