15.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/48

—

uzsver, ka optimāla migranšu un migrantu integrācija ir būtiska arī saistībā ar viņu lomu bērnu audzināšanā un tādējādi otrās un trešās paaudzes ārvalstu izcelsmes iedzīvotāju efektīvā integrācijā, ņemot vērā sievietes lomu sabiedrības attīstības veicināšanā;

—

uzsver, ka integrācija nozīmē to cilvēka pienākumu uzņemšanos un pamattiesību pārņemšanu, kas veido Eiropas juridisko mantojumu, kā atzīts Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, dalībvalstu kopīgajās konstitucionālajās tradīcijās, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā;

—

uzsver svarīgo nozīmi, kāda šajā jomā ir sabiedriskajiem pakalpojumiem, sevišķi vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī, un to spējai veidot tīklus starp pakalpojumiem un vietējām kopienām, sieviešu — migranšu un brīvprātīgo apvienībām, trešo sektoru;

—

pauž bažas par neveiksmīgu mācību rezultātu un nepabeigtas skolas izglītības augstajiem rādītājiem gados jaunu ārvalstu izcelsmes sieviešu vidū, kuru mācību un profesionālo izvēli bieži apgrūtina un dažreiz ierobežo ģimenes, kulturāli aizspriedumi vai grūta ekonomiskā situācija; uzskata — lai izglītības sistēmā garantētu vienlīdzīgas iespējas meitenēm (un zēniem) no imigrantu ģimenēm, ir būtiski, lai tās būtu informētas par šo sistēmu, tādējādi iegūstot spēju pieņemt uz zināšanām pamatotus lēmumus, lai saviem bērniem, jo īpaši meitenēm, ļautu iegūt izglītību, kas atbilst viņu personīgajām spējām un vēlmēm, neatkarīgi no dzimuma; Komiteja uzskata, ka ir nepieciešami izpratni un līdzdalību veicinoši pasākumi attiecībā uz visiem iesaistītajiem, lai sekmētu reālu iespēju vienlīdzību.

Ziņotāja

:

Sonia MASINI (IT/PES); President of the Regional Province of Reggio Emilia

1.

atzinīgi vērtē Komisijas perspektīvas atzinuma pieprasījumu arī sakarā ar šogad izsludināto Eiropas gadu par vienlīdzīgām iespējām visiem, bet 2008. gadu — par Eiropas starpkultūru dialoga gadu;

2.

vēlreiz apstiprina viendabīgas Eiropas imigrācijas politikas nepieciešamību, kura paredz starp valstīm un vietējām un reģionālajām kopienām koordinētus instrumentus un saskaņotus pasākumus sakarā ar legālo imigrāciju, lai veicinātu to imigrantu integrāciju, kas ievēro uzņēmējvalsts likumus, kā arī lai pastiprinātu cīņu pret nelegālo imigrāciju un nelikumībām;

3.

atgādina, ka Komisijas paziņojumā Kopīga integrācijas programma atzīts, ka katram pasākumam jāietver dzimumu aspekts, kā arī īpaša vērība jāveltī jauniešiem migrantiem un bērniem;

4.

uzsver, ka optimāla migranšu un migrantu integrācija ir būtiska arī, ņemot vērā viņu lomu bērnu audzināšanā un tādējādi otrās un trešās paaudzes ārvalstu izcelsmes iedzīvotāju efektīvā integrācijā, ņemot vērā sievietes lomu sabiedrības attīstības veicināšanā;

5.

atgādina, ka atzinumā par Rīcības plānu attiecībā uz legālo migrāciju tā parādīja vietējo un reģionālo pašvaldību bažas par dzimumu jautājumu, jo ir jāņem vērā diskriminācija, kurai var būt pakļauta sieviete dzimuma, etniskās, ģeogrāfiskās izcelsmes un citu diskriminācijas iemeslu, kas norādīti EK Līguma 13. pantā, dēļ;

6.

atgādina nepieciešamību nodrošināt efektīvu juridisku aizsardzību pret diskrimināciju; izvērtēt turpmākās darbības, kas papildinātu esošo likumdošanu; integrēt ES politiku jomās diskriminācijas nepieļaušanas un vienlīdzīgu iespēju principus; veicināt jauninājumus un paraugprakses; uzlabot ieinteresēto pušu, tai skaitā uzņēmējvalstu pamatiedzīvotāju, informētību un sadarbību ar tām; cīnīties pret diskrimināciju un sociālo atstumtību, kurām ir pakļautas daudzas etniskās minoritātes;

7.

atkārtoti uzsver, ka integrācija ir divvirzienu process: tā iesaista uzņēmējvalstu kopienas un pašas sievietes — migrantes gan individuāli, gan kā piederīgas valsts kopienai, un ka informētības uzlabošana ir vajadzīga kā imigrantu, tā arī uzņēmējvalstu kopienās;

8.

uzsver, ka integrācija nozīmē to cilvēka pienākumu uzņemšanos un pamattiesību pārņemšanu, kas veido Eiropas juridisko mantojumu, kā atzīts Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, dalībvalstu kopīgajās konstitucionālajās tradīcijās, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā;

9.

