[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 27.2.2008

COM(2008) 115 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Kopēja Eiropas pieeja valsts ieguldījumu fondiem

SATURS

I. Ievads 3

II. VIF ieguldījumi – problēmu noteikšana un risināšana 4

2.1. Situācijas apraksts – VIF straujais pieaugums starptautiskajā finanšu sistēmā 4

2.2. Jautājumi saistībā ar VIF ieguldījumiem 4

2.3. Starptautiskās debates par VIF – jāsāk kopēju principu izstrāde 5

III. VIF ieguldījumu sistēmas uzlabošana 6

3.1. Starptautiskie noteikumi un Eiropas sistēma, ko piemēro VIF ieguldījumiem 6

3.2. Kopēja pieeja 7

IV. Virzībā uz priekšu – ES politikas principi, lai risinātu jautājumus saistībā ar VIF 8

4.1. Iespējas kopējai ES pieejai jautājumiem saistībā ar VIF 8

4.2. Principi ES kopējā pieejā attiecībā uz VIF kā ieguldītājiem 9

4.3. Pasākumi uzticības veicināšanai VIF darbībām – Eiropas ieguldījums rīcības kodeksa izveidē finansētājām valstīm un VIF 10

V. Secinājums 11

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Kopēja Eiropas pieeja valsts ieguldījumu fondiem(Dokuments attiecas uz EEZ)

I. Ievads

Valsts ieguldījumu fondi (VIF) vispārīgi tiek definēti kā valsts ieguldījumu instrumenti, kas pārvalda dažādu vietējo un starptautisko finanšu aktīvu portfeli. To pirmsākumi meklējami 1950. gados, kad dažas lielākās preču eksportētājvalstis, jo īpaši tās, kurām bija lieli naftas krājumi, meklēja iespējas to līdzekļu ieguldīšanai, kas iegūti no ārvalstu valūtas aktīviem. Lai arī šie fondi pastāv vairāk nekā piecdesmit gadus, pēdējo desmit gadu laikā tie ir strauji attīstījušies, kļūstot par sistēmiskas nozīmes ieguldījumu avotu. Spēcīga ekonomiskā spiediena gadījumā šie fondi var nodrošināt ieguldījumu avotu un tirgus likviditāti. Tomēr, tā kā šie fondi ir valsts ieguldījumu instrumenti, rodas pamatots jautājums par iespējamu risku, ka šie ieguldījumi var ietekmēt tirgus ekonomikas normālu darbību. Prognozes liecina, ka VIF apjoms un skaits turpinās pieaugt – būs vērojams straujš pieaugums, kas palielinās gan šo fondu sniegtās iespējas, gan ar tiem saistītās bažas.

Tādēļ nav pārsteigums, ka VIF pieaugums ir piesaistījis uzmanību vairākās valstīs ar attīstītu ekonomiku un izraisījis debates starptautiskos forumos. Vairākas dalībvalstis ES apsver iespēju paust savu politisko nostāju.

Viens no Eiropas Savienības sen noteiktiem principiem ir apņemšanās veicināt atvērtību attiecībā uz ieguldījumiem un kapitāla brīvu apriti, turklāt tas ir priekšnoteikums panākumiem starptautiskajā sistēmā, ko arvien vairāk ietekmē globalizācija. ES kā pasaules vadošais tirdzniecības dalībnieks un lielākais ārvalstu tiešo ieguldījumu avots, kā arī lielākais ārvalstu tiešo ieguldījumu saņēmējs vispilnvērtīgāk spēj izmantot priekšrocības, ko sniedz pasaules ekonomikas atvērtā sistēma. Tā ir apņēmusies nodrošināt to, lai tiktu saglabāta tās tirgu atvērtība ieguldījumiem[1].

Lai nodrošinātu Eiropas iedzīvotāju un tirgus dalībnieku likumīgās intereses, kā arī VIF noteiktību, šajā jomā ir jānodrošina lielāka pārredzamība, paredzamība un saskaņotība. ES kā vadošajam pasaules ekonomikas dalībniekam ir iespējas un stimuls sekmēt kopēju rīcību, lai risinātu ar VIF saistītās problēmas un pilnībā izmantotu savu ietekmi sarunās pasaules ekonomikas forumos. Šī kopējā pieeja ir jāuzskata par dalībvalstu prerogatīvu papildinājumu attiecībā uz valstu tiesību aktu piemērošanu saskaņā ar Līgumu.

Šajā paziņojumā ir izklāstīti jautājumi saistībā ar VIF kā īpašu pārrobežu ieguldījumu kategoriju. Tajā ir aprakstīts, kā kopēja pieeja var panākt pareizo līdzsvaru starp iespējamām problēmām, kas jārisina saistībā ar VIF, un to kopējo priekšrocību saglabāšanu, ko nodrošina ieguldījumiem atvērta vide.

