[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 29.2.2008

COM(2008) 120 galīgā redakcija

2008/0046 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko vienkāršo informācijas norādīšanas un publicēšanas procedūras veterinārijas un zootehnikas jomā un groza Direktīvas 64/432/EEK, 77/504/EEK, 88/407/EEK, 88/661/EEK, 89/361/EEK, 89/556/EEK, 90/427/EEK, 90/428/EEK, 90/429/EEK, 90/539/EEK, 91/68/EEK, 92/35/EEK, 92/65/EEK, 92/66/EEK, 92/119/EEK, 94/28/EK, 2000/75/EK, Lēmumu 2000/258/EK un Direktīvas 2001/89/EK, 2002/60/EK un 2005/94/EK

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Komisijas priekšlikuma vispārējais mērķis ir saskaņot un vienkāršot spēkā esošās informācijas atjaunināšanas un publicēšanas procedūras veterinārijas un zootehnikas jomā, piemēram, datus par apstiprināto dzīvnieku veselības iestāžu un audzēšanas organizāciju sarakstiem dalībvalstīs un trešās valstīs, kā arī dažu valsts references laboratoriju un citu apstiprinātu laboratoriju sarakstiem.

Komisijas priekšlikuma mērķis ir grozīt 20 direktīvas un vienu lēmumu, tādējādi nodrošinot vienkāršotu pieeju, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lauksaimniecībai nozarei, tirdzniecības dalībniekiem un Komisijai sniegtu tādas priekšrocības kā mazāka darba slodze un mazāks administratīvais slogs.

▪▪▪▪▪▪▪▪▪

( Dzīvnieku veselības iestādes, kas apstiprinātas Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem un to produktiem, un zootehnikas jomā sniedzamā informācija

Kopienas tiesību aktos veterinārajā jomā paredzēts, ka liellopu, cūku, kazu un aitu savākšanas punktiem, šo dzīvnieku tirgotājiem, mājputnu audzētavām, spermas savākšanas vai glabāšanas centriem, embriju iegūšanas brigādēm, dažām iestādēm, institūtiem un centriem ir jāizpilda konkrēti nosacījumi un jāsaņem dalībvalstu oficiāls apstiprinājums Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar konkrētiem dzīviem dzīvniekiem un to produktiem, it īpaši ar dzīvnieku ģenētisko materiālo, proti, spermu, olšūnām un embrijiem.

Patlaban Kopienas tiesību aktos paredzētas dažādas procedūras, lai reģistrētu, apkopotu sarakstos, atjauninātu, nosūtītu un publicētu informāciju par minētajām dzīvnieku veselības iestādēm. Tomēr procedūru atšķirību dēļ informācijas norādīšana un atjaunināšana ir sarežģīta, un kompetentajiem kontroles dienestiem un attiecīgajiem tirgotājiem ir ļoti grūti praktiski izmantot minētos sarakstus.

Tādēļ procedūras ir jāsaskaņo un jānodrošina sistemātiskākus, saskaņotākus un vienotākus noteikumus, ņemot vērā piecus svarīgākos procedūras elementus, t.i., reģistrāciju sarakstos, sarakstu apkopošanu, atjaunināšanu, nosūtīšanu un publicēšanu.

Turklāt dalībvalstīm, nevis Komisijai, būtu jāatbild par sarakstu izveidi, jo dalībvalstis pārbauda, vai dažādās dzīvnieku veselības iestādes pilda nosacījumus, kas tām jāizpilda, lai tās varētu iekļaut sarakstā.

Tādēļ dalībvalstīm jāizveido un regulāri jāatjaunina attiecīgo dzīvnieku veselības iestāžu saraksti, un jādara tie pieejami pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai. Lai saskaņotu minēto sarakstu paraugu un metodes, kā panākt vienkāršu piekļuvi atjauninātiem Kopienas sarakstiem, komitoloģijas procedūrā jāizveido kopīgi kritēriji.

Kopienas noteikumu skaidrības un konsekvences labad jaunā procedūra jāpiemēro arī zootehnikas jomā, it īpaši audzētāju apvienībām, kuras ir atzītas liellopu, aitu, kazu vai zirgu ciltsgrāmatu uzturēšanai vai izveidei dalībvalstīs, un informācijai, kas dalībvalstīm jāsniedz par zirgu sacensībām saskaņā ar Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/428/EEK par tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas paredzēti sacensībām, un par piedalīšanās nosacījumiem sacensībās.

( Trešo valstu dzīvnieku veselības iestādes, kas apstiprinātas dzīvnieku produktu importam Kopienā, un trešo valstu iestādes, kas apstiprinātas liellopu, aitu, kazu vai zirgu ciltsgrāmatas uzturēšanai

Līdzīgi kā ar noteikumiem, ko piemēro Kopienas iekšējā tirdzniecībā, spermas, olšūnu un embriju importu regulē tā, lai trešo valstu izcelsmes uzņēmumiem būtu jāizpilda daži nosacījumi, kas dzīvnieku veselības apdraudējumus samazina līdz minimumam. Tādēļ tādu ģenētisku materiālu importu Kopienā drīkst atļaut tikai no spermas savākšanas vai glabāšanas centriem un embriju iegūšanas brigādēm, kuras attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes oficiāli apstiprinājušas eksportam Kopienā atbilstoši Kopienas prasībām un vajadzības gadījumā pēc Kopienas veterinārās pārbaudes. Procedūras, kuras piemēro patlaban, veidojot dzīvnieku veselības iestāžu sarakstus un tos attiecīgi atjauninot, atšķiras atkarībā no ģenētiskā materiāla veida un attiecīgās sugas; tās var būt gan lēmumi, kas pieņemti komitoloģijas procedūrā saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[1], gan arī vienkārša apspriešana ar dalībvalstīm.

Tas, ka dažādas procedūras pastāv vienlaikus, var radīt apjukumu un neskaidrības trešo valstu administratīvajiem darbiniekiem, lauksaimniecības nozarei un tirdzniecības dalībniekiem. Tā kā trešajām valstīm ir jāpārbauda nosacījumi, kas dažādajām dzīvnieku veselības iestādēm jāpilda, lai tā iekļautu sarakstā ar iestādēm, kas apstiprinātas eksportam Kopienā atbilstoši Kopienas prasībām, pašreizējais tiesiskais regulējums minēto iestāžu apstiprināšanai ir jāsaskaņo un jāvienkāršo, lai par sarakstu izveidi un atjaunināšanu būtu atbildīgas trešās valstis, nevis Komisija. Ir būtiski pārliecināties, lai dzīvnieku veselības garantiju līmenis, ko nodrošina attiecīgā trešā valsts, netiktu ietekmēts. Vienkāršošanas pasākumi neskar Komisijas tiesības vajadzības gadījumā pieņemt aizsargpasākumus.