ņem vērā, ka sevišķi attiecībā uz sievietēm — migrantēm var iezīmēties konfliktsituācijas starp dažādām individuālo tiesību kategorijām un tiesībām uz kultūras un reliģisko identitāti, un apstiprina, ka tiesībām uz kultūras un reliģisko identitāti jābūt garantētām, bet ar nosacījumu, ka izturēšanās, kas pauž šo identitāti, nepārkāpj neatsavināmās pamattiesības un ir sieviešu brīvas un apzinātas izvēles, nevis ģimenes vai kopienas, pie kuras viņa pieder vai no kuras nākusi, uzspiests rezultāts;

10.

konstatē, ka reģionālās un vietējās pašvaldībās ir iegūta ievērojama pieredze uzņemšanas, starpniecības, piekļuves darba tirgum un sociālās labklājības politikas jomās, kas paredzētas sievietēm — migrantēm, kā arī cīņas pret ekspluatāciju un vardarbību jomā, kas var būt noderīga jaunu Eiropas stratēģiju un programmu izstrādē; migranšu apvienību un citu dalībnieku, kas pārstāv attiecīgās migranšu grupas, iesaistīšana pastāvīgā dialogā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska, lai izstrādātu veiksmīgas stratēģijas un programmas;

11.

tādēļ, atbilstoši Eiropas Parlamenta nostādnēm, aicina dalībvalstis un Eiropas Savienību atbalstīt šos pūliņus gan finansiāli, gan ar cilvēkresursiem, gan apmainoties ar informāciju un paraugpraksēm;

12.

īpaši atzinīgi vērtē pamatprogrammas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība pieņemšanu un jo sevišķi paredzamo Integrācijas fondu, kura pasākumiem būs jāņem vērā dzimumu aspektu un visu vecuma grupu sieviešu, imigrējušo jauniešu un imigrantu bērnu optimāla integrācija;

13.

atkārto lūgumu, kas izteikts tās atzinumā par Rīcības plānu attiecībā uz legālo migrāciju, lai Integrācijas fonda pārvaldībā tiktu ņemtas vērā vietējo un reģionālo pašvaldību prasības un lai reģionālās pašvaldības aktīvi un konstruktīvi piedalītos valstu programmu un rīcības plānu apspriešanā;

14.

uzsver būtisko ieguldījumu, ko sniedz sieviešu — migranšu organizētās kopienas un NVO;

15.

lai veicinātu sieviešu tiesības, uzsver pasākumu, kas tiek veikti sadarbībā ar izcelsmes valsti, nozīmi, un aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt darbības, ko īsteno reģionālās un vietējās pašvaldības sadarbībā ar šīm valstīm un to reģionālajām un vietējām varas iestādēm ar mērķi noteikt atbilstošus rādītājus;

16.

norāda, ka runājot par dzimumiem, liela nozīme ir atbilstīgam valodas lietojumam;

17.

uzsver precīzu statistikas datu par imigrāciju Eiropas Savienībā trūkumu, jo īpaši attiecībā uz nelegālo imigrāciju un dažādiem nelegālā darba veidiem;

18.

uzskata, ka ir svarīgi, lai datu vākšanas procesā būtu iekļauts dzimumu proporcijas mainīgums un tiktu izstrādāti dzimumu nevienlīdzības rādītāji;

19.

uzsver analīzes iespējas, kādas sniedz reģionālā un vietējā mērogā apstrādāti dati, kas ir nepieciešami decentralizētas politikas īstenošanai, kā arī nolūkā nodrošināt kvalitatīvu pieeju migrācijas parādībai;

20.

konstatē, ka bieži vien piekļuve sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem ir pirmais sievietes — migrantes kontakts ar uzņēmējvalsts sabiedriskajiem pakalpojumiem un noteikumiem, un uzskata, ka nepieciešams pārvarēt diskrimināciju, kas reāli parādās, lai novērstu “nevienlīdzību veselības jomā”;

21.

