[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 28.6.2006 COM(2006) 336 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Kravu pārvadājumu loģistika Eiropā – ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošais faktors{SEC(2006) 818}{SEC(2006) 820} KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Kravu pārvadājumu loģistika Eiropā – ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošais faktors 1. Ievads Kā uzsvērts 2001. gada baltās grāmatas vidusposma pārskatā[1], loģistikai ir būtiska nozīme ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanā un tā veicina arī citu mērķu, piemēram, tīrākas vides, energoapgādes drošības, u.c., sasniegšanu. Eiropas transporta politikas raksturīgākās iezīmes gadu gaitā ir bijušas liberalizācija un saskaņošana. Tādējādi transporta sistēma pamazām veidojās tāda, kāda tā ir šodien. Globalizācija un plašākas Eiropas koncepcija ir jautājumi, kas risināmi turpmāk. Kravu pārvadājumu apjoma straujais pieaugums – ko lielā mērā atbalsta ekonomikas lēmumi – veicina izaugsmi un nodarbinātību, bet izraisa arī satiksmes pārslogotību, negadījumus, troksni, piesārņojumu, pastiprinātu atkarību no ievestās fosilās degvielas un enerģijas zudumus. Infrastruktūras resursi ir ierobežoti, un jebkurš piegādes ķēdes (piemēram, enerģijas) pārrāvums negatīvi ietekmē ES ekonomiku. Ja netiks veikti attiecīgi pasākumi, situācija arvien pasliktināsies un aizvien vairāk tiks apdraudēta Eiropas konkurētspēja, kā arī vide, kurā mēs visi dzīvojam. Šo problēmu risināšanai Eiropas transporta sistēma jāoptimizē, izmantojot mūsdienīgus loģistikas risinājumus. Loģistika var palielināt atsevišķu transporta veidu un to apvienojumu efektivitāti. Tā rezultātā mazāk transporta vienību, piemēram, autotransporta līdzekļu, vagonu un kuģu, pārvadās lielāku daudzumu kravu. Attiecīgi samazināsies ietekme uz vidi. Jāmodernizē dzelzceļš un iekšzemes ūdensceļi. Sistēmā ciešāk jāiekļauj gaisa transports. Jāpaātrina piekrastes pārvadājumu pozitīvās attīstības tendences. Jāpaplašina dziļjūras kuģniecība un savienojumi ar iekšzemes ūdensceļiem. Kur vien iespējams, jānodrošina pāreja uz videi draudzīgāku transporta veidu izmantošanu, jo īpaši tālsatiksmes pārvadājumos, pilsētās un posmos ar satiksmes pārslogotību. Vienlaikus jāoptimizē visi transporta veidi. Visiem transporta veidiem jākļūst videi draudzīgākiem, drošākiem un energoefektīvākiem. Visbeidzot, komodalitāte, t.i., dažādu transporta veidu efektīva izmantošana, gan atsevišķi, gan apvienojumā, vedīs pie resursu optimālas un ilgtspējīgas lietošanas. Loģistikas pasākumi ir nepieciešami Eiropas konkurētspējas un labklājības uzturēšanai un palielināšanai atbilstīgi atjaunotajai Lisabonas programmai izaugsmei un nodarbinātībai[2]. Eiropas transporta problēmas jārisina, iekļaujot tās transporta politikā uz loģistiku vērstu pieeju. Šādai pieejai jābūt orientētai uz tirgus prasībām, ietverot sociālo un vides dimensiju, un jārada situācija, kurā ieguvēji būtu visi tirgus dalībnieki. Šo mērķu sasniegšanai šajā paziņojumā izvērtēts, vai un kā ES var dot pievienoto vērtību kravu pārvadājumu loģistikas attīstības paplašināšanai Eiropā un pasaulē. Šā darba rezultātā varētu izveidot kravu pārvadājumu loģistikas pamatstratēģiju. Pēc šā paziņojuma apspriešanas Komisija plāno 2007. gadā izstrādāt kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plānu. 