16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/81

1.1

ES-Latīņamerikas-Karību jūras reģiona valstu pilsoniskās sabiedrības Trešās sanāksmes nobeiguma deklarācijā tika ierosināts “… izveidot īstas partnerattiecības, balstītas uz līgumiem starp Eiropas Savienību (ES) un dažādajām šajā reģionā esošajām institūcijām” un aicināts uzsākt sarunas ar Andu Kopienu (1).

1.2

Gvadalaharas deklarācijā, ko pieņēma Latīņamerikas, Karību jūras baseina un Eiropas Savienības (2) valstu un valdību vadītāju sammitā, tika izvirzīts “kopīgs stratēģiskais mērķis” panākt ES — Andu Kopienas asociācijas līguma noslēgšanu (līdzīgi tiem, kas jau noslēgti ar Meksiku un Čīli, un kādi patlaban tiek apspriesti sarunās ar Mercosur valstīm), iekļaujot tajā brīvās tirdzniecības zonu.

1.3

Šajā ES-Latīņamerikas-Karību jūras baseina valstu sammitā tika nolemts arī kopīgi izvērtēt ekonomisko integrāciju Andu Kopienā, kas tika uzsākta 2005. gada janvārī.

1.4

Līdz šim ES dalībvalstis nav izmantojušas Andu Kopienas ekonomikas un tirdzniecības potenciāla sniegtās iespējas; kaut gan ES ir otrais lielākais tirdzniecības partneris pēc ASV, tirdzniecība nav sasniegusi vērā ņemamus apjomus. Andu Kopienas centieni ceļā uz turpmāku integrāciju (neraugoties uz šajā dokumentā minētajām grūtībām un ierobežojumiem) palielina asociācijas līguma iespēju, kas varētu ievērojami veicināt tirdzniecību starp ES un Andu Kopienu, kā līdz šim tas izrādījies citas jomās.

1.5

Vēl jo vairāk, saistībā ar tās attiecībām ar Andu pilsonisko sabiedrību EESK saglabā pastāvīgus sakarus ar divām organizācijām, kas pārstāv sociāli ieinteresētās puses no visa reģiona: ar Andu Darba ņēmēju konsultatīvo padomi (Consejo Consultivo Laboral Andino — CCLA) un Andu Uzņēmēju konsultatīvo padomi (Consejo Consultivo Empresarial Andino — CCEA).

1.6

2006. gada 6. un 7. februārī EESK kopā ar Andu Kopienas Ģenerālsekretariātu organizēja uzklausīšanas sanāksmi Limā. Piedalījās Darba ņēmēju un Uzņēmēju konsultatīvās padomes, kā arī Andu pilsoniskās sabiedrības apvienības, kuru vērtīgais ieguldījums iekļauts šajā dokumentā. Dalībnieki atzinīgi novērtēja sarunu uzsākšanu ar ES, lai gan viņi brīdināja, ka asociācijas procesā ar ES jāņem vērā neatbilstības starp abiem reģioniem, izvairoties no atkarīgas attīstības modeļiem, palīdzot samazināt sociālo parādu reģionā un veicinot efektīvu sociālo kohēziju.

1.7

Šī atzinuma mērķis ir informēt varas iestādes par organizētas pilsoniskās sabiedrības nostāju Andu Kopienas jautājumā atbilstoši ES-Latīņamerikas-Karību jūras baseina valstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju ceturtās tikšanās galīgajai deklarācijai, kas tika pieņemta 2006. gada aprīlī Vīnē (deklarācijā atkārtoti tika uzsvērta ES nepieciešamība palīdzēt nostiprināt integrācijas procesu Latīņamerikā), un ES — Latīņamerikas un Karību valstu vadītāju sammita (2006. gada maijs) galīgie ieteikumi par ES — Andu Kopienas asociācijas līguma iespēju, kā norādīts Galīgajā deklarācijā:

“Ņemot vērā Gvadalaharas deklarācijā pasludināto kopējo stratēģisko mērķi, mēs atzinīgi vērtējam ES un Andu Kopienas pieņemto lēmumu 2006. gadā uzsākt procesu, kas būs vērsts uz asociācijas līguma sagatavošanu un ietvers sevī politisko dialogu, sadarbības programmas un tirdzniecības nolīgumu.”

2.1

Ir grūti īsā kopsavilkumā raksturot stāvokli piecās valstīs, kuras, neraugoties uz to kopīgo ģeogrāfisko stāvokli (Andu kalni), ievērojami atšķiras ekonomiskās attīstības līmeņa, demogrāfijas, politisko tendenču u.c. ziņā. Tādēļ šajā dokumentā tiks atspoguļoti vienīgi katras valsts pašreizējā stāvokļa būtiskākie aspekti.

2.2

Bolīvija ir visnabadzīgākā no piecām Andu partnervalstīm un ir viena no visatpalikušākajām valstīm visā Latīņamerikā. Kaut gan tas ir galvenokārt tādēļ, ka nav tiešas izejas pie jūras, tomēr ir arī citi veicinoši faktori, piemēram, mazs iedzīvotāju skaits (no kuriem arvien vairāk un vairāk emigrē no valsts), piemērotas aramzemes trūkums, tradicionālā atkarība no nediversificētiem dabas resursiem, pamatiedzīvotāju (kas veido vairāk nekā pusi no iedzīvotāju kopskaita) atstumtība un augošā spriedze starp tradicionālo politiskās varas centru augstkalnu plato un jaunajiem ekonomiskās ietekmes rajoniem austrumdaļas līdzenumos. Bolīvijai izdevies rast demokrātiskus risinājumus, bet ieilgusī nenoteiktības situācija kavējusi valsts saimniecisko attīstību. Jaunā valdība, kas saka darbu 2006. gada janvārī, veic plašas reformas, lai rastu pareizu attīstības virzienu, tomēr nemazinot juridisko noteiktību attiecībā uz ieguldījumiem un ievērojot spēkā esošos starptautiskos un divpusējos nolīgumus.

