[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 10.5.2007 COM(2007) 242 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Paziņojums par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos {SEC(2007) 570} KOMISIJAS PAZIŅOJUMSEIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Paziņojums par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos „Kultūra ir visu sapņu un darba tiekšanās pilnveidot cilvēci. Kultūra saistās ar paradoksālu paktu, – daudzveidībai jākļūst par vienotības principu, atšķirībām nav jāšķir, bet gan arvien vairāk jābagātina kultūra. Eiropa vai nu ir kultūra, vai nu nav .” Deniss de Ružemons ( Denis de Rougemont ) 1. IEVADS Kultūra ir visas cilvēces un civilizācijas attīstības pamats. Kultūra stimulē mūsu sajūtas un paver jaunu pasaules redzējumu, un tādējādi liek cilvēkiem cerēt un sapņot. Kultūra vieno cilvēkus, ierosinot dialogu un uzjundot kaislības, tomēr tā drīzāk saliedē, nevis šķir. Kultūru jāuzskata par īpašu garīgu un materiālu iezīmju kopumu, kas raksturo kādu sabiedrību un sociālo grupu. Tā ietver literatūru un mākslu, kā arī dzīvesveidu, vērtību sistēmu, tradīcijas un ticējumus. Kā to pareizi norādījis Dario Fo ( Dario Fo ): „ Pat vēl pirms tam, kad Eiropa tika apvienota ekonomiskā līmenī, vai pirms to saistīja ar ekonomiskām interesēm un tirdzniecību, tā saistījās ar kultūru, kas vieno visas Eiropas valstis. Māksla, literatūra, mūzika ir Eiropas vienojošā saikne. ” Patiesi, Eiropas iedzīvotājiem ir kopīgs kultūras mantojums, kas uzkrāts gadsimtiem ilgā radošā darbā, līdz ar migrācijas plūsmām un apmaiņu. Eiropas iedzīvotāji var izmantot un novērtēt bagātu kultūras un valodu daudzveidību, kas tos iedvesmo, tāpat kā daudzas citas valstis visā pasaulē. Eiropas Savienības oriģinalitātes un panākumu pamatā ir tās spēja cienīt dalībvalstu dažādo un savstarpēji saistīto vēsturi, valodas un kultūru, vienlaikus veidojot vienotu izpratni un noteikumus, kas ir nodrošinājuši mieru, stabilitāti, labklājību un solidaritāti, un līdz ar to arī jaunrades spēju un ārkārtīgi bagātu kultūras mantojumu, kas pēc vairākām paplašināšanās kārtam ir tikai vēl vairāk ieguvis. Šādā vienojošā daudzveidībā Eiropas projekta pamatā ir cieņa pret kultūras un valodu daudzveidību un kopīga kultūras mantojuma veicināšana. Vairāk kā jebkad tas ir kļuvis aktuāli augošas globalizācijas apstākļos. Mūsdienu Eiropā kultūras apmaiņa ir tikpat dzīva un dinamiska kā vienmēr. EK Līgumā paredzētā pārvietošanās brīvība ir ļoti atvieglojusi kultūras apmaiņu un pārrobežu dialogu. Kultūras pasākumi un pieprasījums pēc kultūras precēm vēršas plašumā, un, pateicoties jaunajiem saziņas līdzekļiem, to pieejamība ir tik liela kā vēl nekad agrāk. Vienlaikus, pateicoties globalizācijai, ir pieejama vēl plašāka kultūras daudzveidība visā pasaulē. Līdz ar to ir palielinājusies arī interese par to un savstarpējas kultūras apmaiņas spējas, kā arī spējas izmantot citas kultūras piedāvātās priekšrocības, un tas ir bagātinājis dalībvalstu sabiedrības daudzveidību. Tomēr tas ir arī ierosinājis jautājumus par Eiropas identitāti un spēju nodrošināt saliedētu starpkultūru sabiedrību. Kultūras daudzveidība visā pasaulē un starpkultūru dialogs ir būtiski uzdevumi, kas risināmi pasaulē pieņemtajā kārtībā, kas balstās uz mieru, savstarpēju sapratni un cieņu pret kopīgām vērtībām, piemēram, cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu un valodu aizsardzību. Šajā ziņā par fundamentālu soli ir uzskatāma UNESCO konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kas stājās spēkā 2007. gada 18. martā un kuras pieņemšanā lieli nopelni ir ES. Eiropas kultūras bagātība un daudzveidība ir cieši saistīta ar tās nozīmi un ietekmi pasaulē. Eiropas Savienība ir ne vien ekonomikas process vai tirdzniecības lielvara, bet visā pasaulē pamatoti tiek uzskatīta par vēl nepieredzētu un veiksmīgu sociālo un kultūras projektu. ES ir un tai arī turpmāk jācenšas būt par paraugu „maigās varas” īstenošanā, pamatojoties uz tādām normām un vērtībām kā cieņa pret cilvēku, solidaritāte, tolerance, vārda brīvība, cieņa pret kultūras daudzveidību un starpkultūru dialogu, un šīs vērtības, ja tās ievēro un veicina, var iedvesmot pasauli nākotnē. Eiropas kultūras bagātība, kas balstās uz tās daudzveidību, arvien vairāk ir arī nozīmīga vērtība nemateriālā un uz zināšanām balstītā sabiedrībā. Kultūras jomā Eiropā jau tagad ļoti dinamiski tiek veidotas jaunas ekonomiskās darbības un darba vietas visā ES teritorijā. Kultūras pasākumi palīdz arī veicināt sabiedrības integrāciju, kā arī novērst un mazināt