2. Darbības jomas noteikšana Pārvadājumi ir loģistikas piegādes ķēdes neatņemama daļa. Komisijas pieeja vērsta uz kravu pārvadājumu loģistiku un attiecas uz visiem transporta veidiem. Šī pieeja aptver daudzas un dažādas jomas, piemēram, viena transporta veida loģistiku un vairākveidu pārvadājumu loģistiku, un tajā uzsvērta nepieciešamība pēc transporta veidu optimālas savstarpējas papildināmības efektīvā un vienmērīgā Eiropas transporta sistēmā, kas var nodrošināt transporta lietotājiem iespējami vislabākos pakalpojumus. Kravu pārvadājumu loģistikas attīstība ir pirmām kārtām ar uzņēmējdarbību saistīts pasākums un nozarei veicams uzdevums. Tomēr ir skaidrs arī valsts iestāžu uzdevums izveidot piemērotus pamatnosacījumus un ietvert loģistiku politiskajā darba kārtībā. Pamatpieeja vērsta uz to priekšnosacījumu uzlabošanu, ko Eiropa var nodrošināt jauninājumiem loģistikas jomā, atstājot uzņēmumu loģistikas iekšējo vadību pašu uzņēmumu ziņā. | Šajā paziņojumā: - „kravu pārvadājumu loģistika” aptver kravu pārvadājumu operāciju plānošanu, organizēšanu, vadību, kontroli un izpildi piegādes ķēdē; - „komodalitāte” ir transporta veidu efektīva izmantošana Eiropas transporta sistēmā, gan atsevišķi, gan vairākveidu apvienojumā, lai panāktu resursu optimālu un ilgtspējīgu lietošanu; - „vairākveidu pārvadājumi” ir kravu pārvadājumi ar diviem vai vairākiem transporta veidiem vienā pārvadājuma ķēdē neatkarīgi no kravas veida; - „trešās personas nodrošināta loģistika” nozīmē to, ka organizācija izmanto ārēju loģistikas pakalpojumu sniedzēju, kas veic visas tās loģistikas darbības vai lielāko daļu no tām. 3. Loģistikas tirgus Eiropā Loģistikas nozare pasaulē tiek vērtēta kā aptuveni 5,4 triljoni EUR vai 13,8 % no pasaules IKP. Tādējādi loģistikas gada izdevumi Eiropā un Ziemeļamerikā attiecīgi ir aptuveni 1 triljons EUR[3]. Loģistikas nozarē Eiropā ir sīva konkurence. Uz to norāda trešās personas nodrošinātas loģistikas nelielā koncentrācija Eiropā, kur 20 lielāko uzņēmējsabiedrību tirgus daļa ir 33 %[4]. Loģistikas izmaksas vidēji veido 10-15 % no galaprodukta galīgajām izmaksām. Tajās iekļautas tādas izmaksas kā pārvadājumu un noliktavas pakalpojumu izmaksas. Ražošanas globalizācija un attiecīgais piegādes ķēžu pieaugums palielina vajadzību pēc pārvadājumiem. Loģistika kļūst arvien nozīmīgāka ne tikai Eiropā, bet arī Eiropas starptautiskajās uzņēmējdarbības attiecībās. Konkurence starp Eiropu, ASV un Tālo Austrumu valstīm kļūst jo īpaši nozīmīgs faktors un var ietekmēt mezgla punktu (jo sevišķi jūras ostu un lidostu) un infrastruktūras jaudu. Jānodrošina tirgus un uzņēmējdarbības integrācija, Eiropai sadarbojoties ar citiem lielākajiem loģistikas centriem pasaulē (piemēram, ar ASV, Krieviju, Japānu, Ķīnu, Indiju, Brazīliju). Piekļuve transporta tirgum jau ir apspriesta divpusējās un daudzpusējās sarunās. Uzticama Eiropas loģistikas tirgus aina nav vienkārši iegūstama, jo attiecīgā statistikas informācija pašlaik vēl ir nepietiekama. Ir vairākas tendences, dažas no tām – pretrunīgas. No vienas puses, notiek loģistikas organizācijas centralizācija Eiropas un reģionāla mēroga sadales centros, un, no otras puses, Eiropas ceļu pārslogotības dēļ parādās decentralizācijas tendences, kas ļauj ātri