28.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 97/3

1.1

Komisijas priekšlikums faktiski ir Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) temata turpinājums (“atvasināta direktīva”). Ar pamatdirektīvu tika noteikta stratēģija cīņai pret ūdens ķīmisko piesārņojumu, kas var apdraudēt ūdens ekosistēmas un izraisīt sugu un biotopu izzušanu. Turklāt piesārņojošās vielas var uzkrāties barības ķēdē un ūdens vides piesārņotāji cilvēkus var apdraudēt ne tikai viņiem uzturā lietojot zivis, pārtikā izmantojamus ūdens dzīvniekus un augus un dzerot ūdeni, bet arī, nodarbojoties ar ūdens sporta veidiem vai atpūšoties pie ūdens.

1.2

Tāpat būtu jāuzsver, ka piesārņotāji vidē var palikt vēl ilgi pēc to aizliegšanas, tie var tikt pārnesti lielos attālumos un sasniegt vietas, kas sākotnēji nav uzskatītas par piesārņotām.

1.3

Visbeidzot jāatzīmē, ka piesārņojošo vielu avoti ir ļoti dažādi: sadzīve, lauksaimniecība, sadedzināšana, rūpniecība u.c.

1.4

Stratēģijas pirmajā posmā Komisija iesniedza sarakstu, kurā iekļautas 33 Kopiena līmenī par īpaši svarīgām uzskatītas vielas (Lēmums 2455/2001/EK). Pašreizējais direktīvas priekšlikums ir paredzēts, lai nodrošinātu “augstu aizsardzības līmeni ”pret draudiem, ko ūdens videi rada vai ar tās starpniecību var radīt minētās 33 prioritārās vielas, kā arī daži citi piesārņotāji.

1.5

Lai sasniegtu minēto mērķi, direktīvas priekšlikumā ir noteikti vides kvalitātes standarti. Tajā uzsvērts, ka pēdējos gados dažādos Kopienas tiesību aktos jau pieņemtas vairākas emisiju kontroles procedūras nolūkā panākt minētos standartus.

1.6

Tāpat priekšlikumā ir paredzēts atcelt dažas pašreizējās “atvasinātās direktīvas”, jo īpaši tādēļ, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas progresu, kā arī rēķinātos ar piesārņotājiem, kas līdz šim regulējumā nebija iekļauti.

2.1

Komisija ierosina divus savstarpēji saistītus piesārņojuma noteikšanas kritērijus:

2.2

Tādējādi vides kvalitātes standarti ir noteikti, pamatojoties ne tikai uz maksimāli pieļaujamo koncentrācijas līmeni, lai novērstu to, ka spēcīgs piesārņojums īslaicīgi, neatgriezeniski un nopietni ietekmē ekosistēmu, bet arī uz gada vidējo daudzumu, lai novērstu to, ka pastāvīgs, kaut arī ne pārāk spēcīgs piesārņojums rada ilgstošas un neatgriezeniskas sekas.

2.3

Komisija ierosina vairumam vielu standartus noteikt attiecībā uz piesārņojuma līmeni virszemes ūdeņos, tomēr attiecībā uz dažām vielām, kas var uzkrāties barības ķēdē, Komisija piezīmē, ka ierobežojumi tikai attiecībā uz virszemes ūdeņiem, var būt nepietiekami, lai izvairītos no netiešas ietekmes un sekundāras saindēšanās. Tādēļ tā ierosina, lai trim no šīm vielām (heksahlorbenzolu, heksahlorbutadiēnu un dzīvsudrabu) vides kvalitātes standartus biotai noteiktu dalībvalstis.

3.1

Komisija ierosina vides kvalitātes standartus ūdenim noteikt Kopienas līmenī, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu vienādu vides aizsardzības līmeni un uzņēmējiem nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus. Vispār Komisija uzskata, ka pašreizējās piesārņojuma kontroles sistēmas ir piemērotas, lai dalībvalstis varētu ievērot kvalitātes standartus. Ja nepieciešami jebkādi papildu pasākumi, tie jāatstāj dalībvalstu ziņā, kurām jāiekļauj atbilstoši kontroles pasākumi pasākumu plānā, kas saskaņā ar pamatdirektīvas 11. pantu izstrādājams katram upes baseinam.

4.1

Galvenie direktīvas elementi ir šādi:

5.1

Mērķis novērst to, ka bīstamas vielas, kas var radīt nopietnus riskus ar neatgriezeniskām sekām, piesārņotu ūdeņus, noteikti ir atbalstāms.

