[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.10.2008

COM(2008) 680 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par Padomes 2007. gada 23. novembra rezolūciju par universitāšu modernizāciju, lai veicinātu Eiropas konkurētspēju pasaules zināšanu ekonomikā

{SEC(2008 2719}

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par Padomes 2007. gada 23. novembra rezolūciju par universitāšu modernizāciju, lai veicinātu Eiropas konkurētspēju pasaules zināšanu ekonomikā [1]

1. Priekšvēsture

Šis ziņojums un Komisijas dienestu darba dokuments ir izstrādāti, atbildot uz Padomes pieprasījumu, kas izklāstīts Padomes 2007. gada 23. novembra rezolūcijā par universitāšu modernizāciju, lai veicinātu Eiropas konkurētspēju pasaules zināšanu ekonomikā. Padome aicināja Komisiju atbalstīt dalībvalstis attiecībā uz modernizācijas plāniem un konkrēti:

1. apspriežoties ar iesaistītiem augstākās izglītības un pētniecības dalībniekiem, kā arī valstu iestādēm, noteikt iespējamos pasākumus, lai risinātu izaicinājumus un novērstu šķēršļus, ar kuriem saskaras universitātes Eiropas Savienībā, īstenojot modernizāciju un sniedzot pilnvērtīgu ieguldījumu Lisabonas programmas mērķu sasniegšanā;

2. veicināt savstarpējas mācības saistībā ar Lisabonas programmu, jo īpaši saskaņā ar programmu “Izglītība un apmācība 2010” un kā turpinājumu zaļajai grāmatai par EPT, kā arī veicinot partnerības starp universitātēm un rūpniecību/ privāto sektoru;

3. noteikt iespējamos pasākumus, lai mazinātu šķēršļus studentu, skolotāju un pētnieku mobilitātei Eiropā, un jo īpaši savstarpējai kredītpunktu un diplomu atzīšanai[2], un veicināt paraugprakses apmaiņu šajā saistībā;

4. sadarbībā ar valstu programmu struktūrām uzraudzīt un novērtēt, kāda ietekme ir:

5. Erasmus studentu sociālajai izcelsmei,

6. Erasmus devumam modernizācijā,

7. Erasmus Mundus ieguldījumam Eiropas Savienības universitāšu pievilcīguma vairošanā.

Ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta mobilitātes aspektiem Padomes rezolūcijā, taču tajā sniegta arī atjaunināta informācija par situāciju saistībā ar modernizāciju Eiropas universitātēs. Tajā aprakstīts Komisijas veiktais darbs, atbildot uz Padomes pieprasījumu, un izklāstīti šā darba rezultātā izdarītie galvenie secinājumi. Saistītajā Komisijas dienestu darba dokumentā konstatējumi aprakstīti sīkāk.

2. Paveiktais darbs un galvenie konstatējumi

Komisija ir strādājusi kopā ar dalībvalstīm un augstākās izglītības nozari, lai izveidotu universitāšu modernizācijas programmu, iekļaujot to trīs misijas (izglītību, pētniecību un inovāciju), un atbalstītu šīs programmas īstenošanu, izmantojot atvērtās koordinācijas metodi (AKM), ekspertu grupas un pētījumus (tostarp dialogu starp politikas veidotāju kopām un ekspertiem, savstarpējas mācīšanās darbības, rādītājus, kritērijus, ziņojumus un analīzes) un īstenojot konkrētas iniciatīvas (kvalitātes sertifikācija, ECTS , EKS, EIT[3], datu ievākšana par universitātēm utt.), kā arī atbalstot citu iniciatīvas (izmēģinājuma projektus, apvienības, tīklus utt.) mūžizglītības programmā un ES septītajā pētniecības pamatprogrammā.

2.1. Novēršamās grūtības un šķēršļi, kas universitātēm ir saistībā ar modernizāciju

Lielākās grūtības un šķēršļi, kas saistīti ar augstākās izglītības modernizāciju, ir izklāstīti Komisijas 2006. gada paziņojumā[4], kurā ierosinātas deviņas jomas, kurām jāpievēršas saistībā ar universitāšu pārvaldību, mobilitāti, autonomiju un atbildību, partnerībām ar uzņēmējdarbības jomu, pastiprinātu starpdisciplinaritāti un transdisciplinaritāti mācību un pētniecības programmās, mijiedarbību ar sabiedrību zināšanu ziņā, izcilības apbalvošanu, programmām un finansējumu. Dalībvalstis plaši atbalstīja analīzi un apsolīja informēt par modernizācijas programmas īstenošanu ziņojumos saskaņā ar izglītības un apmācības programmu 2010. gadam. Šie ziņojumi ietilpst Lisabonas ziņojumu sniegšanas praksē un tāpat kā pētījumi un apsekojumi liecina, ka, neskatoties un panākumiem, kas sasniegti visās deviņās jomās, vēl daudz ir jāpadara. Komisija turpinās dialogu ar valsts iestādēm un ieinteresētajām personām par to, kā vislabāk īstenojama modernizācijas programma.

