5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 172/41

—

norāda, ka, izmantojot kopēju pieeju veselības jautājumu risināšanā, jāpievērš uzmanība tam, lai tās rezultātā netiktu veikta saskaņošana vai pārkāpts subsidiaritātes princips;

—

rosina Komisiju noteikt, ka nevienlīdzības mazināšana veselības aprūpē ir viens no prioritāriem mērķiem;

—

norāda, ka stratēģijā nav apspriesti ar medikamentiem saistītie jautājumi, un tādēļ aicina tiem veltīt lielāku uzmanību;

—

uzskata, ka vēža skrīnings ir īpaša veselības aprūpes procedūra un tādēļ nebūtu jāiekļauj veselības stratēģijā. ES dalībvalstu sadarbība un attiecīgās paraugprakses apmaiņa tomēr ir atbalstāma;

—

uzskata, ka vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšana jaunajā ES līmeņa strukturētas sadarbības mehānismā varētu konkrēti izpausties tā, ka jaunajās komitejās, kas darbosies veselības jomā, dažas vietas ir rezervētas vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem. Komiteja tomēr norāda, ka šāda strukturētas sadarbības mehānisma izveide ir jāturpina apspriest un minētajam procesam jābūt atklātam un pārredzamam;

—

uzskata, ka Komisijai būtu jāizstrādā pārskats par sadarbības tīkliem un organizācijām, kas darbojas veselības jomā, un šīs ieinteresētās puses jāpulcē, lai veidotu lietderīgu un efektīvu sadarbību.

Ziņotājs

:

Karsten Uno PETERSEN kgs (DK/PSE), Dienviddānijas reģiona padomes loceklis

1.

atzinīgi vērtē Komisijas balto grāmatu, kurā izklāstīta Kopienas veselības politikas stratēģija līdz 2013. gadam, ja tiek ievērots gan EK Līguma 152. pants, kurā minēts, ka medicīniskā aprūpe ietilpst dalībvalstu kompetencē, gan arī subsidiaritātes princips;

2.

piekrīt viedoklim, ka veselība cilvēkam ir liela vērtība un ka tā jāaizsargā ar efektīvu politiku un pasākumiem gan dalībvalstīs, gan ES un pasaules mērogā. Komisijai arī turpmāk par vienu no prioritātēm būtu jāuzskata sabiedrības veselības aizsardzība kā jautājums, kas ietilpst ES kompetencē un kurā var gūt lielus panākumus attiecībā uz veselību;

3.

atzīmē un atzinīgi vērtē faktu, ka ES līmenī palielinās interese par veselības aizsardzības jautājumiem, par ko liecina arī Lisabonā 2007. gada 19. oktobrī panāktā vienošanās par Reformas līgumu, kurā pausta apņemšanās palielināt ar veselību saistīto jautājumu politisko nozīmi, tomēr norāda, ka, izmantojot kopēju pieeju veselības jautājumu risināšanā, jāpievērš uzmanība tam, lai tās rezultātā netiktu veikta saskaņošana vai pārkāpts subsidiaritātes princips;

4.

piekrīt viedoklim, ka Kopienas līmenī jāizstrādā stratēģiskāka pieeja, jo radušās jaunas vajadzības, kas saistītas, piemēram, ar iedzīvotāju novecošanu, jauniem veselības apdraudējuma veidiem (pandēmijas, bioloģiskas avārijas, bioterorisms un ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas) un jaunām tehnoloģijām. Komiteja tomēr uzsver, ka jāpievērš uzmanība tam, lai ES nepārkāptu ar veselības politiku saistītās pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar EK Līguma 152. pantu;

5.

atzinīgi vērtē baltajā grāmatā izklāstītās vērtības un principus, proti, solidaritāti, iedzīvotāju iesaistīšanos politikas veidošanā, veselības jomā pastāvošās nevienlīdzības mazināšanu, attiecīgu investīciju veicināšanu, veselības aspekta iekļaušanu visās rīcībpolitikās un lielāku ES ietekmi veselības jautājumos visā pasaulē;

