[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 8.2.2006 COM(2006) 34 galīgā redakcija Komisijas paziņojums ES stratēģija biodegvielu jomā{SEK(2006) 142} SATURS 1. IEVADS 3 2. BIODEGVIELU POTENCIāLA IZMANTOšANA – STRATēģISKA PIEEJA 4 2.1. Pirmās paaudzes biodegvielas 4 2.2. Otrās un turpmāko paaudžu biodegvielas 5 2.3. Biodegvielas jaunattīstības valstīs 6 3. BIODEGVIELAS STRATēģIJA – SEPTIņI POLITIKAS PAMATVIRZIENI 7 3.1. Biodegvielu pieprasījuma stimulēšana 7 3.2. Labvēlīgas ietekmes uz vidi nodrošināšana 9 3.3. Biodegvielu ražošanas un izplatīšanas sistēmas veidošana 10 3.4. Izejvielu krājuma paplašināšana 11 3.5. Tirdzniecības iespēju veicināšana 12 3.6. Atbalsts jaunattīstības valstīm 14 3.7. Atbalsts pētījumiem un attīstībai 15 1. pielikums. Biodegvielu glosārijs 17 2. pielikums. Biodegvielu situācija atsevišķās valstīs 18 3. pielikums. Biodegvielu veicināšanas politika ārpuskopienas valstīs 19 4. pielikums. Biodegvielu tirgus situācija 21 5. pielikums. Tirdzniecība ar biodegvielām 24 1. IEVADS Ir aprēķināts, ka Eiropas Savienībā 21% no siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas, kas veicina globālo sasilšanu, rada transports, un šī daļa aizvien pieaug. Lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas samazinājumu saskaņā ar Kioto protokola vienošanos, ir svarīgi rast veidus, kā samazināt transporta radīto emisiju. Tā nav vienīgā problēma. Gandrīz visas ES transporta nozarē izmantotās enerģijas avots ir nafta. Apzinātie naftas krājumi ir ierobežoti un atrodas tikai dažos pasaules reģionos. Jaunas rezerves ir, bet vairumā gadījumu tās būs grūtāk izmantot. Tāpēc jautājums par enerģijas krājumu nodrošināšanu nākotnes vajadzībām ir ne tikai jautājums par atkarības samazināšanu no importa, bet paredz plašu politisko iniciatīvu spektru, tostarp avotu un tehnoloģiju diversifikāciju.[1] ES jau veic virkni pasākumu. Transportlīdzekļu ražotāji izstrādā jaunus „tīrākus” modeļus ar ekonomiskāku degvielas patēriņu, kā arī strādā pie jaunām koncepcijām. Tiek uzlabots sabiedriskais transports un, kur tas iespējams, veicināta videi mazāk kaitīgu transporta veidu izmantošana.[2] Ir jāturpina centieni samazināt enerģijas patēriņu transportlīdzekļos. Jaunattīstības valstis saskaras ar līdzīgām un pat lielākām problēmām transportlīdzekļu patērētās enerģijas jomā. Naftas cenu kāpums slikti ietekmē šo valstu maksājumu bilanci, paļaušanās uz ievesto fosilo kurināmo rada neaizsargātību, un arī šīm valstīm ir jārisina uzdevums par siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas samazināšanu. Neformālajā sammitā Hemptonkortā 2005. gada oktobrī Eiropas valstu un valdību vadītāji apstiprināja, ka enerģētikas politikai ES ir būtiska loma globalizācijas problēmas risināšanā, un lūdza Komisijai sagatavot priekšlikumus atjauninātas Eiropas enerģētikas politikai izstrādei. Pie būtiskiem šajos dokumentos ietveramiem jautājumiem pieder iespējas risināt Eiropas pārmērīgo atkarību no importētas naftas un gāzes un konsekventas pieejas izstrāde pakāpeniskai šīs atkarības samazināšanai, pamatojoties uz plašu ekonomikas, vides un sociālās ietekmes analīzi. Šai paziņojumā ir aplūkota nozīme, kas šādā kontekstā varētu būt biodegvielām. Tā kā biodegvielas ir no atjaunojama avota – biomasas – ražots produkts, tās ir tiešas transportlīdzekļu fosilā kurināmā aizstājējas, un tās var viegli integrēt degvielas padeves sistēmās. Biodegvielas, kā arī citus aizstājējus (sk. 2.1.), var izmantot kā alternatīvu transporta degvielu, tādējādi sagatavojoties turpmākiem jauninājumiem, piemēram, ūdeņradim. Lai gan lielākā daļa biodegvielu joprojām ir dārgākas par fosilajiem kurināmiem, tās aizvien vairāk izmanto visā pasaulē. Lēš, ka politikas pasākumu ietekmē biodegvielas ražošanas apjoms pasaulē ir sasniedzis vairāk nekā 35 miljardus litru. ES atbalsta biodegvielas, lai samazinātu siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas, veicinātu transportlīdzekļu degvielu dekarbonizāciju, radītu daudzveidīgus degvielas avotus un veidotu ilgtermiņa aizstājējus fosilajai naftai. Paredzams, ka biodegvielas ražošana radīs iespēju dažādot ienākumu avotus un nodarbinātību lauku rajonos. Sakarā ar Komisijas plānoto Biodegvielas direktīvas[3] pārskatīšanu 2006. gada beigās uzmanība tiks pievērsta jautājumiem par izmaksu lietderību, plānotajiem mērķiem pēc 2010. gada un biodegvielu kopējās ietekmes uz vidi novērtējumu un monitoringu. Biodegvielu ražošana no piemērotām rūpniecības izejvielām varētu dot labumu videi un ekonomikai arī daudzās jaunattīstības valstīs, radīt papildu darba vietas, samazināt rēķinus par ievesto enerģiju un radīt potenciālus eksporta tirgus. Jo īpaši ekonomiski pamatota alternatīva dažām cukura ražotājām valstīm, ko skārusi ES cukura režīma reforma, varētu būt bioetanola ražošana. Šis paziņojums papildina Rīcības plānu par biomasas izmantošanu[4], un tam ir pievienots ietekmes novērtējums, kurā izklāstīti dažādi politiski risinājumi. Pamatojoties uz novērtējumu, Komisija iesaka regulēta tirgus pieeju, kas atbilst ietekmes novērtējuma 2. variantam, atspoguļo esošās zināšanas un paver ceļu attīstībai nākotnē. Šajā variantā jo īpaši atbalstīta līdzsvarota pieeja tirdzniecības sarunās par biodegvielām, esošo lauksaimniecības, lauku attīstības un kohēzijas politikas instrumentu izmantošana un saskaņotas palīdzības sistēmas izstrāde jaunattīstības valstīm. Lai gan esošās tehnoloģijas patlaban ES nedod konkurētspējīgus risinājumus izmaksu ziņā, guvumiem no atbalsta biodegvielu attīstībai tās vajadzētu atsvērt. Izmaksu līdzsvarošanā turpmāku ieguldījumu varētu piedāvāt otrās paaudzes biodegvielu izstrāde, kur būtiska nozīme ir pētniecībai un attīstībai. Paturot prātā jautājumu komplekso, transversālo un dinamisko raksturu, ir izvēlēta stratēģiska pieeja, kuras ietekme tiks rūpīgi pārraudzīta. Attīstoties biodegvielu tirgum, atbilstošās izmaiņas tiks apspriestas un iekļautas stratēģijā. 2. BIODEGVIELU POTENCIāLA IZMANTOšANA – STRATēģISKA PIEEJA Nesen pieņemtajā Rīcības plānā par biomasas izmantošanu jau ir ietverti vairāki pasākumi, ko veiks, lai veicinātu visu veidu biomasas izmantošanu atjaunojamas enerģijas ražošanai. Šajā paziņojumā ir izklāstīta ES stratēģija biodegvielu jomā , kurai ir trīs mērķi: - lai veicinātu biodegvielu ražošanu un izmantošanu ES un jaunattīstības valstīs, nodrošināt, ka to ražošana un izmantošana pasaules mērogā labvēlīgi ietekmē vidi un sekmē Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanu, ņemot vērā konkurētspējas apsvērumus; - radīt pamatu plašai biodegvielu izmantošanai, uzlabojot to izmaksu konkurētspēju, optimizējot to izstrādi no specializētām izejvielām, veicot pētījumus „otrās paaudzes biodegvielu” jomā un atbalstot šo produktu izplatīšanos tirgū, paplašinot paraugprojektus un novēršot netehniskus šķēršļus; - izpētīt iespējas, kas paveras jaunattīstības valstīm – tostarp tām, ko skārusi ES cukura režīma reforma, – biodegvielas izejvielu un biodegvielu ražošanā, un norādīt, kāda loma varētu būt ES, nodrošinot atbalstu ilgtspējīgas biodegvielas ražošanai. 2.1. Pirmās paaudzes biodegvielas Pirmās paaudzes biodegvielas zemās procentuālās koncentrācijās tagad var piejaukt parastajām degvielām lielākajā daļā transportlīdzekļu un tās var izplatīt, izmantojot esošo infrastruktūru. Dažus dīzeļdegvielas transportlīdzekļus var darbināt ar 100% biodīzeļdegvielu (B100), un daudzās pasaules valstīs jau ir pieejami „elastīgas degvielas” transportlīdzekļi. Tāpēc vienkāršākais veids, kā transporta nozarē nekavējoties sākt īstenot Kioto protokola mērķus, ir aizstāt daļu dīzeļdegvielas vai benzīna ar biodegvielu, jo īpaši ņemot vērā, ka ieguvumi attiecas uz visu autoparku. Dīzeļdegvielas aizstājēja izstrāde Eiropai ir īpaši svarīga, jo šobrīd ES dīzeļdegvielu tikai ieved, bet naftu eksportē. Tomēr, pat izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ES ražoto biodegvielu cenas apgrūtinās to konkurētspēju ar fosilo kurināmo. Ņemot vērā šodien pieejamās tehnoloģijas, ES ražotā biodīzeļdegviela būs cenu līdzsvarā ar naftu, ja naftas cenu kāpums sasniegs ap 60 EUR par barelu, turpretim bioetanols konkurē ar naftas cenām, ja tās sasniedz ap 90 EUR par barelu. Biodegvielas var izmantot kā transporta degvielas alternatīvas. Tāpat šim nolūkam piemērota ir sašķidrinātā dabasgāze, saspiestā dabasgāze, sašķidrinātā naftas gāze un ūdeņradis. Tomēr pašreiz pieejamo biodegvielu izmantošanas veicināšanu var vērtēt kā starppasākumu, lai samazinātu siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju, lai dažādotu transportlīdzekļu enerģijas avotus un lai sagatavotu ES ekonomiku citu, vēl pilnībā neizstrādātu iespēju izmantošanai transporta nozarē. Aktīvi pievienojoties kopējai attīstības tendencei, kas vērsta uz biodegvielu izmantošanu, un nodrošinot to ilgtspējīgu ražošanu, ES var izmantot un eksportēt savu pieredzi un zināšanas, vienlaikus veicot pētījumus, lai arī turpmāk nodrošinātu mūsu ieņemto vietu tehniskā progresa avangardā. Konkrēta ES stratēģija arī veicinās ražošanas cenu pazemināšanos. Lai biodegvielas stratēģija būtu veiksmīga, īpaši svarīgs ir nodrošinājums ar izejvielām. Tāpēc daži kopējās lauksaimniecības politikas noteikumi tiks pārskatīti un vajadzības gadījumā pielāgoti. Sagaidāmais pieaugums biodegvielu tirdzniecības kopapjomā pasaules līmenī arī sekmēs stabilākas piegādes ES un citās pasaules daļās. Alternatīvu degvielu ražotņu celtniecība, jaunu dzinēju tipu ieviešana un degvielas izplatīšanas sistēmas pielāgošana ir saistīta ar ilgtermiņa investīcijām, kurām ir vajadzīga stabila tirgus pieprasījuma perspektīva. Tas nozīmē, ka pasākumi, kas attiecas uz piegādi, jāpapildina, ieviešot efektīvu tirgus stimulu sistēmu. Vidējā posmā būs vajadzīgas papildu investīcijas jaunu tehnoloģiju un izejvielu ieviešanai dzīvē. Ja „otrās paaudzes” procesus izdosies darīt komerciāli efektīvus, aizvien lielāka loma būs mežsaimniecības produktiem un atkritumiem. Lai gūtu lielāko labumu no šodienas un nākotnes iespējām, Komisija ir apņēmusies stimulēt pirmās paaudzes biodegvielu tirgu, kuru papildinās jaunās ienākošās tehnoloģijas. 