[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 4.12.2006

COM(2006) 726 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

PAR EIROPAS KAIMIŅATTIECĪBU POLITIKAS NOSTIPRINĀŠANU

{SEC(2006) 1504}{SEC(2006) 1505}{SEC(2006) 1506}{SEC(2006) 1507}{SEC(2006) 1508}{SEC(2006) 1509}{SEC(2006) 1510}{SEC(2006) 1511}{SEC(2006) 1512}

1. IEVADS

Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) īstenošanas pirmajos astoņos mēnešos tika radīts būtisks pamats attiecību nostiprināšanai starp Eiropas Savienību un tās kaimiņvalstīm. Mums ir vienota politikas platforma, EKP rīcības plāni, saskaņā ar kuriem vienpadsmit mūsu partneri uzņemas konkrētas savstarpējas saistības un veido pastiprinātu un auglīgu dialogu ar gandrīz visiem partneriem. Ir izveidots arī jauns finanšu instruments, kas būtiski uzlabos mūsu palīdzības kvalitāti un nodrošinās vairāk līdzekļu mūsu partneru reformu atbalstam.

Eiropas kaimiņattiecību politikas priekšnoteikums ir ES vitāla ieinteresētība kaimiņvalstu lielākā ekonomiskajā attīstībā un stabilitātē un labākā pārvaldībā. Tā galvenokārt ir pašu valstu atbildība, bet ES var būtiski veicināt un atbalstīt to centienus veikt reformas. Tāpēc gan ES, gan tās kaimiņvalstu kopējās interesēs ir veidot daudz noturīgākas un dziļākas attiecības. EKP saglabā nošķirtību no ES paplašināšanās procesa, jo mūsu partneriem ciešāka sadarbība ar ES ir pilnībā iespējama, neizvirzot konkrētu pievienošanās perspektīvu, un – attiecībā uz kaimiņvalstīm Eiropā – neizdarot priekšlaicīgus secinājumus par to, kā turpmāk varētu veidoties to attiecības ar ES atbilstoši Līguma noteikumiem.

Lielākā daļa kaimiņvalstu šo pēdējo gadu laikā ir guvušas panākumus ekonomisku un politisku reformu īstenošanā; konkrēta informācija par jau gūtajiem panākumiem pirmo septiņu rīcības plānu īstenošanā ir atrodama šim paziņotajam pievienotajos progresa ziņojumos. Dažas partnervalstis ir padarījušas rīcības plānus par savu reformu vietējo stratēģiju pamatu, un arī starptautiskās finanšu iestādes (SFI) saskaņo ar tiem savus politikas virzienus.

Tomēr joprojām galvenās problēmas ir nabadzība un bezdarbs, neviendabīgi ekonomiskie rādītāji, korupcija un vāja pārvaldība. Kaimiņvalstu pilsoņiem, īpaši jauniešiem, bieži vien ir drūmas perspektīvas. „Iesaldēti konflikti” un nesenie notikumi Tuvajos Austrumos un Dienvidkaukāzā atgādina, ka mierīgas līdzāspastāvēšanas nosacījumi vēl ir jārada – gan starp dažām mūsu kaimiņvalstīm, gan ar citām vadošajām valstīm. Tās nav tikai mūsu kaimiņu problēmas. Tās rada ES tādus būtiskus ietekmes riskus kā nelegālā imigrācija, enerģijas neuzticamas piegādes, vides degradācija un terorisms.

Tādējādi ir kļuvis skaidrs, ka EKP var nostiprināt un tā ir jānostiprina, īpaši ņemot vērā milzīgās iespējamās izmaksas gadījumā, ja netiktu sniegts atbalsts mūsu kaimiņvalstīm to centienos īstenot reformas. ES ir jāsniedz interesants piedāvājums EKP partnervalstīm, piedāvājot tām labākas tirdzniecības un ieguldījumu perspektīvas, atvieglojot cilvēku savstarpējos kontaktus un likumīgus īstermiņa ceļojumus, aktīvāk risinot iesaldētus konfliktus un paverot plašākas iespējas izmantot finansējumu. ES ir jāpalīdz tām kaimiņvalstīm, kuras vēlas pārkārtoties, lai to paveiktu ātrāk, labāk un ar mazākām izmaksām iedzīvotājiem. Tai ir jānodrošina lielāks stimuls un jāpārliecina tās valstis, kuras vēl šaubās.

Šā paziņojuma galvenais arguments ir tāds, ka EKP ir neaizstājama un ir jau apliecinājusi savu vērtību, un ka ne mazāk svarīgi ir, lai ES turpinātu to attīstīt, nostiprinot EKP saistības. Tāpēc paziņojumā ir ietverti vairāki priekšlikumi būtiski uzlabot šīs politikas ietekmi.

2. priekšrocības un trūkumi

EKP ir šādas priekšrocības .

- Integrācija . Tā nodrošina vienotu un skaidru sistēmu, kurā ietvertas kaimiņattiecības kopumā un kas ir paredzēta, lai apspriestu un risinātu virkni jautājumu starp ES un katru partnervalsti. Piemēram, tādējādi daudz sarežģītāk kļūst pievērsties vienīgi ekonomiskiem jautājumiem, izslēdzot neērtos pārvaldības un cilvēktiesību jautājumus, un rīcības plānos ir paredzēta aktīva sadarbība brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, veicinot tiesiskumu.

- Kopīga atbildība . Šīs politikas darbības rīku – EKP rīcības plānu – pilnībā apspriež un saskaņo politiskā līmenī. Tas nav nekas tāds, ko uzspiež kāda no iesaistītajām pusēm, bet gan saskaņota programma kopīgam darbam.

- Konkrētība . Lai gan rīcības plāni ir plaši un vispārīgi, tie ir arī sīki izstrādāti. Īstenošanas pieredze rāda, ka tas atvieglo konkrētu, laika ziņā ierobežotu un mērāmu mērķu apspriešanu, saskaņošanu un īstenošanu.

- Līdzekļu labāka izmantošana . Turpmāk jaunais Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (EKPI) ļaus Kopienas partnervalstīm sniegto palīdzību nepārprotami pamatot ar politiku, ieskicējot arī jaunas sadarbības formas (pārrobežu sadarbība, TAIEX , sadraudzība) un palielinot resursus. Īpaši attiecībā uz tām EKPI valstīm, uz kurām līdz šim attiecās TACIS , EKPI iezīmēs būtiskus uzlabojumus ceļā no tehniskas palīdzības uz pilntiesīgu sadarbību.

