[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 8.11.2006

COM(2006) 666 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Programmas Kultūra 2000 otrais ārējais starpposma novērtēšanas ziņojums

KOMISIJAS ZIŅOJ UMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Programmas Kultūra 2000 otrais ārējais starpposma novērtēšanas ziņojums

SATURA RĀDĪTĀJS

1. Ievads 4

2. Ārējās novērtēšanas kopējā aina 4

3. Ārējais novērtējums 4

3.1. Izvērtēšanas grafiks 4

3.2. Metodika 4

3.3. Vērtētāja secinājumi 5

3.3.1. Finansiālie aspekti 5

3.3.2. Gadskārtējās kultūras nozaru prioritātes 5

3.3.3. Eiropas pievienotā vērtība 5

3.3.4. Atbilstība. 6

3.3.5. Efektivitāte un ietekme 6

3.3.6. Efektivitāte un rentabilitāte 6

3.3.7. Lietderība, pievienotā vērtība un noturība 7

4. Ārējā vērtējuma galvenie ieteikumi un Komisijas piezīmes 7

5. Komisijas secinājumi 9

KOPSAVILKUMS

Kultūra 2000 ir galvenais Eiropas Savienības finansēšanas un programmu plānošanas instruments kultūras sadarbības jomā 2000.–2006. gadā, un tās budžets ir apmēram 236 miljoni EUR.

Šā ziņojuma pamatā ir neatkarīgu konsultantu veiktais programmas otrais ārējais starpposma novērtēšanas ziņojums. Tajā sniegti konsultantu galvenie secinājumi un ieteikumi, kā arī Komisijas viedoklis par tiem.

Vērtētājs secina, ka programma ir sasniegusi savus mērķus un devusi piemērotu mehānismu kultūras sadarbības sākotnējo un pašreizējo vajadzību risināšanai Eiropā. Tas arī apliecina, ka vajag programmu, kas īpaši risinātu kultūras jomas jautājumus, nevis kultūra jāiekļauj citās programmās.

Pēc vērtētāja domām Kultūra 2000 tieši novērš trūkumus Eiropas starptautiskajā sadarbībā un rada būtiski jaunu sadarbību, veidojot jaunas vai stiprinot esošās saites starp Eiropas kultūras darbiniekiem.

Tas norāda uz vairākiem to organizāciju ieguvumiem, kuras piedalās programmā Kultūra 2000: Eiropas līmeņa pieredzes iegūšana kultūras jomā; profesionālisma paaugstināšana, uzlabojot vadības prasmi; organizācijas un personisko spēju palielināšanās; dialoga pastiprināšanās starp kultūras darbiniekiem. Vērts atzīmēt, ka dalībnieki pārstāvēja visplašāko māksliniecisko spektru un nāca no dažādu veidu un lielumu organizācijām, un pusei no atbalsta saņēmējiem bija mazāk nekā 10 darbinieki.

Pēc vērtētāja domām šie sasniegumi un programmas Eiropas dimensija ir stiprinājuši kultūras saites starp valstīm, uzlabojuši Eiropas identitātes uztveri un jauno dalībvalstu integrāciju.

Piemēram, puse no atbildējušajiem bez programmas Kultūra 2000 pat nebūtu izstrādājuši sava projekta uzmetumu. Tātad programma bijusi nozīmīgs ideju katalizators.

Sasniegta arī augsta noturība. Gandrīz divas trešdaļas aptaujā atbildējušo norādīja, ka viņi uzturēs saikni ar atrastajiem partneriem. Tāpat divas trešdaļas atbildējušo norādīja, ka viņi turpinās iesākto darbu pēc sava projekta beigām.

Visbeidzot vērtētājs deva dažus ieteikumus, no kuriem lielākā daļa jau ir daļēji vai pilnīgi īstenoti vai tiks iekļauti jaunajā kultūras programmā[1], kas nāks programmas Kultūra 2000 vietā no 2007. gada. Tas īpaši attiecas uz ieteikumiem, ka vajadzīgs labāk apzināties un veicināt projekta sasniegumus, izmantojot aktīvas izplatīšanas stratēģiju, tā palielinot gan programmas, gan tās finansēto projektu pamanāmību. Tikai izmantojot augsti efektīvus izplatīšanas mehānismus, programmas atbalstu var labāk sadalīt un attīstīt, īpaši tādēļ, ka Kultūra 2000 sava salīdzinoši mazā budžeta dēļ nav paredzēta kā liela apjoma programma.

