30.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/57


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai “Rīcības kodekss datorizētām rezervēšanas sistēmām””

COM(2007)709 galīgā redakcija

(2008/C 224/12)

Padome 2007. gada 5. decembrī saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 71. un 80. panta 2. punktu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par rīcības kodeksu datorizētām rezervēšanas sistēmām”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2008. gada 8. maijā. Ziņotājs — McDonogh kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 445. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 28. un 29. maijā (29. maija sēdē), ar 75 balsīm par un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Ieteikumi

EESK piekrīt Komisijas ieteikumiem un vērtē tos atzinīgi, taču iesaka veikt šādus papildu pasākumus:

1.1

jāievieš tiesību akti, kas paredz ES vecāko pārvadātāju pilnīgu atteikšanos no DRS (datorizētu rezervēšanas sistēmu) īpašumtiesībām, kā arī jāparedz pasākumi, lai aizkavētu aviopārvadātāju turpmākus tiešus vai netiešus ieguldījumus DRS sistēmās;

1.2

jāsaglabā noteikumi, kas regulē vecāko pārvadātāju darbību, līdz šīs aviosabiedrības būs attiekušās no DRS īpašumtiesībām;

1.3

jāatceļ piedāvājuma neitralitātes noteikumi. Tā kā pasažieru vai korporatīvo klientu izvēle un rīcība atšķiras, pamatpiedāvājuma izteikšana nav īpaši lietderīga, savukārt neitralitātes noteikumus, sniedzot tiešsaistes pakalpojumus, ievēro reti vai Rīcības kodekss uz tiem neattiecas;

1.4

lidojuma cenas piedāvājumā vienmēr jāiekļauj visi nodokļi, nodevas un papildu maksas, tajā skaitā maksa par DRS izmantošanu. Jānodrošina arī lidojuma informācijas pārskatāmība, it īpaši gadījumos, kad vērojama maldinoša prakse, piemēram, kodu koplietošana, un patērētājiem nepārprotami jānorāda, kuri pārvadātāji veic attiecīgo lidojumu;

1.5

ceļojumu aģentūrām un aviosabiedrībām jādod iespēja brīvi risināt sarunas ar DRS operatoriem par MIDT (“Market Information Data Tapes” — tirdzniecības informācijas datu ieraksti) datu izmantošanas un iegādes iespējām;

1.6

jāpieņem stingrāki datu aizsardzības noteikumi, it īpaši, lai aizsargātu ne tikai pasažierus, bet arī visus datu subjektus, kuru dati iekļauti pasažieru vārdu reģistrā (PNR — “Passenger Name Record”);

1.7

jāpanāk Rīcības kodeksa noteikumu par personas datu aizsardzību izpilde, it īpaši aviosabiedrību rīcībā esošo personas datu nodošana trešām valstīm (uzņēmumiem un valdības iestādēm) ir jāregulē Eiropas Savienības līmenī, noslēdzot divpusējus līgumus ar trešo valstu valdībām un atsakoties no nolīgumiem, kas nav tiesiski saistoši;

1.8

jāievieš jauni noteikumi, kas paredz, ka uz visiem PNR, ko izveido DRS abonenti, attiecas Rīcības kodeksa panti par personas datu aizsardzību. Tie jāattiecina arī uz aviosabiedrībām, kas PNR datu bāžu uzturēšanu nodod DRS pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uz ceļojumu aģentūrām, ceļojumu rīkotājiem un komercsabiedrībām;

1.9

jāatceļ noteikumi, kas paredz, ka abonentiem par vēlmi pārtraukt līgumu ar DRS operatoru ir jāpaziņo trīs mēnešus pirms līguma pārtraukšanas;

1.10

oficiāli jāatzīst, ka DRS operatori ir atbildīgi par datu apstrādi. Tas attiecas ne vien uz datiem par aviosabiedrību un dzelzceļa pakalpojumu izmantošanu, bet arī uz datiem par viesnīcu rezervāciju, automašīnu īri, ceļojumiem ar prāmi, apdrošināšanu un citiem šajās sistēmās iekļautajiem datiem;

1.11

jāveicina jaunu operatoru ienākšana DRS tirgū, tādējādi palielinot konkurenci sistēmu izplatītāju vidū. Ieguvēji būs abonenti un patērētāji, jo pakalpojumu un tehnoloģiju kvalitāte uzlabosies un konkurence pozitīvi ietekmēs cenu noteikšanu;

1.12

dzelzceļa pakalpojumu sniedzēji jārosina izplatīt savu piedāvājumu ar DRS starpniecību, tādējādi veicinot videi nekaitīgāku transporta veidu izmantošanu ES.

