3.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/12

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ļoti atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Noturīgas un ilgtspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma” un atbalsta Komisijas apņemšanos saskaņotā veidā nostiprināt tūrisma politiku un stratēģiju nākamajiem gadiem, izmantojot minēto programmu, kuras mērķis ir šo stratēģiju un politiku piemērot ikdienas dzīvē. Jaunā politika jau izvirzīta Komisijas paziņojumā “Atjauninātā ES tūrisma politika: veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību”.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus īsi apkopot daudzus un ļoti nozīmīgus dokumentus, atzinumus un debates. Uzdevums labi saprotamā veidā plašai publikai darīt zināmus tūrisma noturības grupas un ziņojumu sagatavojušo ekspertu darba, kā arī vēlākā posmā veikto konsultāciju ar sabiedrību rezultātus ir izpildīts veiksmīgi.

1.3.

EESK atbalsta gan to, ka jaunās tūrisma politikas pamatā ir atjaunotā Lisabonas stratēģija, gan arī vispārējos izvirzītos mērķus, proti, uzlabot konkurētspēju un ilgtspējību un jo īpaši saimniecisko labklājību, sociālo līdztiesību un kohēziju un vides un kultūras aizsardzību.

1.4.

EESK piekrīt arī Komisijas paziņojumā minētajām problēmām un piedāvātajiem līdzekļiem to risināšanai. Ieteiktajā metodoloģijā paredzēta visu ieinteresēto pušu iesaistīšanās, izmantojot dažādas sadarbības un “konkurējošas sadarbības” formas, līdzdarbību uzskatot par jaunās tūrisma politikas un tās ieviešanas programmas galveno elementu. Komisijas paziņojumā minēto problēmu nozīmīgums ir skaidri saprotams, un pastāvīgi veiktie pētījumi par siltumnīcefekta gāzu negatīvo ietekmi uz ilgtspējību turpmāk jāizmanto kā programmas pamatelements.

1.5.

Komiteja uzskata, ka Komisijas pieeja, ar kuru saskaņā tā apņemas jauno politiku īstenot, izmantojot ieinteresēto pušu dialogu, sadarbību, atbalsta pasākumus un koordināciju, ir atbilstoša. Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma ir konkrētas metodoloģijas un visām Eiropas tūrismā iesaistītajām pusēm piedāvāto īstenošanas instrumentu turpmāka virzība. Komiteja tomēr uzskata, ka Komisija ar Uzņēmējdarbības ĢD starpniecību var iesaistīties aktīvāk, un tai būtu jāuzņemas vairāku Eiropas mēroga iniciatīvu īstenošanas vadība. Tādas iniciatīvas ir, piemēram, sociālais tūrisms, tūrisms visiem, apmācība tūrisma jomā. Jo īpaši Komisijai un pārējām iestādēm tūrisma noturības veicināšanā un šā mērķa īstenošanai paredzētās programmas pasākumos ir jācenšas plašāk iesaistīt mazos, vidējos un mikrouzņēmumus. EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izvirzīt “Izcilākos Eiropas tūrisma galamērķus”, uzskatot to par labu praksi un panākumu piemēru.

1.6.

EESK atkārtoti ierosina veicināt Eiropas Tūrisma foruma izveidi un pastiprināti sekmēt diskusijas un pētījumu par Eiropas Tūrisma padomes un Eiropas Tūrisma aģentūras izveidi. Abas minētās struktūras varbūt varētu organizēt tūrisma forumus, kuros tiktos tūrisma pakalpojumu sniedzēji un dažādas ieinteresētās puses, lai pilnveidotu un izplatītu informāciju par noturīgu un konkurētspējīgu tūrismu, uzraudzītu atbilstību tūrisma politikai un Eiropas tūrisma programmai un jo īpaši mēģinātu noteikt attīstības tendences tūrisma nozarē, kā arī paredzētu nepieciešamos pasākumus. Jo īpaši abu struktūru darbības mērķis varētu būt klimata pārmaiņas, to negatīvā ietekme uz tūrismu un problēmu risinājumi.

1.7.