1. IEVADS

ŠIS ZIņOJUMS TIEK IESNIEGTS ATBILSTOšI LēMUMA 626/2004/EK [2] piektajam apsvērumam, kas programmas Kultūra 2000 darbību pagarina uz 2005. un 2006. gadu. Tas atspoguļo Komisijas nostāju par galvenajiem secinājumiem un ieteikumiem otrajā ārējā starpposma novērtēšanas ziņojumā, kuru var apskatīt šajā vietnē:

http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/evalreports/index_en.htm

2. ĀRēJāS NOVēRTēšANAS KOPēJā AINA

Programmu Kultūra 2000 izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 14. februāra Lēmumu Nr. 508/2000/EK[3] (turpmāk – „lēmums”). Tā paredzēta kultūras sadarbības atbalstam ar mērķi veicināt visu Eiropas tautu kopīgas kultūras jomas izveidi. Tādēļ lēmuma 1. pantā izvirzīti astoņi īpaši mērķi.

Atbalstu sniedz trīs darbības veidi. Pirmā darbība atbalsta ikgadējos projektus, ko īsteno kultūras darbinieki[4] no vismaz trim valstīm, kā arī tulkošanas projektus bez prasībām par partnerību. Otrā darbība atbalsta daudzgadīgos projektus, par kuriem noslēgti sadarbības līgumi, iesaistot kultūras darbiniekus[5] no vismaz piecām valstīm. Visbeidzot, trešā darbība veicina īpašus kultūras pasākumus ar Eiropas un/vai starptautisku dimensiju.

Kultūra 2000 ir centralizēta programma, kas aptver Kultūras kontaktpunktu ( CCP ) tīklu valstīs, kuras piedalās programmā. CCP galvenokārt atbild par programmas veicināšanu, atvieglojot pieeju tai un saistot ar kultūras nozarēm valsts līmenī.

3. Ārējais novērtējums

3.1. Izvērtēšanas grafiks

Pēc uzaicinājuma uz konkursu[6] novērtējuma veikšanai izraudzījās Ecotec Research and Consulting Ltd. Šim novērtējumam pēc formas bija jāturpina un jāpapildina pirmais novērtējums, par kuru ziņojumu iesniedza 2003. gadā. Tādēļ tas galvenokārt skar 2002.–2004. gadu par 1. un 3. darbību un 2000.–2001. gadu par 2. darbību.

3.2. Metodika

Metodes ietver pārrunas ar vadības komitejas locekļiem, CCP pārstāvjiem, ekspertiem, projektu vadītājiem, līdzorganizatoriem un Komisijas darbiniekiem. Veica e-aptauju, kuras mērķauditorija bija projektu vadītāji un līdzorganizatori, un uz vietas pētīja atsevišķus jautājumus.

3.3. Vērtētāja secinājumi

Vispārīgi runājot, vērtētājs uzskata, ka Kultūra 2000 ir piemērots mehānisms kultūras sadarbības jautājumu risināšanai Eiropā.

Laika posmā no 2000. līdz 2004. gadam finansējumu saņēma 1072 projekti: gandrīz 40 % no 1. darbības un 18 % no 2. darbības saņēma finansējumu[7].

Kultūras 2000 dalībnieki pārstāv organizācijas, kas ir dažādas pēc kultūras nozares, lieluma, juridiskā tipa (NVO, valsts kultūras iestādes, vietējās pašvaldības, privāti uzņēmumi utt.). Jāatzīmē, ka lielākā daļa kultūras dalībnieku, kas saņēma finansējumu, bija salīdzinoši nelieli organizatoriskās jaudas ziņā. Pusei no e-aptaujā atbildējušajiem bija mazāk nekā desmit darbinieki, un lielākai daļai no tiem bija mazāk par sešiem.

Attiecībā uz sadarbību apmēram divas trešdaļas projektu radīja jaunas partnerattiecības[8].

