52008DC0495




[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 23.7.2008

COM(2008) 495 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EUROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Bulgārijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu{SEC(2008) 2350}

1. IEVADS

Kad Bulgārija 2007. gadā iestājās Eiropas Savienībā, tā joprojām saskārās ar nopietnām problēmām saistībā ar tiesu iestāžu darbības nodrošināšanu un korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu. Komisija un pārējās dalībvalstis uzskatīja, ka šīs problēmas ir pārvaramas, un Bulgārijas iestādes apņēmās novērst trūkumus šajās jomās, lai Bulgārija varētu pilnībā uzņemties tās tiesības un pienākumus, kas izriet no dalības Eiropas Savienībā. Bulgārijas iestādes un pārējās dalībvalstis atzina, ka ir vajadzīga vērienīga tiesu sistēmas reforma un saskaņota rīcība cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, lai bulgāri varētu īstenot savas tiesības, kas viņiem pienākas kā ES pilsoņiem, un gūt labumu no visām tām iespējām, tostarp finanšu atbalsta, ko sniedz dalība Eiropas Savienībā. Runājot vispārīgāk, Bulgārijas iestādes un pārējās dalībvalstis atzina, ka tos principus, kas veido ES kodolu (tiesiskuma ievērošana, savstarpējā atzīšana un sadarbība, kuru pamatā ir ievērojama savstarpējā uzticēšanās), var īstenot dzīvē tikai tad, ja novērš šo problēmu cēloņus.

Ņemot to vērā, Komisija un pārējās dalībvalstis uzskatīja, ka ar Bulgāriju cieši jāsadarbojas pēc tās pievienošanās, lai nodrošinātu vajadzīgo reformu īstenošanu, tādējādi stiprinot tiesu sistēmu un apkarojot korupciju un organizēto noziedzību. Komisija izveidoja sadarbības un pārbaudes mehānismu (SPM), lai pārraudzītu panākumus un pastiprinātu atbalstu šo problēmu risināšanā. Balstoties uz Bulgārijas iestāžu sniegto un ekspertu delegāciju papildināto informāciju, šajā ziņojumā ir iekļauts kopsavilkums un sīks novērtējums par to, kādus panākumus Bulgārija ir guvusi sadarbības un pārbaudes mehānismā iekļauto kritēriju izpildē. Šis ir trešais ziņojums sešu mēnešu ziņošanas ciklā.

Novērtējumā ir norādītas tās nopietnās grūtības, ar kurām Bulgārijas iestādes saskaras, lai gūtu patiesus panākumus tiesu sistēmas reformas jomā, kā arī cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību. Neraugoties uz ievērojamiem pūliņiem, kas pielikti, lai izveidotu nepieciešamās iestādes un ieviestu vajadzīgās procedūras un procesus, ir sasniegti tikai niecīgi rezultāti, kas liecinātu, ka sistēma patiešām darbojas pareizi. Būtu nereāli pieņemt, ka būtiskas pārmaiņas ir ātri īstenojamas. Tomēr, neraugoties uz Bulgārijas valdības centieniem, panākumu gūšanas process ir bijis lēnāks un ierobežotāks nekā gaidīts, un pārbaudes un sadarbības process būs jāturpina vēl kādu laiku. Tiesu sistēma un pārvalde ir nopietni jāstiprina. Tas ir ilgtermiņa uzdevums.

2. REFORMU PROCESS BULGāRIJā

2.1. Panākumi

Bulgārija ir centusies izveidot iestādes un ieviest procedūras un procesus, kas gadījumā, ja iestādes ir pienācīgi nodrošinātas ar darbiniekiem un procesus pārvalda efektīvi, varētu sniegt gaidītos rezultātus, proti, darboties spējīgas tiesu iestādes un pārvaldi, kuras neskar korupcija un organizētās noziedzības draudi.

Tiesu iestāžu reformas jomā Bulgārija ieviesa konstitūcijas grozījumus un pieņēma Civilprocesa kodeksu un Likumu par tiesu varu, kā arī tiesību aktus to īstenošanai. Ar šiem tiesību aktiem ir apstiprināta tiesu iestāžu neatkarība. Šie tiesību akti ir pamats, lai izveidotu Augstākās tiesas padomi kā neatkarīgu iestādi, kuras locekļus ievēlē un kuras uzdevums ir pārraudzīt tiesu iestāžu pārvaldību. Ir izveidota neatkarīga tiesu iestāžu inspekcija, kas uzsāka savu darbību, īstenojot pirmās pārbaudes.

Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanai ir izveidota Valsts drošības aģentūra ( SANS ), kas kopš 2008. gada sākuma faktiski īsteno izmeklēšanas pilnvaras. Valsts drošības aģentūra ir izstrādājusi to lietu sarakstu, kuru izmeklēšanu uzrauga prokuratūra. Turklāt Bulgārija guva panākumus, izmeklējot divas svarīgas lietas ar lielu simbolisku nozīmi.

Bulgārija ir guvusi panākumus cīņā pret vietēja mēroga korupciju , ieviešot jaunas administratīvas procedūras (īpaši attiecībā uz robežpoliciju), tādējādi samazinot korupcijas iespējas. Bulgārija slēdza beznodokļu veikalus un beznodokļu degvielas uzpildes stacijas, kas bija vietēja mēroga korupcijas un organizētās noziedzības perēkļi.

2.2. Rezultāti

Iestāžu izveidē un procedūru ieviešanā ir pieliktas ievērojamas pūles. Tomēr šī reforma vēl nav guvusi pietiekošus rezultātus. Tiesību aktu pieņemšana, procedūru ieviešana un iestāžu izveide ir nepieciešama, bet ar to nepietiek – tiesību akti ir jāīsteno un iestādēm jāstrādā efektīvi, lai sasniegtu konkrētākus rezultātus.

Tiesu sistēmas reformas jomā joprojām nav novērsti Kriminālkodeksa un Kriminālprocesa kodeksa trūkumi. Kriminālprocesa kodekss, kuru pieņēma 2006. gadā, nav uzlabojis pirmstiesas posma efektivitāti. Dažādu pirmstiesas posma dalībnieku uzdevumi un atbildība nav pietiekami sīki un precīzi noteikti, lai tādējādi atvieglotu to savstarpējo sadarbību. Nelielu procesuālu nepilnību dēļ svarīgas lietas tiek nodotas atpakaļ prokuratūrai. Lietas tiek bieži novilcinātas, un nepastāv procesuāli aizsargpasākumi, kas neļautu tiesām novilcināt lēmumus. Kriminālkodekss ir novecojis, un tas ir viens no tiesu iestāžu pārslogotības iemesliem.

Tiesībaizsardzības iestāžu reforma Iekšlietu ministrijā (tostarp policijā) tika ierosināta 2008. gada aprīlī. Tas ir atzinīgi vērtējams pasākums, tomēr tādēļ, ka pastāvēja neskaidrība par dažādiem pirmstiesas posma dalībniekiem un to uzdevumiem attiecībā pret informācijas ievākšanu, krimināllietu izmeklēšanu un apsūdzības izvirzīšanu tajās, izraisījās debates. Atbildīgo iestāžu atšķirīgie uzskati par šiem uzdevumiem un atbildību ir izraisījuši neskaidrību un traucējuši gūt rezultātus. Lai gan jaunā iestāde ( SANS ) izmeklēšanas jomā ir jau guvusi pirmos rezultātus, tiesu sistēmas jomā tie vēl nav noveduši pie efektīvas lietu izskatīšanas.

Gan tiesībaizsardzības iestāžu, gan tiesu iestāžu administratīvās spējas ir vājas. Policijas rīcībā nav pietiekami daudz iekārtu un labi apmācītu darbinieku, lai izmeklētu sarežģītas lietas. Tiesu iestāžu datorizācijā ir gūti ierobežoti panākumi. Saistībā ar lietām nav pietiekami daudz ticamas informācijas un datu par izmeklēšanu, apsūdzības izvirzīšanu un pieņemtajiem spriedumiem. Šā iemesla dēļ tiesu iestādes un Tieslietu ministrija nespēj gūt augstas kvalitātes rezultātus savā darbā.

Vietēja mēroga korupcijas jomā veica tikai nedaudzus turpmākos pasākumus (nedaudzas izmeklēšanas un spriedumi) saistībā ar bieži izteiktajiem apgalvojumiem par korupciju un balsu pirkšanu vietējo vēlēšanu laikā 2007. gada novembrī. Spriežot pēc attiecīgiem apgalvojumiem, šī prakse atkārtojās pašvaldību vēlēšanu otrajā kārtā 2008. gada jūnija sākumā vismaz divās pilsētās. Pazīmes liecina, ka veselības aprūpes un izglītības nozarē pastāv korupcija. Neraugoties uz informācijas kampaņām, sūdzības nav iesniegtas un ziņotāji nav pieteikušies. Publiskā iepirkuma jomā pastāvošo iespējamo interešu konfliktu kontrole un uzraudzība ir vāja. Trūkst stratēģiskas pieejas vietēja mēroga korupcijas apkarošanā. Korupcijas apkarošanas komisija un Ministru padome nav rīkojušās šajā sakarā.