apmierināt klientu pieprasījumu, izmantojot vietējās noliktavas vai starpuzglabāšanas iespējas. Iezīmīga tendence ir arī ārpakalpojumu izmantošana loģistikas darbību nodrošināšanai, kad kravu nosūtītāji pērk daudzfunkcionālus loģistikas pakalpojumus no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, trešās personas nodrošināta loģistika). Pēdējos gados šāda sadarbība starp kravu nosūtītājiem un pakalpojumu sniedzējiem bieži vien ir ilgtermiņa un notiek apvienojumā ar organizatorisko struktūru un informātikas augsta līmeņa integrāciju. Bez tam, optimizējot piegādes ķēdes, ES uzņēmumi arvien vairāk atzīst, ka kravu autopārvadājumiem ir konkurētspējīgas alternatīvas. Piemēram, lielie pārvadātāji sniedz visaptverošus loģistikas pakalpojumus, iekļaujot vairākus transporta veidus, jo tas dod konkurētspējīgas izmaksu priekšrocības. Loģistikas izvēli ietekmē arī citi faktori. Piemēram, vides apsvērumi (kā enerģijas patēriņš un siltumnīcefekta gāzu emisijas), energoapgādes drošība un uzņēmējsabiedrības atrašanās vieta. Visu šo faktoru ietekme ir būtiska un pārsniedz pārvadājumu jomu, piemēram, ietekmējot ieguldījumus, nodarbinātību un zemes izmantojumu. 4. Virzība uz kravu pārvadājumu loģistikas pamatstratēģiju 4.1. Loģistikas un transporta politikas ciešāka sasaiste Paziņojumā „Eiropas dinamiskuma saglabāšana” aprakstītas vairākas Komisijas jau pieņemtas iniciatīvas, kas ietekmē kravu pārvadājumu loģistiku, cita starpā, tādās jomās kā liberalizācija, saskaņošana, infrastruktūra, standartizācija, popularizācija un pētniecība. Viena no jaunākajām iniciatīvām ir Komisijas priekšlikums par piegādes ķēdes aizsardzības paaugstināšanu[5]. Šajā priekšlikumā raksturots līdzsvars, kas jānodrošina starp augstākajām prasībām atbilstošām drošības procedūrām un brīvu tirdzniecības plūsmu. Turpmāko darbu attiecībā uz kravu pārvadājumu loģistiku vajadzētu virzīt uz loģistikas perspektīvas iekļaušanu transporta politikā. Pieņemot lēmumus, būtu jābalstās uz loģistikas apsvērumiem. Piemēram, pašreizējos apsvērumos par autopārvadājumu kabotāžu[6] tiks spriests arī, kā vēl vairāk samazināt braucienus bez kravas. Transporta veidu un mūsdienīgu loģistikas risinājumu patiesa savstarpēja papildināmība ļauj efektīvi plānot, vadīt, kontrolēt un izpildīt pārvadājumus, izmantojot vienu vai vairākus transporta veidus. Izcila loģistika varētu arī veicināt zinātības, prasmju un darbavietu uzturēšanu Eiropā. Loģistikas izvēles iespējas var palīdzēt nodrošināt transporta pieaugumu Eiropā bez tā izraisītās kaitīgās ārējās ietekmes palielināšanās (emisijas, negadījumi un satiksmes pārslogotība). Izvēlei jānotiek līdztekus ar aizvien pieaugošajiem centieniem optimizēt visu transporta veidu efektivitāti. Vides un drošības apsvērumos arvien vairāk jāņem vērā visa pārvadājuma ķēde. 4.2. Darbības jomas Komisija 2006. gada februārī publicēja konsultāciju dokumentu par vairākveidu pārvadājumu loģistiku[7] un saņēma vairāk nekā 100 atsauksmes no dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Komisija 2006. gada aprīlī sarīkoja konsultatīvu semināru, kurā piedalījās apmēram 70 dalībnieki. Šīs apspriešanas rezultātā atklājās, ka kravu pārvadājumu loģistikas pamatstratēģijas izveidei Eiropā ir ievērojams atbalsts. 