II. VIF ieguldījumi – problēmu noteikšana un risināšana

2.1. Situācijas apraksts – VIF straujais pieaugums starptautiskajā finanšu sistēmā

Pēdējo desmit gadu laikā VIF skaits ir strauji pieaudzis. Sākotnēji tikai dažām valstīm bija šādi fondi. Pašlaik vairāk nekā trīsdesmit valstīm ir VIF[2], turklāt divdesmit no tiem ir izveidoti laikposmā kopš 2000. gada. Pateicoties ar naftas ražošanu saistītajam ilgstošajam pārpalikumam un tautsaimniecības stāvoklim Āzijā, izveidojās rezerves, kas ievērojami pārsniedza valūtas kursa pārvaldes vajadzības. Daļa šo rezervju tika novirzītas VIF. Tiek lēsts, ka VIF pārvaldīto aktīvu apjoms ir 1,5 – 2,5 miljoni ASV dolāru, kas atbilst aptuveni pusei pasaules oficiālo rezervju vai visu risku ieguldījumu fondu un privāto kapitāla sabiedrību aktīvu kopapjomam. Tādējādi VIF ir neliela, bet nozīmīga daļa pasaules akciju tirgus kapitalizācijā, kas ir 50 triljoni ASV dolāru. Arī tad, ja aplēses par šo VIF apjomu nākotnē atšķiras, ir skaidrs, ka arī turpmāk būs vērojama pieauguma tendence[3].

VIF atšķiras no citiem ieguldījumu instrumentiem ar to, ka šos fondus finansē valsts. Kopumā VIF finansē, izmantojot uzkrātās ārvalstu valūtas rezerves to finansētājās valstīs, bet tos pārvalda atsevišķi no oficiālajām rezervēm. Parasti VIF ir daudzveidīga ieguldījumu stratēģija; tai raksturīga augstāka līmeņa riska uzņemšanās, cenšoties gūt lielāku peļņu. VIF portfeļi ietver plašāku finanšu aktīvu klāstu, tostarp ne vien fiksēta ienākuma vērtspapīrus, bet arī akcijas, nekustamo īpašumu un alternatīvus ieguldījumus.

2.2. Jautājumi saistībā ar VIF ieguldījumiem

VIF ieguldījumi sniedz iespējas tautsaimniecībām, kas tos saņem, ...

Lai gan lielākā daļa ieguldījumu, ko veic, izmantojot VIF, ir paredzēti finansētāju valstu tautsaimniecībai, šo fondu darbība tiek īstenota arī starptautiskā līmenī. Tādējādi tie sekmē pasaules kapitāla tirgus darbību un nodrošina finansējumu ieguldījumiem pasaulē. Tā kā VIF stratēģiskās perspektīvas parasti ir ilgtermiņa, VIF var arī veicināt stabilitāti starptautiskajā finanšu sistēmā.

Pašreizējais finansiālais stāvoklis ir palīdzējis uzsvērt VIF kā stabilizatora iespējamās priekšrocības. Kredītu tirgu problēmas kopš 2007. gada vidus ir samazinājušas likviditāti vairākos galvenajos finanšu tirgos un palielinājušas spiedienu finanšu iestāžu kapitāla bāzei. Dažu šo iestāžu kapitāla struktūra, pateicoties ieguldījumiem no VIF, tika mainīta. Tādējādi VIF ieguldījumi palīdzēja stiprināt pasaules banku sistēmu un pastiprināt uzticību starptautiskajai finanšu sistēmai kopumā.

Vēl viena iespējama priekšrocība saistībā ar VIF, kas jo īpaši attiecas uz ES, ir saistīta ar euro. Tā kā ieguldījumiem ir tendence kļūt daudzveidīgākiem, VIF ieguldījumi vidējā termiņā varētu veicināt euro nozīmi starptautiskā līmenī. Mērķis attiecībā uz ārvalstu valūtas rezervēm ir nodrošināt likvīdus un drošus līdzekļus, kas denominēti valūtās ar zemu ārvalstu valūtas konvertēšanas izmaksu līmeni, tādējādi priekšroka parasti tiek dota ASV dolāram. VIF ir lielākas izvēles iespējas attiecībā uz to ieguldījumiem. Attiecībā uz rezervēm, paredzams, ka tādējādi tiks nodrošināta lielāka euro aktīvu daļa. Lai gan euro plašāka izmantošana starptautiskā līmenī noteikti sniegtu priekšrocības, VIF strauji pārejot uz aktīviem, kas denominēti euro, iespējams, rastos nevajadzīgs spiediens attiecībā uz euro; un šādu spiedienu ir vēlams novērst.

