9.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 204/1

1.1.

EESK ir izveidojusi Vienotā tirgus novērošanas centru, lai uzraudzītu vienotā tirgus izveides virzību, un laika gaitā Komiteja izstrādājusi vairākus atzinumus, atbildot uz citu iestāžu — Padomes, Komisijas un Parlamenta, kā arī ES prezidentvalstu (1) — pieprasījumiem izstrādāt izpētes atzinumus; pēdējais no minētajiem atzinumiem tika veltīts Komisijas progresa ziņojumam par vienotā tirgus pārskatu (2). Laika gaitā EESK izstrādājusi arī vairākus pašiniciatīvas atzinumus.

1.2.

Šis pašiniciatīvas atzinums izstrādāts īstajā laikā, jo Eiropadomes 2007. gada 18. un 19. oktobra sanāksmē tika pieņemts lēmums, ka ES ir jākļūst par virzītājspēku regulējošo pasākumu un tirgus atvēršanas jomā visā pasaulē. ES var ietekmēt globalizāciju, ja tā savā attīstības modelī apvieno ilgtspējīgu izaugsmi, sociālo taisnīgumu un rūpes par vidi. Lai risinātu ar globalizāciju saistītās problēmas, Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģija ir piemērotāks līdzeklis nekā atgriešanās pie protekcionisma.

1.3.

Darba devēji un arodbiedrības ir vienisprātis, ka “elastdrošība” (3), ja par to vienojušies sociālie partneri, var būt izdevīga gan uzņēmumiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi tā nodrošina pareizu sistēmu Eiropas darba tirgu modernizēšanai, kas aptver darba tiesību aspektus, efektīvas mūžizglītības un apmācības sistēmas, kā arī sociālās aizsardzības saglabāšanu un pastiprināšanu. Jāpiebilst arī, ka efektīvs sociālais dialogs (jo īpaši sarunas par darba koplīgumu slēgšanu) sekmēs darba tirgu netraucētu darbību.

1.4.

EESK ir iepazinusies ar Komisijas paziņojumu par tematu “Eiropas intereses — panākumi globalizācijas laikmetā” (4), kas tika iesniegts neformālajā Eiropadomes sanāksmē, kas notika Lisabonā.

1.5.

Lielākā daļa ES iedzīvotāju vienotā tirgus panākumus tik daudzās ES iekšējās darbības jomās uzskata par pašsaprotamiem. Vienotā tirgus izveide nav noslēgusies, un komisārs McCreevy kgs to raksturo kā nepārtrauktu “pilnveidošanas” procesu (5). Līdztekus vienotā tirgus pilnveidošanai ES šobrīd jārisina globalizācijas radītās problēmas un jāveicina tirgus atvērtības princips, kas ir viens no pamatprincipiem Eiropas Savienībā, kur nav vietas protekcionismam un valda patiesa konkurence.

1.6.

Viens no ES uzdevumiem pasaules mērogā ir saskaņotu standartu ieviešana tādā jomā kā kapitāla, preču, pakalpojumu un iedzīvotāju brīva pārvietošanās. Tas nozīmē, ka trešās valstis, kas vēlas sadarboties ar ES uzņēmējdarbības jomā, nedrīkstēs apiet iekšējā tirgū piemērotos noteikumus attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību, tehniskajiem standartiem, darba apstākļiem un vides aizsardzību.

1.7.

Globalizācijas problēma jo īpaši ir saistīta ar Pasaules tirdzniecības organizācijas un ILO lomu, kā arī ar aizvien pieaugošo pasaules finanšu tirgu savstarpējo atkarību, par ko liecināja krīze vērtspapīru un finanšu tirgū 2007. gada otrajā pusē.

1.8.

