P6_TA(2006)0366

Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu

Eiropas Parlamenta rezolūcija attiecībā uz tematisko stratēģiju par gaisa piesārņojumu (2006/2060(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam attiecībā uz tematisko stratēģiju par gaisa piesārņojumu (COM(2005)0446),

- ņemot vērā Kopienas Sesto rīcības programmu vides jomā (6. EAP) [1],

- ņemot vērā Lisabonas stratēģiju ( 2002. gada 15.— 16. marta Barselonas Eiropadomes secinājumi),

- ņemot vērā Komisijas paziņojumu par programmu "Tīrs gaiss Eiropai"(CAFE programma): virzībā uz tematisko stratēģiju par gaisa kvalitāti (COM(2001)0245),

- ņemot vērā ietekmes novērtējumu (IA) attiecībā uz tematisko stratēģiju par gaisa piesārņojumu un priekšlikumu Direktīvai "Par apkārtējā gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai" (SEC(2005)1133),

- ņemot vērā ziņojumu par veselības aspektiem saistībā ar gaisa piesārņojumu, kā izriet no PVO projekta "Sistemātisks pārskats par veselības aspektiem saistībā ar gaisa piesārņojumu Eiropā [2]" rezultātiem,

- ņemot vērā Eiropas Vides politikas institūta (IEEP) ziņojumu par tā politiku [3],

- ņemot vērā Komisijas priekšlikumu jaunai direktīvai par apkārtējā gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropā (COM(2005)0447),

- ņemot vērā spēkā esošo lielo tiesību aktu kopumu attiecībā uz gaisa kvalitātes un emisiju atmosfērā kontroli, tādu kā Gaisa kvalitātes pamatdirektīva [4] un atvasinātās direktīvas, valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju direktīva [5], direktīva par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām, direktīvas, ar ko regulē emisijas no transportlīdzekļiem un degvielas kvalitāti, direktīva [6] par emisiju ierobežošanu no šķīdinātājiem [7], kā arī direktīva par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC) [8],

- ņemot vērā Vides Eiropadomes 2006. gada 9. marta secinājumus,

- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

- ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0235/2006),

A. tā kā gaisa piesārņojums ir viens no galvenajiem nāves un slimību cēloņiem Eiropā, un tā dēļ statistiskais paredzamais mūža ilgums ir samazinājies par vairāk nekā astoņiem mēnešiem; tā kā piesārņojums īpaši apdraud bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku un personu, kas cieš no elpošanas orgānu un sirds un asinsvadu slimībām, kā arī to cilvēku veselību, kuri dzīvo teritorijās ar augstu piesārņojuma koncentrāciju, piemēram, pilsētās un galveno autoceļu tuvumā;

B. tā kā galvenais tematiskās stratēģijas par gaisa piesārņojumu mērķis ir izstrādāt ilgtermiņa integrētu stratēģisku politiku gaisa piesārņojuma novēršanai, lai sasniegtu 6. EAP mērķus vides jomā attiecībā uz cilvēku veselības un vides aizsardzību;

C. tā kā pēdējo gadu desmitu laikā jau ir gūti nozīmīgi panākumi veselībai viskaitīgāko piesārņojošo vielu emisiju samazināšanā gaisā;

D. tā kā smalkās cietās daļiņas PM2,5 un piezemes ozons ir gaisa piesārņotāji, kas visbiežāk ir veselības problēmu cēloņi;

E. tā kā gaisa piesārņojums rada zaudējumus 55 % Eiropas ekosistēmu;

F. tā kā gaisa piesārņojums ir visu dalībvalstu un pārrobežu problēma, jo daļiņas un citas piesārņojošās vielas pārvietojas simtiem kilometru lielos attālumos, un tādēļ ir nepieciešams risinājums Eiropas līmenī, kā arī ir jāveic stingrāki pārrobežu pasākumi; tā kā tas neatbrīvo noteiktas dalībvalstis no īpašām saistībām attiecībā uz atbilstības gaisa kvalitātes robežvērtībām sasniegšanu;