… tomēr tie rada arī bažas

Neapšaubot VIF ieguldījumu atzītās priekšrocības, saņēmējvalstis, tostarp valstis, kas atrodas ES, pauž zināmas bažas. Makroekonomikas līmenī VIF pieaugums liecina par to, cik nopietna ir tekošā konta nelīdzsvarotība pasaules ekonomikā; to rada maiņas kursa politika, kuru īsteno dažas valstis, kurām ir pārpalikums. Rezervju uzkrāšana VIF ieguldījumiem nedrīkst būt galīgais mērķis. VIF īpašniekiem ir jāpierāda, ka tie mākslīgi nepalielina savas valūtas vērtību, lai uzkrātu vairāk ārvalstu kapitāla saviem VIF .

Jo īpaši uztrauc tas, ka VIF ieguldījumi kapitālā ir saistīti ar neskaidrībām par to, kā daži no tiem funkcionē, un ar iespējām tos izmantot stratēģiskās kontroles iegūšanai. Šīs bažas liedz šos fondus iekļaut vienā kategorijā ar citiem ieguldījumu fondu veidiem. Konkrētāk, pastāv aizdomas, ka – neatkarīgi no sākotnējiem motīviem – VIF ieguldījumus dažās nozarēs varētu izmantot nolūkiem, kas nav saistīti ar peļņas maksimālu palielināšanu. Piemēram, ieguldījumu mērķi var atspoguļot politisku apsvērumu vadītu vēlmi iegādāties tehnoloģijas un iegūt īpašas zināšanas, lai nodrošinātu valsts stratēģiskās intereses, nevis pamatoties uz parastām komerciālām interesēm, paplašinoties jaunu produktu un tirgu ziņā. Tāpat arī finanšu līdzdalības sabiedrības varētu ietekmēt lēmumus, ko pieņem uzņēmumi, kas darbojas stratēģisku interešu jomā vai pārvalda tādus sadales kanālus, kas interesē finansētājas valstis. Vispārinot, pastāv iespēja, ka lēmumus uzņēmējdarbības un ieguldījumu jomā ietekmē VIF īpašnieku politiskās intereses. Lai gan vairumā gadījumu VIF veic ieguldījumus portfeļos un cenšas neiegādāties uzņēmumu kontrolpaketes vai gūt oficiālu lomu uzņēmumu lēmumpieņemšanas procesā, ir radušās bažas par iespēju, ka VIF varētu censties iegūt uzņēmumu kontrolpaketes. Daži VIF īpašnieki ir atzinuši valsts drošības apsvērumus; tie pieprasa iepriekš paziņot par nozarēm, ko uzskata par VIF „nepieejamām”.

2.3. Starptautiskās debates par VIF – jāsāk kopēju principu izstrāde

Jautājums par VIF ieguldījumiem nav attiecināms tikai uz Eiropu. Jau pēc savas būtības šie fondi ir starptautisku interešu centrā. To nozīme starptautiskajā finanšu sistēmā ir jautājums, ko diskusijās ir risinājuši gan VIF īpašnieki, gan saņēmējvalstis.

Saņēmējvalstis ir uzsvērušas, ka VIF, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, ir stingri jābalstās uz ekonomiskiem mērķiem, turklāt to konkurencei ar privātā sektora ieguldītājiem ir jānodrošina vienādi noteikumi. Tādēļ saņēmējvalstis ir aicinājušas VIF nodrošināt lielāku pārredzamību. Minētais ir saistīts ar tādiem jautājumiem kā pārvaldīto aktīvu vērtības atklāšanas standarti, ieguldījumu mērķi un stratēģijas, mērķa portfeļu piešķīrumi, riska pārvaldības sistēma un iekšējā kontrole. Lielāka pārredzamība ir nozīmīga arī tādēļ, lai nodrošinātu VIF iekļaušanu pasaules finanšu tirgu uzraudzībā. Turklāt saņēmējvalstis ir aicinājušas izveidot pienācīgas pārvaldes struktūras VIF, piemēram, tādas, kas nodrošina skaidru tiesību un pienākumu sadalījumu starp finansētājām valdībām un VIF pārvaldītājiem, kā arī efektīvu kontroles un līdzsvara sistēmu attiecībā uz lēmumiem par ieguldījumiem. Savukārt saņēmējvalstis ir atzinušas, ka visiem ierobežojumiem attiecībā uz VIF ieguldījumiem ir jāpamatojas uz faktu objektīvu izvērtējumu, ievērojot stabilu noteikumu un procedūru sistēmu.

Lai aizsargātu savas valsts likumīgās intereses, dažas saņēmējvalstis jau ir pārbaudījušas VIF ieguldījumus vai arī ir paudušas savu nodomu pārbaudīt šos fondus. ASV pārskatīja savus tiesību aktus par dažu tādu darījumu rūpīgu pārbaudi, kas ir saistīti ar ārvalstu valdību kontroli un ietekmē valsts drošību. ASV uzsvēra gan finansētāju valstu, gan saņēmējvalstu pienākumus un izklāstīja principus, kas ieguldītājiem ir jāievēro. G7 valstu sanāksmē, kas notika 2007. gada oktobrī, finanšu ministri aicināja lielākās starptautiskās organizācijas, piemēram, SVF un ESAO, sākt izvērtēt VIF nozīmi un ar tiem saistīto problēmu risināšanai nepieciešamos mehānismus.