Cīņā pret augsta līmeņa korupciju un organizēto noziedzību nav gūti pietiekami daudz rezultātu. Kaut arī ir gūti panākumi dažās lietās un „karš ar korupciju” tiek plaši atspoguļots plašsaziņas līdzekļos, šīs lietas veido nenozīmīgu daļu no šāda veida noziegumiem. Sniegtā statistiskā informācija nav ticama un dažreiz ir pretrunīga. Bulgārija ir guvusi tikai nelielus panākumus, „iesaldējot” vai konfiscējot noziedzīgu darbību rezultātā iegūtos finanšu līdzekļus.

Apgalvojumi par korupcijas un krāpšanas esamību traucē apgūt ES finanšu palīdzības programmas. Bulgārijai ievērojami jāpastiprina savas iespējas pareizi pārvaldīt ES līdzekļus. Tas nozīmēja, ka vairāku ES finansējuma programmu ietvaros darbības bija jāpārtrauc vai „jāiesaldē”. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF ) ziņo, ka procesuālas bloķēšanas gadījumi, lēna lietu virzība caur tiesu iestādēm, konfidenciālas informācijas noplūde un iespējamā ietekme uz pārvaldes un tiesu iestādēm apgrūtina ar korupciju un krāpšanu saistīto lietu ātru un efektīvu risināšanu. Uz lēmumiem saistībā ar ES fondu pārvaldību attiecas īpašas kontroles prasības, kas iekļautas attiecīgajās ES finanšu regulās un ar tām saistītajās procedūrās. Pievienotajā ziņojumā ir sīki aprakstītas problēmas, kas radušās saistībā ar ES līdzekļiem.

2.3. Vajadzīgie uzlabojumi

Nepieciešami daži nozīmīgi uzlabojumi, tomēr galvenajai prioritātei jābūt rezultātu sasniegšanai neatkarīgi no strukturāliem trūkumiem. Lai šo mērķi sasniegtu, ir vajadzīga turpmāka politiskā griba un apņēmība.

Jāīsteno pasākumi, lai atvieglotu tiesu sistēmas efektīvāku pārvaldi. Jāpieņem labojumi (tostarp Kriminālprocesa kodeksā), lai tādējādi uzlabotu pirmstiesas posma efektivitāti, samazinātu lietu novilcināšanas apmēru un izstrādāt aizsargpasākumus saistībā ar novilcināšanu. Ir vajadzīga vērienīga Kriminālkodeksa reforma, tostarp labāk nošķirot sīkus pārkāpumus no nopietniem noziegumiem, kā arī atjaunojot definīcijas, lai tādējādi ņemtu vērā jaunos noziedzības veidus. Svarīgi ir izstrādāt efektīvāku likumu par interešu konfliktiem un aktīvu kontroli, jo pašreizējais projekts nav piemērots, lai sasniegtu likuma mērķi. Pēc tam, kad pārskatītais likums ir pieņemts, tas ir jāīsteno pēc iespējas drīz.

Nesen izveidotajai Augstākās tiesas padomei tagad jāuzņemas atbildība par reformu procesu un jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu to, ka tiesu iestādes pieņem ātrus un efektīvus lēmumus. Augstākās tiesas padomes inspekcijai joprojām jāizstrādā darbības rezultātu izklāsts attiecībā uz preventīvām procesuālo trūkumu un disciplinārlietu izmeklēšanām; Augstākās tiesas padomei šis izklāsts pēc tam ātri jāpārbauda.

Tiesībaizsardzības iestādes ir labāk jāorganizē, lai varētu izskatīt sarežģītas lietas. Pirmstiesas posma dalībnieku uzdevumi un atbildība ir jāprecizē, lai uzlabotu policijas, izmeklētāju, specializēto nodaļu un prokuratūras sadarbību. Pašreizējās debates par pirmstiesas posma reformu rada neskaidrību un traucē gūt rezultātus notiekošajās izmeklēšanās. Jo īpaši ir jākodificē precīza policijas, SANS un prokuratūras mijiedarbība. Jāprecizē SANS izmeklēšanas funkcija un viennozīmīgi jānošķir no šīs iestādes izlūkošanas funkcijas. Jāizveido parlamentāra pārraudzība nevis, lai iejauktos izmeklēšanas darbībās, bet lai nodrošinātu parastu atbildību. Jāprecizē izmeklēšanas maģistrātu uzdevumi un viņu pilnvaras īpašu izmeklēšanas gadījumos. Konfidencialitātes un liecinieku aizsardzības neievērošana pirmstiesas un tiesas posmā ir bieži izplatīta problēma, kas jānovērš.