2.3

Situācija Ekvadorā ir līdzīga situācijai Bolīvijā: arī Ekvadorā ir daudz atstumto pamatiedzīvotāju un ievērojamas atšķirības starp piekrastes zemieni un augstkalnu plato. Lai gan tā nav tikpat lielā mērā cietusi no atklātiem sociāliem konfliktiem, politiskā nestabilitāte ir pat vēl lielāka. 49 % (3) 49 % iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības līmeņa. Pēdējās dekādes ekonomiskā krīze un ekonomikas “dolarizācija”, kā arī 10 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju emigrācija veicinājušas augsto nabadzības līmeni valstī. Naudas pārvedumi, kas 2004. gadā bija 1.74 miljardi ASV dolāru, pēc naftas ir otrs lielākais ārvalstu valūtas ieņēmumu avots.

2.4

Peru attīstījusies atšķirīgi, pārdzīvojot terorisma periodu (astoņdesmitajos gados un deviņdesmito gadu sākumā), pēc kā sekoja valdība (Fujimori prezidentūras laikā), kas kļuva autoritāra un korumpēta. Tomēr, kaut gan ekonomikas izaugsme ir visai strauja, pašreizējā valdība nav spējusi izveidot stabilu politisko un ekonomisko reformu programmu un bauda ļoti maz sabiedrības atbalsta. Saistībā ar Andu Kopienu, kuras Ģenerālsekretariāts atrodas Limā, Peru ir izrādījusi zināmu nepatiku pret noteiktiem apakšreģionālās integrācijas aspektiem.

2.5

Situācija Venecuēlā (4) tiek novērota visā reģionā un citur pasaulē: pēdējos gados valsts pārdzīvojusi ievērojamu sociālo un politisko spriedzi, asi konkurējot prezidenta Čavesa atbalstītājiem un pretiniekiem. Venecuēlas ekonomika aizvien vairāk ir atkarīga no naftas eksporta; naftas cena starptautiskajā tirgū ir augsta, dodot valdībai iespēju attīstīt aktīvu starptautisko politiku un atvēlēt ievērojamu budžeta daļu iekšpolitisko jautājumu risināšanai.

2.6

Neraugoties uz lielo politisko un sociālo vardarbību, ko saasina narkotiku tirdzniecība, Kolumbija ir spējusi saglabāt savu demokrātisko valsts struktūru neskartu, kas Latīņamerikai ir neraksturīga iezīme; papildus šiem politiskajiem aspektiem, arī valsts ekonomiskā attīstība ir vērā ņemama. Tomēr, neraugoties uz relatīvo vardarbības samazināšanos Kolumbijā, turpinās arodbiedrību biedru, žurnālistu, uzņēmēju un citu cilvēktiesību apvienību biedru slepkavības un nolaupīšanas gadījumi.

3.1.1

Andu Valstu Kopiena ir visvecākais integrācijas modelis Dienvidamerikā. Tās dibinātājvalstis (Bolīvija, Kolumbija, Čīle, Ekvadora un Peru) 1969. gadā parakstīja Kartahenas nolīgumu, izveidojot tā saukto Andu paktu. Trīs gadus vēlāk paktam pievienojās Venecuēla; 1976. gadā izstājās Čīle. Pašreizējo piecu dalībvalstu (Bolīvija, Kolumbija, Ekvadora, Peru un Venecuēla) kopējais iedzīvotāju skaits ir 120 milj., un kopējais IKP ir aptuv. 265 miljardi ASV dolāru. Iekšējā tirgus vērtība ir apmēram 8,6 miljardi ASV dolāru.

3.1.2

Savas pastāvēšanas 35 gados šī grupa ir pārgājusi no protekcionisma modeļa (balstīta uz importa aizstāšanu), kas bija izplatīts 60. un 70. gados, uz “atvērta reģionālisma” modeli. Šajā laikposmā tā ir īstenojusi vairākas institucionālas reformas, kas vērstas uz vēl ciešākas integrācijas modeli, kuru kulminācija bija Andu Kopienas izveidošana 1997. gadā. Tā rezultātā Andu Kopienai ir augsti attīstīta institucionālā struktūra un samērā vispusīgs Kopienas tiesību aktu kopums.

3.1.3

Andu integrācijas sistēma (Sistema Andino de Integración — SAI) (5), kas tika izveidota ar Truhiljo protokolu 1996. gadā, ir vērsta uz to, lai nodrošinātu koordināciju starp tās institūcijām, padziļinot un nostiprinot Andu integrāciju. Šī sistēma ir izveidota no starpvaldību un Kopienas iestādēm un organizācijām, kurām ir izpildvaras, likumdošanas, tiesu varas, lēmumu pieņemšanas un nodokļu iekasēšanas funkcijas.

3.1.4

Sistēmai ir divas galvenās lēmējinstitūcijas — Andu Ārlietu ministru padome un Andu Kopienas Komisija, un tās abas ir starpvaldību institūcijas. Komisijas uzdevums ir izstrādāt likumdošanu attiecībā uz ekonomiku, tirdzniecību un ieguldījumiem. Andu Ārlietu ministru padome nodarbojas ar tiem jautājumiem, kuri nav Komisijas kompetencē, īpaši ar politiskiem, sociāliem un vides jautājumiem, migrācijas politiku, personu brīvu pārvietošanos un dažādo Kopienas institūciju ārējās darbības koordinēšanu.

3.1.5

Andu integrācijas sistēmas augstākā politiskā institūcija ir Andu Prezidentālā padome, kura sastāv no dalībvalstu vadītājiem. Tā izsaka savu viedokli deklarācijās vai pamatnostādnēs, kas ir saistošas citām Kopienas iestādēm un institūcijām. Andu Prezidentālās padomes prezidentūra mainās ik pēc pusgada alfabētiskā secībā, un šis rotācijas princips attiecas arī uz citām starpvaldību organizācijām.

3.1.6

Starp citām Andu Integrācijas sistēmas Kopienas iestādēm un organizācijām svarīga loma ir Andu Kopienas ģenerālsekretariātam (Secretaría General de la Comunidad Andina — SG-CAN). Tas atrodas Limā, Peru (6), un darbojas kā tehniskā atbalsta struktūra starpvaldību organizācijām. Tai ir likumdevējvara noteiktās jomās (rezolūciju pieņemšanā), iniciatīvas tiesības un citi īpaši uzdevumi.