Tomēr ir citas EKP jomas, kurās iespējami turpmāki panākumi. ES grib veicināt partnervalstīs ļoti plašu programmu, kur daudzas no politiskajām un ekonomiskajām izmaksām ir tūlītējas. Tomēr EKP iniciatīvu būtiska daļa – piemēram, attiecībā uz tirgus piekļuvi un integrāciju un citām ekonomiskajām priekšrocībām – nesīs augļus tikai vēlāk. Tas rada reālas grūtības partnervalstīm reformai nepieciešamā vietējā atbalsta veidošanā.

Jo īpaši tas sakāms par šādiem jautājumiem.

- Tirdzniecība un ekonomiskā integrācija . ES turpināja nostiprināt tirdzniecības attiecības ar EKP partneru lielāko daļu, tostarp atbalstot Ukrainas PTO uzņemšanas procesu un gatavojot apspriešanai dziļu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu, sagatavojot autonomu tirdzniecības preferenču piešķiršanu Moldovai un uzsākot sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu pagarināšanu ar Vidusjūras partnervalstīm saistībā ar to piemērošanu lauksaimniecībai un pakalpojumiem. Lai gūtu ekonomiskas un politiskas papildu priekšrocības, ir svarīgi piedāvāt visiem EKP partneriem – gan austrumos, gan dienvidos – dziļas tirdzniecības un ekonomiskās integrācijas ar ES skaidru perspektīvu un ietvert liberalizācijas piedāvājumos mūsu partneriem uzlabotu piekļuvi visām jomām, kurās tiem ir ekonomisks potenciāls un intereses. Piedāvājumos būtu jāietver produkti, kuri tiem ir vissvarīgākie.

- Mobilitāte un migrācija .

- Lai gan sadarbība ar EKP valstīm mobilitātes un migrācijas pārvaldīšanas jomā pieaug, EKP nav nodrošinājusi būtiskus panākumus partnervalstu iedzīvotāju pārvietošanās uz ES uzlabošanā.

- Īstermiņa vīzu (piemēram, uzņēmējiem, pētniekiem, studentiem, tūristiem vai pat oficiāliem ceļojumiem) saņemšanas procedūru ilgums un izmaksas ir ļoti uzkrītošs kavējošs faktors partnervalstīm un šķērslis daudzu EKP mērķu sasniegšanai.

- Reģionālie konflikti . Neraugoties uz dažiem konkrētiem panākumiem (piemēram, saistībā ar robežpārvaldi Moldovā un Palestīniešu teritorijās), EKP nav daudz sasniegusi iesaldētu vai atklātu konfliktu risināšanā reģionā. ES ir jābūt aktīvākai un jānodrošina lielāka klātbūtne reģionālu un daudzpusēju konfliktu risināšanas mehānismos un miera uzraudzības vai miera uzturēšanas centienos.

Tāpēc Komisija ir noteikusi vairākas jomas, kurās jānostiprina EKP, lai nodrošinātu tās panākumus. Visās šajās jomās tas prasīs papildu pūles ES, bet tās atsvērs politiskās priekšrocības.

3. Politikas nostiprināšana

Attīstība un reformas mūsu partnervalstīs galvenokārt ir to pašu interesēs, un tā ir šo valstu suverēna atbildība. Tomēr arī ES interesēs ir atbalstīt šos partneru centienus. Ir izveidoti daudzi no tam vajadzīgajiem instrumentiem. Citi ir turpmāk jānostiprina, kā izklāstīts turpmāk. Šajā darbā ES turpinās pielāgot savu atbalstu partneru vajadzībām un centieniem. Jo lielākus panākumus gūst kāda no partnervalstīm reformu īstenošanā, jo dziļākas var kļūt attiecības un jo lielāks atbalsts ir jāsniedz ES.

3.1. Ekonomiskā un tirdzniecības elementa pastiprināšana

Dziļāka ekonomiskā integrācija ar EKP partneriem būs visbūtiskākais priekšnoteikums politikas panākumiem un uzticamībai. Jau no paša sākuma svarīgs EKP priekšnoteikums bija, ka ekonomiskajai integrācijai ir jāsniedzas pāri preču un pakalpojumu brīvas tirdzniecības robežām, lai ietvertu jautājumus, kuri atrodas „otrpus robežai”. Ar tarifiem nesaistītu šķēršļu novēršana un pakāpeniska visaptverošas konverģences panākšana tirdzniecības un regulēšanas jomā (kā, piemēram, tehniskie normatīvi un standarti, sanitārie un fitosanitārie noteikumi, konkurences politika, uzņēmumu konkurētspēja, inovācija un rūpniecības politika, sadarbība pētniecībā, intelektuālā īpašuma tiesības, muitas pasākumi tirdzniecības atvieglošanai un administratīvie resursi izcelsmes noteikumu jomā, nodokļu labas pārvaldības jomā, uzņēmējdarbības noteikumu, publiskā iepirkuma un finanšu pakalpojumu jomā). EKP rīcības plāns ir solis šajā virzienā.

Brīvās tirdzniecības nolīgumi, kas galvenokārt attiecas uz rūpniecības precēm, jau bija noslēgti ar Vidusjūras partnervalstīm, un nesen tika uzsāktas sarunas par to paplašināšanu attiecībā uz lauksaimniecību un zivsaimniecību un par pakalpojumu un uzņēmējdarbības iekļaušanu. Laika gaitā EKP rīcības plānu īstenošana, īpaši regulēšanas jomās, sagatavos pamatu jaunas paaudzes „padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN)” noslēgšanai ar visām EKP partnervalstīm līdzīgi nolīgumam, kuru ES plāno apspriest ar Ukrainu.

Padziļinātam un visaptverošam BTN būtībā ir jāietver visa preču un pakalpojumu tirdzniecība starp ES un EKP partnervalstīm, ieskaitot tos produktus, kas ir īpaši svarīgi mūsu partneriem, un tajā ir jāietver juridiski saistoši noteikumi par tirdzniecības un ekonomiskās regulēšanas jautājumiem. Spēkā esošie Vidusjūras BTN ir attiecīgi jāpaplašina, lai ietvertu citas regulēšanas jomas. Šajā procesā integrēs tirdzniecības ilgtspējīguma ietekmes novērtēšanas rezultātus.