Tādēļ dažādās patlaban piemērotās procedūras jāizstāj ar procedūru, kas trešo valstu kompetentajām iestādēm jāievēro, veidojot, atjauninot un iesniedzot Komisijai minētos sarakstus. Komisijai jāinformē dalībvalstis par minētajiem sarakstiem un jādara tie pieejami sabiedrības informēšanai. Gadījumā, ja trešo valstu paziņotie saraksti rada bažas, saskaņā ar Padomes Direktīvu 97/78/EK jāpieņem drošības pasākumi.

Skaidrības un konsekvences labad minētā procedūra jāpiemēro arī trešo valstu iestādēm, kas apstiprinātas liellopu, aitu, kazu vai zirgu ciltsgrāmatu uzturēšanai atbilstoši Kopienas tiesību aktiem zootehnikas jomā.

( Laboratorijas

Veterinārijas jomā Komisija atbild par tādu sarakstu izveidi un atjaunināšanu, kuros norādītas apstiprinātas valsts references laboratorijas un citas apstiprinātas laboratorijas un kuru pamatā ir dalībvalstu sniegtā informācija.

Saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem minētos sarakstus groza pēc dalībvalstu pieprasījuma un lēmuma pieņemšanas komitoloģijas procedūrā atbilstoši Lēmumam 1999/468/EK vai arī Padomei pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

Tomēr šādu sarakstu grozījumi bieži vien ir formāli, piemēram, tiek mainīta attiecīgo laboratoriju kontaktinformācija.

Pašreizējā praksē periodiski atjaunina laboratoriju sarakstus, lai samazinātu lēmumu skaitu, kas jāpieņem Komisijai. Tomēr šī prakse negarantē, ka sarakstus atjaunina ātri. Tādēļ var tikt apdraudēts valsts references laboratoriju un citu apstiprinātu laboratoriju statuss. Tā kā dalībvalstis izrauga valsts references laboratorijas un sniedz visu vajadzīgo un aktuālo informāciju, par sarakstu izveidi būtu jāatbild dalībvalstīm, nevis Komisijai. Tāpat dalībvalstīm būtu jāatbild par citās dalībvalstīs apstiprinātu laboratoriju sarakstu izveidi.

Tādēļ dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina attiecīgo valsts references laboratoriju un citu apstiprinātu laboratoriju sarakstus, un dara tos pieejamus pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai. Lai saskaņotu minēto sarakstu paraugu un metodes, kā panākt vienkāršu piekļuvi atjauninātiem Kopienas sarakstiem, komitoloģijas procedūrā jāizveido kopīgi kritēriji.

Tomēr gadījumos, kad sarakstos minētas trešās valstīs apstiprinātas laboratorijas, Komisijai arī turpmāk jāatbild par šādu laboratoriju sarakstu izveidi un publicēšanu.

Šā priekšlikuma mērķis ir:

- saskaņot un vienkāršot spēkā esošās procedūras, kas jāievēro, atjauninot un publicējot dalībvalstīs apstiprināto dzīvnieku veselības iestāžu un audzēšanas organizāciju sarakstus un informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz par zirgu sacensībām;

- saskaņot un vienkāršot spēka esošās procedūras, kas jāievēro, atjauninot un publicējot sarakstus, kuros norādītas dažas apstiprinātas dzīvnieku veselības iestādes un trešo valstu iestādes, kas apstiprinātas liellopu, aitu, kazu un zirgu ciltsgrāmatu uzturēšanai;

- vienkāršot pašreizējās procedūras, kas jāievēro, atjauninot un publicējot dažu valsts references laboratoriju un citu apstiprinātu laboratoriju sarakstus.

Attiecīgi jāgroza Direktīvas 64/432/EEK, 77/504/EEK, 88/407/EEK, 88/661/EEK, 89/361/EEK, 89/556/EEK, 90/427/EEK, 90/428/EEK, 90/429/EEK, 90/539/EEK, 91/68/EEK, 92/35/EEK, 92/65/EEK, 92/66/EEK, 92/119/EEK, 94/28/EK, 2000/75/EK, 2001/89/EK, 2002/60/EK, 2005/94/EK un Lēmums 2000/258/EK.

2008/0046 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko vienkāršo informācijas norādīšanas un publicēšanas procedūras veterinārijas un zootehnikas jomā un groza Direktīvas 64/432/EEK, 77/504/EEK, 88/407/EEK, 88/661/EEK, 89/361/EEK, 89/556/EEK, 90/427/EEK, 90/428/EEK, 90/429/EEK, 90/539/EEK, 91/68/EEK, 92/35/EEK, 92/65/EEK, 92/66/EEK, 92/119/EEK, 94/28/EK, 2000/75/EK, Lēmumu 2000/258/EK un Direktīvas 2001/89/EK, 2002/60/EK un 2005/94/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK[2] A(I) pielikumā, un jo īpaši tās 10. panta 6. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[3],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[4],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],

tā kā:

(1) Kopienas tiesību aktos veterinārajā jomā paredzēts, ka liellopu, cūku, kazu un aitu savākšanas punktiem, šo dzīvnieku tirgotājiem, mājputnu audzētavām, spermas savākšanas vai glabāšanas centriem, embriju iegūšanas brigādēm, dažām iestādēm, institūtiem un centriem („dzīvnieku veselības iestādes”) ir jāizpilda konkrēti nosacījumi un jāsaņem dalībvalstu oficiāls apstiprinājums Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem un to produktiem, it īpaši ar dzīvnieku ģenētisko materiālo, proti, spermu, olšūnām un embrijiem.