3.1.7

Pie citām Kopienas iestādēm pieder Andu Kopienas Tiesa un Andu Parlaments, savukārt atzītas papildu organizācijas ir Andu Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome un Andu Darba ņēmēju konsultatīvā padome, Andu Attīstības korporācija (Corporación Andina de Fomento — CAF), Latīņamerikas Rezervju fonds (Fondo Latinoamericano de Reservas — FLAR), Simón Rodríguez un Hipólito Unanue līgumi un Simón Bolívar vārdā nosauktā Andu Universitāte.

3.2.1

Jebkurā Andu integrācijas izvērtējumā jāņem vērā divi apstākļi. Pirmkārt, kaut gan Andu Kopiena pastāv jau vairāk nekā trīsdesmit gadus, tā joprojām sastāv no piecām jaunattīstības valstīm (kurās vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir EUR 2 364, salīdzinājumā ar caurmērā EUR 20 420 ES-25), ar visām no tā izrietošajām sekām institucionālajā un ekonomiskajā aspektā.

3.2.2

Otrkārt, un saistībā ar iepriekš teikto, kaut gan integrācijas konvencionālie aspekti (tie, kuri attiecas uz kopējā tirgus izveidi) Andu Kopienā nav visai attīstīti, citās jomās ir panākta visai būtiska attīstība. Neraugoties uz grūtībām, kuras kavē tirdzniecības integrāciju, citas Andu Kopienas dimensijas (kultūras, sociālā, finansiālā u.c.) ir nostiprinājušās.

3.2.3

Lai saprastu, kā darbojas Andu Kopiena, vispirms jāaplūko ekonomiskā integrācija. Šajā ziņā Andu Kopienai ir bijusi raiba vēsture. Līdz 1993. gadam tā nespēja izveidot brīvās tirdzniecības zonu, no kuras Peru nekavējoties izstājās. Vēl aizvien nav pabeigta plānotā kopīgā iekšējā tarifa noteikšana visām Andu Kopienas dalībvalstīm, lai gan tirdzniecības saskaņošanā panākta pozitīva attīstība. Šajā sakarā, lai ieguvējas būtu abas puses, ir svarīgi, lai paredzamā ES — Andu Kopienas asociācijas līguma ietvaros Andu Kopienas valstis izveido īstu muitas savienību.

3.2.4

Tā kā normatīvās “arhitektūras” izveidē attīstība ir visai ierobežota, Kopienas iekšējās tirdzniecības apjoms ir samazinājies, un tas ievērojami atšķiras gadu no gada. 90. gados tirdzniecības apjoms starp Andu Kopienas dalībvalstīm ir ievērojami palielinājies no kopumā 4,1 % 1990. gadā līdz 14,2 % 1998. gadā (7). Tomēr salīdzinājumā ar tirdzniecības apjomu šajā grupā 70. gados šis rādītājs joprojām ir zems, saglabājoties zem vidējiem Latīņamerikas rādītājiem (20.2 %). Kopš 1998. gada tirdzniecība ar Andu Kopienu samazinājusies (10.4 % 2004. gadā), lai gan 2005. gadā tika novērota izaugsme.

3.2.5

Tirdzniecības apjoms Andu Kopienas iekšienē bija mazāks nekā tirdzniecībai ar ASV (46,6 % no kopējā tirdzniecības apjoma 2004. gadā) un ir gandrīz tāds pats kā tirdzniecībai ar Eiropas Savienību (11,0 % 2004. gadā). Trīs no Andu Kopienas pašreizējām piecām partnervalstīm sūta mazāk par 12 % sava eksporta uz apakšreģionālo tirgu.

3.2.6

Lai gan integrācijas jomā panākts noteikts progress, ir daudz grūtību, ko daļēji rada politiskās gribas trūkums, kā arī citi faktori, kā, piemēram, tirgus struktūra, ekonomisko modeļu atšķirības, dažādi ekonomiskās attīstības līmeņi, ģeogrāfiskais izvietojums (kas apgrūtina tirdzniecību Kopienas iekšienē) un iekšējās politiskās problēmas. Neraugoties uz to, Andu Kopiena vairāk nekā trīsdesmit gadus ilgajā pastāvēšanas vēsturē spējusi saglabāt virzību uz integrāciju. Moderno saziņas līdzekļu un transporta infrastruktūras trūkums, kas saistītu piecas Andu valstis, ir viens no lielākajiem šķēršļiem, lai pabeigtu Kopienas iekšējā tirgus izveidi un Kopienas vispārējo attīstību.

3.2.7

Ir būtiski, ka Andu Kopienas valstis neizrāda lielu ieinteresētību, runājot par ārlietu saskaņošanu. Bolīvija un Venecuēla pietuvinājušās Mercosur, bet Peru un Kolumbija parakstījušas brīvās tirdzniecības līgumus ar ASV.

3.2.8

Atšķirības saasinājās 2006. gada 22. aprīlī, kad Venecuēla paziņoja par izstāšanos no Andu Kopienas. Tas, kā arī brīvās tirdzniecības nolīgumu parakstīšana, Andu Kopienā izraisīja dziļu politisko krīzi, kas tiks apspriesta ārkārtas sammitā.

3.3.1

Tomēr, kā jau iepriekš uzsvērts šajā atzinumā, Andu Valstu Kopiena neapstājas pie tirdzniecības integrācijas. Tā ir vienmēr centusies Andu integrācijas procesā iekļaut politisko un sociālo dimensiju. Tas atspoguļo gan neseno cīņu par demokrātiju, ko ir pieredzējušas daudzas no valstīm, gan nepieciešamību “pastiprināt Andu balss dzirdamību” Latīņamerikā un ārpus tās. To nosaka arī Andu sociālekonomiskā realitāte.

3.3.2

Statistikas dati par sociālās kohēzijas trūkumu ir nomācoši: 50 % Andu iedzīvotāju — apmēram 60 miljoni cilvēku — dzīvo zem nabadzības līmeņa. Piecas Andu Kopienas valstis ir pasaules nevienlīdzīgāko valstu vidū (atbilstoši Gini indeksam) ne vien ienākumu, bet arī citu atstumtības veidu ziņā, atkarībā no etniskās piederības, rases, izcelsmes vietas, utt.

