[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 25.6.2007

COM(2007) 358 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Ziņojums par konkurences politiku 2006. gadā{SEC(2007)860}

1. Konkurences politika 2006. gadā turpināja aizsargāt un radīt nosacījumus, kas tirgiem ļauj konkurētspējīgi funkcionēt Eiropas patērētāju un uzņēmumu labā. Tā bija saistīta ar to tirgus nepilnību novēršanu, kas rodas tirgus dalībnieku pret konkurenci vērstas darbības un atsevišķu tirgus struktūru rezultātā, no vienas puses, un tādas vispārējās ekonomikas politikas veicināšanu ekonomikas nozarēs, kura sekmē efektīvu konkurenci, no otras puses.

2. Šī ziņojuma pirmajā sadaļā sniegts pārskats par to, kā tika tālāk attīstīti un kopumā piemēroti konkurences politikas instrumenti, proti, pretmonopola, apvienošanās un valsts atbalsta noteikumi. Otrajā sadaļā aplūkots, kā šo un citu instrumentu kopums tika izmantots atlasītās prioritārās nozarēs, lai īstenotu konkurences politikas mērķus. Trešajā sadaļā sniegts pārskats par sadarbību Eiropas Konkurences tīklā (EKT) un ar valstu tiesām. Ceturtajā sadaļā aplūkotas starptautiskas darbības. Visbeidzot, piektajā sadaļā sniegts īss apraksts par starpinstitucionālo sadarbību. Tālāku informāciju var atrast detalizētajā Komisijas dienestu darba dokumentā[1], kā arī Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē[2].

1. INSTRUMENTI

1.1. Pretmonopols – EK Līguma 81. un 82. pants

1.1.1. Noteikumu un politikas izstrāde

3. Papildus atbilstīgajām sankcijām, lai sodītu un novērstu karteļus, efektīvai rīcībai pret karteļiem ir vajadzīgi stimuli dalībniekiem ziņot par karteļiem. Komisija veica svarīgu pasākumu, lai atklātu un izbeigtu karteļus, pieņemot pārskatītu Paziņojumu par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos [3]. Vairākās jomās tika veikti uzlabojumi, lai sniegtu vairāk norādījumu pieteikumu iesniedzējiem un palielinātu procedūras pārredzamību. Šie grozījumi atspoguļo vairāk nekā četru gadu pieredzi 2002. gada Paziņojuma par iecietību[4] piemērošanā un pilnībā atbilst EKT iecietības paraugprogrammai, kas arī pieņemta 2006. gadā. Uzlabojumi ietver skaidrojumu par robežām attiecībā uz imunitāti un sodanaudas samazināšanu, kā arī nosacījumus, kas ir jāizpilda pieteikumu iesniedzējiem, un grozījumus procedūrā, piemēram, pamatotas marķieru sistēmas ieviešana.

4. Sodanaudai ir galvenā nozīme, lai atturētu uzņēmumus no konkurences noteikumu pārkāpšanas. Lai palielinātu savu sankciju preventīvo iedarbību, Komisija pieņēma jaunas Pamatnostādnes par sodanaudas noteikšanas metodi , ko piemēro uzņēmumiem, kas ir pārkāpuši EK Līguma 81. vai 82. pantu[5]. Atbilstīgi jaunajām pamatnostādnēm katram pārkāpuma dalībniekam sodanaudas pamatsumma tiks balstīta uz tā produkta gada pārdošanas apjoma procentuālu daļu, ar kuru ir saistīts pārkāpums konkrētajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un var būt līdz 30% no attiecīgā pārdošanas apjoma. Lai pilnībā atspoguļotu pārkāpuma ilgumu, attiecīgo summu tad reizinās ar uzņēmuma dalības gadu skaitu. Turklāt atkārtotu pārkāpumu gadījumā Komisija var palielināt sodanaudu līdz pat 100% – katrs iepriekšējais pārkāpums attaisno sodanaudas palielinājumu, un tā ņems vērā ne tikai savus iepriekšējos lēmumus, bet arī valstu konkurences iestāžu lēmumus, piemērojot EK Līguma 81. vai 82. pantu.

5. Tiesību aizsardzības veicināšana privātajā sektorā palīdzēs nodrošināt, lai tie, kuriem nodarīts kaitējums EK konkurences tiesību pārkāpumu rezultātā, varētu izmantot savas tiesības uz kompensāciju, tādējādi paaugstinot vispārējos preventīvās iedarbības līmeņus papildus tiesību aizsardzībai valsts sektorā. Zaļā grāmata par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām par ES konkurences noteikumu pārkāpšanu , kuri iekļauti EK Līguma 81. un 82. pantā[6], izraisīja pretmonopola kopienas lielu interesi un tika plaši pārrunāta Eiropā un citur. Sabiedriskās apspriedes laikā Komisija saņēma gandrīz 150 iesniegumus no valdībām, konkurences iestādēm, nozares, patērētāju organizācijām, juristiem un akadēmiķiem. Lielākā daļa respondentu piekrita, ka konkurences tiesību pārkāpumu rezultātā cietušajiem pienākas zaudējumu atlīdzība un ka valsts procedūras noteikumiem jāveicina šo tiesību efektīva izmantošana. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtēja arī Komisijas iniciatīvu savā atzinumā par Zaļo grāmatu[7]. Kā turpmāku pasākumu pēc Zaļās grāmatas Komisija ir iekļāvusi savā 2007. gada likumdošanas un darba programmā Baltās grāmatas sagatavošanu par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām par konkurences noteikumu pārkāpšanu[8].

6. Konkurences principu veicināšana, veicot izskaidrošanas darbu, turpinājās Komisijā un ārpus tās, lai nodrošinātu, ka tiesību akti ES vai dalībvalstu līmenī, kuri īsteno likumīgus politikas mērķus, nerada pārmērīgu kaitējumu konkurencei. Konkurences aizstāvēšanai bija īpaši svarīga loma likumdošanas procesā saistībā ar REACH regulu[9]. Tāpat Komisija turpināja savus centienus, lai aicinātu dalībvalstis pārskatīt konkurences ierobežošanu profesionālu pakalpojumu galvenajā jomā kā svarīgu ieguldījumu Lisabonas mērķu sasniegšanā.

1.1.2. Noteikumu piemērošana

7. Komisija turpināja piešķirt augstu prioritāti karteļu atklāšanai un novēršanai. Tā vērsa savas darbības galvenokārt uz pasaules vai Eiropas mēroga nozīmīgiem karteļiem, kuros iesaistītas daudzas saimnieciskas vienības. Komisija izdeva septiņus galīgos lēmumus [10], kuros tā sodīja 41 uzņēmumu[11] kopsummā par 1 846 miljoniem euro (salīdzinājumā ar 33 uzņēmumiem un sodanaudas kopsummu 683 miljonu euro apmērā 2005. gadā). Izdotie lēmumi liecina par iesaistīto nozaru saimniecisko nozīmi un karteļu ilgumu, tādēļ vidējā sodanauda vienam uzņēmumam ir būtiski palielinājusies.

8. Komisija 2006. gada beigās ir saņēmusi pavisam 104 pieteikumus par atbrīvojumu no sodanaudas un 99 pieteikumus par sodanaudas samazināšanu saskaņā ar 2002. gada Paziņojumu par iecietību. Četri no 2006. gadā pieņemtajiem lēmumiem par karteļiem tika balstīti uz 2002. gada Paziņojumu par iecietību un viens – uz 1996. gada Paziņojumu par iecietību. Šajos gadījumos Komisija piešķīra arī ievērojamus sodanaudas samazinājumus pavisam 10 uzņēmumiem par Komisijai sniegtiem pierādījumiem.

9. Tika veikti turpmāki pasākumi, lai piemērotu sodu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu . Komisija koncentrējās uz tīkla nozarēm, kas ir Eiropas konkurētspējas un zināšanu ekonomikas attīstības Eiropā pamatā: Komisija sāka procesu pret Telefónica par iespējamu „starpības samazināšanu” Spānijas platjoslas interneta piekļuves tirgos[12] un pret Distrigaz par iespējamu praksi, kas kavē jaunu piegādāju iekļūšanu Beļģijas gāzes tirgū[13]. Komisija arī pieņēma galīgo lēmumu par to, ka Tomra , taras pieņemšanas mašīnu ražotājs, pārkāpis EK Līguma 82. pantu, izmantojot ekskluzivitātes nolīgumu sistēmu, individualizētas kvantitātes saistības un individualizētas atlaižu shēmas ar atpakaļejošu spēku, kas ierobežoja vai vismaz kavēja tukšās taras automātu ražotāju iekļūšanu tirgū[14].

10. Pamatots ekonomisks novērtējums un koncentrēšanās uz rīcību, kas, iespējams, kaitē konkurencei un rezultātā patērētājiem, uzlabo konkurences politikas efektivitāti. Pārdomas turpinājās šajā jomā pēc sabiedriskās apspriedes par Darba dokumentu par EK Līguma 82. panta piemērošanu izslēdzošiem pārkāpumiem . Iesniegumos ierosinātie svarīgākie temati tika apspriesti Briselē atklātā izskatīšanā, kas piesaistīja aptuveni 350 dalībniekus no Eiropas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānas un Korejas.

11. Regulas Nr. 1/2003 9. pants ļauj Komisijai padarīt saistības uzņēmumiem saistošas, ja šīs saistības atbilst Komisijas paustajām bažām pretmonopola procesos. Saistības joprojām bija efektīvs konkurences problēmu risināšanas līdzeklis. Komisija 2006. gadā pieņēma četrus saistību lēmumus[15].

12. 2006. gads bija pirmais gads, kad Komisijai bija jāizmanto savas pilnvaras noteikt periodisku sodanaudas maksājumu saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 24. panta 2. punktu, lai piespiestu uzņēmumu ievērot lēmumu, kas tam liek izbeigt EK Līguma 81. vai 82. panta pārkāpumu. Tā noteica Microsoft galīgu sodanaudas maksājumu 280,5 miljonu euro apmērā par atsevišķu tā pienākumu neizpildi saskaņā ar 2004. gada lēmumu, kurā konstatēts EK Līguma 82. panta pārkāpums.

