28.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 97/16

1.1

Efektīva transporta sistēma ir būtisks Eiropas konkurētspējas saglabāšanas un palielināšanas priekšnoteikums. Lai pārvaldītu sarežģītās transporta plūsmas mūsdienu sabiedrībā, jānodrošina augsta visu transporta veidu efektivitāte un teicama to sadarbība. Progresīvi un integrēti loģistikas risinājumi var sekmēt kravas pārvadājumu optimizāciju, tādējādi veicinot izaugsmi un palielinot Eiropas konkurētspēju pasaulē.

1.2

Somijas prezidentūras iniciatīva un Komisijas paziņojums, kas publicēts šā gada jūnijā (1), liecina, ka efektīva loģistika ļauj nostiprināt un lietderīgi izmantot vides aizsardzības un konkurences sinerģiju. To var panākt, optimizējot transportlīdzekļu un infrastruktūras racionālu izmantošanu, lai samazinātu nevajadzīgu transporta pārvadājumu apjomu. Tādēļ EESK uzskata, ka ir jāveic uz attīstību orientēts darbs, ņemot vērā visu iesaistīto pušu, proti, loģistikas uzņēmumu un tajos strādājošo, kā arī loģistikas pakalpojumus izmantojošo uzņēmumu un to darbinieku, kā arī iestāžu un organizāciju zināšanas.

1.3

Šādam darbam jānotiek atbilstīgi Komisijas izstrādātam stratēģiskam plānam, kā ar loģistikas palīdzību veicināt izaugsmi un palielināt konkurētspēju. Plānā skaidri jādefinē iestāžu un uzņēmumu uzdevumi. Plānam jāaptver visi transporta veidi, un tajā jāņem vērā gan ekonomiskie, gan ar transporta politiku, sociālām interesēm un vides aizsardzību saistītie faktori, kā arī reģionālās īpatnības.

1.4

Transporta loģistika ir nozare, kurā ir nepieciešams augsts darbinieku un vadības kvalifikācijas un izglītības līmenis. Tādēļ minētajā plānā izsmeļoši jāiztirzā tas, kādi priekšnoteikumi ir jārada, lai nodrošinātu iespējas apgūt loģistiku vidējās un augstākās mācību iestādēs. Jāanalizē arī tas, kāds atbalsts jāsniedz izpētei un izstrādei infrastruktūras jomā.

1.5

Šajā kontekstā darba tirgum var būt svarīga nozīme tādu loģistikas pakalpojumu nodrošināšanā un attīstībā, kas veicina konkurētspēju un atbilst industrijas vajadzībām. Uzturot nepārtrauktu dialogu, sociālie partneri var sekmēt loģistikas darba tirgus procedūras un darbību. Pastāvīgu darba vietu un labu darba nosacījumu nodrošināšana, kā arī darba ražīguma palielināšana ir uzskatāmi par savstarpēji saistītiem mērķiem.

1.6

Dažu ES transporta koridoru pārslodzes problēmu Komisija agrāk mēģināja atrisināt, regulējot dažādos transporta veidus pārstāvošo pārvadātāju daļu pārvadājumu tirgū atbilstīgi 1998. gada rādītājiem, tomēr šķiet, ka šāds risinājums vairs neatbilst pašreizējai situācijai pārvadājumu tirgū.

1.7

Tagad svarīgs uzdevums ir panākt dažādos transporta veidus pārstāvošo pārvadātāju sadarbību (kad vien tas ir iespējams), lai pilnībā varētu izmantot katra atsevišķā transporta veida efektivitāti un piemērotību. To izdosies paveikt, ja tiks radīti atbilstoši tehniski, praktiski un ekonomiski priekšnoteikumi. ES uzdevums ir izstrādāt kopīgu politiku, kas rada minētos priekšnoteikumus vai tos pilnveido. Tas nozīmē arī to, ka turpmākajai politikai jābūt vērstai uz drošas, videi nekaitīgas un vides aizsardzības ziņā efektīvas transporta sistēmas izveidošanu.