3.3.1. Finansiālie aspekti

Lai nodrošinātu patiesu sadarbību projektos, 2001. gadā ieviesa 5 % noteikumu, kas pieprasa minimālu projekta vadītāja un līdzorganizētāju ieguldījumu kopējā budžetā. Vērtētājs neatrada norādījumus, ka kāda jauno dalībvalstu ( NMS ) organizācija vai nelielie dalībnieki (skat. iepriekš 3.3.) būtu šīs prasības dēļ izstājušies. Attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm izskaidrojums varētu būt tas, ka valsts/reģiona saskaņots finansējums ir izveidots septiņās no tām, ieskaitot Rumāniju. No šiem fondiem veiksmīgie Kultūras 2000 kandidāti saņēma valsts/reģiona līdzfinansējumu. Vērtētājs secina, ka stingrais noteikums pieprasīt minimālu finansiālu ieguldījumu no visiem līdzorganizētājiem nodrošina augstu iesaistīšanās līmeni[9].

Projektu finansējums 1. darbībai mainījās 2004. gadā, no 50 % avansa un 50 % pēc gala ziņojuma pieņemšanas Komisijā uz attiecību 70/30. 60 % atbildējušo uzskata, ka tas ir uzlabojis naudas plūsmu[10].

3.3.2. Gadskārtējās kultūras nozaru prioritātes

2002., 2003. un 2004. gadā noteica gadskārtējās prioritātes pa kultūras nozarēm (vizuālā māksla, izpildītājmāksla un kultūras mantojums). Ne tagadējais, ne iepriekšējais vērtējums neapstiprina modeli – kultūrā vispārīgā pieeja ir pārnozaru.

3.3.3. Eiropas pievienotā vērtība

Daudzi aptaujātie uzsvēra, ka Kultūra 2000 ir vienīgais mehānisms starptautiskās sadarbības atbalstam Eiropā, jo katrai valstij ir savas vietējās prioritātes[11]. Un pēc vērtētāja domām[12] tas, ka savesti kopā dažādi izglītoti un dažādas kultūras pārstāvoši dalībnieki, pats par sevi rada jaunu pieeju un ir atspēriena punkts jaunai sadarbībai. Stiprinātās kultūras saites starp valstīm, Eiropas identitātes uztveres palielināšanās un labāka integrācija starp dalībvalstīm minētas kā rezultātu piemēri.

3.3.4. Atbilstība [13].

Novērtējumā teikts, ka Kultūra 2000 dod atbilstošu pamatu jauno un esošo vajadzību apmierināšanai kultūras sadarbībā (98 % atbildējušo) un kultūras jomas, uz kurām tā attiecas[14], atbilstoši atspoguļo kultūras nozari (97 % atbildējušo). Daudzi uzskata, ka programma atbilst mērķiem un uzdevumiem.

Izplatīts ir pieņēmums, ka nepieciešama programma, kas īpaši atbalstītu kultūras nozari (nevis ietvertu kultūru citās programmās).

Bez tam Kultūra 2000 skaidri aizpilda Eiropas starpvalstu sadarbības finansējuma plaisu, kuru nesedz valstu vai reģionu finansējuma programmas. Programma ir radījusi ievērojamu starpvalstu sadarbību. Pēc programmas Kultūra 2000 finansējuma izbeigšanās ir turpināti daudzi sadarbības sakari un pasākumi un dažkārt radusies starpvalstu sadarbība, kas nav saistīta ar Kultūru 2000.

3.3.5. Efektivitāte un ietekme [15]

Ar savu pastāvēšanu Kultūra 2000 veicina sadarbības palielināšanas pamatmērķus, dialogu un kultūras apmaiņu starp dalībniekiem Eiropā.

Var teikt, ka astoņi lēmuma 1. pantā minētie uzdevumi visumā ir sasniegti, daži no tiem lielākā mērā nekā citi, īpaši tie, kas veicina zināšanas par Eiropas kultūru un mantojumu un uzlabo saprašanos Eiropas kultūras daudzveidībā.

Vērtētājs identificē iespējamos šķēršļus, kas neļauj sasniegt šos mērķus, īpaši: nesaskaņa starp programmas plašajiem mērķiem un ierobežotajiem resursiem; administratīvo un organizatorisko prasību sarežģītība; informācijas trūkums par potenciālajiem partneriem; kultūras darbinieku vāja vadības prasme un pieredzes trūkums Eiropas projektos, kā arī līdzekļu trūkums kultūras nozarē vispār.