Minētie padziļinātie un visaptverošie BTN būs rūpīgi jāpielāgo un jāsakārto noteiktā secībā, ņemot vērā katras partnervalsts ekonomiskos apstākļus un attīstības pakāpi, tostarp vajadzības gadījumā noteiktu asimetrijas līmeni. Ņemot vērā to sarežģītību un vērienīgumu, padziļinātiem BTN ir vidēja termiņa, bet dažās EKP valstīs – pat ilgtermiņa mērķi. Pirms iesaistīšanās padziļinātos un visaptverošos BTN ES ir jāapsver partneru spējas īstenot un atbalstīt minētos nolīgumus, kā arī to mērķu līmenis. Valstis šajā virzienā ies pakāpeniski un atšķirīgos tempos, bet ir svarīgi tām visām nodrošināt vienādas perspektīvas. Galamērķis ir, lai mūsu partnervalstīs būtu kopīga normatīvā bāze un līdzīga tirgus piekļuves pakāpe. Lai sasniegtu šo mērķi un nostiprinātu to administratīvos resursus, partnervalstīm būs jāturpina centieni īstenot rīcības plānu iedaļas, kas attiecas uz tirdzniecību un regulējumu. Īpaša uzmanība tiks veltīta palīdzībai šajās jomās.

Vispirms tā varētu saglabāties kā divpusēja pieeja – divpusēji starp ES un katru partnervalsti – ņemot vērā lielās stāvokļa atšķirības partnervalstīs. Tas ļaus visvairāk attīstītām valstīm virzīties straujāk, citām valstīm tās nekavējot. Tomēr šī koncepcija pilnībā saskan ar ekonomiskas kopienas starp ES un tās EKP partneriem redzējumu ilgākā laika posmā. Tā elementus jau veido Vidusjūras reģionā, īstenojot Agadiras nolīgumu. Ilgākā laika posmā darbs pie plašākas kaimiņvalstu ekonomiskās kopienas veidošanas varētu ietvert tādus punktus kā kopīgu normatīvo bāzu piemērošana un uzlabota piekļuve preču un pakalpojumu tirgiem EKP partneru starpā, kā arī dažas atbilstošas iestāžu vienošanās, piemēram, strīdu risināšanas mehānismus.

Darbības. Tirdzniecība, ieguldījumi un ekonomiskā integrācija: „padziļināta un visaptveroša BTN” pieejas īstenošana attiecībā uz visiem EKP partneriem, tostarp „pārrobežu” elementiem, un tirdzniecības plūsmu starp partnervalstīm liberalizācija, vajadzības gadījumā piemērojot noteiktu asimetrijas pakāpi; pastiprināts atbalsts reformām un centieni uzlabot tirdzniecības un ekonomikas normatīvo vidi un ieguldījumu klimatu; pastiprināta ekonomiskā integrācija un sadarbība galvenajās jomās. |

- 3.2. Mobilitātes veicināšana un migrācijas pārvaldīšana

Jau no pirmajām Eiropas Kopienas pastāvēšanas dienām tirdzniecības un ieguldījumu veicināšanai, savstarpējas izpratnes veidošanai un ekonomisko, sociālo un kultūras saišu veidošanai būtiskas ir bijušas mūsu dalībvalstu iedzīvotāju iespējas ceļot Kopienā darījumu, izglītības nolūkā vai atpūtas braucienos. Personu mobilitāte ir ārkārtīgi svarīga arī visām EKP partnervalstīm. Eiropas Savienība nevar sekmēt visus Eiropas kaimiņattiecību politikas aspektus, ja iespējas legāli doties īslaicīgos ceļojumos ir tik ierobežotas kā pašlaik. Tomēr mūsu pašreizējā vīzu politika un prakse bieži rada reālas grūtības un šķēršļus legālai ceļošanai. Garas rindas pie ES konsulātiem ir labi pamanāma zīme, kas liecina par šķēršļiem ieceļošanai Eiropas Savienībā. Neatkarīgi no tā, vai īstermiņa vīzas pieprasa uzņēmējdarbības, izglītības vai tūrisma, zinātnes un pētniecības mērķiem, lai piedalītos pilsoniskas sabiedrības konferencēs vai pat oficiālās sanāksmēs valstu vai pašvaldību līmenī, iespēja tās saņemt pieņemamā laikā un par saprātīgu cenu būs rādītājs, kas liecina par Eiropas kaimiņattiecības politikas spēku.

Pastiprinātai EKP tāpēc būs vajadzīgs ļoti nopietns pārskats par to, kā vīzu izsniegšanas procedūras var padarīt par mazāku šķērsli likumīgai ceļošanai no kaimiņvalstīm uz ES (un pretējā virzienā). Šo jautājumu, protams, var risināt tikai saistībā ar plašāku tādu problēmu kopumu, kuras attiecas uz sadarbību nelegālās imigrācijas jomā, īpaši imigrācijas pa jūru, sadarbību cilvēku tirdzniecības un kontrabandas apkarošanā, robežu efektīvā pārvaldībā, atpakaļuzņemšanas nolīgumu jomā un nelegālo imigrantu nogādāšanā atpakaļ, un starptautiskas aizsardzības un patvēruma pieprasījumu atbilstošu apstrādi. Tomēr, ja mūsu partneri stingri apņemas strādāt pie šo nosacījumu izpildes, būtu jāspēj piedāvāt ļoti būtiskus uzlabojumus attiecībā uz vīzām – vienkāršākas un ātrākas vīzu izsniegšanas procedūras dažām konkrētām ceļojumu kategorijām, īpaši ceļojumiem uzņēmējdarbības mērķiem, oficiālā un izglītības nolūkā – laikā, kad mēs pastiprinām kopīgos centienus cīņā pret nelegālo imigrāciju.