Eiropas vienotā tirgus izveide nav vienīgais uzdevums. ES ir jāattīsta tirdzniecības saites un attiecības ar pārējām pasaules valstīm. ES arī turpmāk jābūt konkurētspējīgai, nodrošinot ieguvumus darba ņēmējiem, darba devējiem un visiem iedzīvotājiem. Lisabonas stratēģija ir izstrādāta, lai sasniegtu minētos mērķus un paaugstinātu ES konkurētspēju pasaules mērogā. ES pašai jānodrošina atlikušo iekšējo šķēršļu novēršana.

1.9.

Šī pašiniciatīvas atzinuma mērķis ir mudināt ES iesaistīties globalizācijas radīto problēmu risināšanā un izmantot ar to saistītās iespējas. Eiropas ekonomikas panākumi nebalstās uz protekcionismu, bet gan uz četrām brīvībām, kuras ir Eiropas Ekonomikas Kopienas izveides pamatā. (ES vēl aizvien nepieciešams atcelt dažus pašas noteiktos tirdzniecības ierobežojumus).

1.10.

Jāuzmanās arī no ASV neveiksmīgās pieredzes, subsidējot biodegvielu ražošanu. Šādas nelietderīgas subsīdijas nenovēršami izraisīs pārtikas cenu celšanos un bada problēmu attīstības valstīs un nepietiekami attīstītajās pasaules daļās, ja minētās subsīdijas nebūs pakļautas attiecīgai PTO kontrolei (6).

1.11.

EESK norāda uz sociālo partneru ieteikumiem, kas sniegti kopīgajā pārskatā un analīzē par galvenajām problēmām, ar kurām saskaras Eiropas darba tirgi, un rosina Komisiju un dalībvalstis minētos ieteikumus ņemt vērā. (7)

1.12.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, kas sagatavots neformālajai Eiropadomes sanāksmei, kas notika Lisabonā. (8) Tā īpaši atbalsta četras stratēģijas, kas noteiktas gan ES, gan dalībvalstīm šādās jomās: pētniecība un izstrāde un jauninājumi, dinamiska uzņēmējdarbības vide, ieguldījumi cilvēkkapitālā, kā arī enerģētika un klimata pārmaiņas. Lai sasniegtu vēlamos izaugsmes un nodarbinātības rādītājus, visās četrās minētajās jomās tomēr jāveic plašākas reformas.

1.13.

EESK aicina Komisiju un Padomi nodrošināt sociālo partneru plašu iesaistīšanu elastdrošības politikas pasākumu izstrādē un īstenošanā valstu līmenī.

1.14.

ES uzņēmumiem un darba ņēmējiem nedrīkst radīt nelabvēlīgākus apstākļus kā viņu konkurentiem no trešām valstīm vienkārši tādēļ, ka ES grib būt vadošā progresīvas ekoloģiskās prakses ieviesēja.

1.15.

Risinājums ir šāds: ES nostājai starptautiskajās sarunās par globālo sasilšanu ir jābūt vienotai un konsekventai, kā arī ES ir jāvēršas pret valstīm, kas nevelta pietiekamu uzmanību vides jautājumu risināšanai.

2.1.

Komisijas paziņojums oktobrī notikušās valstu un valdību vadītāju sanāksmes dalībniekiem liecina, ka turpinās darbs, kas tika sākts neformālajā sanāksmē, kura 2005. gada oktobrī notika Hampton Court un kurā tika apspriestas globalizācijas radītās problēmas tādās jomās kā jauninājumi, enerģētika, migrācija, izglītība un demogrāfija. 2007. gadā panākta vienošanās, ka Eiropai jākļūst par vadošo spēku klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšanā, īstenojot Eiropas politiku drošas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas enerģētikas jomā. Tas nozīmē, ka Eiropa faktiski atrodas trešās industriālās revolūcijas priekšvakarā.

2.2.

Sabiedrības informētība par globalizāciju un tās priekšrocībām, tās radītajām grūtībām ir palielinājusies. Daži globalizāciju vērtē atzinīgi, citi no tās baidās, bet tā ir mainījusi dažus pēckara perioda pieņēmumus par pasaules ekonomiku (piemēram, par ASV vadošo lomu) un to, kā valdības var palīdzēt iedzīvotājiem pielāgoties pārmaiņām. Globalizācija ne tikai rada problēmas, kas ES ir jārisina, bet arī paver jaunas iespējas.

