19.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/19


Reģionu komitejas atzinums “Siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecība”

(2008/C 325/04)

REĢIONU KOMITEJA

aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk pieņemt noteikumus par gaisa satiksmes iekļaušanu ETS un pēc iespējas ātrāk šajā sistēmā iekļaut arī kuģu radītās emisijas;

pauž bažas, ka direktīvā nav noteikti nekādi stimuli siltumnīcefekta gāzu samazināšanai atkritumu apsaimniekošanas nozarē, kurai ir īpaši liela nozīme gan emisiju radīšanas, gan arī teritorijas izmantošanas izpratnē;

iesaka, lai vismaz 30 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot kvotas, valstis piešķir vietējām un reģionālajām pašvaldībām atjaunojamās enerģijas izmantošanas un patēriņa energoefektivitātes veicināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % no izmantotās enerģijas ir atjaunojamā enerģija, un palielināt energoefektivitāti par 20 %, jo īpaši transporta un atkritumu apsaimniekošanas nozarē;

iesaka veikt pasākumus dažu energoietilpīgu nozaru atbalstam CO2 emisiju pārvirzes gadījumā;

ne vēlāk kā pusgadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija, apspriežoties ar visiem ieinteresētajiem sociālajiem partneriem un Reģionu komiteju, iesniedz konkrētus priekšlikumus par to, kā novērst CO2 emisiju pārvirzi energoietilpīgās nozarēs un apakšnozarēs.

Ziņotājs

:

Pietro MARRAZZO kgs (IT/PSE), Lacijas reģiona priekšsēdētājs

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai pilnveidotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu

COM(2008) 16 galīgā redakcija — 2008/0013 (COD)

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

Vispārēji ieteikumi

1.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības dod izšķirīgu ieguldījumu Eiropas iniciatīvu sekmīgā īstenošanā, un tām ir nozīmīga loma vides, rūpniecības un enerģētikas politikas pasākumu izpildē;

2.

atbalsta iecerēto principa “piesārņotājs maksā” konkrētu piemērošanu, īstenojot jebkādus Kopienas vides un klimata aizsardzības pasākumus. Ar precēm un pakalpojumiem saistīto vides izmaksu internalizācija ir svarīgs priekšnoteikums, lai varētu veikt piemērotus publiskus pasākumus, kas atbilst ilgtspējīgas, līdzsvarotas un videi nekaitīgas ekonomiskās attīstības pamatprincipiem;

3.

tādēļ atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus izveidot efektīvu oglekļa tirgu, kurā “cenu par vienas tonnas oglekļa dioksīda radīto piesārņojumu” var noteikt brīvas tirdzniecības sistēmas ietvaros;

4.

atbalsta priekšlikumu par emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) pielāgošanu un aktualizāciju atbilstoši līdz šim sasniegtajiem rezultātiem un problēmām, kas radās sistēmas pirmā posma īstenošanas laikā (2005-2007);

5.

uzskata, ka, neraugoties uz līdzšinējo progresu, ir jāturpina nostiprināt ETS ilgtermiņa uzticamība un pārredzamība, kā arī jāņem vērā plānoto pasākumu sociālā un ekoloģiskā ietekme, īpaši vietējā un reģionālā līmenī;

ETS pielāgošana

Tehniski pielāgojumi

6.

uzsver, ka Komisijas ierosinātie vienkāršojumi kopā ar iespēju nepiemērot noteikumus mazākām rūpnieciskām iekārtām, kā arī jēdziena “sadedzināšanas iekārta” precizējums veicinās lielāku paļāvību, efektivitāti un pārredzamību visā oglekļa tirgū;

7.

tomēr aicina Komisiju neaprobežoties ar vispārīgām atsaucēm uz iespējamiem pasākumiem nodokļu politikas jomā (oglekļa nodoklis), bet gan precīzi norādīt, tieši kādus pasākumus dalībvalstis var veikt, lai samazinātu nelielu iekārtu radītās emisijas;

8.

secina, ka attiecībā uz emisiju kvotu izsolēm būtu lietderīgi pakāpeniski atteikties no bezmaksas piešķiršanas procedūras un aizvien vairāk izmantot publiskas izsoles; īpaši uzsver nepieciešamību nodrošināt atbalstu ekonomiski neizdevīgākā stāvoklī esošām iedzīvotāju grupām saistībā ar iespējamo rūpniecības preču cenu un citu enerģijas veidu, īpaši elektroenerģijas, tarifu pieaugumu, palielinot mājokļu energoefektivitāti;

9.

piekrīt Komisijas priekšlikumam atteikties no koncepcijas, saskaņā ar kuru valsts sadales plānus (VSP) pieņem dalībvalstis, un atzinīgi vērtē lēmumu, kas paredz ar vienotu un solidāru rīcību izvirzīt kopīgus, visas Savienības līmeņa mērķus;

