[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 8.3.2007

COM(2007) 89 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMAM

par vēstuļu apmaiņas veidā noslēdzamo nolīgumu attiecībā uz tā protokola provizorisku piemērošanu, ar kuru nosaka Eiropas Kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu laika posmam no 2006. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 31. maijam

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Eiropas Kopiena un Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika ir apspriedušas un 2006. gada 25. jūnijā parafējušas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, ar kuru Kopienas zvejniekiem piešķir zvejas iespējas Santomes un Prinsipi zvejas zonā. Šis parterattiecību nolīgums, kam pievienots protokols un tā pielikums, ir noslēgts uz 4 gadiem, sākot no spēkā stāšanās dienas, un tas ir pagarināms. Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ar to atceļ un aizstāj Eiropas Kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas Zivsaimniecības nolīgumu par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem, kurš stājās spēkā 1984. gadā.

Protokols un tā pielikums, ar ko paredz tehniskos un finansiālos nosacījumus zvejai, kuru veic EK kuģi, ir noslēgts uz četriem gadiem, sākot no 2006. gada 1. jūnija. Kamēr nav stājies spēkā jaunais nolīgums, protokols un pielikums stājas spēkā dienā, kad puses viena otrai ir paziņojušas par vajadzīgo procedūru pabeigšanu. Tos piemēro no 2006. gada 1. jūnija.

Jaunā partnerattiecību nolīguma galvenais mērķis ir attīstīt ciešāku sadarbību starp Eiropas Kopienu un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku, lai izveidotu partnerattiecību struktūru, kurā abu pušu interesēs ir īstenot ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Santomes un Prinsipi zvejas zonā. Komisija savu nostāju sarunās formulēja, pamatojoties arī uz retrospektīvu un provizorisku novērtējumu, kuru veica neatkarīgi eksperti.

Puses ir iesaistījušās politiskā dialogā par tās interesējošiem zivsaimniecības nozares jautājumiem. Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas pašreizējās prioritātes ļauj, pusēm vienojoties, partnerattiecību nolīgumā izvirzīt mērķus un formulēt ar tiem saistītās gada un daudzgadu programmas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un atbildīgu nozares pārvaldību.

Partnerattiecību nolīgumā turklāt paredzēts veicināt ekonomisko, zinātnisko un tehnisko sadarbību zivsaimniecībā un ar to saistītajās nozarēs.

Finansiālā ieguldījuma apjoms gadā ir EUR 663 000. No šā finansiālā ieguldījuma 50 % ir ikgadējs finansiāls atbalsts Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas izstrādei un īstenošanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un atbildīgu zvejniecību. Šo finansiālo atbalstu apgūst saskaņā ar gada un daudzgadu programmām (sk. iepriekš).

Nolīgumā paredzētas zvejas iespējas divās kategorijās: 1) zvejas kategorijā „tunzivju saldētājseineri” — 25 kuģi; 2) zvejas kategorijā „kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām” — 18 kuģi.

Katrā kategorijā kuģu īpašniekiem tika noteiktas maksas, un tās kopumā varētu palielināt Santomes un Prinsipi ikgadējo ieņēmumu aptuveni par EUR 165 900.

Tāpēc Komisija ierosina Padomei ar lēmumu pieņemt vēstuļu apmaiņas veidā noslēgtu nolīgumu par jaunā protokola provizorisku piemērošanu pirms tā galīgās stāšanās spēkā.

Priekšlikumu Padomes regulai par jaunā nolīguma noslēgšanu izskatīs atsevišķā procedūrā.

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMAM

par vēstuļu apmaiņas veidā noslēdzamo nolīgumu attiecībā uz tā protokola provizorisku piemērošanu, ar kuru nosaka Eiropas Kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu laika posmam no 2006. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 31. maijam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 300. panta 2. punktu saistībā ar 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

1. Kopiena un Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika ir apspriedušas un parafējušas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, ar kuru Kopienas zvejniekiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas ir Santomes un Prinsipi Republikas suverenitātē vai jurisdikcijā.

2. Jānodrošina zvejas turpināšanās laikā starp tā iepriekšējā protokola darbības beigām, ar ko nosaka zvejas iespējas Santomes un Prinsipi ūdeņos, un dienu, kad stājas spēkā jaunais protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā partnerattiecību nolīgumā.

3. Tādēļ Kopiena un Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika ir parafējušas nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā par jaunā protokola provizorisku piemērošanu.

4. Kopienas interesēs ir apstiprināt minēto nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā.

5. Ir jānosaka zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm,

IR NOLEMUSI ŠADI.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā apstiprina vēstuļu apmaiņas veidā noslēdzamo nolīgumu par tā protokola provizorisku piemērošanu, ar kuru laika posmam no 2006. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 31. maijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā.

Vēstuļu apmaiņas veidā sagatavotā nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Nolīgumu provizoriski piemēro no 2006. gada 1. jūnija.

3. pants

Partnerattiecību nolīguma protokolā noteikto zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm ir šāds.

Zvejas kategorija | Kuģa tips | Dalībvalsts | Zvejas licences vai kvota |

Tunzivju zveja | Tunzivju saldētājseineri | Spānija | 13 |

Francija | 12 |

Tunzivju zveja | Kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām | Spānija | 13 |

Portugāle | 5 |

Ja protokolā noteiktās zvejas iespējas ar minēto dalībvalstu iesniegtajiem licences pieprasījumiem nav pilnībā apgūtas, Komisija var izskatīt no jebkuras citas dalībvalsts iesniegtus licences pieprasījumus.

4. pants

Dalībvalstīm, kuru kuģi zvejo saskaņā ar šo nolīgumu, ir jāpaziņo Komisijai par nozveju no katra krājuma, kas gūta Santomes un Prinsipi zvejas zonā saskaņā ar kārtību, kura paredzēta Komisijas 2001. gada 14. marta Regulā (EK) Nr. 500/2001, kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2847/93[1].

5. pants

Padomes priekšsēdētāju pilnvaro izraudzīties personas, kuras ir tiesīgas parakstīt vēstuļu apmaiņas veidā noslēdzamo nolīgumu, lai padarītu to saistošu Kopienai.

Briselē, […]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Pielikums

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā par tā protokola provizorisku piemērošanu, ar kuru laika posmam no 2006. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 31. maijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas Nolīgumā par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem

A. Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības vēstule

Godātais kungs!

Atsaucoties uz 2006. gada 25. maijā parafēto protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu laika posmam no 2006. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 31. maijam, man ir gods Jūs informēt, ka Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika ir gatava šā protokola provizoriskai piemērošanai no 2006. gada 1. jūnija līdz dienai, kad tas stāsies spēkā atbilstīgi minētā protokola 12. pantam, ja Eiropas Kopiena ir gatava rīkoties tāpat.

Šādā gadījumā protokola 2. pantā noteiktā finansiālā ieguldījuma pirmais maksājums būtu jāveic vēlākais 2007. gada 15. maijā.

Būšu pateicīgs, ja apliecināsit Eiropas Kopienas piekrišanu šādam provizoriskam piemērojumam.