uzsver nepieciešamību ieinteresēt visus migrantus veselības kontroles un profilakses pasākumos, kurus nodrošina attiecīgie dienesti; turklāt Komiteja uzsver nepieciešamību izstrādāt un finansēt atbilstošas sociālas un veselības programmas, ar kuru palīdzību, pamatojoties uz objektīvu un specifisku izmeklēšanu, var apkarot slimības, ar kurām atkārtoti slimo migranti;

22.

uzsver nepieciešamību pastiprināt uz ārvalstu izcelsmes personām, sevišķi sievietēm, vērstus atbilstīgus informēšanas un veselības izglītības pasākumus, un uzskata, ka ir svarīgi veidot tādas uzklausīšanas formas, kas būtu vairāk vērstas uz individuālajām un kultūras īpatnībām, izmantojot tādus instrumentus kā valodas un kultūras starpniecība un dialogs ne tikai ar atsevišķiem indivīdiem un grupām, bet arī ar asociācijām, ņemot vērā, ka kultūras atšķirību ievērošanas pamatā jābūt pamattiesībām uz veselību un sievietes autonomu lēmumu pieņemšanu, jo īpaši attiecībā uz veselību un seksuālo veselību;

23.

tāpēc atbalsta mērķtiecīgus informēšanas, profilakses, atbalsta un izpratnes radīšanas pasākumus ar mērķi cīnīties pret jebkādu diskriminējošu un/vai pazemojošu praksi vai tradīciju un izmantot efektīvus un kvalitatīvus instrumentus, kurus īsteno dažādās Eiropas valstīs un reģionālā un vietējā mērogā un kuriem ir starpdisciplīnu un starpkultūru tilta/dialoga preventīvs un veicinošs raksturs (kā, piemēram, valodas un kultūras starpniecības pasākumi, topošo māmiņu sagatavošanas kursi, sociālās iesaistīšanās iniciatīvas sievietēm — migrantēm, starpkultūru konsultāciju veidi u.c.);

24.

uzsver svarīgo nozīmi, kāda šajā jomā ir sabiedriskajiem pakalpojumiem, sevišķi vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī (tādās jomās kā ģimenes konsultāciju punkti), un to spēju veidot tīklus starp pakalpojumiem un vietējām kopienām, sieviešu — migranšu un brīvprātīgo apvienībām, trešo sektoru;

25.

uzskata, ka ir svarīgi palielināt paraugprakšu izplatīšanu sociālajā un veselības aizsardzības jomā, izveidojot reālu Eiropas reģistru, kurā varētu iekļaut dažādas izcilības politiku jomas un paraugprakses, kas ir īstenotas šajā jomā;

26.

uzsver, ka jaunās paaudzes ir izšķirošais faktors, uz kuru balstīt integrācijas perspektīvu, arī, ņemot vērā lielo nozīmi, kāda ir starpniecībai starp sabiedrību, kurā indivīds aug, un ģimeni, pie kuras viņš pieder;

27.

vēlreiz apstiprina nepieciešamību īstenot īpašus pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu imigrantu integrāciju uzņēmējvalsts izglītības sistēmā (pirmām kārtām valodas apmācība), jo īpaši pirmajās uzturēšanās dienās attiecīgajā valstī;

28.

atkārtoti uzsver prasību izstrādāt skolu mācību programmas, kas atspoguļo atšķirību;

29.

atgādina to, kas jau tika izklāstīts atzinumā par Rīcības plānu attiecībā uz legālo migrāciju sakarā ar ārvalstu izcelsmes jauniešu augsto atpalicības līmeni mācībās dažās ES dalībvalstīs, un priekšlikumu radīt finanšu instrumentus un īpašas politiku jomas, lai risinātu šīs problēmas. Komiteja jo sevišķi uzsver nepieciešamību panākt, lai jaunieši varētu īstenot savas vēlmes un potenciālu, un norāda, ka īpaša uzmanība jāpievērš meiteņu sekmēm skolā un viņu izglītības iespējām; jānodrošina ciešs audzinātāju un vecāku kontakts, plaša informācija par izglītības sistēmu, lai atklātu un veicinātu meiteņu individuālās spējas atbilstīgi viņu vēlmēm un vajadzībām;

30.

uzsver visu vecumu sieviešu — migranšu, bet jo sevišķi — gados jaunu ārvalstu izcelsmes sieviešu īpašo stāvokli, kuras bieži vien ir izvēles priekšā starp ģimenes kultūras identitāti un jaunās identitātes vilinājumu, ko piedāvā sabiedrība, kurā viņas aug, un uzsver, ka viņas ir pelnījušas īpašu uzmanību, jo viņas var būt viens no īstajiem spēkiem, uz kura balstīsies jaunā Eiropa;