3.3.6. Efektivitāte un rentabilitāte [16]

Kopumā programmas izpildei pieejamie administratīvie un vadības resursi ir diezgan pieticīgi. Vērtētājs secina, ka tas liek censties pēc efektivitātes izpildes ziņā. Tomēr atklājās arī, ka ir neizmantoti administratīvie maksājumi[17] un pārtēriņš par projektiem. Pēc vērtētāja domām administratīvo izdevumu palielināšana palielinās efektivitāti, ja tos izmantos atgriezeniskās saites ar pieteicējiem uzlabošanai, atjaunotas kontaktu datu bāzes izveidošanai un aktīvākai izplatīšanas stratēģijai.

Attiecībā uz ieguldījumu un rezultātu vērtētājs apgalvo, ka, pateicoties salīdzinoši mazajam budžetam, pastāv ierobežojumi tam, cik projektus Kultūra 2000 var atbalstīt. Kvalitāte un pamanāmība tomēr ir lielas vērtības, un vērtētājs min programmas iespējamo izšķirošo ietekmi kā kaut ko tādu, pēc kā tiekties un ko izmantot.

3.3.7. Lietderība, pievienotā vērtība un noturība [18]

Kultūrā 2000 iesaistīto organizāciju un atsevišķu cilvēku ieguvums ir plašs, ieskaitot: plašākas pieredzes iegūšana kultūras jomā un dalība Eiropas projektos; profesionālisma paaugstināšana, uzlabojot vajadzīgo vadības prasmi; personāla organizatorisko spēju un kompetences paaugstināšana; dialoga pastiprināšanās starp kultūras darbiniekiem.

Kultūra 2000 neapšaubāmi ir uzņēmusi apgriezienus: lielākā daļa aptaujā atbildējušo norādīja, ka viņi nebūtu sākuši bez programmas, bet, iespējams, vēl svarīgāk ir tas, ka puse nebūtu pat izstrādājuši sava projekta koncepciju. Tātad programma bijusi nozīmīgs ideju katalizators.

20 % projektu paziņoja, ka tie nekad iepriekš nebija strādājuši ar kādu no sava projekta partneriem, un 50 % paziņoja, ka ir strādājuši tikai ar dažiem no tiem. 25 % paziņoja par jauniem kontaktiem, bet 33 % norādīja uz stiprākām saitēm ar kultūras darbiniekiem citās valstīs. Daudzi aptaujā atbildējušie arī norādīja, ka viņi kādā veidā turpinās sadarbību, un gandrīz 67 % no tiem teica, ka saglabās saites ar atrastajiem partneriem.

Pēc vērtētāja domām ir maz ticams, ka kultūras sadarbības veicināšanai cits instruments varētu būt noderīgāks nekā programma Kultūra 2000. Mērķu daudzums ļauj piedalīties plašam dalībnieku lokam, bet koncentrēšanās uz eksperimentiem un jaunievedumiem rosina radošu pieeju un jaunas kultūras izteiksmes formas.

4. ĀRēJā VēRTēJUMA GALVENIE IETEIKUMI UN KOMISIJAS PIEZīMES

Vērtētāja galvenie ieteikumi doti treknrakstā, bet Komisijas atbilde – kursīvā.

Finansējuma piešķiršana katrai kultūras jomai un darbībai jāizsludina katru gadu priekšlikumu konkursā, lai nodrošinātu atlases procesa pārredzamību.

Resursu sadalījums starp 1. un 2. darbību jau ir procentuāli paredzēts uzaicinājumos uz konkursu līdz ar sadalījumu pa kultūras jomām (ar aptuvenu projektu skaitu katrā jomā). Nākotnē Kultūras programmā nebūs skaidri minēta kāda kultūras nozare, jo būs aptvertas visas bez ierobežojumiem. Tomēr būs dažādi darbības tipi (atbalsts projektiem, atbalsts Eiropas kultūras iestādēm un atbalsts analīzei un informācijai), un budžeta resursu piešķiršana starp nozarēm būs skaidri norādīta.

Komisijai jāpieprasa visiem projektu vadītājiem (un neveiksmīgo pieteikumu iesniedzējiem) aizpildīt īsu aptaujas anketu, lai uzzinātu viņu uzskatus par pieteikšanās un atlases procedūru. Šādi savākta informācija atvieglotu katra programmas uzdevuma galveno darbības rādītāju pieņemšanu, pēc kuriem var mērīt programmas ietekmi.

Visumā Komisija ir tādās pašās domās, jo dati veidotu pamatu ticamai statistikai par programmu un tās izpildi. Tomēr praktiskā ziņā un tagadējā kontekstā varētu būt grūti atrast vajadzīgo personālu, kas šo uzdevumu izplānotu un īstenotu.