2.2. Otrās un turpmāko paaudžu biodegvielas Viena no daudzsološākajām otrās paaudzes biodegvielu tehnoloģijām – lignocelulozes apstrāde – jau ir krietni progresējusi. ES ir izveidotas trīs eksperimentālās ražotnes (Zviedrijā, Spānijā un Dānijā). Starp citām tehnoloģijām biomasas pārvēršanai šķidrajā biodegvielā (Bdv) var minēt Fišera-Tropša ( Fischer-Tropsch ) biodīzeļdegvielu un bio-DME (dimetilēteri). Paraugražotnes atrodas Vācijā un Zviedrijā. Sintētisko dabasgāzi var ražot kā no fosiliem, tā arī no atjaunojamiem avotiem. Izmantojot atjaunojamo sintētisko dabasgāzi, var ievērojami samazināt CO2, un tās ražošanas uzsākšana varētu būt izšķirošs solis, lai radītu citas gāzveida degvielas. Augsta līmeņa darba grupa CARS 21 [5] ir norādījusi, ka otrās paaudzes biodegvielas ir īpaši daudzsološas, un ir ieteikusi nopietni atbalstīt to izstrādi. Grupa arī secina, ka, veidojot nākotnes politiku, būtu jāņem vērā un jāatspoguļo dažādo biodegvielu tehnoloģiju un ražošanas procesu radītās priekšrocības klimata pārmaiņu samazināšanā. Gatavojoties plaši izmantot rentablu biodegvielu, ir jāveic ilgstoši pētījumi un izstrādes, lai jaunajām tehnoloģijām nodrošinātu panākumus. Būtisku ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā var sniegt Eiropas biodegvielu tehnoloģiju platforma un citas tehnoloģiju platformas. Ir jāstimulē darbs specializētu izejvielu izstrādāšanā un biodegvielu ražošanai izmantojamo izejvielu spektra paplašināšanā. Lai veicinātu labākās prakses izplatību un sekmētu ilgtermiņa privātos ieguldījumus, būs vajadzīgas visu ieinteresēto pušu partnerattiecības. Eiropas Investīciju banka varētu palīdzēt ekonomiski dzīvotspējīgu projektu attīstīšanā un paplašināšanā. Attīstība tiks pārraudzīta ES līmenī, lai atbalstītu paraugprojektu pārveidi komercprojektos, kad tas kļūs lietderīgi. Vienlaikus ir jāgarantē visu jauno procesu radītās priekšrocības videi, un jānovērš tehniskie šķēršļi, kas kavē tos ieviest. Progresīvas biodegvielu tehnoloģijas varētu būt par pamatu atjaunojamā ūdeņraža ražošanai, perspektīvā solot transportlīdzekļus, kas praktiski nerada emisijas. Tomēr ūdeņraža degvielas elementiem ir vajadzīga jauna dzinēju tehnoloģija, kā arī to ieviešana ir saistīta ar lieliem ieguldījumiem uzņēmumos ūdeņraža ražošanai un jaunas izplatīšanas sistēmas veidošanu. Šai sakarā ir rūpīgi jāizvērtē ūdeņraža ilgtspēja. Tāpēc jebkura pārorientēšanās uz ūdeņraža transportlīdzekļiem būtu rūpīgi jāizvērtē no plašas ilgtermiņa stratēģijas viedokļa. 2.3. Biodegvielas jaunattīstības valstīs Tropu vidē biomasa ir visproduktīvākā, un biodegvielu, jo īpaši etanola, ražošanas izmaksas daudzās jaunattīstības valstīs ir salīdzinoši zemas. No cukurniedrēm ražotais bioetanols šodien konkurē ar fosilo kurināmo Brazīlijā, kas ir pasaulē vadošā bioetanola ražotājvalsts. Turklāt fosilās enerģijas patēriņš etanola ražošanai no cukurniedrēm ir daudz zemāks nekā Eiropā ražotajam etanolam, tādēļ attiecīgais emisiju samazinājums ir lielāks. ES šodien ir galvenā biodīzeļdegvielas ražotāja, un tās tirdzniecības apjoms ir neievērojams. Jaunattīstības valstīs, tādās kā Malaizija, Indonēzija un Filipīnas, kur pašlaik ražo biodīzeļdegvielu iekšējā tirgus vajadzībām, viegli varētu izveidoties eksporta potenciāls. Biodegvielu ražošana varētu pavērt iespējas lauksaimniecības dažādošanai, samazināt atkarību no fosilā kurināmā (galvenokārt no naftas) un ilgtspējīgā veidā veicināt ekonomikas izaugsmi. Bet, tā kā pastāv bažas par vides, ekonomikas un sociālajiem jautājumiem, ir jāņem vērā atšķirības starp jaunattīstības valstīm. Atšķirīgās biodegvielu ražošanas un izmantošanas perspektīvas jaunattīstības valstīs ir saistītas ar ražotajiem izejvielu veidiem un daudziem ekonomiskiem faktoriem. Svarīgs noteicējs biodegvielas ražošanai iekšējam tirgum ir naftas cenas pasaules tirgū. Citi nozīmīgi faktori ir i) ražošanas potenciālais apjoms, ii) valsts vai reģionālā tirgus apjoms, iii) vajadzīgie ieguldījumi infrastruktūrā, iv) politiskās iekārtas sniegtais atbalsts, v) eksporta iespējas (ES, ASV, Japāna, Ķīna) un vi) biodegvielas ražošanā izmantojamo izejvielu tirgus cenas. Valstīs, kur sagaidāma plaša izejvielu ražošanas attīstība, vides apsvērumi ir saistīti ar spiedienu uz ekoloģiski jutīgām teritorijām, tādām kā tropu meži. Ir izteiktas bažas arī par ietekmi uz augsnes auglību, ūdens pieejamību un kvalitāti, un pesticīdu izmantošanu. Sociālo ietekmi saista ar potenciālu vietējās sabiedrības iziršanu un konkurenci starp biodegvielu un pārtikas ražošanu. Šie jautājumi ir īpaši jāpēta un jāmēra, un vajadzības gadījumā jārisina ar stingriem reglamentējošiem noteikumiem. ES attīstības politikas mērķis būs palīdzēt attiecīgām jaunattīstības valstīm likt lietā biodegvielas radītās priekšrocības, attiecīgi rodot risinājumus iepriekšminētajām problēmām. 3. BIODEGVIELU STRATēģIJA – SEPTIņI POLITIKAS PAMATVIRZIENI Šajā nodaļā ir aprakstīti septiņi politikas pamatvirzieni, saskaņā ar kuriem ir sagrupēti Komisijas plānotie pasākumi biodegvielu ražošanas un izmantošanas veicināšanai. 3.1. Biodegvielu pieprasījuma stimulēšana Komisija strādās šādos virzienos: - 2006. gadā sniegs ziņojumu, vajadzības gadījumā paredzot Biodegvielu direktīvu pārskatīšanu. Šajā ziņojumā inter alia tiks risināti jautājumi par valsts mēroga mērķu noteikšanu attiecībā uz biodegvielas tirgus daļu, par saistībām izmantot biodegvielu un par ilgtspējīgas ražošanas nodrošināšanu; - rosinās dalībvalstis labvēlīgi izturēties pret otrās paaudzes biodegvielām, pildot saistības par biodegvielu izmantošanu; - veicinās, lai Padome un Eiropas Parlaments steidzīgi apstiprinātu nesen pieņemto tiesību aktu projektu par nekaitīgu un efektīvu transportlīdzekļu iepirkumu, tostarp tādu, kuros izmanto augstas koncentrācijas biodegvielas. 2001. gadā Komisija pieņēma paziņojumu un tiesību akta projektu par alternatīvas degvielas izmantošanu ceļu transportlīdzekļos, kur noteica trīs galvenos degvielas veidus (biodegvielas, dabasgāze un ūdeņradis), kam ir attīstības potenciāls.[6] Grozītus tiesību aktu projektus pieņēma 2003. gadā. Biodegvielu direktīvā [7] „kontrolskaitlis” ir 2% tirgus daļa biodegvielai 2005. gadā un 5,75% tirgus daļa 2010. gadā. Lai īstenotu šo direktīvu, daudzās dalībvalstīs izmanto atbrīvojumus no degvielas nodokļiem, kurus veicina Enerģijas nodokļu sistēmas direktīva .[8] Dažas dalībvalstis nesen ieviesa saistības biodegvielas izmantošanas jomā, pieprasot, lai degvielas piegādes uzņēmumi pievienotu noteiktu biodegvielas daļu valsts tirgū laistajai degvielai. 2005. gada plānotā biodegvielu 2% tirgus daļa nav sasniegta. Ņemot vērā dalībvalstu noteiktos mērķus, sasniegtā biodegvielu tirgus daļa, visticamāk, nepārsniedz 1,4%. Septiņos gadījumos, kad dalībvalstis nepamatoti ir noteikušus pārāk pieticīgus mērķus, Komisija ir uzsākusi pārkāpumu izmeklēšanas procedūru. 2006. gadā Komisija sniegs ziņojumu par Biodegvielu direktīvas īstenošanu, kurā vajadzības gadījumā būs paredzēta tās pārskatīšana. Ziņojumā inter alia tiks risināti šādi jautājumi: - valsts mēroga mērķi attiecībā uz biodegvielu tirgus daļu, - biodegvielas saistību izmantošana, - prasība, lai mērķa sasniegšanā tiktu ieskaitīta tikai tā biodegviela, kas ES un ārpuskopienas valstīs tiek ražota, ievērojot ilgtspējas minimālās normas. Sertifikātu sistēma jāpiemēro bez diskriminācijas gan iekšzemes tirgū ražotajai, gan ievestajai biodegvielai, kā arī jānodrošina tās atbilstība PTO noteikumiem. Saistības izmantot biodegvielu šķiet daudzsološs veids, kā pārvarēt grūtības nodokļu atbrīvojuma jomā. Tās arī veicina labvēlīgu apstākļu radīšanu biodegvielām, kuru ražošanā rodas mazāk siltumnīcefektu izraisošo gāzu, un Komisija to vēlētos sekmēt. Saskaņā ar Enerģijas nodokļu sistēmas direktīvu dalībvalstis noteiktos apstākļos var samazināt nodokļus vai paredzēt nodokļu atvieglojumus biodegvielu atbalstam. Šie nodokļu atvieglojumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, ko nedrīkst īstenot bez iepriekšējas Komisijas sniegtas atļaujas. Komisijas novērtējums ir vajadzīgs, lai novērstu konkurences izkropļojumus, un tas veidots, par pamatu ņemot Kopienas vadlīnijas par valsts atbalstu vides aizsardzībai.