31.

pauž bažas par neveiksmīgu mācību rezultātu un nepabeigtas skolas izglītības augstajiem rādītājiem gados jaunu ārvalstu izcelsmes sieviešu vidū, kuru mācību un profesionālo izvēli bieži apgrūtina un dažreiz ierobežo ģimenes, kulturāli aizspriedumi vai grūta ekonomiskā situācija. Komiteja uzskata — lai izglītības sistēmā garantētu vienlīdzīgas iespējas meitenēm (un zēniem) no imigrantu ģimenēm, ir būtiski, lai tās būtu informētas par šo sistēmu, tādējādi iegūstot spēju pieņemt uz zināšanām pamatotus lēmumus, lai saviem bērniem, jo īpaši meitenēm, ļautu iegūt izglītību, kas atbilst viņu personīgajām spējām un vēlmēm, neatkarīgi no dzimuma. Komiteja uzskata, ka ir nepieciešami izpratni un līdzdalību veicinoši pasākumi attiecībā uz visiem iesaistītajiem, lai sekmētu reālu iespēju vienlīdzību;

32.

atbalsta aicinājumu, kas ietverts Parlamenta rezolūcijā par sieviešu imigrāciju, veicināt jauniešu — migrantu piekļuvi integrētai rīcības programmai mūžizglītības jomā (2007-2013);

33.

uzskata, ka, izstrādājot jauniešu politikas jomas, ir jāattīsta pasākumi, kas ietver ārvalstu izcelsmes jauniešu kultūras un dzimumu atšķirības, šie jaunieši jāiesaista kā starpnieki starp kultūrām, jāveicina kultūras saskarsmes vietu veidošanās un sieviešu apvienību attīstīšana;

34.

uzsver, ka saziņai, sevišķi ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, ir izšķiroša nozīme sieviešu — migranšu integrācijā, un aicina attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem veicināt pasākumus, lai izmantotu attiecīgo potenciālu un izlīdzinātu informācijas trūkumu gan imigrantu kopienā, gan uzņēmējvalsts sabiedrībā, un pārvarēt negatīvos stereotipus un aizspriedumus;

35.

šajā sakarā vēlreiz apstiprina interesi, kas uzsvērta atzinumā par paziņojumu Kopīgā integrācijas programma, veidot sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem (brīvprātīga žurnālistu ētikas kodeksu ieviešana);

36.

vēlreiz apstiprina nepieciešamību veicināt sieviešu — migranšu piekļuvi nodarbinātībai un arodapmācībai, tai skaitā ar pozitīvu pasākumu starpniecību, kas vērsti uz diskriminācijas apkarošanu un to šķēršļu novēršanu, kas reāli traucē sasniegt vienlīdzīgas tiesības;

37.

uzsver, ka imigrējušās sievietes bieži vien ir nodarbinātas pagaidu mazkvalificētos un mazapmaksātos darbos ēnu ekonomikas nozarēs vai nelikumīgās darbībās, un tādēļ aicina Komisiju veikt pētījumu par šo jautājumu un sniegt ieteikumus par to, kā šo problēmu vislabāk risināt;

38.

uzsver to pasākumu nozīmi, kas vērsti uz profesionālo iemaņu un diplomu vai profesionālās pieredzes atzīšanu, ko sievietes ieguvušas izcelsmes valstīs;

39.

apstiprina savu atbalstu Komisijas mērķim izstrādāt vispārēju pamatdirektīvu par trešo valstu iedzīvotāju, kas legāli nodarbināti kādā dalībvalstī, tiesībām un šajā sakarā risināt diplomu un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jautājumu;

40.

konstatē, ka imigrējušās sievietes dažās dalībvalstīs ir plaši nodarbinātas aprūpes pakalpojumu un palīdzības mājsaimniecībā jomās un ka šis fakts maina Eiropas sociālās labklājības (Welfare) apstākļus, un lūdz Komisiju izpētīt parādību un apsvērt īpašu instrumentu izstrādi;

41.

īpaši uzsver, ka arī ekonomiskajā jomā ar īpašu pasākumu palīdzību, kā, piemēram, mikrokredītiem, ir jāveicina sieviešu autonomija un uzņēmējdarbība gan izcelsmes valstīs, gan uzņēmējvalstīs;

42.

atzinīgi vērtē uzmanību, kas Integrācijas rokasgrāmatas otrajā izdevumā veltīta imigrantu uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem; uzskata šāda veida pasākumus par būtiskiem, lai veicinātu reālu sieviešu neatkarību, un aicina Komisiju izcelsmes valstīs atbalstīt tādas iniciatīvas kā aroda un valodas apmācība;

43.

uzsver īpašās problēmas, ar kurām jāsaskaras imigrējušajām darba ņēmējām ar bērniem, un no tā izrietošās nepieciešamības veikt pasākumus, kas vērsti uz darba dzīves un ģimenes dzīves līdzsvara veicināšanu; uzsver, ka svarīgas iniciatīvas ir īstenotas reģionālā un vietējā līmenī, tai skaitā sadarbībā ar sieviešu un brīvprātīgo apvienībām, un aicina Komisiju atbalstīt šīs iniciatīvas;

44.