6.

atbalsta baltajā grāmatā izvirzītos trīs galvenos mērķus, proti, veicināt labu veselību novecojošā Eiropā, aizsargāt iedzīvotājus no apdraudējumiem, kas skar veselību, un atbalstīt dinamiskas veselības sistēmas un jaunas tehnoloģijas, kā arī atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātos konkrētos pasākumus minēto mērķu īstenošanai;

7.

norāda, ka vietējā un reģionālā līmeņa dalībnieku nozīmes, interešu un pieredzes atklāta atzīšana ir viens no priekšnoteikumiem, lai īstenotu baltajā grāmatā izklāstītās vērtības, principus un mērķus;

8.

rosina Komisiju noteikt, ka nevienlīdzības mazināšana veselības aprūpē ir viens no prioritāriem mērķiem, kā arī pievērst īpašu uzmanību ar veselību saistītajām atšķirībām starp dažādām sociālajām grupām. Lai mazinātu minētās atšķirības un nevienlīdzību ES, īpaši jāatbalsta tās dalībvalstis, kas, izstrādājot sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus un tiecoties paaugstināt iedzīvotāju veselības līmeni, saskaras ar grūtībām;

9.

atzinīgi vērtē veselības rādītāju sistēmu, ar nosacījumu, ka tiek ievērota dalībvalstu kompetence veselības aprūpē;

10.

norāda, ka stratēģijā nav apspriesti ar medikamentiem saistītie jautājumi, kaut arī pacientiem un iedzīvotājiem radīsies tālejošas sekas, ja šo jomu nevis iekļaus veselības stratēģijā, bet gan uzskatīs tikai par tautsaimniecības politikas sastāvdaļu. Tā kā daudzās ES dalībvalstīs minētos jautājumus uzskata par veselības aizsardzības un veselības apdrošināšanas sastāvdaļu, Reģionu komiteja aicina pievērst īpašu uzmanību arī tiem;

11.

uzskata, ka vēža skrīnings ir veselības aprūpes jautājums un līdz ar to ietilpst dalībvalstu kompetencē, tāpēc nebūtu jāiekļauj veselības stratēģijā;

12.

atzīmē, ka ES jaunā veselības stratēģija tiešā veidā ietekmēs vietējās un reģionālās pašvaldības, jo daudzās dalībvalstīs veselības aprūpe ietilpst tieši reģionālo un vietējo pašvaldību kompetencē;

13.

atgādina, ka veselības nozares reģionālā un vietējā līmeņa dalībnieki bieži ir atbildīgi par veselības aprūpes plānošanu, vadību, darbību, finansēšanu un attīstību. Tā kā viņi pārstāv iedzīvotājiem vistuvāko pārvaldes līmeni, viņiem ir padziļināta izpratne un zināšanas veselības jomā;

14.

atzinīgi vērtē faktu, ka baltajā grāmatā atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību lielā nozīme veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā. Tāpēc pauž cerību, ka, ņemot vērā to atbildību minētajā nozarē, vietējās un reģionālās pašvaldības pilnībā tiks iesaistītas stratēģijas īstenošanā, kas var būt patiesi efektīva tad, ja to pēc iespējas agrīnā posmā ar savu ieguldījumu atbalstīs vietējā un reģionālā līmeņa dalībnieki. Tas arī sekmētu viņu atbildības izjūtu par stratēģijas sekmīgumu;

15.

pauž gandarījumu par to, ka baltajā grāmatā paredzēta vietējo un reģionālo dalībnieku iesaiste jaunā ES līmeņa strukturētas sadarbības mehānismā un ka Komisija īstenos starpnozaru pieeju un saskaņos savu rīcību ar citām struktūrām, kuras risina ar veselību saistītus jautājumus. Komiteja tomēr aicina šādu strukturētas sadarbības mehānismu apspriest plašāk un nodrošināt tā atvērtību un pārredzamību. Strukturētā sadarbība nekādā gadījumā nedrīkst būt plašāka par EK Līguma 152. panta 2. punktā paredzēto rīcības koordināciju;

16.