Programmas izplatīšanas stratēģija jāattīsta un jāpublicē, lai popularizētu programmu un tās sasniegumus galveno ieinteresēto personu vidū.

Komisija apzinās, cik svarīgi ir pareizi izraudzīties informācijas un komunikācijas pasākumus, kā arī labāk izmantot projektu rezultātus un sasniegumus. Šāda komunikācijas un izplatīšanas stratēģija būs skaidri uzsvērta jaunajā Kultūras programmā (3. tēma).

Tiešām, vitāli svarīgi ir palielināt programmas un tās finansēto projektu pamanāmību, lai uzlabotu tās kritisko ietekmi (pretstatā kritiskajai masai). Komisija turpinās publicēt savu tīmekļa ziņu izlaidumu un centīsies publicēt vairāk rakstu kultūras nozares publikāciju nodaļā. Bez tam sadarbībā ar Izglītības, audiovizuālo lietu un kultūras izpildaģentūru ( EACEA ) patlaban attīstās tīmekļa vietne Europa , kļūstot parocīgāk lietojama un vairāk vietas atvēlot iepazīstināšanai ar projektiem. Detalizēti izstrādātus kvalitatīvus projektus tad varētu izmantot citā kontekstā.

Komisijai būtu jāizveido datu bāze, kur tiešsaistē var meklēt partnerus, tā ļaujot kultūras darbiniekiem atrast iespējamos partnerus un dodot Kultūra 2000 tīmekļa lapās saites ar līdzīgām partneru meklēšanas datu bāzēm CCP .

Komisija plāno apsvērt, kā vislabāk attīstīt un uzturēt visaptverošu un efektīvu tīmeklī balstītu instrumentu. Šo instrumentu varētu vadīt CCP (kuri ir vislabākajā pozīcijā informācijas iegūšanai par kultūras darbiniekiem valsts/reģionu līmenī), sadarbojoties ar Komisiju un EACEA (kas uzņemtos vispārējo koordinēšanu). Lūdzam sk. arī Komisijas piezīmes par tīmekļa vietni – šādā kontekstā jāveido vairāk tiešo saišu ar dažādiem partneru meklēšanas mehānismiem, ko jau piedāvā CCP .

Pieteikšanās formas Kultūrai 2007 jāvienkāršo.

Šis ieteikums jāņem vērā Finanšu regulas un tās īstenošanas tiesību aktu noteiktajās robežās. Komisija vērtētājam vairākkārt ir prasījusi konkrētus uzlabojumu priekšlikumus, bet šajā ziņā saņēmusi maz norādījumu.

Katram pieteikuma iesniedzējam jāsaņem detalizēta atgriezeniskā saite par savu pieteikumu līdz ar oficiālu vēstuli, kur paziņots viņa pieteikuma rezultāts.

Kopš Kultūras 2000 sākuma ir mēģināts atrisināt šo jautājumu. Jaunās kultūras programmas ietvaros rīcība būs enerģiskāka. Tomēr līdz šim Komisija ir devusi priekšroku iespējami lielāka projektu skaita finansēšanai ar diezgan ierobežotu personālu. Tas nozīmē, ka Komisijai praktiski nav iespējams katru gadu nodrošināt apmēram 700 pieteikumu iesniedzējus ar detalizētām atbildēm.

Tehniskās palīdzības birojā jāpalielina īstermiņa personāla skaits (atbildīgie par pieteikumu atbilstības izvēles kritērijiem pārbaudi), lai saīsinātu procedūru laiku.

Vairs nav tehniskās palīdzības biroja. Tā pienākumus 2006. gada 1. janvārī pārņēma EACEA , kas atbild par dažu Kultūras programmas daļu vadību. Šī specializētā iestāde varēs labāk vadīt un uzlabot pakalpojumus atbalsta saņēmējiem. Jāpiezīmē arī citi faktori, piemēram, vadības komitejas procedūrai un sekojošām EP tiesībām pārbaudīt ir lielāka ietekme uz atlases procedūras ilgumu[19].

Reižu skaitu, cik katru pieteikumu var pārbaudīt ārējie eksperti, jāierobežo līdz divām. Pirms pieteikumu vērtēšanas nedēļas vai tās laikā Briselē jāsarīko informācijas diena ekspertiem. Eksperti jāpatur vairākus gadus. Jāmeklē atgriezeniskā saite no valsts iestādēm, lai atklātu, kāpēc eksperti nemēdz atgriezties nākošajos gados. Katra eksperta darbs pienācīgi jānovērtē.