2.1

Somija ir vērsusies pie EESK ar lūgumu izstrādāt izpētes atzinumu par tematu “Eiropas politika loģistikas jomā”, norādot vairākus iemeslus, kādēļ attīstība minētajā jomā ir tik svarīga Eiropas konkurētspējas paaugstināšanai. Tie ir šādi:

2.2

Pasaules ekonomika atrodas pārejas periodā. Globalizācijas pēdējais posms sākās deviņdesmitajos gados, kad Āzijas valstis, kurās notika strauja ekonomikas izaugsme, iesaistījās starptautiskajā tirgus saimniecībā. Tas izraisīja gan ražošanas, gan pakalpojumu uzņēmumu pārvietošanos uz minēto reģionu. ES paplašināšanās, ES kaimiņvalstu ekonomiskā izaugsme un Krievijas ekonomikas atveseļošanās izraisījusi strukturālas pārmaiņas Eiropas rūpnieciskajā ražošanā un pakalpojumu tirgos. ES ir jāspēj ātri un mērķtiecīgi reaģēt uz šiem izaicinājumiem, kā to paredz Lisabonas stratēģija.

2.3

Minētās attīstības tendences ietekmē arī Eiropas transporta nozari. Pirmkārt, visu dalībvalstu transporta tirgi ir sekmīgi jāintegrē Kopienas transporta tirgū. Īpaša uzmanība jāpievērš valstīm, kuru transporta sistēma no tās tehniskā izpildījuma viedokļa joprojām ir integrēta bijušās PSRS transporta sistēmā. Otrkārt, ir jālikvidē atlikušie šķēršļi, kas kavē transporta pakalpojumu sniegšanu ES, un efektīvi jāorganizē transporta procedūras. Treškārt, ir jāattīsta transporta savienojumi ar ES kaimiņvalstīm, lai pilnībā izmantotu iespējas, ko paver minēto valstu ekonomiskā attīstība. Trūkumi, kas vērojami uz robežas ar ES neietilpstošām valstīm, ir tādi, kas pierāda šo problēmu risināšanas svarīgumu. Kravu pārvadājumus bieži veic pāri ES ārējām robežām, tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu pievērsta uzmanība atbilstīgas infrastruktūras un tehnoloģiju attīstīšanai gan ES, gan valstīs, kas nav ES dalībvalstis.

2.4

Viens no Lisabonas stratēģijas mērķiem ir padarīt Eiropas ekonomiku par viskonkurētspējīgāko pasaulē. Modernai, labi funkcionējošai transporta sistēmai ir ļoti svarīga nozīme ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšanā. Tomēr, lai paaugstinātu ES uzņēmumu konkurētspēju, ir jāveido vēl kvalitatīvāka, precīzāka un efektīvāka transporta sistēma. Tajā pat laikā straujais preču pārvadājumu apjoma pieaugums, īpaši pa autoceļiem, rada pārslodzi daudzos Eiropas reģionos. Tādēļ Eiropas rūpniecībai rodas papildu izmaksas. Turklāt šādas nevēlamas attīstības tendences negatīvi ietekmē vidi.

2.5

ES veltījusi daudz pūļu, lai atvērtu loģistikas pakalpojumu tirgu un integrētu Eiropas transporta tīklus. Tomēr līdzšinējie rezultāti vēl nav apmierinoši, un turpmāko attīstību joprojām kavē daudzi šķēršļi. ES transporta politikā loģistikai nav veltīta pienācīga uzmanība, kaut gan rūpniecībā un tirdzniecībā loģistikas izmaksas ir ievērojamas un veido ievērojamu uzņēmumu kopējā apgrozījuma daļu. Eiropas loģistikas nozare ir arī nozīmīgs darba devējs.

2.6

Efektīva loģistika ir instruments, kas ļauj pastiprināt un izmantot vides aizsardzības un konkurētspējas pozitīvo sinerģiju. To var panākt, optimizējot transportlīdzekļu un infrastruktūras racionālu izmantošanu, lai samazinātu nevajadzīgu transporta pārvadājumu apjomu.

2.7

Labāka loģistika var arī pozitīvi ietekmēt ES reģionālo attīstību, jo tā samazina ģeogrāfiskā izvietojuma nozīmi un tādējādi veicina reģionālo ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju; transporta loģistikai var būt svarīga nozīme ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanā.