(2) Patlaban Kopienas tiesību aktos paredzētas dažādas procedūras, lai reģistrētu, apkopotu sarakstos, atjauninātu, nosūtītu un publicētu informāciju par minētajām dzīvnieku veselības iestādēm. Tomēr procedūru atšķirību dēļ informācijas norādīšana un atjaunināšana ir sarežģīta, un kompetentajiem kontroles dienestiem un attiecīgajiem dalībniekiem ir ļoti grūti praktiski izmantot minētos sarakstus.

(3) Tādēļ procedūras ir jāsaskaņo un jānodrošina sistemātiskākus, saskaņotākus un vienotākus noteikumus, ņemot vērā piecus svarīgākos procedūras elementus, t.i., reģistrāciju sarakstos, sarakstu apkopošanu, atjaunināšanu, nosūtīšanu un publicēšanu.

(4) Turklāt dalībvalstīm, nevis Komisijai, būtu jāatbild par sarakstu izveidi, jo dalībvalstis pārbauda, vai dažādās dzīvnieku veselības iestādes pilda nosacījumus, kas tām jāizpilda, lai tās varētu iekļaut sarakstā.

(5) Tādēļ dalībvalstīm jāizveido un regulāri jāatjaunina attiecīgo dzīvnieku veselības iestāžu saraksti, un jādara tie pieejami pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai. Lai saskaņotu minēto sarakstu paraugus un metodes, kā panākt vienkāršu piekļuvi atjauninātiem Kopienas sarakstiem, komitoloģijas procedūrā jāizveido kopīgi kritēriji.

(6) Kopienas noteikumu skaidrības un konsekvences labad jaunā procedūra jāpiemēro arī zootehnikas jomā, it īpaši audzētāju apvienībām, kuras ir atzītas ciltsgrāmatu uzturēšanai vai izveidei dalībvalstīs, un informācijai, kas dalībvalstīm jāsniedz par zirgu sacensībām saskaņā ar Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/428/EEK par tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas paredzēti sacensībām, un par piedalīšanās nosacījumiem sacensībās [6] .

(7) Līdzīgi kā ar noteikumiem, ko piemēro Kopienas iekšējā tirdzniecībā, arī spermas, olšūnu un embriju importu regulē tā, lai trešo valstu izcelsmes dzīvnieku veselības iestādēm būtu jāizpilda daži nosacījumi, kas dzīvnieku veselības apdraudējumus samazina līdz minimumam. Tādēļ tādu ģenētisku materiālu importu Kopienā var atļaut tikai no spermas savākšanas vai glabāšanas centriem un embriju iegūšanas brigādēm, ko attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes oficiāli apstiprinājušas eksportam Kopienā atbilstoši Kopienas prasībām un vajadzības gadījumā pēc Kopienas veterinārās pārbaudes.

(8) Patlaban, kad veido dzīvnieku veselības iestāžu sarakstus un tos atjaunina, atkarībā no ģenētiskā materiāla veida un attiecīgās sugas piemēro dažādas procedūras, kuras var būt gan lēmumi, kas pieņemti komitoloģijas procedūrā saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[7], gan arī vienkārša apspriešana ar dalībvalstīm.

(9) Tas, ka dažādas procedūras pastāv vienlaikus, var radīt apjukumu un neskaidrības trešo valstu administratīvajiem darbiniekiem, lauksaimniecības nozarei un tirdzniecības dalībniekiem. Tā kā trešajam valstīm ir jāpārbauda nosacījumi, kas dažādajām dzīvnieku veselības iestādēm jāpilda, lai tās iekļautu sarakstā ar iestādēm, kas apstiprinātas eksportam Kopienā atbilstoši Kopienas prasībām, pašreizējais tiesiskais regulējums minēto iestāžu apstiprināšanai ir jāsaskaņo un jāvienkāršo, lai par sarakstu izveidi un atjaunināšanu būtu atbildīgas trešās valstis, nevis Komisija. Ir būtiski pārliecināties, lai dzīvnieku veselības garantiju līmenis, ko nodrošina attiecīgā trešā valsts, netiktu ietekmēts. Vienkāršošanas pasākumi neskar Komisijas tiesības vajadzības gadījumā pieņemt aizsargpasākumus.

(10) Tādēļ dažādās patlaban piemērotās procedūras jāizstāj ar procedūru, kuru piemērojot, imports Kopiena atļauts tikai no trešām valstīm, kurās kompetentās iestādes veido sarakstus, tos atjaunina un dara zināmus Komisijai. Komisijai jāinformē dalībvalstis par sarakstiem un jādara tie pieejami sabiedrības informēšanai. Gadījumā, ja trešo valstu paziņotie saraksti rada bažas, saskaņā ar Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm[8]jāpieņem drošības pasākumi.

(11) Kopienas tiesību aktu skaidrības un konsekvences labad minētā procedūra jāpiemēro arī trešo valstu iestādēm, kas apstiprinātas liellopu, aitu, kazu vai zirgu ciltsgrāmatu uzturēšanai atbilstoši Kopienas tiesību aktiem zootehnikas jomā.

(12) Veterinārijas jomā Komisija atbild par tādu sarakstu izveidi un atjaunināšanu, kuros norādītas apstiprinātas valsts references laboratorijas un citas apstiprinātas laboratorijas un kuru pamatā ir dalībvalstu sniegtā informācija.

(13) Saskaņā ar esošajiem Kopienas tiesību aktiem minētos sarakstus groza pēc dalībvalstu pieprasījuma un lēmuma pieņemšanas komitoloģijas procedūrā atbilstoši Lēmumam 1999/468/EK vai Padomei pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

(14) Tomēr šādu sarakstu grozījumi bieži vien ir formāli, piemēram, tiek mainīta valsts references laboratoriju vai citu apstiprināto laboratoriju kontaktinformācija.

(15) Pašreizējā praksē ir periodiski atjaunina laboratoriju sarakstus, lai samazinātu lēmumu skaitu, kas jāpieņem Komisijai. Tomēr šī prakse negarantē, ka sarakstus atjaunina ātri. Tādēļ var tikt apdraudēts valsts references laboratoriju un citu apstiprinātu laboratoriju statuss.

(16) Tā kā dalībvalstis izrauga valsts references laboratorijas un sniedz visu vajadzīgo un aktuālo informāciju, par šo laboratoriju sarakstu izveidi būtu jāatbild dalībvalstīm, nevis Komisijai. Tāpat dalībvalstīm būtu jāatbild par citu apstiprinātu laboratoriju izveidi.