G. tā kā gaisa piesārņojumu var efektīvi samazināt tikai ar tāda koordinētu pasākumu kopuma palīdzību, kurš apvieno Eiropas, valstu un vietējā līmeņa pasākumus un kurš pirmkārt tiek vērsts uz piesārņojošo vielu emisiju novēršanu to rašanās vietā;

H. tā kā 7. pants Kopienas Sestajā rīcības programmā vides jomā (6. EAP) nosaka, ka viens no tās mērķiem ir sasniegt "tādu gaisa kvalitāti, kas nerada negatīvas sekas un riskus cilvēku veselībai un videi";

I. tā kā 6. EAP 7. pantā kā svarīgākie pasākumi ir noteikti tematiskās stratēģijas par gaisa piesārņojumu izstrāde, kā arī gaisa kvalitātes standartu un valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju pārskatīšana un atjaunināšana, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi par kritiskās piesārņojuma slodzes un līmeņa nepārsniegšanu; tā kā gaisa piesārņojums ir sarežģīta problēma, kuru var risināt tikai ar tādas sistemātiskas pieejas palīdzību, kurā tiek ņemta vērā mijiedarbība;

J. tā kā efektīva pašreizējo tiesību aktu īstenošana ir galvenais faktors gaisa kvalitātes uzlabojumu sasniegšanai 2020. gadā un tā kā daži no spēkā esošajiem tiesību aktiem vēl joprojām tiek īstenoti;

K. tā kā ambiciozos mērķus attiecībā uz gaisa kvalitāti var sasniegt tikai tad, ja visās dalībvalstīs konsekventi tiek īstenoti pašreizējie tiesību akti un ja jaunajos likumdošanas priekšlikumos uzmanība ir pievērsta piesārņojošo vielu emisiju ierobežošanai;

L. tā kā Komisija savā ietekmes novērtējumā (IA) ir iesniegusi trīs scenārijus (A, B un C), atspoguļojot dažāda līmeņa sasniedzamos mērķus, kā arī visu tehniski iespējamo pasākumu scenāriju piesārņojuma samazināšanai;

M. tā kā IA ir parādīts, ka vairākums Eiropas iedzīvotāju atbalsta Eiropas Savienības politiku attiecībā uz gaisa kvalitātes uzlabošanu, kas sasaucas ar to stratēģisko mērķu īstenošanu, kas norādīti C scenārijā, taču Komisija stratēģijai ir izvēlējusies zemāka līmeņa mērķus, kurus varētu kvalificēt kā A+;

N. tā kā visos scenārijos gaisa piesārņojuma samazināšanas izmaksas ir zemākas nekā finansiālie ieguvumi; tā kā neviens no scenārijiem nemazina ES vispārējo konkurētspējīgo stāvokli un tā kā scenārijs, kurā ir izvirzīti augsti stratēģiski mērķi, sekmē darbavietu radīšanu;

O. tā kā Komisijas IA ir rūpīgi veikts un tajā ņemta vērā "Labākas likumdošanas" iniciatīva un ilgtspējīgas attīstības stratēģija; tomēr pieņemamajā stratēģijā un tai atbilstīgajā Gaisa kvalitātes direktīvā trūkst sistēmiskas pieejas, jo, piemēram, nav paredzēts turpmāk samazināt CO2 emisijas, kas nešaubīgi izraisa izmaksu pārvērtēšanu un guvumu nenovērtēšanu saistībā ar stratēģiju gaisa piesārņojuma samazināšanai, jo pastāvīga emisiju samazināšana pēc 2012. gada kopā ar citiem ietekmes veidiem dos ieguldījumu gaisa kvalitātes uzlabošanā;

P. tā kā IA ir parādīts, ka optimālais scenārijs, kurā robežizmaksas ir vienlīdzīgas robežieguvumiem, ir starp scenārijiem B un C, neņemot vērā to, ka fiziska kaitējuma novērtēšana naudas izteiksmē attiecībā uz ekosistēmām, lauksaimniecības kultūraugiem, kā arī uz nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību nav iekļauta izmaksu aprēķinos;