[9] Vadlīnijās ir ņemtas vērā no biomasas ražotās enerģijas priekšrocības salīdzinājumā ar enerģiju, kas iegūta no fosilajām degvielām. Šī novērtējuma mērķis ir arī nodrošināt, lai kompensācija nebūtu pārmērīga atbilstīgi Enerģijas nodokļu sistēmas direktīvas prasībām . Tā kā ražošanas izmaksas ir atšķirīgas, jo īpaši bioetanolam, Komisija pēta, cik lielā mērā var pilnveidot juridiskos instrumentus, lai to ņemtu vērā, vienlaikus ievērojot tirdzniecības noteikumus. Biodegvielas piegādes (visdažādāko) saistību saderība ar nodokļu atvieglojumiem ir rūpīgi jānovērtē. Var paredzēt, ka saistību dēļ finansiālais atbalsts kļūs nevajadzīgs un ka varēs samazināt valsts atbalsta līmeni saskaņā ar principu, ka maksā piesārņotājs, kā arī izmantot Komisijas valsts atbalsta plānu, kas paredz mazāka, bet efektīvāka atbalsta sniegšanu. Turklāt ir jānosaka tāda stimulu sistēma, kas būtu saistīta ar atsevišķu degvielu ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Tas veicinātu un sekmētu tirgus un pieprasījuma diktētus pasākumus biodegvielu jomā. Piemēroti plānotie pasākumi varētu būt, piemēram, ekoloģisko sistēmu veicināšana transportlīdzekļu lietotājiem, ekomarķēšana, cenu diferenciācija, pieprasot maksu par emisijām un apliekot produktus ar nodokļiem, vides kvalitātes veicināšana, izglītojot un informējot patērētājus un ražotājus, tirgojamas atļauju shēmas, vides saistību izpildes garantijas, fondi un ekoloģiskā riska novērtējums bankas procedūrās. Valsts un privātīpašumā esošie autoparki, kā arī lauksaimniecības mašīnu un kravas automobiļu parki, kur nodokļu atbrīvojumi vai samazinājumi ir izrādījušies īpaši veiksmīgi augstas koncentrācijas biodegvielas izmantošanas stimulēšanā, veido auglīgu tirgus vidi arvien plašākai biodegvielas izmantošanai. Zemnieku saimniecībām tagad ir pieejamas maza izmēra pārstrādes sistēmas un sēklu preses, ar kurām var ekonomiski ražot biodīzeļdegvielu no saimniecības atkritumiem vai eļļas augiem. Pilsētu un privātajiem autobusu parkiem parasti ir viens degvielas piegādes avots, tāpēc tur viegli var pārslēgties uz biodegvielas izmantošanu. Vēl viena joma, kur var turpināt stimulēt pieprasījumu pēc biodegvielām, ir zvejas flotes un kuģi, kas ir potenciāls biodīzeļdegvielas izmantošanas tirgus. Valsts sektorā Komisija turpinās veicināt biodegvielu izmantošanu minētajās konkrētajās jomās. Tā ir iesniegusi Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par direktīvu nekaitīgu ceļu transportlīdzekļu, tostarp tādu, ko darbina ar augstas koncentrācijas biodegvielu, veicināšanai.[10] 3.2. Labvēlīgas ietekmes uz vidi nodrošināšana Komisija strādās šādos virzienos: - izpētīs, kā biodegvielas izmantošanu var ieskaitīt sasniedzamajā CO2 samazinājumā autoparkos; - izpētīs un attiecīgā gadījumā ieteiks pasākumus, lai nodrošinātu, ka biodegvielas sniedz optimālas priekšrocības saistībā ar siltumnīcefektu izraisošām gāzēm; - centīsies nodrošināt ilgtspējību biodegvielas izejvielu audzēšanā ES un trešās valstīs; - izpētīs jautājumus par etanola, ētera un citu oksidēto savienojumu robežkoncentrāciju benzīnā, tvaiku robežkoncentrāciju benzīnā un biodīzeļdegvielas robežkoncentrāciju dīzeļdegvielā. Komisija pēta, cik lielā mērā biodegvielas izmantošanu var ieskaitīt sasniedzamajā CO2 samazinājumā autoparkos, pamatojoties uz vienošanos ar automobiļu ražotājiem par jaunu automobiļu radītās emisijas samazinājumu integrētās pieejas ietvaros. Komisija šobrīd pēta šīs pieejas dažādus variantus, pamatojoties uz CARS 21 ziņojumu[11]. Lai nodrošinātu potenciālās priekšrocības videi, biodegvielas stratēģija jāvirza tā, lai 1) palielinātu no ieguldījumiem gūtās priekšrocības saistībā ar siltumnīcefektu izraisošām gāzēm, 2) izvairītos no vides kaitējuma, ko varētu radīt biodegvielu un to izejvielu ražošana, 3) garantētu, ka biodegvielu izmantošana neradīs vides vai tehniskas dabas problēmas. 1) Tagad, stimulējot biodegvielas izmantošanu, neņem vērā dažādu biodegvielu un to ražošanas veidu radītās priekšrocības saistībā ar siltumnīcefektu izraisošajām gāzēm. Siltumnīcefektu izraisošo gāzu priekšrocības sasaiste ar biodegvielas veicināšanas noteikumiem palīdzētu vairot ieguvumu un nozarei ļautu saprast, cik svarīgi ir turpināt uzlabot ražošanas metodes. Tādā veidā degvielas un degvielas ražotāji varētu saņemt tirgus signālus turpmākai oglekļa emisiju samazināšanai transporta nozarē. Lai šāds mehānisms efektīvi darbotos, tas bez diskriminācijas ir jāpiemēro gan iekšzemē ražotajiem, gan ievestajiem produktiem un jānodrošina tā pilnīga atbilstība PTO noteikumiem. Var izpētīt arī daudznacionālu pieeju saistībā ar tīras attīstības mehānismu, kas varētu garantēt tirdzniecības partneru iesaistīšanos. Biodegvielu direktīvā paredzētie stimuli tiks pārskatīti 2006. gadā. 2) Ir svarīgi, lai biodegvielu izejvielu ražošanā , kas pielāgota vietējiem apstākļiem, būtu ievērotas atbilstošās minimālās prasības. It īpaši bažas ir izraisījusi atmatā atstāto platību izmantošana sakarā ar potenciālo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un augsni un biodegvielu izejvielu audzēšana ekoloģiski neaizsargātās teritorijās. Risinot šos jautājumus, jāpievērš uzmanība, kur enerģijas kultūras kopumā iederētos augsekā, kā izvairīties no negatīvas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību, ūdens piesārņojumu un augsnes noplicināšanu, kā arī no kaitējuma biotopiem un sugām teritorijās ar augstu dabas vērtību. Tomēr, kā to nosaka savstarpējās atbilstības noteikumu prasības saskaņā ar 2003. gada KLP reformu, ilgtspējas kritēriju ES ražošanā nevajadzētu attiecināt tikai uz enerģijas kultūrām, bet gan uz visu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Izvēloties kritērijus, ir jāņem vērā enerģijas kultūru audzēšanas sniegtās priekšrocības augsekas sistēmās un robežteritorijās. Šādiem kritērijiem un standartiem jāatbilst PTO noteikumiem, tiem jābūt efektīviem un ne pārāk birokrātiskiem. 3) Dažāda veida biodegvielu izmantošana ir saistīta ar dažādiem vides un tehniskas dabas jautājumiem. Degvielas kvalitātes direktīvā [12] ir noteiktas benzīna un dīzeļdegvielas vides un veselības specifikācijas, piemēram, etanola, ētera un citu oksidēto savienojumu pieļaujamā koncentrācija benzīnā. Tajā ir arī noteikti tvaika spiediena ierobežojumi benzīnam. Standartā EN590 tehnisku iemeslu dēļ ir noteikti papildu ierobežojumi, tostarp tas, ka dīzeļdegviela drīkst saturēt ne vairāk kā 5 tilpuma procentus biodīzeļdegvielas (4,6% enerģijas satura ziņā). Šīs robežvērtības ierobežo plašāku biodegvielas izmantošanu. Komisija ir paziņojusi, ka 2006. gadā pārskatīs etanola, ēteru un biodīzeļdegvielas kvantitatīvos ierobežojumus. 3.3. Biodegvielu ražošanas un izplatīšanas sistēmas veidošana Komisija strādās šādos virzienos: - veicinās, lai dalībvalstīs un reģionos tiktu ņemtas vērā biodegvielu un citu bioenerģijas avotu priekšrocības, izstrādājot valsts pamatprincipu kopumus un operatīvās rīcības plānus kohēzijas politikas un lauku attīstības politikas ietvaros, - ierosinās izveidot īpašu ad hoc grupu, lai apsvērtu biomasas, tostarp biodegvielas, iespējas valsts lauku attīstības programmās, - lūgs attiecīgo nozaru pārstāvjiem izskaidrot, ar ko ir tehniski pamatota prakse, kuras dēļ veidojas barjeras biodegvielu ieviešanai, un pārraudzīs rīcību šajās nozarēs, nodrošinot, ka biodegvielas netiek diskriminētas. Daudzos reģionos, kas saņem struktūrfondu un Kohēzijas fonda palīdzību, jo īpaši Viduseiropas un Austrumeiropas lauku reģionos, ir potenciāls biomasas izmantošanai, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un darbavietas. Zemās darbaspēka izmaksas un pieejamie resursi var radīt šiem reģioniem salīdzinošas priekšrocības biodegvielu izejvielu ražošanā. Tāpēc atbalsts atjaunojamo un alternatīvo energoresursu attīstībai, kuriem pieder arī biomasa, tostarp biodegvielas, ir svarīgs kohēzijas politikas mērķis[13]. Atbalstu var sniegt, piemēram, lauksaimnieku pārkvalificēšanai, aprīkojuma nodrošināšanai biomasas ražotājiem un investīcijām biodegvielu ražotnēs. Komisija rosina dalībvalstis un reģionus nodrošināt to , ka, gatavojot valsts stratēģisko pamatprincipu kopumus un darbības programmas, vispusīgi tiek ņemtas vērā biodegvielu potenciālās priekšrocības. Lauku attīstības politikas ietvaros var atbalstīt arī investīcijas zemnieku saimniecībās vai to tuvumā, piemēram, biomasas pārstrādei, kā arī neizmantotās mežu biomasas gādāšanai, ko var nodrošināt mežu īpašnieki. Komisija ir ierosinājusi Kopienas lauku attīstības stratēģiskās vadlīnijas, kurās ir uzsvērta atjaunojamo enerģiju, tostarp biodegvielas, nozīme. Tā ir arī ierosinājusi izveidot īpašu grupu biomasas un biodegvielas pavērto iespēju apsvēršanai valsts lauku attīstības programmās. Līdzīgi kā tas attiecas uz nodokļu atvieglojumiem degvielai, arī cita veida valsts atbalstam biodegvielas ražošanai nepārprotami ir jāatbilst noteikumiem par valsts atbalstu . Komisija lūgs attiecīgo nozaru pārstāvjiem izskaidrot tehnisko pamatojumu šķēršļiem biodegvielu ieviešanai un lūgs ieinteresētās aprindas izklāstīt savus viedokļus. Tā pārraudzīs rīcību attiecīgajās nozarēs, nodrošinot to, ka biodegvielas netiek diskriminētas. Izvērtējot biodegvielu ražošanas un izplatīšanas atbalsta politiku un programmu ietekmi, Komisija ņems vērā to potenciālās sekas attiecībā uz tradicionālajiem etanola, pārtikas, mežkopības un naftas tirgiem. 