Kā piemēru tam, ko iespējams sasniegt, 2006. gada oktobrī tika ierosināti vīzu un atpakaļuzņemšanas nolīgumu atvieglojumi ar Ukrainu, un tuvākajā laikā ir paredzams uzsākt sarunas par šādiem nolīgumiem ar Moldovu. Sarunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar Maroku ir gandrīz pabeigtas. Sarunas par vīzu izsniegšanas atvieglojumu nolīgumiem notiek saistībā ar sarunām par atpakaļuzņemšanas nolīgumiem; tās ir pielāgotas, reaģējot uz attiecīgo trešo valstu konkrētajām vajadzībām un nodrošina īstermiņa vīzu izsniegšanas procedūru vienkāršošanu noteiktām personu kategorijām.

Šajā sakarā ir svarīgi arī plašāka mēroga notikumi ES vīzu politikā, piemēram, sarunas starp dalībvalstīm par tādas Vīzu informācijas sistēmas izveidi, kura ietvertu vīzu pieprasītāju biometriskos datus un ļautu dalībvalstīm apmainīties ar vīzu informāciju. Turklāt Komisija ir ierosinājusi vairākus veidus sadarbībai starp dalībvalstīm, tostarp kopīgu vīzu pieteikumu centru izveidi, kas ļoti atvieglotu vīzu pieteikumu pieņemšanu EKP valstīs.

Ņemot vērā vajadzību pēc līdzsvarotas pieejas un pamatojoties uz dialogu par migrāciju un vīzu jautājumiem, kas paredzēts EKP rīcības plānos, Eiropas Savienībai, kad būs izpildīti atbilstošie priekšnoteikumi, jābūt gatavai uzsākt sarunas par atpakaļuzņemšanu un vīzu saņemšanas atvieglošanu ar visām kaimiņvalstīm, kurās ir spēkā rīcības plāns.

Darbības. Mobilitāte un migrācija. vīzu saņemšanas atvieglošana, šķēršļu likvidēšana likumīgiem ceļojumiem, piemēram, uzņēmējdarbības, izglītības, tūrisma un oficiāliem mērķiem; kompleksās pieejas ietvaros – labi pārvaldītas mobilitātes un migrācijas nodrošināšana, pievēršoties tādiem jautājumiem kā atpakaļuzņemšana, sadarbība cīņā pret nelikumīgu imigrāciju un reāla un efektīva robežu pārvaldība. |

- 3.3. Apmaiņas braucienu veicināšana

Atšķirībā no jautājuma par mobilitāti EKP ir jābūt „humānai”, un ES un kaimiņvalstu iedzīvotājiem ir jābūt vairāk iespēju savstarpēji sadarboties, vairāk uzzināt citam par cita sabiedrību un labāk izprast to kultūru. EKP nedrīkst būt jautājums, kas attiecas tikai uz amatpersonām un politiķiem. Cilvēkiem robežas abās pusēs jāspēj skaidri saskatīt ietekmi, ko dod stiprākas saiknes starp Eiropas Savienību un tās kaimiņvalstīm.

- EKP pamatelementam ir jābūt apmaiņai izglītības nolūkā un jauniešu apmaiņai tieši tādā pašā veidā, kā šī apmaiņa ir palīdzējusi veidot tiltus un pārvarēt aizspriedumus ES. Sadarbību starp augstskolām atbalstīs ar programmas TEMPUS palīdzību, bet Erasmus Mundus programmas ietvaros 2007. gadā uzsāks jaunu stipendiju shēmu EKP reģionam. Ir jāpastiprina politisks dialogs par augstāko izglītību, lai atbalstītu partnervalstu modernizācijas un reformu veikšanas centienus. Tiks pastiprināta paraugprakses izplatīšana šajā jomā un apmaiņa ar to. Šie instrumenti palīdzēs izveidot sadarbības zonu augstākās izglītības jomā un veicinās konverģenci ar ES politikas virzieniem, piemēram, ar Boloņas procesu, kurā piedalās daudzas EKP partnervalstis. Ir jāpastiprina palīdzība izglītības reformai, tostarp ar Eiropas Apmācības fonda atbalstu. Varētu paredzēt arī jaunu EKP programmu jaunu profesionāļu apmaiņas veicināšanai visās dzīves jomās, ieskaitot kultūru un mākslu, kā arī regulatoru apmaiņas veicināšanai. Dalībvalstīm būs nozīmīga loma šo darbību atbalstā.

- Pētnieku mobilitāte ir pieaugošās sadarbības starp ES un EKP valstīm būtiska sastāvdaļa un vairo izcilību. Zinātnieku apritei ir vajadzīga kopīga rīcība, lai veicinātu informētību par iespējām, ko sniedz mobilitātes stipendijas (piem., Marijas Kirī vārdā nosauktā stipendiju programma), pilnībā izmantojot pašreizējos informēšanas līdzekļus.

- Plašākā mērogā raugoties, pieredzes apmaiņa par pilsonisku sabiedrību ir jāpastiprina tā, lai tā sniegtos tālāk par kontaktiem starp valdībām un veidotu tiltus dažādās jomās, piemēram, kontaktus starp arodbiedrībām, reģionālajām un vietējām pašvaldībām (ieskaitot sadraudzības pilsētu programmas), veselības aprūpes personālu, NVO un kultūras grupām. Nozīmīga loma šajā jomā būs pārrobežu sadarbības programmām, ko finansēs saskaņā ar EKPI, bet būs vajadzīga arī plašāka apmaiņa ES mērogā. Liela daļa šīs apmaiņas pārsvarā būs ekonomiska un sociāla rakstura, bet svarīga būs arī kultūras apmaiņa un starpkultūru dialogs.

- Svarīgs šīs pilsoniskās sabiedrības apmaiņas konkrēts piemērs būs pastiprināti kontakti starp uzņēmumiem. Darba devēju organizācijas ES un EKP valstīs, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu darba devēju organizācijas, ir aktīvi jārosina veidot ciešākas saiknes un nodot pieredzi.

- Pilsoniskas sabiedrības līdzdalībai EKP ir jāsniedzas tālāk par apmaiņu un sadarbības programmām. Mums ir jāmudina partnervalstu valdības, lai tās ļautu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem kā ieinteresētām personām atbilstoši piedalīties reformu procesā – tiesību aktu sagatavošanā, to īstenošanas uzraudzībā un ar EKP saistītu valsts un reģionālo iniciatīvu attīstīšanā. Valstu līmenī vai plašākā reģionālā mērogā uzticības gaisotni palīdzēs veidot valdības/pilsoniskas sabiedrības semināri par reformu mērķiem.

