16.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/38

1.1

Klimata pārmaiņas ir viena no lielākajām problēmām, kas 21. gadsimtā skar pasauli. Rīcība šo pārmaiņu mazināšanai, ierobežojot siltumnīcefekta gāzu emisiju, ir viena no galvenajām prioritātēm. Taču svarīgi ir arī savlaicīgi plānot adaptāciju šādām pārmaiņām, kuras ir kļuvušas nenovēršamas. Zaļā grāmata ir atzinīgi vērtējama kā pirmais solis Eiropai minētās problēmas risināšanā.

1.2

EESK iesaka īstenot visaptverošu Eiropas adaptācijas pamatstratēģiju un noteikt pasākumus, kurus būs jāīsteno Eiropas mērogā, valstu līmenī un iesaistot citas ieinteresētās puses.

1.3

EESK uzskata, ka Eiropas un valstu adaptācijas stratēģijās būtu jāietver šādi galveni aspekti:

2.1

Klimata pārmaiņas ir viena no lielākajām problēmām, kas 21. gadsimtā skar pasauli.

2.2

Līdz šim pasaule pievērsās galvenokārt tam, lai mazinātu klimata pārmaiņu radīto ietekmi, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tomēr šobrīd aizvien vairāk kļūst skaidrs, ka tikai agrākās emisijas vien radīs būtisku atmosfēras un jūras ūdeņu sasilšanu nākamajā gadsimtā un vēlāk. Tas nopietni ietekmēs klimatu un ar laika apstākļiem saistītas parādības, kā arī fizisko un dabīgo vidi visā pasaulē. Tādēļ ir pienācis laiks pievērst vairāk uzmanības vispārējās sasilšanas nenovēršamajai ietekmei un klimata pārmaiņām, kā arī jautājumam par to, kā labāk pielāgoties minētajām pārmaiņām.

2.3

Šādi pasākumi nedrīkst vājināt centienus emisiju ierobežošanas jomā, lai mazinātu turpmākās klimata pārmaiņas. Tieši pretēji, pienācīga izpratne par iespējamajām adaptācijas grūtībām varētu veicināt ikviena apņēmību sekmēt emisiju būtisku samazināšanos. Emisiju nekontrolēta palielināšanās nolemtu nākamās paaudzes daudz sāpīgākam un dārgākam adaptācijas procesam.

2.4

Klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanas un adaptācijas stratēģijām jābūt atbilstīgām un savstarpēji papildinošām. Mums jāizstrādā ticamas un īstenojamas stratēģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanai pieņemamā līmenī vai diapazonā un reālā laika periodā. Adaptācijas stratēģijās jāizklāsta, kā pasaule iespējami labāk var pielāgoties visticamākajiem klimata pārmaiņu diapazoniem, kā to paredz klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumi. Riska novērtējums un pārvaldība būs izšķirīgs instruments nepieciešamās rīcības un prioritāšu secības noteikšanai.

2.5

Komisijas Zaļajā grāmatā norādītas daudzas nozares, ko ietekmēs klimata pārmaiņas, kā arī jautājumi, ko nāksies risināt.

2.6

EESK uzskata, ka tagad ir īpaši nepieciešams izstrādāt visaptverošu Eiropas pamatstratēģiju daudzo adaptācijas jautājumu risināšanai un noteikt pasākumus, kurus būs jāīsteno Eiropas mērogā, valstu līmenī un iesaistot citas ieinteresētās puses.

2.7

Šajā Eiropas Adaptācijas stratēģijā būtu jāizvirza prasība līdz noteiktam datumam izstrādāt nacionālās adaptācijas stratēģijas, par kuru īstenošanu valstis regulāri ziņo.

2.8

Eiropas Adaptācijas stratēģijā vajadzēs noturīgu ārējo dimensiju, nosakot, kā Eiropa plāno palīdzēt valstīm visā pasaulē risināt adaptācijas problēmas.

