[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 16.3.2006

COM(2006) 125 galīgā redakcija

2006/0043 (CNS)

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par linu un kaņepju nozari

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1673/2000 attiecībā uz atbalstu šķiedras linu un kaņepju apstrādei un Regulu (EK) Nr. 1782/2003 attiecībā uz kaņepēm, par kurām var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu

(iesniegusi Komisija)

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par linu un kaņepju nozari

Padomes Regulas Nr. 1673/2000 par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopējo organizāciju 15. panta 2. punktā paredzēta prasība Komisijai iesniegt ziņojumu un vajadzības gadījumā pievienot priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā „ iekļauj vērtējumu par apstrādes atbalsta ietekmi, jo īpaši attiecībā uz

— ražotāju stāvokli attiecībā uz apsētajām platībām un viņiem maksātajām cenām,

— tirgus tendencēm attiecībā uz tekstilšķiedrām un jaunu izstrādājumu izveidi,

— apstrādes rūpniecību.

Ziņojums, ņemot vērā alternatīvo ražošanu, norāda, vai nozare spēj funkcionēt, ievērojot izklāstītās pamatnostādnes. Tas izskata arī iespēju pēc 2005./2006. tirdzniecības gada nodrošināt pastāvīgu atbalstu apstrādē par tonnu īsās linšķiedras un kaņepju šķiedras, kā arī papildu atbalstu par hektāru linu”.

Šā ziņojuma mērķis ir atbildēt uz šiem jautājumiem. Šai sakarā Komisija ņēma vērā 2005. gada oktobrī pabeigtā novērtējuma ziņojuma analīzi un rezultātus par linu un kaņepju nozari.

linu un kaņepju nozares attīstība

Pēdējā šķiedras linu un kaņepju kopējā tirgus organizācijas reforma bija 2000. gadā. Ar to ieviesa atbalstu to linu un kaņepju stiebru pārstrādei, kas paredzēti šķiedras ražošanai. Minēto atbalstu piešķir pārstrādātājiem, jo uz linu un kaņepju stiebru ražotājiem attiecas vispārējā laukaugu atbalsta shēma. Ar to bija paredzēts novērst spekulatīvu audzēšanu, kuras apjomi iepriekšējā shēmā palielinājās, un veicināt garšķiedras linu audzēšanu, piešķirot tiem lielāku atbalsta apjomu. Rezultāti bija ļoti pozitīvi: vairs neeksistē audzēšana, kas bija orientēta uz subsīdijām, un ir ievērojami pieaudzis garšķiedras linu audzēšanas apjoms. Pašreizējais šķiedras linu un kaņepju kopīgās tirgus organizācijas (KTO) kopbudžets ir aptuveni tikai EUR 20 miljoni.

Pilnvarotiem pirmapstrādes veicējiem piešķirtais atbalsts pamatojas uz īpašo šķiedru daudzumu, kas faktiski ir iegūts no stiebriem, uz kuriem attiecas pārdošanas/pirkšanas līgums.

Atbalsta apjoms

1. garajai linšķiedrai:

- no 2002./2003. līdz 2005./2006. tirdzniecības gadam EUR 160 par tonnu,

- sākot ar 2006./2007. tirdzniecības gadu un turpmāk — EUR 200 par tonnu;

2. īsajai linšķiedrai un kaņepju šķiedrai, kas satur ne vairāk kā 7,5 % piemaisījumu un spaļu:

- no 2001./2002. līdz 2005./2006. tirdzniecības gadam EUR 90 par tonnu.

Noteiktos apstākļos dalībvalstis var arī piešķirt atbalstu par īso linšķiedru, kas satur no 7,5 līdz 15 % piemaisījumu un spaļu, un kaņepju šķiedrai, kas satur no 7,5 % līdz 25 % piemaisījumu un spaļu.

Atbalstu pārstrādei piešķir tirdzniecības gadā maksimāli garantētam daudzumam (MGD) 80 823 tonnu apjomā garajai linšķiedrai un 146 296 tonnu apjomā īsajai linšķiedrai un kaņepju šķiedrām. Šos daudzumus proporcionāli sadala dalībvalstīm kā garantētos valsts daudzumus (GVD). Ir atļauta kvotu pārdale starp garo un īso linšķiedru, piemērojot izlīdzināšanas koeficientu, kas nodrošina darbības budžeta neitralitāti.

Lai atbalstītu tradicionālo garšķiedras linu audzēšanu noteiktos Nīderlandes, Beļģijas un Francijas apgabalos, pilnvarotiem pirmapstrādes veicējiem piešķir papildu pārejas atbalstu pārstrādei.

Lini

Apsētās platības un ražošana

Pēc pēdējās paplašināšanās Kopienā ir vairāk nekā 20 % no pasaules linu platībām (saskaņā ar FAO datiem aptuveni 500 000 ha). 2004. gadā linu audzēšanas platības bija koncentrētas piecās galvenajās ražotājvalstīs: Francijā (65 %), Beļģijā (15 %), Polijā (7 %), Čehijā (4,4 %) un Nīderlandē (3,6 %).

Kopš 2001. gada linu platības ir stabilizējušās, un 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā tās aizņem aptuveni 120 000 ha, kas ir gandrīz tikpat daudz, cik bija pirms subsidētās audzēšanas (1999. gadā apsētās platības kopumā aizņēma 233 000 ha).

Linu platības ievērojami palielinājušās Francijā (par 25 000 ha), jo īpaši Normandijā, un Beļģijā, Ziemeļvalonijā (pieaugums par 6 500 ha). Nīderlandē linu platību pieaugums bija ierobežots (500 ha).

Ilgtermiņa linu stiebru ražošanas tendences ir ļoti svārstīgas. 2004. gadā saražoja 775 000 tonnu, no kurām 86 % bija audzēti Francijā un Beļģijā. Jauno dalībvalstu daļa ir nenozīmīga, un tā veido aptuveni 10 % no kopējā daudzuma (80 000 tonnas 2004. gadā). Lai gan kopējā apstrādātā platība pēc reformas samazinājās, stiebru ražošanai ir augšupejoša tendence (pieaugums par 192 000 tonnu 1999.–2004. gadā), kas apstiprina to, ka spekulatīva audzēšana vairs nenotiek.

Attiecībā uz šķiedras ražošanu no 2000. līdz 2004. gadam garās linšķiedras apjoms 15 dalībvalstu Eiropas Savienībā pieauga no 93 500 tonnām līdz 136 500 tonnām (60 %) un īsās linšķiedras – no 41 000 tonnām līdz 60 000 tonnām (65 %)[1].