- Arī pamanāmībai būs svarīga loma EKP nostiprināšanā, padarot to nozīmīgu ES un partnervalstu iedzīvotājiem. Komisija jau ir izstrādājusi EKP informācijas un saziņas stratēģiju. Arī dalībvalstīm to informācijas pasākumos – gan ārējos, gan iekšējos – ir jāatspoguļo EKP mērķi un panākumi.

EKP humānā dimensija ir vienlīdz lielā mērā kā Kopienas, tā arī dalībvalstu jautājums. Šo elementu integrēšana divpusējās programmās un informācijas un paraugprakses apmaiņa par iedzīvotāju sadarbības pasākumiem nostiprinās ES kā vienota veselu tēlu partnervalstīs. Lai palīdzētu uzlabot šo centienu pamanāmību visā ES, Komisija plāno izveidot „vienas pieturvietas tīmekļa vietni”, kurā būtu saiknes uz dalībvalstu tīmekļa vietnēm, lai atvieglotu piekļuvi informācijai par apmaiņas programmām Eiropas Savienībā.

Darbības. Indivīdu apmaiņas braucieni: apmaiņa izglītības, kultūras un pētniecības nolūkā un jauniešu apmaiņa; pilsoniskās sabiedrības pārstāvju apmaiņa un pilsoniskās sabiedrības aktīva līdzdalība EKP; apmaiņa starp reģionālajām un vietējām pašvaldībām; topošo regulatoru apmācība; kontakti starp uzņēmumiem; pamanāmība un informēšanas pasākumi. |

- 3.4. EKP tematiskās dimensijas veidošana

Līdz šim EKP lielākoties bija divpusēja – starp ES un katru partnervalsti. Tas ir būtiski sakarā ar lielajām atšķirībām starp partnervalstīm to politiskā un ekonomiskā stāvokļa, vajadzību un centienu ziņā. Šādai diferenciācijai arī turpmāk ir jābūt politikas pamatā.

Tomēr pastāv daudzi vairākas jomas aptveroši jautājumi – gan dienvidos, gan austrumos – kuros ES un tās EKP partneriem ir kopīgas intereses un bažas un kurus var risināt daudzpusējā kontekstā. Tādās jomās kā enerģētika, transports, vide, lauku attīstība, informācijas sabiedrība, pētniecības sadarbība, sabiedrības veselība, finanšu pakalpojumi, robežu pārvaldība, migrācija vai jūrlietas, problēmas pēc sava rakstura nav tikai divpusējas, un risinājumu var panākt, tās kopīgi apspriežot, rīkojoties un ES sadarbojoties ar visām vai ar lielāko daļu no EKP partnervalstīm. Šīs jomas ir nozīmīgas noturīgai izaugsmei, labklājībai, stabilitātei un drošībai.

Būtu jāizpēta un padziļināti jāapspriež šādu EKP mēroga tēmu saraksts. Tāpat arī ir turpmāk jāapsver, kā risināt šos jautājumus. Dažus var atrisināt, izmantojot salīdzinoši brīvas metodes, piemēram, ad hoc vai regulārākas ministriju vai ekspertu līmeņa sanāksmes. Citus būtu labāk risināt vairāk institucionalizētā vai integrētā veidā. Jāpievērš uzmanība daudzpusēju nolīgumu un procesu – jau esošo vai jaunu – efektīvai īstenošanai. Steidzami jāapsver daudzpusēji nolīgumi starp ES un EKP partnervalstīm dažās galvenajās nozarēs; acīmredzamākie piemēri tam ir enerģētika (Enerģijas Kopienas līguma paplašināšana), transports (aviācijas horizontālie/globālie nolīgumi). Jāapsver arī tīklu paplašināšana, nodrošinot to sadarbspēju ar ES sistēmām.

Vēl viens būtisks EKP elements ir iespēja EKP partnervalstīm piedalīties dažu Kopienas aģentūru darbā un programmās. Klāt pievienotajā paziņojumā par šo tēmu[1] Komisija ierosina vispārēju pieeju šiem jautājumiem.

Darbības. Tematiskie aspekti: pastiprināts daudzpusējs un divpusējs dialogs ar EKP partnervalstīm galvenajās nozarēs; papildu daudzpusēju nolīgumu apsvēršana enerģētikas un transporta jomā un spēkā esošo nolīgumu nostiprināšana; darbs pie ES transporta un enerģijas tīklu paplašināšanas, lai ietvertu kaimiņvalstis, kā arī pie sadarbspējas; kaimiņvalstu līdzdalība attiecīgās Kopienas aģentūrās un programmās. |

- 3.5. Politiskās sadarbības nostiprināšana

Ja EKP nevar dot ieguldījumu konfliktu risināšanā reģionā, tā nebūs sasniegusi vienu no saviem galvenajiem mērķiem. Minētie konflikti var apdraudēt pašas ES drošību – gan radot eskalācijas risku un bēgļu pieplūdumu, gan pārtraucot energoapgādi un pārraujot tirdzniecības un transporta ceļus, gan izplatoties terorismam un organizētai noziedzībai, tostarp cilvēku, narkotiku un ieroču tirdzniecībai. Eiropas Savienība dod milzīgu ieguldījumu palīdzības sniegšanā bēgļiem un pārvietotajām personām, kaut arī būtu daudz labāk, ja šos resursus varētu izmantot ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. Tāpat arī visu iesaistīto pušu interesēs ir jāiesaista Krievija ciešākā sadarbībā, lai novērstu konfliktus un veicinātu stabilitāti visā Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā.

Moldovā un Dienvidkaukāzā, Palestīniešu teritorijās, Tuvajos Austrumos plašākā izpratnē un Rietumsahārā – visos šajos reģionos Eiropas Savienības kaimiņvalstis daudzus gadus ir cietušas no šādu konfliktu sekām. EKP nekad nevarēs aizstāt reģionālos vai daudzpusējos centienus, ko īsteno šo jautājumu risināšanai. Tomēr ES ir jābūt gatavai uzņemties aktīvāku lomu, pilnībā iesaistoties minētajos centienos (kā tas bija „četrinieka” gadījumā), vai arī katrā konkrētā gadījumā piedaloties civilā vai militārā uzraudzībā vai miera uzturēšanas operācijās. Šajā sakarā nozīmīga loma ir arī robežu pārvaldības operācijām, par ko liecina, piemēram, ES robežpārvaldības misija uz Moldovas robežas un spēku izvietošana Rafā. Komisija ir gatava sadarbībā ar Padomes sekretariātu izstrādāt turpmākus priekšlikumus konfliktu risināšanas jomā. Arī jaunais stabilitātes instruments nodrošinās iespējas pastiprināt ES iesaistīšanos šajās jomās.