EESK ļoti atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos uzlabot pieejamo finanšu instrumentu izmantošanu. Komiteja uzskata, ka jo īpaši sociālā tūrisma jomā ir jau izveidojies pietiekams pamats, lai uzsāktu pārrobežu pieredzes apmaiņu izmēģinājuma projekta veidā. Šādu pasākumu piemēri varētu būt sociālais tūrisms un tūrisms visiem, cilvēkresursu attīstība, tūrisma produktu pilnveidošana un to ieviešana tirgū. Komiteja uzskata, ka minētajās jomās jau ir uzkrāta pietiekama pieredze, lai apkopotu pārrobežu pieredzi, īstenojot izmēģinājuma projektus.

1.8.

EESK ar gandarījumu atzīmē Tūrisma dienaskārtībā 21 ieguldītā darba rezultātus, kas atspoguļoti Komisijas paziņojumā “Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma” un kuri papildina un konsolidē vispārējo Eiropas tūrisma ilgtspējības politiku. Tehniskā dokumentācija, ko izstrādājusi šim mērķim izveidotā komisija, pamato un papildina Komisijas paziņojumu, tādēļ abi dokumenti jāskata kopumā.

1.9.

Attiecībā uz statistiku EESK atzinīgi vērtē Komisijas uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus — ko lūdz arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja — par tūrisma novērošanas centru tīkla izveidi, kas varētu ne vien sniegt datus par nozari, bet arī stratēģisku un uz nākotni vērstu redzējumu, lai varētu paredzēt un plānot turpmāko darbību.

1.10.

EESK ir gatava turpināt darbu tūrisma jomā atbilstoši Komisijas paziņojumā minētajām nostādnēm, un aicina pārējās Eiropas iestādes, dalībvalstis, vietējās un reģionālās pašvaldības un ieinteresētās puses — uzņēmumus un arodbiedrības –, kā arī plašu sabiedrību iesaistīties tūrisma, kas ir Eiropas nākotnei svarīgas universālas tiesības un stratēģiski nozīmīga saimnieciska darbība, izpratnē un atbalstā. Tāpat nepieciešama visu ieinteresēto un patērētāju rīcība, lai tūrisma nozari padarītu noturīgāku un konkurētspējīgāku.

1.11.

Lai gan Komisijas paziņojumā ir ņemti vērā tūrismam raksturīgi sociāli kritēriji un elementi, EESK izsaka nožēlu, ka nav nekādas atsauces uz Eiropas pilsoniskuma jēdzienu un tā faktisku pastāvēšanu; tūrisma jomā var darīt daudz vairāk nekā līdz šim, lai šis jēdziens apvienotu dažādas kultūras un sociālās grupas, un mūsu visu pienākums ir to veicināt un attīstīt. Kultūras daudzveidība un atšķirības, valodu, dabas un kultūras mantojums dažādās ES dalībvalstīs ir Eiropas valstu liela bagātība, ko var izmantot un kas ir jāizmanto, lai viens otru labāk iepazītu un veidotu plašāku izpratni par mūsu kā Eiropas iedzīvotāju tiesībām. Kultūra ir otrs aspekts, kam Eiropas līmenī ir jāvelta liela uzmanība debatēs un dokumentos par tūrismu, ņemot vērā iespējamo tūrisma un kultūras sinerģiju, kā jau norādīts citā Komitejas atzinumā.

1.12.

Lai uzlabotu tūrisma nozares noturīgumu un konkurētspēju, svarīgi ņemt vērā tūrisma galamērķu īpašās iezīmes. Komiteja iesaka ņemt vērā to dalībvalstu īpašās iezīmes, kuras lielā mērā ir atkarīgas no tūrisma. Izstrādājot politikas un priekšlikumus tūrisma jomā, pienācīgi jāpievēršas dažādu reģionu vajadzībām. Komisijas ietekmes novērtējumos būtu jāņem vērā iespējamo nesamērīgo ietekmi dažādos reģionos un nozarēs, piemēram, tādos galamērķos kā salas, kas lielā mērā vai pilnīgi atkarīgas no gaisa transporta, un kur nav pieejams neviens cits transporta veids.

1.13.

EESK uzskata, ka Komisijas paziņojumā sīki apskatītie principi un vērtības attiecībā uz noturību, sociālo labklājību, konkurētspēju, sadarbību, partnerību, rentabilitāti, drošību, nodarbinātības kvalitāti, utt. veido Eiropas tūrisma modeli ne tāpēc, ka tas būtu noteikumu kopums, bet gan tādēļ, ka minētie principi un vērtības vispārēji piemēro visā Eiropas Savienībā.