Īsās linšķiedras, kopumā ņemot, ir garo linšķiedru ražošanas blakusprodukts. Novērtējuma ziņojumā norādīts, ka ES nav pārstrādes uzņēmumu, kas ražotu tikai īsās linšķiedras, izņemot dažas ražotnes, kuru tirdzniecības darbības ir ļoti ierobežotas, t.i.,

- divas eksperimentālas ražotnes Apvienotajā Karalistē;

- divi uzņēmumi Francijā, kuri ražo celulozi īpašam papīram un uz kuriem atbalsta shēma neattiecas (ņemot vērā lielo piemaisījumu procentu);

- viena ražotne Vācijā, kuras produkcijas gada apjoms ir mazāks par 150 tonnām.

Jaunajās dalībvalstīs linšķiedras galvenie noieta tirgi ir tekstilrūpniecība un tradicionālie virvju un tauvu ražotāji. Īso linšķiedru neražo specializētos uzņēmumos, bet tā ir garās linšķiedras ražošanas blakusprodukts. Tikai Slovēnijā audzē linus īsās linšķiedras ražošanai (2004. gadā saražoja aptuveni 100 tonnu, salīdzinot ar 400 tonnām 2001. gadā).

Garās linšķiedras kvalitāte dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga.

Cenas

Saskaņā ar novērtējuma ziņojumu vidējā linu stiebru cena Francijā bija aptuveni EUR 248 par tonnu 2001. un 2003. gadā, bet 2002. gadā tā pieauga līdz EUR 272 par tonnu.

Lai gan bija liels eksporta pieprasījums, garo linšķiedru tirgū cenas kritās, jo cēlās euro vērtība pret ASV dolāru. Garo linšķiedru cena laikposmā no 2000./2001. gada līdz 2003./2004. gadam samazinājās par 30 %, līdz tā 2004. gadā stabilizējās, sasniegusi EUR 1 600 par tonnu.

Attiecībā uz īsās linšķiedras cenu laikposmā no 2001. gada jūlija līdz 2004. gada jūlijam Beļģija, Francija un Nīderlande ziņoja par strauju cenu samazināšanos par 25 līdz 30 procentiem. Tomēr atkarībā no šķiedras saimnieciskā izmantojuma cenas ir ļoti atšķirīgas:

- speciālā papīra rūpniecība: EUR 170 par tonnu,

- tekstilšķiedras: EUR 345 par tonnu,

- neausta drāna: EUR 400 par tonnu,

- kompozītmateriāli: EUR 500 par tonnu.

Vispār var teikt, ka bruto peļņa par hektāru laikposmā no 1999. līdz 2003. gadam ir pieaugusi. Lai gan 2000. gada reforma izraisīja subsīdiju samazināšanos, pozitīvās tirgus tendences un labās ražas kompensēja šo samazināšanos.

Pirms refomas lielākā daļa ražotāju saņēma ceturto daļu no atbalsta par šķiedras linu hektāru, atlikušos 75 % maksāja pārstrādātājam. Pamatojoties uz reformu, lauksaimnieku subsīdijās saņemtā daļa ir pieaugusi par vairāk nekā 60 %. Tādējādi ražotāju ienākumi vairs nav tik atkarīgi no cenu svārstībām.

Tirgus tendences un pārstrādes rūpniecība

Eiropas garo linšķiedru galvenokārt izmanto tekstilrūpniecībā. Realizācijas apjoma sadalījums pēdējos gados nav mainījies, un to veido apģērbam (50 %), mājsaimniecības veļai (20 %) un interjera tekstīlijām (13 %) izmantotās šķiedras, atlikusī daļa izmantota virvju, tauvu un filtru izgatavošanai (17 %).

Pagājušajā gadā gandrīz 70 % garo linšķiedru eksportēja – galvenokārt uz Ķīnu (50 %). Garās linšķiedras pieprasījuma palielināšanos izraisīja Ķīnas vērpšanas nozares paplašināšanās, un eksports uz Ķīnu laikposmā no 1999. līdz 2003. gadam pieauga vidēji par 20 % gadā. Citi tirdzniecības partneri ir Krievija un dažas jaunās dalībvalstis (Polija, Čehija un Lietuva).

Šķiet, ka lielais pieprasījums no Ķīnas ir mudinājis Eiropas (jo īpaši Francijas) ražotājus palielināt kvantitāti, nevis kvalitāti.

Pēc pārstrādes ārpus Eiropas Savienības valstīm ir sarežģīti precīzi izteikt skaitļos linšķiedras galamērķi. Vairāki tekstilrūpniecības pusfabrikāti un galaprodukti, kuros ir Eiropas linšķiedras, ir atkārtoti eksportēti no Ķīnas, īpaši uz Eiropu un Savienotajām Valstīm. Laikposmā no 1999. līdz 2003. gadam linu apģērbu imports Eiropas Savienībā no Ķīnas pieauga par 50 % gadā.

Laikposmā no 1999. līdz 2003. gadam ES tekstilizstrādājumu eksports uz ASV samazinājās par 10 % attiecībā uz audumiem un par 25 % attiecībā uz apģērbu.

Tā kā ir palielinājies pārdotais apjoms un nepārtraukti samazinājušās cenas, laikposmā no 2000. līdz 2004. gadam apgrozījums garās linšķiedras nozarē ir stabilizējies aptuveni EUR 200 miljonu apjomā (EUR 183,7 miljoni 2003. gadā).

Kas attiecas uz īso linšķiedru, aptuveni 40 % no tīriem linu audumiem vai daudzšķiedru audumiem paredzētā produkcijas apjoma tekstilrūpniecībā aizstāja ar kokvilnu vai sintētiskām šķiedrām. Šā tirgus galvenās attīstības tendences kopš 1999. gada bija Eiropas vērpšanas nozares apjomu samazināšanās un uz Ķīnu un Honkongu eksportēto šķiedru apjoma pieaugums .

Kopš 1999. gada īso linšķiedru tirgus ir pielāgojies jauniem tehniskiem izmantojumiem. Šim nolūkam izmantoto šķiedru ražošana laikposmā no 1999. līdz 2003. gadam pieauga gandrīz četras reizes – no 4 800 līdz 18 500 tonnām, kas attiecīgi atbilst 9 % un 25 % no visām īsajām linšķiedrām .

Papīrrūpniecības tirgus daļa, tostarp cigarešu papīrs un papīrs tehniskam izmantojumam, joprojām ir stabila attiecībā uz apjomu (25 000 tonnu gadā), taču tā daļa kopējā šķiedras ražošanā ir samazinājusies no 45 % uz 34 % . Tāpat nozari negatīvi ietekmēja arvien augošā koksnes šķiedru konkurence. Lai gan cenas ir zemas, papīrrūpniecība joprojām ir pievilcīgs noieta tirgus īsajai linšķiedrai, jo šis tirgus var absorbēt lielus apjomus un tam nav vajadzīgas augstas kvalitātes šķiedras.