EKP arī var nodrošināt līdzekļus dialoga pastiprināšanai apvienojumā ar konkrētu atbalstu reformām un attīstībai, kas var dot patstāvīgu ilgāka termiņa ieguldījumu šo jautājumu risināšanā. Šajā sakarā būtisku ieguldījumu var dot pastiprināta reģionālā sadarbība (3,6. punkts turpmāk tekstā). Turklāt ir vairāki pasākumi, ar kuru palīdzību var ievērojami nostiprināt EKP politisko dimensiju.

- Dienvidu partneriem varētu piedāvāt arī iespēju katrā atsevišķā gadījumā veikt saskaņošanu ar KĀDP deklarācijām (to jau piedāvā EKP austrumu kaimiņiem).

- EKP partnerus varētu uzaicināt (arī katrā konkrētā gadījumā) uz instruktāžas un koordinācijas sanāksmēm, kuras organizē ES tādos starptautiskos forumos kā ANO, Eiropas Padome un EDSO.

- Kalpojot tūlītējam praktiskam mērķim uzsākt pastiprināto EKP, ko ierosina šajā paziņojumā, 2007. gadā varētu notikt neformāla augsta līmeņa tikšanās, kurā piedalītos visas EKP partnervalstis, kurās ir spēkā rīcības plāns.

- Varētu pastiprināt arī parlamentāro sadarbību – starp Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem vai arī, izmantojot Eiropas politisko fondu darbību.

- Eiropas Savienības klātbūtni reģionā varētu pastiprināt arī, nostiprinot EK un dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības EKP valstīs. Pēc iespējas ātrākā laikā visās EKP valstīs ir jāatver pilnībā nokomplektētas Komisijas delegācijas.

Darbības. Politiskā sadarbība: ES aktīvāka loma reģionālu vai daudzpusēju konfliktu risināšanas centienos, vajadzības gadījumā arī līdzdalība civilās un militārās miera uzturēšanas misijās; iespējas piedāvāšana visiem EKP partneriem veikt saskaņošanu ar KĀDP deklarācijām; neformāla augsta līmeņa tikšanās 2007. gadā; pastiprināta parlamentārā sadarbība; ES diplomātiskās klātbūtnes pastiprināšana visās EKP partnervalstīs. |

- 3.6. Reģionālās sadarbības pastiprināšana

Arī Melnās jūras reģionā, kur Moldova, Ukraina un Dienvidkaukāza valstis apvienojas ar ES un ar Krieviju un Turciju, EKP piedāvā plašas iespējas dialogam un sadarbībai reģionālā līmenī. No 2007. gada janvāra, kad Melnā jūra kļūs par vienu no Eiropas Savienības robežām, pastiprināta reģionālā nostāja kļūs par mūsu kaimiņattiecību politikas būtisku sastāvdaļu. Īstenojot sadarbību reģionālā līmenī ar Melnās jūras reģiona partnervalstīm (saskaņā ar EKP vai atbilstoši stratēģiskajai partnerībai attiecībās ar Krieviju un ar Turciju kā ar kandidātvalsti), ES ir jābūt visietverošai neatkarīgi no tās divpusējo attiecību konteksta ar šīm valstīm. Konkrētus nozaru jautājumus var risināt ar attiecīgu iniciatīvu starpniecību, piemēram, savstarpēji izdevīgu sadarbību, kas balstīta uz politisku dialogu, vai, izmantojot tādus forumus kā Starptautiskā komisija Melnās jūras aizsardzībai.

Pastiprināta sadarbība Melnās jūras reģionā – „Melnās jūras sinerģija” – arī var palīdzēt sagatavot pamatu ieilgušu reģionālo konfliktu pārvarēšanai. Melnās jūras ekonomiskās sadarbības organizācija (MJESO) nodrošina noderīgu platformu mūsu dialogam un sadarbībai ar visu reģionu. Komisija pašlaik pēta iespējas izveidot ciešākus kontaktus ar MJESO, tostarp novērotāja statusā. Papildus šiem ciešākajiem kontaktiem un, pamatojoties uz tiem, būtu lietderīgi veidot regulāru dialogu ar MJESO ārlietu ministriju līmenī, kas palīdzētu īstenot un turpmāk attīstīt Eiropas Savienības Melnās jūras reģionālo politiku. Līdztekus šīm MJESO sanāksmēm būtu lietderīgi tikties ar ES un EKP Austrumeiropas valstu ministriem, lai veidotu politisku dialogu un apspriestu jautājumus, kas saistīti ar EKP. Komisija turpmāk plāno pievērsties jautājumam par pastiprinātu Melnās jūras reģiona dialogu atsevišķā paziņojumā nākamajā gadā. „Melnās jūras sinerģijā” ir jāņem vērā citas reģionālās iniciatīvas, piemēram, Baku iniciatīva transporta un enerģētikas jomā.

Vidusjūras reģionā EKP sniedz jaunu un būtisku papildinājumu ilgstošajam reģionālajam dialogam un integrācijai, ko īsteno saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecībām. Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecības ļāva ES un tās dienvidu kaimiņiem reģionālā līmenī radīt dialoga un sadarbības tiltus politiskā, ekonomiskā, komerciālā, sociālā un kultūras jomā. Piecu gadu darba programma, kuru saskaņoja Barselonas augstākā līmeņa sanāksmē 2005. gadā, jau ir noteikusi skaidru ceļu uz pastiprinātu reģionālo sadarbību turpmākajos gados.