2.2. Savstarpējas mācīšanās veicināšana izglītības un apmācības programmā 2010. gadam un turpmāki pasākumi saistībā ar zaļo grāmatu par Eiropas pētniecības telpu, rosinot partnerības starp universitātēm un nozari

Komisija ir sākusi vairākas iniciatīvas, lai veicinātu savstarpēju mācīšanos un piemērotu AKM augstākās izglītības reformai, piemēram, izveidojusi augstākās izglītības modernizācijas kopu; CREST darba grupu darbam ar savstarpējas mācīšanās jautājumiem un pieejām, kā uzlabot pētniecības izcilību universitātēs; ieviesusi gada pārskatu par progresu Lisabonas izglītības un apmācības mērķu sasniegšanā, ieskaitot vairākus rādītājus un kritērijus; vairākas ekspertu grupas, kas apskata dažādus universitāšu pētniecības misiju aspektus Eiropas pētniecības telpas kontekstā (vienots darba tirgus pētniekiem, pētniecības stiprināšana universitātēs, ārējs pētniecības finansējums un finanšu pārvaldība, metodes universitāšu pētniecības novērtēšanai); 2008. gada februārī izveidojusi Eiropas universitāšu un uzņēmējdarbības jomas forumu; kā arī septītajā pamatprogrammā īstenojusi konkrētas Marijas Kirī vārdā nosauktas darbības programmas “Cilvēki” ietvaros. Šo iniciatīvu rezultāti liecina, ka savstarpējās mācīšanās koncepcija darbojas. Pilnīga informācija par dažādajām iniciatīvām ir sniegta dienestu darba dokumentā.

2.3. Studentu, skolotāju un pētnieku mobilitātes šķēršļu novēršana

Komisija 2007. gada decembrī izveidoja augsta līmeņa ekspertu forumu mobilitātes jautājumos, lai izpētītu, kā ES var, pamatojoties uz Erasmus programmā gūtajiem panākumiem, tālāk paplašināt mobilitāti ne tikai universitāšu sektorā, bet arī jauniešu vidū kopumā, piemēram, jaunu uzņēmēju un mākslinieku vidū un tādās jomās kā profesionālā izglītība.

Forums 2008. gada jūlijā nāca klajā ar konstatējumiem un ieteikumiem. Forums ierosina vidēja termiņa un ilgtermiņa mobilitātes mērķu nospraušanu, lai mobilitāte no izņēmuma gadījuma pārtaptu par pašsaprotamu parādību. Lai vēl vairāk palielinātu mobilitāti, ir vajadzīga ES, dalībvalstu un visu pārējo ieinteresēto personu saskaņota rīcība. Jāpalielina ES mobilitātes programmu finansējums, un Erasmus un Erasmus Mundus programmām jāpapildina vienai otra.

Pēc zaļās grāmatas “Eiropas pētniecības telpa: jaunas perspektīvas”[5] Komisija 2008. gada maijā pieņēma paziņojumu “Labāka karjera un lielāka mobilitāte – Eiropas partnerība pētniekiem”[6], lai panāktu strauju un uzskatāmu uzlabojumu, padarot Eiropu par pievilcīgāku vietu pētniecības karjeras uzsākšanai un turpināšanai; pievēršoties šādām četrām galvenajām jomām: i) atklāta darbā pieņemšana un dotāciju pārnesamība, ii) sociālais nodrošinājums un papildu pensijas tiesības, iii) piesaistoši pensijas un nodarbinātības apstākļi, iv) Eiropas pētnieku apmācības, prasmju un pieredzes uzlabošana.

Komisija 2008. gada jūnijā laida klajā jauno portālu EURAXESS [7], lai nodrošinātu vienotu punktu, kurā pētnieki, kas pārvietojas un īsteno pētnieka karjeru citās dalībvalstīs, var piekļūt informācijai un atbalsta pakalpojumiem.

Komisija turpina arī risināt jautājumu, vai ar Boloņas procesu ieviestās strukturālās pārmaiņas kavē mobilitāti. Pieejamie dati ir ierobežoti, taču tie liek domāt, ka trīs ciklu struktūru ieviešana var uz laiku radīt stagnāciju vai studentu mobilitātes samazināšanos pieņemšanas posmā, bet ka Boloņas struktūras principā nerada šķēršļus mobilitātei. Vācijā Erasmus programmas valsts aģentūra gatavo ziņojumu par starptautisko mobilitāti, kuru paredzēts pabeigt 2008. novembrī, – tas palīdzēs labāk izprast šā jautājuma būtību[8].