nabadzību un sociālo atstumtību. Kā tika atzīts 2007. gada pavasara Eiropadomes secinājumos, radoši uzņēmēji un kūsājoša kultūras nozare ir unikāls inovāciju avots nākotnē. Šis potenciāls vēl vairāk jāņem vērā un pilnībā jāizmanto. Paziņojuma mērķis Arvien vairāk pieaug apziņa, ka Eiropas Savienībai ir unikāls uzdevums, Eiropā un visā pasaulē popularizējot ES valstu kultūras bagātību un daudzveidību. Tiek arī atzīts, ka kultūra ir ļoti svarīga, lai sasniegtu ES stratēģiskos mērķus – labklājību, solidaritāti un drošību, vienlaikus nodrošinot lielāku līdzdalību starptautiskajā arēnā. Pamatojoties uz plašu apspriešanos[1], šajā paziņojumā tiek pētīta saikne starp kultūru un Eiropu augošas globalizācijas apstākļos un ierosināti jaunas ES darba kārtības kultūrai mērķi. Šī darba kārtība attieksies uz visām ieinteresētajām personām (Komisiju, dalībvalstīm, iesaistot arī pilsonisko sabiedrību un Eiropas Parlamentu). Tāpēc Komisija mēģina izveidot jaunas partnerības un izstrādāt tām jaunas sadarbības metodes. 2. ES ieguldījums kultūrā [2] PASTāV VISPāRēJS UZSKATS, KA JēDZIENU „KULTūRA” IR GRūTI DEFINēT. TO VAR ATTIECINāT UZ TēLOTāJMāKSLU, TAI SKAITā ARī UZ DAUDZ UN DAžāDIEM MāKSLAS DARBIEM, KULTūRAS PRECēM UN PAKALPOJUMIEM. JēDZIENAM „KULTūRA” IR ARī ANTROPOLOģISKA NOZīME. TAS IR PAMATā SIMBOLU PASAULEI, KO VEIDO NOZīMES, TICīBA, VēRTīBAS, TRADīCIJAS, KAS GūST IZPAUSMI VALODā, MāKSLā, RELIģIJā UN MīTOS. ŠAJā ZIņā JēDZIENAM „KULTūRA” IR FUNDAMENTāLA NOZīME CILVēCES ATTīSTīBā UN SAREžģīTAJā RAKSTā, KO VEIDO ATSEVIšķU CILVēKU UN VESELU KOPIENU IDENTITāTE UN PARADUMI. Šajā paziņojumā uzmanība pievērsta galvenokārt tam, cik svarīga nozīme ir dažādiem kultūras aspektiem, izstrādājot stratēģijas gan ES, gan trešās valstīs. ES rīcība kultūras jomā pamatojas uz Līgumu. Tā 151. pantā teikts: „Kopiena veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam.” „Kopienas rīcības mērķis ir veicināt dalībvalstu sadarbību un vajadzības gadījumā atbalstīt un papildināt to rīcību ….” „Kopiena un dalībvalstis kultūras jomā veicina sadarbību ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi.” „Rīkojoties saskaņā ar citiem šā Līguma noteikumiem, Kopiena ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību.” | Tāpēc kultūra vispirms ir un arī turpmāk būs dalībvalstu atbildības joma. Dažās valstīs kultūras jautājumus risina galvenokārt reģionālā vai pat vietējā līmenī. Līguma 151. pants neparedz, piemēram, dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu. ES līmenī jārīkojas, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, un ar ES darbībām ir jāatbalsta un jāpapildina, nevis jāaizstāj dalībvalstu darbības, ievērojot dalībvalstu daudzveidību un veicinot apmaiņu, dialogu un savstarpēju sapratni. 2.1. Eiropas Savienības valstu iekšpolitikas un programmu nozīme ES jau tagad līdzdarbojas kultūras pasākumu veicināšanā Eiropā, īstenojot dažādas programmas un politiku dažādās jomās. - Kopienas kultūras programmas ir bijušas ļoti ražīgas. Pašreizējā Kultūras programma (2007.−2013. gadam)[3] vēl vairāk veicinās savstarpējo sapratni, radošās izpausmes un dalībvalstu kultūras savstarpēju bagātināšanu. Tā palīdzēs tūkstošiem kultūras organizāciju izveidot un īstenot kultūras un mākslas projektus, ar kuru palīdzību varēs uzlabot zināšanas un izplatīt Eiropas kultūras mantojumu, veicināt kultūras apmaiņu, mākslas un literatūras jaunradi un literāro darbu tulkošanu. Tā atbalstīs arī Eiropas līmeņa struktūras, kas darbojas kultūras jomā, un ļaus novērtēt lielākos sasniegumus kultūras jomā Eiropā saistībā ar Eiropas balvu pasniegšanu arhitektūras, kultūras mantojuma un mūzikas jomā, kā arī pasākumu „Eiropas kultūras galvaspilsētas”. - Daudzas citas programmas ļoti labvēlīgi ietekmē kultūru tādējādi, ka tiek īstenoti īpaši kultūras projekti, tiek izmantotas svešvalodas, ko šie projekti veicina, pastāv cieša saikne starp mācīšanos un kultūru, vai arī tie sekmē personīgu kultūras pieredzi. Viena no šādām programmām ir „Eiropa pilsoņiem” (2007−2013)[4], kas arī pamatojas uz minēto Līguma pantu par kultūru un sekmē aktīvu Eiropas pilsoniskumu, kā arī programmas, kas atbalsta mūžizglītību (tai skaitā Erasmus un Erasmus Mundus ), daudzvalodību un jauniešu apmaiņu. - Kino un audiovizuālajā jomā MEDIA programma[5], ko uzsāka 1991. gadā, veicina Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju. Tā ir izstrādāta, lai veicinātu starpkultūru dialogu, palielinātu Eiropas valstu savstarpējo izpratni kultūras jomā un attīstītu kultūras potenciālu. Turklāt 2005. gada 16. novembrī tika pieņemts