10.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ES ETS ietvaros ņemt vērā oglekļa dioksīda uztveršanas, pārvadāšanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas procesus un izsaka cerību, ka tiks piešķirts pienācīgs atbalsts šo jautājumu tehnoloģiskai izpētei, ko nepieciešams izvērst plašāk un veicināt ar papildu investīcijām, ar nosacījumu, ka tiek ņemtas vērā kaitīgās sekas, ko oglekļa glabāšana var radīt ekosistēmām, kurās tā tiek veikta;

11.

norāda uz enerģētikas un vides jautājumu izpētes lielo nozīmi, kas tai ir emisiju samazināšanas un pielāgošanās jomā, un izsaka cerību, ka direktīva varētu būt efektīvs instruments, ar kura palīdzību minētajiem pasākumiem pastāvīgi varētu nodrošināt finanšu līdzekļus;

12.

iesaka ETS iekļaut jaunas nozares un darbības jomas, ne tikai ņemot vērā risku, ka Eiropas rūpniecība varētu zaudēt konkurētspēju pasaules tirgos, bet arī, lai tādējādi izvērtētu minētās nozares radīto reālo piesārņojumu, tehnoloģisku uzlabojumu iespējas attiecīgajās nozarēs. Tāpat arī jāpārbauda, cik lielā mērā ierobežot papildu izmaksu tālāku nodošanu gala patērētājiem;

13.

tādēļ aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk pieņemt noteikumus par gaisa satiksmes iekļaušanu ETS un pēc iespējas ātrāk šajā sistēmā iekļaut arī kuģu radītās emisijas (skat. atzinuma CdR 22/2008 65. punktu);

14.

atzinīgi vērtē jaunajā ETS iekļauto pamatprincipu, kas nosaka tehnoloģiski augstāk attīstītu dalībvalstu (kuru rūpniecības nozarēs panākta augstāka energoefektivitāte), no vienas puses, un vājāk attīstītu valstu (kuru tautsaimniecības patērē vairāk enerģijas un kuru ekonomiskā izaugsme jāveicina), no otras puses, sadarbību un solidaritāti;

Cīņas pret klimata pārmaiņām starptautiskā dimensija

15.

novērtē ES līdzšinējo iesaistīšanos starptautiskās sarunās — pēdējās no kurām norisinājās Bali konferencē — par Kioto protokola ieviešanu un par Kopienas starptautiska līmeņa stratēģiskas koncepcijas izstrādi, īpaši attiecībā uz veicamā ieguldījuma sadalījumu starp bagātajām valstīm un attīstības valstīm; tādēļ izsaka cerību, ka līdz šim sasniegtos rezultātus izdosies vēl vairāk uzlabot un pilnveidot, pateicoties nolīgumiem, par kuriem vienošanās jāpanāk nākamajās starptautiskajās konferencēs Poznaņā un Kopenhāgenā;

16.

aicina uz papildu pasākumiem cīņai ar klimata pārmaiņām un ES ETS noteikto mērķu paplašināšanu, lai tos varētu pielāgot kopējam mērķim — panākt emisiju samazinājumu par 30 % saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem;

17.

uzsver, ka ierosinātajam starptautiskajam nolīgumam jārada vienlīdzīga attieksme pret iesaistītajām nozarēm visas pasaules mērogā; tādēļ būtu jānosaka minimālās prasības attiecībā uz nolīgumu, lai tas kā starptautisks nolīgums varētu pildīt savu uzdevumu atbilstoši direktīvai;

Jaunas nozares, uz kurām attiecināmi minētie noteikumi

18.

uzsver, ka saistībā ar jaunu ražošanas nozaru iekļaušanu ES ETS ir jābūt veiktai izmaksu un ieguvumu analīzei, lai tādējādi izvairītos no konkurences kropļojumiem, kas rodas, konkurējot atšķirīgām rūpniecības nozarēm, jo pastāv siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežojumi;

19.

pauž bažas, ka direktīvā nav noteikti nekādi stimuli siltumnīcefekta gāzu samazināšanai atkritumu apsaimniekošanas nozarē, kurai ir īpaši liela nozīme gan emisiju radīšanas, gan arī teritorijas izmantošanas izpratnē;

20.

atgādina, ka paralēli siltumnīcefekta gāzu kvotu tirdzniecības sistēmai ir jāiegulda lieli pūliņi, lai sāktu izmantot galvenokārt videi nekaitīgākus transporta veidus. Dalībvalstu valdībām jāuzņemas sava daļa atbildības par dzelzceļa un ūdensceļu infrastruktūras izbūvi, kā arī vairākveidu pārvadājumu vispārēju veicināšanu;