Q. tā kā CAFE darba grupa, kas pēta PM (cietās daļiņas), atzīmēja, ka pastāv risks veselībai, ja cieto daļiņu PM2,5 koncentrācija ir zem 10 μg/m3, un ka to maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt 20 μg/m3;

R. tā kā IEEP ir norādījis, ka Komisijas ierosinātā maksimālā vērtība 25 μg/m3 cietajām daļiņām PM2,5 neietver stingrākas prasības dalībvalstīm attiecībā uz PM, bet drīzāk mīkstina saistības, pieļaujot izņēmumus;

S. tā kā gaisa kvalitātes uzlabošana dod labumu visai sabiedrībai, bet izdevumi ir jāsedz noteiktām nozarēm; tā kā šī iemesla dēļ ir nepieciešams atrast veidus, kā segt šos izdevumus, ja, piemērojot principu "piesārņotājs maksā", noteiktai nozarei rodas nepieņemami izdevumi;

T. tā kā visām nozarēm ir jādod savs ieguldījums gaisa kvalitātes uzlabošanā, īpaši pievēršot uzmanību tām nozarēm, kuras līdz šim nav atbilstīgi rīkojušās gaisa tīrības saglabāšanā;

U. tā kā iekšējā tirgus noteikumi veicina mērķu un robežvērtību īstenošanu vides jomā ES, ja vien šos uzdevumus dažādās dalībvalstīs īsteno vienādā mērā;

V. tā kā daudzās dalībvalstīs nav panākta atbilstība robežvērtībām, kādas paredzētas pašreizējos tiesību aktos par gaisa kvalitāti, proti, visvairāk problēmu ir Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā, Ziemeļitālijā, Polijā, kā arī lielās pilsētās; tā kā līdz šim pieņemtie pasākumi attiecībā uz piesārņojuma avotiem ir nepietiekami, lai sasniegtu atbilstību robežvērtībām;

W. tā kā cēlonis, kāpēc netiek sasniegta atbilstība robežvērtībām, ne vienmēr ir dalībvalstu veikto pasākumu nepietiekamība, bet dažkārt arī atbilstīgu Kopienas pasākumu trūkums;

X. tā kā ir vajadzīga stratēģija ar ambicioziem mērķiem, kuri ir noteikti ambiciozos tiesību aktos attiecībā uz gaisa kvalitāti, un ar paredzētiem pasākumiem, kuros uzmanība pievērsta piesārņojuma avotiem, lai dotu iespēju dalībvalstīm sasniegt gaisa kvalitātes standartus, vienlaikus atvēlot ilgāku laiku tām dalībvalstīm, kas veikušas visus attiecīgos pasākumus, bet joprojām nav sasniegušas atbilstību robežvērtībām;

Y. tā kā, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu saistībā ar veselību un vidi, ir jāpapildina valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju direktīva ar dažādu emisiju samazināšanas pasākumu kopumu vietējā, valstu, Kopienas un starptautiskā līmenī,

Pareizu augstu stratēģisko mērķu izvirzīšana gaisa piesārņojuma problēmas risināšanā

1. atzinīgi vērtē Komisijas tematisko stratēģiju par gaisa piesārņojumu, kurā uzsvērts, ka gaisa piesārņojums ir nopietna veselības un vides problēma;

2. pauž bažas, ka tematiskajā stratēģijā par gaisa piesārņojumu nav parādīts, kā tiks sasniegti 6. EAP noteiktie mērķi; tāpēc aicina Komisiju izvirzīt ievērojami ambiciozākus uzdevumus gaisa piesārņojuma samazināšanai 2020. gadā un šo mērķu sasniegšanai;