ieteikums par filmu mantojumu un ar to saistīto industriālo darbību konkurētspēju, kurā paredzētas konkrētas darbības kultūras mantojuma jomā. - Vairākas citas Kopienas finansējuma programmas sniedz būtisku ieguldījumu kultūras jomā. Kohēzijas politikas vai lauku attīstības politikas sniegtais atbalsts var būt noderīgs, veicinot, piemēram, kultūras mantojuma restaurāciju un radošās nozares, lai celtu reģionu pievilcību vai atbalstītu profesionālu kultūras darbinieku apmācību. Tas attiecas arī uz informācijas sabiedrības izveidi (piemēram, Digitālo bibliotēku iniciatīva, kuras mērķis ir padarīt Eiropas daudzveidīgo kultūras un zinātnes mantojumu vieglāk pieejamu tiešsaistē) vai uz pētniecību (pētniecības pamatprogrammas). Arī vairākām Kopienas politikas jomām ir būtiska nozīme, izstrādājot reglamentējošos noteikumus kultūras jomā. Attiecībā uz Kopienas rīcību saskaņā ar Līguma 151. panta 4. punktu bieži vien grūtības sagādā pareizi sabalansēt dažādus leģitīmus politiskos mērķus, ieskaitot kultūras daudzveidības veicināšanu. - Pastāv cieša saikne starp kultūras un radošo spēju veicināšanu un ES tiesību aktiem autortiesību un blakustiesību jomā. Šie tiesību akti aizsargā autoru, producentu un mākslinieku tiesības, nodrošinot, ka viņi saņem atbilstošu atlīdzību par padarīto darbu, vienlaikus ļaujot plaši izplatīt aizsargātos darbus vai fonogrammas, tādējādi veicinot Eiropas bagātā un daudzveidīgā kultūras mantojuma pieejamību iedzīvotājiem. - „Pārrobežu televīzijas” direktīvā, ko pieņēma 1989. gadā, paredzēja nosacījumus TV pārraižu raidīšanai pāri robežām Eiropas iekšējā tirgū, tādējādi izveidojot tiesisko regulējumu Eiropas audiovizuālā satura brīvai apritei Eiropas Savienībā. Tas ir būtiski palīdzējis stiprināt viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos un kultūras daudzveidību. Šajā ziņā kultūras daudzveidība tiek veicināta arī ar Eiropas un neatkarīgu ražojumu popularizēšanas pasākumiem. - Attiecībā uz valsts atbalstu pēc tam, kad ieviesa Māstrihtas līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu[6], būtiska nozīme ir ar kultūru saistītiem apsvērumiem. Saskaņā ar šo noteikumu Komisija agrāk apstiprināja daudz dažādus valstu pasākumus, ar kuru palīdzību atbalstu saņēmušas tādas jomas kā muzeji, valsts mantojums, teātri un mūzikas pasākumi, drukātie kultūras plašsaziņas līdzekļi, kā arī kino un audiovizuālā nozare. - ES ir pasludinājusi 2008. gadu par Eiropas starpkultūru dialoga gadu[7], lai īstenotu un izvirzītu uzmanības centrā paraugpraksi un starpkultūru dialoga procesus, kuru mērķis ir tādas ilgtspējīgas stratēģijas izveide, kas turpināsies vēl pēc 2008. gada. Īpaša uzmanība tiks pievērsta šā dialoga daudzvalodības dimensijai. - Visbeidzot, izmantojot spēkā esošās Kopienas finansējuma programmas, Kopiena vēlas pasludināt 2009. gadu par Eiropas jaunrades un inovāciju gadu, izmantojot izglītību un kultūru, lai palielinātu sabiedrības informētību, veicinātu politiskās debates dalībvalstīs un sekmētu jaunrades, inovāciju un starpkultūru prasmju pilnveidi. Pēdējos gados dalībvalstis ir izmēģinājušas jaunus elastīgas sadarbības veidus, lai ciešāk sastrādātos, mēģinot sasniegt kopīgus mērķus. Padome ir vienojusies par daudzgadu darba plānu laika posmam no 2005. līdz 2007. gadam[8], un ir izveidoti elastīgi sadarbības veidi īpašās jomās, piemēram, muzeju kolekciju mobilitāte. Arī regulāri rīkotās ministru konferences ir veicinājušas paraugprakses apmaiņu un politisko dialogu. Eiropas Parlaments savos ziņojumos un ieteikumos[9] ir regulāri aicinājis stiprināt sadarbību. Turklāt Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja ir uzsvērušas to, cik svarīga ir organizētas pilsoniskās sabiedrības un vietējo un reģionālo pašvaldību nozīme. Šī pieredze, kā arī gatavojot šo paziņojumu rīkoto plašo apspriešanās procesu rezultāti lika Komisijai secināt, ka pašreiz ir īstais brīdis izstrādāt kopīgu darba kārtību kultūras jomā un jaunas partnerības un metodes sadarbībai ar dalībvalstīm, pilsonisko sabiedrību un trešām valstīm. 