4.2.1. Vājo posmu noteikšana un attiecīgie risinājumi Nozares dalībnieku nozīme kravu pārvadājumu loģistikas attīstībā un iestāžu uzdevums izveidot atbilstīgu pamatsistēmu loģistikas optimizācijai prasa pastāvīgu sadarbību un dialogu starp ieinteresētajām personām. Šobrīd nav visaptveroši apzināti konkrēti šķēršļi (vājie posmi), kas kavē kravu pārvadājumu loģistikas straujāku attīstību Eiropā. Sekojot veiksmīgajam piemēram, ko rādīja „vājo posmu noteikšanas uzdevums” piekrastes pārvadājumu jomā, jāizveido koordinācijas centru grupa, kas pastāvīgi nodarbotos ar konkrētu vājo posmu noteikšanu un attiecīgo risinājumu meklēšanu kravu pārvadājumu loģistikas jomā. Koordinācijas centros būtu pārstāvētas dalībvalstis un nozare (loģistikas pakalpojumu sniedzēji un klienti). Tie nodarbotos ne tikai ar problēmu risināšanu saistībā ar vājajiem posmiem, bet varētu arī dalīties zinātībā un labākajā pieredzē un dot ieguldījumu politikas attīstībā. Profesionālo organizāciju un arodbiedrību pārstāvju piedalīšanās veicinātu sekmīgu loģistikas nozares virzību un izmaiņu ieviešanu. 4.2.2. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) Kravu uzraudzība un izsekošana pārvadājumos ar visiem transporta veidiem ir efektīvas loģistikas priekšnosacījums. Satelītnavigācijas sistēmas GALILEO ieviešana, kā arī Sistēma identifikācijai un uzraudzībai lielos attālumos ( Long-range Identification and Tracking – LRIT ), Upju informācijas sistēma ( River Information System – RIS ) un Automātiskās identifikācijas sistēma (AIS) ļoti pozitīvi ietekmēs šos procesus. Sistēmai SafeSeaNet jāveicina loģistikas uzlabošanās jūrniecības nozarē. Dzelzceļa transportā Kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu sistēmai ( TAF ) un Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmai ( ERTMS ) jānodrošina lietojumprogrammas integrētai dzelzceļa loģistikai. Jāievieš viedas tehnoloģijas, lai piegādes ķēdē novērstu aizkavēšanos drošības un citu iemeslu dēļ[8]. Viena no šādām tehnoloģijām ir radiofrekvenču identifikācija ( RFID ), kas ir aizvien pieaugošs tirgus, kam tomēr nepieciešama turpmāka izpēte un darbs radiofrekvenču spektra pārvaldības, savstarpējās izmantojamības un standartizācijas jomā[9]. Turpmākie elementi ir kopēji ziņojumapmaiņas standarti (piemēram, EDI/EDIFACT ) un jaunas komunikāciju platformas (piemēram, XML ). Par transportu atbildīgās valstu iestādes arvien cītīgāk meklē iespējas savu valstu transporta sistēmas labākai pārvaldībai. Viena no šādām sistēmām, kuras īstenošana drīz gaidāma, ir ceļu tīkla pārvaldības sistēma, izmantojot automatizētās transporta sistēmas (ATS). Vienotā tirgus integritātes nodrošināšanai ir svarīgi, lai valstīs rastie risinājumi nekļūtu par šķēršļiem tirdzniecībai, bet tiktu saskaņoti izstrādāti visā ES, pamatojoties uz savstarpējas izmantojamības standartiem. Uzņēmējsabiedrību piekļuvei IKT risinājumiem jābūt vienkāršai. Slēgtas sistēmas prasa darbības uzsākšanas izmaksas, gan tehnoloģiju, gan programmatūras ziņā, kas kavē mazo un vidējo uzņēmumu pilnīgu līdzdalību tirgū. Kopēji, vispārpieņemti standarti, ko izmanto ražotāji un nozares dalībnieki, kā arī dažādu sistēmu sinerģija ir galvenie faktori efektīvākas loģistikas nodrošināšanai. Attīstības tendences jāvirza uz savstarpēju izmantojamību un kopēju ziņojumapmaiņu starp dalībniekiem, izmantojot atvērtu arhitektūru. Piemērotība darbībai ATS