3. apzinās, ka šīs stratēģijas izvirzītais mērķis 2. punktā attiecībā uz NH3 — A+ ir salīdzinoši augsts lauksaimniecības nozarē, taču aicina Komisiju KLP pārskatīšanā pilnībā ņemt vērā NH3 izraisītās paskābināšanas problēmas un tādēļ izvirzīt mērķi C;

4. pauž nožēlu, ka stratēģijā nav iekļautas juridiski saistošas prasības daļiņu emisiju samazināšanai, kā to ieteikusi Eiropas Vides aģentūra, bet tajā vienkārši tiek ierosināti orientējoši mērķi;

5. prasa, lai stratēģijai tiktu izvirzīti augstāki mērķi gaisa piesārņojuma samazināšanai atbilstoši C scenārijam attiecībā uz gaistošiem organiskiem savienojumiem (GOS), PM2,5 un NOx, jo tā varētu panākt lielāku labumu veselības un nodarbinātības jomā, vienlaikus saglabājot līdzsvarotu pieeju izdevumiem un ieguvumiem; prasa piesārņojuma samazinājumu, kā norādīts šajā tabulā:

| 2020 Pašreizējie tiesību akti | 2020 TSAP [9] | 2020 EP mērķi un atbilstošais scenārijs |

SO2 | 68 % | 82 % | 82 % (B) |

NOx | 49 % | 60 % | 65 % (C) |

GOS | 45 % | 51 % | 55 % (C) |

NH3 | 4 % | 27 % | 27 % (A+) |

PM2,5 | 45 % | 59 % | 61 % (C) |

Kopējās izmaksas (gadā) | | papildu EUR 7100 miljonu | +/- papildu EUR 11000 miljonu |

6. aicina Komisiju atjaunināt ievaddatus, ko izmanto integrētajam novērtējuma modelim, ievērojot strukturālos pasākumus, kā arī pilnā mērā ņemot vērā potenciālu saistībā ar starptautiskās kuģu satiksmes izraisīto emisiju samazināšanu, iekļaujot visus atbilstīgos spēkā esošos tiesību aktus tā saucamajā bāzes līnijas scenārijā un izmantojot enerģijas scenāriju saskaņā ar ambiciozo ES klimata politiku pirms šā modeļa pielietošanas valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju direktīvas pārskatīšanas sagatavošanai; uzskata, ka to ievaddatu atjaunināšana, ko izmanto šo līniju analīzei, kopā ar papildu netehnisku strukturālu pasākumu iekļaušanu emisiju samazināšanai varētu būtiski pazemināt paredzamās izmaksas noteikto starpposma mērķu īstenošanai un varētu sasniegt ievērojami augstāku emisiju samazināšanas potenciālu;

7. pozitīvi vērtē gada robežvērtības 33 μg/m3 ieviešanu 2010. gadā attiecībā uz PM10 un atbalsta Komisijas priekšlikumu ieviest PM2,5 daļiņu koncentrācijas samazināšanu, jo PM10 daļiņu sastāvā viskaitīgākā veselībai ir PM2,5 daļa; prasa 2010. gadā ieviest gada mērķlielumu 20 μg/m3 cietajām daļiņām PM2,5, pārejot uz robežvērtību 2015. gadā, un saskaņā ar PVO ieteikumiem — ilgtermiņa mērķlielumu 10 μg/m3 daļiņām PM2,5; apstiprina, ka dalībvalstīm ir jāparāda, ka tās ir veikušas visus iespējamos pasākumus, lai tām varētu piešķirt papildu laiku atbilstības robežvērtībām un mērķlielumiem sasniegšanai;

8. aizstāv lielāku atbilsmi attiecībā uz dažādu dalībvalstu izmantoto mērījumu un aprēķinu metodēm saistībā ar smalko daļiņu koncentrāciju; uzskata cita starpā, ka pareizi jāpiemēro korekcijas faktori;

9. ir pārliecināts, ka ieteikto piesārņojuma samazinājumu var sasniegt tikai tad, ja ES pastiprina tiesību aktus attiecībā uz emisijām un prasa pieņemt augstas robežvērtības, kas lielākā mērā ir juridiski saistošas;