2.3.

Pateicoties Eiropas integrācijai 50 gadu garumā, dalībvalstu ekonomiskās saites ir kļuvušas ciešākas nekā jebkad agrāk un panākts nepieredzēts progress sociālajā jomā. Nākamajā posmā ES jāspēj būtiski ietekmēt globālās ekonomikas attīstības virzību un nodrošināt ES vērtībām atbilstošu starptautisku standartu ieviešanu visā pasaulē.

2.4.

Monetārā savienība un euro ieviešanas panākumi arī turpmāk sekmēs plašāku tirgus integrāciju un iekšējā tirgus nostiprināšanu. ES uzņēmējdarbības vidi raksturo zems inflācijas līmenis, zemas procentu likmes, vienkārši veicami un pārredzami darījumi, kā arī plašāka finansiālā integrācija, kas veicina pārrobežu tirdzniecību un ieguldījumus ES, kā arī palīdz Eiropas uzņēmumiem gūt panākumus globālas konkurences apstākļos. Pateicoties euro, esam pasargāti no pašreizējām svārstībām finanšu tirgū, un tā stabilitāte ļauj mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums pasaules pārtikas un enerģētikas tirgū, kas galvenokārt izskaidrojams ar spēcīgo pieprasījumu valstīs ar strauju ekonomikas attīstību. Euro vērtības strauja un ievērojama palielināšanās, ko sekmē pārāk augsta ECB noteiktā bāzes procentu likme, kā arī citās pasaules daļās īstenotā monetārā politika, kas savā būtībā līdzinās valūtas kursu devalvācijai konkurences nolūkos, apdraud ES labklājību. Šāda euro vērtības palielināšanās rada nopietnas grūtības Eiropas uzņēmumiem, kuru ražojumu vērtību nosaka euro un kuri tos pārdod par dolāriem, un izraisa uzņēmumu pārvietošanas risku.

3.2.

EESK uzskata, ka līdztekus tiešiem tirdzniecības līgumiem pastāv arī citas novatoriskas iespējas, lai risinātu praktisko darbību apgrūtinošās problēmas starpvalstu attiecībās, un šajā sakarā norāda uz Transatlantisko Ekonomikas padomi, kas izveidota pēc 30. aprīlī notikušās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes. Minētās padomes pirmajā sanāksmē 9. novembrī veiksmīgi tika uzsākta problēmu risināšana, lai uzlabotu tirdzniecības un ieguldījumu nosacījumus valstī, kas ir ES nozīmīgākais sadarbības partneris ekonomikas jomā. Risināmie jautājumi ne vienmēr attiecas arī pārējiem tirdzniecības blokiem, un tādēļ arī šādi divpusēji darījumi ir tik svarīgi. (Zināms, ka abas puses kopš aprīļa ir panākušas ievērojamu progresu šķēršļu novēršanā tirdzniecības un ieguldījumu jomā, kā arī regulējošo noteikumu atvieglošanā.)

Līgumā skartie jautājumi un jomas:

3.3.

Eiropas Savienībai jāpadziļina un jāpastiprina ekonomiskā sadarbība arī ar tādām kaimiņvalstīm kā Ukraina un Krievija. Krievijas pievienošanās PTO, ES un Krievijas kopīgā ekonomiskā telpa un ES un Krievijas jaunais pamatlīgums ir svarīgi posmi ceļā uz patiesu stratēģiskas nozīmes ekonomisko partnerību. Šai pastiprinātajai sadarbībai jāpalīdz sagatavoties turpmākajām sarunām par kopīgu ekonomisko telpu, kas veicinātu preču un pakalpojumu, kapitāla un cilvēku, zināšanu un tehnoloģiju brīvu apriti.

3.3.1.