2.   Ievads

2.1

Komisija 2007. gada 15. novembrī ierosināja pārskatīt DRS rīcības kodeksu Nr. 2299/89. Minēto regulu izstrādāja, lai novērstu konkurences izkropļojumus īpašā tirgū, kurā nav pietiekami piemērot vienīgi vispārējus konkurences noteikumus. Tajā laikā DRS bija vienīgais efektīvais līdzeklis, ar kura palīdzību patērētāji varēja piekļūt ceļojumu informācijai. DRS piederēja aviosabiedrībām, kas tās kontrolēja.

2.2

DRS ir datorizētas sistēmas, ko izmanto, lai uzglabātu, atjaunotu un izplatītu ceļojumu informāciju, kā arī rezervētu ceļojumus.

2.2.1

Pašlaik darbojas četras DRS, proti, SABRE, Galileo, Worldspan un Amadeus. Tās visas pieder ASV, izņemot Amadeus, kas pieder Eiropai. Lai gan Galileo un Worldspan 2007. gadā apvienojās, tie joprojām darbojas kā atsevišķi uzņēmumi.

2.3

DRS darbības apstākļi ir pilnībā mainījušies.

2.3.1

Lielākā daļa aviosabiedrību, izņemot Air France, Lufthansa un Iberia  (1), ir pārdevušas savas DRS akcijas.

2.3.2

Attīstoties internetam, DRS vairs nav vienīgais pieejamais līdzeklis, lai rezervētu aviobiļetes. Tā kā visās Eiropas Savienības valstīs internets kļūst aizvien pieejamāks (2) un uzlabojas tehnoloģijas ceļojumu rezervēšanai tiešsaistē, DRS nozīme samazināsies un tas vairs nebūs vienīgais avots, kur iegūstama informācija par ceļojumiem.

2.4

Amerikas Savienoto Valstu DRS tirgū no 2004. gada tika atcelti ierobežojumi, vecākiem pārvadātājiem pilnībā atsakoties no DRS īpašumtiesībām. Kopš tā laika rezervēšanas izmaksas ir samazinājušās par 20-30 %. Eiropas Savienības pārvadātājiem ir grūti konkurēt ar ASV pārvadātājiem, jo ES pārvadātājiem nav iespēju vienoties par izdevīgākiem līgumiem ar DRS pakalpojumu sniedzējiem.

2.5

Tā kā spēkā ir Rīcības kodekss, Eiropas DRS tirgū joprojām dominē tikai daži uzņēmumi (oligopols), un galveno dalībnieku iespējas panākt sev vēlamo sarunu rezultātu nav vienādas. DRS operatori darbojas tirgū, kurā noiets ir garantēts, un šīm sistēmām ir īpaša nozīme ceļojuma aģentūru darbībā, savukārt aviosabiedrības ir palielinājušas savu ietekmi, attīstot biļešu izplatīšanu internetā.

2.6

Valda uzskats — ja attiecīgajā nozarē nav pieņemti īpaši noteikumi, nelikumīgas darbības, piemēram, cenu noteikšanu novērš Eiropas Savienības vispārējie konkurences noteikumi (tas tomēr neattiecas uz vecāko pārvadātāju darbību regulējošajiem noteikumiem).

3.   Analīze

3.1   Vecākie pārvadātāji.

3.1.1

Aviosabiedrības ar DRS īpašumtiesībām dēvē par “vecākajiem pārvadātājiem”. Vecāko pārvadātāju darbību regulējošo noteikumu atcelšana būtu pārlieku bīstama, jo trim no vislielākajām Eiropas aviolīnijām (Iberia, Lufthansa un Air France) pieder liela daļa Amadeus akciju. Konkurences izkropļojumu risks ir pārāk liels, un dominējošais stāvoklis iekšējā tirgū joprojām apdraud citu DRS un pārvadātāju, kam DRS nepieder, darbību.