2.2. ES ārējās attiecības Tiek atzīts, ka kultūra ir ES galveno sadarbības programmu un instrumentu[10] būtiska daļa un tai ir liela nozīme Eiropas Savienības divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm. Kultūra ir arī svarīgs elements sadarbībā, kas izveidota ar Eiropas Padomi, pateicoties kurai varēja kopīgi īstenot Eiropas mantojuma dienas un dažus pasākumus Rietumbalkānos. Daudzus gadus jaunattīstības reģionos visā pasaulē ir īstenoti daudzi dažādi kultūras projekti un programmas, izmantojot Eiropas Savienības finansiālo un tehnisko atbalstu. Šo kultūras pasākumu mērķis ir kultūras mantojuma objektu saglabāšana un restaurācija, mākslas darbu radīšana un aprite, muzeju izveide un atjaunošana, kultūras darbinieku un mākslinieku iespēju palielināšana vietējā mērogā un lielu kultūras pasākumu rīkošana. Komisija arī vada fondus un pasākumus, lai atbalstītu kultūras nozaru, jo īpaši kino un audiovizuālās nozares, izveidi un nostiprināšanu partnervalstīs, kā arī trešās valstīs veicinātu kultūras un kultūras daudzveidības pieejamību vietējā mērogā. Ciešā saistībā ar iepriekš minēto Eiropas Savienība arvien vairāk veicina atbalstu cilvēktiesībām, ieskaitot kultūras tiesību, pamatiedzīvotāju tiesību un to cilvēku tiesību aizsardzību un veicināšanu, kuri pieder pie minoritāšu un sociāli kritiskajām grupām. Nepārprotami šādu pasākumu pamatmērķis ir arī starpkultūru dialogs kā viens no galvenajiem miera uzturēšanas un konfliktu novēršanas instrumentiem. Prioritārās darbības šā mērķa īstenošanai uzsāka pēc Komisijas priekšsēdētāja izveidotās konsultatīvās grupas ierosmes, kā rezultātā cita starpā nodibināja arī Annas Lindas Eiropas un Vidusjūras reģiona fondu kultūru dialoga veicināšanai Aleksandrijā un uzsāka īpašas debates par kultūru saistībā ar politisko dialogu ar daudzām trešām valstīm. Nesen Komisija arī sāka pastiprināt „tautas diplomātiju”, ieskaitot kultūras pasākumus, kas nereti ietver sadarbību ar dalībvalstu kultūras iestādēm un starp tām, lai sniegtu trešām valstīm svarīgu vēstījumu par Eiropu, tās identitāti un pieredzi dažādu kultūru vienošanā. Vispārējā līmenī Komisija ir izstrādājusi daudzgadu tematiskās programmas saskaņā ar finanšu plānu 2007.−2013. gadam, lai finansētu Kopienas iesaistes pasākumus jaunattīstības valstīs un reģionos, no vienas puses, un starptautiskā līmenī, no otras puses. Tematiskās programmas „Ieguldījumi cilvēkos” un „Nevalstisko dalībnieku un vietējo iestāžu attīstība” ir paredzētas, lai papildinātu ģeogrāfisko sadarbību, izmantojot valstu stratēģijas dokumentus kultūras jomā. Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas skaidri liecina, ka globalizācijas ietekmē lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju, tāpat kā to apliecināja valstu un valdību vadītāji 2006. gada jūnijā[11], vēlas, lai Eiropas redzamība pasaulē palielinātos un lai ES ārpolitika atspoguļotu Eiropas vērtības. Kultūrai, protams, ir svarīga nozīme, izmantojot šādu daudzpusēju, vienprātību veicinošu pieeju. UNESCO konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu drīzā stāšanās spēkā liecina par kultūras daudzveidības jauno nozīmi starptautiskā mērogā. Abas puses – Kopiena un dalībvalstis – ir apņēmušās stiprināt jauno globālās pārvaldības un ilgtspējīgas attīstības kultūras pīlāru, jo īpaši veicinot starptautisko sadarbību. 3. Eiropas darba kārtības kultūrai mērķi Plašais apspriešanās process, ko īstenoja 2006. gadā, ļāva Komisijai panākt pārliecinošu vienprātību par jauno ES darba kārtību kultūrai, lai varētu balstīties uz pagātnes sasniegumiem un pastiprināt pašreizējos pasākumus. Tās pamatā būs trīs savstarpēji saistītu mērķu kopums: - kultūras daudzveidības veicināšana un starpkultūru dialogs; - kultūras kā jaunrades katalizatora veicināšana saskaņā ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai; - kultūras kā Eiropas Savienības ārējo attiecību būtiska elementa veicināšana. Šie mērķi virzīs ES rīcību nākotnē. Katru dalībnieku aicinās līdzdarboties, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu. - Dalībvalstīm un to reģioniem tas nozīmēs turpināt izstrādāt politiku šajās jomās, ņemot vērā kopīgos mērķus un centienus vadīt kopīgus pasākumus, cita starpā, izmantojot atklāto koordinācijas metodi un izzinot ES finansējuma piedāvātās iespējas. - Ieinteresētajām personām kultūras jomā, piemēram, profesionālajām organizācijām, kultūras iestādēm, nevalstiskām organizācijām, Eiropas sadarbības tīkliem, fondiem utt., tas nozīmēs ciešu iesaistīšanos dialogā ar Eiropas Savienības iestādēm un jauno ES politikas virzienu un rīcību atbalstīšanu, kā arī dialoga veidošanu savā starpā. - Komisijai tas nozīmēs iekšpolitikas un ārpolitikas, Kopienas finansējuma programmu mobilizāciju, kā arī aktivizēšanas nozīmes atjaunošanu, paraugprakses apmaiņu un dialogu ar pilnīgi visiem dalībniekiem. - Visiem dalībniekiem tas nozīmēs jaunu partnerības izpratni un atbildības sajūtu par ES rīcību, lai sasniegtu minētos mērķus. Nākamajos punktos katrs no šiem plašajiem mērķiem ir izskaidrots sīkāk. 