3.3.3

Šeit ir svarīgi uzsvērt augsto neoficiālās nodarbinātības līmeni, ārējo un iekšējo migrāciju (kas ļoti ietekmē sievietes), un citas parādības, kā, piemēram, atstumto pamatiedzīvotāju marginalizāciju, kas reģionā veido ievērojamas mazākumtautību grupas (Ekvadora un Peru) vai iedzīvotāju vairākumu (Bolīvija). Tas ir arī reģions, kurā tiek ražota lielākā daļa pasaules kokaīna, veicinot nelegālu ekonomiku un augstu iedzīvotāju pārvietošanās, vardarbības un korupcijas līmeni, kas Kolumbijas gadījumā ir papildinājums ilgstošā bruņotā konflikta vēsturei.

3.3.4

Šādos apstākļos tirdzniecības liberalizācija nevar būt vienīgais instruments kohēzijas veicināšanai Andu valstīs. Jaunais Stratēģijas projekts, ko izvirzījis Andu Kopienas Ģenerālsekretariāts (8), mazāk akcentē tarifu atcelšanu, bet vairāk pievēršas citiem uzdevumiem, piemēram, konkurētspējas paaugstināšanai, intelektuālajam īpašuma aizsardzībai, beztarifu barjeru likvidēšanai, infrastruktūras attīstībai, brīvai personu kustībai, enerģētikai, videi un drošībai.

3.3.5

Viens no galvenajiem jautājumiem šajā jaunajā stratēģiskajā plānā, kas paredz uz attīstību un globalizāciju vērstu integrāciju, ir sociālā attīstība. Šajā sakarā viena no Andu Kopienas svarīgākajām nesenajām iniciatīvām bija tās Integrētais sociālās attīstības plāns (9) (Plan Integrado de Desarrollo Social — PIDS), ko pieņēma 2004. gada septembrī, lai risinātu nabadzības, atstumtības un sociālās nevienlīdzības problēmas šajā reģionā. Vidējā termiņā PIDS varētu veidot vispārējās sociālās (un ekonomiskās) kohēzijas stratēģijas pamatu. Atklātā saziņas metode, ko ES izmanto sociālo jautājumu jomā, Andu Kopienai ir ļoti nozīmīga, un ideja par sociālā fonda izveidi, kas līdzinātos ES struktūrfondiem, arī ir saistoša iespēja. Tas nozīmē, ka Andu Kopiena ir pirmais apakšreģions, kura paredzēts īstenot Eiropas sociālā modeļa aspektus.

3.3.6

Sociālā dimensija izrādījusies aizvien populārāka tēma politiskajās deklarācijās un Andu Kopienas lēmumos kopš 1999. gada (10), un pēdējos piecos gados sākušas veidoties atsevišķas īpašas iniciatīvas.

3.3.7

Andu Prezidentālajā dialogā par integrāciju, attīstību un sociālo kohēziju tika atzīts, ka saistībā ar internacionalizācijas centieniem Andu valstu ekonomikai vajadzētu tiekties uz ražošanas diversifikāciju un konkurētspējas veicināšanu procesā, kurš iekļautu mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, veicinātu sadarbību un Kopienas pasākumus, kā arī radītu labvēlīgus nosacījumus vietējai attīstībai un reģionalizācijai, izmantojot teritoriālās attīstības plānošanu.

3.3.8

Andu Kopienas Ģenerālsekretariāts norāda, ka galvenie Kopienas mērķi ir globalizācija ar integrāciju, attīstība ar konkurētspēju un sociālo integrāciju, kā arī sociālā kohēzija ar demokrātiskās iekārtas nostiprināšanu. Visi šie jautājumi ir iekļauti turpmākajā sociālajā programmā, un tā būs dzīvotspējīga ar nosacījumu, ka tajā kā prioritāte būs izvirzīts Andu reģions tirdzniecības liberalizācijas sarunās ar trešajām pusēm, īpaši tajās sarunās, kuras pēc definīcijas varētu būt par cēloni lielākai nesabalansētībai šajā reģionā un Andu sabiedrībā (kam raksturīga noteiktu sektoru izslēgšana saistībā ar etnisko piederību vai dzimumu).

4.1.1

Kaut gan Andu integrācijas process norit jau vairākus desmitus gadu, pilsoniskās sabiedrības līdzdalība ieguva formālu statusu tikai Andu Kopienas vēstures jaunākajā posmā, izveidojoties Andu Uzņēmēju un Andu Darba ņēmēju konsultatīvajām padomēm. Pirms tam darba devējiem un arodbiedrībām kā Andu integrācijas politiskajiem dalībniekiem bija maz iespēju līdzdarboties reģionālajā līmenī, lai gan tās bija iesaistītas Andu integrācijā ar valstu valdību starpniecību.

4.1.2

Andu Darba ņēmēju konsultatīvā padome (CCLA) tika izveidota ar Lēmumu Nr. 441 (11), un tajā ietilpst četri delegāti no katras Andu valsts. Šie augstākā līmeņa delegāti un viņu vietnieki tiek izvēlēti no katras valsts darba ņēmēju sektoru pārstāvošajām organizācijām. Visietekmīgākās arodbiedrību federācijas un konfederācijas no katras valsts piedalās Andu Darba ņēmēju konsultatīvajā padomē. Patlaban tajā ir pārstāvētas 16 federācijas no piecām valstīm (12).

4.1.3

Andu Uzņēmēju konsultatīvā padome (CCEA) tika izveidota ar Lēmumu Nr. 442, un tajā ir pārstāvētas Andu reģionā darbojošos darba devēju organizācijas, ko veido četri visaugstākā līmeņa delegāti, kuri ievēlēti no katras Andu valsts augstākā līmeņa darba devēju organizāciju vadītāju vidus.

4.1.4

Abu konsultatīvo padomju uzdevumi tika noteikti ar Lēmumu Nr. 464 (13), kas paredz, ka konsultatīvās padomes var izteikt savu viedokli Andu Kopienas Ārlietu ministru padomē, Komisijā vai Ģenerālsekretariātā, apmeklēt Andu Kopienas Ārlietu ministru padomes un Andu Kopienas Komisijas sanāksmes, kā arī valdības ekspertu vai darba grupu sanāksmes, kas saistītas ar Andu valstu integrācijas procesu, un minētajām konsultatīvajām padomēm ir tiesības šajās sanāksmēs izteikties.