Īsās linšķiedras jaunajiem tehniskajiem pielietojumiem izmanto 25 % produkcijas apjoma, tikai neliela tā daļa (2,5 %) ir paredzēta neaustas drānas izgatavošanai, piemēram, ģeotekstilmateriāla filca, lauksaimniecības mulčas materiāla vai izolācijas paneļu izgatavošanai. Kompozītmateriālu izgatavošana autorūpniecībai ir visvairāk attīstītais jaunais tirgus (jo īpaši Vācijā), kas izmanto 16 000 tonnas (23 % no visas īsās linšķiedras). Šai nolūkā linšķiedras pārstrādā termoplastiskās šķiedrās, jo tās ir vieglas un triecienizturīgas. Šo tirgu uzskata par perspektīvu, ja, no vienas puses, linšķiedras cenas paliek nemainīgas un, no otras puses, eksotisko šķiedru (sizala, kenafa, džutas) cenas ievērojami nesamazinās. Regulāru šķiedras piegāžu nodrošināšana nozarei ir liels pārbaudījums, un eksotisko šķiedru konkurence arī ir liela. Vācijas autorūpniecība nolēma dažādot šķiedru piegādes, kad 2001. gadā slikto laika apstākļu dēļ linšķiedras ražošanas apjomi samazinājās.

Pamatojoties uz vidējo cenu, kopējo īso linšķiedru tirgus vērtību var lēst aptuveni EUR 25 miljonu apjomā. Piegādes tektilrūpniecībai ir galvenais ienākumu avots (EUR 10 miljonu), kam seko kompozītmateriāli autorūpniecībai (EUR 8,5 miljoni). Papīrrūpniecība dod tikai EUR 4,2 miljonus. Neaustās drānas nozare dod EUR 0,7 miljonus.

Kopš reformas būtiski ir palielinājušās jaudas īso linšķiedru sekundārai pārstrādei, jo tiek labāk izmantotas pašreizējās jaudas un ir uzbūvētas jaunas tīrīšanas ražotnes.

Kaņepes

Apsētās platības un ražošana

Ar 15 000 ha ES ir samērā nozīmīga daļa pasaules kaņepju ražošanā (saskaņā ar FAO datiem 29 % no 52 000 ha apsēto platību). Ar kaņepēm apsētās platības kopš 2001. gada ir samērā nemainīgas, bet to daļa laukaugos joprojām ir niecīga. Tās ir daudz mazākas nekā 1998. gadā, kad bija rekordliela – 40 000 ha subsidētā ražošana.

Kaņepju audzēšana ir koncentrēta galvenokārt sešās dalībvalstīs, kas 2004. gadā 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā aizņēma 90 % ar kaņepēm apsēto platību: Francija (54 %), Vācija (11 %), AK (9 %), Polija (6 %), Itālija (6 %) un Spānija (4 %). Jaunajās dalībvalstīs atrodas 11 % no 25 dalībvalstu ES ar kaņepēm apsēto platību (Polijā 6 %, Ungārijā 3 % un Čehijā 2 %). Tomēr jānorāda, ka Ungārijā XX gadsimta astoņdesmitajos gados bija ļoti daudz ar kaņepēm apsēto platību (vairāk nekā 60 000 ha 1987. gadā, par 55 % vairāk nekā visā EEK).

Kaņepju stiebru ražošanas apjomi ES ir ļoti atšķirīgi, kas ir saistīts ar kultivēto platību svārstībām, jo īpaši Francijā. Laikposmā no 2000. līdz 2004. gadam vidēji saražoja aptuveni 86 000 tonnu kaņepju stiebru (maksimālais daudzums – 101 000 tonnas tika saražots 2003. gadā, kas sakrita ar maksimālo – 18 000 ha kultivēto platību apjomu).

Kaņepju šķiedru ražošanai ir augšupejoša tendence, no 28 000 tonnām 2000. gadā tā ir pieaugusi līdz aptuveni 31 000 tonnu 2004. gadā[2].

Cenas

Līdz 2000. gada reformai atbalsts par kaņepju hektāru lauksaimniekiem tika izmaksāts pilnā apjomā. Pēc reformas gan atbalsta kopapjoms, gan lauksaimniekam tieši izmaksātais atbalsts samazinājās. Tomēr pirkšanas cena, ko pārstrādātāji maksāja ražotājiem, pieauga. Vācijā pēc reformas stiebru cena gandrīz divkāršojās (no EUR 80 līdz EUR 145 par tonnu); Apvienotajā Karalistē cenas pieauga par 22 % (no GBP 90 par tonnu 2001. gadā līdz GBP 110 2004. gadā). Francijā pēdējos trīs gados kaņepju pārstrādātāji, pārdodot šķiedru papīrrūpniecībai, tai ir novirzījuši arī stiebru cenu pieauguma risinājumu. Šajā valstī stiebru cena pēc reformas ir pieaugusi no EUR 60 līdz EUR 72 par tonnu.

Ir liela atšķirība starp tās šķiedras cenu, ko izmanto speciālā papīra rūpniecībā (vidēji EUR 371 par tonnu 2003. gadā), un tehniskā pielietojuma šķiedras cenu (EUR 500 par neaustas drānas tonnu un EUR 600 par plastmasas savienojumu tonnu). Laikposmā no 1999. līdz 2003. gadam ievērojami (par 27 %) pieauga papīrrūpniecībai paredzētās šķiedras cena. Pieaugums galvenokārt skaidrojams ar pārstrādātāju un papīrrūpniecības vienošanos, lai kompensētu Kopienas atbalsta samazinājumu. Taču pat ja papīrrūpniecība piekrita maksāt kaņepju šķiedras pārstrādātājiem vairāk, ilgtermiņa konkurence ar trīs līdz četras reizes lētākajām koksnes šķiedrām varētu ievērojami ietekmēt šo tirgu, tostarp arī speciālā papīra tirgu.

Tirgus tendences un pārstrādes rūpniecība

2001. un 2002. gadā samazinājās kaņepju šķiedras izmantošana papīrrūpniecībā, šis noieta tirgus 2003. gadā atguvās, sasniedzot 1999. gada līmeni šķiedru izmantošanā: 86 % no kopējā saražotā kaņepju šķiedru apjoma (20 700 tonnas).

Autorūpniecībā izmantoto kompozītmateriālu apjoms pieauga no 1 770 tonnām līdz 2 470 tonnām (aptuveni 10 %), kamēr 824 tonnas izmantoja neaustiem audumiem celtniecībai un izolācijai. Nelabvēlīgas cenu starpības un zemāka tehniskā veikuma dēļ salīdzinājumā ar konkurējošajām šķiedrām izolācijas materiālu tirgus nav sasniedzis gaidīto pieaugumu. Attiecībā uz apjomu tas joprojām ir samērā stabils.