(17) Tādēļ dalībvalstīm jāizveido un regulāri jāatjaunina attiecīgo valsts references laboratoriju un citu apstiprināto laboratoriju saraksti, un jādara tie pieejami pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai. Lai saskaņotu minēto sarakstu paraugus un metodes, kā panākt vienkāršu piekļuvi atjauninātiem Kopienas sarakstiem, komitoloģijas procedūrā jāizveido kopīgi kritēriji.

(18) Tomēr gadījumos, kad sarakstos minētas trešo valstu apstiprinātās laboratorijas, Komisijai arī turpmāk jāatbild par šādu laboratoriju sarakstu izveidi un publicēšanu.

(19) Lai novērstu traucējumus, kas saistīti ar pieteikumiem, ko dalībvalstis iesniegušas, lai apstiprinātu laboratorijas atbilstoši Padomes 2000. gada 20. marta Lēmumam 2000/258/EK, ar ko tiek izraudzīta īpaša iestāde, kas atbildīga par tādu kritēriju noteikšanu, kas vajadzīgi, lai standartizētu seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai[9], šajā direktīvā jāparedz pārejas pasākumi.

(20) Tādēļ attiecīgi jāgroza Padomes Direktīvas 64/432/EEK[10], 77/504/EEK[11], 88/407/EEK[12], 88/661/EEK[13], 89/361/EEK[14], 89/556/EEK[15], 90/427/EEK[16], 90/428/EEK[17], 90/429/EEK[18], 90/539/EEK[19], 91/68/EEK[20], 92/35/EEK[21], 92/65/EEK, 92/66/EEK[22], 92/119/EEK[23], 94/28/EK[24], 2000/75/EK[25], Padomes Lēmums 2000/258/EK, Padomes Direktīvas 2001/89/EK[26], 2002/60/EK[27], un 2005/94/EK[28],

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants Direktīvas 64/432/EEK grozījumi

Direktīvu 64/432/EEK ar šo groza šādi.

1) Iekļauj šādu 6.a pantu:

„6.a pants

Dalībvalstis izrauga valsts institūtus, valsts references laboratorijas vai oficiālos institūtus, kas atbild par to diagnozes standartu un metožu saskaņošanu, kas minēti A līdz D pielikumā. Tās uz atjauninātus minēto iestāžu sarakstus un dara tos pieejams pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Minēto valsts institūtu, valsts references laboratoriju un oficiālo institūtu uzdevumi un pienākumi ir aprakstīti B un C pielikumā, un D pielikuma II nodaļā.

Saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”

2) Direktīvas 11. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3. Kompetentā iestāde piešķir apstiprinājuma numuru katram apstiprinātam savākšanas centram. Savākšanas centru apstiprinājumu var ierobežot, to piešķirot konkrētai sugai vai dzīvniekiem vaislai un audzēšanai, vai nokaušanai paredzētiem dzīvniekiem.

Kompetentā iestāde izveido un regulāri atjaunina sarakstu, kurā iekļauti apstiprinātie savākšanas centri ar to apstiprinājuma numuriem, un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.”

3) Direktīvas 13. pantu papildina ar šādu 5. un 6. punktu:

„5. Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina sarakstu ar apstiprinātajiem tirgotājiem un to apstiprinājuma numuriem, un reģistrētajām telpām, ko tirgotāji izmanto savā uzņēmējdarbībā, un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

6. Saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus 5. punkta vienādai piemērošanai.”

4) Direktīvas B pielikumu groza šādi.

a) 4.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„4.1. Uzdevumi un pienākumi

Valsts institūti, valsts references laboratorijas vai oficiālie institūti, kas izraudzīti saskaņā ar 6.a pantu, atbild par tuberkulīnu vai attiecīgi 2. un 3. punktā minēto reaģentu oficiālo testēšanu attiecīgajā dalībvalstī, lai nodrošinātu, ka visi minētie tuberkulīni un reaģenti atbilst attiecīgi 2.1 punktā un 3. punktā minētajiem standartiem.”

b) Minētā pielikuma 4.2. punktu svītro.

5) Direktīvas C pielikuma 4.2. punktu svītro.

6) Direktīvas D pielikuma II. nodaļas A daļas 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Valsts institūtiem, valsts references laboratorijām vai oficiāliem institūtiem, kas izraudzīti saskaņā ar 6.a pantu, lai koordinētu govju enzootiskās leikozes testu diagnožu standartus un metodes, ir jāatbild par laboratorijas standarta darba antigēna kalibrēšanu attiecībā pret oficiālo EK standartserumu ( EI serums), ko piegādā Dānijas Tehniskās universitātes Valsts veterinārais institūts.

3. Laboratorijā izmantotos standarta antigēnus vismaz reizi gadā jāiesniedz valsts institūtiem, valsts references laboratorijām vai oficiālajiem institūtiem saskaņā ar 6.a pantu, lai tos pārbaudītu attiecībā pret oficiālo EK standartserumu. Izņemot šādu standartizāciju, izmantoto antigēnu var kalibrēt, izmantojot B nodaļā aprakstīto metodi.”

2. pants Direktīvas 77/504/EEK grozījumi

Iekļauj šādu 4.a pantu:

„4.a pants

1. Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina sarakstu ar apstiprinātajām audzētāju organizācijām un apvienībām, kuras ir oficiāli atzītas, lai tās uzturētu un veidotu ciltsgrāmatas, un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

2. Saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”

3. pants Direktīvas 88/407/EEK grozījumi

Direktīvu 88/407/EEK ar šo groza šādi.

1) Direktīvas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Visus spermas savākšanas vai glabāšanas centrus reģistrē, katram centram piešķirot veterinārās reģistrācijas numuru. Visas dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina spermas savākšanas vai glabāšanas centru sarakstu ar to veterinārās reģistrācijas numuriem, un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

3. Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”

2) Direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„9. pants

1. Dalībvalstis atļauj tikai tādas spermas importu, kura nosūtīta no glabāšanas centra vienā no trešām valstīm, kuras norādītas 8. pantā minētajā sarakstā, un par kuru attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde var garantēt, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) tās atbilst nosacījumiem,

i) kas paredzēti A pielikuma I nodaļā spermas savākšanas vai glabāšanas centru apstiprināšanai;

ii) kas saistīti ar minētā pielikuma II nodaļā paredzēto šādu centru pārraudzību;

b) to ir oficiāli apstiprinājušas trešās valsts kompetentās iestādes eksportam uz Kopienu;

c) tas atrodas centra veterinārārsta uzraudzībā;

d) vismaz divreiz gadā to pārbauda attiecīgajā trešā valstī pilnvarots veterinārārsts.