3.1. Kultūras daudzveidība un starpkultūru dialogs „ Tieši māksla spēj veidot jauniešu personību, atverot viņu apziņu, ieaudzinot viņos cieņu pret citiem un vēlmi iegūt mieru.” Jehudi Menuhins ( Yehudi Menuhin ) Dalībvalstu kultūras uzplaukums, ņemot vērā to nacionālo un reģionālo daudzveidību, ir nozīmīgs ES mērķis, kas paredzēts EK Līgumā. Lai vienlaicīgi izvirzītu priekšplānā mūsu kopīgo mantojumu un ņemtu vērā visu ES valstu sabiedrībā pārstāvēto kultūru ieguldījumu, jārūpējas par kultūras daudzveidību, ievērojot atvērtību un apmaiņu starp dažādām kultūrām. Mēs dzīvojam daudzkultūru sabiedrībā, un šis aspekts kļūst arvien izteiktāks, tāpēc mums jāveicina starpkultūru dialogs un starpkultūru prasmes. Tas ir svarīgi arī, domājot par mākslinieku un kultūras darbinieku nodarbinātības iespējām, pielāgošanās spējām un mobilitāti, kā arī mākslas darbu mobilitāti globālajā ekonomikā. Galvenie ieguvēji, pateicoties pastāvīgi pieaugošajai kultūras daudzveidībai, ir iedzīvotāji, tāpēc mums jārūpējas, lai kultūra un kultūras produkti būtu vieglāk pieejami. Jāizvirza un jāsasniedz šādi īpaši mērķi. - Jāveicina mākslinieku un profesionālu kultūras darbinieku mobilitāte un māksliniecisko izpausmju aprite aiz valsts robežām: - jāmobilizē publiskie un privātie resursi, lai tos varētu izmantot mākslinieki un kultūras darbinieki Eiropas Savienībā; - jāveicina mākslas darbu un citu māksliniecisko izpausmju mobilitāte; - jāuzlabo to aspektu koordinēšana Eiropā, kas ietekmē kultūras darbinieku mobilitāti Eiropas Savienībā, lai ņemtu vērā vajadzības, ko rada īstermiņa un bieža mobilitāte starp dalībvalstīm. - Jāveicina un jāstiprina starpkultūru prasmes un starpkultūru dialogs, jo īpaši pilnveidojot „kultūras izpratni un izpausmes”, „sociālās un pilsoniskās prasmes” un „saziņu svešvalodās”, kas ir daļa no pamatprasmēm mūžizglītībā, ko 2006. gadā definēja Eiropas Parlaments un Padome[12]. 3.2. Kultūra kā jaunrades katalizators saskaņā ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai „ Intelekta programma ir radīt atšķirības.” Frančesko Alberoni ( Francesco Alberoni ) Kultūras nozares un radošais sektors sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas IKP, izaugsmē un nodarbinātībā. To apliecina neatkarīgs pētījums, ko nesen veica Komisija un kurā novērtēja, ka 2004. gadā kultūras jomā strādāja vairāk nekā 5 miljoni cilvēku, t.i., 3,1% no kopējā nodarbināto skaita ES-25. Kultūras jomas ieguldījums ES IKP 2003. gadā bija apmēram 2,6%, un šā rādītāja izaugsme no 1999. līdz 2003. gadam bija ievērojami lielāka nekā vispārējā ekonomiskā izaugsme[13]. Šīs nozares un to jaunrade ir liela vērtība Eiropas ekonomikai un konkurētspējai saistībā ar globalizāciju. Ir jāpēta un jāveicina kultūras nozīme jaunrades un inovāciju atbalstīšanā un veicināšanā. Jaunrade ir sociālo un tehnoloģisko inovāciju pamatā, tāpēc tā ir svarīgs izaugsmes, konkurētspējas un darbavietu veidošanas virzītājspēks Eiropas Savienībā. Jāizvirza un jāsasniedz šādi īpaši mērķi: - jāveicina jaunrade izglītībā, iesaistot kultūras jomu kultūras potenciāla veidošanā kā konkrētu ieguldījumu/instrumentu mūžizglītībā un sekmējot kultūras un mākslas iekļaušanu neformālajā un formālajā izglītībā (ieskaitot valodu apguvi); - jāveicina iespēju palielināšana kultūras jomā, atbalstot vadības prasmju, uzņēmējdarbības, Eiropas dimensijas zināšanu/izpratnes par tirgus darbību apguvi kultūras jomā strādājošiem un pilnveidojot inovatīvus finansējuma avotus, ieskaitot sponsorēšanu, jāpadara tie pieejamāki; - jāveido radošas partnerības starp kultūras jomu un citām jomām (IKT, pētniecība, tūrisms, sociālie partneri u.c.), lai pastiprinātu ieguldījumu kultūrā un jaunradē sociālo un ekonomisko ietekmi, jo īpaši attiecībā uz izaugsmes un darba vietu veidošanas un reģionu un pilsētu attīstības un pievilcības veicināšanu. 3.3. Kultūra kā starptautisko attiecību būtisks elements „Ikviena kultūra rodas, kaut kam sajaucoties, mijiedarbojoties, konfrontējoties. Un otrādi, izolācijā civilizācija iet bojā.” Oktāvio Pass ( Octavio Paz ) Kopiena un dalībvalstis kā ieinteresētās personas UNESCO Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ir atkārtoti apstiprinājušas, ka tās apņemas piešķirt kultūrai Eiropā jaunu, aktīvāku nozīmi saistībā ar Eiropas starptautiskajām attiecībām un integrēt kultūras dimensiju kā būtisku elementu Eiropas darbībās ar partnervalstīm un partnerreģioniem. Tādējādi visā pasaulē tiktu veicinātas zināšanas un izpratne par Eiropas valstu kultūru. Lai panāktu šādu integrāciju, ir svarīgi veidot starpkultūru dialogu ar visām valstīm un