3.1

Pēc Somijas un Eiropas Komisijas apspriešanās Komisija nolēma 2006. gada jūnijā publicēt paziņojumu “Kravu pārvadājumu loģistika Eiropā — ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošais faktors” (2). Minētajā dokumentā aplūkoti loģistikas un transporta politikas ciešākas saiknes priekšnoteikumi.

3.2

Komisija 2006. gada martā publicētajā apspriedes dokumentā (3) ir pievērsusies dažiem jautājumiem, kas ir saistīti ar iepriekš minēto paziņojumu. Minētajā dokumentā aplūkota loģistikas jomas attīstība nākotnē un tās nozīme ES transporta nozares vienmērīgas darbības nodrošināšanā, skaidri uzsverot ievirzi uz vairākveidu pārvadājumiem un dažādos transporta veidus pārstāvošo pārvadātāju sadarbību.

3.3

Minētajā dokumentā ir norādīts, ka, salīdzinot IKP un loģistikas izdevumus, tostarp pārvadājumos starp Eiropu (15 valstu ES) un Ziemeļameriku, kļūst skaidrs, ka loģistikas izdevumu īpatsvars IKP Eiropā ir palielinājies no 12,2 % 1998. gadā līdz 13,3 % 2002. gadā. Tajā pašā laikposmā loģistikas izdevumi Ziemeļamerikā ir samazinājušies no 11 % līdz 9,9 %.

3.4

Apspriedes dokumentā Komisija norāda arī uz pasākumiem, kurus tā ir veikusi agrāk. Pēdējo gadu laikā vairāki pētniecības un tehnoloģiju izstrādes (PTI) projekti ir veltīti vairākveidu pārvadājumiem un loģistikai. Minēto projektu mērķis ir palielināt izpratni par saikni starp loģistikas jomā pieņemtajiem lēmumiem un transporta pakalpojumiem (4).

3.5

Komisijas 2001. gada Baltajā grāmatā (5) ir apkopota svarīgākā informācija par ES transporta sistēmu un izvirzītas idejas un priekšlikumi transporta sistēmas uzlabošanai līdz 2010. gadam. Baltajā grāmatā izvirzīti kvantitatīvi mērķi saistībā ar dažādu transporta veidu izmantošanu. Līdz 2010. gadam ir jāatjauno dažādo transporta veidu tirgus daļu līdzsvars un jāpanāk, ka tas ir tāds pats kā 1998. gadā. Tika uzsvērta vairākveidu pārvadājumu nozīme, t.i., dažādu transporta veidu sadarbība, it īpaši veicot liela attāluma preču pārvadājumus Eiropā. Izvirzīts mērķis vairāk preču pārvadāt pa dzelzceļu un ūdensceļiem. Programma Marco Polo ir viens no šā mērķa sasniegšanas līdzekļiem. Taču, lai minēto mērķi sasniegtu, ir jārada tādi izdevīgi tehniski un loģistiski risinājumi, kas ļauj īstenot tiešo piegāžu (“door-to-door ”—“no durvīm līdz durvīm”) koncepciju. Baltajā grāmatā ir norādīts, ka preču pārkraušanas radītie laika zudumi un papildu izmaksas ietekmē konkurētspēju un ka izdevīgākā stāvoklī ir autopārvadātāji, jo sazarotais autoceļu tīkls nodrošina iespēju nogādāt preces praktiski līdz jebkuram galamērķim. Iepriekšminētās piezīmes par to, ka autoceļu infrastruktūra ir attīstīta, attiecas galvenokārt uz 15 valstu ES. Jaunajās dalībvalstīs autoceļu tīkls ir vājāk attīstīts un bieži vien nekvalitatīvs. Šajās dalībvalstīs ir ievērojams transporta sistēmas attīstības potenciāls, kas būtu jāizmanto, atbalstot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā.

3.6

Komisijas paziņojumā (6) par Baltās grāmatas vidusposma pārskatu apstiprināts, ka komodalitāte ir svarīga, un šķiet, ka minētais paziņojums ir pragmatiskāks attiecībā pret līdzsvara nodrošināšanu starp dažādiem transporta veidiem.