Jāpastiprina gan tiesībaizsardzības iestāžu, gan tiesu iestāžu administratīvās spējas. Policijai ir vajadzīgi labāk apmācīti darbinieki un nepieciešamās iekārtas, lai izmeklētu sarežģītas lietas. Jāpabeidz tiesu iestāžu datorizācija un pirmstiesas posmā jāievieš efektīvākas lietu pārvaldības sistēmas. Izveidojot vienotu informācijas sistēmu, tikta iegūta lietderīga informācija un dati par tiesu sistēmas efektivitāti, tādējādi atvieglojot gan Augstākās tiesas padomes, gan Tieslietu ministrijas darbu, jo īpaši attiecībā uz Tieslietu ministrijas funkcijām kriminālprocesuālās politikas veidošanā.

Bulgārijai jāuzlabo pārraudzība un finanšu līdzekļu plūsmu un pārvedumu paziņošana un pārvalde, lai labāk atklātu noziedzīgu darbību rezultātā iegūtos finanšu līdzekļus un ar tiem rīkotos. Līdzīgā garā Bulgārijai jāpastiprina savas spējas apkarot krāpšanu un īstenot atbilstīgu finanšu kontroli. Vienlīdz svarīgi ir sistemātiski izbeigt interešu konfliktus un nevēlamu ietekmi. Tas ir īpaši svarīgi, lai Bulgārija arī turpmāk varētu baudīt ES finansējuma priekšrocības. Pārliecinošu rezultātu trūkums pašreizējo struktūru ietvaros ir acīmredzams un steidzami novēršams.

3. SECINāJUMI

Sadarbības un pārbaudes mehānismu un ar to saistītos kritērijus izstrādāja, lai ļautu Bulgārijai regulāri pierādīt, ka tā ir guvusi panākumus, īstenojot tiesu sistēmas reformu un apkarojot korupciju un organizēto noziedzību. Bulgārijas iestāžu pienākums ir pierādīt, ka tiesu sistēma darbojas un ka korupcijas un organizētās noziedzības jomā īstenoto izmeklēšanu rezultātā tiek veikti aresti un kriminālvajāšana, un, atkarībā no tiesas sprieduma, tiek piespriesti sodi ar preventīvu ietekmi un līdzekļu konfiskāciju. Bulgārija pagaidām vēl nav spējusi pierādīt, ka tās tiesu sistēma šādā veidā darbojas efektīvi. Iestādes un procedūras atstāj gan labu iespaidu „uz papīra”, bet praktiskus rezultātus tās nenes; ieteikumi tiek izteikti, bet tos neīsteno. Pamatproblēmas joprojām pastāv, un tās ir steidzami jānovērš.

Bulgārijas iedzīvotāji ir pelnījuši pilnībā baudīt tās priekšrocības, kas izriet no dalības Eiropas Savienībā; šai dalībai ir jāveicina tiesiskuma stiprināšana un korupcijas novēršana. Panākumi, kas gūti, izpildot sadarbības un pārbaudes mehānismā iekļautos kritērijus un kliedējot šaubas par Bulgārijas spējām cīnīties ar korupciju un organizēto noziedzību, ļaus bulgāriem baudīt šīs priekšrocības un pastiprinās viņu uzticību tiesiskumam. Tam būs labvēlīga, ilgtermiņa ietekme uz Bulgārijas ekonomiku. Bulgārija ir uzņēmusies saistības attiecībā pret pārējām dalībvalstīm, piemēram, Tieslietu un iekšlietu politikā, kā arī ES līdzekļu kopīgā pārvaldībā. Piemērota administratīvā kapacitāte un interešu konfliktu, krāpšanas un finanšu pārkāpumu efektīva kontrole ir obligāti nosacījumi, lai Bulgārija varētu pilnībā izmantot tās priekšrocības, ko sniedz ES pirmspievienošanās fondi un struktūrfondi. Šie fondi ir Eiropas Savienības solidaritātes ar Bulgāriju praktiska izpausme, un ikviens ir ieinteresēts, ka šos fondus izmanto, lai atbalstītu Bulgārijas mazāk attīstītos reģionus.