10. atbalsta Komisijas priekšlikumu 2020. gadā par mērķi izvirzīt 20 % iedarbības samazināšanu attiecībā uz PM2,5 salīdzinājumā ar 2010. gada vidējo iedarbības indeksu; taču prasa diferencētus piesārņojuma samazināšanas mērķus, ņemot vērā dalībvalstu dažādos sākotnējos līmeņus un iepriekš veiktos pasākumus, īpaši atsaucoties uz to valstu lielāka samazinājuma potenciālu, kurās sākotnējais iedarbības līmenis ir augsts;

11. prasa ieviest brīdinājumus par smogu tā augsta līmeņa gadījumos, lai cilvēki šajā laikā nelietotu atklātu uguni un mazāk izmantotu automobiļus;

12. ir pārliecināts, ka ierosināto piesārņojuma samazinājumu var sasniegt tikai tad, ja ES nostiprina tiesību aktus attiecībā uz emisijām; norāda, ka gaisa piesārņojuma problēmu var tikai tad atrisināt, ja ambiciozas robežvērtības ir saistītas ar ambiciozu emisiju novēršanas politiku;

Nozarēm veicamie pasākumi

13. aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas drīzāk veikt nepieciešamos pasākumus, lai samazinātu emisijas dažādās nozarēs, kuras vainojamas gaisa piesārņojumā, un šajā sakarā īpaša prioritāte būtu jāpiešķir tām nozarēm, uz kuru darbību iepriekš neattiecās normatīvs regulējums un kurās izraisīto emisiju tālāku samazinājumu var sasniegt ar zemākām izmaksām;

14. aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk izstrādāt priekšlikumu valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju direktīvas (NECD) pārskatīšanai un izveidot to atbilstīgu Parlamenta atbalstīto mērķu līmenim;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami veikt pasākumus, lai novērstu emisijas kuģniecības nozarē, un prasa Komisijai iesniegt priekšlikumus,

- lai noteiktu NOx emisiju standartus kuģiem, kas izmanto ES ostas;

- lai noteiktu Vidusjūru un Ziemeļaustrumu Atlantijas reģionu par sēra emisijas kontroles zonām (SECAs) saskaņā ar MARPOL konvenciju;

- lai pazeminātu maksimāli pieļaujamā sēra saturu no 1,5 % līdz 0,5% kuģu degvielā, ko izmanto SECAs un pasažieru kuģi;

- lai ieviestu finanšu instrumentus, tādus kā nodokļus un maksas attiecībā uz SO2 un NOx emisijām no kuģiem;

- lai sekmētu diferencētu ostu un kuģuceļu nodevu ieviešanu, atbalstot kuģus, kuru SO2 un NOx emisijas ir zemā līmenī;

- lai veicinātu krasta elektroenerģijas pieslēguma izmantošanu kuģiem ostā un

- ES direktīvai par kuģu degvielas kvalitāti;

turklāt aicina Komisiju iesniegt ieteikumu koordinētai rīcībai, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un prasīt, lai Starptautiskā Jūras organizācija (IMO) veiktu atbilstīgu darbību; ir pārliecināts, ka ir nepieciešams labāk līdzsvarot izmaksas attiecībā uz emisiju samazināšanu no kuģiem un no sauszemes piesārņotājiem;