2.9

Eiropā vajadzīgas stingras un neatkarīgas institucionālas vienošanās, lai organizētu nepieciešamos pētījumus un uzraudzību, kā arī pieprasītu politiskajā līmenī savlaicīgi veikt attiecīgus pasākumus. Minēto iestāžu darbā pilnībā jāiesaista pilsoniskā sabiedrība.

3.1

EESK uzskata, ka Zaļajā grāmatā minētās rīcības jomas kopumā ir pareizas. Attiecībā uz Zaļo grāmatu EESK iesaka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm vispārējo stratēģiju ietvaros izstrādāt konkrētas programmas un pasākumus katrā no minētajām jomām. Ir nepieciešams noteikt grafikus un plānus, kā arī mobilizēt atbilstošus finanšu resursus.

3.2

Valsts un vietējā mēroga iestādes būs atbildīgas par nepieciešamā darba organizēšanu saistībā ar lielāko daļu minēto jautājumu. Savukārt Eiropas Savienībai būtu jāizveido pamatsistēma, kā arī jāveicina un jāatbalsta valstu centieni adaptācijas jomā. Jo īpaši Komiteja iesaka ES:

4.1

Piekrastes aizsardzība — ledājiem kūstot, paaugstināsies jūras līmenis un palielināsies jūras ūdens temperatūra. Dažviet var būt nepieciešams būvēt vai nostiprināt aizsargvaļņus, lai aizsargātu zemi un apdzīvotas vietas. Citviet piemērotāka stratēģija varētu būt piekrastes aizsargsistēmu un pretplūdu barjeru izveide līdz ar to iedzīvotāju pārvietošanu, kuri dzīvo plūdu apdraudētos īpašumos.

4.2

Plūdi — klimata pārmaiņas var izraisīt ļoti mainīgus laika apstākļus ar garākiem sausuma periodiem, ko pārtrauc īslaicīgas intensīvas lietusgāzes, kas rada strauju virszemes noteces ūdeņu celšanos un plūdus. Nepieciešams aktualizēt aizsardzības plānošanu pret plūdiem, ņemot vērā šos jaunos laika apstākļus. Dažos gadījumos būs nepieciešamas jaunas programmas aizsardzībai pret plūdiem. Citos gadījumos no jauna vai atkārtoti jāizveido piemērotas plūdiem pakļautas zemes vai sateces baseinus, lai uzsūktu plūdu ūdeņus. Var rasties nepieciešamība ierobežot attīstību šādos apgabalos un apsvērt pārvietošanas iespējas.

4.3

Ūdens resursi un to nepietiekamība — daudzos Eiropas reģionos jau ir ierobežoti ūdens resursi, un minētā problēma var vēl vairāk saasināties, jo klimata pārmaiņu rezultātā atsevišķās Eiropas daļās paildzinās zema nokrišņu daudzuma un sausuma periodi. Var rasties nepieciešamība veikt pasākumus (piemēram, atsāļošana vai piegāde lielos attālumos), lai skartajām zonām nodrošinātu jaunus ūdens avotus un efektīvāk izmantotu ūdens resursus. Jāpastiprina motivācija efektīvākas ūdens izmantošanas veicināšanai (tostarp attiecībā uz ūdens cenām). Apgabalos, kuros visvairāk jūtama negatīvā ietekme, var būt arī nepieciešams ierobežot tādus pasākumus kā intensīva lauksaimniecība vai tūrisms. (EESK patlaban izstrādā atsevišķu detalizētāku atzinumu par ūdens resursu nepietiekamības un sausuma problēmām.)

4.4

Palielinās ugunsgrēku risks un izplatība tādos reģionos kā Eiropas dienvidi, kur klimats kļūst karstāks un sausāks, un šis tendences var vēl vairāk pastiprināties temperatūras turpmākā pieauguma rezultātā. Ir jāpastiprina un labāk jāsaskaņo aizsardzības pasākumi un reaģēšanas spēja. (EESK patlaban izstrādā atsevišķu detalizētāku atzinumu par dabas katastrofām un civilo aizsardzību.)