Nepieciešama skaidra stratēģija un nepārprotama apņemšanās visos līmeņos, lai reformētu sistēmu. Jautājums nav vienkārši par to, ka jaunām iestādēm un procedūrām ir piešķirams laiks, lai tās varētu pierādīt savu efektivitāti. Pat ar pašreizējām struktūrām (un neraugoties uz to trūkumiem) Bulgārijai jābūt spējīgai gūt rezultātus cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju, novērst interešu konfliktus un pārliecinoši nepieļaut iespējamās saites starp politikas daļām, uzņēmumiem un organizēto noziedzību. Lai nodrošinātu ES fondu efektīvu apguvi un izmantošanu, Bulgārijai ne tikai ievērojami jāpastiprina sava administratīvā kapacitāte, bet arī krasi jāierobežo augsta līmeņa korupcijas un sīkas korupcijas iespējas un neatlaidīgi jācīnās pret organizēto noziedzību.

Turpmākas sadarbības nepieciešamība

Ne tikai Bulgārija, bet visa ES ir ieinteresēta, ka Bulgārijā ir darboties spējīga pārvalde un tiesu iestādes, kas spēj veiksmīgi novērst korupciju un cīnīties pret organizēto noziedzību. Šā iemesla dēļ sadarbība un atbalsts ir ļoti svarīgi. Tas ir iemesls, kāpēc Komisija šobrīd uzskata, ka atbalsts ir efektīvāks nekā sankcijas, un tā nepiemēros Pievienošanās līgumā iekļautos drošības noteikumus. Tomēr ir viennozīmīgi skaidrs, ka sadarbības un pārbaudes mehānisms būs jāpiemēro vēl kādu laiku nākotnē.

Februāra ziņojumā, ko izstrādāja saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu, bija uzsvērts ievērojamais palīdzības apmērs, ko Bulgārija pēdējos gados ir saņēmusi no dalībvalstīm un Komisijas – vai nu finanšu palīdzības, vai tehnisko zināšanu veidā. Šī palīdzība ne vienmēr ir devusi gaidītos rezultātus, un to dalībvalstu vidū, kas piedāvāja atbalstu, pieaug neapmierinātība, jo to sadarbībai ar Bulgārijas pārvaldes iestādēm trūkst pārredzamības un rezultātu vai arī rezultāti ir slikti.

Reformu process ir no jauna jāstiprina, panākot to, ka palīdzība tiek labāk izmantota. Visām iesaistītajām personām jāatjauno savi centieni, lai palīdzētu Bulgārijai gūt panākumus. Bulgārija atzīst, ka tai ir vajadzīgi neatkarīgu, augsta līmeņa ekspertu ieteikumi. Komisija ir gatava sadarboties ar Bulgāriju un citām dalībvalstīm, lai sniegtu šo palīdzību, taču priekšnoteikums tam ir, ka palīdzības saņēmēji sniedz piekļuvi informācijai un īsteno ieteikumus stratēģiski un efektīvi, lai tādējādi gūtu panākumus reformas īstenošanā.

Izredzes

Situācija Bulgārijā ir neviennozīmīga. Tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības struktūru reforma ir nozīmīga Bulgārijas iespēja – šī reforma ir nepieciešama un bija jau sen vēlama. Panākumu rādītājs būs tas, vai tiks gūti būtiski rezultāti, izmeklējot augsta līmeņa korupcijas un organizētās noziedzības lietas, izvirzot tajās apsūdzības un pieņemot attiecīgus spriedumus.

Bulgārija ir veikusi pasākumus pareizajā virzienā, proti, izveidojot Valsts drošības aģentūru, ierosinot Iekšlietu ministrijas reformu un ieceļot ministru prezidenta vietnieku, kurš ir atbildīgs par ES līdzekļu pareizu pārvaldību. Tagad Bulgārijai no vārdiem jāpāriet pie darbiem un jāpilda savas saistības, lai īstenotu nopietnu reformu.

Komisija stingri mudina Bulgāriju pastiprināt savas reformas un turpināt savu ciešo sadarbību ar citām dalībvalstīm un Komisiju, lai tādējādi kopīgi varētu veiksmīgi novērst būtiskās, joprojām pastāvošās problēmas. Bulgārija var paļauties uz to, ka Komisija Bulgāriju šajā procesā pilnīgi un aktīvi atbalstīs.