16. atzīmē — lai gan lauksaimniecība ir viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem, kur piesārņojumu izraisa amonjaks, ir maz tādu noteikumu šajā nozarē, kuros prasīts samazināt emisijas; atzinīgi vērtē "nosacītības" principa ieviešanu lauksaimniecības atbalstam saskaņā ar jaunāko kopējās lauksaimniecības politikas reformu, ar kura palīdzību ir jāpanāk videi kaitējošu vielu emisiju ievērojama samazināšana; aicina dalībvalstis cīnīties pret gaisa piesārņojumu no liellopu audzēšanas, īpaši, veicot intensīvo ražošanu, minerālmēslu un siltumnīcu apkures iekārtu lietošanas, un izmantot subsīdijas lauksaimniecībai, lai risinātu problēmas, kas rodas amonjaka emisijas dēļ; prasa kopējās lauksaimniecības politikas pārskatīšanas kontekstā aktualizēt mērķi amonjaka emisiju samazināšanai; aicina Komisiju direktīvā par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC) iekļaut intensīvās lauksaimniecības jautājumu, kā arī aicina Komisiju un dalībvalstis lauku attīstības politikas ietvaros veikt pasākumus bioloģiskās ražošanas un integrētās lauksaimniecības attīstības sekmēšanai;

17. atzīmē, ka lauksaimnieciskajā ražošanā rodas liels daudzums amonjaka emisiju; piekrīt Komisijai, ka ir nepieciešams samazināt šīs emisijas; aicina Komisiju steidzami iesniegt specifiskus priekšlikumus, kuru mērķis ir lauksaimnieciskās ražošanā radīto amonjaka emisiju samazināšana; kā arī aicina Komisiju saistīt kopējās lauksaimniecības politikas subsīdijas ar stingrākām prasībām attiecībā uz darbību amonjaka emisiju novēršanai lauksaimniecībā;

18. atzīmē vispārēju iezīmi, ka NH3 emisiju samazināšanas izmaksas šķiet pārvērtētas, piemēram, Eiropas Vides aģentūras prognozēs kopējās lauksaimniecības politikas reformas projektā paredzēts mazāks ganāmpulku skaits nekā CAFE bāzes līnijas prognozēs, kas varētu nozīmēt arī to, ka amonjaka emisiju samazināšanas izmaksas, iespējams, būtu zemākas nekā prognozētās;

19. aicina Komisiju novērtēt tādu atbilstīgu direktīvu vides jomā savstarpējo ietekmi kā Nitrātu direktīva, direktīva par ietekmes uz vidi novērtējumu un pamatdirektīva par ūdeni; norāda īpaši uz stimuliem dzīvnieku izcelsmes mēslojuma vietā izmantot minerālmēslus (kuri tiek uzskatīti par galveno amonjaka emisiju avotu lauksaimniecības nozarē), kā izriet no Nitrātu direktīvas;

20. aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt priekšlikumu par pasākumiem, lai samazinātu emisijas no rūpniecības avotiem, tostarp, pārskatot IPPC direktīvu, kurā jāparedz daudz efektīvāk veicināt jauninājumus un kuras darbības jomā jāietver mazās sadedzināšanas iekārtas, kuru saražotā siltumenerģija ir mazāka par 50 MWh;

21. lūdz Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt priekšlikumu par pasākumiem, lai samazinātu emisijas no avotiem, ko rada mājsaimniecības, tostarp, izstrādāt standartus apkures iekārtām; aicina dalībvalstis ieviest pasākumus un programmas to emisiju samazināšanai, kas rodas no mājsaimniecībām, piemēram, no kamīniem;

22. prasa Komisijai 2006. gadā iesniegt priekšlikumu par nākamajiem Euro 6 standartiem vieglajiem automobiļiem un no 2011. gada par turpmāku NOx standarta samazināšanu vieglajiem automobiļiem ar dīzeļdzinēju un nelieliem furgoniem, kā arī norādīt, kādas varētu būt orientējošās Euro VII normas lieljaudas transportlīdzekļiem; prasa Komisijai ne vēlāk kā 2012. gadā lieljaudas transportlīdzekļiem ieviest Euro VI normas ar standartiem, kas pielīdzināmi ASV piemērojamiem standartiem, jo šie pasākumi dotu iespēju dalībvalstīm sasniegt mērķus attiecībā uz gaisa kvalitāti; aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai pakāpeniski pārtrauktu agrāk ražotu piesārņojošu transportlīdzekļu ekspluatāciju, atbrīvojot vēsturiskos antīkos automobiļus, vai, ja tas iespējams, stimulētu to modernizēšanu; aicina Komisiju, dalībvalstis un transporta nozari organizēt principiālas debates saistībā ar pastāvīgo mobilitāti 21. gadsimtā;