4.5

Veselības aizsardzība — klimata pārmaiņām var būt dažādas sekas veselības aizsardzības jomā. Tās var izraisīt vektoru pārnēsātu slimību plašu izplatīšanos, jo īpaši to slimību pārvietošanos uz ziemeļiem, kuras iepriekš uzskatītas par tropu joslā sastopamām; Arī temperatūras rekordi var radīt tiešas sekas. Ir nepieciešami plāni, lai sagatavotos minētajām pārmaiņām.

4.6

Lauksaimniecība — lauksaimniecību ļoti spēcīgi ietekmēs klimata pārmaiņas. Temperatūras izmaiņas un lietusgāzes ietekmēs zemes piemērotību dažādām lauksaimniecības vajadzībām un izraisīs plašas pārmaiņas lauksaimnieciskās ražošanas kvalitātes un kvantitātes aspektā un tādējādi arī dažādu lauksaimniecības režīmu dzīvotspējā dažādos Eiropas reģionos.

4.6.1

KLP “veselības pārbaudei”, kas notiks 2008. gadā, būtu jāsekmē iespēja veikt nepieciešamās izmaiņas, lai motivētu lauksaimniekus pielāgot savu lauksaimniecisko darbību paredzamo klimata pārmaiņu apstākļiem.

4.6.2

Jāpaplašina lauksaimnieciskā izpēte par jaunām kultūrām un lauksaimniecības metodēm, kas būtu piemērotākas jauniem klimatiskajiem apstākļiem. Tāpat būtu jāizvērtē klimata pārmaiņu ietekme uz dzīvnieku audzēšanas iespējām dažādos Eiropas reģionos, kā arī risinājumi klimata pārmaiņu izraisītu slimību apkarošanai. (EESK drīzumā izstrādās atsevišķu detalizētāku atzinumu par klimata pārmaiņām un lauksaimniecību.)

4.7

Bioloģiskā daudzveidība — klimata pārmaiņas izraisīs plašas izmaiņas koku, augu un dzīvnieku biotopos visā Eiropā. Dažos gadījumos atsevišķas sugas vairs nespēs izdzīvot pārmaiņu skartajos biotopos vai kļūs īpaši apdraudētas. Dabisku procesu rezultātā dažas sugas veiksmīgi migrēs uz jauniem biotopiem. Citām sugām būs nepieciešama palīdzība pārejas posmā, lai tās varētu izdzīvot. Lai minēto pārejas posmu pabeigtu bez ievērojama sugu zaudējuma, būs jāaktualizē esošās stratēģijas un programmas bioloģiskās daudzveidības jomā un jāpiešķir līdzekļi to īstenošanai.

4.8

Klimata pārmaiņas būtiski ietekmēs arī kokus un mežus. Daži reģioni var kļūt mazāk piemēroti noteiktām sugām. Citi reģioni savukārt var kļūt piemērotāki konkrētām sugām. Vajadzēs attiecīgi pielāgot koku stādīšanas, pārstādīšanas, aprūpes un mežu apsaimniekošanas programmas.

4.9

Teritoriālā plānošana — pilsētu un citu apdzīvotu vietu, kā arī transporta un infrastruktūra plānošanā jāpievērš vairāk uzmanības temperatūras un meteoroloģisko režīmu pārmaiņām. Šie nosacījumi būtu jāiestrādā projektēšanas standartos un profesionālajā praksē un apmācībā. Arī individuālajās attīstības programmās un projektos būs jāņem vērā minētās klimata pārmaiņas. Atbilstoši būs jāpielāgo ietekmes novērtējuma metodoloģijas.

4.10

Ēkas — uzņēmējdarbību būvniecības un celtniecības jomā nopietni ietekmēs klimata pārmaiņas. Ir nepieciešami stingrāki obligātie noteikumi attiecībā uz ēku energoefektivitāti, augstākiem būvniecības standartiem u.c. Informācija par paraugpraksi, iespējamajām vecāku ēku atjaunošanas un jaunu ēku celtniecības iespējamajām metodēm, materiāliem un subsīdijām, lai samazinātu enerģijas patēriņu un ēkas pielāgotu temperatūru un meteoroloģisko apstākļu pārmaiņām, arī jāpadara iedzīvotājiem pieejamāka.