1.14.

EESK aicina Komisiju turpināt kopīgus centienus, kas virzīti uz to, lai Eiropas līmenī apliecinātu tūrisma jomā apgūtās zināšanas un prasmes nolūka kvantitatīvi un kvalitatīvi uzlabot darba vietas tūrisma nozarē. Jāatbalsta Europass atzīšana visā Eiropā (Eiropas Savienībā, EBTA/EEZ un kandidātvalstīs), lai vienkāršā un skaidri saprotamā veidā apliecinātu to darba ņēmēju kompetences un kvalifikāciju, kuri darba dēļ vēlas pārcelties uz citām Eiropas valstīm.

2.1.1.

Panākt noturīguma un konkurētspējas līdzsvaru. Komisijas paziņojuma ievada I daļā pirmām kārtām atzīta tūrisma svarīgā un stratēģiskā nozīme Eiropas ekonomikā, pamatojoties ne tikai uz kvantitatīviem rādītājiem, bet arī uz spēju radīt vairāk darbavietu, lai tādējādi sasniegtu atjaunotās Lisabonas stratēģijas mērķi. Ir lietderīgi minēt gaidāmo tūrisma pieprasījuma pieaugumu par apmēram 3 %, kas skaidri liecina par stabilu ieguldījumu nodarbinātības mērķu īstenošanā, bet kas atsevišķos gadījumos un ilgtermiņā var apdraudēt ierobežojumus, kas jāparedz, lai nodrošinātu ilgtspējību.

2.1.2.

Konkurētspēja un noturīgums: divi savietojami nosacījumi. Komisijas paziņojumā skaidri norādīts, ka konkurētspēja ir atkarīga no ilgtspējības un tūrisma pieredzes kvalitātes un ir minēta tieša atsauce uz klimata pārmaiņu diktētajām prasībām tūrisma nozarei. Uzņēmumu sociālā atbildība var sniegt izšķirošu ieguldījumu, tiem izstrādājot pasākumus, lai pielāgotos un cīnītos ar klimata pārmaiņām, vienlaikus veicinot inovāciju un tūrisma produktu vērtību pasaulē, kas saskaras ar nopietnām globālām problēmām.

2.2.

Programmas saturs. Komisija paziņojumā ierosina izveidot jaunu līdzsvaru starp tūristu labklājību, vidi un uzņēmumu un tūrisma galamērķu konkurētspēju. Šis līdzsvars jāpanāk, iesaistoties visiem ieinteresētajiem.

2.2.1.

Mērķi un risināmie uzdevumi. Komisijas paziņojumā kā vadlīnijas visām ieinteresētajām pusēm ir izvirzīti trīs pamatmērķi programmas īstenošanai, proti, saimnieciskā labklājība, sociālā vienlīdzība un kohēzija un vides aizsardzība.

Komisijas paziņojumā norādīti ļoti svarīgi uzdevumi, kas jārisina, lai sasniegtu minētos mērķus:

Šis problēmjautājumu loks ir atvērts un mainīgs, un tūrisma nozarē ieinteresētajām pusēm tas pastāvīgi jāaktualizē, jānosaka prioritātes un jāvada, savstarpēji sadarbojoties.

2.2.2.

Rīcības pamats. Komisija paziņojumā uzsvērts — lai sasniegtu mērķus un risinātu problēmjautājumus, jāveic saskaņoti pasākumi, īstenojot sadarbību un tūrisma galamērķu, uzņēmumu un tūristu atbildīgu pārvaldību, kā arī izvirzīti nosacījumi, kas nepieciešami, lai panāktu šādu saskaņotību.

2.2.3.

Principi. Komisijas paziņojumā kopumā ir izvirzīti deviņi principi, kas jāievēro, lai izveidotu noturīgu un konkurētspējīgu tūrisma nozari. Trīs no tiem ir jāuzsver īpaši:

2.3.

Virzīties uz priekšu kopā. Komisija šajā nodaļā uzsver nepieciešamību visām nozarē iesaistītajām pusēm apvienot centienus un darboties brīvprātīgi un pastāvīgi. Ierosinātā modeļa pamatā ir subsidiaritātes principa ievērošana, proti pasākumus pēc iespējas veic paši galamērķi, bet ar valsts un Eiropas līmeņa atbalstu. Komisijas paziņojumā tādēļ ir uzsvērta gan dažādo tūrisma nozarē ieinteresēto pušu, gan Eiropas Komisijas loma saskaņā ar Līgumu.