2. Sarakstu ar spermas savākšanas un glabāšanas centriem, kurus saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem apstiprinājusi trešās valsts kompetentā iestāde, kura norādīta 8. pantā minētajā sarakstā, un no kuriem uz Kopienu var nosūtīt spermu, paziņo Komisijai.

Trešās valsts kompetentajai iestādei nekavējoties jāatsauc vai jāatceļ apstiprinājums spermas savākšanas vai glabāšanas centram, kas vairs neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un tūlīt jāinformē par to Komisija.

Komisija sniedz dalībvalstīm visus jaunos un atjauninātos sarakstus, ko tā saņēmusi no trešās valsts kompetentās iestādes atbilstoši šim punktam, un dara tos pieejamus sabiedrībai informatīvos nolūkos.

3. Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”

3) Direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„12. pants

Direktīvā 97/78/EK izklāstītos noteikumus piemēro konkrēti dalībvalstu veikto pārbaužu organizācijai un turpmākajiem pasākumiem, kā arī drošības pasākumiem, kas piemērojami saskaņā ar minētās direktīvas 22. pantā minēto procedūru.”

4. pants Direktīvas 88/661/EEK grozījumi

Iekļauj šādu 4.a pantu:

„4.a pants

Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina sarakstu ar apstiprinātajām audzētāju organizācijām un/vai audzētāju apvienībām, kā minēts 1. panta c) apakšpunktā, un dara to pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”

5. pants Direktīvas 89/361/EEK grozījumi

Direktīvas 89/361/EEK 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„5. pants

Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina sarakstu ar apstiprinātajām audzētāju organizācijām un apvienībām, kuras ir oficiāli atzītas, lai tās uzturētu un veidotu ciltsgrāmatas, un kuras atbilst saskaņā ar 4. panta pirmo ievilkumu noteiktajiem kritērijiem, un dalībvalstis dara šo sarakstu pieejamus pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Saskaņā ar 8. pantā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”

6. pants Direktīvas 89/556/EEK grozījumi

Direktīvu 89/556/EEK ar šo groza šādi.

1) Direktīvas 5. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„2. Katras attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde reģistrē embriju iegūšanas brigādes un katrai brigādei piešķir veterinārās reģistrācijas numuru.

Visas dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina embriju iegūšanas brigāžu sarakstu ar to veterinārās reģistrācijas numuriem, un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

2) Direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„8. pants

1. Dalībvalstis atļauj tikai tādu embriju importu, kas nosūtīti no embriju iegūšanas brigādes vienā no trešām valstīm, kuras norādītas 7. pantā minētajā sarakstā, un par kuru attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde var garantēt, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) tā atbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai

i) saņemtu embriju iegūšanas brigāžu apstiprinājumu, un kas aprakstīti A pielikuma I nodaļā;

ii) kas attiecas uz minēto brigāžu darbu, iegūstot embrijus, tos apstrādājot, uzglabājot un pārvadājot, kā aprakstīts minētā pielikuma II nodaļā;

b) to ir oficiāli apstiprinājušas trešās valsts kompetentās iestādes eksportam uz Kopienu;

c) vismaz divreiz gadā to pārbauda attiecīgajā trešā valstī pilnvarots veterinārārsts.

2. Sarakstu ar embriju iegūšanas brigādēm, kuras saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem apstiprinājusi trešās valsts kompetentā iestāde, kura norādīta 7. pantā minētajā sarakstā, un no kuras uz Kopienu var nosūtīt embrijus, paziņo Komisijai.

Trešās valsts kompetentajai iestādei nekavējoties jāatsauc vai jāatceļ apstiprinājums embriju iegūšanas brigādei, kas vairs neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un tūlīt jāinformē par to Komisija.

Komisija sniedz dalībvalstīm visus jaunos un atjauninātos sarakstus, ko tā saņēmusi no attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes atbilstoši šim punktam, un dara tos pieejamus sabiedrības informēšanai.

3. Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”

3) Direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„11. pants

Direktīvā 97/78/EK izklāstītos noteikumus piemēro konkrēti dalībvalstu veikto pārbaužu organizācijai un turpmākajiem pasākumiem, kā arī drošības pasākumiem, kas piemērojami saskaņā ar minētās direktīvas 22. pantā minēto procedūru.”

7. pants Direktīvas 90/427/EEK grozījumi

Direktīvas 90/427/EEK 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„5. pants

Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina sarakstu ar apstiprinātajām organizācijām un apvienībām, kas uztur un veido ciltsgrāmatas un kas ir apstiprinātas vai atzītas, pamatojoties uz 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, un dalībvalstis dara šo sarakstu pieejamus pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Saskaņā ar 10. pantā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”

8. pants Direktīvas 90/428/EEK grozījumi

Direktīvas 90/428/EEK 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Tomēr

- saistības, kas minētas 3. pantā, organizējot pasākumus, neietekmē:

a) sacensības, kas paredzētas šķirnes uzlabošanas nolūkā īpašā ciltsgrāmatā reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem;

b) reģionālas sacensības, lai atlasītu zirgu dzimtas dzīvniekus;

c) vēsturiskus vai tradicionālus pasākumus.

Dalībvalstis, kas plāno izmantot šo iespēju, iepriekš par to paziņo pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai, pamatojot savu nodomu.

- Dalībvalstīm ir tiesības rezervēt katrām sacensībām vai sacensību veidam, ar oficiāli šim mērķim apstiprinātu vai atzītu institūciju starpniecību, konkrētu procentu no 1. punkta c) apakšpunktā minētās naudas balvas vai peļņas, lai garantētu ciltsdarba attīstību un uzlabošanu.

No 1993. gada apjoms nedrīkst pārsniegt 20 %.

Šo fondu sadalījuma kritērijus attiecīgajā dalībvalstī dara pieejamus pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.”

9. pants Direktīvas 90/429/EEK grozījumi

Direktīvu 90/429/EEK ar šo groza šādi.