Kaņepju šķiedru tirgus apgrozījums ir gandrīz EUR 10 miljonu. No tā lielāko daļu (EUR 7,7 miljoni) veido papīrrūpniecība. Kompozītmateriālu rūpniecība veido EUR 1,2 milj., un neaustās drānas ražošana – EUR 0,4 milj. Ņemot vērā tirgus attīstību, atbalsta apjoma samazinājums nav ietekmējis kaņepju šķiedras cenas konkurētspēju, salīdzinot ar konkurējošajiem produktiem (īsās linšķiedras un koksnes šķiedras). Tas ir skaidrojams ar trim iemesliem:

- peļņas robežu stabilitāte, ko nodrošinājusi blakusproduktu pārdošana, kas veidojusi aptuveni 50 % pārstrādātāju ienākumu;

- kaņepju šķiedras (tāpat īsās linšķiedras) apmierina noteiktu specifisku pieprasījumu, piemēram, tabakas rūpniecībai piegādātajam papīram ir vajadzīgs stabils sastāvs;

- labi organizēta papīrrūpniecība: noteikti kaņepju pārstrādātāji ir noslēguši ar papīra ražotājiem ekskluzīvus pārdošanas līgumus.

Kaņepju šķiedru ražošanas jauda ir tikai nedaudz pieaugusi, kas rada iespēju piesātinājumu attiecībā uz galvenajām ražotnēm (jo īpaši Francijā), kas pašlaik plāno turpmākus ieguldījumus, lai ņemtu vērā jauno tirgu ekspansiju (tehniskās šķiedras). Pašreizējā kaņepju šķiedru ražošanas jauda ir aptuveni 35 000 tonnu, nākotnē tā varētu vēl pieaugt pat par 23 000 tonnām.

Galvenās kaņepju stiebru kulstīšanas jaudas atrodas aptuveni desmit vietās Francijā, AK, Vācijā un Nīderlandē. 15 dalībvalstu Eiropas Savienībā kulstīšanas kopjaudas sasniedza 107 000 stiebru tonnas 2004./2005. gadā.

Secinājumi par nozares attīstību

Gandrīz 90 % no linšķiedru un kaņepju šķiedru 216,5 milj. euro apgrozījuma 2003. gadā veidoja tekstilmateriālu noieta tirgus. „Speciālā un tehniskā papīra” apgrozījums veidoja 8 %, „kompozītmateriāli” – 4 % un „neaustā drāna” — 1 %.

1. Tekstilizstrādājumi: pēc reformas tekstilmateriālu realizācijas apjoms ir ievērojami pieaudzis, jo ir palielinājies pieprasījums no Ķīnas.

Pārstrādei piešķirtajam atbalstam ir bijusi neliela ietekme uz nākamā posma Eiropas tekstilrūpniecību (vērpšanu un eksportu). Tās galvenais ieguldījums ir saistīts ar lauksaimniecību: atbalsts palīdzējis saglabāt bruto peļņu par hektāru, līdz ar to linu un kaņepju audzēšana joprojām ir pievilcīga.

2. Papīra izstrādājumi: speciālā un tehniskā papīra tirgus ir lielākais Eiropas kaņepju šķiedru un, protams, arī īsās linšķiedras noieta tirgus.

Ir vērts norādīt, ka atšķirībā no garās linšķiedras, kas apgādā galvenokārt uzņēmumus ārpus ES, kaņepju un īsās linšķiedras ražošana apgādā Eiropas ražotājus, kuri bieži vien atrodas netālu no šo šķiedru audzēšanas platībām.

3. Kompozītmateriāli: šis noieta tirgus kopš 2000. gada ir ievērojami pieaudzis, lai gan tā vērtība un apjoms ir ierobežots. Ir svarīgi pieminēt, ka atbalsts pārstrādei ir ievērojami veicinājis jaunu pielietojumu, atbalstot izdevumus pētniecībai, attīstībai un uzņēmējdarbības paplašināšanai. Šobrīd pašreizējās atbalsta shēmas atcelšana varētu apdraudēt šā noieta tirgus pastāvēšanu.

4. Neausta drāna: šis ir neliels kaņepju šķiedras un īsās linšķiedras noieta tirgus. Galveno tirgu veido izolācijas paneļu ražošana. Tā izaugsme ir ierobežota, jo dabīgās šķiedras produkti ir dārgāki un tiem ir zemāka tehniskā kvalitāte nekā konkurējošajām šķiedrām.

Atbalsts garās linšķiedras pārstrādei un labvēlīgais tirgus stāvoklis, ko radījis Ķīnas pieprasījums, ir veicinājis īstu linu audzēšanas bumu. Šis pieaugums ir saistīts ar pašreizējo uzņēmumu pārstrādes jaudu palielināšanu, un atbalsts ir ļāvis izdarīt ieguldījumus iekārtās, pētniecībā un reklāmā.

Attiecībā uz kaņepēm atbalsta pozitīvā ietekme uz uzņēmumu finanšu līdzsvaru ir ļāvis palielināt kaņepju stiebru pirkšanas cenu, kā arī ieguldījumus pētniecībā un attīstībā un jaunos noieta tirgos. Tāpat arī atbalsts ir stabilizējis (vai nedaudz uzlabojis) piegādes nākamā posma ražotājiem gan attiecībā uz papīrrūpniecību, gan uz jauniem noieta tirgiem (atbalsts ir stabilizējošais faktors, kas nodrošina rūpniecībai piegāžu ilglaicību).

pārstrādes atbalsta novērtējums

Informācija, kas ir pieejama par 2000. gada reformu 15 dalībvalstu ES, ir ierobežota, jo ir vajadzīgi 22 mēneši, lai stiebrus pārstrādātu šķiedrā, un galīgos skaitļus nevar iegūt agrāk kā divus gadus pēc attiecīgā tirgus gada sākuma. Turklāt 2001./2002. gadu nevar uzskatīt par reprezentatīvu tirgus gadu, jo ražošanu ievērojami ietekmēja nelabvēlīgie laika apstākļi.

Dažas jaunās dalībvalstis vēl nav saņēmušas nekādu pārstrādes atbalstu. Tomēr šo valstu pārstrādātāji veic ieguldījumus, lai pielāgotu savus uzņēmumus ES tiesību aktu prasībām.

Ņemot vērā šos apstākļus, var izdarīt tikai ierobežotus secinājumus par pārstrādes atbalsta sistēmas efektivitāti. Ir grūti pārbaudīt, vai atbalsts īsai linšķiedrai un papildu atbalsts par linu hektāru būtu jāpagarina pēc 2005./2006. tirdzniecības gada. Tomēr dažus secinājumus var izdarīt, pamatojoties uz rīcībā esošajiem datiem un uzņēmēju sniegtās informācijas.