13. Regula Nr. 773/2004 nodrošina, lai termiņa noteikšanā atbildēšanai uz iebildumu paziņojumu tiktu ņemta vērā gan laiks, kas ir nepieciešams dokumentu iesniegšanai, gan lietas steidzamība, un tas sastādīs vismaz četras nedēļas no tā brīža, kad tika atļauta dokumentu pieeja[16]. Lai labāk atspoguļotu šo reglamentējošo struktūru, kā arī lai nodrošinātu konkurences noteikumu laicīgu ieviešanu, Komisija mainīs savu pašreizējo praksi par termiņu noteikšanu atbildēšanai uz iebildumu paziņojumiem [17]. Garāks par Regulā Nr. 773/2004 paredzētu minimumu periods tiek paredzēts tad, kad to prasa lietas noteikumi, it īpaši sarežģītās lietās, lietās ar apjomīgu dosjē vai kad svētku periodi ietekmē dotā uzņēmuma iespēju sniegt atbildi. Tas ir neatkarīgi no iespējas, ka uzņēmums var pieprasīt Uzklausīšanas Amatpersonai termiņa pagarināšanu.

1.2. Apvienošanās kontrole

1.2.1. Noteikumu izstrāde un politika

14. Lai sniegtu labākus norādījumus par jurisdikcijas jautājumiem apvienošanās kontrolē, Komisija sabiedriskai apspriedei publicēja jaunu Komisijas konsolidētā jurisdikcijas paziņojuma projektu saskaņā ar Apvienošanās regulu[18]. Šis paziņojums aizstās spēkā esošos četrus jurisdikcijas paziņojumus, kurus visus Komisija pieņēma 1998. gadā saskaņā ar iepriekšējo Apvienošanās Regulu Nr. 4064/89[19]. Tie ir (i) paziņojums par koncentrācijas jēdzienu[20], (ii) paziņojums par pilnfunkciju kopuzņēmumu jēdzienu[21], (iii) paziņojums par attiecīgo uzņēmumu jēdzienu[22] un (iv) paziņojums par apgrozījuma aprēķināšanu[23]. Tādēļ jaunais paziņojums ietvers vienā dokumentā visus jurisdikcijas jautājumus, kas ir svarīgi Komisijas kompetences noteikšanai saskaņā ar Apvienošanās regulu (izņemot lietu nodošanu). To paredzēts pieņemt 2007. gadā.

1.2.2. Noteikumu piemērošana

15. Komisijai paziņoto apvienošanās gadījumu skaits 2006. gadā sasniedza rekordlīmeni – 356 , pārsniedzot iepriekšējo rekordskaitu, kas sasniegts pagājušā apvienošanās „viļņa” laikā 2000. gadā. Gada laikā Komisija pieņēma pavisam 352 galīgos lēmumus, no kuriem 207 tika pieņemti saskaņā ar vienkāršoto procedūru. I posmā 323 darījumi tika atļauti bez nosacījumiem un 13 darījumi tika atļauti ar nosacījumiem. Nedaudz palielinājās II posma procedūru skaits, gada laikā sākot 13 šādas lietas salīdzinājumā ar 10 lietām 2005. gadā. Tika pieņemti 10 lēmumi saskaņā ar 8. pantu, divas koncentrācijas ziņotājas puses apturēja II posma laikā. Netika pieņemti aizlieguma lēmumi.

16. Komisija guva papildu pieredzi, piemērojot jauno neatkarīgo pārbaudi , kas 2004. gadā ieviesta Apvienošanās regulā. Divas ievērības cienīgas lietas par „nekoordinētu” ietekmi bija Linde / BOC [24] attiecībā, cita starpā, uz hēlija pasaules vairumtirdzniecības tirgu un T-Mobile Austria/tele.ring [25] attiecībā uz Austrijas mazumtirdzniecības tirgu mobilo sakaru pakalpojumu sniegšanai galaklientiem. Abās lietās Komisija konstatēja, ka apvienošanās radītu būtiskus konkurences traucējumus, lai gan apvienotais uzņēmums nekļūtu par tirgus līderi konkrētajā tirgū. Abas lietas tika atļautas, ievērojot pušu ierosinātus pietiekamus tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

17. Rūpīgi tika apsvērti pamatoti apgalvojumi, ka efektivitāte , iespējams, rastos no paziņotiem darījumiem trijos lēmumos – Korsnas/AD Cartonboard [26], Inco/Falconbridge [27] un Metso/Aker Kvaerner [28]. Komisija novērtēja apmēru, kādā šī efektivitāte ietekmētu konkrēto darījumu ietekmes uz konkurenci vispārējo novērtējumu, atbilstīgi pieejai, kas izklāstīta Horizontālās apvienošanās pamatnostādnēs[29].

1.3. Valsts atbalsta kontrole

1.3.1. Noteikumu izstrāde un politika

18. Tika panākts ievērojams progress valsts atbalsta noteikumu pašreizējās nostādnes modernizēšanā atbilstīgi Valsts atbalsta rīcības plānam (VARP), ko Komisija sāka 2005. gadā. Šīs modernizācijas četri pamatprincipi ir: mazāks un mērķtiecīgāks valsts atbalsts; lielāks uzsvars uz ekonomisko analīzi; efektīvākas procedūras, tostarp labāka ieviešana, lielāka prognozējamība un uzlabota pārredzamība, kā arī Komisijas un dalībvalstu kopīga atbildība. Apspriedes process liecināja par šo principu pārliecinošu atbalstīšanu, un tie bija politikas attīstības centrā 2006. gadā.

19. Komisija vienkāršoja reģionālā atbalsta apstiprināšanu, pieņemdama grupālā atbrīvojuma regulu attiecībā uz reģionālo ieguldījumu atbalstu [30]. Dalībvalstīm vairs nav jāpaziņo Komisijai par reģionālā ieguldījumu atbalsta shēmām, ja šīs shēmas atbilst jaunajām Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm[31] un apstiprinātajai reģionālā atbalsta kartei 2007.–2013. gadam. 2006. gadā tika apstiprinātas 18 dalībvalstu reģionālā atbalsta kartes, kurās noteikti mazāk attīstīti reģioni, kuriem pienākas atbalsts, un maksimālās atbalsta intensitātes, kas atļautas šajos reģionos.

20. Komisija pieņēma arī jaunu nostādni par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai [32]. Nostādnes mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm novirzīt lielāku kopējā valsts atbalsta budžeta daļu pētniecības, attīstības un inovācijas veicināšanai un palīdzēt tām orientēt pētniecības, attīstības un inovācijas valsts atbalstu uz labākajiem projektiem, pamatojoties uz ekonomisko analīzi. Tam jāsamazina konkurences un tirdzniecības izkropļojumi un jāpalielina valsts izdevumu efektivitāte. No jaunajiem noteikumiem ir skaidrs, ka VARP izveidotā uzlabotā ekonomiskā pieeja tagad ir realitāte un kļūst par Komisijas valsts atbalsta politikas stūrakmeni.

21. Turklāt tika pieņemtas jaunas riska kapitāla pamatnostādnes [33], kas dalībvalstīm ļauj uzlabot piekļuvi MVU paredzētajam finansējumam. Tās ietver riska kapitāla pasākumus ieguldījumiem MVU to agrīnajā (sagatavošanas, sākuma) un paplašināšanās stadijā. Ņemot vērā MVU nozīmi ekonomiskās izaugsmes veicināšanas un pastāvīgu darbavietu radīšanas ziņā, pamatnostādnes ir Komisijas konkurētspējas stratēģijas svarīga daļa[34].

22. Visbeidzot, Komisija pieņēma jaunu de minimis regulu [35], kas atbrīvo no pienākuma saņemt iepriekšēju atļauju no Komisijas mazām subsīdijām. Saskaņā ar jauno regulu atbalsts līdz 200 000 euro apmērā, kas piešķirts trīs finanšu gadu laikā, netiks uzskatīts par valsts atbalstu.

23. Komisija 2007. gadā plāno turpināt īstenot VARP, pieņemot jaunas pamatnostādnes par vides aizsardzību, jaunus noteikumus par atbalstu garantiju veidā, jaunu paziņojumu par Komisijas bāzes likmēm un paziņojumu par nelikumīga un nesaderīga atbalsta atgūšanu.

1.3.2. Noteikumu piemērošana

24. Ievērojami palielinājās valsts atbalsta kontroles darba slodze – 2006. gadā reģistrēta 921 jauna lieta (palielinājums par 36% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu). Komisija pieņēma 710 galīgos lēmumus [36] – palielinājums par 12% salīdzinājumā ar 2005. gadu. Lielākajā daļā gadījumu Komisija apstiprināja pasākumus, secinādama, ka pārbaudītais atbalsts ir saderīgs (91% no visiem lēmumiem) ar valsts atbalsta noteikumiem vai nav valsts atbalsts (4% no visiem lēmumiem). Ja Komisijai bija šaubas par to, vai atsevišķi atbalsta pasākumi atbilst noteikumiem, tā veica oficiālu izmeklēšanu. Šīs izmeklēšanas procedūras beigās Komisija pieņēma pozitīvu, nosacījuma lēmumu vai lēmumu par atbalsta neesamību (3% no visiem lēmumiem) vai konstatēja, ka atbalsts neatbilst valsts atbalsta noteikumiem (2% no visiem lēmumiem).

25. Galvenās reģionālā atbalsta lietas bija saistītas ar lieliem ieguldījumu projektiem, uz kuriem attiecās 2002. gada Lielu ieguldījumu projektu reģionālā atbalsta daudznozaru pamatprincipi[37]. Komisija apstiprināja atbalstu 9 Polijas lietās attiecībā uz ieguldījumu plakanā ekrāna televizoru moduļu ražošanā, ko veic LG Philips LCD Poland Sp. z o.o [38]. Turklāt Komisija apstiprināja atbalstu diviem Vācijas ieguldījumu projektiem saules (fotoelementu) enerģijas nozarē, proti, First Solar GmbH [39] un HighSi GmbH [40] , un vienu ieguldījumu jaunā riepu ražotnē, ko veica Korejas uzņēmums Ungārijā[41].

26. Valsts atbalsta pētniecībai, attīstībai un inovācijai jomā tika apstiprināta galvenā shēma attiecībā uz Francijas Inovācijas aģentūru[42], kurai valsts piešķīra budžetu 2 miljardu euro apmērā. Atbilstīgi jaunajai nostādnei atbalsta ietekme uz konkurenci tika rūpīgi analizēta dažās aeronautikas lietās – attiecībā uz atbalstu Rolls-Royce [43] un Eurocopter [44] – un pirmajā lielajā projektā, par ko paziņoja Francijas aģentūra, ar nosaukumu BioHub [45].