jāparedz jau iekārtu vai infrastruktūras sākotnējā konstrukcijā vai projektā, lai izvairītos no lielām papildu izmaksām vēlākā posmā. Uzmanība jāpievērš arī datu apmaiņai starp transporta veidiem. Savstarpējai izmantojamībai var būt īpaša nozīme informācijas apmaiņā starp uzņēmumiem un valsts iestādēm, bet arī loģistikas savstarpēja savienojamība starp diviem uzņēmumiem un starp uzņēmumu un klientu ir būtiski svarīga. Kravu pārvadājumu loģistikai arī turpmāk jābūt pētniecības prioritātei saskaņā ar Septīto pamatprogrammu, jo mūsdienīgi tehnoloģijas jauninājumi var pavērt nozarei jaunas iespējas. 4.2.3. Apmācība loģistikas jomā Kravu nosūtītāji, transporta lietotāji un operatori piešķir īpašu nozīmi pārvadājumos un ar tiem saistītajos loģistikas procesos iesaistītā personāla prasmēm, zināšanām un kompetencei. Tomēr izglītība un apmācība, ko transporta un loģistikas jomā piedāvā augstskolas un citas izglītības iestādes Eiropā, ir stipri atšķirīga. Šodienas apmācības sagatavo rītdienas mobilitātei. Komisija apsver iespēju veicināt kravu pārvadājumu loģistikas speciālistu savstarpēji atzītas, brīvprātīgas sertifikācijas sistēmas izveidi. Šāda saskaņota sertifikācija un turpmāka apmācības iestāžu tīkla izveide veicinātu apmācības savienojamību un kvalitāti Eiropā. Sertifikātu saņēmušajiem speciālistiem būtu priekšrocības darba tirgū. Bez tam uzņēmumi, kuros strādā sertifikātu saņēmuši speciālisti, būtu pārliecināti par attiecīgo zināšanu kvalitāti. Darbs saistībā ar sertifikāciju un kvalifikāciju loģistikas jomā jau ir uzsākts programmā „Leonardo da Vinci”. Bez tam kā atsauces sistēmu var izmantot drīzumā gaidāmo Eiropas kvalifikācijas sistēmu mūžizglītības jomā. Apmācību nekādā ziņā nevajadzētu attiecināt tikai uz vadošajiem darbiniekiem. Mūžizglītībai un apmācībai būtu jāaptver visas loģistikas nozarē iesaistītās personas, lai uzlabotu vispārējo sniegumu. 4.2.4. Statistikas dati Loģistikas devums Eiropas transporta tirgū jāuzrauga un jāsalīdzina gan Eiropā, gan attiecībā pret citiem kontinentiem. Statistikas dati un citi attiecīgie rādītāji jāizstrādā tā, lai tie ticami atspoguļotu situāciju šobrīd un tās attīstību nākotnē. Komisija plāno izstrādāt šim nolūkam piemērotu ieteicamo metodiku un rādītājus. 4.2.5. Infrastruktūras izmantojums Infrastruktūras kvalitāte ir būtisks faktors kravu pārvadājumu loģistikā. Infrastruktūras plānošana Eiropas transporta tīklā ( TEN-T ) un struktūrfondi uzlabo visaptverošo infrastruktūras tīklu, kas Eiropā vajadzīgs, lai darbotos telpā bez iekšējām robežām un globalizācijas apstākļos. Mērķis nav veidot jaunu infrastruktūru. Jau esošo infrastruktūru iespējams optimizēt, ieviešot efektīvus un ilgtspējīgus loģistikas risinājumus. Šādi risinājumi ir transportlīdzekļu resursu pārvaldība, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu infrastruktūras pārvaldība, ciešāka sadarbība starp uzņēmējiem un ar infrastruktūras pārvaldītājiem, kravnesības pilnīgs izmantojums, izvairīšanās no nevajadzīgiem braucieniem bez kravas vai dažādu transporta veidu resursu apvienošana, ievērojot Eiropas konkurences tiesību aktus. Tomēr, ja piemērotas infrastruktūras trūkums acīmredzami ir vājais posms, tas jānovērš. ES ir noteikti 30 prioritāri projekti, kas jāpabeidz līdz 2020. gadam[10] un kas veicinās arī loģistikas attīstību. Efektīvas