Ar pievienošanos PTO nav iespējams atrisināt visus plašos jautājumus saistībā ar stratēģisku ekonomisko partnerību, tādēļ ES un Krievijas turpmākās ekonomiskās attiecības, cik iespējams, jāveido, izmantojot PTO un citas struktūras, lai radītu kopīgu ekonomisko telpu visā Eiropā. ES un Krievijai tomēr jāapliecina apņēmība risināt arī jautājumus, kas parasti netiek iekļauti brīvas tirdzniecības līgumos.

3.3.2.

ES un Krievijas nolīgumā cita starpā jāietver kopīgi noteikumi šādās jomās: valstu politika attiecībā uz pārrobežu ieguldījumiem, muitas nodokļu likvidēšana, beztarifu barjeru atcelšana, regulējuma konverģence, savstarpējā standartu atzīšana un atbilstības novērtējums, tirdzniecības un muitas procedūru atvieglošana, sadarbība konkurences jomā, pakalpojumu liberalizācija, publiskā iepirkuma procedūras, sanitārie un fitosanitārie noteikumi, intelektuālo īpašumtiesību aizsardzība, strīdu izšķiršana un starptautisko grāmatvedības standartu izmantošana. Piemēram, Eiropas Ekonomikas zonas līgumi ir šādi visaptveroši nolīgumi, kas regulē dažus no iepriekš minētajiem jautājumiem.

3.5.

Globalizācija ir paātrinājusi pārmaiņas tehnoloģiju un ideju jomā, mūsu darbā un dzīvesveidā. EESK vairākkārt ir atbalstījusi minēto mērķu izvirzīšanu un uzskata, ka Eiropai ir jāizmanto visas jaunrades un radošās spējas, lai tā varētu ietekmēt pasaulē notiekošās pārmaiņas, īpaši uzsverot Eiropas vērtības un kultūras daudzveidību.

1.

ES viena pati nevar novērst globālo sasilšanu, un ES īstenoto pasākumu galīgā ietekme neapšaubāmi tiks mazināta, ja citas valstis neveiks pasākumus enerģijas izmantošanas un emisijas kontroles jomā;

2.

ES jāizvairās no pasākumiem, kas negatīvi ietekmē ES ražotāju konkurētspēju, jo uzņēmumiem būs jāpalielina pamatdarbības izmaksas, maksājot augstākus dabas resursu nodokļus, un samazināsies to konkurētspēja pasaules mērogā. Šādi pasākumi veicina arī ES vienotajam tirgum tik nozīmīgo ieguldījumu novirzīšanu uz citiem reģioniem;

3.

EESK nepārliecina arguments, ka augstāki vides standarti sekmēs jaunus pētījumus videi draudzīgu produktu jomā. Paiet ļoti ilgs laiks, pirms šādi produkti tiek izstrādāti un ieviesti tirgū. Pa to laiku pārējie ES ražotāji, kas ražo energoietilpīgas preces, var tikt izstumti no tirgus negodīgas konkurences rezultātā, ko rada ražotāji valstīs, kas nevēlas veikt pasākumus emisijas kontroles jomā.

3.10.1.

Risinājums ir šāds: ES nostājai starptautiskajās sarunās par globālo sasilšanu ir jābūt vienotai un konsekventai, kā arī ES ir jāvēršas pret valstīm, kas nevelta pietiekamu uzmanību vides jautājumu risināšanai. Ja ES pieņem lēmumu paaugstināt noteiktus vides standartus, bet citas valstis to nedara, tad ir jāapsver iespēja piemērot PTO noteikumiem atbilstošus ierobežojošus pasākumus attiecībā uz produktiem, kuru izcelsmes valstīs tiek pārkāpti vides noteikumi, tādējādi nodrošinot Eiropas ražotājiem godīgus konkurences apstākļus.

3.10.2.