27. Attiecībā uz riska kapitāla pasākumiem Komisija apstiprināja Investbx [46] – ieguldījumu mehānismu, kas rada līdzekļus MVU Apvienotās Karalistes Rietummidlendas reģionā pamatkapitāla palielināšanai. Izpētes izmaksas, t.i., izmaksas, kas ir saistītas ar novatorisku uzņēmumu atlasi riska kapitāla fondu (piemēram, atsijāšanas izmaksas, konsultēšana par uzņēmējdarbības plānu utt.) ieguldījuma nolūkā ir apstiprinātas arī Itālijas gadījumā[47].

28. Lai gan „princips, ka maksā piesārņotājs” nozīmē, ka piesārņotājus nedrīkst atbrīvot no pienākuma maksāt par saviem atkritumiem, Komisija vairākās lietās ir atļāvusi vides atbalstu . Apstiprinātu pasākumu liela daļa ir paredzēta, lai atbalstītu atjaunojamās enerģijas ražošanu, šim nolūkam izmantojot dažādus atbalsta instrumentus, lielākoties investīciju atbalstu un operatīvu atbalstu nodokļu samazinājuma vai valsts regulēto atjaunojamās elektroenerģijas tarifu veidā[48]. Attiecībā uz atkritumu pārvaldīšanu, Komisija turpināja savu praksi un novērtēja atkritumu pārstrādes pārvaldīšanas pasākumus Čehijas Republikā[49] un Apvienotajā Karalistē[50], pamatojoties uz 87. panta 3(c) apakšpunktu.

29. Mācību atbalsts var veicināt Eiropas kopējās intereses, palielinot kvalificētu darbinieku skaitu un uzlabojot Kopienas rūpniecības konkurētspēju. Dalībvalstis 2006. gadā iesniedza 57 pasākumus saskaņā ar grupālā atbrīvojuma regulu attiecībā uz mācību atbalstu[51]. Turklāt Komisija saņēma vairākus paziņojumus, jo īpaši par mācību atbalstu automobiļu rūpniecības nozarē[52]. Komisija pārbaudīja, ka atbalsts patiešām atbalsta mācību darbību, kas nebūtu veikta bez atbalsta.

30. Glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem var uzskatīt par likumīgu tikai tad, ja izpildīti stingri nosacījumi. Komisija 2006. gada laikā vairākos lēmumos piemēroja grozītos noteikumus, kas paredzēti 2004. gada Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs. Pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm tā pieņēma trīs lēmumus par glābšanas atbalstu[53], divus lēmumus par iebildumu necelšanu attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu[54], vienu pozitīvu lēmumu[55] un nepieņēma nevienu negatīvu lēmumu. Turklāt vairāki pieņemtie lēmumi joprojām bija balstīti uz 1999. gada Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm[56].

31. Fiskālā atbalsta jomā Komisija konstatēja, ka atvieglots nodokļu režīms Spānijā izejošiem ārvalstu tiešiem ieguldījumiem bija valsts atbalsts, kas uzlaboja saņēmēju tirdzniecības nosacījumus preču un pakalpojumu eksportam no Spānijas uz ārvalstu tirgiem[57]. Tā secināja, ka atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu, jo tas samazināja iekšējos eksporta nodokļus un tādējādi radīja EK Līguma 92. panta pārkāpumu.

32. Visbeidzot, tika turpināti centieni, lai efektīvāk un nekavējoties īstenotu atgūšanas lēmumus . Neizlemtu atgūšanas lēmumu skaits turpina samazināties. 2006. gada beigās bija 60 neizlemti atgūšanas lēmumi salīdzinājumā ar 75 neizlemtiem atgūšanas lēmumiem 2005. gada beigās. 2006. gada laikā tika slēgta 21 neizlemta atgūšanas lieta, un tika pieņemti seši jauni atgūšanas lēmumi. No 8,7 miljardu euro lielā atbalsta, kas jāatgūst saskaņā ar lēmumiem, kuri pieņemti kopš 2000. gada, līdz 2006. gada beigām bija faktiski atgūti aptuveni 7,2 miljardi euro (t.i., 83% no kopējās summas). Komisija uzsāka tiesvedību pret dalībvalstīm saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu vai 228. panta 2. punktu par atgūšanas lēmumu faktisku neīstenošanu piecās lietās, kurās iesaistītas trīs dalībvalstis[58].

2. NOZARU ATTīSTīBA

2.1. Enerģētika

33. Neraugoties uz diviem liberalizācijas centienu „viļņiem” Eiropas līmenī, gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu ievērojama paaugstināšanās, pastāvīgas sūdzības par šķēršļiem iekļūšanai tirgū un ierobežota izvēle klientiem noveda pie tā, ka Komisija 2005. gada jūnijā sāka apsekojumu par Eiropas gāzes un elektroenerģijas tirgus funkcionēšanu. Nozares apsekojuma nobeiguma ziņojums , ko Komisija pieņēma 2007. gada 10. janvārī[59], sniedza plašu ieskatu gāzes un elektroenerģijas tirgus funkcionēšanā visos piegādes ķēdes līmeņos. Konstatētās konkurences pamatproblēmas ir ļoti koncentrēti vairumtirdzniecības tirgi, tīkla un piegādes darbību nepietiekama atdalīšana, nepietiekama vai nepieejama pārrobežu jauda, uzticamas un savlaicīgas informācijas trūkums par tīkla pieejamību, ierobežota mazumtirdzniecības konkurence un līdzsvara zonu nelielais apmērs. Nozares apsekojuma konstatējumi atsevišķos individuālos gadījumos ir snieguši informāciju par Komisijas konkurences politiku un ir devuši nozīmīgu ieguldījumu politikas formulēšanā attiecībā uz nākamajiem pasākumiem Eiropas elektroenerģijas un gāzes tirgus liberalizācijā.

34. Komisija ir veikusi vairākas pašiniciatīvas pretmonopola izmeklēšanas papildus vairāku saņemto sūdzību izmeklēšanai. Izmeklējamie jautājumi ir tīkla un uzglabāšanas jaudas slepus uzkrāšana, ilgtermiņa jaudas rezervācijas, nepietiekami stratēģiski ieguldījumi tīklos, lai aizsargātu pakārtotas piegādes intereses, savstarpēju savienotāju bloķēšana, lai veicinātu iekšzemes patēriņu, tirgus dalīšana un ilgtermiņa līgumi starp vairumtirgotājiem/mazumtirgotājiem un pakārtotiem klientiem. Arī dalībvalstu līmenī svarīgas izmeklēšanas ir veikušas, piemēram, Dānijas, Vācijas un Itālijas konkurences iestādes[60].

35. Ilgtermiņa līgumi ar klientiem arī ir konstatēti kā konkurences problēma enerģijas tirgos ārpus gāzes un elektroenerģijas nozares. Komisija pieņēma saistību lēmumu saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 9. pantu par Spānijas motordegvielas piegādātāja Repsol degvielas uzpildes staciju tīklu[61]. Repsol piedāvātās saistības atbrīvos simtiem degvielas uzpildes staciju no ilgtermiņa ekskluzīviem piegādes līgumiem, tādējādi nodrošinot lielāku izvēli un cenu samazināšanas iespējas patērētājam.

36. Komisija pieņēma daudzus lēmumus enerģijas uzņēmumu apvienošanās jomā. No konkurences viedokļa sarežģītākās lietas bija DONG/Elsam/Energi E2 [62] un Gaz de France/Suez [63]. Abas koncentrācijas, kā sākotnēji paziņots, būtu radījušas būtisku traucējumu efektīvai konkurencei un tika atļautas tikai, pamatojoties uz pušu piedāvātiem visaptverošiem strukturāliem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. E.ON/Endesa lietā Komisija saskaņā ar Apvienošanās regulas 21. pantu pieņēma divus lēmumus, pieprasot Spānijai atcelt atsevišķus nosacījumus, kas nelikumīgi noteikti darījumam, kuru Komisija jau bija atļāvusi.

37. Valsts atbalsta kontroles jomā tika turpināts darbs, lai atrastu risinājumu problēmām, kuras radījuši ilgtermiņa līgumi starp publiskā tīkla operatoriem un ražotājiem Ungārijā[64] un Polijā[65], kuri ierobežo vairumtirdzniecības tirgu ievērojamas daļas. Komisija analizēja arī vairākas regulētas tarifu shēmas Itālijā[66], kur atsevišķiem rūpnieciskiem uzņēmumiem ir labvēlīgi elektroenerģijas tarifi, kas ir zemāki par tirgus cenu. Publiskā sektora saistību kodolenerģijas jomā reorganizācijas valsts atbalsta aspekti tika apsvērti lietā attiecībā uz Apvienoto Karalisti[67]. Lēmumi par valsts atbalstu atjaunīgu energoresursu jomā tika vērsti uz šāda atbalsta nepieciešamības pārbaudīšanu un nodrošināšanu, lai valsts finansējums segtu tikai papildu izmaksas par ražošanu un piegādi salīdzinājumā ar parastiem enerģijas avotiem. Visbeidzot, saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES EKTS) Komisija novērtēja valsts kvotu piešķiršanas plānus (VKPP) otrajam tirdzniecības periodam (2008.–2012. gads) saskaņā ar EKTS direktīvas[68] 3. pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, tai skaitā saskaņā ar 5. kritēriju, kurš nosaka, ka sadalei nedrīkst būt diskriminējoša rakstura attiecībā uz uzņēmumiem vai nozarēm tā, lai neattaisnoti atbalstītu noteiktus uzņēmumus vai pasākumus, atbilstoši EK Līguma prasībām, it sevišķi atbilstoši tā 87. un 88. pantam. Komisija pieņēma lēmumus saskaņā ar ES EKTS par VKPP otrajam tirdzniecības periodam attiecībā uz 10 dalībvalstīm.