2.3.1.

Ieinteresēto personu loma. Paziņojumā, ņemot vērā Tūrisma noturības grupas secinājumus, norādīti plaši pienākumi un īpaši uzdevumi trijās darbības jomās: galamērķi, uzņēmumi un tūristi. Īpaši norādīta nepieciešamība izplatīt mikrouzņēmumiem būtisko informāciju par nepieciešamību panākt noturīguma un konkurētspējas līdzsvaru.

2.3.2.

Eiropas Komisijas loma. Komisija atzīst savus darbības pienākumus saskaņā ar Līgumu un apņemas uzsākt un veicināt dažādas iniciatīvas Kopienas līmenī programmas ietvaros un ārpus tās. Citu iniciatīvu starpā īpaša uzmanība jāpievērš četrām pasākumu grupām:

3.1.

Tūrisma un tā stratēģisko nozīmi Eiropas ekonomikā gan formāli, gan neformāli ir atzinušas visas Eiropas iestādes, tādējādi pastiprinot tā lomu, darot zināmu šo vēstījumu visiem ieinteresētajiem puses un sekmējot nozares attīstību. Tūrisms ir nozīmīgs ne tikai tautsaimniecībai, bet tam ir arī ievērojama sociāla nozīme, veidojot pilsonisku Eiropu. Lai gan paziņojums veicina tūrisma nozares atzīšanu, vēl aizvien ir daudz jāpaveic, lai gan šobrīd, gan nākotnē nodrošinātu tūrisma centrālo nozīmi Eiropas politikā.

3.2.

Jo īpaši jānorāda, ka jaunajā Lisabonas līgumā atzīta tūrisma nozīme Eiropā un Eiropas Savienībai sniegtas plašākas iespējas, lai palīdzētu attīstīt šo nozari. Līgumā ir noteikts ES pienākums un pilnvaras atbalstīt, koordinēt vai papildināt dalībvalstu pasākumus un radīt labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai šajā nozarē, kā arī veicināt labas prakses apmaiņu.

3.3.

Tūrisma jautājumus ir risinājušas dažādas ES iestādes:

3.4.

Šis EESK atzinums ir paredzēts, lai novērtētu Komisijas paziņojuma sniegto ieguldījumu gan politikā, gan ierosinātajā tās pārvaldības veidā, un tajā arī ir iekļauti ierosinājumi, lai papildinātu ja ne pašu dokumentu, tad vismaz debates par to.

3.5.

Tāpat kā EESK atzinumā INT/317 par Komisijas paziņojumu par atjaunināto tūrisma politiku, arī šajā atzinumā vēlamies vēlreiz uzsvērt un konkretizēt šādus aspektus:

4.1.

Komisijas paziņojumā skaidri izklāstīts priekšlikums par nepieciešamību panākt noturības un konkurētspējas līdzsvaru, kā arī veidi, lai to īstenotu praksē. Visu iepriekš minēto apkopojot diezgan īsā paziņojumā, neapšaubāmi veikts nopietns darbs, sistematizējot izmantoto materiālu un analizējot daudzus dokumentus, atzinumus un diskusijas. Jāuzsver, ka tādējādi sasniegts galvenais mērķis: skaidra informācija sabiedrībai par Komisijas galvenajiem uzskatiem saistībā ar tūrisma nozares nākotni un pasākumiem, kas veicami šajā sarežģītajā nozarē.

4.2.

Paziņojumā izklāstītais programmas pamatojums šķiet atbilstošs, jo novērtēta gan tūrisma saimnieciskā ietekme un spēja veidot darba vietas jauniešiem, gan arī nepieciešamais noturības un konkurētspējas līdzsvars, kam ilgtermiņā ir pozitīva savstarpējā ietekme. Ietekmes novērtējums par tādiem jautājumiem kā dažādu darbību un reģionu radītās oglekļa emisijas vai ierobežojumi saistībā ar pārvadājumiem un uzņemšanu ir galvenie aspekti, lai veidotu un saglabātu dažādu aspektu līdzsvaru. Vispārējais atzinums, ka tūrisma attīstības apjoms un ritms ir ierobežots, ir būtisks, lai panāktu noturīguma un konkurētspējas līdzsvaru.