Uzņēmumu konkurētspēja un patērētāju aizsardzība

21.

uzsver, ka Komisija vēl nebūt nav plaši izvērtējusi rūpniecības konkurētspējas samazināšanās apdraudējumu un ka jaunajā direktīvā vēl nav paredzēti piemēroti pasākumi Eiropas ekonomikas sistēmas atbalstam un aizsardzībai; šajā sakarā norāda uz stabilas un pievilcīgas investīciju vides nozīmīgumu, kā arī uz nepieciešamību savlaicīgi pievērsties draudiem, kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzu emisijas radošu darbību pārcelšanu uz trešām valstīm, kurās ir mazāk stingri noteikumi vides jomā un mazākas izmaksas (oglekļa emisiju pārvirze); aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumus par visā ES piemērojamu un pilnībā saskaņotu tiesisko regulējumu attiecībā uz bezmaksas kvotu piešķiršanu. Turklāt īpaši jāņem vērā energoietilpīgu nozaru un apakšnozaru stāvoklis, kurās pastāv paaugstināts CO2 emisiju pārvirzes risks;

22.

iesaka cīņai ar klimata pārmaiņām nepieciešamos izdevumus samērīgi sadalīt starp iesaistītajiem rūpniecības uzņēmumiem un gala patērētājiem; pie kam nedrīkst pieļaut, ka ar pieņemtajām stratēģijām saistītās papildu izmaksas jāsedz vienīgi gala patērētājiem, īpaši tas attiecināms uz noteiktām ražošanas nozarēm;

23.

norāda uz to, ka Komisijas priekšlikumā pietiekami nav ņemta vērā vajadzība izvairīties no negatīvas ietekmes uz ekonomiski nelabvēlīgākā stāvoklī esošām iedzīvotāju grupām, īpaši šeit jāmin direktīvas iespējamā ietekme uz elektroenerģijas cenu pieaugumu; tādēļ aicina Komisiju vairāk uzraudzīt tirgus, stiprināt patērētāju uzticību un ierobežot tirgus manipulāciju draudus;

24.

aicina bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanā ņemt vērā emisiju samazinājumus, kurus jau panākuši atsevišķi uzņēmumi; turklāt tiem uzņēmumiem, kas savā ražošanas ciklā sasnieguši noteiktu minimālo vērtību siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijā uz vienu produkcijas vienību, varētu piešķirt bezmaksas emisijas kvotas 100 % apjomā;

Vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījums

25.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības vistiešākajā veidā cīnās ar šobrīd notiekošo klimata pārmaiņu seku pārvarēšanu, un tādēļ tās pienācīgi jāiesaista jebkāda veida apkarošanas un pielāgošanās stratēģiju pieņemšanā;

26.

vērš Eiropas Komisijas uzmanību uz to, ka, pārskatot ETS, jāņem vērā ne tikai tās ietekme uz konkurētspēju valstu un starptautiskā līmenī, bet jāpievēršas arī riskiem, kas saistīti ar dažādu ES reģionu konkurētspēju un pievilcīgumu;

27.

tādēļ iesaka pietiekamā mērā ievērot reģionālās attīstības politikas prasības un vērš uzmanību uz to, ka dažiem rūpniecības uzņēmumiem, lai panāktu oglekļa tirgus lielāku darbības efektivitāti un pārredzamību, varbūt būs jāveic apjomīgi pārstrukturēšanas pasākumi, savukārt mazāk efektīvi un krīzes situācijā jau nonākuši uzņēmumi, iespējams, varētu tikt pilnībā izspiesti no tirgus; tāpat arī iesaka paredzēt pasākumus nepieciešamo rūpniecības pārstrukturēšanas procesu veicināšanai un tajā iesaistīto darba ņēmēju atbalstam;

28.

atzīst, ka attiecībā uz ETS stiprināšanu un pielāgošanu visiem veicamajiem pasākumiem ir jābūt labāk saskaņotiem un ka jānosaka ievērojami tālejošāki mērķi saskaņā ar starptautisko vienošanos, lai līdz 2020. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinātu par 30 %;

29.

atbalsta iespēju, izmantojot vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumu, stiprināt sabiedrības līdzdalību tajos ES centienos, ko tā šobrīd īsteno, lai risinātu ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumus; šādu informētības uzlabošanas pasākumu mērķim jābūt kā veicināt atsevišķu personu atbildīgu rīcību, tā arī plašai sabiedrībai izskaidrot svarīgus rūpniecības politikas un tehnoloģiskus jautājumus, kas bieži vien ir piemērojamo stratēģiju pamatā;

30.

atbalsta iespēju paplašināt vietējo un reģionālo pašvaldību darbību, kas paredzēta ETS direktīvas darbības jomai pieskaitāmo gala patērētāju un MVU darbībā iesaistīto personu izglītošanai un informēšanai.