2.2. Finanšu pakalpojumi

38. Vairāki rādītāji, piemēram, tirgus fragmentācija, neelastīgas cenas un klientu mobilitātes trūkums liecina par to, ka konkurence ES banku mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū nav efektīva. Tādēļ Komisija 2005. gada jūnijā[69] nolēma sākt banku mazumtirdzniecības pakalpojumu nozares apsekojumu , jo īpaši saistībā ar pārrobežu konkurenci. 2006. gadā tika publicēti apspriedei un iesniegti atklātai izskatīšanai divi starpposma ziņojumi – viens par maksājumiem ar karti un otrs par norēķinu kontiem un saistītiem pakalpojumiem. Nobeiguma ziņojums par banku mazumtirdzniecības pakalpojumiem tika publicēts 2007. gada 31. janvārī. Konstatētās potenciālās konkurences problēmas bija šķēršļi iekļūšanai tirgū, tirgus fragmentācija pa valstu robežām un augstas pakāpes koncentrācija starp maksājumu karšu izsniedzējiem un saņēmējiem.

39. Komisija turpināja arī savu plašo uzņēmējdarbības apdrošināšanas nozares apsekojumu , kas arī sākts 2005. gada jūnijā. Starpposma ziņojums par uzņēmējdarbības apdrošināšanu tika publicēts 2007. gada 24. janvārī, un nobeiguma ziņojums plānots 2007. gada septembrī.

40. Komisija novērtēja un atļāva daudzas koncentrācijas finanšu pakalpojumu jomā. Lietā par Gerling Versicherungsgruppe iegādi, ko veic Talanx Aktiengesellschaft [70], Komisijas plašajā tirgus izpētē tika atklāts, ka ierosinātā iegāde, iespējams, būtiski samazinātu konkurenci attiecībā uz farmācijas uzņēmumu atbildības apdrošināšanu Vācijā. Lai novērstu šīs bažas, Talanx apņēmās nodalīt sava meitasuzņēmuma HDI farmācijas atbildības uzņēmējdarbību attiecībā uz Vācijas uzņēmumu apdrošināšanu ārpus obligātās produktu drošumatbildības apdrošināšanas.

41. Komisijai ar valsts atbalsta kontroli bija jānodrošina arī līdzvērtīgi konkurences apstākļi finanšu pakalpojumu jomā, īpaši jauniem dalībniekiem un ārvalstu bankām. Attiecībā uz Crédit Mutuel [71] Komisija turpināja izmeklēt iespējamo pārmērīgo kompensāciju par „livret bleu” izplatīšanu, un bez tam tika sākts pārkāpuma izmeklēšanas process pret La Poste , Caisses d’Épargne un Crédit Mutuel piešķirtajām īpašajām tiesībām izplatīt „livret A” un „livret bleu”. Komisija pieņēma negatīvu galīgo lēmumu, pieprasot Luksemburgas esošās fiskālā atbalsta shēmas atcelšanu saskaņā ar 1929. gada likumu no nodokļiem atbrīvoto finanšu līdzdalības sabiedrību labā[72]. Shēma tika uzskatīta par slēptu subsīdiju līdzdalības sabiedrībām, kas sniedz noteiktus finanšu pakalpojumus starptautiskas grupas saistītiem un nesaistītiem uzņēmumiem.

2.3. Elektroniskās komunikācijas

42. Lielākā daļa elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēju darbojas ES reglamentējošo noteikumu ierobežojumu ietvaros attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem[73]. Šie noteikumi ir paredzēti, lai atvieglotu piekļuvi mantotai infrastruktūrai, veicinātu ieguldījumus alternatīvā infrastruktūrā un nodrošinātu izvēli un zemākas cenas patērētājiem. Tajā pašlaik ieteikti 18 konkrēti preču un pakalpojumu tirgi vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī valstu regulatoru iepriekšējam regulējumam. Jūnijā Komisija publicēja to tirgu saraksta pārskatītā teksta projektu, kuros var būt nepieciešams iepriekšējs regulējums [74], kurā ieteikts būtiski samazināt tirgu skaitu minētajā sarakstā. Kopumā Komisija uzskata, ka, ja vairumtirdzniecības regulējums ir efektīvs, nosacījumiem mazumtirdzniecības līmenī jāpieļauj efektīva konkurence.

43. Saskaņā ar 7. panta procedūru [75] Komisija turpināja nodrošināt, lai regulējums visā ES būtu konsekvents un balstīts uz konkurences tiesību principiem, attiektos uz tirgiem, kuros ir pastāvīgas tirgus nepilnības, un tiktu atcelts tikai tad, kad konkurence faktiski vairs nav atkarīga no iepriekšēja regulējuma. Komisija novērtēja valstu regulatoru 244 paziņojumus un pieņēma 156 lēmumus. Komisija neprasīja nevienai valsts reglamentējošajai iestādei (VRI) atsaukt savu pasākuma projektu. Vienā gadījumā pasākuma projektu atsauca pati VRI pēc savas ierosmes.

44. Platjoslas piekļuves tirgi ir interesants piemērs iepriekšēja, nozarei specifiska regulējuma un nobeiguma konkurences tiesību vienlaicīgai piemērošanai. Komisija nosūtīja iebildumu paziņojumus Spānijas vēsturiskajam operatoram, kuros provizoriski konstatēts, ka Telefónica ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli platjoslas piekļuves tirgos Spānijā ar starpības samazināšanu, tādējādi pārkāpjot EK Līguma 82. pantu. Saskaņā ar 7. panta procedūru Komisija nodrošināja, lai valstu regulatori pieskaitītu vairumtirdzniecības platjoslas piekļuves konkrētajam tirgum arī ļoti ātro ciparu abonentu līnijas piekļuvi, ja tās ir aizstājamas neatkarīgi no infrastruktūras, ar kuras palīdzību tās nodrošina. Visbeidzot, saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem Komisija ir apstiprinājusi vairākus projektus, kuros iesaistīts valsts finansējums platjoslas infrastruktūrai un pakalpojumiem, galvenokārt attiecībā uz lauku vai attāliem rajoniem ar tikai ierobežotu platjoslas segumu vai bez tā[76]. No otras puses, Komisija nolēma aizliegt valsts finansējumu plānotajai stikla šķiedras piekļuves tīkla būvniecībai Nīderlandes pilsētā Apingedamā[77], jo projekts skāra rajonu, ko jau apkalpo platjoslas tīkli par cenām, kas ir līdzīgas citiem reģioniem.

45. Mobilo sakaru jomā Komisija saskaņā ar 7. panta procedūru līdz šim nav iebildusi pret dažu valstu regulatoru uzskatu, ka varētu būt nepieciešama reglamentējoša iejaukšanās mobilās piekļuves un zvanu izveides vairumtirdzniecības tirgū, lai izvairītos no kaitējuma patērētājiem[78]. Tika izmantoti arī apvienošanās kontroles instrumenti, lai nodrošinātu, ka koncentrācijas starp mobilo sakaru operatoriem nerada būtiskus traucējumus efektīvai konkurencei[79].

2.4. Informācijas tehnoloģija

46. Komisija turpināja nodrošināt, lai nebūtu konkurences traucējumu informācijas tehnoloģijas nozarē, kurai raksturīga ciparu konverģence, arvien lielāka savietojamības nozīme un standartu noteikšanas organizāciju galvenā loma.

47. Tika veikti papildu pasākumi, lai nodrošinātu, ka Microsoft pilda savus pienākumus saskaņā ar 2004. gada lēmumu[80], kurā konstatēts EK Līguma 82. panta pārkāpums, proti, (i) sniegt pilnīgu un precīzu informāciju par savietojamību un (ii) darīt pieejamu šo informāciju pieņemamos termiņos. Tā kā Microsoft nesniedza pilnīgu un precīzu pieprasīto informāciju par savietojamību, Komisija pieņēma lēmumu, nosakot Microsoft soda naudas maksājumu 280,5 miljonu euro apmērā par pienākumu neizpildi.

48. Apvienošanās kontroles jomā Komisija novērtēja, vai tīkla iekārtu ražotāju koncentrācijas rada būtisku traucējumu efektīvai konkurencei vai ne. Šajā sakarā Komisija atļāva ierosināto apvienošanos starp Nokia un Siemens AG tīkla iekārtu uzņēmējdarbību, secinādama, ka darījums neradītu būtisku traucējumu efektīvai konkurencei mobilo sakaru tīklu iekārtu nozarē[81]. Tāpat Komisija atļāva ierosināto apvienošanos starp Alcatel un Lucent Technologies , secinādama, ka tirgus struktūra optisko tīkla iekārtu un platjoslas piekļuves risinājumu piedāvājumam joprojām būtu konkurētspējīga pat pēc ierosinātā darījuma[82].

49. Valsts atbalsta kontroles jomā Komisija izskatīja ierosināto Francijas nodokļu atvieglojumu videospēļu radīšanas atbalstam. Tā nolēma sākt oficiālu izmeklēšanu par to, vai šim nodokļu atvieglojumam ir patiess kultūras mērķis, ņemot vērā plašāku kontekstu, jo īpaši spēcīgo konkurenci ar ASV, Kanādas un Japānas videospēļu ražotājiem, kā arī jaunās paaudzes konsoļu tehnoloģisko un ekonomisko attīstību.

2.5. Plašsaziņas līdzekļi

50. Tirgus attīstība plašsaziņas līdzekļu nozarē ietver izplatīšanas kanālu kopējā skaita palielināšanu, lielāku izvēli patērētājiem un pieprasījumu pēc satura, kā arī pārslēgšanos no analogās apraides uz ciparu apraidi, kas jau nodrošina patērētājiem labāku attēla kvalitāti un programmu lielāku daudzveidību. Konkurences politikas galvenais mērķis plašsaziņas līdzekļu nozarē ir garantēt līdzvērtīgus konkurences apstākļus starp dažādiem komercoperatoriem un starp komercoperatoriem un valsts finansētiem operatoriem.

51. Ciparu apraides jomā pēc Itālijas patērētāju apvienības Altroconsumo sūdzības Komisija sāka pārkāpuma izmeklēšanas procesu, lai izmeklētu, vai Itālijas tiesību akti, kas reglamentē pārslēgšanos uz ciparu apraidi, rada ierobežojumus raidsabiedrībām un dod konkurences priekšrocības esošajiem analogajiem operatoriem pretēji Konkurences direktīvai[83] un citiem telekomunikācijas reglamentējošiem noteikumiem. Tā ir sākusi oficiālu valsts atbalsta izmeklēšanu attiecībā uz pasākumiem, kas veicina pārslēgšanos uz ciparu apraidi Vācijas 2 Länder – Bavārijā[84] un Ziemeļreinā-Vestfālenē[85], lai noskaidrotu, vai atbalsts attiecas uz nepieciešamo minimumu un nerada pārmērīgus konkurences traucējumus. Lēmumos attiecībā uz Franciju[86] un Itāliju[87] Komisija ir sniegusi vairāk ziņu par nosacījumiem, lai piešķirtu subsīdijas patērētājiem ciparu dekodētāju pirkšanai, piemēram, tehnoloģiskās neitralitātes principa ievērošanu.

