19.4.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 85/6 |
Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību
(2007/C 85/02)
Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.
KOPSAVILKUMS
PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006
“KARLOVARSKÉ OPLATKY”
EK Nr.: CZ/PGI/005/0381/20.10.2004
ACVN ( ) AĢIN (X)
Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.
1. Atbildīgais departaments dalībvalstī:
Nosaukums: |
Úřad průmyslového vlastnictví |
||
Adrese: |
|
||
Tālr.: |
(420) 220 38 31 11 |
||
Fakss: |
(420) 224 32 47 18 |
||
E-pasts: |
posta@upv.cz |
2. Grupa:
Nosaukums: |
Sdružení výrobců Karlovarských oplatek |
||
Adrese: |
|
||
Tālr.: |
(420) 353 56 30 06 |
||
Fakss: |
(420) 353 56 30 06 |
||
E-pasts: |
obchod@karlovarskapekarna.cz |
||
Sastāvs: |
ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( ) |
3. Produkta veids:
2.4. grupa: sausie cepumi — vafeles
4. Specifikācija:
(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)
4.1. Nosaukums: “Karlovarské oplatky”
4.2. Apraksts: “Karlovarské oplatky ”ražo pēc tradicionālas receptes, tās ir plakanas, apaļas plāksnes aptuveni 19 cm diametrā. Produkts sastāv no divām plānām vafeļu plāksnēm, uz kurām attēlots tām raksturīgais reljefs — ārējā malā novietots 30 mm plats loks lapota zara veidolā, zem tā atrodas vismaz 20 mm plats, izliekts uzraksts Karlovarské oplatky. Vafeles vidus daļā redzams kūrortpilsētas Karlovi Varu simbols — vai nu minerālūdens strūklaka, vai kalnu kaza, kas saskaņā ar leģendu ir saistīta ar Karlovi Varu izveidošanos. No vafeļu ražošanā izmantotajām izejvielām īpaši izceļas Karlovi Varu ārstnieciskais karsto avotu ūdens, kas būtiski ietekmē vafeļu garšu un mitruma saturu. Viena vafele sastāv no divām kopā izceptām vafeļu plāksnēm, kam pirms cepšanas uzklāta cukura un lazdu riekstu masa vai (atkarībā no veida) dažādu garšvielu masa, pārsvarā mandeļu, kakao, vaniļas vai kanēļa. Vafeles ir kraukšķīgas, vieglas, plānas un apaļas, ar reljefu virsmu. Tām ir arī tikai šim produktam raksturīga garša un smarža.
“Karlovarské oplatky ”pamata izejvielas ir kviešu milti, Karlovi Varu ārstnieciskais karsto avotu ūdens, augu tauki, cukurs, piens, sakultas olas, ciete, cepamais pulveris, sviests un, atkarībā no izmantotās pildījuma masas, lazdu rieksti, mandeles, kakao pulveris, vaniļa vai kanēlis.
“Karlovarské oplatky ”ražošanā izmantotajam Karlovi Varu ārstnieciskajam karsto avotu ūdenim ir īpašas, noteiktajam apgabalam raksturīgas iezīmes. No citām vafelēm šīs vafeles atšķiras ar iezīmēm, ko tās gūst no īpašā Karlovi Varu ārstnieciskā karsto avotu ūdens, jo īpaši ar kraukšķīgumu un tām raksturīgo garšu un smaržu. Karlovi Varu ārstnieciskais karsto avotu ūdens ir dabisks bikarbonātus, sulfātus un hlorīdus saturošs ūdens, kas 73 °C karsts pa tektonisko plaisu līdz virszemei sūcas no vairāk nekā 800 m dziļuma. Ūdens sastāvā ir litijs, nātrijs, kālijs, rubīdijs, cēzijs, varš, berilijs, magnēzijs, kalcijs, stroncijs, cinks, kadmijs, alumīnijs, alva, svins, arsēns, antimons, selēns, mangāns, dzelzs, kobalts, niķelis, fluorīdi, hlorīdi, bromīdi, sulfāti, bikarbonāti, karbonāti un silīcijskābe. Jau gadsimtiem ilgi Karlovi Varos, Čehijas lielākajā kūrortā, tas izmantots hronisku kuņģa čūlu, žults izvadkanālu diskinēzijas, tostarp postholecistektomijas sindroma, hronisku aknas un aizkuņģa dziedzera funkciju traucējumu, kā arī nierakmeņu un podagras terapijā. “Karlovarské oplatky ”ir viegli sagremojamas, un tām ir zema kaloriskā vērtība; minētās īpašības vafelēm piemīt to sastāvdaļu, jo īpaši, Karlovi Varu ārstnieciskā karsto avotu ūdens dēļ.