pārkraušanas iekārtas, tostarp ostās un lidostās, ir būtisks faktors loģistikas procesā. Šajās iekārtās jāizmanto mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumi, piemēram, mūsdienīgas informātikas sistēmas, un tajās jābūt kvalitatīviem infrastruktūras savienojumiem, lai nodrošinātu vairākveidu pārvadājumu veikšanu. Būtiski ir piesaistīt un nodrošināt papildu privātos ieguldījumus, un Eiropas tiesību aktos jāparedz attiecīgs tiesiskais regulējums. Veikuma kvalitāte pastāvīgi jāuzlabo, izmantojot piemērotus līdzekļus, tostarp sadarbību, sociālo dialogu un likumdošanu. 4.2.6. Pakalpojumu izpilde 4.2.6.1. Kvalitātes apliecinājums Lai novērtētu un kontrolētu pakalpojumu kvalitāti, nozarē izmanto vairākus izpildes vai salīdzinošus rādītājus. Daudzo un dažādo pakalpojumu un ražošanas posmu kontrolei var izmantot precīzi izstrādātus rādītājus. Komisija jau izvērtējusi rādītājus salīdzinājumam starp dažādiem transporta veidiem[11]. Jāturpina darbs, lai Eiropas mērogā ieviestu salīdzinošus rādītājus kravu pārvadājumu loģistikai un ar to saistītajiem pakalpojumiem. Eiropas salīdzinošo rādītāju kopuma izveide vienādotu loģistikas snieguma novērtējumu. Gaisa pārvadājumos kravu nosūtītāji jau šobrīd plaši izmanto šādus salīdzinošus rādītājus. Uzņēmumi varētu pilnveidot šos rādītājus, pielāgojot tos iekšējām vajadzībām. Salīdzinošus rādītājus un kvalitātes apliecinājumu var izmantot piekrastes pārvadājumiem un jūras transporta maģistrālēm. Pamatojoties uz šajā darbā gūto pieredzi, šādu kvalitātes apliecinājumu var attiecināt uz loģistikas ķēdēm, kurās izmanto citus transporta veidus. Papildus loģistikas ķēdes vai atsevišķu pakalpojumu kvalitātes apliecinājumam varētu izveidot arī visaptverošu uzņēmuma kvalitātes apliecinājumu, kas attiektos uz uzņēmuma pārvadājumu pakalpojumu vispārējo izpildi. Šāda apliecinājuma saņemšanai būtu vajadzīgas minimālas administratīvās procedūras, un tam jābūt saderīgam ar citām šobrīd pastāvošajām apliecībām. Tas būtu iedarbīgs tirdzniecības līdzeklis vidē, kurā ir liela konkurence. Šādā apliecinājumā varētu ņemt vērā vides un labākās prakses apsvērumus. 4.2.6.2. Dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu tīkls Dzelzceļa kravu pārvadājumiem bieži vien trūkst uzticamības un efektivitātes, ko, cita starpā, izraisa nepietiekama tehniskā un administratīvā savstarpējā izmantojamība un tas, ka līnijās ar jauktu satiksmi priekšroka ir pasažieru vilcieniem. Jārīkojas, lai uzlabotu savstarpējo izmantojamību un samazinātu jauktas satiksmes izraisīto aizkavēšanos. Komisija paredzējusi ierosināt rīcības plānu, lai veicinātu uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem orientēta tīkla izveidi īpašos kravu pārvadājumu koridoros. Šādu koridoru izveide palīdzētu panākt augstāka līmeņa uzticamību, izpildi un konkurētspēju starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā. 4.2.7. Vairākveidu pārvadājumu veicināšana un vienkāršošana 4.2.7.1. Vienota administratīvā iestāde un „Eiropas kopējā jūras telpa” Loģistikas plūsmas, jo īpaši vairākveidu pārvadājumu plūsmas, var veicināt vienota administratīvā iestāde vai viens birojs, kurā saskaņoti var veikt visas muitas (un citas attiecīgās) formalitātes, klientam ir tikai viens kontaktpunkts ar administratīvajām iestādēm un nepieciešamie dokumenti