3.4. Izejvielu krājuma paplašināšana Komisija strādās šādos virzienos: - dos tiesības atbalstīt cukura ražošanu bioetanola vajadzībām gan nepārtikas produktu ražošanas režīmā atmatā atstātajās platībās, gan ar piemaksām par enerģijas kultūrām; - novērtēs iespējas papildus pārstrādāt intervences krājumu labību biodegvielā, lai palīdzētu samazināt kompensējamā labības eksporta apjomu; - izvērtēs enerģijas kultūru shēmas īstenošanu līdz 2006. gada beigām; - pārraudzīs biodegvielas pieprasījuma ietekmi uz preču un blakusproduktu cenām un to pieejamību konkurējošām nozarēm, kā arī ietekmi uz pārtikas piedāvājumu un tās cenām ES un jaunattīstības valstīs; - finansēs kampaņu, lai informētu zemniekus un mežu īpašniekus par enerģijas kultūru īpašībām un to pavērtajām iespējām; - ierosinās rīcības plānu mežsaimniecībā, svarīgu vietu atvēlot meža produktu izmantošanai enerģētikā; - izskatīs iespējas grozīt tiesību aktus par dzīvnieku blakusproduktiem, lai veicinātu alternatīvu procesu atļaušanu un apstiprināšanu biodegvielu ražošanai; - īstenos ierosināto mehānismu, lai precizētu atkritumu otrreizējas izmantošanas standartus. 1992. gadā uzsāktās KLP reformas gaitā tika samazināts cenu atbalsts un paaugstināta ES lauksaimniecības preču konkurētspēja visos noieta tirgos pārtikas produktu, lopbarības un nepārtikas produktu, tostarp biodegvielu, jomā. Tas ir īpaši no svara attiecībā uz graudaugiem, kas patlaban ir viena no galvenajām ES izejvielām bioetanola ražošanai. Ienākumu atbalsta atdalīšana no ražošanas, ko ieviesa ar 2003. gada KLP reformu, vēl vairāk veicinās enerģijas kultūru piedāvājumu. Jo īpaši kultūras, uz kurām tiešos maksājumus agrāk attiecināja tikai nepārtikas produktu ražošanas režīmā atmatā atstātajās platībās, tagad var kultivēt jebkurās platībās, nezaudējot ienākumu atbalstu. Saistības atstāt zemi atmatā , ko ieviesa ar 1992. gada reformu kā instrumentu, lai nodrošinātu līdzsvaru graudaugu tirgū, tagad ir integrētas jaunajā vienreizējo maksājumu shēmā. Atmatā atstāto zemi parasti nevar izmantot ražošanas vajadzībām, bet nepārtikas kultūru (tostarp enerģijas kultūru) audzēšana ir atļauta, ja līgumā ir paredzēta biomasas izmantošana vai ja to garantē lauksaimnieks. Nesen ir panākta politiska vienošanās par plašu reformu cukura tirgus kopējā organizācijā. Bioetanola vajadzībām ražotās cukurbietes arī turpmāk būs atbrīvotas no kvotām. Komisija virzīs savu priekšlikumu par tiesībām atbalstīt cukurbiešu ražošanu bioetanola vajadzībām gan nepārtikas produktu ražošanas režīmā atmatā atstātajās platībās, gan ar piemaksām par enerģijas kultūrām. Tas radīs cukurbietēm jaunus noieta tirgus ES. Komisija tirgus politikas ietvaros ir izmantojusi iespēju ļaut enerģijas vajadzībām pārdot etanolu, kas iegūts, destilējot intervences vajadzībām uzkrāto vīnu. Tomēr to nekādā gadījumā nevar uzskatīt par ilgtspējīgu biodegvielas ražošanas avotu. 2005. gadā pirmo reizi izsludināja konkursu par intervences krājumā esošajiem rudziem īpaši bioetanola ražošanas vajadzībām. Komisija novērtēs iespējas papildus pārstrādāt biodegvielā labību no pašreizējā intervences krājuma, lai palīdzētu samazināt kompensējamā labības eksporta apjomu. Turklāt ar 2003. gada KLP reformu ieviesa īpašu atbalstu enerģijas kultūrām . Var saņemt piemaksu 45 EUR par hektāru par maksimālo garantēto platību 1,5 miljons hektāru, kas atbilst maksimālajam budžetam. Ja pieprasījumu ir vairāk, nekā paredz šis maksimālais apjoms, piemaksu proporcionāli samazina. Par šo enerģijas kultūru shēmu līdz 2006. gada 31. decembrim tiks sagatavots Komisijas ziņojums un atbilstoši priekšlikumi, kuros būs ņemta vērā biodegvielas jomā izvirzīto mērķu izpilde. Pašreiz gandrīz visu biodegvielu ražo no kultūrām, kuras līdztekus var izmantot pārtikā. Ir izteikti apsvērumi, ka, pieaugot pieprasījumam pēc biodegvielas, jaunattīstības valstīs var būt apdraudēta pārtikas pieejamība par samērīgu cenu. Izejvielu jomā biodegvielas ražošana konkurē arī ar citām nozarēm. Paturot prātā šos apsvērumus, Komisija cieši pārraudzīs biodegvielas pieprasījuma radīto ietekmi. Komisija apsver kampaņas finansēšanu, lai informētu zemniekus un mežu īpašniekus par enerģijas kultūru īpašībām, mežu enerģijas neizmantotā potenciāla mobilizēšanu un to piedāvātajām iespējām. Komisija izstrādā rīcības plānu mežsaimniecībā, ko plāno pieņemt 2006. gadā, paredzot tajā svarīgu vietu meža produktu izmantošanai enerģētikā. Tam būs īpaša nozīme otrās paaudzes biodegvielu ražošanā. Papīra ražošanas organiskos atkritumus , dzīvnieku izcelsmes taukus un blakusproduktus, otrreiz pārstrādātas pārtikas eļļas un daudzus citus avotus vēl pārāk maz izmanto enerģijas ieguvei. Komisija ir nesen pieņēmusi tematisku stratēģiju par atkritumu rašanās novēršanu un atkritumu pārstrādi[14] un priekšlikumu par jauniem pamata tiesību aktiem attiecībā uz atkritumiem.[15] Šai priekšlikumā Komisija nāk klajā ar mehānismu, lai precizētu atkritumu otrreizējas izmantošanas standartus, piemēram, ražojot biodegvielu. 3.5. Tirdzniecības iespēju veicināšana Komisija strādās šādos virzienos: - vērtēs priekšlikumu par atsevišķu nomenklatūras kodu ieviešanu biodegvielām – tā priekšrocības, trūkumus un juridiskās sekas; - ievestajam bioetanolam saglabās ne mazāk labvēlīgus tirgus pieejamības noteikumus, kā tie ir nodrošināti pašreiz spēkā esošajos tirdzniecības nolīgumos, jo īpaši saglabājot līdzvērtīgu preferenciālas piekļuves līmeni ĀKK valstīm un ņemot vērā preferences samazināšanās problēmu; - ievēros līdzsvarotu pieeju pašreizējās un turpmākajās tirdzniecības sarunās ar etanola ražotājvalstīm un reģioniem – ES ievēros kā iekšzemes ražotāju, tā ES tirdzniecības partneru intereses, ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc biodegvielām; - ierosinās grozījumus „biodegvielu standartos”, lai veicinātu plašāka augu eļļu klāsta izmantošanu biodīzeļdegvielas ražošanā un lai metanolu biodīzeļdegvielas ražošanā ļautu aizstāt ar etanolu. Tā kā biodegvielai nav atvēlēta īpaša pozīcija muitas klasifikācijā, nevar noteikt precīzu ievestā etanola, eļļas augu sēklu vai augu eļļas apjomu, ko galarezultātā izmanto transporta nozarē. Komisija vērtēs priekšlikumu par atsevišķu nomenklatūras kodu ieviešanu biodegvielām – tā priekšrocības un trūkumus, kā arī juridiskās sekas.[16] Tagad bioetanolu ar tarifa kodu 2207 var ievest bez nodokļiem saskaņā ar šādiem nolīgumiem par labvēlības režīmu tirdzniecībā: - saskaņā ar iniciatīvu "Viss, izņemot ieročus" (VII) no vismazāk attīstītajām valstīm, - saskaņā ar Kotonū nolīgumu ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK), - saskaņā ar jauno „VPS plus” stimulu shēmu (īpaša kārtība ilgtspējīgas attīstības un labas vadības stimulēšanai), - saskaņā ar dažiem divpusējiem preferenču nolīgumiem, īpaši saskaņā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu. Divas pašreiz ritošas sarunu kārtas ietekmēs turpmāko bioetanola tirgus attīstību: - Dohas raunds (DDL) daudzpusējā līmenī: uz bioetanolu attieksies tarifu samazinājums pēc sarunām par lauksaimniecības tirgus pieejamību. Bioetanola tirgus pieejamību apspriež arī sarunās par tirdzniecību un vidi, jo tirgus piekļuves sarunas par rūpniecības ražojumiem attiecas arī uz dažiem biodegvielas veidiem; - brīvās tirdzniecības nolīgums starp ES un Mercosur valstīm (Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja) reģionālajā līmenī. Par cukuru un bioetanolu aktīvi interesējas Brazīlija, un tāpēc tie ir svarīgi šo sarunu elementi. Sakarā ar augošo pieprasījumu pēc biodegvielām Komisija attiecīgi veicina gan biodegvielas un to izejvielu ES iekšzemes ražošanas attīstību, gan lielākas importa iespējas, kā arī cenšas attīstīt to ekonomisko dzīvotspēju. Lai vienlīdz nodrošinātu kā iekšzemes ražotāju, tā ES tirdzniecības partneru intereses, Komisija ievēros līdzsvarotu pieeju notiekošajās divpusējās un daudzpusējās tirdzniecības sarunās ar etanola ražotājvalstīm. Ciktāl tas attiecas uz pašreizējo tirdzniecību, Komisija ievestajam bioetanolam saglabās ne mazāk labvēlīgus tirgus pieejamības noteikumus, kā tos nodrošina pašreiz spēkā esošie tirdzniecības nolīgumi. Biodīzeļdegvielas jomā, izdarot grozījumus standartā EN 14214, varētu veicināt plašāka augu eļļu spektra izmantošanu, ar noteikumu, ka tas neizraisa ievērojamu degvielas rādītāju pasliktināšanos un ļauj ievērot ilgtspējas standartus. 3.6. Atbalsts jaunattīstības valstīm Komisija strādās šādos virzienos: - nodrošinās, lai valstīs, kas ir pievienojušās Cukura protokolam un kuras ietekmē ES cukura reforma, paredzētos papildu pasākumus varētu izmantot bioetanola ražošanas attīstībai; - izstrādās saskaņotu atbalsta pasākumu kopumu jaunattīstības valstīm, kurām ir potenciāls biodegvielu ražošanai; - izpētīs, kā ES var visefektīvāk atbalstīt ekoloģiski un ekonomiski ilgtspējīgas valsts platformas un reģionālos rīcību plānus biodegvielas jomā. Eiropas Savienības iekšpolitiskie centieni veicināt atjaunojamu enerģiju iet roku rokā ar vēlēšanos stiprināt starptautisko sadarbību šai jomā, jo īpaši ar jaunattīstības valstīm. Svarīga sadarbības iniciatīva ir Komisijas priekšlikums par papildu pasākumiem valstīm, kas ir pievienojušās Cukura protokolam un ko ietekmē ES cukura reforma . Papildu pasākumi paredzēs pārstrukturēšanas vai diversifikācijas atbalstu šīm valstīm atbilstoši to izvēlētajām stratēģijām reformas seku pārvarēšanai. Šajā kontekstā ES varētu sniegt atbalstu etanola nozares attīstībai, pamatojoties uz īpašiem pētījumiem par valsti. Pie citām sadarbības formām pieder Eiropas Savienības Enerģijas iniciatīva un Johannesburgas Atjaunojamās enerģijas koalīcija ( JREC ) . ES Enerģijas iniciatīva galvenokārt ir vērsta uz politisku dialogu līdztekus īpašām partnerattiecībām un pasākumiem par piekļuvi enerģijai un cīņu pret nabadzību. Atjaunojamā enerģija ir svarīga joma iniciatīvā, ar kuru ir radīta ES