II.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. ieteikums

1. panta 5. punkts (9. pants)

Komisijas dokumenta teksts

RK grozījums

9. pants

Kopienas kvotu apjoms

Ik gadus piešķirto Kopienas kvotu kopapjoms, sākot ar 2013. gadu, lineāri samazinās, par aprēķina atskaites punktu ņemot 2008.–2012. gada perioda vidu. Apjomu samazina, piemērojot lineāru koeficientu 1,74 %, salīdzinot ar to gada vidējo kvotu kopapjomu, kuras dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Komisijas lēmumiem par emisiju kvotu valsts sadales plāniem 2008.–2012. gada periodā.

Līdz 2010. gada 30. jūnijam Komisija publisko 2013. gada kvotu absolūto apjomu, pamatojoties uz to kvotu kopapjomu, kuras dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Komisijas lēmumiem par emisiju kvotu valsts sadales plāniem 2008.–2012. gada periodā.

Lineāro faktoru Komisija pārskata ne vēlāk kā 2025. gadā.

9. pants

Kopienas kvotu apjoms

Ik gadus piešķirto Kopienas kvotu kopapjoms, sākot ar 2013. gadu, lineāri samazinās, par aprēķina atskaites punktu ņemot 2008.–2012. gada perioda vidu. Apjomu samazina, piemērojot lineāru koeficientu 1,74 %, salīdzinot ar to gada vidējo kvotu kopapjomu, kuras dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Komisijas lēmumiem par emisiju kvotu valsts sadales plāniem 2008.–2012. gada periodā.

Līdz 2010. gada 30. jūnijam Komisija publisko 2013. gada kvotu absolūto apjomu, pamatojoties uz to kvotu kopapjomu, kuras dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Komisijas lēmumiem par emisiju kvotu valsts sadales plāniem 2008.–2012. gada periodā.

Lineāro faktoru Komisija pārskata ne vēlāk kā 2025. gadā. Komisija vēlākais 2018. gadā pārskata direktīvu, ņemot vērā tālākās attīstības perspektīvu laikposmam pēc 2020. gada.

Pamatojums

Ierosinātie direktīvas grozījumi attiecas uz tirdzniecības periodu no 2013. līdz 2020. gadam. Tāpēc uzstādījumi attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada ir nevietā. Tā vietā ir padziļināti jāizvērtē līdzšinējais tirdzniecības režīms, veicot vispārēju pārskatīšanu ne vēlāk kā 2018. gadā.

2. ieteikums

1. panta 7. punkts (10. panta 3. punkts)

Komisijas dokumenta teksts

RK grozījums

Vismaz 20 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 2. punktā minētās kvotas (tostarp visiem ieņēmumiem no izsolēm, kas minētas 2. punkta b) apakšpunktā), izmanto šādiem mērķiem:

Vismaz 50 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 2. punktā minētās kvotas (tostarp visiem ieņēmumiem no izsolēm, kas minētas 2. punkta b) apakšpunktā), dalībvalstis un to vietējās un reģionālās pašvaldības izmanto šādiem mērķiem:

3. ieteikums

1. panta 7. punkts (10. panta 3. punkta f) apakšpunkts)

Komisijas dokumenta teksts

RK grozījums

f)

pasākumi, lai risinātu sociālas grūtības mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem, piemēram, palielinot mājokļu energoefektivitāti un siltumizolāciju, un

f)

pasākumi, lai risinātu sociālas grūtības mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem, piemēram, izlīdzinot elektroenerģijas cenu iespējamo pieaugumu un palielinot mājokļu energoefektivitāti un siltumizolāciju, un

Pamatojums

Izlīdzināšanas pasākumos, kas paredzēti mājsaimniecībām ar maziem ienākumiem, būtu jāiekļauj arī finansiāli pasākumi.

4. ieteikums

1. panta 7. punkts (10. panta 3. punkts), pievienot jaunu 3.a apakšpunktu

Komisijas dokumenta teksts

RK grozījums

 

3.a   Vismaz 30 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 2. punktā minētās kvotas (tostarp visiem ieņēmumiem no izsolēm, kas minētas 2. punkta b) apakšpunktā), valstis piešķir vietējām un reģionālajām pašvaldībām šādiem mērķiem:

a)

atjaunojamās enerģijas izmantošanas un patēriņa energoefektivitātes veicināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības līdz 2020. gadam panākt, ka 2 0 % no iz mantotās enerģijas ir atjaunojamā enerģija, un palielināt energoefektivitāti par 2 0 %;

b)

siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas pasākumiem nozarēs, kuras neietilpst ES ETS, īpaši satiksmes un atkritumu nozarē;

c)

uz gala patērētāju pozitīvas attieksmes veicināšanu un elektroenerģijas cenu iespējamā pieauguma izlīdzināšanu vērstu informēšanas pasākumu finansēšanai;

d)

izglītojošu un informatīvu pasākumu finansēšanai, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu un ekonomikas dalībnieku atbildīgu a ttieksmi.