Ar cieņu —

Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības vārdā —

B. Eiropas Kopienas vēstule

Godātais kungs!

Man ir gods apliecināt, ka esmu saņēmis šādu Jūsu vēstuli ar šīsdienas datumu:

„Atsaucoties uz 2006. gada 25. maijā parafēto protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu laika posmam no 2006. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 31. maijam, man ir gods Jūs informēt, ka Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika ir gatava šā protokola provizoriskai piemērošanai no 2006. gada 1. jūnija līdz dienai, kad tas stāsies spēkā atbilstīgi minētā protokola 12. pantam, ja Eiropas Kopiena ir gatava rīkoties tāpat.

Šādā gadījumā protokola 2. pantā noteiktā finansiālā ieguldījuma pirmais maksājums būtu jāveic vēlākais 2007. gada 15. maijā.”

Man ir gods apliecināt Eiropas Kopienas piekrišanu šādam provizoriskam piemērojumam.

Ar cieņu —

Eiropas Savienības Padomes vārdā —

Protokols, ar ko laika posmam no 2006. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 31. maijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības Nolīgumā par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem

1. pantsPiemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Sākot no 2006. gada 1. jūnija un uz 4 gadiem saskaņā ar Nolīguma 5. pantu zvejas iespējas ir noteiktas šādi.Tālu migrējošajām sugām (sugām, kas minētas ANO 1982. gada konvencijas 1. pielikumā):

▪ tunzivju saldētājseineri — 25 kuģi,

▪ kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām — 18 kuģi.

2. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 4. un 5. pantam.

3. Kuģi, kas peld ar Kopienas dalībvalsts karogu, Santomes un Prinsipi zvejas zonā var zvejot tikai tad, ja tiem ir zvejas licence, kas izdota saskaņā ar šo protokolu un tam pievienotajā pielikumā aprakstīto kārtību.

2. pantsFinansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Nolīguma 7. pantā minēto finansiālo ieguldījumu veido — no vienas puses — 1. pantā noteiktajam laikposmam paredzēta ikgadēja summa EUR 552 500 apmērā, kas gadā atbilst 8 500 t lielam atskaites daudzumam, un — no otras puses — īpaša ikgadēja atbalsta summa EUR 110 500 apmērā, kas paredzēta Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas iniciatīvu izstrādei un īstenošanai. Šī īpašā atbalsta summa ir Nolīguma 7. pantā definētā vienreizējā finansiālā ieguldījuma neatņemama daļa.

2. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 4., 5. un 7. pantam.

3. Šā panta 1. punktā minētās summas — kopā EUR 663 000 — Kopiena maksā ik gadu šā protokola piemērošanas laikposmā.

4. Ja kopējais daudzums, kuru Kopienas kuģi nozvejojuši Santomes un Prinsipi ūdeņos, pārsniedz 8500 tonnas gadā, katra nozvejotā papildu tonna EUR 552 500 lielā finansiālā ieguldījuma apmēru palielina par EUR 65. Tomēr Kopienas šādi samaksātā kopējā ikgadējā summa nedrīkst būt lielāka par divkāršotu atskaites daudzumam atbilstošo summu jeb EUR 1 105 000. Ja Kopienas kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu (17 000 tonnas), kas atbilst divkāršotai kopējai ikgadējai summai, tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto daudzumu, izmaksā nākamajā gadā.

5. Šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu izmaksā vēlākais 2007. gada 15. maijā par pirmo gadu un vēlākais 2007., 2008. un 2009. gada 31. jūlijā par nākamajiem gadiem.

6. Ievērojot 6. panta noteikumus, Santomes un Prinsipi iestādēm ir tiesības brīvi lemt par šā finansiālā ieguldījuma izlietošanu.

7. Finansiālo ieguldījumu pārskaita Valsts kases kontā, kuru atvērusi Santomes un Prinsipi iestāžu izraudzīta finanšu iestāde.

3. pantsSadarbība atbildīgas zvejniecības nodrošināšanai un zinātniskā sadarbība

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Santomes un Prinsipi ūdeņos, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2. Šā protokola darbības laikā Kopiena un Santomes un Prinsipi iestādes veic resursu stāvokļa monitoringu Santomes un Prinsipi zvejas zonā.

3. Puses apņemas atbildīgas zvejniecības jomā veicināt sadarbību apakšreģiona mērogā un jo īpaši COREP satvarā.

4. Saskaņā ar Nolīguma 4. pantu un pamatojoties uz Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā ( ICCAT ) pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām, un ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko informāciju, Puses apspriežas Nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai — attiecīgā gadījumā, pēc zinātniskas apspriedes (iespējams, apakšreģiona mērogā) un pēc savstarpējas vienošanās — pieņemtu tādus pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai, kas ietekmē Kopienas kuģu darbību.

4. pants Savstarpēji saskaņoto zvejas iespēju pārskatīšana

1. Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, pēc savstarpējas vienošanās var palielināt, ciktāl 3. panta 4. punktā minētās zinātniskās apspriedes secinājumi apstiprina to, ka šāds palielinājums neapdraudēs Santomes un Prinsipi resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā 2. panta 1. punktā minēto EUR 552 500 lielo finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam palielina. Tomēr Eiropas Kopienas samaksātā finansiālā ieguldījuma kopējā summa, ņemot vērā atskaites daudzumu, nedrīkst pārsniegt EUR 552 500 lielo summu vairāk nekā divas reizes. Ja Kopienas kuģu gadā nozvejotais daudzums divkārt vai vairāk pārsniedz 8500 tonnas (t.i., ja tas pārsniedz 17 000 tonnas), tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto daudzumu, izmaksā nākamajā gadā.

2. Ja Puses vienojas samazināt 1. pantā minētās zvejas iespējas, finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina.

3. Var pārskatīt arī zvejas iespēju sadalījumu starp dažādu tipu kuģiem, ja Puses par to ir apspriedušās un vienojušās, ievērojot 3. pantā minētās zinātniskās apspriedes ieteikumus par to krājumu pārvaldību, kurus pārskatītais sadalījums var ietekmēt. Puses vienojas par attiecīgām finansiālā ieguldījuma korekcijām, ja tās vajadzīgas pārskatītā zvejas iespēju sadalījuma dēļ.

5. pants Jaunas zvejas iespējas

1. Ja Kopienas kuģi vēlas saņemt 1. pantā neminētas zvejas iespējas, Kopiena un Santome un Prinsipi apspriežas par šādas atļaujas saņemšanas iespējām. Attiecīgā gadījumā Puses vienojas par jauno zvejas iespēju piešķiršanas nosacījumiem un — ja vajadzīgs — izdara grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

6. pantsIzpildes apturēšana un finansiālā ieguldījuma maksājumu pārskatīšananeparedzētu apstākļu gadījumā

1. Ja rodas neparedzēti apstākļi, kuri nav dabas parādības un traucē zvejot Santomes un Prinsipi ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), Eiropas Kopiena var pārtraukt 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus. Lēmumu par maksājumu pārtraukšanu pieņem pēc Pušu apspriešanās, kas notikusi vēlākais divus mēnešus pēc jebkuras Puses pieprasījuma, un ar nosacījumu, ka Kopiena ir izmaksājusi visas summas, kuras pienācās izmaksāt līdz maksājumu pārtraukšanas dienai.

2. Finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk, tiklīdz Puses pēc apspriešanās ir vienojušās par to, ka zveju traucējošie apstākļi vairs nepastāv un/vai ka ir iespējams zveju atsākt.

3. Derīguma termiņu licencēm, kuras izdotas Kopienas kuģiem un kuru darbība tiek apturēta, tiklīdz tiek pārtraukti finansiālā ieguldījuma maksājumi, pagarina uz laiku, kas atbilst zvejas pārtraukuma ilgumam.

7. pantsAtbildīgas zvejniecības veicināšana Santomes un Prinsipi ūdeņos

1. No 2. pantā minētās finansiālā ieguldījuma kopējās summas (EUR 663 000) 50 % jeb EUR 331 500 ik gadu novirza tādu Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas iniciatīvu atbalstam un īstenošanai, kas paredzētas ilgtspējīgas zivsaimniecības un atbildīgas zvejniecības veicināšanai.

Attiecīgo summu Santome un Prinsipi pārvalda saskaņā ar mērķiem, kurus pēc savstarpējas vienošanās un atbilstīgi Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas tābrīža prioritātēm Puses izvirza, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un atbildīgu nozares pārvaldību, kā arī saskaņā ar attiecīgajām gada un daudzgadu programmām, kas paredzētas šā panta 2. punktā.

2. Pēc Santomes un Prinsipi priekšlikuma un lai īstenotu iepriekšējā punkta noteikumus, iespējami drīz, bet vēlākais trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Kopiena un Santome un Prinsipi nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās izpildes noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

(a) gada un daudzgadu vadlīnijas par to, kā izmantot 1. punktā minēto finansiālā ieguldījuma procentuālo daudzumu un konkrētā gadā plānotajām iniciatīvām īpaši atvēlētās summas;

(b) gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai ar laiku nodrošinātu ilgtspējīgu zivsaimniecību un atbildīgu zvejniecību, ņemot vērā Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas prioritātes vai prioritātes citās politikas jomās, kas ir saistītas ar atbildīgas zvejniecības un ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšanu vai ietekmē to;

(c) ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras;

(d) šā panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma kopējās summas procentuālās daļas iespējama pārskatīšana, kas piemērojama nākamajos gados pēc šā protokola piemērošanas pirmā gada.

3. Visi ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā vai konkrētā gadā plānotajām iniciatīvām īpaši atvēlēto summu izmantojumā Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

4. Ik gadu Santome un Prinsipi lemj par to, kādu daļu no 1. punktā minētajam procentuālajam daudzumam atbilstošās summas piešķirt daudzgadu programmas īstenošanai. Protokola piemērošanas pirmajā gadā par minēto piešķīrumu Kopiena jāinformē laikā, kad Apvienotajā komitejā notiek nozares daudzgadu programmas apstiprināšana. Attiecībā uz katru turpmāko protokola piemērošanas gadu Santome un Prinsipi Kopienai par minēto piešķīrumu paziņo vēlākais iepriekšējā gada 1. maijā.

5. Ja nozares daudzgadu programmas īstenošanas ikgadējais novērtējums dod attiecīgu pamatojumu, Eiropas Kopiena var pieprasīt šā protokola 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma atkārtotu pārskatīšanu, lai programmas īstenošanai faktiski piešķirto finansējumu izlietotu saskaņā ar novērtējuma rezultātiem.

8. pantsStrīdi un protokola piemērošanas apturēšana

1. Visus Pušu strīdus par šā protokola interpretāciju vai piemērošanu risina, Pusēm apspriežoties Nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, kuru vajadzības gadījumā sapulcina ārkārtas sanāksmē.

2. Neierobežojot 9. panta noteikumus, protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja Pušu strīdu uzskata par nopietnu un ja apspriedēs Apvienotajā komitejā, kā paredzēts 1. punktā, nav panākts izlīgums.

3. Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

4. Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu izlīgstot. Ja izdodas panākt izlīgumu, protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

9. pantsProtokola piemērošanas apturēšana nemaksāšanas gadījumā

Ievērojot 6. panta noteikumus, ja Kopiena neveic 2. pantā paredzētos maksājumus, šā protokola darbību var apturēt ar šādiem nosacījumiem.

(a) Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes paziņo Eiropas Komisijai par nemaksāšanu. Pēdējā izdara vajadzīgās pārbaudes un attiecīgā gadījumā ne vēlāk kā 60 darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas veic maksājumu.

(b) Ja nav izdarīts maksājums vai nav attiecīga maksājuma neesības pamatojuma šā protokola 2. panta 5. punktā noteiktajā termiņā, Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm ir tiesības apturēt protokola piemērošanu. Par to tās tūlīt informē Eiropas Komisiju.

(c) Protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikts attiecīgais maksājums.

1 0. pants Piemērojamie valsts tiesību akti

Kopienas zvejas kuģu darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos reglamentē Santomē un Prinsipi piemērojamie tiesību akti, izņemot ja Nolīgumā vai šajā protokolā ar tā pielikumu un papildinājumiem ir noteikts citādi.

11. pantsAtcelšana

Ar šo atceļ pielikumu Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Republikas Nolīgumam par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem, un to aizstāj ar šā protokola pielikumu.

12. pantsStāšanās spēkā

1. Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

2. Tos piemēro no 2006. gada 1. jūnija.

PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ KOPIENAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBU SANTOMES UN PRINSIPI ZVEJAS ZONĀ

I NODAļA — ZVEJAS LICENčU PIEPRASīšANA UN IZDOšANA

1. iedaļa Licenču izdošana

1. Licences zvejai Santomes un Prinsipi zvejas zonās var iegūt tikai tie kuģi, kam uz to ir tiesības.

2. Kuģis ir tiesīgs saņemt licenci, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Santomē un Prinsipi. Tiem ir jāatbilst Santomes un Prinsipi iestāžu prasībām: vajadzīgs, lai tie būtu izpildījuši visas saistības, kas skar to zvejas darbības Santomē un Prinsipi atbilstīgi zivsaimniecības nolīgumiem, kuri noslēgti ar Kopienu.

3. Kopienas kompetentās iestādes vismaz 15 darbdienas pirms vēlamā licences derīguma termiņa sākuma (elektroniski) iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar Nolīgumu.

4. Pieprasījumus iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai, izmantojot veidlapu, kuras paraugs pievienots šā pielikuma I papildinājumā. Santomes un Prinsipi iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu saistībā ar zvejas licences pieprasījumu saņemto datu konfidencialitāti. Šos datus izmantos vienīgi saistībā ar Zivsaimniecības nolīguma īstenošanu.

5. Licences pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

- pierādījums par vienotas likmes avansa maksājuma nokārtošanu uz licences derīguma termiņa laiku,

- (citi dokumenti vai apliecinājumi, kas vajadzīgi saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kurus atbilstīgi Protokolam piemēro attiecīgā tipa kuģiem).