Pamatojoties uz Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecībām un uz Asociācijas nolīgumu, kas tagad noslēgts ar lielāko daļu Vidusjūras partnervalstu, EKP radīja reālu iespēju nostiprināt mūsu attiecības ar Vidusjūras partneriem, pilnībā atzīstot partnervalstu atšķirīgos apstākļus un intereses. Kopīgi saskaņotās saistības īstenot reformas, kas izklāstītas visos piecos rīcības plānos, kuri šobrīd ir spēkā (Izraēla, Jordānija, Maroka, Palestīniešu pašpārvalde, Tunisija), jau ir nesušas augļus, kā norādīts attiecīgajos progresa ziņojumos. Īpaši šajos rīcības plānos ir noteiktas nepārprotami kopīgās prioritātes; pateicoties tiem, bija iespējams vienotā dialogā integrēt dažādus jautājumus un gūt reālus panākumus pat riska jomās. Tā kā pašlaik tiek pabeigts darbs pie rīcības plāniem ar Ēģipti un Libānu, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecību divpusējais aspekts būs līdzvērtīgs reģionālajam aspektam. Turklāt ekonomisko reformu un ilgtspējīgas izaugsmes atbalstam Vidusjūras reģionā var meklēt sinerģijas ar citām ekonomiskajām zonām, piemēram, ar Persijas līča sadarbības padomi, kur šim mērķim var kopīgi mobilizēt resursus un ieguldījumus.

Gan Vidusjūras, gan Melnās jūras reģionā ļoti svarīga būs lielāka elastība, ko piedāvā jaunie sadarbības instrumenti. Piemēram, pārrobežu sadarbības jaunās programmas, ko veido saskaņā ar EKPI, pirmo reizi piedāvās reālu iespēju veicināt sadarbību šo jūru abās pusēs starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām iedzīvotāju līmenī un pievērsties kopīgi risināmiem jautājumiem – piemēram, tādiem kā vide, transports un sakari, kuģošanas drošība, jūras vide, ekonomikas reģionālā attīstība, tūrisms un sociālā un kultūras apmaiņa.

Mums arī ir jāskatās tālāk par Eiropas Savienības tuvākajām kaimiņvalstīm, lai sadarbotos ar „mūsu kaimiņu kaimiņiem”. Piemēram, Vidusāzijā vai Persijas līcī ar jauno instrumentu palīdzību (gan EKPI, gan ASI) būs iespējams finansēt reģionālās sadarbības pasākumus, tostarp abu reģionu valstīs, kas varētu būt īpaši svarīgi tādās nozarēs kā enerģētika, transports, vides un pētniecības politika. Plašākā mērogā būtu iespējams piesaistīt privātus un valsts ieguldījumus un finansējumu, lai atbalstītu mūsu tuvāko kaimiņu attīstības un modernizācijas vajadzības. Līdzīgi apsvērumi saistībā ar ES un Āfrikas stratēģiju attiecas uz valstīm, kuras atrodas ārpus Ziemeļāfrikas EKP, kur ļoti lielu interesi radīs plašākas reģionālās sadarbības programmas un sadarbība tādās jomās kā migrācija, infrastruktūra, enerģētika un miers un drošība. Raugoties pāri minētajiem reģionālās sadarbības pasākumiem, atsaucoties uz tās izteikto ieinteresētību, būtu apsverama salīdzināmas programmas veidošanai dialogam ar Kazahstānu un saistībā ar reformām šajā valstī. Nākamais politikas dokuments būs veltīts Vidusāzijai.

Darbības. Reģionālā sadarbība: Melnās jūras reģiona sinerģija, tostarp ārlietu ministru dialogs un pastiprināta sadarbība ar MJESO, ņemot vērā pašreizējo reģionālo sadarbību, piemēram, Baku iniciatīvu transporta un enerģētikas jomā; Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbības pilnīga īstenošana; pastiprināta sadarbība ar „mūsu kaimiņu kaimiņiem”, piemēram, enerģētikas un transporta jomā un cīņā pret nelegālo imigrāciju. |

- 3.7. Finansiālās sadarbības pastiprināšana

No 2007. gada sadarbību ar kaimiņvalstīm finansēs saskaņā ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentu (EKPI), kā arī ar Eiropas Investīciju bankas kreditēšanas jaunajām pilnvarām. Abi instrumenti būs ievērojams uzlabojums. Piemēram, EKPI būs daudz elastīgāks nekā iepriekšējie instrumenti (īpaši salīdzinājumā ar TACIS ) un nozīmēs lielākus resursus nekā tie, kas bija pieejami iepriekš (palielinājums par aptuveni 32% nemainīgās cenās, salīdzinot laika posmu no 2007. līdz 2013. gadam ar laika posmu no 2000. līdz 2006. gadam). EKP partnervalstīm būs pieejami arī citi jauni sadarbības instrumenti (cilvēktiesību, kodoldrošības, kā arī tematiskās programmas). EIB jaunajām pilnvarām būtu jānodrošina lielāks atbalsts Austrumeiropai un Dienvidkaukāzam, lai gan šis atbalsts varētu būt ievērojami mazāks, nekā sākotnēji bija ierosinājusi Komisija.

Neraugoties uz EKP mērķi pievērsties visaptverošai reformu programmai, finansējums, kas pieejams EKP reformu programmas atbalstam, joprojām būs salīdzinoši pieticīgs. Arī privāto ieguldījumu plūsmas uz reģiona valstu lielāko daļu joprojām ir neapmierinoši mazas, tāpat kā iespējas no tām finansēt kritiskas infrastruktūras.

Tāpēc ir svarīgi maksimāli palielināt ES finansējuma ietekmi un tā izmantošanu, īstenojot novatoriskāku pieeju atbalstāmo pasākumu veidiem, meklējot sinerģijas starp EKPI un citiem ES fondiem, kā arī ar dalībvalstīm un to finansēšanas iestādēm, ar SFI un citiem līdzekļu piešķīrējiem.

Lai atalgotu par panākumiem reformu īstenošanā un izmantotu finansiālo palīdzību, kas ir pieejama no SFI un citiem līdzekļu piešķīrējiem, Komisija plāno ieviest divus jaunus, novatoriskus finansēšanas mehānismus, EKPI finansējuma ievērojamu daļu rezervējot pārvaldības un ieguldījumu programmām. Sīki izstrādātus priekšlikumus iesniegs plānošanas procesā, bet principā laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam Komisija plāno rezervēt šādas summas.

