3.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/95


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Plašākai pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas veicināšanā Kopienas līmenī paredzēta foruma struktūras, organizācijas un darbības elementi”

(2009/C 27/21)

ES Komisijas priekšsēdētāja vietniece Margot Wallström kdze un priekšsēdētāja vietnieks Franco Frattini kgs 2007. gada 24. jūlija vēstulē saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu aicināja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izstrādāt izpētes atzinumu par tematu

“Plašākai pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas veicināšanā Kopienas līmenī paredzēta foruma struktūras, organizācijas un darbības elementi”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2008. gada 10. jūnijā. (ziņotājs — Pariza Castaños kgs).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 446. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 9. un 10. jūlijā (9. jūlija sēdē) ar 136 balsīm par, 4 pret un 7 atturoties, ir pieņēmusi šādu atzinumu.

1.   Ievads

1.1.

Eiropas Komisija, to pārstāvot priekšsēdētāja vietniekam Franco Frattini kgam un priekšsēdētāja vietniecei Margot Wallström kdzei ir aicinājusi EESK izstrādāt izpētes atzinumu par tematu “Plašākai pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas veicināšanā Kopienas līmenī paredzēta foruma struktūras, organizācijas un darbības elementi”.

1.2.

Komiteja pēdējo gadu laikā ir izstrādājusi vairākus atzinumus (1), uzsverot, ka integrācija ir būtisks Eiropas imigrācijas un patvēruma politikas aspekts, un ir cieši sadarbojusies ar Komisiju, Parlamentu un Padomi minētās politikas veicināšanā.

1.3.

Komiteja ir sekmējusi pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību šo atzinumu izstrādē, jo uzskata, ka tās ir būtiski integrācijas politikas dalībnieki. EESK un Eiropas Komisija jau 2002. gadā organizēja nozīmīgu dalībvalstu sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju konferenci (2), kas bija sākotnējais stimuls virzībai uz kopēju pieeju Eiropas integrācijas politikai: konferences secinājumos tika ierosināts izstrādāt Kopienas integrācijas programmu un izveidot fondu izvirzīto mērķu finansēšanai.

2.   Eiropas sistēma trešo valstu pilsoņu integrācijai

2.1.

EESK 2002. gada 21. marta atzinumā par tematu “Imigrācija, integrācija un organizētas pilsoniskās sabiedrības loma” (3) norādīja, ka ES pamprogrammas ietvaros jāizstrādā skaidras un efektīvas integrācijas rīcībpolitikas. Lai gan kopējas imigrantu integrācijas sistēmas izstrādē ir bijušas grūtības, pēc Lisabonas līguma ratificēšanas Eiropas Savienības (ES) rīcībā būs labāki politiskie un juridiskie instrumenti tās piemērošanai.

2.2.

Hāgas programmā (4) par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nostiprināšanu ES norādīts, ka trešo valstu pilsoņu integrācija ir viena no svarīgākajām politiskajām stratēģijām brīvības nostiprināšanai ES laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam (5).

2.3.

Eiropadomes sanāksmē tika norādīts, ka jāuzlabo valstu integrācijas politiku un ES iniciatīvu koordinēšana. Tas tiek darīts, izmantojot Kopīgos pamatprincipus, kas ir vienotas imigrantu integrācijas sistēmas pamats un kurus 2004. gada 19. novembrī ir pieņēmusi Tieslietu un iekšlietu padome (6). Saskaņošanas nepieciešamību apstiprināja arī Eiropas Komisija paziņojumā “Hāgas programma: desmit prioritātes nākamajiem pieciem gadiem” (7), kurā minēts, ka jāizstrādā Eiropas integrācijas sistēma, kuras pamatā būtu Kopīgie pamatprincipi, ievērojot ES pamatvērtības un tiesības un apliecinot nediskrimināciju.

2.4.

Kopīgie pamatprincipi nodrošina saskaņotu pieeju Eiropas koncepcijai par trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, pamatojoties uz “pilsoniskās integrācijas” mērķi, kas saskaņā ar Komitejas ierosinājumu (8), ir “imigrantu tiesību un pienākumu, kā arī preču un pakalpojumu pieejamības un pilsoniskās līdzdalības pasākumu pakāpeniska pielīdzināšana pārējo iedzīvotāju tiesībām, ievērojot līdzvērtīgu iespēju un līdzvērtīgas attieksmes nosacījumus”. Kopīgie pamatprincipi atspoguļo abpusēju pieeju, jo integrācija nozīmē imigrantu un uzņēmējas sabiedrības savstarpēju pielāgošanos un atbildību.