Enerģijas finansēšanas struktūra (ar budžetu 220 miljoni EUR). Tā sāks darboties 2006. gadā un būs katalizators konkrētām investīcijām enerģētikas pakalpojumos iedzīvotājiem, kas atrodas zem nabadzības sliekšņa. JREC ir plaša platforma valdību kopīgam darbam atjaunojamo resursu nostiprināšanai. JREC Mērena riska kapitāla iniciatīva paplašina JREC dalībvalstu saistības atklāt un pārvarēt finansējuma nepilnības sadarbībā starp atjaunojamās enerģijas uzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Lai kāpinātu dažādo biodegvielas veicināšanas instrumentu sinerģiju attīstības politikā, Komisija veidos saskaņotu Biodegvielu atbalsta pasākumu kopumu, liekot lietā esošos instrumentus dažādu biodegvielas attīstības aspektu atbalstam valstīs un reģionos, kur biodegvielas paver labas iespējas ilgtspējīgai nabadzības mazināšanai. To īstenošanas gaitā Komisija izvērtēs, kā vislabāk atbalstīt sīksaimniecību iesaistīšanos biodegvielas ražošanā: saistībā ar citiem ķēdē iesaistītajiem spēlētājiem, izplatot informāciju un daloties pieredzē un veicinot pieredzes apmaiņu starp dienvidu valstīm, veicinot teritoriālo sadarbību un attiecības starp uzņēmumiem, kā arī investīcijas privātajā sektorā, piemēram, iesaistot Eiropas Investīciju banku. ES nodrošinās, lai biodegvielas attīstības jomā ierosinātie priekšlikumi būtu pilnīgi saskaņoti ar tās attīstības politiku un valsts un nozaru attīstības politiku. Daudzās jaunattīstības valstīs būs jāveido biodegvielu politika un stratēģija, ņemot vērā valsts potenciālu, iekšzemes, reģionālā un starptautiskā tirgus perspektīvas, tehniskos standartus, infrastruktūru un citus ekonomikas, sociālos un vides aspektus. Valsts biodegvielas platformas izveide, iesaistot visas ieinteresētās privātā un valsts sektora puses, ir vērtējama kā ļoti svarīgs solis šai procesā. Reģionu līmenī apjomradīti ietaupījumi un tehnoloģijas standartizācija palielina biodegvielas sekmīgas attīstības iespējas. Biodegvielas jomas attīstīšanai var izmantot reģionālo organizāciju veidotos biodegvielas rīcības plānus , kuru mērķis ir attīstīt reģionālo tirgu. ES izpētīs iespējas nodrošināt visefektīvāko palīdzību abos aspektos. Turklāt tā palīdzēs mazināt risku videi, veicot konkrētu gadījumu izpēti un atbalstot efektīvu reglamentējošo noteikumu izstrādāšanu. 3.7. Atbalsts pētījumiem un attīstībai Komisija strādās šādos virzienos: - turpinās atbalstu biodegvielu izstrādei un biodegvielu nozares konkurētspējas pilnveidošanu, izmantojot 7. pamatprogrammu; - par prioritāti uzskatīs „biopārstrādes” jēdziena izpēti – rodot izmantojumu visām augu daļām – un otrās paaudzes biodegvielu izpēti; - turpinās veicināt Biodegvielu tehnoloģiju platformas izveidi nozares vadībā un mobilizēt citas atbilstošas tehnoloģijas platformas; - atbalstīs attiecīgo tehnoloģiju platformu izstrādāto stratēģiskās izpētes programmu īstenošanu. Ir gaidāms, ka pētījumu un tehnoloģijas attīstības rezultātā biodegvielu izmaksas pēc 2010. gada samazināsies vidēji par 30%. Kopienas finansēti pētījumi jau ir devuši ieguldījumu ES biodegvielu nozares attīstībā un izaugsmē. Piemēram, 1992. gadā uzsāktais Eirobiodīzeļdegvielas ( EUROBIODIESEL ) projekts parāda biodīzeļdegvielas ražošanas un izmantošanas tehnisko un ekonomisko pamatotību traktoru, autobusu un automobiļu vajadzībām bez nopietnām tehniskām problēmām. Nesen uzsāktie integrētie projekti RENEW un NILE ir galvenie pasākumi darbā pie otrās paaudzes biodegvielām, kuru eksperimentālo ražošanu plāno uzsākt. Nozares vadītās Eiropas Biodegvielu tehnoloģiju platformas mērķis ir nodrošināt un īstenot kopīgu Eiropas skatījumu un stratēģiju biodegvielu ražošanas un izmantošanas jomā, īpaši transporta vajadzībām. Tajā ir pārstāvētas Eiropas galvenās biodegvielās ieinteresētās personas, tostarp lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares, pārtikas rūpniecība, naftas uzņēmumi un degvielas izplatītāji, automobiļu ražotāji un pētniecības iestādes. Zināšanu bāzi par biodegvielas ražošanu vairos arī citas tehnoloģijas platformas, tādas kā „Augi nākotnei”, „Ar mežsaimniecību saistītā nozare” un „Ilgtspējīga ķīmija”. Eiropas līmeņa pasākumi ( ERA-NET ) biomasas jomā, kuru gaitā tiks koordinētas programmas un uzsākti kopēji pasākumi valsts un reģionu mērogā, vēl vairāk palielinās PTA finansēšanas izmaksu efektivitāti. Priekšlikumā par Septīto pamatprogrammu (2007–2013) prioritāte ir piešķirta pētījumiem biodegvielas jomā ar uzdevumu vēl vairāk nostiprināt ES biodegvielu nozares konkurētspēju. Sadarbības īpašās programmas pētījumi galvenokārt skars divus tematus i) „enerģiju” ar mērķi samazināt degvielas izmaksas, uzlabojot tradicionālās tehnoloģijas un attīstot otrās paaudzes biodegvielas (piemēram, Fišera-Tropša ( Fischer-Tropsch ) biodīzeļdegvielu, lignocelulozes etanolu, biodimetilēteri) un ii) „pārtiku, lauksaimniecību un biotehnoloģiju”, piemērojot zinātnes par dzīvību un biotehnoloģiju biomasas ražošanas sistēmu uzlabošanai. Jēdziens par biopārstrādi , kuras mērķis ir integrēta biomasas izmantošana un galaproduktu maksimālās izmaksu efektivitātes nodrošināšana, abos gadījumos būs uzmanības degpunktā. Citi būtiski pasākumi iekļauj atbalstu pārbaudītu biodegvielu tehnoloģiju ieviešanai tirgū un izplatīšanai, izmantojot programmu „Saprātīga enerģija Eiropai” (kas veido Konkurences un inovāciju pamatprogrammas daļu), resursu palielināšanu , lai paplašinātu projektus un veidotu paraugprojektus, kā arī starptautisko sadarbību starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm, lai vēl efektīvāk izmantotu kopīgās priekšrocības un iespējas, ko sniedz tehnoloģijas pārņemšana. ANNEX 1 Biofuels Glossary Biofuel | Liquid or gaseous fuel for transport produced from biomass | Biomass | Biodegradable fraction of products, waste and residues from agriculture (including vegetal and animal substances), forestry and related industries, as well as the biodegradable fraction of industrial and municipal waste | Synthetic biofuels | Synthetic hydrocarbons or mixtures of synthetic hydrocarbons produced from biomass, e.g. SynGas produced from gasification of forestry biomass or SynDiesel | Liquid biofuels | Bioethanol | Ethanol produced from biomass and/or the biodegradable fraction of waste, for use as biofuel E5 contains 5% ethanol and 95% petrol E85 contains 85% ethanol and 15% petrol | Biodiesel | A methyl-ester produced from vegetable oil, animal oil or recycled fats and oils of diesel quality, for use as biofuel (PME, RME, FAME) B5 is a blend of petroleum-based diesel (95%) and biodiesel (5%) B30 is a blend of petroleum-based diesel (70%) and biodiesel (30%) B100 is non-blended biodiesel | Biomethanol | Methanol produced from biomass, for use as biofuel | Bio-ETBE | Ethyl-Tertio-Butyl-Ether produced from bioethanol. ETBE is used as a fuel additive to increase the octane rating and reduce knocking. The percentage volume of bio-ETBE calculated as biofuel is 47%. | Bio-MTBE | Methyl-Tertio-Butyl-Ether produced from biomethanol. MTBE is used as a fuel additive to increase the octane rating and reduce knocking. The percentage volume of bio-MTBE calculated as biofuel is 36%. | BtL | Biomass to liquid | Pure vegetable oil | Oil produced from oil plants through pressing, extraction or comparable procedures, crude or refined but chemically unmodified, which can be used as biofuel when compatible with the type of engine involved and the corresponding emission requirements. | Gaseous biofuels | Bio-DME | Dimethylether produced from biomass, for use as biofuel | Biogas | A fuel gas produced from biomass and/or the biodegradable fraction of waste, which can be purified to natural gas quality for use as biofuel or woodgas. | Biohydrogen | Hydrogen produced from biomass and/or the biodegradable fraction of waste for use as biofuel. | Other renewable fuels | Renewable fuels other than biofuels which originate from renewable energy sources as defined in Directive 2001/77/EC and are used for transport purposes | ANNEX 2 Biofuels: progress at national level Member State | Market share 2003 | National indicative target for 2005 | Targeted increase, 2003–2005 | AT | 0.06% | 2.5% | +2.44% | BE | 0 | 2% | +2% | CY | 0 | 1% | +1% | CZ | 1.12% | 3.7% (2006) | + 1.72% (assuming linear path) | DK | 0 | 0% | +0% | EE | 0 | not yet reported | not yet reported | FI | 0.1% | 0.1% | +0% | FR | 0.68 | 2% | +1.32% | DE | 1.18% | 2% | +0.82% | GR | 0 | 0.7% | +0.7% | HU | 0 | 0.4–0.6% | +0.4–0.6% | IE | 0 | 0.06% | +0.06% | IT | 0.5% | 1% | +0,5% | LA | 0.21% | 2% | +1.79% | LI | 0 (assumed) | 2% | +2% | LU | 0 (assumed) | not yet reported | not yet reported | MT | 0 | 0.3% | +0.3% | NL | 0.03% | 2% (2006) | +0% (promotional measures will come into force from January 2006) | PL | 0.49% | 0.5% | +0.01% | PT | 0 | 2% | +2% | SK | 0.14% | 2% | +1.86% | SI | 0 (assumed) | not yet reported | not yet reported | ES | 0.76% | 2% | +1.24% | SV | 1.33% | 3% | +1.67% | UK | 0.03% | 0.3% | +0.27% | EU25 | 0.6% | 1.4% | +0.8% | Sources: 2003 : national reports under the biofuels directive except Belgium (Eurostat figure for 2002), and Italy (EurObserv’ER) 2005 : national reports under the Biofuels Directive. The EU25 figure assumes linear development for CZ, 0 for NL and 0 for the three states that have not yet reported a target. ANNEX 3 Policies Promoting Biofuels in non-EU countries Rising oil