Pamatojums

Būtu jāparedz vietējo un reģionālo pašvaldību loma siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas pasākumos, kā arī atbilstošs finansējums.

Īpaša loma vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāparedz atjaunojamās enerģijas izmantošanas un patēriņa energoefektivitātes veicināšanā.

Vietējā un reģionālā līmeņa pasākumiem, kas vērsti uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu nozarēs, kuras neietilpst ES ETS direktīvas darbības jomā (satiksme un atkritumu nozare), ir vajadzīgs finansējums.

Bez tam būtu jāparedz finansējums izglītojošiem un informatīviem pasākumiem, kas orientēti gan uz iedzīvotājiem, gan rūpniecības nozarēm, kuras neietilpst ES ETS direktīvas darbības jomā.

5. ieteikums

1. panta 7. punkts (10. panta 5. punkts)

Komisijas dokumenta teksts

RK grozījums

5.   Līdz 2010. gada 31. decembrim Komisija pieņem regulu par izsoles grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem, lai nodrošinātu, ka izsoles norit atklāti, pārredzami un bez diskriminācijas. Izsoles rīko tā, lai operatoriem (jo īpaši visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas iesaistījušies Kopienas sistēmā) nodrošinātu pilnīgu pieeju un lai citi dalībnieki neradītu šķēršļus izsoles norisei. Minēto pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5.   Līdz 2010. gada 31. decembrim Komisija pieņem regulu par izsoles grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem, lai nodrošinātu, ka izsoles norit atklāti, pārredzami un bez diskriminācijas. Izsoles rīko tā, lai operatoriem (jo īpaši visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas iesaistījušies Kopienas sistēmā) nodrošinātu pilnīgu pieeju un lai citi dalībnieki neradītu šķēršļus izsoles norisei. Lai novērstu nevēlamus spekulatīvus ienākumus, izsoļu pieejamību var aprobežot ar reālajiem tirgus dalībniekiem. Minēto pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pamatojums

Ņemot vērā paredzamo kvotu nepietiekamību, pastāv nevajadzīga cenu sadārdzinājuma briesmas tīri spekulatīvu elementu rezultātā.

6. ieteikums

1. panta 8. punkts (10.a panta 1. punkts)

Komisijas dokumenta teksts

RK grozījums

1.   Komisija līdz 2011. gada 30. jūnijam pieņem Kopienas mērogā pilnībā saskaņotus īstenošanas noteikumus 2. līdz 6. un 8. punktā minēto kvotu saskaņotai piešķiršanai.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pirmajā daļā minētie pasākumi pēc iespējas nodrošina, ka kvotu piešķiršana rosina izmantot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinošas un energoefektīvas tehnoloģijas, vērību pievēršot vislietderīgākajiem paņēmieniem, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, biomasas izmantošanai un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršanai un uzglabāšanai; kvotu piešķiršana nerada stimulu palielināt emisijas. Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu.

Pēc tam, kad Kopiena ir noslēgusi starptautisku nolīgumu par klimata pārmaiņām, kurā paredzēti obligāti un Kopienā noteiktajiem līdzvērtīgi siltumnīcas efekta izraisošo gāzu samazinājumi, Komisija minētos pasākumus pārskata, lai nodrošinātu, ka bezmaksas kvotas piešķir tikai tādā gadījumā, ja tam ir pienācīgs pamatojums, ņemot vērā nolīguma nosacījumus.

1.   Komisija līdz 2011. gada 30. jūnijam pieņem Kopienas mērogā pilnībā saskaņotus īstenošanas noteikumus 2. līdz 6. un 8. punktā minēto kvotu saskaņotai piešķiršanai.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar [23. panta 3. punktā] minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pirmajā daļā minētie pasākumi pēc iespējas nodrošina, ka kvotu piešķiršana rosina izmantot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinošas un energoefektīvas tehnoloģijas, tostarp koģenerāciju, vērību pievēršot vislietderīgākajiem paņēmieniem, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, biomasas izmantošanai un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršanai un uzglabāšanai; kvotu piešķiršana nerada stimulu palielināt emisijas. Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu. Savukārt visām pārējām nozarēm var piešķirt bezmaksas kvotas.