52. Atbilstīgi „Apraides paziņojumam”[88] Komisija turpināja apstiprināt valsts finansējumu valsts raidsabiedrībām gadījumos, kad valsts finansējums nepārsniedza valsts pakalpojumu izmaksas[89]. Nesenās lietās Komisija ir arī aicinājusi dalībvalstis ieviest mehānismus, lai izvairītos no pārmērīgas kompensācijas[90], un ir aicinājusi atgūt atbalstu, ja valsts raidsabiedrība ir saņēmusi vairāk valsts līdzekļu nekā nepieciešams. Tomēr Komisija ir piekritusi, ka var būt attaisnojami, ka valsts raidsabiedrības saglabā pārpalikumu kā „buferi” pret iespējamām izmaksu/ieņēmumu svārstībām[91].

53. Komisija turpināja piešķirt augstu prioritāti tam, lai nodrošinātu, ka ir pieejams pirmšķirīgs saturs saskaņā ar atklātiem un pārredzamiem nosacījumiem, kas ļauj maksimālam skaitam operatoru piedalīties konkursā par tiesībām. Saistību lēmumā par English Premier League (FAPL) [92] Komisija apstiprināja lēmumos par UEFA Champions League un Bundesliga noteiktos pamatprincipus attiecībā uz sporta plašsaziņas līdzekļu tiesību kopīgu pārdošanu[93]. Apvienošanās jomā Formula One Group īpašnieka un visu televīzijas tiesību subjekta uz Formula One sacensībām SLEC privātas kapitāla sabiedrības iegāde, ko veica CVC[94] , tika atļauta ar nodalīšanas nosacījumu, kas nodrošina, ka netiks radīti būtiski konkurences traucējumi attiecībā uz televīzijas tiesību pārdošanu Itālijā un Spānijā uz diviem populārākajiem motosporta pasākumiem ES.

54. Komisija novērtēja valsts atbalsta pasākumus filmām un citiem audiovizuāliem darbiem , pamatojoties uz „Kino paziņojumu”[95], kurā izklāstīti kritēriji šāda atbalsta apstiprināšanai saskaņā ar kultūras atbrīvojumu no valsts atbalsta vispārējā aizlieguma. Trīs svarīgākie lēmumi 2006. gadā attiecās uz Francijas filmu atbalsta shēmām[96], Apvienotās Karalistes filmu nodokļu atvieglojumu shēmu[97] un jaunu Vācijas filmu fondu[98]. Komisija apstiprināja visus šos pasākumus, pamatojoties uz apņemšanos, ka valsts iestādes tos grozīs, lai ņemtu vērā jebkuras izmaiņas valsts atbalsta noteikumos to darbības laikā.

55. Tiesību pārvaldības sakarā Komisija pieņēma saistību lēmumu par Cannes pagarinājuma līgumu [99], nodrošinot, ka ierakstu ražotāji var turpināt saņemt atlaides no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām par samaksāto autortiesību licences maksu un ka netiek traucēta kolektīvā pārvaldījuma organizāciju potenciālā iekļūšana skaņu ierakstu izdošanas vai ierakstu veidošanas tirgū. Komisija izsniedza arī iebildumu paziņojumu pret CISAC (Starptautiskā autoru un komponistu savienību konfederācija) un EEZ dalībvalstu atsevišķām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kas ir CISAC [100] locekles. Komisija pauda bažas par CISAC līguma parauga un divpusēju nolīgumu starp CISAC un tās locekļiem atsevišķiem noteikumiem, kas paplašina kolektīvā pārvaldījuma organizāciju tradicionālos autonomos valsts monopolus uz tiešsaistes nozari.

2.6. Transports

56. Papildus Komisijas likumdošanas iniciatīvām transporta politikas jomā, lai radītu ES mēroga integrētus un konkurētspējīgus transporta tirgus, konkurences politikas mērķis ir nodrošināt, lai šo tirgu efektīvu funkcionēšanu nekavētu pret konkurenci vērstas darbības vai konkurences traucējumi. Konkurences problēmas var būt jo īpaši aizsargāti valstu pārvadājumu tirgi autotransporta gadījumā, zemi savietojamības līmeņi un slikta infrastruktūras koordinācija dzelzceļa transporta gadījumā un pārredzamas piekļuves trūkums konkurētspējīgiem ostu pakalpojumiem jūras transporta gadījumā.

57. Autotransporta gadījumā Komisija saglabāja savu politiku apstiprināt valsts atbalstu, lai veicinātu tīrākas tehnoloģijas ieviešanu jo īpaši vecos transportlīdzekļos[101], un apstiprināt valsts atbalstu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām[102].

58. Komisija pieņēma vairākus valsts atbalsta lēmumus, lai veicinātu dzelzceļa transportu . Tā atļāva Čehijas atbalsta pasākumu, kas ietvēra aizdevuma garantēšanu Čehijas dzelzceļam, lai veicinātu jauna pasažieru ritošā sastāva pirkšanu[103], un atļāva Nīderlandei piešķirt atbalstu Eiropas vilcienu kontroles sistēmas ieviešanai[104]. Attiecībā uz valsts atbalstu dzelzceļa infrastruktūrai Komisija vienā lietā nolēma, ka jaunas dzelzceļa infrastruktūras būvniecības finansēšana un uzraudzība nav saimnieciska darbība, bet ir valsts politikas kompetencē[105].

59. Jūras transporta jomā līnijsatiksmes konferences grupālais atbrīvojums, ko agrāk ietvēra Padomes Regula 4056/86, tika atcelts ar Padomes Regulu Nr. 1419/2006[106]. Tas tika izdarīts tāpēc, ka vairs netika pildīti četri kumulatīvie nosacījumi cenu noteikšanas atbrīvojumam un jaudas regulējumam saskaņā ar EK Līguma 81. panta 3. punktu. Tā pati regula paplašināja arī Regulas Nr. 1/2003 darbības jomu, lai ietvertu kabotāžas un līgumreisu kuģu pakalpojumus. Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma un ņemot vērā to, ka Regula Nr. 1/2003 nekad netika pilnībā piemērota līnijsatiksmes nozarei, Komisija ir apņēmusies izdot pamatnostādnes par konkurences tiesību piemērošanu jūras transporta pakalpojumiem, lai palīdzētu nevainojami pāriet uz pilnībā konkurētspējīgu režīmu. Attiecībā uz valsts atbalstu jūras transporta jomā Komisija veicina atbalsta shēmu ciešu konverģenci, lai panāktu pēc iespējas labākus, līdzvērtīgus konkurences apstākļus Eiropā, tostarp pietauvošanas un bagarēšanas darbībai. Tā ir neatlaidīgi pieprasījusi valstspiederības klauzulas atcelšanu, kuru piemēro shēmām, kas atbrīvo kuģu īpašniekus no sociālo iemaksu veikšanas par saviem jūrniekiem.

60. Gaisa transporta jomā Komisija pieņēma Regulu Nr. 1459/2006, ar ko maršrutos ES ietvaros ar 2007. gada 1. janvāri pārtrauc IATA pasažieru pārvadājumu tarifu konferenču atbrīvojumu no aizlieguma saskaņā ar EK Līguma 81. panta 1. punktu. Ar jauno regulu maršrutos ES ietvaros pārtrauc arī atbrīvojumu laika nišām un lidojuma laika plānojumam. Divos lēmumos[107], kas pieņemti saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 847/2004[108], Komisija nonāca pie secinājuma, ka ar divpusējiem gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumiem, kas noslēgti starp dalībvalstīm un trešajām valstīm, varētu būt pārkāpts 10. pants apvienojumā ar EK Līguma 81. pantu, aicinot vai atbalstot šajos nolīgumos norādītos aviopārvadātājus vienoties par tarifiem un/vai pārvadājumu jaudu vai saskaņot to. Pretmonopola jomā Komisija nosūtīja iebildumu paziņojumu SkyTeam airline alliance locekļiem, paužot bažas par vairākiem maršrutiem, saistībā ar kuriem SkyTeam sadarbībai varētu būt negatīva ietekme uz konkurenci. Komisija turpināja arī pārbaudīt valsts atbalstu grūtībās nonākušiem pārvadātājiem[109], pieņēma vairākus lēmumus par darbības sākšanas atbalstu[110] un atbalstu lidostām[111] un nodarbojās ar lietām, kas ietver atbalstu aviokompānijām un lidostām[112]. Visbeidzot, Komisija nolēma nodot Grieķijas lietu Eiropas Kopienu Tiesai par nelikumīga valsts atbalsta neatgūšanu vismaz 160 miljonu euro apmērā, kurš no 1998. gada līdz 2002. gadam piešķirts Olympic Airways .

2.7. Pasta pakalpojumi

61. Pasta nozarē notiek būtiskas izmaiņas: mainījušās klientu vajadzības, organizatoriskas izmaiņas, pakāpeniska tirgus atvēršana, automatizācija/jaunas tehnoloģijas un elektroniska aizstāšana. Šajā tirgus vidē Komisijas politikas galvenie pīlāri ir bijuši to pakalpojumu pakāpeniska samazināšana, uz kuriem monopoltiesības piešķirtas vispārējo pakalpojumu sniedzējiem, no vienas puses, un konkurences saglabāšana pasta tirgus liberalizētajās jomās, lai izvairītos no vispārējo pakalpojumu sniedzēju faktiskas atkārtotas monopolizācijas, no otras puses.

62. Attiecībā uz valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasta nozarei, ņemot vērā tiesas praksi Chronopost [113] un Altmark [114] lietā, Komisija ir padziļinājusi vispārējo pakalpojumu sniedzēju pārskatu analīzi, lai nodrošinātu pārmērīgas kompensācijas un šķērssubsidēšanas neesamību. Jo īpaši Komisija ir pārbaudījusi pasta operatoru piemērotās metodes, lai sadalītu izmaksas starp vispārējiem pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem un aprēķinātu sabiedrisko uzdevumu finanšu slogu.