prices, pressure to reduce CO2 emissions, and the desire to increase energy self-sufficiency, conserve valuable foreign exchange and create employment are motivating countries around the world to enact policy measures in support of biofuels. Like the EU, a number of countries have set short- and long-term targets for the percentage or quantity of biofuels to be incorporated into conventional fuel. In certain countries a percentage blend is mandatory in all or part of the country. In Brazil, which has the world’s most developed biofuels industry, a 25% blend is mandatory. Canada has a 3.5% target for the incorporation of bioethanol by 2010 but has a mandatory level of 5% for Ontario, to be achieved by 2007. A number of countries give tax credits or incentives to biofuel producers or feedstock growers, and waive the excise and/or fuel tax, making the fuel cheaper to buy than conventional petrol or diesel. In some cases government-owned vehicles are required to use biofuels. From January 2006 India will introduce a biodiesel purchasing policy, obliging public sector oil companies to buy oil produced from jatropha, pongamia and other oil plants and sell it in a 5% blend, rising to 20% in 2020. In Brazil and Thailand there are tax exemptions for vehicles able to run on biofuels. Thailand is also supporting the development of domestically-produced “green” vehicles. Many countries have grant and loan programmes for the construction of processing plants or the development of feedstock. In Australia, seven new projects have recently received Government backing. Brazil ’s example is best known and has served as inspiration for a number of other, mainly sugar-producing, countries. Brazil has become the world’s largest producer and consumer of ethanol, largely thanks to the targeted subsidies under the Proalcool programme. The Proalcool programme was launched in 1975 as a response to the oil price shocks of 1973/74 and as a means to develop a use for surplus sugar production. It provided incentives for ethanol producers, as well as price subsidies for consumers through tax reductions. Initially, the programme was very successful: in 1986, 90% of all new cars sold ran solely on ethanol, while ethanol production costs and prices gradually decreased due to economies of scale and gains in yield. In Brazil all petrol is still sold with an ethanol component of 20–26%. In economic terms, investments in agriculture and industry for the production of transport ethanol in the period 1975–89 has been estimated at close to US$ 5 bn, triggering benefits in terms of import savings with a value of over US$ 52 bn for the period 1975–2002. Although the programme lost some of its impact in the 1990s due to a slump in world oil prices and the phasing-out of government incentives, it is seeing a resurgence related to current high oil prices, the competitiveness of ethanol as a transport fuel and the emergence of new export markets. There are currently no subsidies for ethanol production and the product is very competitive on the domestic market: hydrated ethanol is sold for 60–70% of the price of gasohol (a blend of 90% petrol and 10% ethanol) at the pump. The Brazilian government continues to pay close attention to the biofuels sector, however, by encouraging the sugar cane industry and the provision of “flexible-fuel” vehicles. In addition, new legislation on biodiesel was implemented in January 2004. The world’s second largest producer of bioethanol, the United States , has seen an exponential rise in production initiatives over the last year thanks to a series of tax measures and incentives. In 2004 the Energy Tax Act was reworked and renamed the Volumetric Ethanol Excise Tax Credit (VEETC), meaning that the tax exemption now applies to all levels of blending. VEETC extended the existing ethanol tax incentive to the end of 2010 at a rate of $0.51 per gallon. It also improved the “small ethanol producer tax credit”, which allows a 10 cent per gallon tax credit for facilities with a capacity of less than 30 million gallons per year. VEETC also introduced a tax credit of $1 per gallon for biodiesel if made from new oil or $0.50 per gallon if made from recycled oil. Other federal tax incentives include income tax deduction for alcohol-fuelled vehicles and an alternative-fuels production tax credit. The American Jobs Creation Act of 2004 (Public Law 108-357) provides tax incentives for alcohol and biodiesel fuels, available to blenders/retailers beginning in January 2005. The credits are $0.51 per gallon of ethanol at 190 proof or greater, $1.00 per gallon of agri-biodiesel, and $0.50 per gallon of waste-grease biodiesel. If the fuel is used in a mixture, the credit amounts to $0.05 per percentage point ethanol or agri-biodiesel used or $0.01 per percentage point of waste-grease biodiesel. In 2005, as part of its new energy bill, the United States introduced a “renewable fuels standard” (RFS), with a target rising from 4 billion gallons in 2006 to 7.5 billion gallons by 2012. The industry is confident of meeting this target and expects eventually to achieve a 10% market penetration. A Bioethanol Bill, which would require the blending of bioethanol into commercial gasoline, was recently approved by the House of Representatives. Under the bill, all commercial motor fuels would be required to have a 5% blend of bioethanol within two years of the act coming into force. After another two years, the required blend would go up to 10%. ANNEX 4 Biofuels Market Situation Today, bioethanol is the world’s main biofuel. Biodiesel, which until recently was produced almost solely in the EU, is now gaining a foothold in many regions across the world. Biogas comes a poor third and has so far made a breakthrough only in Sweden. According to EurObservER, the EU’s production of biofuels amounted to 2.4 million tonnes in 2004: 0.5 million tonnes of bioethanol and 1.9 million tonnes of biodiesel. This is an increase of more than 25% compared with the previous year and production capacities are increasing rapidly. For bioethanol, more than 1 million tonnes are expected by the end of 2005 and capacity is likely to treble by the end of 2007. For biodiesel, the estimated 66 production sites across the EU are scheduled to expand to 75–80 plants by the end of 2005. For mid-2006 an increase in total EU25 biodiesel production capacity to 3.8 – 4.1 million tonnes is expected. Table 1: EU Production of liquid biofuels [pic] source: EurObservER 2005 In 2004 world production of bioethanol for fuel use was around 30 billion litres. This represents around 2% of global petrol use. Production is set to increase by around 11% in 2005. The table[17] below shows ethanol production by world region. Brazil has long been the world’s leading producer of bioethanol. The sugarcane area is constantly being extended, in order to meet growing domestic and export demand. With around 1 million flex-fuel[18] cars expected to be on Brazil’s roads by the end of 2005, the availability of bioethanol for export could be reduced, at least in the short term. In the United States bioethanol output is expanding at an unprecedented rate and now nearly matches that of Brazil. Canada is a world leader in developing second-generation bioethanol. Table 2: World ethanol production (fuel and other uses) [pic] In 2004 the European Union , with production of almost 0.5 million tonnes, is estimated to have produced 10% of the world’s bioethanol. The leading EU producers were Spain and France. The leading consumer was Sweden, with about 80% of the quantities imported, mostly from Brazil. In Asia , Thailand is currently building over a dozen ethanol plants that will use sugar cane and rice husks. Thailand's ethanol production capacity could rise to 1.5 billion litres a year. Pakistan, the world’s largest exporter of molasses, is launching a domestic bioethanol programme to absorb some of the country’s estimated 400 000 tonne production capacity, following the withdrawal of its special duty free access under Regulation (EC) No 2501/2001, which allowed it to export ethanol duty-free to the EU. Bioethanol expansion in India was slowed by a shortage of feedstock, caused by a drought affecting sugar cane production. Forced to import large quantities of ethanol from Brazil last year, India’s domestic production should be back on track this year. It produces more than 1.5 billion litres of ethanol annually, of which only a quarter is used for fuel purposes. A rapidly growing demand for sugar in the Far East means that increased ethanol production has to be balanced against a tight world sugar market and strong export potential. China ’s ethanol industry comprises over 200 production facilities in 11 provinces, capable of producing more than 10 million tonnes of ethanol each year. As food security is a great concern to China, they have also made investments in Brazil, from where they are likely to import considerable quantities of ethanol in the future, as will Japan . A number of ACP sugar-producing countries are planning to diversify into bioethanol, but whether many of them will be able to produce at sufficiently low cost to be competitive is uncertain. However, the potential for biofuel production is not limited only to countries that grow sugar cane. Nigeria