iesniedzami tikai vienreiz. Arī fiziskas pārbaudes tiktu saskaņotas un veiktas tajā pašā laikā un vietā. Komisijas priekšlikums par elektronisku vidi muitā un tirdzniecībā[12] nodrošina pamatu šādu rezultātu panākšanai un formalitāšu vienkāršošanai. Minētais priekšlikums tagad cik iespējams drīz jāpieņem un jāīsteno. Tas ir īpaši svarīgi piekrastes pārvadājumos, kad kuģis, pārvietojoties starp divām dalībvalstīm, izbrauc no ES muitas teritorijas tad, kad izbrauc no ostas, un atkal iebrauc ES muitas teritorijā galamērķa ostā. Nesen pieņemtajā zaļajā grāmatā par turpmāko ES jūrniecības politiku[13] Komisija uzsāka plašākas debates par „Eiropas kopējo jūras telpu”, kurā gan kuģa braucienu, gan preces var uzticami un droši izsekot visu brauciena laiku, tādējādi samazinot atsevišķu pārbaužu nepieciešamību Kopienas iekšējā tirdzniecībā. 4.2.7.2. Vairākveidu pārvadājumu veicināšana Dažādu transporta veidu izmantošana vienā pārvadājumā ir mūsdienīga koncepcija. Tam pirmkārt un galvenokārt nepieciešamas pārmaiņas attieksmē. Nesen veiktā pētījumā[14] par vairākveidu pārvadājumu veicināšanas iespējām galvenokārt pievērsās piekrastes pārvadājumu veicināšanas centriem[15] un to darbībai. Komisija ņēma vērā šo pieeju un uzsāka izvērtēt iespējas paplašināt pašreizējo 21 piekrastes pārvadājumu veicināšanas centra tīklu, lai tajā iekļautu arī vairākveidu pārvadājumu loģistikas risinājumu atbalstu iekšzemes pārvadājumos. 4.2.7.3. Atbildība vairākveidu pārvadājumos Atbildība un saistības starptautiskajos pārvadājumos izriet no starptautiskajām konvencijām. Atšķirīgiem transporta veidiem tajās bieži paredzēti atšķirīgi noteikumi. Tā veidojas sarežģīta režīmu daudzveidība ar attiecīgām tiešām un netiešām izmaksām vairākveidu pārvadājumos. Kravu nosūtītāji neuzskata atbildību par galveno problēmu, jo īpaši, ja tie izmanto loģistikas ārpakalpojumus, kad ar atbildības jautājumiem nodarbojas pakalpojumu sniedzējs. Pārvadājumam, kurā izmanto vairāk nekā vienu transporta veidu, parasti var iegūt apdrošināšanu. ES jāpiedalās vairākveidu pārvadājumus reglamentējošas struktūras izveidē pasaules mērogā. Tomēr paralēli šim darbam jāizvērtē arī pievienotā vērtība, ko dotu atbildības nodrošinājuma iespējas ES mērogā, kuras vislabāk atbilstu Eiropas vajadzībām. Bez tam atbildības režīmu sadrumstalotību varētu mazināt, izmantojot visaptverošu transporta dokumentu, kas attiektos uz visu pārvadājumu „no durvīm līdz durvīm” un vienkāršotu to (piemēram, vairākveidu pārvadājumu pavadzīme vai konosaments). Līdz ar visaptverošu atbildības nodrošinājuma risinājumu Eiropā Komisijai jāizvērtē arī pievienotā vērtība, ko dotu transporta dokumenta standartizācija vairākveidu pārvadājumiem. 4.2.8. Iekraušanas standarti Komisija uzņēmusies iniciatīvu ierosināt kopējus Eiropas standartus vairākveidu pārvadājumu kravas vienībām pārvadājumos ES iekšienē [16]. Priekšlikuma izstrādes iemesls ir šobrīd pastāvošā dažādu kravas vienību konfigurāciju daudzveidība, kas rada tiešās un netiešās izmaksas un aizkavēšanos, veicot pārvadājumus ar vairākiem transporta veidiem. Bez tam maināmās virsbūves parasti nav kraujamas viena uz otras, un standarta konteineri bieži vien nepilnīgi izmanto Eiropas autopārvadājumos pieļaujamos izmērus. Lai samazinātu izmaksas un uzlabotu konkurētspēju, nozarei Eiropā vajadzīga labāka kravas vienību sistēma pārvadājumiem Eiropas iekšienē. Komisija izskatīs piemērotas iespējas Eiropas standartu uzlabošanai šajā jomā. Iespējams, tiks izskatīta arī gaisa transportā un citos transporta veidos izmantoto kravas vienību saderība. Noteikumiem par transportlīdzekļu un kravas vienību izmēriem jāatbilst mūsdienīgas loģistikas un ilgtspējīgas mobilitātes vajadzībām. 