4.1.5

Andu Darba devēju konsultatīvā padome līdz šim izstrādājusi daudzus atzinumus, daži no kuriem attiecas uz Andu Kopienas sociālo programmu vai ārējo pasākumu programmu. Jo īpaši ir vērts atzīmēt Atzinumu Nr. 27 (14)par tematu “ES un Andu Kopienas valstu iespējamā asociācijas līguma noslēgšanas pārraudzība”: minētajā līgumā CCLA“arī izsaka kopīgas cerības par virzību uz politisko, ekonomisko un sociālo aliansi ar ES.”

4.1.6

Savukārt CCEA vienā no savām deklarācijām (15) uzsver, ka “jautājums par asociāciju ar ES ir ļoti būtisks; publicitāte sarunām ar ES ir jāveido ļoti rūpīgi, lai neapdraudētu šīs sarunas”.

4.1.7

Gan CCLA, gan CCEA ir uzsvērušas nepieciešamību veicināt sadarbību ar citiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem Andu reģionā, no vienas puses, un ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK), no otras puses, lai saskaņotu kopīgās nostādnes un veicinātu iniciatīvas, kas vērstas uz darba apstākļu pamatstandartu garantēšanu visos nolīgumos starp ES un Andu Kopienu.

4.2.1

Papildus iepriekš minētajiem forumiem pilsoniskās sabiedrības institucionālajai pārstāvībai Andu Kopienai ir citi instrumenti līdzdalībai sociālajā politikā, kā, piemēram, Simón Rodríguez līgums (1973.; viens no “sociālajiem līgumiem” (16) ), kas paredz trīspusēju forumu darba lietu ministru, darba devēju un darba ņēmēju debatēm, līdzdalībai un koordinācijai, lai reģionālajā līmenī risinātu sociālās attīstības un nodarbinātības politiku jautājumus.

4.2.2

Šis līgums bija viens no pirmajiem Andu integrācijas instrumentiem sociālajā un nodarbinātības jomā, un tajā tika tiešā veidā risināti sociālās attīstības un nodarbinātības jautājumi. Līguma īstenošana bija sekmīga, piesaistot pastāvīgu interesi no visām pusēm, kas ieinteresētas attīstības veicināšanā sociālajā un nodarbinātības jomā. Tomēr jāatzīst, ka integrācijas procesu ietekmēja nelabvēlīgi, galvenokārt institucionāla rakstura apstākļi, un 1983. gadā līgums nonāca strupceļā.

4.2.3

Līgums ieguva savu pašreizējo formu līdz ar Simón Rodríguez līguma Aizstāšanas protokolu, ko Andu Prezidentālā padome pieņēma 2001. gada 24. jūnijā. Līguma mērķis ir:

4.3.1

Valstu un globālā sociālā dinamika nav izslēgta no Andu dimensijas: sabiedrības intereses ir saistītas ne tikai ar nodarbinātības jomu, bet arī tādām specifiskām jomām kā cilvēktiesības, pamatiedzīvotāju tiesības, sieviešu tiesības, kultūra, vide, patērētāji, ģimenes saimniecības un sīksaimniecības utt.

4.3.2

Šīs īpašās intereses ir pārstāvētas daudzās “dažādu interešu” organizācijās, kam jau ir ļoti liela nozīme reģionālajā integrācijā. Šī nozīme vēl vairāk pieaugs, ņemot vērā paredzamo ES — Andu Kopienas asociāciju.

4.3.3

Kā svarīgas jāatzīmē arī citu veidu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas var būt gan apvienības vai kustības (piemēram, pamatiedzīvotāju kustības), gan nevalstiskas organizācijas (NVO), rīcības platformas un NVO tīkli, koalīcijas vai rīcības platformas, pētniecības centri, universitātes, utt.

4.3.4

Šo kustību un “neorganizētas” pilsoniskās sabiedrības sociālā dinamika Andu reģionā ir ļoti aktīva, lai gan to organizācija un darbība bieži vien aprobežojas ar valstu līmeni, vai arī tās nespēj rast veidus iesaistei vai dalībai formālajā Andu integrācijas sistēmā. Šajā sakarā Andu Kopienas Ģenerālsekretariāts ir nācis klajā ar paziņojumu par plānoto apakšreģionālā Andu akadēmisko iestāžu un NVO tīkla izveidi.

4.3.5

Lai veicinātu šo citu dalībnieku iesaisti Andu integrācijas procesa formālajā dinamikā, Andu Kopiena ir izveidojusi vairākas darba grupas. Pamatiedzīvotāju tiesību aizstāvības (17) darba grupa tika izveidota kā konsultatīva struktūra Andu integrācijas sistēmā, lai veicinātu pamatiedzīvotāju aktīvu līdzdalību apakšreģionālās integrācijas ekonomiskajā, sociālajā, kultūras un politiskajā jomā. Darba grupa risina tādus pretrunīgus jautājumus kā sabiedriskās un pamatiedzīvotāju zemes apsaimniekošana, lauku kopienas un ražošana, ekonomikas attīstība, sociālais taisnīgums un politiskā līdzdalība, kultūras identitāte un institucionalizācija, utt.

4.3.6

Arī Andu Patērētāju tiesību (18) darba grupa ir izveidota kā konsultatīva struktūra Andu integrācijas sistēmā. Tās mērķis ir aktīvi iesaistīt publiskās un privātās iestādes, kas Andu Kopienas dalībvalstīs darbojas patērētāju tiesību aizsardzības jomā, tajos sabiedriskās apspriešanas un lēmumu pieņemšanas procesos, kuri ir saistīti ar reģionālo integrāciju attiecīgajās jomās.

4.3.7

Šīm padomdevējām iestādēm (19) netiek piešķirti Andu Kopienas budžeta līdzekļi to darbības atbalstīšanai. Tādēļ piedalīties spēj vienīgi tās institūcijas, kuras var mobilizēt savu personālu un resursus, lai piedalītos Andu Kopienas darba grupu un organizāciju sanāksmēs.

5.1.1

Pirmais Sadarbības līgums starp Eiropas Kopienu un Latīņameriku tika parakstīts ar Andu paktu 1983. gadā — 14 gadus pēc šī pakta izveidošanas.