3.1.2

Eiropas Savienībai jānosaka, ka aviosabiedrības (pašreiz un turpmāk) nedrīkst būt DRS īpašnieces vai akcionāres.

3.1.3

Pilnīga DRS un aviosabiedrību vai citu transporta pakalpojumu sniedzēju īpašumtiesību nodalīšana liegs vecākajiem pārvadātājiem iespēju noslēgt slepenas vienošanās vai rīkoties pretēji godīgas konkurences principiem. Tādā gadījumā Rīcības kodeksa vienkāršošanu varētu turpināt, atceļot daudzās normas, kas iekļautas Komisijas priekšlikumā 709-2007 un attiecas uz vecākajiem pārvadātājiem. Tādā rīcība sniegtu labumu ceļojumu izplatīšanas tirgum kopumā, jo DRS un aviosabiedrības konkurētu uz vienādiem nosacījumiem bez aizdomām vai bailēm par ļaunprātīgu izmantošanu.

3.1.4

Līdz šā mērķa sasniegšanai ir jāsaglabā 10. panta īpašie noteikumi par vecākajiem pārvadātājiem, lai novērstu konkurences izkropļojumus.

3.2   Informācijas atspoguļošanas neitralitāte — tiešsaistes un tradicionālās ceļojumu aģentūras.

3.2.1

Kodekss nodrošina, ka visi DRS lidojumu piedāvājumi ir neitrāli un ir sarindoti bez aizspriedumiem vai diskriminācijas. Ceļojumu aģentiem ir jāinformē klienti par lidojumu iespējām lidojuma ilguma secībā, sākot no īsākā lidojuma (pēc beznolaišanās tiešajiem lidojumiem nākamie ir tiešie lidojumi un netiešie lidojumi). Tomēr klienti var pieprasīt piedāvājumu sarindot saskaņā ar viņu individuālajām vajadzībām.

3.2.2

Mūsdienu tirgū saglabāt piedāvājuma neitralitāti ir praktiski neiespējami, jo īpaši tādēļ, ka uz tiešsaistes izplatīšanas kanāliem, piemēram, lidsabiedrību tīmekļu vietnēm un uzņēmumu pašrezervēšanas sistēmām, neitralitātes noteikumi neattiecas.

3.2.3

Tirgus pieprasījums nodrošina, ka klientam būs pieejami visi pārvadātāji, pat DRS piederošo tiešsaistes aģentūru, piemēram, Lastminute.com un ebookers, piedāvājumā parasti ir pieejama informācija par visu aviosabiedrību rezervējamām biļetēm, pat ja piedāvājumu izkārtojums ir subjektīvs.

3.2.4

Tīmekļa vietnes ceļojumu cenu salīdzināšanai (3) par attiecīgu samaksu piedāvā pārvadātājiem vai ceļojumu aģentūrām iespēju atrasties meklēšanas rezultātu pirmajā pozīcijā neatkarīgi no to piedāvātās cenas vai lidojuma laika. Patērētāji var sarindot lidojumus secībā, ņemot vērā dažādus kritērijus, piemēram, kopējo cenu, izlidošanas laiku, aviopārvadātāju vai lidojuma ilgumu. Tādēļ patērētājiem principā nav liegta pieeja neitrālai informācijai, jo informācija kā tāda ir pieejama. Patērētājs izvēlēsies to iespēju, kas viņam ir vispiemērotākā.

3.2.5

Uzņēmumos informāciju par lidojumiem atspoguļo, neievērojot neitralitātes principu, bet gan atkarībā no tā, kāda ir attiecīgā uzņēmuma komandējumu politika, lidojumu cenas un izvēlētais aviopārvadātājs.

3.2.6

Atceļot noteikumus par piedāvājuma neitralitāti, aviopārvadātāji varētu “nopirkt pirmo pozīciju” DRS piedāvājumos. Tomēr maz ticams, ka mazie aviopārvadātāji zaudēs nozīmīgu tirgus daļu iepriekš minēto iemeslu dēļ, jo patērētāji veiks izvēli, pamatojoties uz ceļojumu vajadzībām, nevis ņemot vērā piedāvājuma izkārtojumu. To var pielīdzināt Google meklējumu rezultātiem, kur informācija ir brīvi pieejama, kamēr noteikti pakalpojuma sniedzēji var maksāt par atrašanās vietu. Kādēļ ceļojumu nozarei vajadzētu citādus noteikumus?