Atbalsta nozīmīgums nākamā posma rūpniecībai

Atbalsts pārstrādei veicināja šķiedras nozares attīstību un stabilizēja galvenos noieta tirgus.

Attiecībā uz liniem laikposmā no 2001. līdz 2004. gadam ievērojami ir pieaudzis garās linšķiedras noieta tirgus. Tomēr šī tendence var mainīties, ja samazināsies pieprasījums no Ķīnas un/vai cenas saistībā ar nelabvēlīgu maiņas kursu utt. Pašreizējā labvēlīgā situācijā ir grūti novērtēt atbalsta nozīmi, jo tirgus ir ļoti rentabls.

Kaņepju galvenais noieta tirgus ir speciālā papīra rūpniecība. Jaunie tehniskie pielietojumi (kompozītmateriāli) vēl nav sasnieguši plašas attīstības posmu. Atbalsta atcelšana šobrīd varētu apdraudēt turpmāko šā noieta tirgus attīstību. Citas noieta iespējas, piemēram, izolācijas paneļiem, nav tā attīstījušās, kā sākotnēji bija iecerēts, jo to cenas, salīdzinot ar konkurējošām šķiedrām (piemēram, stikla šķiedru u.c.), ir mazāk konkurētspējīgas.

Atbalsts īsajai linšķiedrai

Ieviešot pašreizējo KTO, no 2006./2007. tirdzniecības gada varētu atcelt atbalstu īsās šķiedras pārstrādei.

Attiecībā uz īso linšķiedru pārstrādes atbalsta ietekmi nevar skaidri konstatēt, jo gandrīz visi saražotie apjomi ir garās linšķiedras kulstīšanas blakusprodukti un platības, kas paredzētas tieši īsās linšķiedras ražošanai, joprojām ir niecīgas.

Kaņepju ražotājiem atbalsta atcelšana nozīmētu attiecīgu cenu samazinājumu. Šajā gadījumā kaņepju audzētāju peļņa ievērojami samazinātos un būtu daudz mazāka nekā peļņa, ko iegūtu no citu laukaugu audzēšanas. Jāpiebilst, ka kaņepju audzēšana ir daudz darbietilpīgāka nekā citu laukaugu audzēšana. Būtu gaidāma nozīmīga kaņepju sējplatību samazināšanās, kas izraisītu kaņepju stiebru piegādes samazināšanos pirmaprādes rūpniecībai.

Tabulā salīdzināta peļņa, kas Francijā un Vācijā iegūta no dažādu laukaugu hektāra, un parādīta kaņepju audzēšanas konkurētspējas samazināšanās, ko izraisījis fakts, ka aplēstie 80 % pārstrādes atbalsta netiek novirzīti lauksaimniekiem.

Francija | Vācija |

Kaņepes | Kvieši | Rapšu sēklas | Kaņepes | Mieži | Kukurūza |

Peļņa (EUR/ha) | 554 | 442 | 490 | 486 | 553 | 499 |

Vidējā raža (t šķiedra/ha) | 1,95 | – | – | 1,67 | – | – |

Novirzītais atbalsts (EUR) – 80 % | 140 | – | – | 120 | – | – |

Peļņa, kas iegūta bez atbalsta (EUR/ha) | 414 | 442 | 490 | 366 | 553 | 499 |

Piezīme: Skaitļi ir aptuveni un, ņemot vērā dažādās aprēķina metodes, tie neļauj veikt tūlītēju valstu salīdzināšanu |

Ekonomisko ietekmi, ko izraisīs atbalsta atcelšana īsās linšķiedras rūpniecībai, mazinās garajai linšķiedrai paredzētais atbalsta palielinājums. Ienākumu samazinājums tieši skartu tikai specializētās ražotnes, kuru šajā nozarē ir ļoti maz.

Turpretī attiecībā uz kaņepēm atbalsta atcelšana varētu ietekmēt pārstrādātāju finanšu līdzsvaru, jo viņiem atbalsts veido ievērojamu neto peļņas daļu. To pārstrādātāju eksistence, kuri ir koncentrējušies tikai uz šķiedrām, kas paredzētas jaunajam tehniskajam pielietojumam, varētu būt apdraudēta, kamēr „jauktās” ražotnes, kas ražo šķiedras speciālajam papīram un jaunajiem noieta tirgiem, atgrieztos pie savas tradicionālās darbības (papīrrūpniecība). Turklāt tradicionālo noietu (papīru) vidējā termiņā var apdraudēt lētāki aizstājējprodukti vai ražošanas pārvietošana.

Tādēļ atbalstu īsās linšķiedras un kaņepju šķiedras ražošanai ieteicams pagarināt uz turpmākiem diviem tirdzniecības gadiem, lai ļautu nozarei nostiprināt šīm šķiedrām jaunus tirgus. Turklāt šāds pagarinājums dotu vairāk laika, lai varētu īsti novērtēt KTO darbību jaunajās dalībvalstīs.

Papildu atbalsts

Ja Nīderlandes un Beļģijas reģioniem atcels atbalstu EUR 120 par hektāru, bruto peļņa par liniem būs mazāka nekā peļņa par kviešiem un miežiem. Tā kā šis kultūraugs prasa lielāku darbu nekā graudaugi, tas vairs nebūs konkurētspējīgs un var sagaidīt lielu linu sējplatību samazinājumu polderu apgabalā.

Salīdzinot līdzīgas Francijas un Beļģijas platības, kas pretendē uz atbalstu EUR 50 par hektāru, nevar izdarīt tādus pašus secinājumus. Papildu atbalsta atcelšanai uz audzētāju ienākumu līmeni nebūs tik dramatiskas sekas. Tomēr ir dažas neskaidrības par audzēšanas nākotni, jo īpaši gados, kad būs slikti laika apstākļi.

Ir svarīgi piebilst, ka gada ienākumi no liniem ir ļoti svārstīgi, salīdzinot ar citiem kultūraugiem. Ar atbalstu varēja mazināt iespējamo ietekmi, ko izraisa audzēšanas pārvietošana uz citiem reģioniem, kur ir zemāka zemes cena un piemērotākas lauksaimniecības struktūras.

Ekonomiskās analīzes rāda, ka EUR 120 atbalsts par linu hektāru Nīderlandes un Beļģijas polderos ir noderējis, lai tur saglabātu vai pat nedaudz palielinātu linu sējplatības. Tomēr šie pētījumi nenosaka, kāds būtu piemērotākais atbalsta lielums šiem apgabaliem. Ir priekšlikums divus gadus saglabāt pašreizējo atbalsta apjomu.