4.1

Somija iesniegusi Komisijai vairākus sagatavošanas dokumentus, tajā skaitā arī pētījumu par jaunākajām tendencēm loģistikas jomā un tā saucamā EULOG (Eiropas reģionālo tīklu loģistika) projekta izvērtējumu. Projekta mērķis bija izstrādāt darba dokumentu, kas vispusīgi atspoguļotu labāko zināšanu kopumu par Eiropas transporta loģistikas vēlamo attīstību nākotnē un tās nodrošināšanai nepieciešamajiem pasākumiem.

4.2

Ražošanas apjoms pieaugs, īpaši tādās valstīs, kuru ekonomika strauji attīstās, proti, Ķīnā, Indijā, Brazīlijā un Krievijā. Palielināsies pārvadājamo preču daudzums un pārvadājumu attālumi. Globālo piegādes ķēžu kontrole ir saistīta augstām izmaksām, un tāpēc ir iespējams, ka lēmumu pieņemšana turpmāk notiks Āzijā. Pastiprināsies ekonomisko reģionu konkurence, un tāpēc infrastruktūras veiktspēja būs arvien svarīgāks to konkurētspējas faktors. Ražošanas un patēriņa pieaugums Austrumeiropā liek kravu pārvadāšanai izmantot ne tikai autotransportu, bet arī citus transporta veidus. Ārkārtīgi svarīga kļūst vairākveidu pārvadājumu kravu pārkraušanas centru attīstība šajā reģionā esošajās dalībvalstīs, kas atrodas pie ES ārējās robežas. Tādēļ būs jāoptimizē ES transporta sistēmas darbības izmaksas. ES iestādēm būtu jāatbalsta šī pozitīvā tendence un jāsekmē videi nekaitīgi transporta veidi kā ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļa.

4.3

Ražošanā un pakalpojumu sfērā piegādes ķēdes ir veidotas atbilstoši klientu vajadzībām. Piegādes ķēdes atšķiras ne tikai pēc attiecīgo produktu rakstura, bet arī pēc klientu vajadzībām un prasībām. Sistēmas integrācijai piemīt gan tehnoloģisks, gan organizatorisks raksturs, un tā ir balstīta uz zināšanām. Lai izveidotu piegādes tīklus, ir nepieciešama gan produktu, gan procesu inovācija. Rietumvalstīs pieaug pakalpojumu nozares īpatsvars, savukārt ražošana pārvietojas uz citām tīkla daļām. Ir nepieciešama precīza informācija par produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi. Tādēļ kravu kustības izsekošanai būs arvien lielāka nozīme efektivitātes paaugstināšanas, kā arī atkritumu rašanās samazināšanas jomā. Palielināsies atgriezeniskās loģistikas (reverse logistic) nozīme, jo izlietotos produktus nāksies utilizēt vai iznīcināt kontrolētā veidā.

4.4

Informācijas un komunikāciju sistēmas ļauj kontrolēt vitālās informācijas plūsmas starp piegādes ķēžu plānošanas, vadības un izpildes līmeni. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas dod iespēju uzlabot loģistikas drošības un servisa līmeni, vienlaicīgi samazinot izmaksas. Vajadzīgas jaunas inteliģentas tehnoloģijas un standartizētas saskarnes. Radiofrekvenču identifikācijas plašāka ieviešana ļauj būtiski uzlabot sūtījumu izsekojamību un drošību.

4.5

Vienmēr svarīga nozīme ir rentabilitātei. Transporta izmaksas palielināsies darbaspēka izmaksu un naftas cenu pieauguma, kā arī satiksmes plūsmas pārslodzes, nodevu par infrastruktūras izmantošanu un arvien stingrāku drošības prasību dēļ. Rentabilitāti ietekmēs arī atgriezeniskā loģistika. Loģistikas izmaksas ne vienmēr ir pietiekami zināmas, un tādējādi lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz neprecīzu informāciju. Ir jāizstrādā patieso izmaksu aprēķināšanas modeļi. Loģistikas izmaksas būtu iekļaujamas uzņēmumu galvenajos darbības rādītājos. Šajā sakarā būtiska nozīme patieso loģistikas izmaksu aprēķināšanā būs izmaksu aprēķināšanas modelim, kurā ir ņemtas vērā arī ārējās izmaksas un infrastruktūras izmantošanas izmaksas un ko ir izstrādājusi Eiropas Komisija saistībā ar Direktīvas par Eiropas uzlīmi īstenošanu.