šajā sakarā norāda, cik liela nozīme ir tam, lai, izstrādājot ES turpmākās iniciatīvas veselības jomā, jau pašā sākumā tiktu iesaistītas iestādes un tīkli, kuri veselības jomā pārstāv vietējās un reģionālās pašvaldības;

17.

atbalsta Komisijas priekšlikumu izveidot ES līmeņa strukturētas sadarbības mehānismu, lai konsultētu Komisiju un veicinātu dalībvalstu rīcības koordināciju — ar noteikumu, ka jaunajā mehānismā, kā to paredzējusi Komisija, jau sākotnējā posmā tiks nodrošināta reģionālā un vietējā līmeņa pietiekama iesaiste un līdzdalība. Tas attiecas arī uz vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu un līdzdalību plānotajā jaunajā struktūrā, kurā dalībvalstis aizstās dažas no pastāvošajām komitejām;

18.

uzskata, ka vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšana jaunajā ES līmeņa strukturētas sadarbības mehānismā varētu konkrēti izpausties tā, ka jaunajās komitejās, kuras darbosies veselības jomā, visas vietas neaizņemtu valsts līmeņa dalībnieki un dažas no tām tiktu rezervētas vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem. Tādējādi tiktu nodrošinātas pēc iespējas plašākas konsultācijas veselības jautājumos, kā arī lielākas iespējas arī reģionālajam līmenim uzņemties atbildību par attiecīgajām ES iniciatīvām;

19.

ierosina, lai reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvjus uz noteiktu laikposmu izvirzītu Reģionu komiteja. Reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvji jaunajās ES komitejās, kas darbosies veselības jomā, varētu vēlāk atskaitīties Reģionu komitejai;

20.

piekrīt, ka, īstenojot Komisijas ierosinājumu ES līmenī veicināt sadarbību ar iesaistītajām pusēm, var uzlaboties dalībvalstu pasākumu efektivitāte, un uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija, veidojot turpmāko partnerību ar ieinteresētajām pusēm, kā arī turpinot pašreizējo veselības jomas forumu un tīklu darbu vai veidojot jaunus forumus un tīklus, daudz plašākā mērā nekā pašlaik iesaistītu vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjus;

21.

šajā sakarā aicina uz sadarbību galvenokārt ar Reģionu komiteju, kas saskaņā ar līgumiem ir vienīgā padomdevēja iestāde, kura pārstāv vietējās un reģionālās pašvaldības. Tāpat aicina sadarboties ar citiem tīkliem un organizācijām, kurās ES mērogā ir apkopota vietējo un reģionālo pašvaldību pieredze veselības jomā. Svarīgi, lai, izvēloties šādus tīklus, Komisija pārliecinātos par to, ka tiem ir plaša reģionāla un vietēja pārstāvība, visām reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir nodrošināta līdztiesīga piekļuve un nepastāv līdzdalību kavējoši šķēršļi, piemēram, augstas dalības maksas;

22.

aicina Komisiju izstrādāt pārskatu par attiecīgajiem formālas un neformālas sadarbības tīkliem un organizācijām, kas darbojas veselības jomā un atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, kā arī rosina pulcēt šīs ieinteresētās puses, lai veidotu lietderīgas un efektīvas sadarbības formas;

23.

norāda uz Komisijas iniciatīvu attiecībā uz pārskatāmību un aicina izmantot pārredzamas darba metodes, proti, rosina Komisiju paziņot, ar kuriem veselības jomas dalībniekiem tā sadarbojas un kuras ieinteresētās puses ir iesaistītas jau sākumposmā, piemēram, forumos, komitejās un struktūrās, ko Komisija ierosina izveidot;

24.

aicina dalībvalstis noteikt procedūru vietējo un reģionālo pašvaldību savlaicīgai iesaistīšanai ar veselību saistītu ES līmeņa jautājumu risināšanā;

25.