Pašlaik SVF sadarbībā ar VIF īpašniekiem izstrādā rīcības kodeksu VIF. Šajā kodeksā varētu iekļaut pārvaldes/institucionālo struktūru, riska pārvaldību, pārredzamību/informācijas atklāšanu un atbildību. Dažus VIF īpašniekus satrauc paustās bažas, un tie atbalsta ideju par rīcības kodeksa izstrādi vai labākās prakses ieviešanu. SVF apaļā galda sanāksmē, kas 2007. gada novembrī pulcēja valstu kapitāla un rezervju pārvaldītājus, galvenokārt koncentrējās uz jautājumiem par VIF pārredzamību. Pašlaik SVF veic aptauju par VIF īstenoto praksi un sagatavos dokumentu par labāko praksi. Arī ESAO saņēmējvalstis strādā, lai noteiktu labāko praksi attiecībā uz VIF ieguldījumu sistēmām, nediskriminācijas principu ieviešanu, pārredzamību, paredzamību un atbildību.

III. VIF ieguldījumu sistēmas uzlabošana

3.1. Starptautiskie noteikumi un Eiropas sistēma, ko piemēro VIF ieguldījumiem

Pēdējā laikā vērojamā uzmanība VIF pārvaldes uzlabošanai nebūt nenozīmē, ka VIF pašlaik nākas darboties juridiskajā vakuumā. Eiropā starp ES un dalībvalstu līmeni pastāv visaptverošs režīms, lai reglamentētu prasības ārvalstu ieguldītāju izveidei un to darbībai; šis režīms vienlīdz attiecas gan uz VIF, gan citiem ārvalstu ieguldītājiem. Tiklīdz VIF iegulda Eiropas aktīvos, tiem ir jāievēro tie paši ES un ekonomikas un sociālās jomas valstu tiesību akti, kas jāievēro jebkuram citam ieguldītājam.

Starptautiskais tiesiskais pamatregulējums vēl pilnībā nav izstrādāts, tomēr PTO un ESAO noteikumu kopums, divpusēji un nozaru nolīgumi nodrošina vairākus starptautiskus nosacījumus, kas nosaka ES iespējas.

EK un tās dalībvalstīm šīs saistības ir jāievēro, izvērtējot pasākumus saistībā ar ieguldījumiem, ko veic VIF; gluži tāpat kā tad, ja tiktu izvērtēti pasākumi, kas saistīti ar jebkādu citu ieguldījumu veidu. Vienlaicīgi gan PTO, gan ES divpusējos nolīgumos ir paredzēti izņēmumi saistībā ar sabiedrības drošību un sabiedrisko kārtību, kas ļauj veikt pasākumus, ja to pamatā ir būtiski valsts drošības apsvērumi.

Jānorāda, ka ES tiesiskais regulējums paredz to, ka uz VIF ieguldījumiem ES attiecas tie paši noteikumi un pārbaudes, kas attiecas uz jebkuru ieguldījumu veidu, neatkarīgi no tā, vai tie ir ārvalstu vai vietējie ieguldījumi, ja tiek piemēroti EK līguma 56. pantā paredzētie principi attiecībā uz kapitāla brīvu apriti starp dalībvalstīm, kā arī dalībvalstīm un trešām valstīm.

Kapitāla brīva aprite nav absolūta. Tā kā šis princips ir viens no Līguma pamatprincipiem, to Eiropas līmenī saskaņā ar EK līguma 57. panta 2. punktu var reglamentēt divējādi: pirmkārt, Kopiena ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt pasākumus par kapitāla brīvu apriti no trešām valstīm saistībā ar tiešajiem ieguldījumiem. Otrkārt, Kopiena ar vienbalsīgu lēmumu var arī ieviest pasākumus, kas ierobežo tiešos ieguldījumus.

Apvienošanās regula ļauj dalībvalstīm veikt pienācīgus pasākumus, lai aizsargātu likumīgās intereses, kas nav saistītas ar konkurenci. Šādiem pasākumiem ir jābūt vajadzīgiem, nediskriminējošiem un proporcionāliem, kā arī saderīgiem ar citiem Kopienas tiesību aktu noteikumiem. Valsts drošību, masu informācijas līdzekļu plurālismu un uzraudzības noteikumus uzskata par likumīgām interesēm, savukārt citas intereses var uzskatīt par likumīgām, pēc Komisijas paziņojuma izvērtējot katru gadījumu atsevišķi.