2.5.

Eiropas Komisija 2005. gada 1. septembra paziņojumā “Kopīgā integrācijas programma “Ietvars trešo valstu pilsoņu integrācijai Eiropas Savienībā”” (9) ierosināja konkrētus pasākumus, lai praktiski īstenotu un nostiprinātu kopīgo pamatprincipu īstenošanu valstu un ES līmenī. Komisija arī atzina, ka jānodrošina visu ieinteresēto pušu līdzdalība, lai integrācija būtu sekmīga un lai praksē tiktu īstenota vispārēja un saskaņota ES pieeja.

2.6.

Tādēļ Komisija sadarbībā ar integrācijas nacionālo kontaktpunktu tīklu cita starpā ierosināja tādas iniciatīvas kā interneta vietne, rokasgrāmatu un gada pārskatu izstrāde par migrācijas un integrācijas jautājumiem, kā arī Eiropas Integrācijas foruma izveidi.

2.7.

Eiropadomes 2007. gada jūnija sanāksmes secinājumos norādīts: “Eiropadome pauž gandarījumu par centieniem, kas veikti, lai uzlabotu pastāvīgo un padziļināto sadarbību ES mērogā un starp dalībvalstīm integrācijas un starpkultūru dialoga jomā. Eiropadome jo īpaši pauž gandarījumu par Padomes 12. jūnija secinājumiem par integrācijas politikas stiprināšanu ES, veicinot vienotību daudzveidībā. Tā turpmāku ierosmju nozīmi, lai vicinātu pieredzes apmaiņu saistībā ar dalībvalstu integrācijas politiku” (10).

2.8.

EESK atbalsta Eiropadomes nesen izvirzīto visaptverošo pieeju, jo integrācijai un starpkultūru dialogam jābūt vienam no ES imigrācijas politikas galvenajiem elementiem.

2.9.

Tieslietu un iekšlietu padomes 2007. gada 12. un 13. jūnija (11)sanāksmes secinājumos ir atzīta integrācijas un imigrācijas savstarpējā papildināmība un ciešā saikne. Ievērojot rekomendācijas, kas tika izstrādātas 10. un 11. maijā Potsdamā notikušajā integrācijas ministru neformālajā sanāksmē, kurā piedalījās arī EESK, Padome uzsvēra nepieciešamību politiskā līmenī pārskatīt to jauno pasākumu ietekmi, kas paredzēti, lai nostiprinātu Eiropas integrācijas sistēmu un dalībvalstu integrācijas politikas.

2.10.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem ir īpaša loma, lai nodrošinātu imigrantu integrācijas sociālo procesu saskaņotību un efektivitāti, izstrādātu ES politikas un izvērtētu to attīstību. EESK 2006. gada 13. septembra atzinumā par tematu “Imigrācija ES un integrācijas politikas: reģionālo un vietējo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbība” (12)pauž viedokli, ka aktīva sadarbība ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību ES ir būtisks integrācijas politikas veicināšanas elements. Jo īpaši EESK uzsvēra sociālo partneru, cilvēktiesību organizāciju, imigrantu organizāciju, kultūras un sporta apvienību, reliģisko kopienu, vietējo apvienību, izglītības apvienību, skolu un universitāšu, plašsaziņas līdzekļu u.c. lomas un darbības nozīmi integrācijas procesā valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī nepieciešamību veicināt to attīstību, nostiprināšanu un atzīšanu ES līmenī saistībā ar ES imigrantu integrācijas sistēmas atjaunināšanu.

2.11.

Imigrantu uzņemšanas un integrācijas politiku un programmu īstenošanai jābūt cieši saistītai ar sociālo organizāciju un imigrantu apvienību plašu līdzdalību un tiešu līdzdalību. Tas apstiprināts arī Eiropas Komisijas 2007. gada 11. septembrī publicētajā trešajā gada ziņojumā par imigrāciju un integrāciju (13). Ziņojumā atkārtoti izteikts aicinājums izveidot Eiropas Integrācijas forumu, kurā ieinteresēto pušu pārstāvji, kas darbojas integrācijas jomā ES, varētu apmainīties ar pieredzi un izstrādātu ieteikumus (14).

2.12.

Integrācijas politiku veicināšanu un pieredzes apmaiņu lielā mērā labvēlīgi ietekmēs stabilas un tālejošas finanšu shēmas pieņemšana. Programmas “Solidaritāte un imigrācijas plūsmu pārvaldība 2007.–2013. gadā” ietvaros Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds (15) palīdzēs attīstīt uz kopīgiem pamatprincipiem balstītās valstu politikas un atjaunināt ES imigrantu integrācijas politiku.