1) Direktīvas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Visus spermas savākšanas centrus reģistrē, katram centram piešķirot veterināro reģistrācijas numuru.

Visas dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina spermas savākšanas centru sarakstu ar to veterinārās reģistrācijas numuriem, un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.”

2) Direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„8. pants

1. Dalībvalstis atļauj tikai tādas spermas importu, kura nosūtīta no spermas savākšanas centra vienā no trešām valstīm, kuras norādītas 7. pantā minētajā sarakstā, un par kuru attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde var garantēt, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) tas atbilst nosacījumiem,

i) kas paredzēti A pielikuma I nodaļā spermas savākšanas centru apstiprināšanai;

ii) kas saistīti ar minētā pielikuma II nodaļā paredzēto šādu centru pārraudzību;

b) to ir oficiāli apstiprinājušas trešās valsts kompetentās iestādes eksportam uz Kopienu;

c) tas atrodas centra veterinārārsta uzraudzībā;

d) vismaz divas reizes gadā to pārbauda attiecīgajā trešā valstī pilnvarots veterinārārsts.

2. Sarakstu ar spermas savākšanas centriem, kurus saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem apstiprinājusi kompetentā iestāde dalībvalstī, kas norādīta 7. pantā minētajā sarakstā, un no kuriem uz Kopienu var nosūtīt spermu, paziņo Komisijai.

Trešās valsts kompetentajai iestādei nekavējoties jāatsauc vai jāatceļ apstiprinājums spermas savākšanas centram, kas vairs neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un tūlīt jāinformē par to Komisija.

Komisija sniedz dalībvalstīm visus jaunos un atjauninātos sarakstus, ko tā saņēmusi no attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes atbilstoši šim punktam, un dara tos pieejamus sabiedrības informēšanai.

3. Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”

3) Direktīvas 15. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Direktīvā 97/78/EK izklāstītos noteikumus piemēro konkrēti dalībvalstu veikto pārbaužu organizācijai un turpmākajiem pasākumiem, kā arī drošības pasākumiem, kas piemērojami saskaņā ar minētās direktīvas 22. pantā minēto procedūru.”

10. pants Direktīvas 90/539/EEK grozījumi

Direktīvu 90/539/EEK ar šo groza šādi.

1) Direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„4. pants

Katra dalībvalsts izrauga valsts references laboratoriju, kas atbild par šajā direktīvā paredzēto diagnostikas metožu koordinēšanu un izmantošanu apstiprinātās laboratorijās tās teritorijā.

Katra dalībvalsts dara pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai pieejamu informāciju par savas valsts references laboratoriju.

Saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”

2) Iekļauj šādu 6.a pantu:

„6.a pants

Visas dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu apstiprināto iestāžu sarakstu ar to atšķirīgajiem numuriem, un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Saskaņā ar 32. pantā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”

3) Šādi groza I pielikumu:

i) minētā pielikuma 1. punktu svītro.

ii) minētā pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Saskaņā ar 4. pantu izraudzītās putnu slimību valsts references laboratorijas katrā dalībvalstī ir atbildīgas par šajā direktīvā paredzēto diagnostikas metožu koordinēšanu. Tādēļ

a) tās var apgādāt apstiprinātās laboratorijas ar reaģentiem, kas ir vajadzīgi diagnostikas analīzēm;

b) tās uzrauga visu izmantojamo reaģentu kvalitāti apstiprinātajās laboratorijās;

c) tās periodiski organizē salīdzinošos testus.”

11. pants Direktīvas 91/68/EEK grozījumi

Direktīvu 91/68/EEK ar šo groza šādi.

1) Direktīvas 8.a panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3) Kompetentā iestāde piešķir apstiprinājuma numuru katram apstiprinātam savākšanas centram. Apstiprinājums var būt attiecināts uz vienu vai vairākām sugām, uz kurām attiecas šī direktīva, vai arī uz dzīvniekiem vaislai vai audzēšanai, vai arī uz kaušanai paredzētiem dzīvniekiem.

Kompetentā iestāde izveido un regulāri atjaunina apstiprināto savākšanas centru sarakstu ar to apstiprinājuma numuriem, un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.”

2) Direktīvas 8.b pantu papildina ar šādu 5. punktu:

„5) Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina sarakstu ar apstiprinātajiem tirgotājiem un to apstiprinājuma numuriem, un reģistrētajām telpām, ko tirgotāji izmanto savā uzņēmējdarbībā, un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā punkta vienādai piemērošanai.”

12. pants Direktīvas 92/35/EEK grozījumi

Direktīvu 92/35/EEK ar šo groza šādi.

1) Direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„14. pants

1. Dalībvalstis izrauga valsts laboratoriju šajā direktīvā paredzēto laboratorijas pārbaužu veikšanai, un dara pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai pieejamu informāciju par šo laboratoriju un visām vēlākām izmaiņām.

Saskaņā ar 19. pantā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā punkta vienādai piemērošanai.”

2. Atbilstoši 1. punktam izraudzīto valsts laboratoriju funkcijas un pienākumi ir aprakstīti I pielikumā.

3. Atbilstoši 1. punktam izraudzītās valsts laboratorijas sadarbojas ar 15. pantā minēto Kopienas references laboratoriju.”

2) Direktīvas I pielikuma A daļu svītro.

13. pants Direktīvas 92/65/EEK grozījumi

Direktīvu 92/65/EEK ar šo groza šādi.

1) Direktīvas 11. pantu papildina ar šādu 5. punktu:

„5. Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde reģistrē 2. punkta pirmajā ievilkumā minētos apstiprinātos centrus un 3. punkta pirmajā ievilkumā minētās savākšanas komandas, katram centram un komandai piešķirot veterinārās reģistrācijas numuru.

Visas dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina embriju iegūšanas apstiprināto centru un apstiprināto savākšanas komandu sarakstu ar to veterinārās reģistrācijas numuriem, un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā punkta vienādai piemērošanai.”

2) Direktīvas 13. panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

„d) Kompetentā iestāde reģistrē visas apstiprinātās iestādes, institūtus un centrus un piešķir tiem apstiprinājuma numuru.

Visas dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina apstiprināto iestāžu, institūtu un centru sarakstu ar to apstiprinājuma numuriem, un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā punkta vienādai piemērošanai.”