4.6

Valsts politikas mērķis ir radīt tādu darbības vidi, kas veicina tirdzniecības un rūpniecības konkurētspēju. Regulācija ir Eiropas sociālās tirgus ekonomikas nepieciešama sastāvdaļa, tomēr tai jābūt saprātīgai un jāveicina attīstība un konkurētspēja. Lai likvidētu šķēršļus, kas kavē kopējā tirgus attīstību, ir jāsaskaņo politika un normatīvie akti, kā arī jāveic ieguldījumi infrastruktūrā. Kaut gan reģionālo pašvaldību loma transporta jomas regulācijā arvien pieaugs, tām ir jāņem vērā arī darbības vides attīstības tendences pasaulē.

4.7

Iestādes veicinās jauninājumus un to izmantošanu. No loģistikas viedokļa galvenās attīstības jomas ir piegādes ķēžu vadība un jauni uzņēmējdarbības modeļi. Piegādes ķēdēs ir jāpilnveido, veicot uzlabojumus tādās jomās kā drošība un izsekojamība, kā arī vairākveidu pārvadājumu nodrošināšana. Loģistikas jomā ir nepieciešamas jaunas prasmes, piemēram, sadarbības un riska dalīšanas jomā.

5.1

Jēdzienu “loģistika ”bieži lieto, precīzāk nenorādot tā saturu vai nozīmi. Nav vienotas šā jēdziena definīcijas. Loģistika ir termins, ko sākotnēji lietoja militārā kontekstā. Par kravu pārvadājumu loģistiku (vai transporta loģistiku) sauc izejvielu, pusfabrikātu un gatavo preču un ar tām saistītās informācijas efektīvas un rentablas turpgaitas un atpakaļgaitas plūsmas (no to izcelsmes līdz to patērēšanas vietai) un uzglabāšanas plānošanas, izpildes, kontroles un sinhronizācijas procesu, kura mērķis ir klienta prasību izpilde. Šī definīcija saskan ar to jēdziena skaidrojumu, ko Komisija ir lietojusi apspriedes dokumentā.

5.2

EESK konstatē, ka Somijas prezidentūra norāda daudz iemeslu, kāpēc ir svarīgi, lai ES loģistikas tirgus darbotos labi, un tā pārliecinoši pierāda, ka ES transporta politikā daudz lielāka uzmanība ir jāpievērš loģistikai. Komiteja piekrīt minētajam vērtējumam un tāpēc pilnībā atbalsta minēto iniciatīvu.

5.3

Pārskatītās Lisabonas stratēģijas īstenošana ir liels izaicinājums, un šo uzdevumu neizdosies paveikt, ja Eiropā netiks panākta ekonomikas izaugsme. Lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi, jāpalielinās tirdzniecības apjomam, tautsaimniecībā nemitīgi jāievieš uzlabojumi un jauninājumi, turklāt izaugsme arvien vairāk ir atkarīga no starptautiskām norisēm un konkurences.

5.4

Gandrīz visās sabiedrības jomās personu pārvietošanās un preču pārvadājumi ir viens no galvenajiem saimnieciskās darbības, ražošanas un tirdzniecības priekšnoteikumiem. Transportam patērējamais laiks, kā arī izmaksu līmenis būtiski ietekmē gan stratēģiskus lēmumus par uzņēmumu izvietošanu, gan lēmumus, ko katrs cilvēks pieņem individuāli. Sabiedrībā notiekošās strukturālās pārmaiņas ietekmē ne tikai pieprasījumu pēc transporta, bet tās ir arī jaunu transporta iespēju rašanās (vai nerašanās) iemesls.

5.5

EESK uzskata, ka, palielinoties ekonomikas globalizācijai, loģistika un tās izmaksas būs arvien nozīmīgāks konkurētspējas palielināšanas un racionalizācijas, kā arī vides aizsardzības līdzeklis. Noieta tirgu, darba, izglītības, pakalpojumu utt. pieejamības nodrošināšana nav iespējama bez labi funkcionējošas transporta sistēmas.