2.13.

Arī 2007. gada 18. oktobrī Lisabonā pieņemtajā Reformu līgumā (Lisabonas līgumā) formāli atzīts, ka kopējai Eiropas imigrantu integrācijas politikai ES ir būtiska nozīme. Līguma par ES darbību jaunajā, V sadaļā Eiropas Savienībai pirmo reizi paredzēts juridisks pamats (63.a pants, 4. punkts, jaunā 79. panta 4. punkts) kopīgu tiesisko līdzekļu izstrādei, lai sekmētu un atbalstītu dalībvalstu centienus trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomā (16).

3.   EESK priekšlikums izveidot Eiropas Integrācijas forumu

3.1.

Komiteja uzskata, ka jāuzlabo ES politiku saskaņotība, ņemot vērā to, ka jau darbojas vairāki instrumenti: tostarp Kopējā integrācijas programma, Eiropas Integrācijas fonds, integrācijas nacionālie kontaktpunkti, integrācijas rokasgrāmatas, gada ziņojumi par migrāciju un integrāciju, interneta vietne utt. Komiteja uzskata, ka būtu lietderīgi atsākt debates par atklāto koordinācijas metodi. Eiropas Komisijai būtu jāierosina, lai Padome integrācijas jautājumu risināšanai sāktu izmantot atklātās koordinācijas metodi, ko pirms dažiem gadiem Padome noraidīja.

3.2.

Lai uzlabotu minētās politikas un tās instrumentu saskaņotību, jāizveido pilsoniskās sabiedrības līdzdalības forums, tādēļ EESK ir gandarīta un jūtas pagodināta par Eiropas Komisijas aicinājumu izstrādāt izpētes atzinumu.

3.3.

Ņemot vērā citus pastāvošos forumus (par citām ES politikām) un valstu pieredzi, Komiteja ierosina Eiropas forumu nosaukt par Eiropas Integrācijas forumu (European Integration Forum — Eiropas Komisijas pieņemtais nosaukums (17)).

3.4.

Komiteja uzskata, ka minētais forums jāveido pakāpeniski. Tā pirmajai sanāksmei būtu jānotiek 2008. gada rudenī, lai izstrādātu darba programmu un pabeigtu foruma struktūras izveidi.

3.5.   Eiropas Integrācijas foruma uzdevumi

3.5.1.

Vairākos atzinumos (18) Komiteja ir ierosinājusi, ka integrācijas jomā jāizmanto visaptveroša pieeja, tādēļ ir nepieciešama visu ieinteresēto pušu, jo īpaši sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaiste.

3.5.2.

Komisija paziņojumā par kopīgo integrācijas programmu (19) norāda, ka foruma galvenie uzdevumi varētu būt šādi: “konsultācijas, pieredzes apmaiņa un ieteikumu izstrāde”.

3.5.3.

Komiteja tam piekrīt un uzskata, ka minētos uzdevumus varētu paveikt, izstrādājot ziņojumus (kas varētu ietvert ieteikumus) par integrācijas politiku.

3.5.4.

Komisija, Parlaments un Padome var konsultēties ar forumu par Eiropas integrācijas politiku.

3.5.5.

Forums varētu izstādāt pašiniciatīvas ziņojumus ES iestādēm, lai uzlabotu trešo valstu valstspiederīgo integrāciju.

3.5.6.

Tehnisku zināšanu un paraugprakses apmaiņai jābūt vienam no foruma galvenajiem uzdevumiem, ko veic sadarbībā ar nacionālo kontaktpunktu tīklu.

3.5.7.

Forums var līdzdarboties konferencēs par Integrācijas rokasgrāmatu un nacionālo kontaktpunktu sanāksmēs.

3.5.8.

Foruma darbība, ziņojumi un secinājumi tiks publicēti EESK tīmekļa vietnē un integrācijas jautājumiem veltītajā Komisijas tīmekļa vietnē, sniedzot iespēju iesaistīties Eiropas iedzīvotājiem un trešo valstu valstspiederīgajiem (virtuālais forums).

3.6.   Foruma dalībnieki

3.6.1.

Forumā būs ne vairāk par 100 dalībniekiem, un sanāksmes notiks divas reizes gadā.

3.6.2.

Komisija uzskata, ka “tā pievienoto vērtību radīs ES līmenī sapulcinātie integrācijas jomā aktīvie dalībnieki, piemēram, ES jumtorganizācijas ar dalībniekiem daudzās dalībvalstīs” (20). EESK atbalsta Komisijas kritēriju un uzskata, ka integrācija darba tirgū, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes nosacījumus, ir viena no prioritātēm, un tādēļ ir svarīgi, lai forumā piedalās arī sociālie partneri.