reģioniem, izmantojot priekšrocības, ko sniedz, piemēram, Eiropas valodu saikne ar daudzām valstīm. Šajā ziņā ir arī svarīgi sekmēt mūsu partneru kultūras daudzveidības bagātību, atbalstīt vietējo identitāti, veicināt kultūras pieejamību vietējiem iedzīvotājiem un veidot ekonomiskos resursus, kam ir tieša ietekme uz sociāli ekonomisko attīstību. Paturot prātā iepriekš minēto, ES turpinās izmantot divpusēju pieeju, ko veido: - kultūras dimensijas un dažādu kultūras komponentu sistemātiska integrēšana iekšpolitikā, ārpolitikā, visos projektos un programmās, lai uzlabotu diplomātisko centienu kvalitāti un visu ES sadarbības pasākumu dzīvotspēju un ilgtspēju; un - īpašu kultūras pasākumu un norišu atbalstīšana, jo kultūra ir resurss pati par sevi, un tās pieejamība jāuzskata par prioritāti, izstrādājot politiku kādā jomā. Jāizvirza un jāsasniedz šādi īpaši mērķi: - jāturpina veidot politisks dialogs ar visām valstīm un reģioniem kultūras jomā un jāveicina kultūras apmaiņa starp ES un trešām valstīm un reģioniem; - jāveicina gan Eiropas, gan citu valstu tirgus pieejamība jaunattīstības valstu kultūras precēm un pakalpojumiem, veicot mērķtiecīgus pasākumus un noslēdzot vienošanās, kas nodrošina preferenciālu režīmu vai ar tirdzniecību saistītus atbalsta pasākumus; - jāizmanto ārpolitika un iekšpolitika, lai aizsargātu un veicinātu kultūras daudzveidību, sniedzot finansiālu un tehnisku atbalstu kultūras mantojuma saglabāšanai un pieejamībai, no vienas puses, un kultūras pasākumu veicināšanai un popularizēšanai visā pasaulē, no otras puses; - jānodrošina, lai visās sadarbības programmās un projektos, tos izstrādājot un īstenojot, pilnībā tiktu ņemta vērā vietējā kultūra un lai tie veicinātu lielāku kultūras un kultūras izpausmes līdzekļu pieejamību iedzīvotājiem, arī viņu personīgos kontaktos. Jo īpaši svarīga ir izglītība, ieskaitot atbalstu kultūras integrēšanai mācību plānos visos izglītības līmeņos jaunattīstības valstīs; - jāveicina ES aktīva iesaistīšanās to starptautisko organizāciju darbā, kas darbojas kultūras jomā, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas „Civilizāciju alianses” procesā. 4. JAUNAS PARTNERīBAS UN DARBA METODES Lai īstenotu darba kārtību kultūrai, Eiropai jābalstās uz stingru partnerību starp visiem dalībniekiem, un šai partnerībai ir četras būtiskas dimensijas. 4.1. Turpināt veidot dialogu kultūras jomā Komisija ir apņēmusies turpināt strukturētu dialogu kultūras jomā, lai izveidotu pamatu regulārai viedokļu un paraugprakses apmaiņai, dotu ieguldījumu politikas veidošanas procesā, nodrošinātu turpmākus pasākumus un novērtējumu. Leģitimitātes dēļ kultūras joma arī turpmāk pēc iespējas jāorganizē tā, lai varētu noteikt reprezentatīvus dialoga partnerus. Komisija atbalsta pakāpenisko strukturēšanu, kas jau notiek, veidojoties dažām reprezentatīvām organizācijām un tādām sadarbības struktūrām kā, piemēram, organizācijas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību starpkultūru dialoga jomā. Tomēr Komisija atzīst kultūras jomas īpašās iezīmes, jo īpaši tās neviendabīgumu (profesionālās organizācijas, dažādu neatkarīguma pakāpju kultūras iestādes, nevalstiskās iestādes, sadarbības tīkli Eiropā un ārpus ES, fondi utt.) un saziņas trūkumu pagātnē starp kultūras nozarēm un citiem kultūras jomas dalībniekiem, kā arī tā rezultātā radušās grūtības ar labāku šīs jomas strukturēšanu. Līdz ar to kultūras jomas nozīmīgums Eiropas mērogā ir mazinājies. Lai veidotu labāku dialogu starp Komisiju un šiem dažādajiem dalībniekiem, Komisija ierosina veikt šādus pasākumus: - veikt kultūras jomas kartēšanu, lai noteiktu un labāk izprastu ieinteresēto personu pilnu spektru; - izveidot „kultūras forumu”, lai apspriestos ar ieinteresētajām personām un veicinātu pašstrukturējošas platformas vai vairāku ieinteresēto personu platformu izveidi; - atbalstīt atsevišķu mākslinieku un inteliģences pārstāvju reprezentatīvu viedokļu paušanu Eiropas mērogā („kultūras vēstnieki”), tai skaitā izpētīt, vai ir iespējams izveidot tiešsaistes virtuālo Eiropas forumu, kurā varētu apmainīties ar viedokļiem, mākslinieciskām izpausmēm un kas būtu pieejams iedzīvotājiem; - atbalstīt sociālos partnerus kultūras jomā, lai viņi turpinātu veidot autonomu sociālo dialogu saskaņā ar Līguma 138. un 139. pantu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir jau izveidotas nozaru sociālā dialoga komitejas skatuves mākslas un audiovizuālajā jomā; - ierosināt Eiropas mēroga sabiedriskās debates par kultūras dimensiju ar Komisijas pārstāvniecību palīdzību. Kultūras izvirzīšana uzmanības centrā veicinās dialogu, un šādi tiks sasniegtas jaunas auditorijas. 