Pēc tam, kad Kopiena ir noslēgusi starptautisku nolīgumu par klimata pārmaiņām, kurā paredzēti obligāti un Kopienā noteiktajiem līdzvērtīgi siltumnīcas efekta izraisošo gāzu samazinājumi, Komisija minētos pasākumus pārskata, lai nodrošinātu, ka bezmaksas kvotas piešķir tikai tādā gadījumā, ja tam ir pienācīgs pamatojums, ņemot vērā nolīguma nosacījumus.

Pamatojums

Būtu jānorāda, ka visām nozarēm, izņemot elektroenerģijas ražošanu, pastāv bezmaksas kvotu piešķiršanas iespēja (pilnībā vai daļēji).

7. ieteikums

1. panta 8. punkts (10.a panta 3. punkts), pievienot jaunu 3.a punktu

Komisijas dokumenta teksts

RK grozījums

Bezmaksas kvotas var piešķirt elektroenerģijas ražotājiem par siltuma ražošanu, izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju (kā definēts Direktīvā 2004/8/EK), ja it ekonomiski pamatots pieprasījums; tas vajadzīgs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar citiem siltuma ražotājiem. Pēc 2013. gada katru gadu šīm iekārtām par siltuma ražošanu piešķirto kvotu kopapjomu koriģē ar 9. pantā minēto lineāro koeficientu.

Pamatojoties uz atsauces vērtībām siltuma un elektroenerģijas dalītai ražošanai, bezmaksas kvotas var piešķirt elektroenerģijas ražotājiem par siltuma ražošanu, izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju (kā definēts Direktīvā 2004/8/EK), ja it ekonomiski pamatots pieprasījums; tas vajadzīgs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar citiem siltuma ražotājiem. Pēc 2013. gada katru gadu šīm iekārtām par siltuma ražošanu piešķirto kvotu kopapjomu koriģē ar 9. pantā minēto lineāro koeficientu.

8. ieteikums

1. panta 8. punkts (10.a panta 5. punkts)

Komisijas dokumenta teksts

RK grozījums

5.   Maksimālais kvotu apjoms, ko izmanto, aprēķinot piešķiramās kvotas iekārtām, kas Kopienas sistēmā iesaistītas tikai no 2013. gada, 2013. gadā nav lielāks par šo iekārtu apstiprināto emisiju kopapjomu laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam. Katru nākamo gadu šīm iekārtām piešķirto kvotu kopapjomu koriģē ar 9. pantā minēto lineāro koeficientu.

5.   Maksimālais kvotu apjoms, ko izmanto, aprēķinot piešķiramās kvotas iekārtām, kas Kopienas sistēmā iesaistītas tikai no 2013. gada, 2013. gadā nav lielāks par šo iekārtu apstiprināto emisiju vidējo kopapjomu laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam. Katru nākamo gadu šīm iekārtām piešķirto kvotu kopapjomu koriģē ar 9. pantā minēto lineāro koeficientu.

Pamatojums

Šajā sakarā jāņem vērā, ka šīm iekārtām nav apstiprinātu emisiju kopapjomu, jo attiecībā uz 2008.-2013. gadu tās nav ietvertas emisiju tirdzniecības sistēmā.

9. ieteikums

1. panta 8. punkts (10.a panta 6. punkts)

Komisijas dokumenta teksts

RK grozījums

6.   2013.–2020. gada periodā 5 % no Kopienas kvotu apjoma (kas noteikts saskaņā ar 9. un 9.a pantu) rezervē jaunām iekārtām; šis ir maksimālais apjoms, ko var piešķirt jaunām iekārtām saskaņā ar noteikumiem, kuri pieņemti atbilstīgi šā panta 1. punktam.

Piešķirtās kvotas koriģē, piemērojot 9. pantā minēto lineāro koeficientu.

Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās.

6.   2013.–2020. gada periodā 5 % no Kopienas kvotu apjoma (kas noteikts saskaņā ar 9. un 9.a pantu) rezervē jaunām iekārtām; šis ir maksimālais Maksimālais apjoms, ko var piešķirt jaunām iekārtām saskaņā ar noteikumiem, kuri pieņemti atbilstīgi šā panta 1. punktam, tiek noteikts saskaņā ar 2020. gada IKP attīstības prognozēm. Jebkurā gadījumā attiecīgais maksimālais apjoms nedrīkst pārsniegt piecus procentus ( 5 % ) no kopējām kvotām, kas piešķirtas saskaņā ar 9. un 9.a pantu laikposmam no 2013. līdz 2020. gadam.

Piešķirtās kvotas koriģē, piemērojot 9. pantā minēto lineāro koeficientu.

Bezmaksas kvotas nepiešķir saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās.