5.6

Tādēļ EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka transports ir būtisks Eiropas konkurētspējas saglabāšanas un palielināšanas priekšnoteikums. Lai pārvaldītu sarežģītas transporta plūsmas mūsdienu sabiedrībā, jānodrošina augsta visu transporta veidu efektivitāte un teicama to sadarbība. Progresīvi un integrēti loģistikas risinājumi var sekmēt kravas pārvadājumu optimizāciju, tādējādi veicinot izaugsmi un palielinot Eiropas konkurētspēju pasaulē.

5.7

Šajā sakarā ir svarīgi atgādināt, ka loģistika ir saimnieciskā darbība, ko uzņēmumi veic pēc klientu pieprasījuma, un attiecīgo pakalpojumu piedāvāšana ir tirgus uzdevums. Tas nozīmē, ka kopumā attīstību šajā nozarē lielā mērā nosaka klientu pieprasījums pēc transporta pakalpojumiem. Kā piemēru var minēt apstrādes rūpniecību, kas pieprasa arvien vairāk transporta pakalpojumu, lai samazinātu noliktavās uzglabājamo detaļu un gatavo ražojumu daudzumu. Vēl viena nozare, kurā notiek izaugsme un kur pieaugs pieprasījums pēc ātriem un laikā veiktiem pārvadājumiem un līdz ar to arī pēc loģistikas, ir tirdzniecība internetā un liberalizētais Eiropas pasta tirgus. Svarīgi arī uzsvērt, ka šādai attīstībai jānotiek ilgtspējīgā veidā, paredzot īpašus noteikumus, lai saglabātu sociālo un vides aizsardzības prasību līmeni.

5.8

Klienta lēmums par to, kādu transporta veidu izvēlēties, ir atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, no pārvadājamo preču veida. Augstvērtīgas, trauslas vai viegli sabojājamas preces galvenokārt pārvadā ar kravas automašīnām vai lidmašīnām. Mazāk vērtīgas, smagas vai apjomīgas preces bieži transportē ar kuģiem vai pa dzelzceļu. Transporta veida izvēli ietekmē arī tas, cik daudz laika vajadzīgs pārvadāšanai (just in time — tiešlaika sistēma), kā arī tas, cik reizes preces jāpārkrauj.

5.9

Minētais viedoklis ir pausts arī paziņojumā, kurā izklāstīts baltās grāmatas vidusposma pārskats, un EESK minēto paziņojumu vērtē pozitīvi. Par minēto paziņojumu EESK izstrādās īpašu atzinumu. Tomēr dažas piezīmes Komiteja vēlas izteikt jau tagad. Apspriedes dokuments, kas tika izstrādāts pirms paziņojuma, bija pilnībā veltīts vairākveidu pārvadājumiem atbilstīgi 2001. gada baltajai grāmatai, kurā bija paredzēts, ka daļa kravu ir jānovirza no autotransporta nozares uz jūras pārvadājumu un dzelzceļa nozari.

5.10

EESK ar prieku konstatē, ka Komisija vairākveidu pārvadājumus vairs neuzskata par mērķi, bet gan par līdzekli, lai veicinātu dažādu transporta veidu izmantošanu.

5.11

Komisijas apspriedes dokumentā par 2001. gada Baltās grāmatas pārskatu termiņa vidū Komisija palika pie sava viedokļa, ka ir jāpanāk, lai līdzsvars starp transporta veidiem būtu tāds, kāds tas bija 1998. gadā. Baltajā grāmatā, ko publicēja 2001. gadā, tika uzsvērts, ka Eiropas Savienībai ir jāveic pasākumi, lai novērstu arvien pieaugošo līdzsvara zudumu starp dažādiem transporta veidiem. Pieaugot autotransporta un gaisa transporta popularitātei, palielinās transporta tīklu pārslodze. Tajā pašā laikā nepietiekamā dzelzceļa un īsās jūras satiksmes iespēju izmantošana neļauj rast alternatīvus risinājumus kravu pārvadājumiem ar autotransportu. Kaut arī dažās ES daļās vērojamas problēmas, kas saistītas ar transporta sastrēgumiem, nevajadzētu slēpt faktu, ka nomaļiem reģioniem nav pietiekami labi pieejami tirgi, kas atrodas centrālajos reģionos.