is considering the use of cassava, of which it is the world’s leading producer. Other feedstocks, such as sweet sorghum (for bioethanol) and jatropha (for biodiesel), require lower fertiliser input, are more resistant to drought and can be grown in any region of the world. However, yield volatility may reduce their long-term profitability. The EU is the world’s leading region for the production and consumption of biodiesel . EU25 production increased to almost 2 million tonnes in 2004, with Germany the main producer, followed by France and Italy. Around the world, many other countries have now launched biodiesel programmes, using a wide range of different feedstocks, from cassava to used cooking oil. The United States ’ National Biodiesel Board anticipates that 75 million gallons of biodiesel will be produced in 2005, or three times as much as in 2004. A federal tax incentive, state legislation and a diesel shortage are all contributing to a rise in demand. In Brazil a 2% biodiesel blend will become mandatory in 2008. In addition to developing soya, investments are also being made to develop production from castorseed, in particular in the poorer semi-arid north-east of the country. Malaysia , the world’s biggest producer of palm oil, is developing a biodiesel industry, as are Indonesia and the Philippines. The first two countries will also supply palm oil to new plants in Singapore, from where biodiesel will be exported. The obligation in India to mix 5% biodiesel with normal diesel is expected to create an immediate demand of 2.5 million tonnes of biodiesel, which may increase to 16 million tonnes if the mix is to achieve the target of 20% in 2020. Fiji is keen to replace 10% of its diesel fuel imports with coconut oil from local copra production. Some ACP countries are exploring biofuels options with the help of EU Member States. One example is a partnership between a Danish laboratory and the University of Dar es Salaam, Tanzania, which is carrying out fundamental research into the production of ethanol from lignocellulosic waste materials. The production of bioethanol from agricultural waste in the developing world can be envisaged with no danger that this would detract from food production. Feasibility studies are also being carried out on using cotton oil as biodiesel in Brazil and West Africa. Production of biogas has increased significantly, but it is used mainly for combined power and heat generation. Although in Europe more than 500 000 gas-fuelled vehicles have been sold in recent years, they mainly run on fossil gas. However, biogas as a transport fuel is used in some countries and Sweden has about 50 biogas refuelling stations. ANNEX 5 Trade in Biofuels 1. Biodiesel Biodiesel imports into the EU are subject to an ad valorem duty of 6.5%. However, there is no significant external trade, since the EU is by far the world’s biggest producer. Although technical traits are reported to be less favourable than for rapeseed oil, biodiesel generated from imported soya and palm oil can be mixed in low percentages with rapeseed biodiesel without major problems. 2. Bioethanol – current trade There is currently no specific customs classification for bioethanol for biofuel production. This product is traded under code 2207, which covers both denatured (CN 2207 20) and undenatured alcohol (CN 2207 10). Both denatured and undenatured alcohol can then be used for biofuel production. It is not possible to establish from trade data whether or not imported alcohol is used in the fuel ethanol sector in the EU. An import duty of €19.2/hl is levied on undenatured alcohol, while an import duty of €10.2/hl applies to denatured alcohol. Table I Imports under code 2207 (in hl) | Av. 1999–2001 | Av. 2002–04 | % of total (02–04) | Undenatured alcohol | 1 167 935 | 2 383 239 | 93% | Denatured alcohol | 279 904 | 180 988 | 7% | Total | 1 447 839 | 2 564 226 | 100% | Source: Eurostat Comext database, EU25 since 1999 CN (simulated) – Statistical regime 4 – extracted on 29 July 2005. | Overall imports of alcohol under code 2207 averaged 2 564 226 hl over the 2002–04 period, up from 1 447 839 hl over 1999–2001. Over 93% came under code 2207 10 (undenatured alcohol). The principal trade trends are summarised in Table II: Table II Total imports of alcohol under code 2207 (in hl) by duty enjoyed by the exporting countries | 2002 | 2003 | 2004 | Av. 2002–04 | % of total | Reduced duty | 227 285 | 182 940 | 288 364 | 232 863 | 9% | Duty-free | 980 693 | 2 027 632 | 1 709 282 | 1 572 536 | 61% | MFN | 657 011 | 494 771 | 1 124 699 | 758 827 | 30% | TOTAL | 1 864 989 | 2 705 344 | 3 122 345 | 2 564 226 | 100% | Source: Eurostat Comext database, EU25 since 1999 CN (simulated) – Statistical regime 4 – extracted on 29 July 2005. | a) average imports of bioethanol increased by 77% over 2002–2004 compared to the previous three-year period (1999–2001), when they totalled 1 447 839 hl; b) over that period 70% of these imports were traded under preferential conditions, of which almost 61% were duty-free, while 9% benefited from some type of duty reduction; c) 30% of EU trade under code 2207 takes place under MFN (most favoured nation) conditions. With respect to the largest exporting countries: a) over the 2002–2004 period, Pakistan was the largest duty-free exporter with an average of 501 745 hl, followed, at a distance, by Guatemala with 223 782 hl; b) Brazil is the only country capable of exporting large quantities as MFN, with an average of 649 640 hl over the same period, with the second MFN exporter, the USA, on only 20 109 hl; c) one country – Ukraine – accounts for the vast majority of imports at reduced duty, with 107 711 hl over the 2002–04 period. Egypt came second with over 43 000 hl. In addition, recent trends in trade flows may require further consideration, given that increasing amounts of imports take place under headings other than 2207 (for instance under heading 3824 when bioethanol is blended with petrol, attracting a normal customs duty of around 6%). Bioethanol is also imported, blended in ETBE. 3. Preferential imports of bioethanol into the EU The EU’s preferential trade basically comes under two regimes: the Generalised System of Preferences (including, among others, the Everything But Arms (EBA) initiative) and the Cotonou Agreement. The main preferences accorded under each regime are summarised in Table III and described in detail in the following sections. Table III Import conditions under code 2207 under EU’s main preferential agreements | GSP normal | GSP+ | EBA | Cotonou | Duty reduction | 15% up to 31.12.2005 | 0% as of 1.1.2006 | 100% | 100% | 100% | Quantitative restrictions | NO | NO | NO | NO | Beneficiaries | All GSP beneficiaries if not graduated. | Bolivia, Colombia, Costa Rica, Ecuador, Guatemala, Honduras, Panama, Peru, El Salvador, Venezuela, Georgia, Sri Lanka, Mongolia and Moldova | LDCs | ACPs | 3 .1. GSP Council Regulation (Regulation (EC) No 2501/2001), in force until 31 December 2005, classified denatured and undenatured alcohol under code 2207 as a sensitive product. According to Article 7(4) of the Regulation, imports of this alcohol from all GSP beneficiary countries qualified for a 15% reduction on the MFN duty[19]. Under the special drugs regime established by Council Regulation (EC) No 2501/2001, which was in force from the early nineties until repealed on 30 June 2005, exports from a number of countries (Bolivia, Colombia, Costa Rica, Ecuador, Guatemala, Honduras, Nicaragua, Panama, Peru, Pakistan, El Salvador and Venezuela) qualified for duty-free access under code 2207. The new GSP Regulation (Council Regulation (EC) No 980/2005 of 27 July 2005), which applies from 1 January 2006 to 31 December 2008, no longer provides for any tariff reduction for either denatured or undenatured alcohol under code 2207 (still classified as a sensitive product). This Regulation put in place a special incentive arrangement for sustainable development and good governance (the new GSP+ incentive scheme), which has been in force on a provisional basis since 1 July 2005 and applies on a permanent basis from 1 January 2006 to 31 December 2008. This new incentive arrangement grants unlimited and duty-free access (suspension of Common Customs Tariff duties) to denatured or undenatured alcohol under code 2207. It includes all the countries that already benefited from the previous drugs scheme, with the exception of Pakistan, which is subject to the full MFN duty. The new incentive arrangement now also includes Georgia, Sri Lanka, Mongolia and Moldova, which have not so far exported bioethanol to the EU. Moreover, a special arrangement for the least developed countries (the EBA initiative) under the new GSP Regulation offers unlimited duty-free access to denatured or undenatured alcohol under code 2207. 