6. Licences maksu iemaksā kontā, kuru Santomes un Prinsipi iestādes norāda saskaņā ar Protokola 2. panta 7. punktu.

7. Licences maksā ietilpst valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

8. Visiem kuģiem licences izdod 15 darbdienās pēc tam, kad par zivsaimniecību atbildīgā Santomes un Prinsipi ministrija ir saņēmusi visus 5. punktā minētos dokumentus, un kuģu īpašnieki vai viņu aģenti licences saņem ar Eiropas Komisijas Gabonā esošās delegācijas starpniecību.

9. Licenci izdod konkrētam kuģim, un to nevar izmantot cits kuģis.

10. Tomēr pēc Eiropas Kopienas pieprasījuma, ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, kuģa licenci bez papildu maksas aizstāj ar jaunu licenci, ko izdod citam tādas pašas, Protokola 1. pantā minētas kategorijas kuģim. Šādā gadījumā, aprēķinot nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu maksājums, ņem vērā kopējo abu kuģu nozvejoto daudzumu.

11. Pirmā kuģa īpašnieks vai aģents ar Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību nodod anulēto licenci atpakaļ kompetentajām Santomes un Prinsipi iestādēm.

12. Jaunā licence stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks atdod anulēto licenci par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai. Eiropas Komisijas delegāciju Gabonā informē par licences atdošanu.

13. Licencei vienmēr jāatrodas uz kuģa. Eiropas Kopiena pastāvīgi atjaunina to kuģu provizorisku sarakstu, kuri ir pieprasījuši zvejas licences saskaņā ar šā protokola noteikumiem. Tūlīt pēc šā saraksta izveidošanas un ikreiz, kad to atjaunina, sarakstu dara zināmu Santomes un Prinsipi iestādēm. Saņēmusi provizorisko sarakstu un paziņojumu par avansa maksājumu, kuru Eiropas Komisija nosūta Santomes un Prinsipi iestādēm, Santomes un Prinsipi kompetentā iestāde attiecīgo zvejas kuģi iekļauj zvejot tiesīgo kuģu sarakstā un šo sarakstu nosūta par zvejas inspekciju atbildīgajām iestādēm. Šādā gadījumā kuģu īpašnieki var saņemt minētā saraksta norakstu, kuru glabā uz kuģa un kurš aizstāj zvejas licenci līdz tās izdošanai.

2. iedaļa Licences maksas un avansa maksājumi

1. Licences ir derīgas vienu gadu. Tās ir pagarināmas.

2. Licences maksa tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām ir EUR 35 par Santomes un Prinsipi zvejas zonā nozvejotu tonnu zivju.

3. Licences izdod pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:

- EUR 5250 par katru tunzivju seineri — summa, kas vienāda ar maksu par 150 tonnām nozvejotu zivju gadā;

- EUR 1925 par katru kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām — summa, kas vienāda ar maksu par 55 tonnām nozvejotu zivju gadā.

4. Dalībvalstis ik gadu vēlākais 15. jūnijā paziņo Eiropas Komisijai iepriekšējā gadā nozvejotos daudzumus, kurus apstiprinājuši šīs iedaļas 5. punktā minētie zinātniskie institūti.

5. Galīgo paziņojumu par maksām, kuras jāveic par gadu n , Eiropas Komisija sagatavo vēlākais 31. jūlijā gadā n +1, pamatojoties uz kuģu īpašnieku veiktajām nozvejas deklarācijām, kuras ar Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību apstiprinājuši par nozvejas datu pārbaudi atbildīgie dalībvalstu zinātniskie institūti, piemēram, IRD ( Institut de Recherche pour le Développement ), IEO ( Instituto Español de Oceanografia ) un IPIMAR ( Instituto Português de Investigaçao Maritima ).

6. Minēto paziņojumu vienlaikus nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai un kuģu īpašniekiem.

7. Visus papildu maksājumus par nozvejotajiem daudzumiem (kas tunzivju seineriem pārsniedz 112 tonnas un kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām — 48 tonnas) kuģu īpašnieki vēlākais n+1 gada 31. augustā samaksā kompetentajām Santomes un Prinsipi iestādēm, attiecīgās summas — 35 EUR par tonnu — ieskaitot šīs nodaļas 1. iedaļas 6. punktā minētajā kontā.

8. Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā šīs iedaļas 3. punktā paredzētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatlīdzina.

II NODAļA — ZVEJAS ZONAS

1. Kopienas kuģi (tunzivju seineri un kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām) drīkst zvejot ūdeņos, kas atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijām.

2. Zonā, kas paredzēta Santomes un Prinsipi un Nigērijas kopīgai izmantošanai un kas norobežota ar 3. papildinājumā noteiktajām koordinātām, ir aizliegta (bez izņēmuma) jebkāda zvejas darbība.

III NODAļA — NOZVEJAS DEKLARēšANA

1. Kopienas kuģa reisa ilgums Santomes un Prinsipi zvejas zonā šā pielikuma vajadzībām ir definēts šādi:

- laika posms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Santomes un Prinsipi zvejas zonā līdz iziešanai no tās, vai

- laika posms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Santomes un Prinsipi zvejas zonā līdz nozvejoto daudzumu pārkraušanai citā kuģī ostā vai/un izkraušanai Santomē un Prinsipi.

2. Visiem kuģiem, kam atļauts zvejot Santomes un Prinsipi ūdeņos saskaņā ar Nolīgumu, nozvejotie daudzumi jādeklarē par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai, lai tā varētu kontrolēt nozveju, kuru apstiprina kompetentie zinātniskie institūti saskaņā ar procedūru, kas minēta šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 4. punktā. Nozveju deklarē šādi.

2.1. Gadu ilgajā licences derīguma termiņā šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas nozīmē deklarācijās norāda katrā kuģa reisā nozvejotos daudzumus. Deklarāciju oriģināleksemplāru 45 dienās pēc pēdējā reisa, kas veikts minētajā termiņā, nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai, izmantojot fizisku datu nesēju.

2.2. Nozvejotos daudzumus kuģi deklarē attiecīgajā zvejas žurnāla veidlapā, kuras paraugs sniegts 2. papildinājumā. Par laiku, kurā kuģis nav atradies Santomes un Prinsipi zvejas zonā, zvejas žurnālā veic ierakstu „Ārpus Santomes un Prinsipi zvejas zonas”.

2.3. Veidlapu aizpilda salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotais pārstāvis.

3. Pēc vienas Puses pieprasījuma Apvienotā komiteja var pulcēties sanāksmē, lai salīdzinātu datus par zvejas darbību.

4. Šīs nodaļas nosacījumu neievērošanas gadījumā Santomes un Prinsipi valdībai ir tiesības apturēt attiecīgā kuģa licenci līdz nepieciešamās formalitātes izpildei un piespriest kuģa īpašniekam sodu, kāds paredzēts Santomē un Prinsipi spēkā esošajos tiesību aktos. Par to informē Eiropas Komisiju un karoga dalībvalsti.

IV NODAļA — PāRKRAUšANA CITā KUģī

Puses sadarbojas, lai uzlabotu izkraušanas un pārkraušanas iespējas Santomes un Prinsipi ostās.