5.1.2

Šis līgums ir pieskaitāms t.s. “sadarbības līgumu otrajai paaudzei”. Atšķirībā no pirmās paaudzes, kas galvenokārt balstījās uz tirdzniecību (un bija nepreferenciāli), šī jaunā līgumu paaudze bija daudzpusīgāka, iekļaujot politiskus un ar sadarbību saistītus aspektus, kas kalpotu par pamatu turpmākajiem līgumiem. Šie līgumi arī uzskatāmi parādīja, kādu nozīmi Eiropas Kopiena piešķir reģionālajai integrācijai Latīņamerikā.

5.1.3

ES — Latīņamerikas attiecību dinamika 80. gados drīz vien noteica nepieciešamību pēc jaunas paaudzes līgumiem, sākot ar 1991. gadu. 1993. gadā ES parakstīja trešās paaudzes pamatnolīgumu ar Andu grupu. Jauna iezīme šajā līgumā bija “demokrātijas klauzula”, kurā tika pausta kopīga apņēmība veicināt demokrātiju, un “nākotnes attīstības” klauzula, kas paredzēja iespēju paplašināt sadarbības jomas.

5.1.4

Līdz ar iepriekš minēto 90. gados tika pievērsta uzmanība vēl vienam jautājumam saistībā ar Andu Kopienu: tā bija kampaņa par narkotiku tirdzniecību. ES vēlējās piedāvāt savādāku pieeju nekā ASV, kuras vairāk koncentrējās uz represīviem instrumentiem. Pirmkārt, pēc pašu Andu valstu lūguma tika panākta vienošanās Vispārējo preferenču sistēmu attiecināt arī uz Andu valstīm, piemērojot īpašu shēmu — “VPS — Narkotikas”, kas ļāva 90 % Andu valstīs ražotu produktu ievest ES bez muitas tarifu piemērošanas. Otrkārt, tika izveidots augsta līmeņa īpašs dialogs par narkotikām.

5.1.5

1993. gada līgumu drīz vien nomainīja jauns attiecību satvars, ko ES sāka veicināt 90. gadu vidū, kad tika parakstīti ceturtās paaudzes līgumi ar Mercosur, Čīli un Meksiku. Šie teksti tika izstrādāti kā pirmais solis virzībā uz tādiem asociācijas līgumiem, kuros būtu iekļauts brīvās tirdzniecības līgums. Andu Kopiena cerēja parakstīt līdzīgu vienošanos, bet ES uzskatīja, ka būtu labāk strādāt pakāpeniski, lai sasniegtu šo mērķi, sākot ar starpposma nolīgumu; ES priekšlikumu apstiprināja Otrajā ES — Latīņamerikas — Karību valstu sammitā, kas 2002. gada maijā notika Madridē.

5.2.1

2003. gada 15. decembrī tika parakstīts ES — Andu Kopienas politiskais dialogs un sadarbības līgums. Lai gan tas bija solis uz priekšu salīdzinājumā ar iepriekšējo līgumu, tas tomēr īsti neattaisnoja Andu valstu cerības (20). Viena no problēmām, ko Andu Kopienas valstīm radīja minētais modelis, bija tā, ka neuzlabojās pieeja ES tirgum. Tomēr minētais līgums ietver vienu svarīgu jaunu aspektu: politiskā dialoga institucionalizāciju. Tajā ir ietvertas arī jaunas divpusējās sadarbības jomas (migrācija, terorisms utt.) un palielināta pilsoniskās sabiedrības iesaiste (21).

5.3.1

Kā redzams zemāk minētajā tabulā, tirdzniecības attiecībās starp ES un Andu Kopienu zināmā mērā ir vērojama stagnācija. Kaut gan ES patlaban ir otrais lielākais Andu valstu tirdzniecības partneris, tās īpatsvars reģiona ārējā tirdzniecībā ir tikai 12-13 % salīdzinājumā ar ASV 40 %. Eksports no Andu valstīm uz ES samazinājās no 19 % no eksporta kopapjoma 1994. gadā līdz 12 % 2004. gadā. Kā piegādātājs ES veidoja 19 % Andu Kopienas importa 1994. gadā, salīdzinājumā ar 13 % 2004. gadā.

ES TIRDZNIECĪBA AR ANDU KOPIENU

5.3.2

ES ir lielākais tiešo investīciju avots Andu Kopienā, kaut gan ieguldījumu plūsmas ir konsekventi samazinājušās kopš 2000. gada, kad to apjoms bija vairāk nekā 3,3 miljardi USD, pretstatā 1 miljardam USD 2003. gadā.

5.3.3

Tirdzniecības attiecību perspektīvas ir neskaidras. Neizskatās, ka jaunā VPS, kas stājās spēkā 2006. gadā, būtu ievērojami palielinājusi ES tirgus pieejamību, kaut gan aptverto produktu skaits ir palielinājies. Tāpat sistēmas darbības paildzināšana līdz desmit gadiem nodrošina arī lielāku prognozējamību (kas varētu veicināt ieguldījumus). Šajā kontekstā asociācijas līgums palīdzētu izveidot ciešākus ekonomiskos sakarus starp ES un Andu Kopienu.

5.4.1

Neraugoties uz ievērojamu progresu, pastāv reāla iespēja, ka ES-Andu Kopienas attiecības varētu nobloķēties to pašreizējā stāvoklī — ar visai nozīmīgu sadarbību, taču stagnējošu ekonomisko sasaisti un politisko dialogu ar institucionālu satvaru bet bez kopīgas darba kārtības. Tādēļ, neraugoties uz esošajam grūtībām, EESK ierosina spert soļus ceļā uz asociācijas līgumu, kāds jau ir noslēgts ar Čīli un Meksiku un patlaban tiek pārrunāts ar Mercosur valstīm.

5.4.2

Šim līgumam būtu jāietver brīvās tirdzniecības līgums, plašāks politiskais dialogs un jaunas sadarbības iespējas. Tajā būtu arī jāiekļauj izvērstāka sociālā dimensija un plašākas iespējas sociālo dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības iesaistei.

5.4.3

Līgumā būtu iekļaujami arī tādi svarīgi aspekti kā konkurētspējas palielināšana, juridiskā noteiktība attiecībā uz ieguldījumiem un reāla Andu iekšējā tirgus attīstība, nodrošinot garantijas uzņēmējdarbībai.