2.4. Erasmus un Erasmus Mundus nozīme

2.4.1. Erasmus studentu sociālā izcelsme

Apsekojums[9] liecina, ka Erasmus programmas dalībnieki plaši pārstāv visus studentus kopumā un nenāk no vairāk priviliģētiem apstākļiem kā citi studenti. Tas nozīmē, ka Erasmus patiesībā palīdz studentiem no mazāk pārticīgām ģimenēm mācīties ārzemēs veidā, kas citādi nebūtu iespējams. Turklāt apsekojuma rezultāti liecina, ka Erasmus programmai ir izdevies piesaistīt vairāk šādu studentu no 2000. līdz 2005. gadam. Būtisks jautājums ir tas, kāda nozīme bijusi dažu dalībvalstu un reģionu piedāvātajiem ar ienākumiem saistītajiem pabalstiem. Komisija arī turpmāk vērīgi sekos līdzi attīstībai šajā jomā.

2.4.2. Erasmus devums modernizācijas programmā

Pavisam nesen veikts pētījums[10] liecina, ka Erasmus programmai bijusi ievērojama nozīme Eiropas universitāšu modernizācijā, it īpaši internacionalizācijas, programmu inovācijas un kvalitātes nodrošināšanas jomā. Visas darbības, ko Erasmus programma atbalsta šajās trijās jomās, ietilpst arī Boloņas procesā Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanai. Turklāt tās palīdz sasniegt izglītības un apmācības programmas 2010. gadam mērķus Lisabonas nodarbinātības un izaugsmes stratēģijā. Komisija uzskata, ka arvien vairāk palielinās tādu pasākumu un iniciatīvu nozīme, kuras palielina universitāšu misiju pārskatāmību un rezultātus, padarot tās savstarpēji salīdzināmas.

2.4.3. Erasmus Mundus ieguldījums Eiropas universitāšu starptautiskā pievilcīguma vairošanā

Erasmus Mundus programmas starpposma vērtējums[11] apliecināja, ka programma ir dažādos veidos sekmējusi Eiropas universitāšu pievilcību starptautiskā mērogā, piemēram, veicinot divkāršu un daudzkāršu zinātnisko grādu pilnveidošanu un Eiropas augstākās izglītības akadēmisko izcilību. Izstrādājot nākamo Erasmus Mundus programmu ( Erasmus Mundus II ), kura sāksies 2009. gadā, ņemti vērā starpposma vērtējumā iekļautie ieteikumi. Šajā programmā Komisija ir atbalstījusi projektu par atpazīstamību pasaulē, kura mērķis ir reklamēt Eiropu kā pievilcīgu studiju vietu studentiem no visas pasaules. Tīmekļa vietne www.study-in-europe.org, kas ietilpst projektā par atpazīstamību pasaulē, darbojas kopš 2008. gada maija.

3. Secinājumi

AKM jau sniegusi labus rezultātus, īstenojot universitāšu modernizācijas programmu, lai uzlabotu to sniegumu savstarpēji saistītajās misijās – izglītībā, pētniecībā un inovācijā. Komisija turpinās strādāt kopā ar dalībvalstīm un augstākās izglītības nozari, lai novērstu atlikušos šķēršļus un izstrādātu inovatīvas metodes. Tā patlaban atjaunina stratēģisko pamatu Eiropas mēroga sadarbībai izglītības un apmācības jomā pēc 2010. gada.

Komisija arī palīdzēs veiksmīgi īstenot Boloņas procesu un izmantos Erasmus programmu/ LLP , septīto pētniecības pamatprogrammu, konkurētspējas un inovāciju programmu, kā arī struktūrfondus un EIB aizņēmumus, lai sekmētu Eiropas augstākās izglītības modernizāciju.

Jaunas darbības paredzētas šādās jomās.

Mobilitāte

Komisija izpētīs visas iespējas, lai būtiski uzlabotu studentu un darbinieku mobilitāti Eiropā, kā arī kopā ar dalībvalstīm un citiem interesentiem izpētīs, kā būtu vislietderīgāk rīkoties attiecībā uz ieteikumiem, kurus sniedzis augsta līmeņa ekspertu forums mobilitātes jautājumos. Apsvērumos ietilpst iespēja sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku izveidot aizdevumu struktūru Eiropas studentiem. Komisija ierosina 2009. gada jūnijā publicēt zaļo grāmatu kā turpinājumu augsta līmeņa forumam un politikas diskusijai, kas paredzēta Francijas prezidentūras laikā un kurā iezīmēs veidus, kā var paplašināt mācību mobilitāti (ne tikai Erasmus , bet visu apguves veidu), lai tā no izņēmuma gadījuma pārtaptu par pašsaprotamu parādību.