23. aicina valstu, reģionālās un vietējās iestādes pārskatīt vietējo transporta sistēmu darbību un meklēt novatoriskus risinājumus, lai samazinātu automobiļu satiksmi pilsētu centrālajās daļās; ir pārliecināts, ka ar iebraukšanas maksas palīdzību iespējams gūt saimniecisku un ekoloģisku labumu, un tādu vides zonu izveidošana, kas attur vairāk piesārņojošus automobiļus no iebraukšanas pilsētu centrālajās daļās, ir spēcīgs stimuls, lai modernizētu autoparkus; uzsver to, ka valstu valdības var stimulēt atjaunošanu, iegādājoties sabiedriskajam un daļēji sabiedriskajam autoparkam nepiesārņojošus automobiļus (EEV, Euro 6 un VI) un atbalstot darbiniekus, kas izmanto ilgtspējīgāka transporta veidus;

24. atzīmē, ka trūkst saiknes starp attīstību un alternatīvās enerģijas avotu izmantošanu un gaisa piesārņojuma samazināšanu, kā arī stratēģiskā plānošanā netiek akcentēta vajadzība paplašināt sabiedrisko transportu un izmantot alternatīvās enerģijas avotus;

25. aicina Komisiju ieteikt tādus pasākumus gaisa piesārņojuma samazināšanai, kuri saskaņā ar EK līguma 95. panta 3. punktu nodrošina augstu vides aizsardzības līmeni; aicina Komisiju pieļaut izņēmumus attiecībā uz vietējā tirgus noteikumiem tām dalībvalstīm, kuras vēlas veikt pasākumus, lai sasniegtu augstākus standartus nekā pašreizējie ES standarti; ir pārliecināts, ka tās dalībvalstis, kas īsteno stingrākus standartus, nodrošina svarīgus stimulus jauninājumiem;

Likumdošanas uzlabošana

26. aicina Komisiju un Padomi noslēgt iestāžu nolīgumu ar Parlamentu, kurā šīs institūcijas izsaka apņemšanos īstenot gaisa kvalitātes uzlabošanas mērķus, kā noteikts šajā stratēģijā un atbilstīgi ambiciozi pārskatītajā direktīvā par valstīm noteiktajām maksimāli pieļaujamajām emisijām (NECD); nolīgumā jāparedz sīki izstrādāti ES veicamie pasākumi, lai nodrošinātu tematiskajā stratēģijā noteikto emisijas samazināšanas mērķu savlaicīgu īstenošanu, tai skaitā to iepriekšminēto mērķu izpildi, kuri izklāstīti no 13.—24. punktos; šo pasākumu uzskaitījumam jābūt saskaņotam ar citām Kopienas politikas jomām, tostarp ar rīcības plānu attiecībā uz klimatu; ir pārliecināts, ka šāds nolīgums veicinātu pārskatatbildības un līdz ar to likumdošanas uzlabošanu;

27. aicina Komisiju 2012. gadā pārskatīt sasniegto progresu, īstenojot stratēģijas mērķus, un novērtēt dažādu nozaru potenciālu, lai turpinātu veikt rentablu piesārņojuma samazināšanu;

*

* *

28. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

[1] OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.

[2] (http://www.euro.who.int/document/E83080.pdf).

[3] http://www.europarl.europa.eu/comparl/envi/pdf/externalexpertise/ieep_6leg/air_pollution.pdf.

[4] Direktīva 96/62/EK (OV L 296, 21.11.1996., 55. lpp.).

[5] Direktīva 2001/81/EK (OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp.).

[6] Direktīva 2001/80/EK (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.).

[7] Direktīva 1999/13/EK (OV L 85, 29.3.1999., 1. lpp.).

[8] Direktīva 96/61/EK (OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.).

[9] Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu.

--------------------------------------------------