Piemaisījumu līmenis

Attiecībā uz piemaisījumu līmeni šis pasākums attiecas uz pagājušā gadsimta 90. gadu otro pusi, ko raksturoja lielas spekulācijas. Pasākuma mērķis bija ieviest obligātu un dārgu šķiedru tīrīšanu un tādējādi novērst tādu ļoti zemas kvalitātes šķiedru ražošanu, kas pat nebija paredzētas tirgum.

Tomēr attiecībā uz papīra ražošanai paredzētajām īsajām šķiedrām turpmākai pārstrādei faktiski ir vajadzīgs augsts piemaisījumu līmenis. Tīrīšanas izmaksas ir tik lielas, ka tās līdzinās vai pat pārsniedz produktu pievienoto vērtību.

Tekstilrūpniecībā ir vajadzīgs zems piemaisījumu līmenis. Tā kā pārdošanas cenas ir augstākas, pārstrādātāji tomēr ir ieinteresēti šķiedru tīrīšanā.

Attiecībā uz tehniskajām šķiedrām dažiem noieta tirgiem ir vajadzīgs zems piemaisījumu līmenis.

Tādēļ lielākā daļa dalībvalstu izmanto atkāpi no piemaisījuma maksimālā līmeņa. Saskaņā ar šo sistēmu ir jāaprēķina tā atbalsta samazinājums, kas pamatojas uz piemaisījumu līmeni, bet tas rada administratīvu slogu, taču ir vienīgā iespēja nodrošināt taisnīgu atbalsta sadali.

Tā kā īsās šķiedras noieta tirgi attīstās un pašlaik vēl nav stabili, ieteicams pagarināt pašreizējo noteikumu termiņu, tas attiecas arī uz atbalsta samazinājumu atbilstīgi piemaisījumu līmenim.

Kopsavilkums un secinājumi

Šis ziņojums ir sagatavots, atbildot uz Padomes pieprasījumu izvērtēt tā atbalsta ietekmi, kas paredzēts linu un kaņepju stiebru pārstrādei šķiedrās, ko ieviesa pēdējā šīs nozares kopējās tirgus organizācijas reforma, kas stājās spēkā 2001. gada 1. jūlijā.

Ņemot vērā veiktās analīzes, būtu jāierosina uz kādu laiku pagarināt pašreizējās atbalsta shēmas termiņu. Tas dotu vairāk laika, lai iegūtu pieredzi, kas īpaši vajadzīga jaunajām dalībvalstīm. Tādēļ, ievērojot pašreizējos nosacījumus, būtu jāpagarina atbalsts īsajām šķiedrām un papildu atbalsts linu audzēšanai noteiktos tradicionālajos audzēšanas apgabalos.

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Padomes Regulas (EK) Nr. 1673/2000 par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopējo organizāciju 15. panta 2. punktā noteikts šādi:

„Komisija 2005. gadā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par atbalstu apstrādei, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus.

Ziņojumā iekļauj vērtējumu par atbalsta apstrādei ietekmi, jo īpaši attiecībā uz:

- ražotāju stāvokli attiecībā uz apsētajām platībām un viņiem maksātajām cenām,

- tirgus tendencēm attiecībā uz tekstilšķiedrām un jaunu izstrādājumu izveidi,

- apstrādes rūpniecību.

Ziņojums, ņemot vērā alternatīvo ražošanu, norāda, vai nozare spēj funkcionēt, ievērojot izklāstītās pamatnostādnes. Tas izskata arī iespēju pēc 2005./2006. tirdzniecības gada nodrošināt pastāvīgu palīdzību apstrādei par tonnu īsās linšķiedras un kaņepju šķiedras, kā arī papildu atbalstu par hektāru linu, kā norādīts 4. pantā”.

Linu un kaņepju nozares pašreizējās organizācijas vispārējais novērtējums[3] šķiet pozitīvs un ļauj secināt, ka spēkā esošā kopīgā tirgus organizācija darbojas labi. Nozīmīgākais rezultāts atbalsta ieviešanai šķiedru apstrādes nozarē bija spekulatīvas ražošanas novēršana. Reforma, ko īstenoja 2000. gadā, palīdzēja ievērojami samazināt Kopienas izdevumus un stabilizēt budžetu aptuveni 20 miljonu euro apmērā. Turklāt reformas rezultātā palielinājās ekonomiski dzīvotspējīgie noieta tirgi un tika nodrošināti stabili vai dažos gadījumos pat labāki ražotāju ienākumi attiecīgajā laika posmā.

Atbalsts apstrādei veicināja linu un kaņepju šķiedru ražošanu ES, pie kam minētajiem materiāliem ir pozitīva ietekme uz vidi (bioloģiskās daudzveidības saglabāšana). Turklāt KTO paredzētais atbalsts apstrādei palīdzēja saglabāt esošās un radīt jaunas darba vietas tradicionālajos ražošanas reģionos un citos apgabalos, kā arī veicināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā ar mērķi uzlabot apstrādes metodes un izstrādāt jaunus augu šķiedras saturošus izstrādājumus.

Ir grūti pilnībā novērtēt 2000. gada reformas ietekmi un apstrādei piešķirtā atbalsta iespaidu uz ražošanu ES-15 dalībvalstīs. Tikai par 2002./2003. un 2003./2004. tirdzniecības gadu ir noteikti galīgie dati, un tos var uzskatīt par reprezentatīviem, jo 2001./2002. gada ražu būtiski ietekmēja sliktie laikapstākļi.

Sešās no jaunajām dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā, ražo linšķiedras un trīs valstīs — kaņepju šķiedras. Pašreiz pieejamie dati nav pietiekami, lai veiktu ražošanas tendenču un sistēmas ieviešanas sīku analīzi minētajās jaunajās dalībvalstīs.

Ņemot vērā šos apstākļus, ierosināts par diviem gadiem pagarināt 2005./2006. tirdzniecības gadā spēkā esošās sistēmas darbību. Tādēļ līdz 2007./2008. tirdzniecības gadam atbalsts garo linšķiedru ražotājiem saglabāsies pašreizējā apjomā, proti, 160 euro par tonnu, un īso linšķiedru un kaņepju šķiedru ražotājiem izmaksātais atbalsts būs 90 euro par tonnu. Attiecībā uz valstij garantēto daudzumu arī turpmāk tiks piemēroti pašreiz spēkā esošie apjomi.

Kas attiecas uz maksimālo piemaisījumu un spaļu saturu, jāņem vērā, ka lielākā daļa dalībvalstu izmanto iespēju atkāpties no 7,5 % ierobežojuma un ka konkrētiem lietojumiem vajadzīgs augsts piemaisījumu saturs, tādēļ jāsaglabā pašreizējā sistēma, lai atļautu dalībvalstīm piešķirt atbalstu par īsajām linšķiedrām, kuru maksimālais piemaisījumu un spaļu saturs ir 15 %, un par kaņepju šķiedrām, kuru maksimālais piemaisījumu un spaļu saturs ir 25 %.