Izmantojot valstu tiesību aktus , dalībvalstu rīcībā ir valstu instrumenti, ko var izmantot, lai kontrolētu VIF ieguldījumus vai jebkuru citu ieguldītāju un noteiktu tiem nosacījumus, un ar tiem var arī izstrādāt jaunus pasākumus, kas ir piemēroti, lai risinātu problēmas saistībā ar īpašām vajadzībām, ja tādas rodas, ar nosacījumu, ka šie pasākumi ir saderīgi ar Līgumu, proporcionāli un nediskriminējoši, kā arī nav pretrunā starptautiskajām saistībām.

Eiropas Tiesa sniedza papildu vadlīnijas par to, kā dalībvalstis var īstenot šos valstu pasākumus pilnīgā atbilstībā Līgumam, uzsverot, ka ekonomiski apsvērumi vien nevar pamatot šķēršļus, ko aizliedz Līgums[4]. Turklāt Tiesa sniedza arī kritērijus, lai novērtētu apstiprināto sistēmu samērīgumu – tiem ir jānodrošina vispārējo likumīgo interešu aizsargāšana un tādu termiņu stingra noteikšana, kuros jāīsteno iespējas paust iebildumus, paredzētajiem lēmumiem par aktīviem vai pārvaldību ir jābūt īpaši uzskaitītiem, un tiesām ir efektīvi jāpārskata sistēmas mērķi un stabili kritēriji[5].

Visbeidzot, pastāv iespēja pastāvīgi uzraudzīt un kontrolēt VIF kā ieguldītāja rīcību, izmantojot reglamentējošos noteikumus, kas nodrošina efektīvu līdzekli, lai aizsargātu valsts intereses neatkarīgi no tā, kas ir īpašnieks. Minētais jo īpaši attiecas uz nozarēm saistībā ar tīkliem.

3.2. Kopēja pieeja

ES ir līdzekļi, lai risinātu problēmas, kas var rasties saistībā ar VIF darbībām. Tāpat arī dalībvalstīm Līgumā ir paredzētas pienācīgas pilnvaras, lai ievērotu sabiedriskās kārtības un valsts drošības apsvērumus. Turklāt VIF līdzšinējā darbība liecina par to, ka tie ir uzticami ieguldītāji, un viņu darbības līdz šim nav sarežģījušas iekšējā tirgus funkcionēšanu. Tomēr neseni notikumi liecina, ka neskaidrības saistībā ar dažiem VIF var izraisīt aizsargreakciju. Pēdējo mēnešu laikā dažas dalībvalstis ir saskārušās ar akūtu nepieciešamību atjaunināt valstu tiesību aktus un izpētīt izņēmumus, kas piemērojami principiem, kas saistīti ar kapitāla brīvu apriti un uzņēmējdarbības veikšanu. Tā kā paredzams, ka VIF skaits un nozīme turpinās palielināties, šis spiediens tikai pastiprināsies. Tādēļ ir pamats pastiprināt pārredzamību, paredzamību un atbildību attiecībā uz VIF darbībām. Nepamatotu bažu kliedēšana ļauj vienkāršāk saglabāt vidi, kas ir atvērta ieguldījumiem un kurā ES un tās dalībvalstis var turpināt izmantot VIF ieguldījumu sniegtās priekšrocības.

Pastāv trīs iemesli, kāpēc attiecībā uz VIF ir jāīsteno kopēja ES pieeja.

- Pirmkārt, tā kā VIF jautājums ir aktuāls visā pasaulē, daudzpusēji risinājumi nodrošina lielākas priekšrocības nekā rīcība atsevišķas valsts līmenī. Starptautiska pieeja var viest zināmu noteiktību, kā arī ļaut VIF pieņemt lēmumus par ieguldījumiem, pamatojoties uz kopēju pieeju. Pašlaik īstenotās iniciatīvas starptautiskā līmenī sekmēs vienotu izpratni par problēmām saistībā ar VIF un iespējamiem mehānismiem to risināšanai. Kopēja ES pieeja maksimāli palielinātu Eiropas ietekmi šajās plašajās diskusijās. Tas pats attiecas uz turpmāku dialogu ar trešām valstīm, tostarp tām, kurām pieder VIF un/vai kuras tos pārvalda.

- Otrkārt, lai nodrošinātu prasību saglabāt pilnvērtīgi funkcionējošu iekšējo tirgu, kura darbības pamatā ir atvērti un nediskriminējoši noteikumi, ir jāīsteno kopēja pieeja. Virkne nesaskaņotu darbību sadrumstalotu iekšējo tirgu un negatīvi ietekmētu visu Eiropas ekonomiku. Būtu maldīgi uzskatīt, ka integrētā vienotā tirgū priekšrocības sniedz atsevišķi īstenoti pasākumi. Pastāv risks, ka interpretāciju un pieeju daudzveidība radīs jaunas iespējas izvairīties no noteikumu ievērošanas un ieguldījumi netiks novirzīti Eiropai; šie šķēršļi varētu skart ne tikai VIF, bet arī citus iespējamos ieguldītājus. Dalībvalstīm rīkojoties individuāli un nesaskaņoti, šie riski kļūtu par īstenību; tādējādi rastos apgrūtinoši, bet saistoši mehānismi ieguldījumu kontrolei vai nosacījumiem attiecībā uz tiem. Piemērojot Līguma noteikumus, mēs varam minēto novērst.