1. Pārkraušana citā kuģī

Kopienas kuģiem, kuri zvejo tunzivis un nozvejotos daudzumus izvēlas izkraut Santomes un Prinsipi ostā, piešķir šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 2. punktā paredzētās maksas atlaidi EUR 5 apmērā par katru Santomes un Prinsipi ūdeņos nozvejoto tonnu.

Šo mehānismu attiecībā uz visiem Kopienas kuģiem piemēro ne vairāk kā 50 % nozvejoto daudzumu, kas norādīti galīgajā nozvejas deklarācijā (kā noteikts III nodaļā), sākot no protokola pirmā piemērošanas gada.

2. Apvienotās komitejas pirmajā sanāksmē pieņem sīki izstrādātus noteikumus par citos kuģos pārkrauto daudzumu kontroli.

3. Novērtēšana

Apvienotā komiteja, ievērojot konkrētajā gadā citā kuģī veikto pārkrāvumu sociālo un ekonomisko ietekmi, pielāgo finansiālos stimulus un koriģē maksimālo procentuālo daudzumu attiecībā pret galīgajā nozvejas deklarācijā minētajiem daudzumiem.

V NODAļA — APKALPES KOMPLEKTēšANA

1. Tunzivju zvejas kuģu un pelaģiskai zvejai ar peldošām āķu jedām paredzēto kuģu īpašnieki apņemas nodarbināt ĀKK valstu pilsoņus, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus:

- no jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki,

- no jūrniekiem, kurus nodarbina uz kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām trešās valsts zvejas zonā zvejas sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki.

2. Kuģu īpašnieki apņemas nodarbināt vairāk jūrnieku no Santomes un Prinsipi.

3. Uz Kopienas kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas ( ILO ) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4. ĀKK valstu jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji; katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

5. ĀKK valstu jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr ĀKK valstu jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par attiecīgo valstu kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un — nekādā ziņā — par ILO standartos paredzētajiem nosacījumiem.

6. Uz Kopienas kuģiem nodarbinātajiem jūrniekiem jāpiesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās stāšanās darbā. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

7. Tomēr, ja ĀKK valstu jūrnieku kuģa apkalpē nav iepriekšējā punktā neminētu iemeslu dēļ, attiecīgo Kopienas kuģu īpašniekiem par katru zvejas reisa dienu, kas pavadīta Santomes un Prinsipi ūdeņos, jāmaksā vienotas likmes summa, kuras apmērs ir USD 20 dienā. Šī summa jāsamaksā vēlākais šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 7. punktā noteiktā termiņa pēdējā dienā.

VI NODAļA — TEHNISKIE PASāKUMI

1. Kuģiem jāievēro attiecībā uz konkrēto reģionu pieņemtie ICCAT pasākumi un ieteikumi par zvejas rīkiem un to tehniskajām specifikācijām, kā arī visi pārējie tehniskie pasākumi, kas piemērojami šo kuģu veiktajai zvejai.

2. Tunzivju seineri visas piezvejas dara pieejamas Santomes un Prinsipi zivsaimniecības direkcijai, kura uzņemas atbildību par to atgūšanu un izkraušanu krastā.

3. Abas Puses kopīgi vienojas par to, kādā veidā nodrošināt efektīvu iepriekšējā punktā izklāstīto noteikumu izpildi, vai rod citādu risinājumu Nolīguma 9. punktā minētās Apvienotās komitejas pirmās sanāksmes laikā. Šajā sakarā Apvienotā komiteja izskata visas iespējas, tostarp obligātu prasību attiecīgajiem tunzivju seineriem ik gadus zināmu summu, kas vienāda ar daļu piezvejas vērtības, iemaksāt Santomes un Prinsipi zivsaimniecības direkcijas fondā amatierzvejas atbalstīšanai.

VII NODAļA — NOVēROTāJI

1. Kuģi, kuriem atļauts zvejot Santomes un Prinsipi ūdeņos saskaņā ar Nolīgumu, uzņem kompetentās reģionālās zivsaimniecības organizācijas (RZO) izraudzītus novērotājus, ievērojot šādus noteikumus.

1.1. Pēc RZO pieprasījuma Kopienas kuģi uzņem šīs organizācijas izraudzītu novērotāju, kura uzdevums ir pārbaudīt Santomes un Prinsipi ūdeņos nozvejotos daudzumus.

1.2. Kompetentā reģionālā iestāde izveido to kuģu sarakstu, uz kuriem jāuzņem novērotāji, un izraudzīto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai, un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim mēnešiem, ja saraksti šajā laikā ir tikuši atjaunināti.

1.3. Kompetentā RZO paziņo attiecīgajam kuģa īpašniekam vai viņa aģentam tā novērotāja vārdu, kas izraudzīts uzņemšanai uz kuģa, šo paziņojumu veicot licences izdošanas laikā vai ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas.

2. Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas reisā. Tomēr pēc Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu īpaša pieprasījuma uz kuģa pavadāmo laiku var sadalīt vairākiem zvejas reisiem atkarībā no reisa vidējā ilguma konkrētam kuģim. Šādu pieprasījumu kompetentā iestāde veic tad, kad paziņo, kurš novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.

3. Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un kompetentā reģionālā iestāde vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.

4. Novērotājus uz kuģa uzņem kuģa īpašnieka izvēlētā ostā, pirms sācies pirmais reiss, ko Santomes un Prinsipi ūdeņos veic pēc izraudzīto kuģu paziņošanas.

5. Attiecīgie kuģu īpašnieki divās nedēļās un desmit dienas iepriekš paziņo, kurā apakšreģiona ostā un kurā datumā plānots uzņemt novērotājus.

6. Ja novērotājus uz kuģa uzņem valstī, kas neatrodas apakšreģionā, kuģa īpašnieks viņiem sedz ceļa izdevumus. Ja kuģis, uz kura atrodas reģionālais novērotājs, iziet no reģiona ūdeņiem, jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu iespējami drīzu novērotāja atgriešanos, kuras izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

7. Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās 12 stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

8. Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Kamēr kuģis atrodas Santomes un Prinsipi ūdeņos, viņa uzdevumi ir šādi.

8.1. Kuģa zvejas darbību novērošana.

8.2. Zvejojošu kuģu atrašanās vietas koordinātu pārbaude.

8.3. Bioloģisko paraugu ņemšana zinātniskajām programmām.

8.4. Izmantoto zvejas rīku saraksta sagatavošana.

8.5 Zvejas žurnālā reģistrēto datu pārbaude attiecībā uz nozveju Santomes un Prinsipi ūdeņos.

8.6. Piezvejas procentuālā apmēra pārbaude un komerciālās zvejas mērķsugu izmetumu daudzuma novērtēšana.

8.7. Nozvejas datu (arī nozvejas un piezvejas daudzumu, kuri atrodas uz kuģa) paziņošana savai kompetentajai iestādei jebkādā piemērotā veidā.

9. Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

10 Novērotāju apgādā ar visu, kas nepieciešams viņa pienākumu veikšanai. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei; dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veikto zvejas darbību, tostarp zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam; kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

11. Atrazdamies uz kuģa, novērotājs

11.1. veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zveju,

11.2. saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

12. Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta kompetentajām reģionālajām iestādēm, un šā ziņojuma eksemplāru nosūta Eiropas Komisijai. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim vienu ziņojuma eksemplāru.

13. Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja uzturēšanos uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, un ievērojot praktiskās iespējas, kas ir pieejamas uz kuģa.

14. Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic kompetentā iestāde.

15. Puses savstarpēji un ar citām ieinteresētajām personām iespējami drīz apspriežas par reģionālo novērotāju sistēmas izveidošanu un par kompetentās reģionālās zivsaimniecības organizācijas izvēli. Kamēr reģionālo novērotāju sistēma vēl nav ieviesta, kuģi, kuriem atļauts zvejot Santomes un Prinsipi ūdeņos saskaņā ar Nolīgumu, uzņem nevis reģionālos novērotājus, bet gan novērotājus, kurus Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes izvēlējušās atbilstīgi še iepriekš paredzētajiem noteikumiem.

VIII NODAļA — UZRAUDZīBA

1. Saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 13. punktu Eiropas Kopiena pastāvīgi atjaunina to kuģu provizorisku sarakstu, kuriem izdota zvejas licence saskaņā ar Protokola noteikumiem. Šo sarakstu tūlīt pēc sagatavošanas un turpmāk ikreiz, kad tas ir atjaunināts, paziņo Santomes un Prinsipi iestādēm, kas atbild par zvejas uzraudzību.

2. Saņēmusi provizorisko sarakstu un (šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 3. punktā minēto) paziņojumu par avansa maksājumu, kuru Eiropas Komisija nosūta Santomes un Prinsipi iestādēm, Santomes un Prinsipi kompetentā iestāde attiecīgo zvejas kuģi iekļauj zvejot tiesīgo kuģu sarakstā, un šo sarakstu nosūta par zvejas uzraudzību atbildīgajām iestādēm. Šādā gadījumā kuģu īpašnieki var saņemt minētā saraksta norakstu, kuru glabā uz kuģa un kurš aizstāj zvejas licenci līdz tās izdošanai.

3. Kuģa ieiešana zonā un iziešana no tās

3.1. Kopienas kuģi vismaz trīs stundas iepriekš paziņo par zvejas uzraudzību atbildīgajām Santomes un Prinsipi iestādēm savu nodomu ieiet Santomes un Prinsipi zvejas zonā vai iziet no tās; tie turklāt saskaņā ar šajā pielikumā sniegto paraugu deklarē uz kuģa esošās nozvejas kopējos daudzumus un sugas.

3.2. Paziņojot par iziešanu, kuģi norāda arī to atrašanās vietu. Šo informāciju vēlams paziņot pa faksu (++ 239 222 828) vai pa e-pastu (dpescas1@cstome.net), vai arī — ja tādi nav pieejami — pa radio (izsaukuma signāls pirms pusdienas, no 8.00 līdz 10.00, frekvence — 12,00 Hz, pēcpusdienā, no 14.00 līdz 17.00, frekvence — 8,634 Hz).

3.3. Kuģus, kurus pārsteidz zvejojam bez paziņošanas kompetentajai Santomes un Prinsipi iestādei, uzskata par noteikumu pārkāpējiem.

3.4. Izdodot zvejas licenci, kuģiem turklāt paziņo attiecīgos faksa un tālruņa numurus un e-pasta adreses.

4. Kontroles procedūras

4.1. Santomes un Prinsipi ūdeņos zvejojošo Kopienas kuģu kapteiņi ļauj uzņemt uz kuģa Santomes un Prinsipi amatpersonas, kas atbild par zvejas inspekciju un kontroli, un sadarbojas ar šīm personām.

4.2. Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

4.3. Pēc katras veiktās inspekcijas un kontroles kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecību.

5. Satelītnovērošana

5.1. Visus Kopienas kuģus, kuri zvejo saskaņā ar Nolīgumu, novēro ar satelītsistēmas palīdzību, ievērojot 4. papildinājuma noteikumus. Šie noteikumi stājas spēkā desmitajā dienā pēc tam, kad Santomes un Prinsipi valdība ir paziņojusi Eiropas Komisijas delegācijai Gabonā par Santomes un Prinsipi Zvejas uzraudzības centra darbības uzsākšanu.

6. Kuģa pārbaude

6.1. Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes ne ilgāk kā 24 stundās informē karoga valsti un Eiropas Komisiju par visām to veiktajām Santomes un Prinsipi ūdeņos esošo Kopienas kuģu pārbaudēm un uzliktajiem sodiem.

6.2. Tajā pašā laikā karoga valstij un Eiropas Komisijai iesniedz īsu ziņojumu par pārbaudes veikšanas iemesliem un apstākļiem.

7. Pārbaudes protokols

7.1. Pēc tam, kad konstatējums ir reģistrēts protokolā, ko sastādījusi Santomes un Prinsipi kompetentā iestāde, kuģa kapteinim ir jāparaksta šis dokuments.

7.2. Šī parakstīšana neierobežo kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzību viņam inkriminētos pārkāpumos. Ja kapteinis atsakās parakstīt dokumentu, viņam rakstiski jāpaskaidro atteikuma iemesls, un inspektors protokolā pievieno norādi „Paraksts atteikts”.

7.3. Kapteinim kuģis jāieved Santomes un Prinsipi iestāžu norādītā ostā. Neliela pārkāpuma gadījumā Santomes un Prinsipi kompetentā iestāde var atļaut uzraudzības apskatei pakļautajam kuģim turpināt zveju.

8. Konsultatīva sanāksme pēc pārbaudes

8.1. Pirms paredzēt iespējamos pasākumus attiecībā pret kuģa kapteini vai apkalpi vai jebkādu darbību attiecībā uz kuģa kravu un aprīkojumu, izņemot tās, kas paredzētas, lai savāktu pierādījumus par iespējamo pārkāpumu, vienas darba dienas laikā pēc iepriekšminētās informācijas saņemšanas notiek apspriede starp Eiropas Komisiju un Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm; apspriedē iespējams piedalīties arī attiecīgās dalībvalsts pārstāvim.

8.2. Šajā sanāksmē Puses apmainās ar attiecīgajiem dokumentiem vai informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot apstākļus saistībā ar konstatētajiem faktiem. Kuģa īpašnieku vai viņa aģentu informē par šīs sanāksmes rezultātiem un par pasākumiem, kas izriet no veiktās kuģa pārbaudes.

9. Izlīgums pēc pārbaudes

9.1. Pirms uzsākt tiesas procesu, potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīgstot. Izlīgums jāpanāk ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc veiktās kuģa pārbaudes.

9.2. Izlīguma procedūras gadījumā piemērojamo soda naudas summu nosaka saskaņā ar Santomes un Prinsipi tiesību aktiem.

9.3. Ja izlīgumu panākt nav iespējams un lieta jāiesniedz kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu norādītā bankas kontā iemaksā drošības naudu, kuras apmēru nosaka atkarībā no kuģa pārbaudes izmaksām un soda naudas un kompensācijas, kas jāmaksā pārkāpuma izdarītājam.