5.4.4

Eiropas Savienība visbeidzot piekrita izskatīt šo iespēju Trešajā abu reģionu augstākā līmeņa sanāksmē Gvadalaharā (Meksikā) 2004. gada maijā, taču izvirzīja vairākus priekšnoteikumus (piemēram, jebkurā brīvās tirdzniecības līgumā jāņem vērā Dohas Attīstības programmas rezultāti un Andu reģionālā integrācija pietiekošā līmenī), ko kopīgi izvērtēs ES un Andu Kopiena.

5.5.1

Saskaņā ar pilntiesīgu partnerattiecību mērķi sarunvedējām pusēm jāpievēršas sociālo un darba pamattiesību, kā arī demokrātijas un cilvēktiesību monitoringam un jāizveido mehānismi šo tiesību nodrošināšanai, apliecinot savu apņēmību apkarot narkotiku kontrabandu un korupciju un apvienot ekonomikas izaugsmi ar tiesiskumu un sociālo kohēziju.

5.5.2

Nākotnes nolīgums jāorganizē tādējādi, lai tas atbilstu izvirzītajam politisko, ekonomisko un sociālo partnerattiecību mērķim. Tādēļ tajā ir jāiekļauj sociālā sadaļa, kas papildinātu un līdzsvarotu tirdzniecības attiecībām un politiskajam dialogam veltītās sadaļas.

5.5.3

Šajā sociālajā sadaļā jābūt iekļautām darbinieku un darba devēju tiesībām, balstoties uz iepriekš minētajiem kritērijiem, kā arī jābūt nepārprotamai norādei uz biedrošanās brīvību, sociālo dialogu un sociālajām konsultācijām (22).

5.5.4

Acīmredzamais konsekvences trūkums cilvēktiesību un preses un arodbiedrību brīvību nodrošināšanā dažās Latīņamerikas valstīs vēl jo vairāk pierāda nepieciešamību pēc lielāka ieguldījuma no ES puses.

5.5.5

Šajā nolīgumā būtu jānosaka pienākums līgumslēdzējām pusēm abos reģionos sekmēt sociālās tiesības, īstenojot tehniskās sadarbības un citas palīdzības programmas.

5.6.1

ES ir bijusi izteikta līdere attīstības sadarbības ar Andu valstīm jomā. Vairāk nekā viena trešdaļa ES sadarbības ar Latīņameriku ir attiecināma uz Andu Kopienu un tās dalībvalstīm. Bolīvija un Peru bija starp trim lielākajām ES oficiālās palīdzības saņēmējām laikposmā no 1994. līdz 2002. gadam.

5.6.2

Eiropas Komisija patlaban izstrādā jaunu apakšreģionālās sadarbības stratēģiju attiecībā uz Andu Kopienu un īpašu stratēģiju attiecībā uz katru no piecām Andu valstīm, lai noteiktu prioritātes un ievirzes saviem pasākumiem laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam.

5.6.3

Eiropas Komisijas Reģionālās stratēģijas dokumenta Andu Kopienai projekts (2007.-2013. g.) ir vērsts uz trim jomām — reģionālo integrāciju, sociālo kohēziju un cīņu pret narkotikām.

6.1

Šī atzinuma mērķis ir sniegt ES institūcijām pamatkritērijus sociālajai dimensijai un pilsoniskās sabiedrības iesaistei, kam, pēc EESK uzskata, jābūt par pamatu attiecībās ar Andu Kopienu, un ar to rūpīgi jāiepazīstas nākamajai asociācijas līguma sarunu komitejai.

6.2

Kaut gan nav agrāk pieņemtu EESK atzinumu vai rezolūciju par attiecībām ar Andu Kopienu, iepriekš minētie kritēriji varētu balstīties uz sekojošo:

6.3

Šajā kontekstā ir svarīgi paturēt prātā neseno aicinājumu no ES-Latīņamerikas-Karību jūras reģiona valstu pilsoniskās sabiedrības Trešās sanāksmes dalībnieku puses “lai nolīgumos ar ES būtu ietverta spēcīga sociālā dimensija, kā arī tiktu veicināta un pastiprināta organizēto pilsonisko sabiedrību pārstāvošu sabiedrisko organizāciju un konsultatīvo institūciju loma” un vēlreiz apliecināta “to apņēmība dot jaunu impulsu attiecībām starp reģionālām konsultatīvām institūcijām Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs, kā arī starp EESK un šīm institūcijām” (23).

6.4

Bez tam, ES un Andu Kopienas valstis ir pieņēmušas principus un vērtības, kas ietvertas SDO Konstitūcijā un tās galvenajos sociālajos dokumentos, piemēram, Deklarācijā par pamatprincipiem un tiesībām saistībā ar darbu (1998. g.), Trīspusējā deklarācijā par starptautiskiem uzņēmumiem un sociālo politiku (1977. g., grozīta 2000. g.) un Starptautiskās Darba konferences rezolūcijā par arodbiedrību tiesībām un to saistību ar pilsoniskajām brīvībām (1970. g.). Tās ir parakstījušas arī Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (1948. g.) un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (1976. g.).

6.5

EESK un Andu Konsultatīvajām padomēm būtu jāveido pīlāri šai Andu un Eiropas pilsoniskās sabiedrības kopdarbībai un līdzdalībai sarunās starp abiem reģioniem un iesaistei nākotnes konsultatīvajās un līdzdalības struktūrās, kas, pēc EESK uzskata, ir jāiedibina ar nākamo asociācijas līgumu.

6.6

Šīs trīs institūcijas ir veikušas pirmo svarīgo soli savu attiecību institucionalizēšanā, parakstot Iestāžu sadarbības plānu. Šis plāns uzlabos izpratnes kvalitāti starp EESK un Konsultatīvajām padomēm, lai stiprinātu un stabilizētu to savstarpējo sadarbību.

1.

atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību Andu Kopienas darbībā;

2.

veicināt pilsoniskās sabiedrības dialogu starp Andu Kopienu un Eiropas Savienību;

3.

sekmēt sociālās dimensijas iekļaušanu nākamajā asociācijas līgumā starp ES un Andu Kopienu;

4.

atbalstīt CCEA un CCLA iniciatīvu izstrādāt priekšlikumu Andu Ekonomikas un sociālo lietu padomes (AESP) izveidei;

5.

panākt plašāku Andu pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību, kas būtu līdzvērtīga EESK III grupas līdzdalībai;

6.

izveidot ciešākus ekonomiskos sakarus starp abiem reģioniem.