5.2

EESK uzskata par svarīgu, lai Komisija saglabātu uzticamu un zinātniski pamatotu spēju bez kavēšanās noteikt jebkādu vielu, kas var izraisīt kaitīgu virszemes ūdeņu piesārņojumu, kā arī spēju iedibināt rūpīgus kvalitātes standartus attiecībā uz šādu vielu maksimālo līmeni, kas pieļaujams vai nu tām esot vienām pašām vai kombinācijā. EESK atzīmē un atbalsta priekšlikumā iekļauto prioritāro vielu un standartu sākotnējo sarakstu. Tā ierosina paredzēt tāda ikgadēja novērtējuma veikšanas pasākumus, kas būtu visaptverošs, zinātniski pamatots un pārredzams, lai noteiktu, vai sarakstam pievienojamas kādas jaunas vielas vai jebkurai no vielām piemērojams jauns maksimāli atļautais līmenis. Komisijai īpaši būtu jāizskata citas vielas, kas Konvencijā par Ziemeļaustrumu Atlantijas reģiona jūras vides aizsardzību (OSPAR) vai citā attiecīgā starptautiskā nolīgumā noteiktas par prioritārām.

5.3

EESK ir nobažījusies, ka nav vēl noteikti galīgie standarti svinam, niķelim un to savienojumiem. Attiecīgais darbs jāizvirza par prioritāti un jānosaka atbilstoši ierobežojumi; tas jādara pēc iespējas laicīgi, lai vēl varētu iekļaut pašreizējā direktīvā.

5.4

Galīgais ūdens kvalitātes uzlabošanas mērķis ir biotas un barības ķēdes aizsardzība līdz cilvēkam un viņu ieskaitot. Ja būtu iespējams uzticami, konsekventi un efektīvi mērīt visu biotā esošo piesārņotāju līmeni, principā būtu labāk noteikt standartus un veikt kontroli tādā veidā. Parasti tas joprojām ir grūti izdarāms, un lielākajai daļai prioritāro vielu pašreiz praktiskāk ir noteikt virszemes ūdeņos pieļaujamās maksimālās koncentrācijas līmeni, ko parasti var izdarīt pietiekami uzticami. (Priekšlikums atbilstības novērtēšanu pamatot uz gada vidējo un maksimāli pieļaujamo koncentrāciju ir reālistisks, labi izstrādāts un pilnīgi pamatots).

5.5

Tomēr ir dažas toksiskas vielas, kam ir tendence uzkrāties augšupējā barības ķēdē. Tādu vielu gadījumā virszemes ūdeņu standarti vien negarantē pietiekošu aizsardzību pret toksisku iedarbību. Tādām vielām, kā Komisija iesaka, standartu ir vēlams noteikt, pamatojoties uz vielas maksimālo pieļaujamo koncentrāciju zivju, mīkstmiešu, vēžveidīgo un citu iegūto dzīvo organismu paraugu audos. Minētās toksiskās vielas ir heksahlorbenzols, heksahlorbutadiēns un metildzīvsudrabs. Nākotnē varētu identificēt arī citas vielas. Vēl nav pilnīgas vienošanās par metodoloģiju standartu noteikšanai šādā veidā, tādēļ Komisija tikai ierosina atļaut dalībvalstīm ieviest tādus standartus trim minētajām, uz šo brīdi nepārprotami identificētajām vielām.

5.6

Ņemot vērā pašreiz pieejamās zināšanas, tas droši vien būs jāpieņem. EESK tomēr izteikti lūdz Komisiju turpināt atbalstīt dažu toksisku vielu bioakumulācijas tālāku zinātnisku analīzi un būt gatavai tālākai virzībai uz standartu plašāku pielietojumu attiecībā uz maksimālo toksisko vielu līmeni biotā — tiklīdz monitoringa zinātnais un metodoloģiskais pamats ir drošāk nostiprināts. Pagaidām monitorings jāparedz arī, lai nodrošinātu to, ka piesārņojuma līmenis nogulsnēs un biotā faktiski nepalielinās.

5.7

Atzinīgi vērtējama ir cilvēka darbības rezultātā radušos izplūžu, emisiju un zudumu uzskaites izveide, lai noteiktu, vai ir panākta piesārņojuma samazināšanās vai novēršana. Dabisko piesārņotāju pilnīgu uzskaiti ir grūti veikt, tomēr šajā gadījumā varētu būt lietderīgi noteikt sakarību, kas pastāv starp dabisko un cilvēka darbības rezultātā radušos piesārņojumu.

5.8

Attiecībā uz uzskaiti jārūpējas par to, lai nerastos pretrunas vai dublēšanās ar citiem virszemes ūdeņu aizsardzības jomā pastāvošajiem instrumentiem.

5.9

Jautājumam par pārsnieguma pārejas zonām ir atrasts reāls risinājums, tomēr to nevar uzskatīt par pilnīgi apmierinošu. Turklāt, šķiet, ka ir grūti nodrošināt, lai netiktu apdraudēta pārējo ūdens resursu kvalitāte. Pārejas zonu koncepcijas īstenošanas laikā būs jāizstrādā precīza metodoloģija, lai vienotos par tādu zonu definīciju un piesārņojuma mērīšanas punktu izvietojumu.