4.2. Izstrādāt atklāto koordinācijas metodi Kā minēts iepriekš, dalībvalstis Padomē pieņēma kopīgu darba plānu 2005.−2007. gadam. Tagad šis darba plāns jāatjauno, un Komisija uzskata, ka ir īstais brīdis, lai dalībvalstis spertu vēl vienu soli sadarbībā un, veidojot partnerību, kā atbilstošu mehānismu izmantotu atklāto koordinācijas metodi (AKM). AKM ir atbilstošs pamats dalībvalstu sadarbībai kultūras jomā. Šī metode ir nesaistošs, starpvaldību pamats politiskai apmaiņai un saskaņotai rīcībai, un tā ir piemērota tādai jomai kā šī, kurā kompetence lielā mērā ir dalībvalstu līmenī. Tās būtība ir vienošanās par kopīgiem mērķiem, regulāra sasniegtā pārbaude un paraugprakses un attiecīgas informācijas izmantošana, lai veicinātu savstarpēju mācīšanos. AKM izmanto nodarbinātības, sociālās aizsardzības, izglītības un jauniešu jomā. Minētajās jomās AKM ir palīdzējusi stiprināt dalībvalstu politikas veidošanu, jo regulāra līdzdalība Eiropas norisēs nostiprina šo politikas jomu pozīcijas valsts līmenī un dod tām papildu stimulu. AKM arī paver iespēju dalībvalstīm mācīties citai no citas. Tāpat arī tā ļauj šīs politikas jomas dalībniekiem paust viedokli Eiropas mērogā, kas citādi nebūtu iespējams. Tomēr ir svarīgi, lai šīs kultūras jomas īpašās iezīmes tiktu pilnībā ņemtas vērā, izstrādājot AKM šajā jomā. Veidojot partnerību ar dalībvalstīm, tas nozīmē, ka jāpieņem elastīga pieeja, kas paredz noteikt vispārējus mērķus un paredzēt vienkāršu, regulāru ziņošanas sistēmu. Komisija ierosina Ministru padomei, rīkojoties uz šā paziņojuma pamata, apstiprināt iepriekš ierosinātos mērķus, nosakot prioritātes un vienojoties par reizi divos gados veicamiem turpmākiem pasākumiem. Saistībā ar šiem pasākumiem Komisija izstrādās projektu kopīgam ziņojumam ar augsta līmeņa pārstāvjiem no dalībvalstīm, un šajā ziņojumā reizi divos gados apkopos galvenos jautājumus un tendences un apspriedīs dalībvalstu panākumus kopīgo mērķu īstenošanā. Dalībvalstis tiks atbalstītas šajā turpmāko pasākumu procesā pilnībā iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes un savas valsts ieinteresētās personas kultūras jomā un savos valstu ziņojumos aprakstīt to, kā tās tikušas iesaistītas. ES līmenī Komisija šajā procesā iesaistīs ieinteresētās personas, izmantojot iepriekš minēto kultūras forumu. Gadu pirms šā ziņojuma publicēšanas Komisija rīkos sanāksmi, lai apkopotu pilsoniskās sabiedrības viedokļus. Šajā procesā jāiesaista Eiropas Parlaments, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja. Cenšoties īstenot ārējo attiecību mērķus, vajadzības gadījumā jāiesaista attiecīgās ES ārējās struktūras, ieskaitot ārlietu ministrus. Komisija mēģinās kopā ar dalībvalstīm paplašināt to pasākumu koordināciju Eiropas mērogā, kuri attiecas uz sadarbību kultūras jomā. Tas ietvers arī paraugprakses noteikšanu un apmaiņu. Sagatavojot valstu stratēģijas dokumentus un kopējas atbalsta stratēģijas, arī turpmāk uzmanības centrā būs koordinācijas uzlabošana un saskaņošanas pasākumi. 4.3. Atbalstīt politikas izstrādi, pamatojoties uz faktiem Komisija vajadzības gadījumā atbalstīs un koordinēs darbu saistībā ar abu iepriekš minēto mērķu un ierosinātās AKM īstenošanu. Mēģinot īstenot iepriekš minētos mērķus, jāuzlabo izpratne par kultūras jomas ieguldījumu Lisabonas programmā, lai būtu vieglāk izstrādāt uz faktiem balstītu politiku. Tas nozīmē apmainīties ar pieejamajiem datiem, veikt gadījumu izpēti, sadarboties novērtējuma un ietekmes analīzes metožu izstrādē. Tomēr tas nozīmē arī veikt pārskatīšanu un vajadzības gadījumā uzlabot valstu statistikas informāciju un nodrošināt labāku valstu statistikas datu salīdzināšanu, ko koordinē EK Statistikas birojs. Šajā ziņā Komisija uzsāks vairākus savstarpēji saistītus pētījumus, un tās dienesti sadarbosies, lai atbalstītu ierosinātos mērķus un uz faktiem balstītas politikas veidošanu un darbības. Komisija stimulēs sadarbības tīkla dalībniekus, kas iesaistīti ietekmes novērtējuma izstrādē un kultūras politikas vērtēšanā Eiropas, valstu, reģionālā vai vietējā līmenī. 