5. Turpmākā virzība Eiropai nepieciešami mūsdienīgi risinājumi kvalitātes nodrošināšanai, lai varētu uzturēt un uzlabot Eiropas situāciju pasaules tirgū. Eiropai ir svarīgi būt par augstas kvalitātes loģistikas centru, kurā īstenoti atbilstīgi pasākumi un veicinoši faktori, jo tas palīdzētu nodrošināt ekonomikas, sociālo un vides ilgtspējību Eiropā un mazināt negatīvās tendences, piemēram, uzņēmumu un darba vietu pārvietošanu ārpus Eiropas. Komodalitāte un ļoti efektīva transporta sistēma arī ir Eiropai neatsverama, lai pārvaldītu arvien pieaugošo kravu plūsmu, ko katru dienu pārvadā pa Eiropas infrastruktūru un ūdensceļiem. Paziņojumā izklāstīts ideju kopums, ko vēlāk varētu pārveidot par pamatstratēģiju, ņemot vērā Eiropas iestāžu un citu ieinteresēto personu viedokli par iespējamību izstrādāt visaptverošu ES kravu pārvadājumu loģistikas stratēģiju un par tās pievienoto vērtību, kā arī par iepriekš minēto vai citu darbības jomu iekļaušanu šajā stratēģijā. Šā paziņojuma un pēc tam paredzētās apspriešanas rezultātā 2007. gadā izstrādās kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plānu. Plāna izstrāde būs zīmīgs notikums mūsdienīgas kravu pārvadājumu loģistikas attīstībā Eiropā un attiecīgā gadījumā tam pievienos priekšlikumus. [1] Eiropas dinamiskuma saglabāšana – kontinenta ilgtspējīgai mobilitātei, COM(2006) 314, galīgā redakcija. [2] Sal. „Novatoriskas Eiropas izveide”, ziņojums, ko sniegusi neatkarīga ekspertu grupa pētniecības un attīstības un jauninājumu jautājumos, kas iecelta pēc Hemptonkortas sammita 2006. gada janvārī. [3] Estimation of Global and National Logistics Expenditures: 2002 Data Update, A. Rodrigues, D. Bowersox un R. Calantone ( Journal of Business Logistics , 26. sēj., Nr. 2, 2005). Rezultāti pamatojas uz ekonometrisku aprēķina modeli, kurā ņemti vērā 29 mainīgie lielumi, ietverot informāciju par ģeogrāfisko apgabalu, ienākumu līmeni, valsts lielumu, ekonomikas attīstības līmeni un transportu (kravu pārvadājumi ar autotransportu, dzelzceļa un gaisa transportu un konteineru pārvadājumi ostās). [4] Logistics Value Chain, L. Ojala, D. Andersson un T. Naula (tiks publicēts Memedovic Olga Global Production Networks, UNIDO ). [5] COM(2006) 79, galīgā redakcija. [6] Sal. Regula (EEK) Nr. 881/92 un www.ec.europa.eu/transport/road/consultations/road_market_en.htm . [7] www.ec.europa.eu/comm/transport/logistics/consultations/index_en.htm . [8] Sal. ar informācijas sabiedrības tehnoloģijām (IST) saistītas pētniecības darbības. [9] Sk. sabiedrisko apspriešanu vietnē www.rfidconsultation.eu/ . [10] Lēmums Nr. 884/2004/EK. [11] ISL, Brēmene, 2006. gada janvāris. [12] COM(2005) 609, galīgā redakcija. [13] COM(2006) 275, galīgā redakcija. [14] Integrated Services in the Intermodal Chain (ISIC), ECORYS , 2005. gada novembris. [15] Sk. www.shortsea.info . [16] COM(2003) 155, galīgā redakcija, kurā grozījumi izdarīti ar COM(2004) 361, galīgā redakcija.