3.2. Cotonou Agreement Under the Cotonou Agreement, ACP countries qualify for duty-free access for denatured and undenatured alcohol under code 2207 with the sole exception of South Africa. Under Regulation (EC) 2501/2001, South Africa enjoys a 15% reduction in customs duties. From 1 January 2006 it has to pay full MFN duty. 3.3. Other countries with preferential arrangements Egypt currently has unlimited duty-free access to the EU under the Euro-Mediterranean Agreement. Before that, it qualified for a 15% reduction under the GSP scheme. Norway, which ranks among the top ten exporters with a total of 89 375 hl under code 2207 in 2004, has been granted duty-free access to the EU under the system of tariff rate quotas (TRQs) since the mid-nineties. In 2005 the TRQ will total 164 000 hl for exports under code 2207 10 (up from 134 000 hl the previous year) and 14 340 hl under code 2207 20, up from 3 340 hl. 4. Trade analysis – ethanol Table IV sums up trade under the various preferential arrangements. Table IV Imports under preferential conditions 2002 – 2004 (in hl) by duty regime enjoyed by the exporting country | 2002 | 2003 | 2004 | Av. 2002–04 | % of total trade 2002–04 | GSP normal | 227 285 | 182 940 | 288 364 | 232 863 | 9% | GSP+ | 553 156 | 1 569 005 | 1 412 896 | 1 178 352 | 47.5% | ACP | 291 055 | 268 784 | 154 663 | 238 167 | 9% | EBA | 30 018 | 86 247 | 18 956 | 45 074 | 1.5% | Others | 106 464 | 103 597 | 122 768 | 110 943 | 4% | Total preferential | 1 207 978 | 2 210 573 | 1 997 646 | 1 805 399 | 70% | Total MFN | 657 011 | 494 771 | 1 124 699 | 758 827 | 30% | Grand total | 1 864 989 | 2 705 344 | 3 122 345 | 2 564 226 | 100% | Source: Eurostat Comext database, EU25 since 1999 CN (simulated) – Statistical regime 4 – extracted on 29 July 2005. 4.1. GSP Trade data for 2001–2004 show a dramatic increase in bioethanol exports from the countries benefiting from the special drugs regime in previous years. Although these countries have benefited from the same regime since the 1990s, the unlimited duty-free access enjoyed under this scheme at a moment of rising demand for alcohol under code 2207 can be considered the single most important factor underlying the doubling of bioethanol exports from these countries to the EU. All major exporters under code 2207 over the last three years benefit from this scheme: Pakistan, Guatemala, Peru, Bolivia, Ecuador, Nicaragua and Panama. Altogether, exports of ethanol from the GSP-plus beneficiaries totalled 1 412 896 hl in 2004: practically all duty-free exports to the EU and 46% of all exports under code 2207 to the EU over the 2002–2004 period. Thanks to its lower production costs, Pakistan took a big lead over the other GSP beneficiaries with 1 008 656 hl in 2004 (the second largest exporter in the world) followed, at a distance, by Guatemala with over 250 000 hl. Under the new GSP, the exclusion of Pakistan from the list of countries having unlimited duty-free access to the EU market will remove from the market one of the most aggressive and competitive producers. All the other direct competitors under the GSP drugs regime will continue to enjoy duty-free access to the EU market and might be expected to fill the gap left by Pakistan, as they have relatively low production costs too. Nevertheless, at US$14.52/hl, Pakistan has production costs closer to Brazil’s, which, with production costs of US$13.55/hl, still manages to export substantial quantities to the EU despite paying the full MFN duty. Pakistan might therefore be expected to continue to be able to export significant quantities of ethanol to the EU, albeit not at the same pace as before, thus utilising the increased production capacity built over the last couple of years. By contrast, the 15% reduction offered by the normal GSP regime provided access for approximately 9% of exports of the same product to the EU market. Unlike the obvious favourable impact of the GSP drugs regime, the impact of the 15% duty reduction is more difficult to assess. The two largest exporting countries benefiting from this reduction are Ukraine and South Africa. In the case of Ukraine, the introduction of the 15% reduction coincided with a dramatic increase in exports over the 2002–2004 period. For South Africa, on the other hand, the last two years showed exports stable at approximately 50 000 hl, following a dramatic decrease over the 2000–2001 period. Under these conditions, it is difficult to predict the impact of the removal of the 15% import duty reduction, although it seems fair to say that even such a small reduction seemed to provide a competitive advantage over the countries paying full duty. 4.2. EBA So far, exports of bioethanol to the EU from countries benefiting from the special arrangement for the least developed countries (the EBA initiative) under the GSP (EC) Regulation No 980/2005 have been negligible and have come primarily from one country – the Democratic Republic of Congo – which already qualified for duty-free access as an ACP country. At the moment, the Democratic Republic of Congo is the only LDC with sizeable, though erratic, exports of alcohol to the EU under code 2207 since 1999. In 2004 exports totalled 18 956 hl after peaking at 86 246 hl the year before. It is fair to recognise, however, that the EBA dates back to only 2001 and some of the countries which did not have duty-free access under other earlier regimes (notably Bangladesh, Laos, Cambodia, Afghanistan and Nepal) might find new ways of access to the EU in the medium or longer term. New opportunities might emerge in these countries – which generally do not produce (or are not very competitive at producing) sugar cane or any other raw material for bioethanol production from their own resources – in the form of processing molasses imported from their competitive, sugar-producing neighbours. This might be the case with Cambodia, which could use raw material from Thailand, or with Bangladesh and Nepal, which might process raw material from India. At the moment it is difficult to quantify future potential production from these countries, but investments are known to have been made in some of them, for example Bangladesh. In this respect, it is important to stress that under Council Regulation (EC) No 980/2005, imports are subject to the GSP rules of origin including regional cumulation. The Commission services are currently considering the reform of GSP rules of origin in line with the orientations contained in the Commission’s Communication COM(2005) 100 of 16 March 2005 on “The rules of origin in preferential trade arrangements: Orientations for the future”. This aims at simplification and appropriate relaxation of the rules. Inter alia , if favours the principle of using a value-added method for the determination of origin. 4.3. Cotonou Agreement - On the whole, ACP exports to the EU under code 2207 have so far been limited. Over the last couple of years, however, they have been fairly stable at 238 167 hl, despite a low of 154 663 hl in 2004 (excluding South Africa: 48 728 hl). Swaziland and Zimbabwe are by far the leading exporters with an average of 85 562 hl and 120 261 hl, respectively, over the 2002–04 period. A number of ACP countries are likely to consider bioethanol production as an alternative to sugar production as part of the restructuring resulting from the EU sugar reform. However, bioethanol production from sugar cane might remain relatively low and limited only to countries where sugar production is competitive, such as Swaziland and Zimbabwe, which have production costs close to Brazil’s and India’s and which are already exporting substantial quantities to the EU under code 2207. [1] Kā uzsvērts Zaļajā grāmatā „Eiropas Energoapgādes drošības stratēģija”, KOM(2000) 769 galīgais . [2] Sk. Balto grāmatu par Eiropas transporta politiku 2010. gadam, KOM(2001) 370 galīgais. [3] 2003. gada 8. maija Direktīva 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo degvielu izmantošanas veicināšanu transportā (OV L 123, 17.5.2003.). [4] KOM(2005) 628, pieņemts 2005. gada 7. decembrī. [5] Augsta līmeņa grupu CARS 21 nodibināja viceprezidents Ferhoigens konkurences problēmu apspriešanai Eiropas automobiļu rūpniecībā. 2005. gada 12. decembrī tā pieņēma ziņojumu, kas atrodams http//www.europa.eu.int/comm./enterprise/automotive/pagesbackground/competitiveness/cars21finalreport.pdf. [6] Paziņojums par alternatīvām degvielām ceļu transportam un biodegvielu izmantošanas veicināšanu; KOM(2001) 547. [7] 2003 gada 8. maija Direktīva 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo degvielu izmantošanas veicināšanu transportā (OV L 123, 17.5.2003.). [8] Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 283, 31.10.2003.). [9] OV C 37, 3.2.2001., 3.lpp., jo īpaši sadaļa E.3.3. [10] KOM(2005) 634. [11] Sk.5. zemsvītras piezīmi. [12] 1998. gada 13. oktobra Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti (OV L 350, 28.12.1998.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada 3. marta Direktīvu 2003/17/EK (OV L 76, 22.3.2003.). [13] Kā tas noteikts Komisijas paziņojumā „Kohēzijas politika izaugsmes un darbavietu atbalsta jomā”, KOM(2005) 299. [14] KOM(2005) 666. [15] KOM(2005) 667. [16] Šajā novērtējumā precizēs, vai galvenā uzmanība ir pievēršama KN (ES iekšējiem) kodiem vai starptautiskajiem HS kodiem. Ieviešot jaunu HS kodu, vajadzīgas sarunas starptautiskā līmenī, bet jaunu KN kodu var izmatot ES statistikai. [17] It should be noted that not all ethanol production is for biofuels. At present, accurate figures for worldwide fuel ethanol production are not available. [18] Flex-fuel cars can run on any combination of gasoline and bioethanol. [19] Article 7(4) of Council Regulation (EC) No 2501/2001 of 10.12.2001.