4.11

ES budžets — EESK iesaka iekļaut gada budžetā posteni ar nosaukumu “adaptācija” tajās politikas jomās, kurās būs nepieciešami tūlītēji ieguldījumi (piemēram, enerģija, pētniecība, lauksaimniecība, transports, būvniecības standarti, palīdzība dabas katastrofu gadījumos, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, veselības aizsardzības politika u.c.). Nākamajā finanšu plānā būtu jāpiešķir lielāka pieejamo resursu daļa programmām, kas paredzētas klimata pārmaiņu mazināšanai un adaptācijai. Arī dalībvalstīm būtu jāveic līdzīgas izmaiņas savos budžetos un izdevumu programmās.

4.12

Struktūrfondi — Eiropas Reģionālās attīstības fondā, Kohēzijas fondā un Pirms pievienošanās palīdzības programmā (PPP) noteikti kritēriji vides projektu atbalstam, bet nav skaidras norādes par pielāgošanos klimata pārmaiņām, un bieži vien ietekmes novērtējums ir nepietiekams (daudzi transporta un enerģētikas projekti nepārprotami ir kaitīgi videi un klimatam). Visu minēto programmu turpmākās pārskatīšanas gaitā būtu jāpiešķir daudz lielāka pieejamā finansējuma daļa klimata pārmaiņu mazināšanas un adaptācijas pasākumiem.

4.13

Eiropas investīciju bankai ( EIB ) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai ( EBRD ) budžeta izstrādē un kritērijos projektu un programmu novērtēšanas kritērijos jāiekļauj jautājums par klimata pārmaiņām.

4.14

Apdrošināšanas nozarē klimata pārmaiņas izraisījušas plašu interesi, un lēmumos par apdrošināšanas gadījumiem un apdrošināšanas nosacījumiem aizvien vairāk tiek iekļauti apsvērumi saistībā ar klimata pārmaiņām. ES un tās dalībvalstis varētu uzsākt pastāvīgu dialogu ar apdrošināšanas nozares pārstāvjiem, lai nodrošinātu, ka minētā nozare varētu palīdzēt uzņēmumiem un pārējai sabiedrības daļai pielāgoties klimata pārmaiņām.

4.15

Jaunattīstības valstis — daudzās jaunattīstības valstīs būs nopietnākas adaptācijas problēmas nekā Eiropā un mazāk resursu, lai tās risinātu. Vairākas vismazāk attīstītās valstis ir ļoti maz veicinājušas klimata pārmaiņu problēmu, taču tās tiks skartas visvairāk un pamatoti izvirzīs nopietnas prasības attiecībā uz sadarbību un atbalstu. Minētajām valstīm būs nepieciešams attīstīto valstu atbalsts, ieskaitot cilvēkresurus, tehniskos un finanšu resursus, lai palīdzētu tām atbilstoši pielāgoties. Eiropai jāuzņemas vadošā loma, nodrošinot papildu resursus adaptācijas pasākumiem savās kolektīvajās un valstu attīstības programmās un palīdzot starptautiskajām finanšu iestādēm pielāgoties ar adaptācijas jautājumiem saistītajām problēmām.

4.16

Daudzi pasaules reģioni iedzīvotājiem kļūs daudz nelabvēlīgāki (un galējos gadījumos var pat kļūt neapdzīvojami) jūras līmeņa paaugstināšanās vai ārkārtēju laika apstākļu dēļ. Klimata pārmaiņu rezultātā var pastiprināties migrācijas uz Eiropu no citiem pasaules reģioniem tendences, kā arī iedzīvotāju pārcelšanās Eiropas iekšienē. Attīstības aģentūrām un citām kompetentajām valstu iestādēm vajadzēs būt gatavām sniegt palīdzību jaunattīstības valstīm, lai savlaicīgi paredzētu šādas situācijas, un sniegt atbalstu jebkādu nepieciešamo pārvietošanas programmu izstrādē.