- Visbeidzot, viens no ES tirdzniecības politikas galvenajiem mērķiem ir atvērt trešo valstu tirgus ES ieguldītājiem, pamatojoties uz tiem pašiem principiem, ko izmanto iekšējā tirgus pārvaldē. Šo centienu īstenošana būtu sarežģītāka, ja uzskatītu, ka ES rada šķēršļus ES tirgū.

IV. Virzībā uz priekšu – ES politikas principi, lai risinātu jautājumus saistībā ar VIF

4.1. Iespējas kopējai ES pieejai jautājumiem saistībā ar VIF

ES pieejas mērķis ir saglabāt skaidru, paredzamu un uzticamu tiesisko vidi, kas sekmē kapitāla tirgu atvērtību un ieguldījumus visā pasaulē. ES un tās dalībvalstīm ir iespējas un pienākums aizsargāt likumīgos politikas mērķus, izvairoties no protekcionisma slazdiem. Vienlaicīgi ES ir jānodrošina līdzsvars starp pasākumiem, ko veic attiecībā uz trešo valstu ieguldījumiem, un darbībām, ko veic saistībā ar iekšējo tirgu attiecībā uz ES ieguldījumiem.

Publiskās debatēs ir izkristalizējušies dažādi ieteikumi par to, kā pastiprināt Eiropas līmeņa pasākumus attiecībā uz VIF. Šie ieteikumi cita starpā paredz ES komiteju ārvalstu ieguldījumu jautājumos, tādējādi reaģējot uz ASV īstenoto sistēmu, ES līmeņa pārbaudes mehānismu vai noteikta veida „zelta akciju” mehānismu ar ES nesaistītajiem ārvalstu ieguldījumiem. Visi minētie ieteikumi ir saistīti ar risku, proti, maldinošu vēstījumu par to, ka ES atkāpjas no savām saistībām nodrošināt atvērtu ieguldījumu režīmu. Turklāt šos ieteikumus būtu sarežģīti saskaņot ar ES tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām.

Tādēļ Komisija uzskata, ka pareizā pieeja ir veicināt sadarbību starp saņēmējvalstīm un VIF un to finansētājām valstīm, lai ieviestu tādu principu kopumu, kas nodrošina VIF ieguldījumu pārredzamību, paredzamību un atbildību par tiem. Tādēļ ir būtiski, lai visi attiecīgie dalībnieki aktīvi iesaistītos un uzņemtos atbildību par līdzsvarotas un stabilas sistēmas izveidi attiecībā uz VIF ieguldījumiem.

Šai pieejai ir divi aspekti. EK uzskata, ka VIF ir brīvprātīgi jāapņemas ievērot konkrētus standartus attiecībā uz pārredzamību un pārvaldi, lai nodrošinātu pietiekamu skaidrību sabiedrības bažu kliedēšanai. Šajā sakarā ir pilnībā jāatbalsta darbs, ko jau veic SVF, lai izstrādātu rīcības kodeksu VIF, un ESAO, lai noteiktu labāko praksi VIF ieguldījumiem saņēmējvalstīs. Saistībā ar minēto ES ir jābūt virzošajam spēkam starptautisko pasākumu veicināšanā. Vienlaicīgi, ja VIF ievēros minētos standartus, tas palīdzēs nodrošināt ieguldītājām valstīm skaidru, paredzamu un stabilu ieguldījumu sistēmu ES un tās dalībvalstīs, kā arī citās saņēmējvalstīs.

Tādēļ Komisija ierosina kopēju pieeju, tādējādi īstenojot ES uzdevumu starptautiskajā darbā, proti, sistēmas izveidē, lai uzlabotu VIF pārredzamību, paredzamību un atbildību.

4.2. Principi ES kopējā pieejā attiecībā uz VIF kā ieguldītājiem

Lai uzskatītu VIF par ieguldītājiem, ES kopējās pieejas pamatā ir jābūt šādiem principiem.

- Apņemšanās nodrošināt ieguldījumiem atvērtu vidi : atbilstoši Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai ES ir jāapstiprina tās apņemšanās atvērt tirgus ārvalstu kapitālam un nodrošināt ieguldītājiem labvēlīgu ieguldījumu vidi. Jebkādas protekcionisma izpausmes vai jebkāda rīcība, kas uzskatāma par protekcionismu, var likt trešām valstīm rīkoties tāpat, tādējādi izraisot negatīvu protekcionisma spirāles efektu. ES atvērtība pārējām pasaules valstīm un tās ieguldījumi ārvalstīs sniedz tai priekšrocības, tādēļ ES būtu starp pirmajiem, ko negatīvi ietekmē protekcionisma tendences. Vienlaicīgi ES ir jācenšas panākt VIF īpašnieku valstu atvērtību ES ieguldītājiem un to, lai tās nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret šiem ieguldītājiem, jo īpaši, izmantojot BTN sarunas.