3.6.3.

Foruma darbībā ir ļoti būtiski ievērot Eiropas pieeju, pamatojoties uz valstu pieredzi un praksi. Tādēļ Komiteja ierosina foruma dalībnieku vidū iekļaut ES un valstu līmeņa organizāciju pārstāvjus.

3.6.4.

Viena trešā daļa foruma dalībnieku pārstāvēs ES organizācijas, kas darbojas imigrantu integrācijas jomā, tostarp sociālos partnerus.

3.6.5.

Pārējie dalībnieki būs dalībvalstu konsultatīvo organizāciju pārstāvji (viens līdz četri pārstāvji). Tādējādi Eiropas forumā varēs piedalīties forumi, platformas, padomes vai tām līdzīgas iestādes dalībvalstīs, jo īpaši tās, kuru darbā piedalās imigrantu organizācijas. Dalībvalstīs, kurās nav šādu organizāciju, forumā varēs piedalīties Ekonomikas un sociālo lietu padomes (vai tām līdzīgās organizācijas).

3.6.6.

EESK uzskata, ka ir būtiski svarīgi atvieglot imigrantu organizāciju dalību Eiropas integrācijas forumā — vairums no tām ir organizētas tikai valstu līmenī, un tām nav Eiropas tīklu; tādēļ dalībvalstu forumi, platformas, padomes vai ESK deleģēs visplašāk pārstāvēto imigrantu organizāciju pārstāvjus.

3.7.

Deleģējot dalībniekus, organizācijām ir jāņem vērā dzimumu līdzsvars

3.7.1.

Foruma sanāksmēs varētu aicināt piedalīties novērotājus un ekspertus, jo īpaši no Eiropas specializētajām aģentūrām, akadēmiķus un pētniekus, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību tīklu pārstāvjus.

3.7.2.

Lai veicinātu iespējami plašāku līdzdalību, Eiropas Integrācijas forumam jāsadarbojas ar vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

3.7.3.

Saskaņā ar 3.7. punktu foruma sanāksmēs piedalīsies EESK, kā arī varēs piedalīties Komisijas, Eiropas Parlamenta un Reģionu komitejas pārstāvji.

3.8.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas saistības

3.8.1.

EESK ļoti aktīvi iesaistīsies foruma pasākumos, tādēļ SOC specializētajā nodaļā izveidos pastāvīgu izpētes grupu par integrācijas jautājumiem 15 locekļu sastāvā. Ar minētās grupas starpniecību forums sadarbosies ar EESK, lai izstrādātu atzinumus.

3.8.2.

Pastāvīgās izpētes grupas locekļi piedalīsies foruma plenārsēdēs.

3.8.3.

Ņemot vērā Lisabonas līgumā paredzēto jauno juridisko pamatu, Komiteja izstrādās jaunus atzinumus, izvirzot priekšlikumus un politiskas rekomendācijas, lai veicinātu un atbalstītu dalībvalstu pasākumus integrācijas jomā.

3.9.   Foruma struktūra

3.9.1.

EESK ierosina ļoti vienkāršu foruma struktūru:

viens(-a) priekšsēdētājs(-a), kuru ieceļ EESK, vienojoties ar Komisiju,

trīs priekšsēdētāja(-s) vietnieki(-ces), ko ieceļ forums,

priekšsēdētājs un trīs priekšsēdētāja vietnieki veido foruma biroju, kura sēdes notiek vismaz četras reizes gadā,

neliels sekretariāts (2 EESK darbinieki),

foruma sanāksmes notiks EESK telpās, kur atradīsies tā mītne,

foruma pilnsapulce notiek divas reizes gadā un to sasauc priekšsēdētājs,

ziņojumu izstrādei varēs izveidot nelielas izpētes grupas.

3.10.   Foruma programma

3.10.1.

Foruma darbības virzienu un līdz ar to arī darba programmu noteiks Kopīgie pamatprincipi.

3.10.2.

Darba programmu izstrādās foruma Birojs, ņemot vērā ES iestāžu darba programmu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju darba programmas.

3.10.3.

Forums varēs novērtēt Eiropas Integrācijas fonda mērķus un programmas, kā arī citus Eiropas integrācijas politikas instrumentus.

3.11.   Reglaments

3.11.1.

EESK ierosina, lai Eiropas Komisijai apstiprinātu reglamentu, kuru iesaka EESK.

3.11.2.