9.4. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgi, ja piespriestā soda nauda ir mazāka par iemaksāto drošības naudu, Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes atbrīvo šo summu starpību.

9.5. Kuģim un tā apkalpei atļauj izbraukt no ostas, ja

- ir izpildītas izlīgumā paredzētās saistības vai ja

- ir iemaksāta 9.3. punktā minētā drošības nauda, kuru Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes ir pieņēmušas, līdz noslēdzas tiesvedība.

10. Pārkraušana citā kuģī

10.1. Visi Kopienas kuģi, kuri nozveju citā kuģī vēlas pārkraut, atrodoties Santomes un Prinsipi ūdeņos, to veic Santomes un Prinsipi ostās.

10.2. Šo kuģu īpašniekiem vismaz 24 stundas iepriekš jāpaziņo kompetentajām Santomes un Prinsipi iestādēm šāda informācija:

- pārkraušanā iesaistīto zvejas kuģu vārds,

- kravas kuģu vārds, SJO identifikācijas numurs un karogs,

- pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu,

- pārkraušanas datums un vieta.

10.3. Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no Santomes un Prinsipi zvejas zonas. Tāpēc kuģiem jāiesniedz kompetentajām Santomes un Prinsipi iestādēm nozvejas deklarācija un jāpaziņo, vai tie grasās turpināt zveju Santomes un Prinsipi zvejas zonā vai iziet no tās.

10.4. Nozveju pārkraut citā kuģī jebkādā iepriekš neminētā veidā Santomes un Prinsipi zvejas zonā ir aizliegts. Personas, kas pārkāpj šo noteikumu, soda saskaņā ar Santomes un Prinsipi tiesību aktiem.

11. Santomes un Prinsipi ostās izkraujošo vai citā kuģī pārkraujošo Kopienas zvejas kuģu kapteiņi ļauj Santomes un Prinsipi inspektoriem pārbaudīt minētās darbības un sadarbojas ar viņiem šā uzdevuma izpildē. Pēc katras ostā veiktās inspekcijas kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecību.

PAPILDINāJUMI

1 – Licences pieprasījuma veidlapa

2 – ICCAT zvejas žurnāls

3 – Zvejas aizlieguma zonas koordinātas

4 – Noteikumi par kuģu satelītnovērošanas sistēmu ( VMS ) un Santomes un Prinsipi zvejas zonas koordinātas

1. papildinājums PAR ZIVSAIMNIECĪBU ATBILDĪGĀ SANTOMES UN PRINSIPI MINISTRIJA

LICENCES PIEPRASīJUMS āRVALSTU RūPNIECISKāS ZVEJAS KUģIEM

1. Kuģa īpašnieks:

2. Kuģa īpašnieka adrese:

3. Kuģa īpašnieka pārstāvis vai aģents:

4. Kuģa īpašnieka pārstāvja vai vietējā aģenta adrese:

………………………………………………………………………………………..

5. Kapteinis:

6. Kuģa vārds:

7. Reģistrācijas numurs:

8. Faksa numurs:

9. Elektroniskā adrese:

10. Radio izsaukuma signāls:

11. Kuģa būves laiks un vieta:

12. Karoga valsts:

13. Reģistrācijas osta:

14. Aprīkošanas osta:

15. Lielākais garums:

16. Platums:

17. Bruto tilpība:

18. Kravas telpu tilpība:

19. Dzesēšanas un saldēšanas jauda:

20. Dzinēja tips un jauda:

21. Zvejas rīki:

22. Apkalpes locekļu skaits:

23. Sakaru iekārtas:

24. Izsaukuma signāls:

25. Pazīšanas zīmes:

26. Veicamās zvejas darbības:

27. Nozvejas izkraušanas vieta:

28. Zvejas zonas:

29. Zvejas mērķsugas:

30. Derīguma termiņš:

31. Īpaši nosacījumi:

Zivsaimniecības ģenerāldirektorāta atzinums:

Par zivsaimniecību atbildīgās ministrijas piezīmes:

2. papildinājums

TUNZIVJU ICCAT ZVEJAS ŽURNĀLS |

Āķu jeda Dzīva ēsma Riņķvads Tralējums Outros (Cits) |

Karoga valsts ……………………………………………………………………........................... | Tilpība tonnās ……………………………………………........ |

Reģistrācijas numurs: ………………………………………………………………................................... | Kapteinis: ……………………………………………………….... |

Īpašnieks: ………………………………………………………….......................... | Apkalpes locekļu skaits: ….…………………………………………………........................ |

Adrese: ………………………………………………………………………….... | Ziņojuma datums: ………………………………………………...... |

(Auteur du rapport): ………………………………………………................................. | Dienu skaits jūrā: | Zvejas dienu skaits: Zvejas rīku iemetienu skaits: | Reisa Nr.: |

Datums | Rajons | Ūdens virsmas temperatūra (ºC) | Zvejas piepūle Izmantoto āķu skaits | Capturas (Nozveja) | Isco usado na pesca (Izmantotā ēsma) |

1 – Aizpilda vienu žurnāla lapu mēnesī, vienu rindu dienā. | 3 – „Diena” ir tā diena, kad tiek iemestas āķu jedas. | 5 – Apakšējo rindu (izkrāvumi) aizpilda tikai reisa beigās. Norāda faktisko svaru izkraušanas laikā. |

2 – Pēc katra reisa šā žurnāla kopiju nosūta savam korespondentam vai ICCAT, Calle Corazón de María, 8, 28002 Madrid, Espagne. | 4 – Ar zvejas rajonu apzīmē kuģa atrašanās vietu. Noapaļo minūtes un ieraksta platuma un garuma grādus. Norāda Z vai D un A vai R. | 6 – Visa šeit norādītā informācija ir konfidenciāla. |

3. papildinājums

[pic]

4. papildinājums

Protokols ( VMS ),

ar ko paredz noteikumus par Santomes un Prinsipi EEZ zvejojošo Kopienas zvejas kuģu satelītnovērošanu

1. Šā protokola noteikumi papildina Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas partnerattiecību nolīgumā par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem laika posmā no 2006. gada 1. jūnija līdz 2010 gada 31. maijam, un tos piemēro atbilstīgi 5. punktam minētā protokola pielikuma VIII nodaļā „Uzraudzība”.

2. Kamēr zvejas kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m un kuri zvejo saskaņā ar EK un Santomes un Prinsipi zivsaimniecības nolīguma noteikumiem, atrodas Santomes un Prinsipi EEZ, tos novēro ar satelītsistēmas palīdzību.

Lai varētu veikt satelītnovērošanu, Santomes un Prinsipi iestādes paziņo Kopienai Santomes un Prinsipi EEZ koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums).

Šo informāciju, kas izteikta decimālgrādos ( WGS -84), Santomes un Prinsipi iestādes nosūta elektroniski.

3. Puses apmainās ar informāciju par X.25 adresēm un precizējumiem elektroniskai saziņai starp to uzraudzības centriem saskaņā ar 5. līdz 7. punktu. Šajā informācijā pēc iespējas norāda atbildīgās personas, viņu tālruņa, teleksa un faksa numurus un elektroniskās adreses (interneta vai X.400 adreses), ko var izmantot vispārējai informācijas apmaiņai starp uzraudzības centriem.