“Karlovarské oplatky ”ražo gabalos. Tās iepakotas kārbās pa piecām (125 g), sešām (150 g) vai astoņām (200 g) vafelēm katrā.
4.3. Ģeogrāfiskais apgabals: Kūrortpilsētas Karlovi Vari teritorija.
4.4. Izcelsmes apliecinājums: Ražošanas norise atbilst spēkā esošajiem noteikumiem par pārtikas produktu ražošanu, un ražošanas procesā izmanto HACCP sistēmu. Ražotāji reģistrē izejvielu piegādātājus un galaproduktu tirgotājus. Visiem produktiem pievienota informācija par ražotāju. Atbilstību specifikācijām uzrauga valsts kompetentās iestādes vietējais birojs, proti, Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas Pilzenes apgabala inspekcija (Státní zemědělská a potravinářská inspekce).
4.5. Ražošanas metode: “Karlovarské oplatky ”sastāv no divām plānām vafeļu plāksnēm, produkta diametrs ir aptuveni 19 cm, un uz vafelēm attēlots īpašs reljefs. Vafeļu mīklu sagatavo, iepriekš uzskaitītās sastāvdaļas (skatīt 4.2.) sajaucot ar svaigu Karlovi Varu karsto avotu ūdeni, pirms tam augu taukiem jābūt uzkarsētiem līdz kušanas temperatūrai. Labi sajauktu šķidro, iedzelteno mīklu, kuras apjoms nepalielinās, jo tajā nav ierauga (pretstatā citiem ceptiem produktiem), pirms ieliešanas rotējošas cepeškrāsns tvertnē aptuveni 60 minūtes ilgi nobriedina 20–26 °C grādu temperatūrā. Vafeļu plāksnes cep, uz rotējošām, 220 °C grādus karstām cepamplātnēm (aprīkojums, ko parasti izmanto vafeļu cepšanai) uzlejot plānu mīklas kārtu; parasti ražošanas procesa rezultātā iegūst līdz 2 mm biezu vafeli. Izmantojot minēto paņēmienu izceptas vafeļu plāksnes vismaz 48 stundas uzglabā mitrināšanas kamerā, kur atkal izmanto Karlovi Varu ārstniecisko karsto avotu ūdeni — šoreiz mitrināšanai. Mitrināšanas kamerā vafeļu plāksnes īpašā veidā jāizkārto un jānoslogo tā, lai plāksnes tiktu mitrinātas atbilstīgi ražošanas procesa prasībām un lai tās nedeformētos. Mitrināšanas kameras gaisam jābūt 40 °C grādu karstam, bet gaisa mitrumam — 90 %. Ražošanas procesa beigās vafeļu plāksnes novieto uz īpašām 180 °C grādus karstām, rotējošām cepamplātnēm (līdzīgām kā tās, kuras parasti izmanto divu vafeļu plākšņu saspiešanai, taču atšķirībā no rotējošām vafeļu plākšņu cepeškrāsnīm šīs neveido reljefu) un pēc cukura un lazdu riekstu vai citai vafeļu šķirnei vajadzīgās masas uzklāšanas (skatīt 4.2.) no divām vafeļu plāksnēm izcep vienu vafeli. Pildījuma masu gatavo, visas sastāvdaļas saberžot un sajaucot smalkā pulverī, ko pēcāk uz vafeles apakšējās plāksnes ar roku uzklāj tā, lai pildījuma kārta nebūtu biezāka par 1 mm, pēc tam to pārklāj ar otru vafeles plāksni un cep, līdz vafele ir gatava. Lai nodrošinātu produkta kvalitāti un tam raksturīgās īpašības, ir būtiski, lai vismaz mīklas iejaukšana, cepšana, vafeļu nogatavināšana un veidošana no vafeļu plāksnēm notiktu noteiktajā apgabalā.