piekrīt viedoklim, ka līdz pašreizējā finanšu plāna beigām (līdz 2013. gadam) stratēģijā paredzētajiem pasākumiem jāpiešķir līdzfinansējums no pastāvošajiem finanšu instrumentiem un ka tas nebūs saistīts ar papildu ietekmi uz budžetu, jo īpaši, ņemot vērā vietējo un reģionālo partneru saistības;

26.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pievērsusi īpašu uzmanību saiknei starp sabiedrības veselību un Lisabonas stratēģijā izvirzītajiem izaugsmes un nodarbinātības mērķiem, un šajā sakarā aicina turpmākajā kohēzijas politikā un kopējā lauksaimniecības politikā vairāk ņemt vērā ar veselību saistītus aspektus;

27.

aicina ES prezidentvalsti iekļaut šā atzinuma 7., 8., 15., 16., 19., 20., kā arī 22.-24. punkta saturu prezidentvalsts secinājumos par ES veselības stratēģiju. Ieteikumi ir šādi:

27.1.

vietējā un reģionālā līmenī iesaistīto pušu nozīmes atklāta atzīšana ir viens no priekšnoteikumiem, lai īstenotu baltās grāmatas vērtības, principus un mērķus (7. punkts);

27.2.

nevienlīdzības mazināšanai veselības jomā ir jābūt vienam no prioritārajiem mērķiem. Īpaša uzmanība jāpievērš ar veselību saistītajām atšķirībām starp dažādām sociālajām grupām, kā arī jāatbalsta tās dalībvalstis, kas, izstrādājot sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus un tiecoties paaugstināt iedzīvotāju veselības līmeni, saskaras ar grūtībām (8. punkts);

27.3.

jau sākotnējā posmā jānodrošina reģionālā un vietējā līmeņa pietiekama iesaistīšana un līdzdalība Komisijas ierosinātajā ES līmeņa strukturētas sadarbības mehānismā. Tas attiecas arī uz vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu un līdzdalību plānotajā jaunajā struktūrā, Komiteja tomēr aicina šādu strukturētas sadarbības mehānismu apspriest plašāk un nodrošināt tā atvērtību un pārredzamību. Strukturētā sadarbība nedrīkst būt plašāka par EK Līguma 152. panta 2. punktā paredzēto rīcības koordināciju (15. punkts);

27.4.

vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšana jaunajā ES līmeņa strukturētas sadarbības mehānismā varētu konkrēti izpausties tā, ka jaunajās komitejās, kas darbosies veselības jomā, dažas vietas ir rezervētas vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem (16. punkts);

27.5.

sadarbībai būtu jānorit galvenokārt ar Reģionu komiteju — kas saskaņā ar līgumiem ir vienīgā padomdevēja iestāde, kura pārstāv vietējās un reģionālās pašvaldības — kā arī ar citiem tīkliem un organizācijām, kurās ES mērogā ir apkopota vietējo un reģionālo pašvaldību pieredze veselības jomā (19. punkts);

27.6.

būtu jāizstrādā pārskats par sadarbības tīkliem un organizācijām, kas darbojas veselības jomā, kā arī jāpulcē šīs ieinteresētās puses, lai veidotu lietderīgas un efektīvas sadarbības formas (20. punkts);

27.7.

dalībvalstīm būtu jānosaka procedūra vietējo un reģionālo pašvaldību savlaicīgai iesaistīšanai ar veselību saistītu ES līmeņa jautājumu risināšanā (22. punkts);

27.8.

līdz pašreizējā finanšu plāna beigām (līdz 2013. gadam) stratēģijā paredzētajiem pasākumiem jāpiešķir līdzfinansējums no pastāvošajiem finanšu instrumentiem, neradot papildu ietekmi uz budžetu, jo īpaši, ņemot vērā vietējo un reģionālo partneru saistības (23. punkts);

27.9.

turpmākajā kohēzijas politikā un kopējā lauksaimniecības politikā vairāk būtu jāņem vērā ar veselību saistīti aspekti (24. punkts).