Papildu atbalsts, ko piešķir garo linšķiedru pirmapstrādes veicējiem konkrētos tradicionālos ražošanas apgabalos Nīderlandē, Beļģijā un Francijā, netiks mainīts, proti, tas būs 120 euro par hektāru I zonā un 50 euro par hektāru II zonā, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1673/2000.

Šī pašreizējās sistēmas darbības laika pagarināšana ļaus veikt dziļāku analīzi, pamatojoties uz pieredzi, ko uzkrās attiecīgajā laikposmā, kā arī nodrošinās pietiekamu laiku pabeigt vispārīgu ietekmes novērtējumu, lai izvērtētu iespēju vienkāršot atbalsta shēmu, integrējot to vispārējā sistēmā, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem.

Veicot šķiedras liniem un kaņepēm piemērotā režīma pārskatīšanu, ir lietderīgi vienlaikus izdarīt grozījumus Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, lai turpmāk būtu izdevīgi audzēt kaņepes arī citiem lietojumiem, ne tikai šķiedru ražošanai.

Saskaņā ar minētās regulas 52. pantu vienreizējo maksājumu shēmu piemēro ar kaņepēm apsētām platībām, ja attiecīgās šķirnes kaņepēs tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,2 % un ja iegūto izejvielu izmanto tekstilšķiedru ražošanā. Otrais nosacījums, kas izriet no kādreizējās saiknes starp laukaugu režīmu un atbalstu šķiedru ražošanas nozarei, piemērojot vienreizējo maksājumu shēmu, vairs nav vajadzīgs, turklāt ar šo nosacījumu de facto ir aizliegts izmantot kaņepes citiem rūpnieciskiem lietojumiem, piemēram, enerģijas vajadzībām.

2006/0043 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1673/2000 attiecībā uz atbalstu šķiedras linu un kaņepju apstrādei un Regulu (EK) Nr. 1782/2003 attiecībā uz kaņepēm, par kurām var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[4],

tā kā:

5. Padomes 2000. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 1673/2000 par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopējo organizāciju[5] 15. panta 2. punktā paredzēts, ka Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par atbalstu apstrādei, vajadzības gadījumā pievienojot tam priekšlikumus. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, ir lietderīgi nodrošināt, ka pašreizējā sistēma ir spēkā līdz 2007./2008. tirdzniecības gadam ieskaitot.

6. Atbalstu tādu īso linšķiedru un kaņepju šķiedru apstrādei, kas satur ne vairāk kā 7,5 % piemaisījumu un spaļu, piemēro līdz 2005./2006. tirdzniecības gadam. Tomēr, ņemot vērā labvēlīgās attīstības tendences šāda veida šķiedru tirgū, kas vērojamas, piemērojot pašreizējo atbalsta shēmu, kā arī novatorisku ražojumu veicināšanai un to noieta tirgu stiprināšanai minētā atbalsta piemērošana jāturpina līdz 2007./2008. tirdzniecības gada beigām.

7. Regulā (EK) Nr. 1673/2000 paredzēts palielināt garo linšķiedru apstrādei piemērotā atbalsta apjomu no 2006./2007. tirdzniecības gada un turpmāk. Tā kā īso linšķiedru apstrādei izmaksātā atbalsta apjoms līdz 2007./2008. tirdzniecības gadam nemainīsies, atbalsts garo linšķiedru apstrādei līdz 2007./2008. tirdzniecības gadam jāsaglabā pašreizējā apjomā.

8. Lai veicinātu augstas kvalitātes īso linšķiedru un kaņepju šķiedru ražošanu, atbalstu piešķir par šķiedrām, kas satur ne vairāk kā 7,5 % piemaisījumu un spaļu. Tomēr dalībvalstis var atkāpties no minētā ierobežojuma un piešķirt atbalstu arī tādu īso linšķiedru apstrādei, kas satur no 7,5 % līdz 15 % piemaisījumu un spaļu, un tādu kaņepju šķiedru apstrādei, kas satur no 7,5 % līdz 25 % piemaisījumu un spaļu. Tā kā šāda iespēja paredzēta tikai līdz 2005./2006. tirdzniecības gadam, jānodrošina dalībvalstīm iespēja atkāpties no minētā ierobežojuma vēl divus tirdzniecības gadus.

9. Lai arī turpmāk nodrošinātu saprātīgu ražošanas apjomu katrā dalībvalstī, jāpagarina laikposms, kurā piemēro valstij garantēto daudzumu.

10. Papildu atbalsts ir palīdzējis saglabāt linu tradicionālo audzēšanu konkrētos Nīderlandes, Beļģijas un Francijas reģionos. Lai turpmāk būtu iespējama pakāpeniska lauku saimniecību struktūru pielāgošana jaunajiem tirgus apstākļiem, minētā pagaidu atbalsta piemērošanas laiks jāpagarina līdz 2007./2008. tirdzniecības gadam.

11. Komisijai ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz savlaicīgi pirms 2008./2009. tirdzniecības gada sākuma, lai novērtētu, vai pašreizējā sistēma jāpielāgo vai jāturpina piemērot.

12. Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001[6], paredzēts, ka vienreizējo maksājumu shēmu, kas izveidota ar minētās regulas III sadaļu, iespējams piemērot tikai attiecībā uz šķiedras kaņepēm. Ir lietderīgi nodrošināt, ka uz maksājumiem var pretendēt arī par kaņepēm, kas audzētas citiem rūpnieciskiem lietojumiem.

13. Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1673/2000 un Regula (EK) Nr. 1782/2003,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1673/2000 groza šādi.

1) Regulas 2. panta 3. punktu aizstāj ar šādu.

„3. Atbalsta apjomu apstrādei par tonnu šķiedras nosaka šādi:

a) attiecībā uz garo linšķiedru:

- 2001./2002. tirdzniecības gadam 100 euro/t,

- no 2002./2003. līdz 2007./2008. tirdzniecības gadam 160 euro/t,

- no 2008./2009. tirdzniecības gada un turpmāk 200 euro/t;

b) attiecībā uz īso linšķiedru un kaņepju šķiedru, kas satur ne vairāk kā 7,5 % piemaisījumu un spaļu: no 2001./2002. līdz 2007./2008. tirdzniecības gadam 90 euro/t.