4.4. Integrēt kultūru visās attiecīgajās politikas jomās EK Līguma 151. panta 4. punktā teikts, ka, rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Kopiena ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību. Lai labāk izpildītu šo uzdevumu, Komisijai jāstiprina iekšējā starpdienestu koordinācija un jāveic padziļināta analīze par kultūras daudzveidības un citu Kopienas politikas jomu saskarsmes punktiem, lai, pieņemot reglamentējošus vai finansiālus lēmumus vai priekšlikumus, pareizi sabalansētu dažādus leģitīmus politiskos mērķus, ieskaitot kultūras daudzveidības veicināšanu. Piemēram, Komisija saistībā ar iepriekš minēto nesen izveidoja jaunu starpdienestu grupu. Attiecībā uz ārējo dimensiju, īpaša uzmanība tiek pievērsta daudzkultūru un starpkultūru, kā arī starpreliģiju dialogam, veicinot ES un tās starptautisko partneru savstarpējo sapratni un sasniedzot arvien plašāku auditoriju partnervalstīs. Šajā ziņā ļoti svarīga ir izglītība, jo īpaši izglītība cilvēktiesību jomā. To veicinās jaunā Erasmus Mundus programma. Komisija atbalsta dialogu un ar kultūru saistītus pasākumus saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP), programmu „Ieguldījumi cilvēkos”, tādiem nodibinājumiem kā Annas Lindas Eiropas un Vidusjūras reģiona fondu, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas „Civilizāciju alianses” procesu. Ir izveidotas īpašas kultūras sadarbības programmas ar dažām EKP reģiona, Āzijas valstu un citu valstu partnervalstīm (piemēram, Kultūras fonds sadarbībai ar Indiju). Šāda veida pasākumi ir neatkarīgi pasākumi. Lai efektīvi atbalstītu īpašus kultūras pasākumus ĀKK valstīs, Eiropas Komisija ierosina izveidot ES un ĀKK valstu kultūras fondu, kas būtu visas Eiropas kopīgs ieguldījums, lai veicinātu ĀKK valstu kultūras preču izplatīšanu un dažkārt arī ražošanu. Šis fonds atbalstīs vietējo tirgu un nozaru rašanos, tādējādi atvieglojot kultūras un dažādu kultūras izpausmes veidu pieejamību vietējiem iedzīvotājiem, kā arī palielinās Eiropas tirgu pieejamību ĀKK valstu kultūras precēm, uzlabojot izplatīšanas tīklu un platformu pieejamību Eiropas Savienībā. Sākuma finansējumu šim fondam nodrošinās 10. Eiropas Attīstības fonds, un to papildinās ES dalībvalstu iemaksas. 5. SECINāJUMS „ Kultūra nav luksusa prece, bet gan nepieciešamība .” ( Gao Xingjian ) Komisija uzskata, ka ir īstais brīdis, lai pieņemtu jaunu Eiropas darba kārtību kultūrai, kurā ņemtu vērā reālo situāciju mūsdienu pasaulē, kurā pieaug globalizācija. Šajā paziņojumā ir izvirzīti konkrēti priekšlikumi gan attiecībā uz kopīgu mērķu kopumu, gan arī jaunām metodēm, lai pastiprinātu sadarbību kultūras jomā Eiropā. Eiropas Parlamentu, Padomi, Reģionu komiteju un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju aicina paust viedokli par šo paziņojumu. Padomi aicina veikt attiecīgus pasākumus, lai pieņemtu lēmumu par kopīgu mērķu kopumu un atbilstošu ziņošanas kārtību saskaņā ar ierosināto atklāto koordinācijas metodi, un Eiropadomi aicina pieņemt šos pasākumus savos secinājumos.[pic][pic][pic] [1] Skatīt http://ec.europa.eu/culture/eac/communication/consult_en.html unhttp://ec.europa.eu/development/body/theme/human_social/pol_culture1_en.htm. [2] Papildu informācijai skatīt pielikumā pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu „ Inventory of Community actions in the field of culture ”. [3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmums Nr. 1855/2006/EK (OV L 372, 27.12.2006.). [4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmums Nr. 1904/2006/EK (OV L 378, 27.12.2006.). [5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmums Nr. 1718/2006/EK (OV L 327, 24.11.2006.). [6] „Palīdzību, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāda palīdzība neiespaido tirdzniecības apstākļus un konkurenci Kopienā tiktāl, lai šī palīdzība būtu pretrunā kopējām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.” [7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums Nr. 1983/2006/EK (OV L 412, 30.12.2006.). [8] Padomes 2004. gada 15.−16. novembra 2616. sanāksmes izglītības, jaunatnes un kultūras jomā secinājumi. [9] Skatīt „Ziņojumu par sadarbību Eiropas Savienībā kultūras jomā”, Giorgio Ruffolo - A5-0281/2001. [10] Piemēram, Kotonū nolīgums ar Āfrikas, Karību jūras baseina un Klusā okeāna valstīm, Kaimiņattiecību un partnerības programma ar kaimiņvalstīm un Krieviju un Attīstības un sadarbības instruments attiecībā uz Āziju un Centrālameriku un Latīņameriku. [11] Šajā laikā Eiropadome apstiprināja Komisijas priekšlikumu „Eiropa pasaulē − praktiski priekšlikumi lielākai saskaņotībai, efektivitātei un saskatāmībai”, COM(2006) 278. [12] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikums par pamatprasmēm mūžizglītībā, (2006/962/EK) (OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.). [13] Skatīt pētījumu par Kultūras ekonomiku Eiropā, ko Eiropas Komisijas uzdevumā 2006. gadā veica KEA : http://ec.europa.eu/culture/eac/sources_info/studies/studies_en.html.