63. Komisija paziņoja, ka kompensācija par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem ir saderīga ar valsts atbalsta noteikumiem atbilstīgi 2005. gada Kopienas nostādnēm[115] tikai tad, ja kompensācijas summa nepārsniedz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izmaksas (ar noteikumu, ka ir izpildīti arī citi 2005. gada nostādņu nosacījumi)[116].

64. Papildus tās kompensācijas saderības novērtēšanai, kura piešķirta pasta operatoriem par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, Komisija pārbaudīja, vai pasta operatoriem bija arī citas priekšrocības. Piemēram, lietā „ France; Recommandation proposant l'adoption de mesures utiles concernant la garantie illimitée de l'Etat en faveur de La Poste ”[117] Komisija ieteica Francijai līdz 2008. gadam izbeigt neierobežoto valsts garantiju Francijas Pastam kā valsts iestādei.

65. Visbeidzot, papildus pārbaudei, lai nebūtu šķērssubsidēti pasta operatoru meitasuzņēmumi, kas darbojas konkurējošos tirgos ārpus vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, Komisija turpināja nodrošināt, lai šie meitasuzņēmumi nesaņemtu valsts atbalstu. Piemēram, lietā „ DHL Leipzig – Halle Airport ”[118] Komisija nolēma sākt procedūru, lai noteiktu, vai Saksijas zeme un publiskā īpašumā esošā Leipcigas lidosta ir darbojušās kā privātieguldītāji, nodrošinot DHL infrastruktūru un garantijas nakts lidojumu aizlieguma gadījumā.

3. EIROPAS KONKURENCES TīKLS UN VALSTU TIESAS – SADARBīBAS PāRSKATS

66. 2006. gads ir bijis tās izpildes sistēmas īstenošanas otrais pilnīgais gads, kas izveidota ar Regulu Nr. 1/2003. Tajā notika sadarbības turpmāka stiprināšana starp EKT locekļiem, t.i., ES dalībvalstu konkurences iestādēm un Komisiju, no vienas puses, un starp valstu tiesām un Komisiju, no otras puses.

3.1. Vispārīgs pārskats

67. Sadarbība starp EKT locekļiem atsevišķos gadījumos tiek organizēta ap diviem galvenajiem pienākumiem no VKI puses, proti, informēt Komisiju, kad tiek sāktas jaunas lietas un pirms tiek pieņemts galīgais lēmums. Komisija tika informēta par aptuveni 150 jaunu lietu izmeklēšanām, kuras sākušas valstu konkurences iestādes. Dažas sūdzības Komisija nodeva valstu konkurences iestādēm, kas bija gatavas pārbaudīt ierosinātos jautājumus, turpretim dažos gadījumos VKI īpaši vērsa Komisijas uzmanību uz iespējamām konkurences problēmām, kuras, kā izrādījās, ietekmē vairākas dalībvalstis.

68. Komisija, pamatojoties uz oficiāliem sadarbības noteikumiem vai sniedzot pakalpojumus neoficiāli, ir izskatījusi vai ir sniegusi padomu par aptuveni 125 lietām no VKI. Līdz šim Komisija nav izmantojusi iespēju atbrīvot VKI no kompetences, lai nodrošinātu konkurences noteikumu konsekventu piemērošanu, sākot procesu saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punktu.

69. EKT sadarbības priekšrocība un potenciāls pārsniedz Regulā Nr. 1/2003 noteiktās likumīgās saistības. EKT ir arī noderīga platforma ES konkurences iestādēm, lai koordinētu izpildes darbību, nodrošinātu konsekvenci uz ārpusi un pārrunātu vispārīgus politikas jautājumus. Šis darbs 2006. gada laikā notika četros dažādos forumos. Pirmkārt, Konkurences ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors un visu VKI vadītāji tikās ikgadējā sanāksmē EKT sakarā, kurā tika atbalstīta EKT iecietības paraugprogramma. Otrkārt, VKI un Komisija regulāri tikās „plenārsēdēs”, kurās tika pārrunāti vispārīgi jautājumi saistībā ar pretmonopola politiku. Treškārt, sešas darba grupas risināja konkrētus jautājumus, piemēram, nozares izmeklēšana vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Visbeidzot, EKT 15 nozares apakšgrupas tika veltītas konkrētām nozarēm[119].

3.2. Valstu tiesu piemērotie ES konkurences noteikumi ES

70. Regulas Nr. 1/2003 15. panta 1. punktā atļauts valstu tiesnešiem lūgt Komisijai tās rīcībā esošu informāciju vai atzinumu jautājumos par ES konkurences noteikumu piemērošanu. Komisija 2006. gadā sniedza vienu atzinumu tiesai Nīderlandē un otru atzinumu Beļģijas tiesnesim. Zviedrijas tiesneša pieprasījums gada beigās nebija izskatīts.

71. Regulas Nr. 1/2003 15. panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalstis nosūta Komisijai to valstu tiesu izdota rakstiska sprieduma kopiju, kuras lemj par EK Līguma 81. vai 82. panta piemērošanu. Komisija saņēma aptuveni 30 spriedumu kopijas, kuri pieņemti 2006. gadā un tika izvietoti Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē, ja nosūtīšanas iestāde tos neklasificēja kā konfidenciālus.

72. Regulas Nr. 1/2003 15. panta 3. punktā paredzēs, ka, ja tas ir nepieciešams EK Līguma 81. vai 82. panta saskaņotai piemērošanai, Komisija pēc pašiniciatīvas var iesniegt rakstiskus novērojumus dalībvalstu tiesām un ar attiecīgās tiesas atļauju var sniegt arī mutiskus novērojumus. Komisija 2006. gadā pirmo reizi kopš Regulas Nr. 1/2003 stāšanās spēkā izmantoja šo „amicus curiae” iespēju, sniedzot Cour d'appel de Paris novērojumus par mehānisko transportlīdzekļu grupālā atbrīvojuma regulas interpretāciju[120].

73. Ļoti svarīga ir valstu tiesnešu pastāvīga apmācība un izglītošana par ES konkurences tiesībām, lai nodrošinātu minēto noteikumu efektīvu un saskaņotu piemērošanu. Kopš 2002. gada Komisija ir līdzfinansējusi vairākus mācību projektus katru gadu un arī 2006. gadā, līdzfinansējot 15 projektus visu 25 ES dalībvalstu tiesnešu apmācībai.

4. STARPTAUTISKAS DARBīBAS

74. Gatavojoties Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās notikumam 2007. gada janvārī, Komisija cieši uzraudzīja sagatavošanas darbus dalībai un palīdzēja konkurences noteikumu izpildē. Tā pārbaudīja valsts atbalsta pasākumus, par kuriem Bulgārija un Rumānija paziņoja saskaņā ar esošo atbalsta mehānismu, kas izveidots ar Pievienošanās līgumu. Komisija turpināja palīdzēt Horvātijai un Turcijai, kā arī Rietumbalkānu valstīm to konkurences noteikumu turpmākā saskaņošanā ar ES tiesībām.

75. Komisija turpināja intensīvu sadarbību ar vairākām konkurences iestādēm uz divpusēja pamata un jo īpaši ar Kopienas galveno tirdzniecības partneru iestādēm. Pamatojoties uz īpašiem sadarbības nolīgumiem konkurences jautājumos, sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu un Japānu ietvēra ar lietām saistītus sakarus, koordinētu izpildes darbību un pārrunas par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Konkurences ģenerāldirektorāts piedāvāja palīdzību konkurences tiesību akta projekta sastādīšanā Ķīnā un Krievijā.

76. Daudzpusējas sadarbības ietvaros Konkurences ģenerāldirektorātam joprojām bija vadošā loma Starptautiskajā Konkurences tīklā, kurā tas ir Koordinācijas komitejas loceklis, Karteļu darba grupas līdzpriekšsēdētājs un Apvienošanās, Konkurences politikas īstenošanas un Vienpusējas darbības darba grupas aktīvs loceklis. Turklāt Konkurences ģenerāldirektorāts turpināja aktīvi piedalīties ESAO Konkurences komitejā un sekmēja tās darbu.

5. SADARBīBA STARP IESTāDēM

77. Komisija turpināja sadarbību ar citām Kopienas iestādēm un struktūrām.

78. Katru gadu Eiropas Parlaments sniedz pašiniciatīvas ziņojumu par Komisijas gada konkurences ziņojumu[121]. Komisija ir piedalījusies arī pārrunās Eiropas Parlamentā par Komisijas politikas iniciatīvām, piemēram, par valsts atbalsta reformu un Zaļo grāmatu par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām par ES konkurences noteikumu pārkāpšanu. Par konkurenci atbildīgais komisārs organizē regulāras viedokļu apmaiņas ar atbildīgajām parlamentārajām komitejām, lai pārrunātu konkurences politikas jautājumus. Ekonomikas un monetārā komiteja saņem regulārus neizlemtu un publiski pieejamu lietu sarakstus kā arī informāciju par galvenajām politikas iniciatīvām konkurences jomā. Visbeidzot, Komisija cieši sadarbojas arī ar Eiropas Parlamenta locekļiem, atbildot uz parlamentāriem jautājumiem (gan mutiskiem, gan rakstiskiem)[122] un petīcijām, kā arī ar Eiropas ombudu.

79. Komisija cieši sadarbojas arī ar Padomi, informējot to par svarīgām politikas iniciatīvām konkurences jomā, piemēram, valsts atbalsta reformu, kā arī enerģētikas un finanšu pakalpojumu nozares apsekojumiem, un piedalās Padomes darba grupās.

80. Turklāt Komisija informē Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju par nozīmīgākajām politikas iniciatīvām un piedalās debatēs, kuras var organizēt viena vai otra komiteja, piemēram, sakarā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas gada ziņojuma pieņemšanu par Komisijas gada ziņojumu par konkurences politiku.

[1] SEC(2007)0860.

[2] http://ec.europa.eu/comm/competition/index_lv.html

[3] Komisijas Paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (OV C 298, 8.12.2006.).

[4] Komisijas Paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (OV C 45, 19.2.2002.).

[5] Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV C 210, 1.9.2006.).