4.3.

Varbūt būtu bijis lietderīgi Komisijas paziņojumā sīkāk analizēt to, kā tūrisma nozīme atspoguļota jaunajā Lisabonas līgumā, lai redzētu, kā tas saistās ar programmu un kāda ir tā nozīme Eiropas jaunās tūrisma politikas ieviešanā. Nevajadzētu aizmirst, ka valstis un reģioni vairākkārt uzsvēruši savu vēlmi saglabāt atbildību par tūrismu, bet neatsakoties no Eiropas Savienība iniciējošās un koordinējošās darbības atsevišķos kopīgos aspektos, kas ļauj uzlabot Eiropas tūrisma nozares konkurētspēju. Piemēram, Eiropas Interneta portāla izveide un uzturēšana, lai veicinātu Eiropu kā tūrisma galamērķi, jau ir lietderīgs līdzeklis, lai ES valstis varētu piedāvāt Eiropu kā daudzveidīgu un īpašu tūrisma galamērķi.

4.4.

Komisijas paziņojumā minētās problēmas un mērķi noteikti ir svarīgākie, ar kuriem saskarsies tūrisma nozare tuvāko gadu desmitu laikā. Bez šaubām, galvenie problēmjautājumi, proti, noturība un konkurētspējas uzlabošana ir pietiekami plaši, lai aptvertu citas svarīgas problēmas, piemēram, kvalitātes uzlabošana, sezonalitātes samazināšana vai tūrisma darbinieku prasmju uzlabošana — arī šie jautājumi ir iekļauti programmā.

4.5.

Komisijas paziņojumā vairākkārt izteikts aicinājums sadarboties, jo, kā norādīts atjaunotajā tūrisma politikā, partnerības nostiprināšana tiek piedāvāta kā tās ass un pamats. Īpaši svarīgi ir uzsvērt arodbiedrību un darba devēju organizāciju nozīmi, kas jāiekļauj sadarbības procesos, aicinot piedalīties visās diskusijās un forumos, kā arī vispārējos pasākumos nozares darbības uzlabošanai. Līdzīgā veidā būtu lietderīgi veicināt pastāvīgus tūrisma galamērķu un pilsētu tīklus, kurus motivētu kopīgs mērķis uzlabot noturību un konkurētspēju. Komiteja atzinīgi vērtē izcilu tūrisma galamērķu sekmēšanu, uz uzskata, ka šajā koncepcijā noteikti būtu jāiekļauj atbilstoši darba un sociālo attiecību risinājumi, kā arī arodbiedrību un darba devēju organizāciju līdzdalība kā veidu, lai uzlabotu tūrisma galamērķu noturību un konkurētspēju.

Ārkārtīgi svarīga loma to pilnvaru ietvaros ir patērētāju organizācijām.

4.6.

Komisija apņemas īstenot jauno politiku, balstoties uz sadarbību, īpašiem atbalsta pasākumiem un ieinteresēto pušu darbības koordināciju. Programmā skaidri formulēts, ka visām ieinteresētajām pusēm būtu jāuzņemas lielāka atbildība. Saskaņā ar EESK viedokli, Uzņēmējdarbības ĢD ir vissvarīgākā loma visu to Eiropas politiku koordinēšanā, kas tieši vai netieši ietekmē ar tūrismu un dažādos tūrisma galamērķus, kuriem arī ir savas īpašas iezīmes.

4.7.

Komiteja arī uzskata, ka Komisijai jāuzņemas aktīvāka loma, lai īstenotu Eiropas mēroga iniciatīvas, tostarp Eiropas līmeņa pārrobežu sociālo tūrismu. Tādēļ EESK vairākkārt ir ierosinājusi un vēlreiz ierosina izveidot Eiropas Tūrisma forumu un turpināt pārdomas un pētījumu iespēju izveidotu Eiropas Konsultatīvo tūrisma padomi un Eiropas Tūrisma aģentūru, kas sniegtu informāciju un īstenotu pasākumus saistībā ar politiku un pasākumiem Eiropas tūrisma jomā. Turklāt Komiteja ierosina Komisijai veicināt pētījumus tehnoloģisko platformu izveidei tūrisma nozarē, lai varētu uzlabot tūrisma komercializāciju, jo īpaši ņemot vērā starptautiskā tūrisma sekmēšanas iespējas un iespējamo jauno tūristu izcelsmes valstis (Ķīna, Indija, Krievija u.c.).