- Summu 300 miljonu euro apmērā (vidēji aptuveni 43 miljonus euro gadā) rezervēs pārvaldības programmai, kas paredzēta, lai sniegtu atbalstu papildus parastajām valstu apropriācijām, lai atzītu un atbalstītu to partnervalstu darbu, kuras ir guvušas vislielākos panākumus, īstenojot saskaņotās reformu programmas, kuras izklāstītas to rīcības plānos. Atbilstoši rīcības plānā paredzēto (plaši definēto) pārvaldības aspektu īstenošanas progresa novērtējumam šo finansējumu dara pieejamu, lai papildinātu valsts piešķīrumus reformu programmas galveno elementu atbalstam; tas ļaus valdībām, kuras atbalsta reformas, nostiprināt vietējos vēlēšanu apgabalus reformu veikšanai.

- Summu 700 miljonu euro apmērā (vidēji aptuveni 100 miljonus euro gadā) rezervēs Ieguldījumu fondam kaimiņattiecībām, pamatojoties uz FEMIP [2], ko izmantos, lai atbalstītu SFI aizdevumus EKP partnervalstīs. Šis fonds sniegs dotāciju atbalstu aizdevumu operācijām, ko veic tādas iestādes kā EIB (saistībā ar tās ārējo aizdevumu jaunajām pilnvarām), ERAB un, iespējams, dalībvalstu attīstības finanšu iestādes atbilstoši noteiktajām ES prioritātēm. Tiek lēsts, ka minētais fonds varētu izmantot pat četras līdz piecas reizes lielāku subsīdiju finansējumu nekā summa, kas tam paredzēta koncesiju aizdevumiem ieguldījumu projektiem EKP partnervalstīs prioritārajās nozarēs, kā noteikts rīcības plānos. Lai atspoguļotu Eiropas Savienības politisko atbalstu pastiprinātai EKP, ļoti vēlams būs dalībvalstu konkrēts atbalsts, tām pievienojot dotāciju finansējumu EK ieguldījumam fondā. Ja dalībvalstīm būtu jādod ieguldījums, kas atbilst EK sniegtajam, programma varētu piesaistīt ļoti lielas koncesiju aizdevumu summas. Minētā ieguldījumu fonda pārvaldīšanā piedalītos visi ieguldītāji atbilstoši to devumam un to politikas saskaņotības pakāpei ar EKP reģionu. Pateicoties koordinācijai starp Ieguldījumu fondu kaimiņattiecībām un ES infrastruktūras ieguldījumu fondu Āfrikai, būs iespējama saskaņotība un sinerģija.

Turpinot centienus pastiprināt koordināciju starp ES līdzekļu piešķīrējiem kā grupu, dalībvalstīm arvien vairāk jāsaskaņo to sadarbības programmas attiecībā uz noteiktajām prioritātēm un reformu programmas, kuras ietvertas EKP rīcības plānos. Jānodrošina arī pastāvīga saskaņošana ar Pasaules bankas pasākumiem.

Darbības. Finansiālā sadarbība: nepietiekamu resursu ietekmes un izmantošanas palielināšana; pārvaldības programma; Ieguldījumu fonds kaimiņattiecībām; dalībvalstu un ES palīdzības uzlabota koordinācija. |

- 4. SECINĀJUMI

Panākumi, kas gūti divos gados kopš EKP darbības uzsākšanas, apliecināja šīs ilgtermiņa politikas lielās iespējas. Tagad mums šīs iespējas ir jāpārvērš realitātē, paaugstinot šīs politikas uzticamību un palielinot tās ietekmi.

EKP ir nošķirta no ES paplašināšanās procesa. EKP Eiropas partneriem šī politika nekādā veidā neietekmē to turpmāko attiecību veidošanos ar ES atbilstoši Līguma noteikumiem. Neatkarīgi no šādas perspektīvas mums ir jāstrādā pie saskaņoto reformu programmu sekmīgas īstenošanas, lai visus mūsu kaimiņus tuvinātu Eiropas Savienībai.

Lai atbalstītu savus kaimiņus stingru un dārgu reformu programmu īstenošanā, mums ir jāspēj sniegt pievilcīgāku piedāvājumu. Mēs varam paveikt vairāk ekonomiskā un komerciālā jomā, vīzu izsniegšanas atvieglošanā un migrācijas pārvaldīšanā, kontaktu veidošanā starp iedzīvotājiem un starp administratoriem un regulatoriem. Varam darīt vairāk politiskās un reģionālās sadarbības un arī finansiālās sadarbības jomā. Dažas no šīm darbībām būs saistītas ar noteiktām izmaksām, bet šīs izmaksas nav pārmērīgas, un katrā ziņā tās ir mazākas par izmaksām, ko rada bezdarbība.

Šā mērķa sasniegšanā noteikta loma būs dalībvalstīm – šeit ierosinātie uzlabojumi prasīs gan pilnīgu politisku apņēmību, gan arī atbilstošu ekonomisku un finansiālu saistību uzņemšanos. Komisija arī veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka EKP apsvērumi tiktu integrēti tās darba visos aspektos. Komisija vēlas turpmāk paspriest šīs idejas ar Padomi un Parlamentu. Tajā pašā laikā būs svarīgi īstenot atklātu dialogu ar mūsu partnervalstīm, lai pastiprinātu savstarpējo atbildību par EKP. Komisija šajā sakarā 2007. gadā plāno organizēt augsta līmeņa konferenci.

Kā norādīts progresa ziņojumos, mūsu partnervalstis ir apstiprinājušas savas saistības, pieņemot un sākotnēji īstenojot EKP visaptverošos rīcības plānus. Lai Eiropas Savienība varētu šīs valstis pienācīgi atbalstīt to reformu procesā, stimulēt panākumus un atalgot par tiem, noteikti būs jānodrošina, ka EKP iespējas atbilst tās realitātei. Iepriekš izklāstītajos priekšlikumos ir ietverts noturīgs piedāvājums mūsu EKP partnervalstīm, kurš nepārprotami atbilst Eiropas Savienības interesēm.

[1] Kā sīki izklāstīts Komisijas līdzteku paziņojumā „Vispārēja pieeja, lai dotu iespēju EKP partnervalstīm piedalīties Kopienas aģentūru darbā un Kopienas programmās”, COM(2006)xx, 2006. gada 29. novembris.

[2] Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ieguldījumu un partnerības mehānisms.