[6] Zaļā grāmata, kuru Komisija pieņēma 2005. gada decembrī, atrodama http://ec.europa.eu/comm/competition/antitrust/actionsdamages/documents.html

[7] EESK atzinums atrodams http://eescopinions.eesc.europa.eu/EESCopinionDocument.aspx?identifier=ces\int\int306\ces1349-2006_ac.doc&language=LV

[8] Komisijas 2007. gada likumdošanas un darba programma ir pieejama http://ec.europa.eu/atwork/programmes/index_lv.htm

[9] Komisijas priekšlikums regulai par ķīmisko vielu reģistrāciju, novērtēšanu, atļaušanu un ierobežošanu, COM(2003) 644, galīgā redakcija.

[10] Lieta COMP/38.620 Ūdeņraža pārskābe un perborāts ( Balināšanas ķimikālijas ) , Komisijas lēmums, 3.5.2006.; lieta COMP/38.645 Metakrilāti ( Akrila stikls ) , Komisijas lēmums, 31.5.2006.; lieta COMP/38.456 Bitumens, Nīderlande , Komisijas lēmums, 13.9.2006.; lieta COMP/38.121 Piederumi ( Vara piederumi ) , Komisijas lēmums, 20.9.2006.; lieta COMP/38.907 Tērauda sijas (atkārtota pieņemšana) , Komisijas lēmums, 8.11.2006.; lieta COMP/38.638 Sintētiskais kaučuks (BR/ESBR) , Komisijas lēmums, 29.11.2006.; lieta COMP/39.234 Sakausējuma uzcenojums (atkārtota pieņemšana) , Komisijas lēmums, 20.12.2006.

[11] Šajā rādītājā nav iekļauti uzņēmumi, kas saņēma atbrīvojumu no sodanaudas par sadarbību saskaņā ar Paziņojumu par iecietību.

[12] Lieta COMP/38.784 Telefónica .

[13] Lieta COMP/37.966 Distrigaz , sk. Komisijas paziņojumu presei MEMO/06/197, 16.5.2006.

[14] Lieta COMP/38.113 Prokent/Tomra .

[15] Lieta COMP/38.381 De Beers , Komisijas lēmums, 22.2.2006.; lieta COMP/38.173 FA Premier League , Komisijas lēmums, 22.3.2006.; lieta COMP/38.348 Repsol CPP , Komisijas lēmums, 12.4.2006.; lieta COMP/38.681 Cannes pagarinājuma līgums , Komisijas lēmums, 4.10.2006.

[16] Sk. Lietu T-44/00 Mannesmannröhren-Werken AG [2004] ECR II-2223, 65. punkts.

[17] Sk. XXIII Ziņojumu par konkurences politiku 1993. gadā, 207. punkts.

[18] Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

[19] Padomes 1989. gada 21. decembra Regula (EEK) Nr. 4064/89 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli (OV L 395, 30.12.1989., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1310/97 (OV L 180, 9.7.1997., 1. lpp.).

[20] OV C 66, 2.3.1998., 5. lpp.

[21] OV C 66, 2.3.1998., 1. lpp.

[22] OV C 66, 2.3.1998., 14. lpp.

[23] OV C 66, 2.3.1998., 25. lpp.

[24] Lieta COMP/M.4141 Linde / BOC , Komisijas lēmums, 6.6.2006.

[25] Lieta COMP/M.3916 T-Mobile Austria/tele.ring , Komisijas lēmums, 26.4.2006.

[26] Lieta COMP/M.4057 Korsnäs/Assidomän Cartonboard , Komisijas lēmums, 12.5.2006.

[27] Lieta COMP/M.4000 Inco/Falconbridge , Komisijas lēmums, 4.7.2006.

[28] Lieta COMP/M.4187 Metso/Aker Kvaerner , Komisijas lēmums, 12.12.2006.

[29] Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju, 76.–88. punkts (OV C 31, 5.2.2004., 5. lpp.).

[30] Komisijas 2006. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1628/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valstu reģionālajam ieguldījumu atbalstam (OV L 302, 1.11.2006., 29. lpp.).

[31] Komisija 2005. gada decembrī pieņēma jaunas Reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.–2013. gadam (OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.).

[32] OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.

[33] OV C 194, 18.8.2006., 2. lpp.

[34] Sk. paziņojumu „Sadarbība izaugsmes un darbavietu attīstībai – Jauns posms Lisabonas stratēģijā”, COM(2005) 24, galīgā redakcija, 2.2.2005.

[35] Komisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 379, 28.12.2006.).

[36] Izņemot lēmumus sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru, kļūdu labojumus, izpildrakstus, priekšlikumus atbilstošiem pasākumiem.

[37] OV C 70, 19.3.2002., 8. lpp.

[38] Lieta N 245/2006 LG Philips LCD Poland Sp. z o.o. (vēl nav publicēta), lieta N 246/2006 Ohsung [Dong Seo] Display Poland Sp. z o.o. (vēl nav publicēta), lieta N 247/2006 Lucky SMT Sp. z o.o. (vēl nav publicēta), lieta N 248/2006 Dong Yang Electronics Sp. z o.o. (vēl nav publicēta), lieta N 249/2006 Heesung Electronics Poland Sp. z o.o. (vēl nav publicēta), lieta N 250/2006 LG Chem Poland Sp. z o.o. (vēl nav publicēta), lieta N 251/2006 LG Innotek Poland Sp. z o.o. (vēl nav publicēta), lieta N 256/2006 LG Electronics Wroclaw Sp. z o.o – mājsaimniecības ierīces (vēl nav publicēta), lieta N 257/2006 LG Electronics Wroclaw Sp. z o.o.– televizori (vēl nav publicēta).

[39] Lieta N 17/2006 First Solar GmbH (OV C 259, 27.10.2006., 13. lpp.).

[40] Lieta N 409/2006 HighSi GmbH (vēl nav publicēta).

[41] Lieta N 34/2006 Hankook Tire Hungary Ltd (OV C 232, 27.9.2006., 2. lpp.).

[42] N 121/2006 Soutien de l'Agence de l'innovation industrielle en faveur des programmes mobilisateurs pour l'innovation industrielle (vēl nav publicēta).

[43] N 193/2006 Large R&D aid to Rolls Royce et al. – videi draudzīgs dzinējs (vēl nav publicēta).

[44] N 186/2006 Soutien d'Eurocopter pour le développement d'un hélicoptère de transport moyen tonnage EC175 (vēl nav publicēta).

[45] N 708/2006 Soutien de l'Agence de l'innovation industrielle en faveur du programme de R&D BioHub (vēl nav publicēta).

[46] C 36/2005 Investbx (vēl nav publicēta).

[47] N 9/2006 Riska kapitāla fondi inovatīviem MVU Dienviditālijā (OV C 218, 9.9.2006., 9. lpp.).

[48] Sk. Piemēram: NN162/A/2003 un N317/A/2006, Austrija, elektrības ražošanas atbalsts no atjaunojamajiem avotiem saskaņā ar Zaļo Elektrības Likumu ( valsts regulētie atjaunojamās elektroenerģijas tarifi) (OJ C 221, 14.9.2006, 9. lpp.), NN162/B/2003 un N317/B/2006, Austrija, Kombinētas siltuma un elektrības ražošanas atbalsts saskaņā ar Zaļo Elektrības Likumu (atbalsta tarifs) (OJ C 221, 14.9.2006, 9. lpp.).

[49] OJ C 202, 25.8.2006, 9. lpp.

[50] OJ C 209, 31.8.2006, 8. lpp.

[51] Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 68/2001, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 363/2004 un ar Komisijas 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1976/2006, par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam.

[52] Divās lietās lēmums tika pieņemts 2006. gadā: C 40/05 Ford Genk (Beļģija) un N 653/05 Webasto (Portugāle) . Trīs citās lietās Komisija līdz 2006. gada beigām nebija pieņēmusi galīgo lēmumu.

[53] Lieta NN 14/06 Ottana Energia , Komisijas lēmums, 12.12.2006. (vēl nav publicēts); lieta NN 16/06 CIT , Komisijas lēmums, 7.7.2006. (OV C 244, 11.10.2006., 14. lpp.); lieta N 28/06 Techmatrans , Komisijas lēmums, 20.2.2006. (OV C 87, 11.4.2006., 2. lpp.).

[54] Lieta N 464/05 AB Kauno , Komisijas lēmums, 22.2.2006. (OV C 270, 7.11.2006., 2. lpp.); lieta N 632/05 Energetyka Wislosan , Komisijas lēmums, 19.7.2006. (OV C 232, 27.9.2006., 2. lpp.).

[55] Lieta C 44/2005 Huta Stalowa Wola , Komisijas lēmums, 20.12.2006. (vēl nav publicēts).

[56] Lieta C 3/2005 FSO , Komisijas lēmums, 20.12.2006. (vēl nav publicēts); lieta C 25/2005 Frucona Košice , Komisijas lēmums, 7.6.2006. (vēl nav publicēts); lieta C 42/2005 Konas , Komisijas lēmums, 26.9.2006. (vēl nav publicēts); lieta C 1/2005 Euromoteurs , Komisijas lēmums, 26.4.2006. (OV L 307, 7.11.2006., 213. lpp.).

[57] Lieta E22/2004 Atvieglojumi ar eksportu saistītiem ieguldījumiem .

[58] CR 57/03 Tremonti Bis , CR 36/01 Beaulieu Ter Lembeek , CR 8/04 Nodokļu atvieglojumi biržas sarakstā iekļautiem jauniem uzņēmumiem , CR 13/B/03 France Telecom uzņēmējdarbības nodokļu shēma un CR 57/02 Article 44 Septies CGI .

[59] COM(2006) 851, galīgā redakcija.

[60] Dānijas Konkurences iestāde ir iejaukusies pret pārmērīgām cenām un tirgus manipulāciju Dānijas rietumos, Vācijas Konkurences iestāde ir iejaukusies pret gāzes piegādes ilgtermiņa līgumiem starp vairumtirgotājiem un Stadtwerke , un Itālijas Konkurences iestāde ir iejaukusies pret jaudas nepalielināšanu, lai aizsargātu dominējošo stāvokli pakārtotajā piegādes tirgū.

[61] Komisijas lēmums lietā COMP/38.348 Repsol CPP, 12.4.2006.