Atklāta globāla tirdzniecības sistēma ir ES interesēs. Savulaik ES bija jāaizsargā tās pilsoņi, intereses un vērtības. Mūsdienās protekcionisms nav risinājums. ES ir pasaules vadošā tirdzniecības dalībniece un ieguldītāja, tādējādi tās atvērtība nodrošina ieguldījumu izmaksu samazināšanu rūpniecībā, zemākas cenas un plašākas izvēles iespējas patērētājiem, konkurences stimulus uzņēmējiem, kā arī jaunus ieguldījumus. Taču ir svarīgi, lai ES izmantotu savu ietekmi starptautiskajās sarunās, pieprasot atvērtību arī no citām valstīm: no politikas viedokļa atvērtība ir attaisnojama vienīgi tad, ja tā ir abpusēja.

3.10.3.

Komisijai jāpanāk, ka trešās valstis nodrošina ES preču eksportētājiem un ieguldītājiem samērīgu atvērtības līmeni un pamatnoteikumus, kas nemazina mūsu spēju aizsargāt savas intereses un nodrošināt augstu veselības, drošības, sociālo, vides un patērētāju tiesību aizsardzības līmeni ES.

4.1.

Globalizācija un tehnoloģiskās pārmaiņas var palielināt nevienlīdzību, radot plaisu starp prasmīgajiem un neprasmīgajiem darba ņēmējiem un starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm. Labākais risinājums ir palīdzēt katram iedzīvotājam un valstij pielāgoties, uzlabojot izglītības un apmācības kvalitāti un pieejamību visu vecumu cilvēkiem.

4.2.

EESK un sociālie partneri izteikuši viedokli par to, kā jāpilnveido elastdrošība, lai palīdzētu cilvēkiem straujāku ekonomisko pārmaiņu apstākļos veiksmīgāk atrast citu nodarbošanos.

4.3.

Nodarbinātības un sociālo lietu padomes (13) 5. decembrī pieņemtais kopīgu principu kopums elastdrošības jomā pavēra dalībvalstīm iespējas iekļaut elastdrošības jautājumu nacionālajās reformu programmās, lai ieviestu minēto principu ciešā sadarbībā ar valstu sociālajiem partneriem.

4.4.

EESK vēlētos, lai lielāka uzmanība tiktu pievērsta aktīvai politikai, kas veicinātu sociālo iekļautību un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas tām grupām, kuras darba tirgū sastopas ar diskrimināciju: cilvēkiem, kuri ir vecāki par 50 gadiem, sievietēm, mazākumtautībām un skolu beidzējiem bez kvalifikācijas.

5.1.

ES pašlaik ir jūtama pasaules vērtspapīru un finanšu tirgū vērojamās krīzes ietekme. Monetārai savienība un ECB ātrajai reakcija šajā krīzes situācijā bija pozitīva ietekme. Pirmkārt, iepludinot lielu skaidras naudas daudzumu naudas tirgos, ECB izdevās mazināt uzticības krīzi banku nozarē, tādējādi samazinot risku, ka bankas varētu ieviest daudz stingrākus kreditēšanas noteikumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Otrkārt, valūtas risku neesamība un valstīm raksturīgais zemais riska uzcenojuma līmenis ļāva ES valstīm ar trauslāku ekonomiku pārvarēt finanšu tirgus svārstības bez īpašiem satricinājumiem.

5.2.

Krīzei pasaules finanšu tirgū un ASV dolāra vērtības kritumam ir ietekme uz Eiropu, piemēram, ievērojami pieaugusi euro vērtība, jo ECB noteikusi pārāk augstu bāzes procentu likmi, un citās pasaules daļās tiek īstenota monetārā politika, kas savā būtībā pielīdzināma valūtas kursu devalvācijai konkurences nolūkos. Minētajiem procesiem būs nelabvēlīga ietekme uz ES ekonomiku un tās attīstību vidējā termiņā.

5.3.

Nesenie notikumi pasaules finanšu tirgos liecina par nepieciešamību pastiprināt uzraudzības noteikumus, uzlabot kontroles iestāžu un centrālo banku darbības koordināciju un saziņu, kā arī veicināt pārredzamību un informācijas sniegšanu.