Komisija apzinās, ka ārējo ekspertu izmantošana ir nozīmīga kvalitatīvai un pārredzamai atlases procedūrai.

Līdz 2005. gadam katru pieteikumu vērtēja seši eksperti. Šo skaitu samazināja līdz diviem atlasei 2006. gadā. Tomēr jaunās Kultūras programmas atvērtais raksturs arī jāņem vērā; vairāk pievēršoties pārnozaru darbībām, zināšanu loks (un tādējādi ekspertu skaits), kas vajadzīgs pieteikumu vērtēšanai, paplašināsies.

Ekspertus iepriekš informē ar vēstuli un instruē iepazīšanās sanāksmē pēc ierašanās. Tos iesaka valstis, kas piedalās, un Komisija prasa, lai objektivitātes labad tie netiktu uzaicināti vairāk kā divas reizes. Ja eksperts neizpilda savus pienākumus, tā ir viņa un Komisijas noslēgtā līguma laušana, un tiks veikti attiecīgi pasākumi. Jaunajā Kultūras programmā varētu ārējo ekspertu nolīgšanā paredzēt alternatīvas, procedūru tuvinot tai praksei, ko izmanto citās Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta programmās.

5. Komisijas secinājumi

Komisija atbalsta vērtētāja kopējo vērtējumu, ka programma ir devusi unikālu ieguldījumu kultūras sadarbībā Eiropā. Kultūra 2000 bijusi tas instruments, kas veicināja kultūras apmaiņas vitalitāti Eiropā. Maz ticams, ka kultūras sadarbības veicināšanai visā Eiropā cits instruments varētu būt noderīgāks nekā šī programma. Uzdevumi, kas noteikti Līguma 151. pantā, tādējādi ir pilnībā izpildīti.

Patiesi, tūkstošiem dažāda izmēra kultūras organizācijas, pētniecības centri, valsts iestādes, utt. no visas Eiropas, kas pārstāv visu kultūras darbības spektru, ir strādājuši kopā, lai izstrādātu un īstenotu kultūras un mākslas projektus. Tādējādi arvien lielāks skaits Eiropas pilsoņu ir ieguvuši unikālo iespēju tikties un iepazīt savu Eiropas Savienības kaimiņu kultūru.

Tādēļ Kopienai noteikti jāturpina atbalstīt kultūras sadarbību Eiropā. Tieši to sasniegs jaunā Kultūras programma. Pievēršot uzmanību ES trim galvenajiem uzdevumiem, kas identificēti kā spēcīga Eiropas pievienotā vērtība – kultūras jomā strādājošo cilvēku pārvietošanās starp valstīm, mākslas darbu, kā arī mākslas un kultūras produktu pārvietošanās starp valstīm, un kultūru dialogs – Eiropas kultūras sadarbības stiprināšanā šī programma dos vēl vairāk nekā tās priekšgājējas.

[1] COM(2004) 469 galīgā redakcija

[2] OV L 99, 03.04.2004.

[3] OV L 63, 10.03.2000.

[4] Viens projekta vadītājs – atbildīgais par programmas koordināciju – un vismaz divi līdzorganizētāji

[5] Viens projekta vadītājs un vismaz četri līdzorganizētāji

[6] Konkurss nr. EAC 31/04

[7] Otrais starpposma novērtējums, 3.6. un 3.9. tabulas

[8] turpat, 4.7. tabula.

[9] turpat, 7.1.3. nodaļa

[10] turpat, 4.18. tabula

[11] turpat, 7.1.5. nodaļa

[12] turpat, 7.1.5. nodaļa

[13] Kādā mērā programmas mērķi atbilst mūsdienu Eiropas kultūras nozarēm

[14] Vērtējuma aptvertajā periodā pieteicējam lūdza projektu ierindot vienā kultūras nozares kategorijā

[15] Kādā mērā sasniegti izvirzītie mērķi

[16] Kādā apjomā vēlamo rezultātu var sasniegt par mērenu cenu

[17] Otrais ārējais starpposma novērtējums, 3.4. tabula

[18] Kādā apjomā pozitīvā ietekme turpinās pēc darbības izbeigšanas

[19] COM(2003) 722, 11. lpp.