5.12

Komisija norāda, ka tādējādi satiksmes plūsmas sadalījumā ar laiku zūd līdzsvars un ka tādēļ autoceļi ir pārslogoti, jo īpaši — svarīgākie Eiropas transporta koridori un ceļi pilsētās. Lai minēto problēmu atrisinātu, līdz 2010. gadam jāsasniedz divi galvenie mērķi:

5.13

Atzinumā par 2002. gadā publicēto Balto grāmatu EESK neatbalstīja minēto viedokli (7). Pirmā punkta sakarā Komiteja uzsvēra: “Netiek ņemts vērā, ka sastrēgumu problēma, kas ir viena no svarīgākajām Baltās grāmatas tēmām, skar tikai pavisam nelielu daļu Kopienas teritorijas, kaut gan, protams, jāatzīst, ka tie ir reģioni, kuros ir ļoti augsts iedzīvotāju blīvums (viens no problēmas cēloņiem) … Tāpēc — kā jau iepriekš minēts — nav lietderīgi izstrādāt vispārēju, vienotu transporta politiku visai Kopienas teritorijai; daudz svarīgāk ir meklēt politiskos risinājumus, ņemot vērā katra reģiona īpašās vajadzības. ”EESK nav mainījusi viedokli minētajā jautājumā.

5.14

Kvantitatīvi mērķi saistībā ar dažādo transporta veidu tirgus daļas noteikšanu ir maldinoši. Kopējais preču apjoms, ko ES pārvadājuši dažādie pārvadātāji, nesniedz pietiekamu priekšstatu par to, kā tirgū savā starpā konkurē autopārvadātāji, dzelzceļa transports, īsās jūras satiksmes nozare, iekšējo ūdensceļu un cauruļvadu transporta nozare. Pašlaik apkopotā statistika, kurā atsevišķu transporta veidu tirgus daļas tiek salīdzinātas, pamatojoties uz veikto pārvadājumu apjomu, precīzi neatspoguļo faktisko situāciju transporta tirgū. Jāatbalsta tādu progresīvu statistikas metožu izstrāde, kas ļautu statistikā nodalīt liela attāluma pārvadājumus no īsiem pārvadājumiem.

5.15

Daudz svarīgāks uzdevums ir panākt dažādos transporta veidus pārstāvošo pārvadātāju sadarbību (kad vien tas ir iespējams), lai pilnībā varētu izmantot katra atsevišķā transporta veida efektivitāti un piemērotību. Visu kopā ņemot, lai šo mērķi sasniegtu, vajadzīgi progresīvi loģistikas risinājumi. Šādi pūliņi ļaus ar laiku panākt, ka kopējā transporta jauda tiks izmantota ievērojami racionālāk un videi draudzīgākā veidā, tādējādi zināmā mērā mazinot dažu ceļu noslogojumu. Taču Komiteja aicina neaizmirst, ka minētos mērķus neizdosies sasniegt, ja netiks izveidota moderna un labi funkcionējoša infrastruktūra.

5.16

EESK atzīmē, ka Komisija savā paziņojumā, kurā izklāstīts 2001. gada publicētās baltās grāmatas vidusposma pārskats un kurš tika publicēts šā atzinuma izstrādes laikā, ir mainījusi prioritātes un kā galveno prioritāti izvirzījusi visaptverošu pieeju, no kuras izriet princips, ka ikvienam transporta veidam ir īpaša nozīme tādas transporta politikas veidošanā, kas ļautu palielināt kombinētā transporta konkurētspēju pasaules tirgū un kas piedāvātu risinājumus vairāku transporta veidu integrēšanai, lai novērstu sastrēgumus un loģistikas ķēdē pastāvošos trūkumus.

6.1

Transports — neatkarīgi no tā veida — ir fiziski visredzamākā daļa loģistikas ķēdē. Tādēļ, risinot loģistikas jautājumus, transports neizbēgami būs uzmanības centrā.