3.2.7

Tādēļ būtu jāatceļ 5. pants par informācijas atspoguļošanu. Tā nav jāregulē, jo tirgus spēku mijiedarbība un patērētāju izvēle nodrošinās pieejamās ceļojumu informācijas godīgu atspoguļošanu.

3.2.8

Patērētāju interesēs pēc iespējas jānodrošina lidojumu cenu pārredzamība, tostarp attiecībā uz visiem nodokļiem, maksām, nodevām un DRS maksām, ko pievieno sākotnējai cenai. Tas ļaus izvairīties no aviosabiedrību piedāvājuma subjektivitātes, iekļaujot piemaksas tikai pirkšanas procesa vēlākā stadijā.

3.3   MIDT noteikumi.

3.3.1

MIDT apkopo sīku informāciju par ceļojumu aģentūru un lidsabiedrību globālajām rezervēšanas darbībām. DRS apkopo šo informāciju un pārdod to lidsabiedrībām. MIDT nodrošina lidsabiedrības ar vērtīgu un to konkurētspējai nozīmīgu informāciju, tostarp informāciju par ceļojumu aģentūru veiktajiem pasūtījumiem, ienākumiem un ceļojumu plānošanas sistēmu.

3.3.2

Aizliegums — tiešā vai netiešā veidā — iegūt informāciju par ceļojumu aģentūrām ļautu nodrošinātu vienādas iespējas aviosabiedrībām un ceļojumu aģentūrām, atbilstu patērētāju interesēm un sniegtu labumu tirgum kopumā. Šādā veidā rastos tiešas vai netiešas priekšrocības visiem tirgus dalībniekiem. Tā kā MITD datus var iegūt arī no citiem avotiem, piemēram, IATA (Starptautiskā gaisa transporta asociācija), abonentiem jāpiešķir tiesības brīvi vienoties par datu izmantošanu sarunās ar DRS operatoriem, lai pārlieku nemazinātu šīs informācijas vērtību.

3.3.3

Jāpapildina 7. pants, nosakot, ka aviosabiedrības un abonenti var brīvi risināt sarunas ar DRS operatoriem par MIDT datu iegādi.

3.4   DRS abonentu noteikumi.

3.4.1

Pašlaik spēkā esošie noteikumi mēģina aizsargāt ceļojumu aģentūras, proti, tās var pārtraukt līgumu ar DRS, paziņojot par to trīs mēnešus iepriekš.

3.4.2

Komiteja iesaka atcelt 6. panta 2. punktu, tādējādi ieinteresētajām pusēm dodot iespēju brīvi risināt sarunas.

3.5   Uzturēšanas līgumi.

3.5.1

Lai novērstu labvēlības statusa piešķiršanu vadošām lidsabiedrībām un jo īpaši vecākajiem pārvadātājiem, uzturēšanas noteikumi nebūtu jāiekļauj DRS līgumos. Ja vecākie pārvadātāji atsakās no DRS īpašumtiesībām, šo noteikumu var atcelt.

3.6   Datu aizsardzība.

3.6.1

PNR ir dokuments, ko izveido DRS operators, kad pasažieris ir rezervējis lidojumu, braucienu ar vilcienu, viesnīcu, noīrējis automašīnu, noslēdzis apdrošināšanu vai veicis citas ar ceļošanu saistītas darbības. Šajā dokumentā iekļautā informācija ir ļoti jūtīga, un tādēļ uz to ir jāattiecina stingri datu aizsardzības noteikumi. PNR ir norādīts pasažiera vārds, kontaktinformācija, dzimšanas datums, personīgā izvēle, kas var atklāt personas reliģisko piederību (piemēram, košera pieprasījums), informācija par personu, kas apmaksā biļetes, kredītkartes dati, informācija par draugiem, ģimenes locekļiem vai kolēģiem, kas dodas tajā paša ceļojumā, ceļojuma aģenta vārds un kontaktinformācija. Ja ceļojošā persona ir uzņēmuma pārstāvis, PNR dokumentā bieži tiek iekļauti kodi, kas norāda, kurš departaments vai klients apmaksā ceļojuma izdevumus, vai arī tos apmaksā arodbiedrība. Ir iespējams izveidot gan ceļojošo personu, gan citu subjektu, kas izmanto rezervēšanas sistēmu, detalizētu profilu, un Eiropas Savienības uzdevums ir nodrošināt šo personu datu aizsardzību kā paredzēts Rīcības kodeksā.