Pamatojums

Jaunajiem tirgus dalībniekiem paredzētais kvotu daudzums būtu jānosaka, vadoties no 2020. gadam paredzētā nozares IKP pieauguma. 5 % apjoms ir pārāk liels salīdzinājumā ar nozares IKP pieauguma prognozi.

10. ieteikums

1. panta 8. punkts (10.a panta 8. punkts)

Komisijas dokumenta teksts

RK grozījums

2013. gadā un pēc tam katru gadu līdz 2020. gadam iekārtām tajās nozarēs, kurās pastāv būtisks CO2 emisiju pārvirzes risks, piešķir bezmaksas kvotas līdz pat 100 % apmērā no apjoma, kas noteikts saskaņā ar 2. līdz 7. punktu.

2013. gadā un pēc tam katru gadu līdz 2020. gadam iekārtām tajās nozarēs, kurās pastāv būtisks CO2 emisiju pārvirzes risks, piešķir bezmaksas kvotas līdz pat 100 % apmērā no apjoma, kas noteikts saskaņā ar 2. līdz 7. punktu. Priekšr oka bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanā ir tām iekārtām, kuras šajā aspektā ir visefektīvākās (salīdzinošā vērtēšana).

Pamatojums

Komisijas priekšlikums nostāda neizdevīgākā stāvoklī tos uzņēmumus, kuri jau ir brīvprātīgi veikuši ievērojamus ieguldījumus, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju. Vienāda attieksme pret uzņēmumiem ar “tīrajām” iekārtām un uzņēmumiem ar “netīrajām” iekārtām bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanā radītu konkurences izkropļojumus starp nozares uzņēmumiem ES ietvaros. Tāpēc ir tikai godīgi ņemt vērā jau panāktos sasniegumus emisiju samazināšanā. Ierosinātais salīdzinošās vērtēšanas modelis, kas paredz bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu 100 % apjomā “tīrākajām” iekārtām, ir lietišķs, pārredzams un konkurences ziņā neitrāls.

11. ieteikums

1. panta 8. punkts (10.b pants)

Komisijas dokumenta teksts

RK grozījums

Pasākumi dažu energoietilpīgu nozaru atbalstam CO2 emisiju pārvirzes gadījumā

Ne vēlāk kā 2011. gada 11. jūnijā Komisija, ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu un to, kā tas ļaus samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pasaulē, pēc apspriešanās ar visiem attiecīgajiem sociālajiem partneriem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā analizēts stāvoklis energoietilpīgās nozarēs un apakšnozarēs, par kurām konstatēts, ka tajās pastāv ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks. Ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus, tostarp, piemēram, šādus:

koriģēt šīm nozarēm vai apakšnozarēm piešķirto bezmaksas kvotu proporciju saskaņā ar 10.a pantu;

saskaņā ar 10.a pantu noteikto nozaru vai apakšnozaru ražojumu importētājus iesaistīt Kopienas sistēmā.

Apsverot lietderīgos pasākumus, ņem vērā arī visus saistošus nozaru nolīgumus, kuru rezultātā iespējams emisijas pasaulē samazināt tādā mērā, lai efektīvi novērstu klimata pārmaiņu problēmas; nolīgumiem jābūt tādiem, kurus iespējams uzraudzīt un pārbaudīt un kuros paredzēti obligāti piemērošanas mehānismi.

Pasākumi dažu energoietilpīgu nozaru atbalstam CO2 emisiju pārvirzes gadījumā

Ne vēlāk kā pusgadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija, apspriežoties ar visiem ieinteresētajiem sociālajiem partneriem un Reģionu komiteju, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei analīzes ziņojumu ar konkrētiem priekšlikumiem par to, kā novērst CO 2 emisiju pārvirzi energoietilpīgās nozarēs un apakšnozarēs.

Ne vēlāk kā 2011. gada 11. jūnijā Komisija, ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu un to, kā tas ļaus samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pasaulē, pēc apspriešanās ar visiem attiecīgajiem sociālajiem partneriem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā, analizēts stāvoklis energoietilpīgās nozarēs un apakšnozarēs, par kurām konstatēts, ka tajās pastāv ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks. Ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus, tostarp, piemēram, šādus:

koriģēt šīm nozarēm vai apakšnozarēm piešķirto bezmaksas kvotu proporciju saskaņā ar 10.a pantu;

saskaņā ar 10.a pantu noteikto nozaru vai apakšnozaru ražojumu importētājus iesaistīt Kopienas sistēmā.

Apsverot lietderīgos pasākumus, ņem vērā arī visus saistošus nozaru nolīgumus, kuru rezultātā iespējams emisijas pasaulē samazināt tādā mērā, lai efektīvi novērstu klimata pārmaiņu problēmas; nolīgumiem jābūt tādiem, kurus iespējams uzraudzīt un pārbaudīt un kuros paredzēti obligāti piemērošanas mehānismi.