- Atbalsts daudzpusējai sadarbībai : ES ir aktīvi jāsekmē starptautisko organizāciju, jo īpaši SVF un ESAO, darbs. ES atzinīgi vērtē atvērtu dialogu ar VIF īpašniekiem un atzīst priekšrocības, ko nodrošina pasaules līmeņa pieeja kopējas sistēmas izveidei attiecībā uz VIF ieguldījumiem.

- Esošo instrumentu izmantošana : ES un dalībvalstīm jau ir īpaši instrumenti, kas ļauj tām izstrādāt atbilstošu rīcības plānu, reaģējot uz riskiem vai problēmām saistībā ar pārrobežu ieguldījumiem, tostarp VIF ieguldījumiem, sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības apsvērumu dēļ.

- EK līgumā paredzēto pienākumu un starptautisko saistību ievērošana: ES un tās dalībvalstis turpinās rīkoties, pilnībā ievērojot principus, kas paredzēti EK dibināšanas līgumā, un ES starptautiskās saistības.

- Proporcionalitāte un pārredzamība : Sabiedrības interesēs saistībā ar ieguldījumiem drīkst veikt tikai tādus pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu attiecīgo mērķi, ievērojot proporcionalitātes principu, un tiesiskajam regulējumam ir jābūt paredzamam un pārredzamam.

Uz šiem pamatprincipiem ir jābalsta ES kopējā pieeja, kas ir jāierosina kā saņēmējvalstu saprašanās pamats attiecībā uz VIF ieguldījumiem. Transponējot šo kopējo pieeju starptautiskā līmenī, tā ir jābalsta uz iepriekšminētajiem principiem, kas paredz atvērtību pārrobežu ieguldījumiem, daudzpusēju risinājumu izvēli, esošo starptautisko saistību ievērošanu, proporcionalitāti un noteikumu paredzamību.

4.3. Pasākumi uzti cības veicināšanai VIF darbībām – Eiropas ieguldījums rīcības kodeksa izveidē finansētājām valstīm un VIF

Lai efektīvi novērstu bažas, kas saistītas ar neskaidrībām par VIF, un tiem raksturīgo paredzamības trūkumu, ir jāievēro divi pamatprincipi, un Eiropai tie ir jāievēro, iesaistoties pasaules mēroga darbā saistībā ar VIF ieguldījumu kopējās sistēmas izveidi. Pirmkārt, ir jāpanāk lielāka skaidrība un izpratne par VIF pārvaldi. Otrkārt, ir jānodrošina lielāka pārredzamība par to darbībām un ieguldījumiem. Divu minēto principu ievērošana ir jānodrošina finansētājām valstīm un valstu fondiem.

(a) Pārvaldība

Lai novērstu bažas par politisko un citu ar ekonomiku nesaistītu apsvērumu ietekmi uz fonda darbību, ir jānodrošina skaidrība par to, cik lielā mērā ir politiski ietekmējama VIF darbība. SVF 2001. gada „ Guidelines for Foreign Exchange Reserve Management ” ( Pamatnostādnes par ārvalstu valūtas rezerves pārvaldību)[6] ir paredzēti svarīgi principi, kurus varētu attiecināt arī uz VIF. Tāpat arī ESAO „ Guidelines on Corporate Governance of State-Owned Enterprises ” (Pamatnostādnes par valsts uzņēmumu vadību)[7] ir izklāstīti principi, kas attiecas uz VIF, kuri veic pārrobežu ieguldījumus.

Labas pārvaldības principi cita starpā ir šādi:

- pienākumu skaidrs sadalījums un nošķiršana VIF iekšējās pārvaldes struktūrā;

- tādas ieguldījumu politikas izstrāde un ieviešana, kas nosaka VIF ieguldījumu vispārējos mērķus;

- fonda rīcības brīvība, lai tas sasniegtu noteiktos mērķus;

- vispārējo VIF un valsts iestādes attiecību principu atklāšana sabiedrībai;

- vispārējo iekšējās pārvaldes principu atklāšana, kas nodrošina integritāti;

- riska pārvaldības politikas izstrāde un ieviešana.

(b) Pārredzamība

Pārredzamība nodrošina disciplinējošu ietekmi uz valstu līdzekļu pārvaldību, jo attiecīgās ieinteresētās personas var zināmā mērā pārraudzīt ieguldītāju darbības un uzraudzīt, vai fondu darbībā tiek ievēroti noteiktie mērķi. Tādējādi pārredzamība sekmē atbildību. VIF gadījumā pārredzamība ne vien sekmē kārtību tirgū, bet arī samazina stimulus attiecībā uz valdības iejaukšanos. Tādējādi minētajam ir izšķiroša nozīme, lai sniegtu pārliecību, kas ir nepieciešama ieguldījumiem atvērtas vides nodrošināšanā.