3.6.2

Rīcības kodeksa noteiktumus par datu aizsardzību DRS operatori sistemātiski pārkāpj, ja

a)

datus no ES nodod trešajai valstij;

b)

personīga rakstura informāciju apstrādā bez datu subjekta piekrišanas;

c)

DRS operatoru rīcībā esošo informāciju apstrādā mērķiem, kas nav saistīti ar rezervēšanu.

3.6.3

Turklāt šādā viedā tiek pārkāpta arī ES Direktīva 95/46 EK (kas papildina Rīcības kodeksa noteikumus par personas datu aizsardzību), jo tā paredz, ka DRS operatoram, kas atbildīgs par datu apstrādi, pirms personas datu atklāšanas ir jāsaņem attiecīgās personas piekrišana un ka minētos datus nedrīkst nodot valstīm, kuras neietilpst ES, izņemot, ja attiecīgā valsts var nodrošināt līdzvērtīgu datu aizsardzības līmeni. ASV nav likuma par personas datu aizsardzību, un ASV valdība un uzņēmumi var izveidot ceļotāju no ES profilu, pamatojoties uz viņu sniegtajiem datiem, un šos datus var neierobežoti saglabāt. Šajā sakarā var, piemēram, minēt ASV sistēmu APIS (Advanced Passenger Informations), kas paredz, ka datus par ceļotājiem no ES apstrādā ASV valdība, lai varētu izsniegt ieceļošanas atļauju.

3.6.4

Datu aizsardzības noteikumi ir jāpastiprina, it īpaši, lai aizsargātu ne tikai pasažierus, bet visus datu subjektus, kas izmanto PNR.

3.6.5

Eiropas Savienībai ir jāstiprina Rīcības kodeksa noteikumi par datu aizsardzību, it īpaši noteikumi, kas regulē, kā PNR iekļautos personu datus DRS operatori nodod trešām valstīm. Šajā jomā ir jānoslēdz divpusēji līgumi ar trešo valstu valdībām. Pašreizējie nolīgumi starp ASV un ES nav efektīvi un tiesiski saistoši.

3.6.6

Jāievieš jauni noteikumi, kas paredz, ka uz visiem PNR, ko izveido DRS abonenti, attiecas Rīcības kodeksa panti par personas datu aizsardzību. Tie jāattiecina arī uz aviosabiedrībām, kas PNR datu bāžu uzturēšanu nodod DRS pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uz ceļojumu aģentūrām, ceļojumu organizētājiem, uzņēmumiem un visām rezervēšanas sistēmām, kas savienotas ar DRS.

4.   Secinājumi un turpmākie pasākumi.

4.1

Rīcības kodeksa vienkāršošanas mērķis ir izveidot pašreizējai situācijai atbilstošāku ekonomisko vidi, kurā DRS konkurē ar cenām un pakalpojumu kvalitāti, vienlaicīgi nodrošinot patērētāju intereses kā galveno prioritāti.

4.2

Uzmanīgi jāpārrauga arī, kā minētā cenu noteikšanas brīvība ietekmē piedāvājumu apvienošanas pakāpi (piemēram, jauni dzelzceļa pārvadātāji vai zemo izmaksu pārvadātāji). Apvienojot dzelzceļa un zemo izmaksu pārvadātāju piedāvājumu ar DRS starpniecību, klientiem būs nodrošinātas zemākas cenas (un vairāk iespēju) ceļojumiem uz īsa/vidēja attāluma gala mērķiem. Tādējādi cenu konkurence starp iesaistītajiem pārvadātājiem varētu saasināties, un vidējā termiņā vai ilgtermiņā lidojumu cenas varētu kopumā pazemināties. Tas būtu liels ieguvums klientiem, kas saņem informāciju no DRS pakalpojumu sniedzējiem.

4.3

Jāveicina dzelzceļa piedāvājuma iekļaušana DRS, jo tas ir galvenais faktors, lai samazinātu gaisa transporta ietekmi uz apkārtējo vidi un veicinātu “videi nekaitīgākus” ceļošanas veidus.