Pamatojums

Mērķis ir paredzēt vietējām un reģionālajām pašvaldībām lomu to nozaru un apakšnozaru apzināšanā, kuras pakļautas CO2 emisiju pārvirzes riskam, un ierobežot konkurētspējas un nodarbinātības samazināšanās risku šajos uzņēmumos, īpaši MVU.

Tieši ieguldījumiem energoietilpīgajās nozarēs parasti ir nepieciešami lieli kapitāla apjomi un ilgi aprites periodi. Tāpēc īpaši svarīgi ir radīt minētajiem uzņēmumiem drošus un prognozējumus pamatnosacījumus. Plāns, kurš paredz tikai 2011. gadā pārskatīt energoietilpīgo nozaru īpašo stāvokli, nav piemērots, ņemot vērā plānošanas drošības pamatoto nepieciešamību attiecīgajiem uzņēmumiem. Nenoteiktība attiecībā uz nākotnē sagaidāmajiem pamatnosacījumiem neapšaubāmi jau rada ieguldījumu pārtraukšanu vai pat novirzīšanu uz trešajām valstīm. Tādēļ Komisija tiek aicināta pēc iespējas drīzākā laikā sniegt attiecīgus priekšlikumus un publiskot savus plānus.

12. ieteikums

(21) punkts, 27. panta 1. punkts

Komisijas dokumenta teksts

RK grozījums

1.   Dalībvalstis var no Kopienas sistēmas izslēgt sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā siltumspēja ir mazāka par 25 MW un kuras kompetentajām iestādēm paziņojušas, ka to emisijas (izņemot biomasas emisijas) katrā no iepriekšējiem 3 gadiem bijušas mazākas par 10 000 tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, un uz kurām attiecināti pasākumi, kas ļaus panākt līdzvērtīgu emisiju samazinājumu; turklāt dalībvalstij jāizpilda šādi nosacījumi:

(a)

jāpaziņo Komisijai par katru šādu iekārtu, norādot, kādi līdzvērtīgi pasākumi ir ieviesti;

(b)

jāapliecina, ka ir izstrādāta monitoringa kārtība, lai izvērtētu, vai kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 10 000 tonnas vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas);

(c)

jāapliecina, ka, ja kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 10 000 tonnas vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas) vai ja līdzvērtīgie pasākumi vairs nav spēkā, iekārta no jauna tiks iekļauta Kopienas sistēmā;

(d)

jāpublicē a), b) un c) apakšpunktā minētā informācija, lai ieinteresētās personas varētu iesniegt savus apsvērumus.

1.   Dalībvalstis, ņemot vērā arī sadedzināšanas iekārtu īpašnieka lūgumu, var no Kopienas sistēmas izslēgt tās sadedzin āšanas iekārtas, kuru nominālā siltumspēja ir mazāka par 25 MW un kuras kompetentajām iestādēm paziņojušas, ka to emisijas (izņemot biomasas emisijas) katrā no iepriekšējiem 3 gadiem bijušas mazākas par 10 000 tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, un uz kurām attiecināti pasākumi, kas ļaus panākt līdzvērtīgu emisiju samazinājumu; . Dalībvalstis lemj par šiem pasākumiem sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām saskaņā ar attiecīgajām Komisijas noteiktajām pamatnostādnēm.

2.   1. punktā minētās iekārtas var izslēgt no ES ETS, turklāt dalībvalstij jāizpilda šādi nosacījumi:

(a)

jāpaziņo Komisijai par katru šādu iekārtu, norādot, kādi līdzvērtīgi pasākumi ir ieviesti;

(b)

jāapliecina, ka ir izstrādāta monitoringa kārtība, lai izvērtētu, vai kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 10 000 tonnas vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas);

(c)

pēc konsultācijām ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām jāapliecina, ka, ja kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 10 000 tonnas vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas) vai ja līdzvērtīgie pasākumi vairs nav spēkā, iekārta no jauna tiks iekļauta Kopienas sistēmā;

(d)

jāpublicē a), b) un c) apakšpunktā minētā informācija, lai ieinteresētās personas varētu iesniegt savus apsvērumus.

Pamatojums

Mērķis — sekmēt informēšanu par emisiju samazināšanas pasākumiem reģionālajā līmenī, jo atļauju izsniegšana nelielu iekārtu ekspluatācijai uzņēmumos ietilpst reģionu kompetencē.

Briselē, 2008. gada 8. oktobrī

Reģionu komitejas

priekšsēdētājs

Luc VAN DEN BRANDE