Tomēr no 2001./2002. līdz 2007./2008. tirdzniecības gadam dalībvalsts, pamatojoties uz tradicionāliem noieta tirgiem, var arī izlemt piešķirt atbalstu:

- attiecībā uz īso linšķiedru, kurā piemaisījumu un spaļu procentuālais saturs ir no 7,5 % līdz 15 %,

- attiecībā uz kaņepju šķiedru, kurā piemaisījumu un spaļu procentuālais saturs ir no 7,5 % līdz 25 %.

Otrajā daļā paredzētajos gadījumos dalībvalsts piešķir atbalstu attiecībā uz daudzumu, kas nepārsniedz saražoto daudzumu, pamatojoties uz 7,5 % piemaisījumu un spaļu.”

2) Regulas 3. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

„Valstij garantētos daudzumus attiecībā uz īso linšķiedru un kaņepju šķiedru pārtrauc piemērot no 2008./2009. tirdzniecības gada.”.

3) Regulas 4. panta pirmajā daļā „2005./2006.” aizstāj ar „2007./2008.”.

4) Regulas 12. pantu svītro.

5) Regulas 15. pantu papildina ar šādu punktu.

„3. Komisija savlaicīgi iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot tam priekšlikumus, lai ierosinātos pasākumus būtu iespējams īstenot 2008./2009. tirdzniecības gadā.

Ziņojumā novērtē to, kā atbalsts apstrādei ietekmē ražotājus, apstrādes nozari un tekstilšķiedru tirgu. Tajā izvērtē iespēju turpināt īso linšķiedru un kaņepju šķiedru apstrādei piemērotā atbalsta piešķiršanu arī pēc 2007./2008. tirdzniecības gada, kā arī iespēju integrēt šo atbalsta shēmu ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 paredzētajā vispārējā lauksaimniekiem piešķirtā atbalsta sistēmā atbilstīgi kopējai lauksaimniecības politikai.”

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. pantu aizstāj ar šādu.

„52. pantsKaņepju audzēšana

1. Audzēto šķirņu kaņepēs tetrahidrokanabinola saturs nedrīkst pārsniegt 0,2 %. Dalībvalstis izveido sistēmu, lai vismaz 30 % ar kaņepēm apsēto platību pārbaudītu audzēto kaņepju tetrahidrokanabinola saturu. Ja tomēr dalībvalsts ievieš šādas audzēšanas iepriekšējas apstiprināšanas sistēmu, minimums ir 20 % platības.

2. Saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru maksājumus piešķir ar nosacījumu, ka izmanto konkrētu šķirņu sertificētas sēklas.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs

FINANŠU PĀRSKATS |

1. | BUDŽETA POZĪCIJA: 05 02 07 01 | APPROPRIĀCIJAS: 24 miljoni euro |

2. | NOSAUKUMS: Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1673/2000 – Atbalsts garo un īso linšķiedru un kaņepju šķiedru apstrādei |

3. | JURIDISKAIS PAMATS: Līguma 37. pants |

4. | MĒRĶI: Pagarināt spēkā esošo pasākumu piemērošanas laiku par diviem gadiem. |

5. | FINANSIĀLĀS SEKAS | 12 MĒNEŠU PERIODS (miljoni euro) | KĀRTĒJAIS 2006. FINANŠU GADS (miljoni euro) | NĀKAMAIS 2007. FINANŠU GADS (miljoni euro) |

5.0 | IZDEVUMI, KAS SEGTI NO – EK BUDŽETA (KOMPENSĀCIJAS / INTERVENCES PASĀKUMI) – VALSTS PĀRVALDES BUDŽETA – CITIEM AVOTIEM | 4,84 | 0 | 2,9 |

5.1 | IEŅĒMUMI – EK PAŠU RESURSI (MAKSĀJUMI/MUITAS NODOKĻI) – VALSTS | – | – | – |

2008 | 2009 |

5.0.1 | PAREDZAMIE IZDEVUMI | 4,84 miljoni euro | 1,94 miljoni euro |

5.1.1 | PAREDZAMIE IEŅĒMUMI | – | – |

5.2 | APRĒĶINA METODE: Kopējie izdevumi šim postenim 2005. gadā: 20,045 miljoni euro Kopējie izdevumi šim postenim 2004. gadā: 17,893 miljoni euro Izdevumi – pašreizējie pasākumi 2002./03. tirdzniecības gads: 18,8 miljoni euro atbilstoši turpmāk minētajam sadalījumam. Garās linšķiedras: 100 000 tonnas x 160 euro = 16 miljoni euro Īsās linšķiedras/kaņepju šķiedras: 14 444 tonnas x 90 euro = 1,3 miljoni euro Papildu atbalsts: 1,5 miljoni euro 2003./04. tirdzniecības gads: 20,19 miljoni euro Garās linšķiedras: 101 125 tonnas x 160 euro = 16,18 miljoni euro Īsās linšķiedras/kaņepju šķiedras: 21 767 tonnas x 90 euro = 1 959 miljoni euro Papildu atbalsts: 2 miljoni euro Aprēķini [pic] |

6.0 | VAI PROJEKTU VAR FINANSĒT NO APROPRIĀCIJĀM, KAS IERAKSTĪTAS KĀRTĒJĀ BUDŽETA ATTIECĪGAJĀ NODAĻĀ? | JĀ NĒ |

6.1 | VAI PROJEKTU VAR FINANSĒT NO KĀRTĒJĀ BUDŽETA STARPNODAĻU PĀRVEDUMIEM? | JĀ NĒ |

6.2 | VAI BŪS NEPIECIEŠAMI BUDŽETA PAPILDINĀJUMI? | JĀ NĒ |

6.3 | VAI APROPRIĀCIJAS JĀIERAKSTA NĀKAMO GADU BUDŽETOS? | JĀ NĒ |

PIEZĪMES: Ja pašreizējā tendence saglabāsies, paredzamā ietekme ir 4,84 miljoni euro. Tomēr, ja valstij garantētais daudzums attiecībā uz garajām un īsajām linšķiedrām tiks sasniegts, ietekme būs 11,94 miljoni euro un kopējie izdevumi — 28,10 miljoni euro. |

[1] Saražotie šķiedras daudzumi var arī neatbilst daudzumiem, par kuriem maksā pārstrādes pabalstu.

[2] Saražotie šķiedras daudzumi var arī neatbilst daudzumiem, par kuriem maksā pārstrādes pabalstu.

[3] Skatīt 2005. gada oktobrī pabeigto novērtējuma ziņojumu: „Evaluation de l’organisation commune de marché dans le secteur du lin et du chanvre”. http://europa.eu.int/comm/agriculture/eval/index_fr.htm.

[4] OV C …, …, … lpp.

[5] OV L 193, 29.7.2000., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 393/2004 (OV L 65, 3.3.2004., 4. lpp.).

[6] OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2183/2005 (OV L 347, 30.12.2005., 56. lpp.).