Īstenojot neseno Komisijas paziņojumu par Eiropas pētnieku partnerību, kas minēts iepriekš, ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm pastiprinās pūles uzlabot pētnieku mobilitāti (ģeogrāfiskā un nozares nozīmē).

Jaunas prasmes jaunām darba vietām

Komisija atbalstīs iniciatīvas, kuras palīdz definēt jaunas prasmes jaunām darba vietām vairākās profesionālās jomās, turpinot darbu, kas paveikts augstākās izglītības mācību rezultātu un kompetenču jomā (EKS, Boloņas kvalifikāciju sistēma[12], Tuning Educational Structures in Europe [13]). Tādējādi vajadzētu uzlaboties izpratnei par to, kā universitātes var nodrošināt darba tirgum atbilstošo prasmju un kompetenču kopumu; šis jautājums bija viens no mērķiem, ko nosprauda 2006. gada paziņojumā par universitāšu modernizāciju.

Universitāšu un uzņēmējdarbības jomas sadarbība

Komisija turpinās pilnveidot 2008. gada februārī sākto universitāšu un uzņēmējdarbības jomas sadarbības forumu, vadot pasākumus 2008. gada rudenī un 2009. gada pavasarī. Tā 2009. gadā publicēs paziņojumu par universitāšu un uzņēmējdarbības jomas sadarbību.

Pārskatāmība augstākās izglītības sniegumā

Komisija atbalsta priekšizpētes darbu saistībā ar datu ievākšanu par Eiropas universitātēm, lai izveidotu salīdzināmu datu kopumu, tādējādi darot iespējamu starptautisku kritēriju noteikšanu attiecībā uz universitātēm, un pirmie rezultāti būs pieejami 2009. gadā, turklāt Komisija sniedz ieguldījumu OECD veiktajā augstākās izglītības mācību rezultātu vērtēšanā.

Komisija atbalstīs plaša mēroga iniciatīvas, lai izstrādātu noturīgas un uzticamas metodes universitāšu klasifikācijai un to snieguma vērtēšanai, ņemot vērā visas to atšķirīgās misijas.

Secinājumi

Ar šo iniciatīvu un arī citu programmu starpniecību un turpinot politikas dialogu ar visām ieinteresētajām personām Komisija arī turpmāk palīdzēs dalībvalstīm un universitātēm to reformu mērķu sasniegšanā, kas aprakstīti Padomes 2007. gada 23. novembra rezolūcijā.

[1] http://register.consilium.europa.eu/pdf/lv/07/st16/st16096-re01.lv07.pdf .

[2] Uz skolotāju un pētnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanu jau attiecas 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Ar šo direktīvu vienkāršotas un konsolidētas 15 direktīvas, kas pieņemtas no 1975. līdz 1999. gadam. Tā bija jāīsteno dalībvalstīs no 2007. gada 20. oktobra.

[3] ECTS : Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma; EKS: Eiropas kvalifikāciju sistēma; EIT: Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts.

[4] “Īstenojot universitāšu modernizācijas programmu – izglītība, pētniecība un jauninājumi”, (COM(2006) 208.

[5] COM(2007) 161, “Eiropas pētniecības telpa: jaunas perspektīvas”.

[6] COM(2008) 317, galīgā redakcija, “Labāka karjera un lielāka mobilitāte – Eiropas partnerība pētniekiem”.

[7] www.ec.europa.eu/euraxess.

[8] Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests DAAD , skat. www.daad.de.

[9] Manuel Souto Otero un Andrew McCoshan , Survey of the Socio-Economic Background of ERASMUS students , galīgais ziņojums, DG EQC, 2006. gada 1. maijs. Schnitzer , Klaus un Middendorff , Elke , EUROSTUDENT 2005 . Social and Economic Conditions of Student Life in Europe 2005 .

[10] Impact of ERASMUS on European Higher Education : quality, openness and internationalisation - preliminary conclusions . 2008. gada augusts, CHEPS , INCHER-Kassel un ECOTEC .

[11] Centre for Strategy & Evaluation Services LLP , Interim Evaluation of Erasmus Mundus , galīgais ziņojums, 2007. gada jūnijs, skat. http://ec.europa.eu/education/programmes/mundus/news_en.html .

[12] http://www.ond.vlaanderen.be/hogeronderwijs/bologna/documents/QF-EHEA-May2005.pdf.

[13] http://tuning.unideusto.org/tuningeu/.