5.10

Uzmanība jāpievērš gadījumiem, kad trešo valstu (ES kaimiņvalstu) teritorijā ir tādu upju iztekas, kas plūst caur ES dalībvalstu teritoriju, vai trešās valstis atrodas pie ezeriem, kuru otrs krasts ir ES dalībvalstī. Tādēļ, ja valstis, kas robežojas ar ES, nerūpēsies par ūdeņu aizsardzību, arī ES dalībvalstu pūliņi varētu izrādīties veltīgi un līdz 2015. gadam sasniedzamie mērķi netiks īstenoti. Šie apsvērumi būtu jāņem vērā direktīvas novērtēšanā un īstenošanā. Starp citu, minētais jautājums ir skarts Ūdens pamatdirektīvas 12. pantā.

6.1

Termiņi: direktīvas priekšlikuma 4. panta 5. punktā ir noteikts, ka 2025. gads ir termiņš, kad emisijas būtu jāpārtrauc vai prioritārās bīstamās vielas jāizņem no apgrozības tirgū. Turpretī vides kvalitātes mērķi saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu jāsasniedz līdz 2015. gadam. Varētu izrādīties, ka dažos gadījumos ir grūti ievērot šo termiņu, jo vairāk tādēļ, ka atvasinātās direktīvas pieņemšana notiek ar nokavēšanos. Dalībvalstīm tomēr ir jādara viss, lai minēto mērķi sasniegtu, kaut arī atsevišķos ierobežotos gadījumos būs iespējams izmantot pagaidu izņēmuma pasākumus. EESK iesaka Komisijai sekot ieviešanas gaitai un būt gatavai ierosināt tālākus pasākumus, lai veicinātu pēc iespējas visaptverošas atbilstības panākšanu noteiktajā termiņā un ar iespējami mazām atkāpēm.

6.2.1

Juridiskie instrumenti, ko dalībvalstis var izmantot Ūdens pamatdirektīvā noteikto mērķu sasniegšanai attiecībā uz prioritārajām vielām, Komisijas paziņojumā (3. punkts) tomēr vērtēti samērā optimistiski; jo īpaši tādēļ, ka dažiem svarīgiem piesārņojuma avotiem — piemēram, difūzajam piesārņojumam no mājsaimniecības produktiem vai pakalpojumu uzņēmumiem — nav atbilstoša regulējuma un būtu nepieciešamas jaunas direktīvas par produktiem.

6.2.2

Šādos apstākļos nav reāli iedomāties, ka katra dalībvalsts varētu ieviest jaunus pasākumus, kas var būt arī nesaskaņoti, jo īpaši, ja tos droši vien apsteigs jauni ES tiesību akti.

6.3.1

Pieņemot ierosināto direktīvu, tiks atcelta Direktīva 75/440/EK par kvalitātes standartiem dzeramā ūdens ieguvei paredzētajiem virszemes ūdeņiem. Veicot izmaiņas tiesību aktos, būtu jāsaglabā jaunās direktīvas un direktīvas par dzeramo ūdeni (2) savstarpējā konsekvence.

6.4.1

Lai uzturētu progresu Direktīvas mērķu īstenošanā un nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus visā Eiropā, būs nepieciešami konsekventāki un uzticamāki monitoringa standarti. EESK gaida drīzumā izvirzāmos jaunos priekšlikumus par “Ūdens informācijas sistēmu Eiropai ”un cer, ka tos būs iespējams izmantot, lai cieši sekotu Prioritāro vielu direktīvas ieviešanai.

7.1

Kaut arī Komisija principā bija paredzējusi, ka sarunas par REACH regulu būs veiksmīgas un tā tiks ieviesta, jānodrošina iepriekšminētās direktīvas un REACH regulas noteikumu konsekvence. Jebkurā gadījumā vides kvalitātes standartos attiecībā uz ūdeni jāņem vērā jaunu ķīmisko vielu ieviešana tirgū.

8.1

EESK piekrīt sākotnēji ierosinātajam prioritāro vielu sarakstam un uz tām attiecināmajiem standartiem, bet izteikti lūdz rīkoties, lai papildinātu trūkstošos standartus svinam un niķelim un lai pastāvētu uzticams minētā saraksta un standartu regulāras pārskatīšanas process nolūkā nepieciešamības gadījumā to vienmēr laicīgi un efektīvi aktualizēt.

8.2

EESK atbalsta direktīvais priekšlikuma vispārējo virzību.

8.3

Vides kvalitātes mērķu sasniegšana līdz 2015. gadam būs grūts uzdevums. EESK tomēr izteikti lūdz dalībvalstis pastiprināt centienus minēto mērķu sasniegšanai.

8.4

Komiteja uzsver nepieciešamību pabeigt informācijas nodošanas un dalībvalstu darbības direktīvas ieviešanā un tās mērķu īstenošanā uzraudzības sistēmas izveidi. Komiteja atbalsta Komisijas iniciatīvu izveidot Ūdens informācijas sistēmu Eiropai (WISE — Water Information System for Europe).

8.5

Komiteja iesaka jauno priekšlikumu saskaņot ar pašreiz spēkā esošajiem dokumentiem, kā arī pieņemt atbilstošus Eiropas tiesību aktus par atsevišķiem piesārņojuma avotiem (piemēram, difūzo piesārņojumu no mājsaimniecības produktiem), ko neietver spēkā esošais tiesiskais regulējums.