4. Nosakot kuģa atrašanās vietu, kļūda nedrīkst pārsniegt 500 m, un ticamības intervālam jābūt 99 %.

5. Līdzko zvejas kuģis, uz kuru attiecas Nolīguma noteikumi un kuru novēro ar satelītsistēmas palīdzību atbilstīgi Kopienas tiesību aktu noteikumiem, ieiet Santomes un Prinsipi EEZ, karoga valsts uzraudzības centrs tūlīt sāk sūtīt Santomes un Prinsipi Zvejas uzraudzības centram ( FMC ) ziņojumus par attiecīgā kuģa atrašanās vietu (kuģa identifikācija, ģeogrāfiskais garums un platums, uzņemtais kurss un ātrums), un tos sūta ne retāk kā reizi 3 stundās. Šo ziņojumu nosaukums ir „Ziņojums par atrašanās vietu”.

6. Ziņojumus, kas minēti 5. punktā, sūta elektroniski X.25 formātā vai izmantojot kādu citu drošu datu apmaiņas protokolu. Šos ziņojumus sūta reālajā laikā un turpmāk tabulā norādītajā formātā.

7. Ja uz zvejas kuģa uzstādītā pastāvīgās satelītnovērošanas aparatūra darbojas ar kļūdām vai nedarbojas nemaz, kuģa kapteinis 5. punktā paredzēto informāciju karoga valsts uzraudzības centram un Santomes un Prinsipi FMC laikus nosūta pa faksu. Šādos apstākļos kopējais ziņojums par atrašanās vietu jāsūta reizi 9 stundās. Šajā kopējā ziņojumā par atrašanās vietu iekļauj visus ziņojumus par atrašanās vietu, kurus kuģa kapteinis ierakstījis reizi 3 stundās saskaņā ar 5. punkta noteikumiem.

Minētos ziņojumus karoga valsts uzraudzības centrs nosūta Santomes un Prinsipi FMC . Bojāto aparatūru salabo vai nomaina ne ilgāk kā 1 mēneša laikā. Šā termiņa beigās attiecīgajam kuģim jāatstāj Santomes un Prinsipi EEZ.

8. Karoga valsts uzraudzības centrs uzrauga savas valsts kuģu pārvietošanos Santomes un Prinsipi ūdeņos. Ja kuģu novērošana nenotiek paredzētajos apstākļos, par to tūlīt pēc šāda stāvokļa konstatēšanas informē Santomes un Prinsipi FMC un piemēro 7. punktā noteikto procedūru.

9. Ja Santomes un Prinsipi FMC konstatē, ka karoga valsts nesniedz 5. punktā paredzēto informāciju, par to tūlīt paziņo kompetentajiem Eiropas Komisijas dienestiem.

10. Uzraudzības dati, kurus atbilstīgi šiem noteikumiem paziņo otrai Pusei, ir paredzēti vienīgi Santomes un Prinsipi iestādēm, kas kontrolē un uzrauga EK un Santomes un Prinsipi zivsaimniecības nolīgumā paredzētās Kopienas zvejas flotes darbības. Šos datus nekādā gadījumā nedrīkst paziņot kādam citam.

11. Satelītnovērošanas sistēmas programmatūras un aparatūras elementiem jābūt drošiem, to darbībai jāizslēdz jebkāda atrašanās vietas datu sagrozīšanas un tehnisku manipulāciju iespēja.

Sistēmai jābūt pilnībā automatizētai, tai jādarbojas bez pārtraukuma un neatkarīgi no vides un klimatiskajiem apstākļiem. Satelītnovērošanas sistēmu ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt neekspluatējamu vai iejaukties tās darbībā.

Kuģa kapteinis nodrošina to, ka

- dati netiek sagrozīti,

- satelītnovērošanas aparatūras antenas vai antenu uztveršanas laukā nav fizisku šķēršļu,

- elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas aparatūrai ir nepārtraukta,

- satelītnovērošanas aparatūra nav aizvākta no kuģa.

12. Puses vienojas pēc pieprasījuma apmainīties ar informāciju par izmantoto satelītnovērošanas aparatūru, lai nodrošinātu to, ka ikviens aparatūras elements pilnībā atbilst otras Puses prasībām saistībā ar šiem noteikumiem.

13. Visus strīdus par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata, Pusēm apspriežoties Nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā.

14. Puses vienojas vajadzības gadījumā pārskatīt šos noteikumus.

VMS ZIŅOJUMI SANTOMEI UN PRINSIPI

ZIŅOJUMS PAR ATRAŠANĀS VIETU

Datu elements | Kods | Obligāti vai fakultatīvi | Piezīmes |

Ieraksta sākums | SR | O | Sistēmas dati — apzīmē ieraksta sākumu |

Adresāts | AD | O | Ziņojuma dati — adresāts. ISO trīsburtu valsts kods |

Sūtītājs | FR | O | Ziņojuma dati — sūtītājs. ISO trīsburtu valsts kods |

Karoga valsts | FS | F |

Ziņojuma veids | TM | O | Ziņojuma dati — ziņojuma veids: POS |

Radio izsaukuma signāls | RC | O | Kuģa dati — starptautiskais radio izsaukuma signāls |

Līgumslēdzējas puses iekšējais pazīšanas numurs | IR | F | Kuģa dati — Līgumslēdzējas puses piešķirts vienotais numurs (karoga valsts trīsburtu ISO kods, numurs) |

Ārējais reģistrācijas numurs | XR | O | Kuģa dati — borta numurs |

Ģeogrāfiskais platums | LA | O | Kuģa atrašanās vietas dati — atrašanās vieta grādos un minūtēs Z/D GG.ggg (WGS–84) |

Ģeogrāfiskais garums | LO | O | Kuģa atrašanās vietas dati — atrašanās vieta grādos un minūtēs A/R GGG.ggg (WGS–84) |

Kurss | CO | O | Kuģa kurss 360° skalā |

Ātrums | SP | O | Kuģa ātrums decimālmezglos |

Datums | DA | O | Kuģa atrašanās vietas dati — kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD) |

Laiks | TI | O | Kuģa atrašanās vietas dati — kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (SSMM) |

Ieraksta beigas | ER | O | Sistēmas dati — apzīmē ieraksta beigas |

Rakstzīmju kopa: ISO 8859.1

Datus pārraida pēc šāda parauga:

- pārraides sākumu apzīmē ar divkāršu slīpsvītru (//) un kodu,

- kodu no konkrētā datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/).

Fakultatīvie dati jānorāda intervālā starp ieraksta sākumu un beigām.

SANTOMES UN PRINSIPI EEZ ROBEžAS

EEZ KOORDINĀTAS

SANTOMES UN PRINSIPI FMC KOORDINĀTAS

FMC nosaukums:

Tālrunis, SSN :

Fakss, SSN :

E-pasts, SSN :

Tālrunis, DSPG :

Fakss, DSPG :

Adrese, X.25 =

Ieiešanas/ iziešanas deklarācija:

[1] OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.