4.6. Saikne: “Karlovarské oplatky ”specifiskās iezīmes rada Karlovi Varu karsto avotu ūdens, kas iegūts no noteiktā ģeogrāfiskā apgabala avotiem, un tam raksturīgās īpašības, kā arī tradicionālā recepte (skatīt 4.2.).
Pirmās vēsturiskās ziņas par “Karlovarské oplatky ”ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā datētas ar 18. gadsimta vidu. Par vafeļu cepšanu liecina vecākās saglabātās metāla vafeļu pannas, kas patlaban atrodas Karlovi Varu muzejā, un grāmatā Karlsbad, Beschrieben zur Bequemlichkeit der hohen Gäste 1788. gadā publicēta rakstiska liecība. Sākotnēji “Karlovarské oplatky ”tika ceptas mājas apstākļos, pirmā zināmā vafeļu ceptuve (kaut arī neliela ceptuve, kas bija daļa viesnīcas virtuves) acīmredzot bija viesnīcā U zlatého štítu, ko aptuveni 1810. gadā vadīja Anna Grasmuck, grāfa Josef von Bolza sieva. Tomēr ir iespējams, ka līdz 19. gadsimta vidum pieprasījumu pēc “Karlovarské oplatky ”apmierināja gandrīz tikai mājas apstākļos ceptā produkcija.
“Karlovarské oplatky ”ražošanā specializējušās ceptuves tika izveidotas tikai 19. gadsimta otrajā pusē. 1867. gadā darbību uzsāka, iespējams, visplašāk pazīstamā ceptuve Bayer, kuras produkciju piegādāja pat Vācija ķeizaram Vilhelmam I un kura starptautiskās izstādēs saņēma virkni apbalvojumu. Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā 1904. gadā darbojās jau 22 ceptuves, kurās ražoja “Karlovarské oplatky”. Tolaik ceptuvēs tika izcepti aptuveni četri miljoni vafeļu gadā.
“Karlovarské oplatky ”ražošanas un tirdzniecības apjoms turpināja pieaugt līdz pat pirmskara periodam, t.i., līdz 1939. gadam. Tolaik noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, t.i., kūrortpilsētā Karlovi Vari “Karlovarské oplatky ”ražoja 26 specializējušies ražotāji. Pēc otrā pasaules kara “valsts pārvaldes iestāžu ”vadībā ražošanu turpināja aptuveni puse uzņēmumu. Pēc 1948. gadā notikušās nacionalizācijas līdz 1989. gadam “Karlovarské oplatky ”tika ražotas valsts uzņēmuma Orion Karlovi Varu rūpnīcā.
Pēc tirgus ekonomikas atkalieviešanas “Karlovarské oplatky ”ražotāju asociācijas dalībnieki noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā atjaunoja “Karlovarské oplatky ”ražošanas tradīcijas.
“Karlovarské oplatky ”Karlovi Varos ražotas jau ilgāk nekā divsimt gadus. Vietējo ražotāju uzticības un uzcītības dēļ šis populārais konditorejas izstrādājums kļuvis par Karlovi Varu tradicionālo produktu.
Slavas un atzinības virsotni “Karlovarské oplatky ”sasniedza pēdējā un iepriekšpēdējā gadsimtā. Parīzes 1900. gada Pasaules izstādē tām piešķīra zelta medaļu. Kā apstiprināja Čehijas Republikas ģenerālkomisārs, vafeles (Čehijas tradicionālais produkts) bija viens no Hannoverē notikušās pasaules mēroga izstādes EXPO 2000 Čehijas paviljonā visvairāk pārdotajiem produktiem.
Cilmes vietas nosaukums “Karlovarské oplatky ”1974. gada 1. februārī Čehijas cilmes vietas nosaukumu reģistrā reģistrēts ar 72. kārtas numuru.
4.7. Pārbaudes struktūra:
Nosaukums: |
Státní zemědělská a potravinářská inspekce, inspektorát Plzeň |
||
Adrese: |
|
||
Tālr.: |
(420) 377 43 34 11 |
||
Fakss: |
(420) 377 45 52 29 |
||
E-pasts: |
plzen@szpi.gov.cz |
4.8. Marķējums: “Karlovarské oplatky”
Produkta cilmei jābūt galvenajai produkta un/vai tā iepakojuma iezīmei.
(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.