6.2

Loģistika ir svarīgākais posms ciklā, kas nodrošina tautsaimniecības apgādi ar precēm un informāciju, kā arī gatavo ražojumu sadali. Minētā cikla mērķis ir apmierināt patērētāju pieprasījumu un prasības, tomēr tam jābūt arī ilgtspējīgam vides aizsardzības un sociālajā jomā.

6.3

Sadarbība un integrācija ir divi svarīgākie transporta nozares elementi. Sadarbība ir saistīta ar preču pārkraušanu, kas ne tikai sadārdzina to pārvadāšanu, bet izraisa arī risku. Lai tāda sadarbība varētu notikt, kravu pārkraušanai jābūt vienkāršai. Tas ir gan tehnisks, gan arī organizatorisks jautājums.

6.4

Lai sadarbība notiktu, jāveic pasākumi vairākās jomās. Nepieciešama dažādos transporta veidus pārstāvošo pārvadātāju organizatoriskā sadarbība, vienots skatījums uz transporta mezglu attīstību, kravas vienības, kuras piemērotas pārvadāšanai dažādos veidos, kā arī multimodālas sistēmas. Šāda izpratne par kopsakarībām ir jāattīsta arī turpmāk, lai nodrošinātu loģistikas sistēmas efektivitāti un konkurētspēju, kā arī transporta sistēmas ilgtspējību.

6.5

Loģistika ir rūpnieciskās un tirdznieciskās darbības sastāvdaļa. Piegāžu veikšanā arvien lielāka nozīme ir konkrētajam pasūtījumam, savukārt attiecīgā transportlīdzekļa kravnesības nozīme samazinās. Produktus pielāgo klientu prasībām. Klienti izvirza augstas prasības — viņiem svarīgs ir īss pasūtījumu izpildes laiks un piegādes tieši laikā, kā arī precizitāte un elastība. Tirdzniecība kļūst globāla. Piegādes ķēdē tiek iesaistīti daudzi apakšuzņēmēji. Preču vērtība palielinās, un tajā pašā laikā uzņēmumi samazina noliktavās glabāto preču daudzumu, lai samazinātu piesaistītā kapitāla apjomu.

6.6

Tāpēc gan ražošanas procesā, gan, preces nogādājot galapatērētājiem (arī gadījumos, kad tās tiek nosūtītas atpakaļ), ir vajadzīgas ātras un precīzas piegādes. Pieprasījums pēc efektīviem loģistikas pakalpojumiem arvien palielinās. Veiksmīgas materiālu un preču plūsmas vadīšanas un koordinācijas jomā vissvarīgākā nozīme ir spējai pēc iespējas labāk izmantot un savienot transporta ķēdes.

6.7

Visi transporta veidi ir vajadzīgi, un to sadarbība būtu jāveicina. Vairāku transportlīdzekļu izmantošana vienas un tās pašas kravas pārvadāšanai nozīmē, ka ir vajadzīgs arī jauns domāšanas veids, lai pēc iespējas labāk apvienotu dažādos transporta veidus.

6.8

Termināļu un tīklu veidošana, elektroniskā datu apstrāde, kā arī savstarpējā uzticēšanās paver jaunas transporta tirgus dalībnieku sadarbības iespējas.

6.9

Katram transporta veidam ir atšķirīga vēsture, tomēr uz liberalizāciju vērstas izmaiņas notiek tehnisku, kā arī ar ekonomiku un tirdzniecību saistītu apstākļu dēļ. Šajā nepārtrauktajā pārmaiņu procesā ES ir bijusi un joprojām ir liela nozīme.

6.10

Arvien vairāk uzņēmumu apzinās efektīvas loģistikas nozīmi ražošanas un transporta ķēžu nodrošināšanā. Daudzās nozarēs notiek aktīvs darbs, lai panāktu attīstību šajā jomā; šis darbs būtu jāatbalsta un jāsekmē, jo tam varētu būt vispārēja pozitīva ietekme, proti, tas palīdzētu nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti.

6.11

Tāpēc Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atbalsta Somijas prezidentūras iniciatīvu iekļaut darba kārtībā ar ES loģistiku saistītos jautājumus.