6.8

Abas Andu Konsultatīvās padomes ir izstrādājušas kopīgu priekšlikumu (24) Andu Kopienas institūcijām rosināt diskusijas, kuras būtu vērstas uz Andu Ekonomikas un sociālo lietu padomes izveidošanu maksimāli īsā laikā.

6.9

EESK atzinīgi novērtē šo iniciatīvu un vienprātību attiecībā uz to, un uzskata, ka Andu Ekonomikas un sociālo lietu padomes izveidošana pēc daudzpusējā modeļa, kur būtu pārstāvēti darba devēji, darba ņēmēji un dažādas organizētas pilsoniskās sabiedrības interešu grupas, atvieglotu tik nepieciešamās kopīgās konsultatīvās komitejas izveidošanu un atzīšanu ES un Andu Kopienas pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalībai nākamā asociācijas līguma institucionālajā satvarā.

6.10

2005. gada 3. martā Eiropas Komisija organizēja ievadkonferenci par ES-Andu Kopienas attiecību nākotni, kurā bija pārstāvētas daudzas sabiedriskās organizācijas un EESK. Līdz ar iespējamo sarunu uzsākšanu šādu pasākumu varētu atkārtot un izvērst, iekļaujot tajā arī esošās Andu pilsoniskās sabiedrības organizācijas (CCLA, CCEA, Andu darba grupas patērētāju un pamatiedzīvotāju jautājumos).

6.11

EESK uzskata, ka, lai attīstītu partnerattiecības starp abiem reģioniem, organizācijām, kuras pārstāv dažādus pilsoniskās sabiedrības sektorus ES un Andu reģionā, jāveicina divpusējās attiecības un kopīgi pasākumi, balstoties uz jau panākto progresu šī mērķa īstenošanā (25).

7.1

Kā jau norādīts EESK agrākajos atzinumos, noturīgāka demokrātiskā stabilitāte būs atkarīga no valsts institūciju nostiprināšanas un valsts un sabiedrības attiecībām, sociālās labklājības uzlabošanas, nevienlīdzības novēršanas, attīstības un ekonomiskās izaugsmes veicināšanas, agrāk atstumto sektoru sociālās integrācijas un platformu plašam vietējā, valstu un reģionālā līmeņa dialogam izveidošanas.

7.2

EESK uzskata, ka ES un Andu Kopienas kopīgo interešu labad būtu vēlams uzsākt sarunas (neatkarīgi no Dohas sarunu kārtas rezultātiem) par asociācijas līgumu starp abiem reģioniem, un aicina puses spert nepieciešamos soļus, lai sasniegtu šo mērķi.

7.3

EESK uzskata, ka šī līguma uzdevums ir ielikt pamatus pilnvērtīgām un līdzsvarotām partnerattiecībām, iekļaujot brīvās tirdzniecības zonu un nodrošinot dialogu politiskajos un ar sadarbību saistītajos aspektos. Šo partnerattiecību sociālajai dimensijai jābūt skaidri formulētai nākamā līguma tekstā, balstoties uz apņemšanos ievērot SDO konvencijas par pamattiesībām un citus šeit nosauktos dokumentus.

7.4

Ekonomiskajā aspektā šim līgumam vajadzētu:

7.5

Sociālajā aspektā šim līgumam būtu īpaši jāatbalsta un jāaizsargā:

7.6

Eiropas Savienībai būtu jābalstās uz šīm jau esošajām ievērojamām iestrādēm sadarbībā ar Andu valstīm kā galveno faktoru, lai uzlabotu nosacījumus šajās valstīs atbilstoši asociācijas līguma prasībām, saskaņā ar prioritāti, kas nesenajā Komisijas paziņojumā ir piešķirta sociālajai kohēzijai (26). EESK atbalsta priekšlikumu paplašināt Eiropas Investīciju bankas finansējumu Latīņamerikai tādējādi, lai šī finansējuma nozīmīga daļa tiktu novirzīta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šī un citu mērķu sasniegšanā noderīgs partneris varētu būt Andu Attīstības korporācija.

7.7

EESK arī aicina Komisiju rūpīgi izanalizēt Eiropas Parlamenta priekšlikumu izveidot abu reģionu solidaritātes fondu, kas būtu īpaši noderīgs Andu (un Centrālamerikas) valstīm. Komiteja uzskata arī, ka Ibero-Amerikas institucionālā programma MVU attīstībai (IBERPYME) kalpo kā labs piemērs uzņēmējdarbības veicināšanai un, ka šīs programmas gaitā gūtā pieredze būtu izmantojama līdzīgā ES un Andu Kopienas projektā.

7.8

Ņemot vērā Andu Kopienas grūtības to divdesmit projektu īstenošanā, kuri veido Integrēto sociālās attīstības plānu, tai būtu jāpiešķir Eiropas Komisijas tehnisks vai finansiāls atbalsts, īpaši ņemot vērā to, ka ES ministri ir atzinīgi novērtējuši šo Andu Kopienas plānu, atzīstot to par “ļoti noderīgu instrumentu sociālās kohēzijas veicināšanai Andu Kopienā” (27).

7.9

EESK uzsver CCLA un CCEA lēmumu izveidot Andu Ekonomikas un sociālo lietu padomi pēc Eiropas modeļa un to atbalstīs ar Iestāžu sadarbības plānā paredzētajiem pasākumiem.

7.10

EESK uzskata, ka būtu jāizveido kopīga komiteja EESK un Andu konsultatīvajām padomēm (kā arī attiecīgi EESK un Andu Ekonomikas un sociālo lietu padomei), un to varētu veikt pirms asociācijas līguma parakstīšanas saskaņā ar 2003. gada Politiskā un sociālā dialoga līgumu, kad tas būs ratificēts.

7.11

Eiropas Komisijai un Andu Kopienas Ģenerālsekretariātam sadarbībā ar EESK un Andu konsultatīvajām padomēm kopīgi jāveicina regulārs ES-Andu pilsoniskās sabiedrības forums, kurā abu reģionu sabiedriskās organizācijas un apvienības varētu skaidrot savu viedokli par ES-Andu Kopienas attiecībām.