4.17

Klimata pārmaiņu potenciālā ietekme valstu un vietējā līmenī Eiropā un paredzamais pārmaiņu temps vēl aizvien nav pilnībā izprasts, un vēl būs nepieciešams daudz turpmāku pētījumu un analīžu, lai uzlabotu un precizētu prognozes. Eiropas Vides aģentūra varētu darboties kā koordinācijas centrs attiecībā uz visiem nepieciešamajiem pētījumiem, monitoringu, analīzēm un prognozēm minētajā jomā, kā arī labākās pieejamās informācijas izplatīšanu lēmumu pieņēmējiem un visiem citiem, kuri iesaistīti adaptācijas stratēģiju detalizētā īstenošanā. Pati EESK ir gatava piedalīties plašākas izpratnes veicināšanā par klimata pārmaiņu ietekmi dažādos Eiropas reģionos un nepieciešamajiem adaptācijas pasākumiem.

4.18

Ar klimata pārmaiņām saistītajā adaptācijas procesā plaši jāiesaista pilsoniskā sabiedrība. Klimata pārmaiņas aizvien vairāk ietekmēs vietējās kopienas, uzņēmumus un dažādas citas organizācijas, un būs nepieciešama to iesaistīšanās atbildes pasākumu īstenošanā. Iedzīvotājiem un dažādām organizācijām vajadzīga plašāka izpratne par pārmaiņām, kas jau notiek tagad un notiks nākotnē — gan šīs, gan nākamās paaudzes dzīves laikā. Nepieciešama arī daudz plašāka izpratne par to, kādi līdzekļi tiks izmantoti klimata pārmaiņu seku mazināšanā un pielāgošanās procesā. Plašākām zināšanām par šiem jautājumiem jākļūst par oficiālās un neoficiālās izglītības programmas pamatsastāvdaļu.

4.19

EESK uzsver, ka svarīgi ir iesaistīt pilsonisko sabiedrību visos līmeņos un nodrošināt saikni ar patērētājiem un plašu sabiedrību. Komiteja pilnībā atbalsta Zaļajā grāmatā izteikto priekšlikumu par nozaru darba grupu izveidi ar ieinteresētajām pusēm, lai palīdzētu izstrādāt attiecīgajā nozarē nepieciešamos īpašos atbildes pasākumus. Svarīgs uzdevums šādām grupām varētu būt metodikas izstrādāšana riska līmeņa novērtēšanai un pārbaudīt organizāciju un struktūru gatavību reaģēt uz ekstremāliem meteoroloģiskajiem apstākļiem un citām katastrofām, kuras var kļūt arvien nopietnākas vai biežākas klimata pārmaiņu pastiprināšanās rezultātā.

4.20

Svarīga nozīme ir reģionālajām un vietējām pašvaldībām, koordinējot attiecīgos pasākumus savā līmenī un mobilizējot sabiedrības rīcību un iesaisti. Publiskajām iestādēm visos līmeņos var būt arī īpaši nozīmīga loma, rādot priekšzīmi savu ēku atbilstošas plānošanas un aprīkošanas ziņā, kā arī publiskā iepirkuma politikas jomā.

4.21

Zaļajā grāmatā ierosināts izveidot Eiropas padomdevēju grupu adaptācijas klimata pārmaiņām jautājumos, kurā ietilptu pilsoniskās sabiedrības, politikas un zinātnes aprindu pārstāvji, kas darbotos kā ekspertu grupa stratēģijas izstrādāšanā. Komiteja var atbalstīt šādas grupas ideju.

4.22

Bez tam EESK ierosina ES apsvērt iespēju izveidot neatkarīgu pārraudzības struktūru ar neatkarīgu priekšsēdētāju, kuras uzdevums būtu pārskatīt visas klimata pārmaiņu stratēģijas progresu (gan adaptācijas, gan samazināšanas aspektā). Tai vajadzētu regulāri un publiski ziņot par minēto norisi, kā arī savlaicīgi brīdināt, ja rīcība neatbilst saistībām un konkrētās situācijas prasībām. Arī EESK regulāri pārraudzīs panākto progresu šajā jomā.