4.8.

Komiteja uzskata, ka Komisijas paziņojumā gan no patērētāju, gan uzņēmumu un nozares dalībnieku viedokļa nepietiekami atspoguļota Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozīme atjauninātajā tūrisma “scenārijā”. Uz minēto tehnoloģiju uzlabošanu virzītajiem pētniecības un attīstības centieniem tūrisma jomā jābūt nākamo gadu prioritātei. Šie centieni neapšaubāmi uzlabos tūrisma galamērķu, uzņēmumu un tūristu labāku pārvaldību, pakāpeniski sasniedzot vēlamo līdzsvaru.

4.9.

Neapšaubāmā vēlēšanās izstrādāt konkrētus pasākumus un jo īpaši uzlabot pieejamo Eiropas finanšu instrumentu izmantošanu ir svarīga, bet būtu nepieciešams ierosināt un ieviest programmu, kas virzīta uz galveno, paziņojumā konkrēti noteikto Eiropas tūrisma mērķu īstenošanu. Jānodrošina visu tūrismam tieši vai netieši piešķirto līdzekļu efektīva izmantošana paredzēto mērķu sasniegšanai.

4.10.

Lai saprastu Komisijas paziņojumu, jāņem vērā Tūrisma noturības grupas ziņojums: tas ir dokuments, kas sniedzis ievērojamu ieguldījumu programmas izstrādē, jo īpaši saistībā ar visu nozares ieinteresēto pušu lomas noteikšanu. Pazīstamu nozares ekspertu centieni vairāku mēnešu garumā acīmredzami devuši ļoti labus rezultātus un sniedz visaptverošu un praktisku pieeju virknei jautājumu saistībā ar noturību un konkurētspēju.

4.11.

Komisijas paziņojumā nav skaidri norādīta tūrisma statistikas loma. Nepieciešama konkrēta sadarbība tūrisma statistikas jomā, lai varētu uzraudzīt programmas īstenošanu un jo īpaši pievērstu lielāku uzmanību tādiem rādītājiem kā noturība, konkurētspēja un nodarbinātība.

4.12.

Komisijas paziņojumā skaidri noteikta nepieciešamība iekļaut noturīgas un konkurētspējīgas tūrisma politikas visās Komisijas un ES politikās, lai nodrošinātu programmā noteikto mērķu sasniegšanu.

4.13.

Kā jau norādīts EESK atzinumā par Katovices deklarāciju, kā arī atzinumā par tematu “Tūrisms un kultūra: divi virzītājspēki izaugsmes veicināšanai”, atzinumā par jauno tūrisma politiku un citos EESK dokumentos, būtu nepieciešams īstenot informatīvās kampaņas, lai izglītotu un motivētu visus Eiropas iedzīvotājus, bet jo īpaši jaunatni.

4.14.

Komiteja uzskata, ka izšķiroša nozīme ir gan formālajai izglītībai, gan apmācībai darba vietā, lai tā atbilstu uzņēmumu vajadzībām un uzlabotu nodarbinātības iespējas. Kompetenču un prasmju atzīšanai Eiropas līmenī jābūt instrumentam, kas palīdz tūrisma nozarē radīt vairāk un labākas darba vietas.

4.15.

Lai uzlabotu Eiropas tūrisma nozares noturību un konkurētspēju, jāņem vērā tūrisma galamērķu īpatnības. Komiteja iesaka, lai, izstrādājot politikas un priekšlikumus, tiktu pievērsta uzmanība to dalībvalstu īpašajām iezīmēm, kas lielā mērā atkarīgas no tūrisma, un lai pienācīgi tiktu ņemtas vērā dažādu reģionu vajadzības. Vienlaikus būtu jāatzīmē, ka tūrismam uz attāliem galamērķiem var būt spēcīga ietekme uz klimata pārmaiņām ar tālo maršrutu radītās ietekmes uz vidi un emisiju starpniecību. Iespējams, ka lielāka uzmanība turpmāk būs jāvelta, lai rastu galamērķus, kas atrodas tuvāk izbraukšanas vietai un kurus var sasniegt, radot mazāku daudzumu oglekļa emisiju.