[62] Lieta COMP/M.3868 DONG/Elsam/Energi E2 , Komisijas lēmums, 14.3.2006.

[63] Lieta COMP/M.4180 Gaz de France/Suez , Komisijas lēmums, 14.11.2006.

[64] OV C 324, 21.12.2005., 12. lpp.

[65] OV C 52, 2.3.2006., 8. lpp.

[66] OV C 145, 21.6.2006., 8. lpp. un OV C 214, 6.9.2006., 5. lpp.

[67] OV L 268, 27.9.2006., 37. lpp.

[68] Direktīva 2003/87/EK, kas nosaka siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecību, JO L 274, 25.10.2003, 32. lpp., kura tika grozīta ar direktīvu 2004/101/EC, OJ L 338, 13.11.2004, 18. lpp.

[69] Komisijas lēmums, 13.6.2005. (OV C 144, 14.6.2005., 13. lpp.).

[70] Lieta COMP/M.4055 Talanx/Gerling , Komisijas lēmums, 5.4.2006.

[71] OV C 210, 1.9.2006., 12. lpp.

[72] OV L 366, 21.12.2006., 47. lpp.

[73] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/19/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un saistīto iekārtu piekļuvi un saslēgumiem (piekļuves direktīva) (OJ L 108, 24.04.2002 7. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu autorizāciju (autorizācijas direktīva) (OJ L 108, 24.04.2002 21. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) ( OJ L 108, 24.04.2002 51. lpp. ), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EC par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OJ L 201, 31.07.2002 37. lpp.).

[74] „Komisijas dienestu darba dokuments, sabiedriskā apspriede par Komisijas ieteikuma projektu par konkrētajiem preču un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, kuros var būt nepieciešams iepriekšējs regulējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem”, kas ir pieejams http://europa.eu.int/information_society/policy/ecomm/doc/info_centre/public_consult/review/recommendation_final.pdf

[75] Saskaņā ar pamatdirektīvas 7. pantu valstu regulatoriem ir jāpaziņo Komisijai par 18 tirgu analīzes rezultātiem, kura ir balstīta uz konkurences tiesībām.

[76] Sk., piemēram, lietu N 398/2005 Attīstības nodokļa priekšrocība platjoslai Ungārijā , Komisijas lēmums, 16.5.2006.; lietu N 118/2006 Platjoslas sakaru tīklu attīstīšana Latvijas lauku rajonos , Komisijas lēmums, 7.6.2006.; lietu N 264/05 Platjosla Toskānas laukiem , Komisijas lēmums, 13.9.2006.; lietu N 222/2005 Atbalsts, lai novērstu ciparu dalījumu Sardīnijā , Komisijas lēmums, 22.11.2006.

[77] Lieta C 35/2006 Platjoslas izveide Apingedamā , Komisijas lēmums, 19.7.2006.

[78] Sk. Kipras, Īrijas, Maltas, Spānijas un Slovēnijas paziņojumus. Tomēr valsts tiesas procesā Īrijas valsts pārvaldes iestāde ir atcēlusi savu būtiskas tirgus ietekmes apzīmējumu.

[79] Lieta COMP/M.3916 T-Mobile Austria/tele.ring , Komisijas lēmums, 26.4.2006. Sk. arī iepriekš 16. punktu.

[80] Sk. arī iepriekš 12. punktu.

[81] Lieta COMP/M.4297 Nokia/Siemens , Komisijas lēmums, 13.11.2006.

[82] Lieta COMP/M.4214 Alcatel/Lucent , Komisijas lēmums, 24.7.2006.

[83] Komisijas 2002. gada 16. septembra Direktīva 2002/77/EK par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū (OV L 249, 17.9.2002., 21. lpp.).

[84] Lieta C33/2006 Ciparu virszemes televīzijas (DVB-T) ieviešana Bavārijā , http://ec.europa.eu/comm/competition/state_aid/register/ii/doc/C-33-2006-WLWL-en-19.07.2006.pdf

[85] Lieta C34/2006 Ciparu virszemes televīzijas (DVB-T) ieviešana Ziemeļreinā-Vestfālenē , http://ec.europa.eu/comm/competition/state_aid/register/ii/doc/C-34-2006-WLWL-en-19.07.2006.pdf

[86] Lieta N111/2006 Aide à la TNT dans les régions sans simulcast , http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/comp-2006/n111-06.pdf; lieta N546/2006 Fonds d'aide à des particuliers sous conditions de ressources dans la perspective de la fin de la radiodiffusion analogique , http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/comp-2006/n546-06.pdf

[87] Lieta N270/2006 Subsīdijas ciparu dekodētājiem ar atvērtu API , http://ec.europa.eu/comm/competition/state_aid/register/ii/doc/N-270-2006-en-WLWL-24.01.2007.pdf

[88] Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei (OV C 320, 15.11.2001., 5. lpp.).

[89] Sal. Komisijas lēmums, ar ko apstiprina finanšu pārstrukturēšanas plānu Portugāles valsts raidsabiedrībām 2006. gada jūlijā (valsts atbalsts NN 31/2006 – Portugāle).

[90] Sal. Komisijas lēmums, ar ko slēdz esošā atbalsta izmeklēšanu attiecībā uz vispārējo finansēšanas režīmu Portugāles valsts raidsabiedrībai RTP (valsts atbalsts E 14/2005 – Portugāle).

[91] Sal. 2006. gadā pieņemtais Komisijas lēmums attiecībā uz Nīderlandes valsts raidsabiedrību speciālo finansēšanu (valsts atbalsts C 2/2004 – Nīderlande).

[92] Lieta COMP/38.173 Plašsaziņas līdzekļu tiesību kopīga pārdošana FA Premier League , http://ec.europa.eu/comm/competition/antitrust/cases/index/by_nr_76.html#i38_173

[93] Lieta COMP/37.398 UEFA Champions League komerctiesību kopīga pārdošana (OV L 291, 8.11.2003., 25. lpp.) un lieta COMP/37.214 Plašsaziņas līdzekļu tiesību kopīga pārdošana Vācijas Bundesliga (OV L 134, 27.5.2005., 46. lpp.).

[94] Lieta COMP/M.4066 CVC/SLEC , http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/index/ m81.html#m_4066

[95] Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par atsevišķiem tiesiskiem aspektiem saistībā ar kinematogrāfijas un citiem audiovizuāliem darbiem (COM(2001) 534, galīgā redakcija, 26.9.2001., OV C 43, 16.2.2002.).

[96] Lieta NN 84/05, http://ec.europa.eu/comm/competition/state_aid/register/ii/doc/NN-84-2004-WLWL-fr-22.03.2006.pdf

[97] Lieta N 461/05, http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/comp-2005/n461-05.pdf

[98] Lieta N 695/06, http://ec.europa.eu/comm/competition/state_aid/register/ii/by_case_nr_n2006_690.html#695

[99] Lieta COMP/38681 Cannes līgums , saistības, http://ec.europa.eu/comm/competition/antitrust/cases/decisions/38681/commitments.pdf. Sk. arī paziņojumu presei IP/06/1311, 4.10.2006.

[100] Paziņojums presei MEMO/06/63, 7.2.2006.

[101] N 400/2006 Itālija, pieņemts 6.12.2006. un N 573/2005 Dānija, jāpieņem.

[102] Sk. Komisijas lēmumu N 604/2005, 16.5.2006. (OV C 209, 31.8.2006.) un Komisijas lēmumu N 556/2005, 19.7.2006. (OV C 207, 30.8.2006.).

[103] Komisijas lēmums N 565/2005, 22.2.2006., C(2006) 457, galīgā redakcija.

[104] Komisijas lēmums N 622/2005, 7.6.2006., C(2006) 2077, galīgā redakcija.

[105] N 478/2004, 7.6.2006. (OV C 209, 31.8.2006.).

[106] OV L 269, 28.9.2006., 1. lpp.

[107] Komisijas lēmums C(2006) 2009, 31.5.2006. un lēmums C(2006) 2010, 20.6.2006.

[108] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 847/2004 attiecībā uz sarunām par gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm un šo nolīgumu īstenošanu (OV L 157, 30.4.2004., 7. lpp.).

[109] Cyprus Airways (OV C 113, 13.5.2006., 2. lpp.).

[110] Īpaši attiecībā uz Maltu (N640/06 – pieņemts 22. novembrī).

[111] Īpaši lieta, kas ietver kapitālizdevumus sešām nelielām lidostām Īrijā (N353/06 – pieņemts 26. septembrī).

[112] DHL Leipzig – Halle Airport , pieņemts 22. novembrī.

[113] Apvienotās lietas C-83/01 P, C-93/01 P un C-94/01 P Chronopost SA [2003. gads] ECR I-6993.

[114] Lieta C-280/00, Altmark Trans GmbH [2003. gads] ECR I-7747.

[115] Kopienas nostādnes valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (OV C 297, 29.11.2005., 4. lpp.).

[116] Sk., piemēram, lietu N 165/2005 Valsts atbalsts Post Office Limited (POL) lauku tīkla finansējumam 2006.-2008. gadā (OV C 141, 16.6.2006., 2. lpp.) un lietu N 642/05 Valsts kompensācija Posten AB par maksājumu un naudas pamatpakalpojumu sniegšanu .

[117] Lieta E 15/2005, Recommandation proposant l'adoption de mesures utiles concernant la garantie illimitée de l'Etat en faveur de La Poste (vēl nav publicēta).

[118] Lieta N 227/2006 DHL – Leipzig Halle Airport (OV C 48, 2.3.2007., 7. lpp.).

[119] Banku darbība, vērtspapīri, apdrošināšana, pārtika, farmācijas preces, profesionālie pakalpojumi, veselības aprūpe, vide, enerģētika, dzelzceļš, jūras transports, mehāniskie transportlīdzekļi, telekomunikācijas, plašsaziņas līdzekļi un sports.

[120] Komisijas 2002. gada 31. jūlija Regula (EK) Nr. 1400/2002 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko transportlīdzekļu nozarē (OV L 203, 1.8.2002., 30. lpp.).

[121] 2006. gadā tas attiecās uz referenta Lipietz ziņojumu par Komisijas 2004. gada konkurences ziņojumu.

[122] 2006. gadā aptuveni 551 rakstisks jautājums un 66 mutiski jautājumi, kas adresēti Komisijai, attiecās uz konkurences politiku (tās aspektiem).