Tā kā VIF pārvalda atsevišķi no valsts ārvalstu valūtas rezervēm, uz tiem neattiecas pārredzamības mehānismi, piemēram, mehānismi, ko SVF izmanto ārvalstu valūtas rezervēm (SVF Īpašais datu izplatīšanas standarts ( SDDS )). Ir jāapsver īpašu pārredzamības standartu attiecināšana arī uz VIF. Šādi standarti ir jau ietverti esošajās SVF un ESAO pamatnostādnēs, un dažus VIF, piemēram, Norvēģijā un Singapūrā, pārvalda saskaņā ar principiem, kurus varētu izmantot par paraugu. Tomēr VIF nav jānodrošina augstāks pārredzamības līmenis par SVF un ESAO izstrādāto, kuru jau piemēro līdzīgi valstij piederoši ieguldītāji.

Cita starpā varētu apsvērt šādu pārrredzamības praksi:

- ieguldījumu posteņu un aktīvu sadalījuma gada pārskats, jo īpaši attiecībā uz ieguldījumiem, kuru rezultātā iegūta kontrolpakete;

- īpašumtiesību īstenošana;

- pārskats par sviras efekta izmantošanu un valūtu sastāvu;

- fonda līdzekļu apjoms un avots;

- pārskats par mītnes valsts regulējumu un uzraudzību, kas attiecas uz VIF.

V. Secinājums

Eiropadomes pavasara sanāksme sniedz iespēju dalībvalstīm apstiprināt saskaņotu pieeju VIF ieguldījumiem, lai risinātu ar esošajām bažām saistītus jautājumus. Šāda saskaņota pieeja neskar valsts privilēģijas un esošos noteikumus attiecībā uz sabiedriskās kārtības likumīgo mērķu un interešu ievērošanu. Tās mērķis ir noteikt kopējas prasības attiecībā uz pastiprinātu pārredzamību, paredzamību un atbildību par VIF darbībām un papildus sekmēt Eiropas ieguldījumu pasaules līmenī īstenotos pasākumos, ko veic, lai rastu risinājumu šai problēmai.

Eiropai atbilstoši Līguma principiem un atjaunotajai Lisabonas stratēģijai arī turpmāk ir jāpilda savas saistības, proti, jānodrošina arī turpmāka atvērtība kapitāla ieguldījumiem, jo tie ir nozīmīgs spēka avots Eiropas tautsaimniecībai globalizētajā pasaulē. Vienlaicīgi atvērtība ir jālīdzsvaro ar VIF apņemšanos sadarboties, lai uzlabotu to pārvaldes standartus un tādas informācijas kvalitāti, ko šie fondi sniedz tirgiem. Tādējādi minētais ne vien sniegs priekšrocības ES, bet arī nodrošinās visu saņēmējvalstu, kā arī finansētāju valstu savstarpējās intereses.

ES kopējai pieeja ir jāizmanto SVF darbā, lai izveidotu rīcības kodeksu VIF un to īpašniekiem, kā arī ESAO darbā, lai saņēmējvalstīm noteiktu principus darbībās ar VIF. Paredzams, ka šāda pieeja palīdzēs panākt vienošanos (vēlams, līdz 2008. gada beigām) par virkni vadlīniju, kas radīs vajadzīgo uzticību taisnīgai un pārredzamai VIF darbībai.

[1] Minētais ir sīki izklāstīts „Globālā Eiropa - Konkurence pasaulē”, COM(2006) 567, 4.10.2006. un „Eiropas intereses – panākumi globalizācijas laikmetā”, COM(2007) 581, 3.10.2007.

[2] Lielākos fondus finansē Apvienotie Arābu Emirāti (divus fondus), Norvēģija, Krievija, Saūda Arābija, Kuveita, Ķīna un Singapūra (divus fondus).

[3] Prognozes liecina par četrkārtīgu pieaugumu turpmākajos desmit gados, tādējādi VIF apjomam līdz 2015. gadam sasniedzot 12 triljonus ASV dolāru.

[4] Turklāt atbilstoši EK līguma 58. panta 3. punkta prasībai dalībvalstu veiktie pasākumi nedrīkst patvaļīgi diskriminēt vai slēpti ierobežot kapitāla brīvu apriti, EK līguma 56. pants.

[5] Skatīt 2002. gada 4. jūnija spriedumu lietā C-503/99, Komisija pret Beļģiju, 48-52. punkts.

[6] http://www.imf.org/external/np/mae/ferm/eng/index.htm

[7] http://www.oecd.org/dataoecd/46/51/34803211.pdf