4.4

Jāpārrauga, kāda ietekme būs noteikumu par informācijas atspoguļošanas neitralitāti atcelšanai. Tirgus spēkiem būtu jānovērš jebkāda — tostarp arī vecāko pārvadātāju — rīcība, kas kavē konkurenci. Kodeksa regulējošais mērķis nav panākt, ka vienīgais, konsolidētais un neitrālais informācijas avots ir DRS. Šādai rīcībai nebūtu jēgas, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, it īpaši interneta pavērtās iespējas.

4.5

Jāpievērš uzmanība arī tam, kāda būs ierosināto Rīcības kodeksa grozījumu sociāli ekonomiskā ietekme uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp aviopārvadātājiem un ceļojumu aģentiem, kuri, iespējams, visvairāk cietīs no DRS tirgu regulējošo noteikumu atcelšanas.

4.6

Eiropas Savienībai ir jāinformē sabiedrība par personas datu, kas nepieciešami rezervēšanai, izmantošanu. Daudzi iedzīvotāji nav informēti par DRS sistēmām un par to, kā izmanto viņu ievadīto informāciju. Ja šādus pasākumus neīstenos, datu subjektu tiesībām piekļūt saviem datiem (kā tas ierosināts Rīcības kodeksā) nebūs nozīmes. Līdz šim pasažieri nav pieprasījuši DRS sistēmām sniegt ar viņiem saistīto informāciju, jo viņi nezina, kas ar to notiek. Ja šāda iespēja būtu, viņi to noteikti izmantotu.

4.7

Konsultāciju procesā plašāk jāiesaista interešu grupas, piemēram, patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas un datu aizsardzības eksperti, kas nav tieši iesaistīti ceļojumu izplatīšanā. Tādējādi Eiropas Savienībā varēs gūt objektīvāku priekšstatu par DRS tirgu.

4.8

Jāanalizē tehnoloģiskie sasniegumi tādā jomā kā ceļojumu rezervēšana tiešsaistē. DRS un citi tūrisma nozares uzņēmumi veikuši ļoti nozīmīgus uzlabojumus no pieejamības un rezervēšanas viedokļa, kā arī posmā pēc rezervācijas. Šie uzlabojumi tiešsaistes tehnoloģijā paplašinās patērētāju iespējas un, iespējams, ka turpmāk būs vajadzīgas tiesiska rakstura izmaiņas.

4.9

Tehnoloģiju attīstība turpinās, un ASV lidsabiedrības jau ir tieši savienotas ar ceļojumu aģentūrām (apejot DRS). Tas nozīmē, ka pārmaiņas DRS vidē turpināsies. Atkarība no DRS pakalpojumu sniedzējiem samazinās, savukārt patērētāju, ceļojumu aģentu un lidsabiedrību iespējas arvien paplašinās.

4.10

Jaunu dalībnieku ienākšana tirgū ir jāveicina. Konkurences palielināšana Eiropas Savienības tirgū, kurā dominē tikai daži uzņēmumi (oligopols), veicinās DRS tirgus attīstību. Kopš noteikumu atcelšanas ASV tirgū ir parādījušies jauni DRS pakalpojumu sniedzēji (4), kuri izmanto jaunas tehnoloģijas un piedāvā aviosabiedrībām ļoti izdevīgus pakalpojumus par zemākām izmaksām.

4.11

Jānovērtē, kā izplatīšanas izmaksu samazināšanās ietekmē biļešu cenas un konkurenci ar ASV pārvadātājiem gan iekšējā, gan pasaules tirgū.

4.12

Pēc diviem vai trijiem gadiem Kodekss ir jāpārskata, lai novērtētu vecāko pārvadātāju stāvokli, personas datu aizsardzības noteikumu īstenošanu un situāciju tirgū un lai apspriestos ar citām interešu grupām, pirms pieņemt lēmumu par Kodeksa pārstrādāšanu.

Briselē, 2008. gada 29. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Dimitris DIMITRIADIS


(1)  Šiem uzņēmumiem pieder 46,4 %.Amadeus akciju.

(2)  Pašlaik visu ES dalībvalstu vidējais radītājs ir 50 % .

(3)  Piemēram, Kelkoo (http://www.kelkoo.fr).

(4)  Piemēram, G2 Switchworks un Farelogix, kuras dēvē arī par jaunajām DRS (“GDS New Entrants”).