3) Direktīvas 17. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3. Izveido sekojošo.

a) Saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru izveido to trešo valstu un trešo valstu daļu sarakstu, kuras dalībvalstīm un Komisijai var dot tādas garantijas par dzīvniekiem, spermu, olšūnām un embrijiem, kas ir līdzvērtīgas II nodaļā noteiktajām.

b) Atbilstoši šim punktam izveido sarakstu ar apstiprinātajiem centriem vai savākšanas komandām, kuras minētas 11. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā un minētā panta 3. punkta pirmajā ievilkumā, kuras atrodas vienā no trešām valstīm, kas norādītas šā punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā un par kurām kompetentā iestāde var sniegt 11. panta 2. un 3. punktā paredzētās garantijas.

Sarakstu ar punkta pirmajā daļā minētajiem apstiprinātajiem centriem un savākšanas komandām un to veterinārās reģistrācijas numuriem paziņo Komisijai.

Trešās valsts kompetentajai iestādei nekavējoties jāatsauc vai jāatceļ apstiprinājums savākšanas centram vai komandai, kura vairs neatbilst 11. panta 2. un 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un tūlīt jāinformē par to Komisija.

Komisija sniedz dalībvalstīm visus jaunos un atjauninātos sarakstus, ko tā saņēmusi no trešās valsts kompetentās iestādes atbilstoši otrajai un trešajai daļai, un dara tos pieejamus sabiedrībai informēšanai.

Saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā punkta vienādai piemērošanai.

c) Saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru īpašas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpaši, lai aizsargātu Kopienu no dažām eksotiskām slimībām, vai garantijas, kas līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas šajā direktīvā.

Īpašās prasības un līdzvērtīgās garantijas, kas noteiktas trešām valstīm, nedrīkst būt labvēlīgākas par tām, kas paredzētas II nodaļā.”

4) Direktīvas 20. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„Direktīvā 97/78/EK izklāstītos noteikumus piemēro konkrēti dalībvalstu veikto pārbaužu organizācijai un turpmākajiem pasākumiem, kā arī drošības pasākumiem, kas piemērojami saskaņā ar minētās direktīvas 22. pantā minēto procedūru.”

14. pants Direktīvas 92/66/EEK grozījumi

Direktīvu 92/66/EEK ar šo groza šādi.

1) Direktīvas 14. pantu groza šādi.

a) Direktīvas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Valstu laboratorijas, kas minētas 1. punktā, atbild par diagnostikas standartu un metožu koordināciju, reaģentu izmantošanu un vakcīnu pārbaužu veikšanu.”

b) Panta 3. punktā ievadfrāzi aizstāj ar šādu frāzi:

„3. Valstu laboratorijas, kas minētas 1. punktā, atbild par to diagnostikas standartu un metožu koordināciju, ko dalībvalstī nosaka katra Ņūkāslas slimības diagnostikas laboratorija. Lai to panāktu, valstu laboratorijas:”.

c) Panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„4. Valstu laboratorijas, kas minētas 1. punktā, sadarbojas ar Kopienas references laboratoriju, kas minēta 15. pantā.

5. Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina sarakstus ar 1. punktā minētajām laboratorijām vai institūtiem, un dara šos sarakstus pieejamus pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā punkta vienādai piemērošanai.”

2) Svītro IV pielikumu.

15. pants Direktīvas 92/119/EEK grozījumi

Direktīvu 92/119/EEK ar šo groza šādi.

1) Direktīvas 17. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„5. Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina sarakstus ar 1. punktā minētajām valstu laboratorijām, un dara šos sarakstus pieejamus pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.”

2) Direktīvas II pielikuma 5. punktu svītro.

16. pants Direktīvas 94/28/EK grozījumi

Direktīvu 94/28/EK ar šo groza šādi.

1) Direktīvas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1. Sarakstu ar iestādēm, kas strādā ar attiecīgajām sugām un/vai šķirnēm un ko trešās valsts kompetentā iestāde apstiprinājusi šīs direktīvas nolūkiem, paziņo Komisijai.

Trešās valsts kompetentajai iestādei nekavējoties jāatsauc vai jāatceļ apstiprinājums iestādei, kas vairs neatbilst 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, un tūlīt jāinformē par to Komisija.

Komisija sniedz dalībvalstīm visus jaunos un atjauninātos sarakstus, ko tā saņēmusi no attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes atbilstoši punkta otrajai daļai, un dara tos pieejamus sabiedrības informēšanai.”

2) Direktīvas 3. pantu groza šādi:

a) Direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu svītro;

b) Direktīvas 3. panta 3. punktu svītro.

3) Direktīvas 10. pantu papildina ar šādu frāzi:

„Gadījumā, ja nopietns 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumu pārkāpums to pamato, it īpaši ņemot vērā šā panta pirmajā teikumā minēto uz vietas veikto pārbaužu konstatējumus, var pieņemt pasākumus, lai pārtrauktu 1. panta 1. punktā minēto dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju importu saskaņā ar 12. pantā minēto procedūru.”

17. pants Direktīvas 2000/75/EK grozījumi

Direktīvu 2000/75/EK ar šo groza šādi.

1) Direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„15. pants

1. Dalībvalstis izrauga valsts laboratoriju, kas atbild par šajā direktīvā paredzēto laboratorijas pārbaužu veikšanu, un dara pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai pieejamu informāciju par šo laboratoriju un visām vēlākām izmaiņām.

Saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā punkta vienādai piemērošanai.

2. Atbilstoši 1. punktam izraudzīto valsts laboratoriju uzdevumi ir uzskaitīti I pielikumā.

3. Atbilstoši šā panta 1. punktam izraudzītās valsts laboratorijas sadarbojas ar 16. pantā minēto Kopienas references laboratoriju.”

2) Direktīvas I pielikuma A daļu svītro.

18. pants Lēmuma 2000/258/EK grozījumi

Lēmumu 2000/258/EK ar šo groza šādi.

1) Lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„3. pants

1. Pamatojoties uz labvēlīgu AFSSA (Nansija) dokumentētu novērtējuma rezultātu dalībvalsts laboratorijai, kas iesniegusi pieteikumu, dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut šai laboratorijai veikt seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai.

Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina sarakstus ar laboratorijām, ko tās apstiprinājušas, un dara šos sarakstus pieejamus pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

2. Pamatojoties uz labvēlīgu AFSSA (Nansija) dokumentētu novērtējuma rezultātu trešās valsts laboratorijai, kas iesniegusi pieteikumu, un pēc pieteikuma par apstiprinājumu saņemšanas no tās trešās valsts kompetentās iestādes, kurā atrodas pieteikumu iesniegusī laboratorija, šī laboratorija var saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru saņemt atļauju veikt seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai.

3. Saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”

2) Lēmuma I un II pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas pielikuma tekstu.

19. pants Direktīvas 2001/89/EK grozījumi

Direktīvu 2001/89/EK ar šo groza šādi.

1) Direktīvas 17. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

„b) valsts laboratorija atbild par diagnozes metožu un standartu koordinēšanu katrā dalībvalstī saskaņā ar III pielikuma noteikumiem.

Dalībvalstis pārējam dalībvalstīm un sabiedrībai informāciju par savas valsts laboratoriju un jebkurām vēlākām izmaiņām dara pieejamu veidā, ko nosaka saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.”

2) Direktīvas III pielikumu groza šādi:

a) pielikuma nosaukumu aizstāj ar šādu:

„Valsts laboratoriju, kas nodarbojas ar klasisko cūku mēri, pienākumi”,

b) minētā pielikuma 1. punktu svītro.

20. pants Direktīvas 2002/60/EK grozījumi

Direktīvu 2002/60/EK ar šo groza šādi.

1) Direktīvas 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

„b) valsts laboratorija atbild par diagnozes metožu un standartu koordinēšanu katrā dalībvalstī saskaņā ar IV pielikumu.

Dalībvalstis pārējam dalībvalstīm un sabiedrībai informāciju par savas valsts laboratoriju un jebkurām vēlākām izmaiņām dara pieejamu veidā, ko nosaka saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto procedūru.”

2) Direktīvas IV pielikumu groza šādi:

a) pielikuma nosaukumu aizstāj ar šādu:

„Valsts laboratoriju, kas nodarbojas ar klasisko cūku mēri, pienākumi”,

b) minētā pielikuma 1. punktu svītro.

21. pants Direktīvas 2005/94/EK grozījumi

Direktīvas 2005/94/EK 51. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Dalībvalstis izrauga valsts references laboratoriju un pārējam dalībvalstīm un sabiedrībai informāciju par to un jebkurām vēlākām izmaiņām dara pieejamu veidā, ko nosaka saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru.”

22. pants Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā likumi, noteikumi un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2009. gada 1. jūlijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

23. pants Pārejas noteikumi

Uz pieteikumiem par laboratoriju apstiprināšanu, kurus saskaņā ar Lēmuma 2000/258/EK 3. pantu un II pielikumu dalībvalstis iesniegušas pirms 2009. gada 1. jūlija, attiecas minētais lēmums, kā tas bija formulēts, pirms ieviesa grozījumus ar šo direktīvu.

24. pants Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

25. pants Adresāti

Direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs

PIELIKUMS

„I PIELIKUMS

AFSSA, Nansija

Laboratoire d’études sur la rage et la pathologie des animaux sauvages

Technopôle Agricole et Vétérinaire

BP 40 009

54220 Malzéville Cedex

Francija

II PIELIKUMS

Īpašā iestāde, kas atbildīga par tādu kritēriju noteikšanu, kas vajadzīgi, lai standartizētu seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai:

- koordinē pret trakumsērgu vakcinētiem gaļēdājiem paredzētās seroloģiskās titrēšanas metožu izveidošanu, uzlabošanu un standartizāciju;

- novērtē tās laboratorijas, par kurām dalībvalstis ir iesniegušas apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz pirmajā ievilkumā minēto seroloģisko titrēšanu; ja novērtējuma rezultāts ir labvēlīgs, to nosūta pieteikumu iesniegušajai laboratorijai un attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm;

- novērtē tās trešo valstu laboratorijas, kas ir iesniegušas apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz pirmajā ievilkumā minēto seroloģisko titrēšanu; ja novērtējuma rezultāts ir labvēlīgs, to nosūta pieteikumu iesniegušajai laboratorijai un Komisijai;

- sniedz minētajām laboratorijām visu noderīgo informāciju par analīzes metodēm un salīdzinošajiem izmēģinājumiem un organizē mācības un tālākmācības to personālam;

- organizē zināšanu pārbaudes (kvalifikācijas pārbaudes) starp laboratorijām;

- nodrošina zinātnisku un tehnisku atbalstu Komisijai un kompetentajām iestādēm, kas strādā ar šajā pielikumā minētajiem jautājumiem, it īpaši gadījumos, ja rodas domstarpības par seroloģiskās titrēšanas rezultātiem.”

[1] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

[2] OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2007/265/EK (OV L 114, 1.5.2007., 17. lpp.).

[3] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[4] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[5] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[6] OV L 224, 18.8.1990., 60. lpp.

[7] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

[8] OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).

[9] OV L 79, 30.3.2000., 40. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2003/60/EK (OV L 23, 28.1.2003., 30. lpp.).

[10] OV 121, 29.7.1964., 1977/64. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK.

[11] OV L 206, 12.8.1977., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

[12] OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2006/16/EK (OV L 11, 7.1.2006., 21. lpp.).

[13] OV L 382, 31.12.1988., 36. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

[14] OV L 153, 6.6.1989., 30. lpp.

[15] OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2006/60/EK (OV L 31, 3.2.2006., 24. lpp.).

[16] OV L 224, 18.8.1990., 55. lpp.

[17] OV L 224, 18.8.1990., 60. lpp.

[18] OV L 224, 18.8.1990., 62. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

[19] OV L 303, 31.10.1990., 6. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK.

[20] OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK.

[21] OV L 157, 10.6.1992., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK.

[22] OV L 260, 5.9.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK.

[23] OV L 62, 15.3.1993., 69. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/10/EK (OV L 63, 1.3.2007., 24. lpp.).

[24] OV L 178, 12.7.1994., 66. lpp.

[25] OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK.

[26] OV L 316, 1.12.2001., 5. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK.

[27] OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK.

[28] OV L 10, 14.1.2005., 16. lpp.