EESK ierosina, lai foruma locekļus izvirzītu EESK un ieceltu Komisija.

3.12.   Finanšu līdzekļi.

3.12.1.

Forumu būtu jāfinansē no ES iestāžu piešķirtiem finanšu resursiem.

Briselē, 2008. gada 9. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Dimitris DIMITRIADIS


(1)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2002. gada 21. marta atzinums par tematu “Imigrācija, integrācija un organizēta pilsoniskā sabiedrība”, ziņotājs — Pariza Castaños kgs, (OV C 125, 27.5.2002.);

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2003. gada 10. un 11. decembra atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par imigrāciju, integrāciju un nodarbinātību”, ziņotājs — Pariza Castaños kgs, (OV C 80, 30.3.2004.);

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2006. gada 13. un 14. septembra atzinums par tematu “Imigrācija ES un integrācijas politika: reģionālo un vietējo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbība”, ziņotājs — Pariza Castaños kgs, (OV C 318, 23.12.2006.).

(2)  Konference par tematu “Imigrācija: pilsoniskās sabiedrības loma integrācijā”, Brisele, 2002. gada 9. un 10. septembris.

(3)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2002. gada 21. marta atzinums par tematu “Imigrācija, integrācija un organizēta pilsoniskā sabiedrība”, ziņotājs — Pariza Castaños kgs, (OV C 125, 27.5.2002.).

(4)  Eiropadomes sanāksme, “Hāgas programma: brīvības, drošības un tiesiskuma nostiprināšana Eiropas Savienībā”, (OV C 53/1, 3.3.2005.).

(5)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2005. gada 15. decembra atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam — Hāgas programma: desmit prioritātes turpmākajiem pieciem gadiem — partnerība Eiropas atjaunošanai brīvības, drošības un tiesiskuma jomā”, ziņotājs — Pariza Castaños kgs (OV C 65, 17.3.2006.).

(6)  Eiropas Savienības Padome, Tieslietu un iekšlietu padomes 2618. sēde Briselē, 2004. gada 19. novembrī, 14615/04.

(7)  Komisijas paziņojums par tematu “Hāgas programma: desmit prioritātes turpmākajiem pieciem gadiem — partnerība Eiropas atjaunošanai brīvības, drošības un tiesiskuma jomā”, COM (2005) 184 galīgā redakcija, Brisele, 10.5.2005.

(8)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2002. gada 21. marta atzinums par tematu “Imigrācija, integrācija un organizēta pilsoniskā sabiedrība”, ziņotājs — Pariza Castaños kgs (OV C 125, 27.5.2002.).

(9)  Komisijas paziņojums: “Kopīgā integrācijas programma — Ietvars trešo valstu pilsoņu integrācijai Eiropas Savienībā”, COM(2005)389, Brisele, 2005. gada 1. septembris.

(10)  http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/es/ec/94934.pdf, 20. punkts.

(11)  Eiropas Savienības Padome, Tieslietu un iekšlietu padomes 2807. sēde 2007. gada 12. un 13. jūnijā 12/04, 10267/07.

(12)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2006. gada 13. un 14. septembra atzinums par tematu “Imigrācija ES un integrācijas politikas: reģionālo un vietējo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbība”, ziņotājs — Pariza Castaños kgs, (OV C 318, 23.12.2006.).

(13)  Komisijas paziņojums “Trešais gada ziņojums par imigrāciju un integrāciju”, COM(2007) 512 galīgā redakcija, Briselē, 2007. gada 11 septembrī.

(14)  Skatīt paziņojuma COM(2007) 512 galīgā redakcija, 3. panta 1. punktu.

(15)  http://ec.europa.eu/justice_home/funding/integration/funding_integration_en.htm.

(16)  63. a pants, 4. punkts: “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus, ar kuriem veicina un atbalsta dalībvalstu rīcību, kuras mērķis ir veicināt to trešo valstu pilsoņu integrāciju, kuri likumīgi uzturas to teritorijā, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu”.

(17)  COM(2005) 389, galīgā redakcija.

(18)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2002. gada 21. marta atzinums par tematu “Imigrācija, integrācija: un organizētas pilsoniskās sabiedrības loma”, ziņotājs — Pariza Castaños kgs, (OV C 125, 27.5.2002.) un 2006. gada 13. un 14. septembra atzinums par tematu “Imigrācija ES un integrācijas politika: valstu, reģionālo un vietējo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbība”, ziņotājs — Pariza Castaños kgs (OV C 318, 2.12.2006.).

(19)  COM(2005) 389, galīgā redakcija.

(20)  COM(2005) 389 galīgā redakcija.