ņem vērā, ka daudzos gadījumos sieviešu tiesību reālu īstenošanu traucē nopietnas grūtības, kas sastopamas transporta un mobilitātes aspektā, tai skaitā ņemot vērā izcelsmes kopienas kultūras ierobežojumus, un aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt neatkarības veidošanos transportā (piemēram, kursi vadītāja apliecības saņemšanai);

45.

uzsver, ka nedeklarētais darbs veicina sieviešu izmantošanas veidus, un atbalsta pasākumus, kas vērsti uz tā pārvarēšanu un apkarošanu;

46.

uzsver prasību paredzēt atbilstošus pasākumus nelegālā darba apkarošanai, saglabājot taisnīgu attieksmi pret šādas situācijas upuriem, un pieņem zināšanai neseno Komisijas direktīvas priekšlikumu, kas vērsta uz saskaņotu sankciju ieviešanu darba devējiem, kas nelikumīgi nodarbina nelegāli vai legāli dzīvojošos imigrantus un imigrantes;

47.

saskaņā ar atzinumu par Rīcības plānu attiecībā uz legālo migrāciju atkārto aicinājumu Komisijai un dalībvalstīm noteikt pasākumus, lai atvieglotu migrantu naudas pārskaitījumus un veicinātu ieguldīšanu ienesīgās investīcijās izcelsmes valstīs;

48.

uzsver, ka daļa imigrējušo sieviešu var būt sevišķi pakļautas ekspluatācijai, pamattiesību pārkāpšanai, fiziskai un psiholoģiskai ietekmēšanai, un piekrīt Eiropas Parlamentam, ka nekādā gadījumā šādas prakses nav ne attaisnojamas, ne pieņemamas kultūras vai reliģijas motīvu dēļ;

49.

tādēļ pievienojas Eiropas Parlamenta izteiktajam aicinājumam dalībvalstīm nekavējoties un efektīvi risināt šo problēmu un saskaņā ar valstu tiesību aktiem un starptautiskajiem un Eiropas Savienības standartiem cīnīties pret jebkādu vardarbības veidu pret sievieti un uzskata, ka ir svarīgi sniegt plašu informāciju par minētajiem tiesību aktiem un noteikumiem, lai arī migrantes un migranti par tiem uzzinātu;

50.

aicina Komisiju atbalstīt šādus pasākumus, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību īstenotos centienus;

51.

atzīmē vardarbības ģimenē īpašo izplatību un aicina Komisiju izpētīt efektīvus tās novēršanas un apkarošanas pasākumus, un lūdz nekavējoties ierosināt attiecīgus pasākumus, lai tos varētu iekļaut ES tiesību aktos. Noziegumi, ko vec “goda dēļ” ir īpašs ģimenē notiekošu noziegumu veids, kam jāpievērš atsevišķa uzmanība;

52.

uzsver, ka laulība (vai faktiska kopdzīve) starp dažādu tautību personām ir pilsoņa tiesības un iespējamā dažādu kultūru, uzskatu, reliģiju un likumu pozitīvās integrācijas iespēja. Komiteja vienlaikus uzsver, sieviešu un nepilngadīgo tiesībām jābūt aizsargātām neatkarīgi viņu tiesiskās situācijas;

53.

uzsver, ka ģimeņu apvienošana ir aizvien plašāka parādība, kas ir pozitīvs integrācijas uzlabošanas veids; tā ir būtiska tiesību uz ģimenes dzīvi aizsardzībai, un piekrīt Eiropas Parlamentam, ka ne visas dalībvalstis apmierinošā veidā piemēro direktīvu 2003/86/EK;

54.

uzsver, ka ģimeņu apvienošanas gadījumā, jāievēro visu tās locekļu tiesības un jānodrošina izvēles brīvība sievietēm;

55.

nosoda piespiedu laulības un praksi, kas neatbilst Eiropas likumiem (piemēram, infibulācija, poligāmija) un aicina dalībvalstis steidzami veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu tādu likumu pilnīgu ieviešanu, kas aizliedz šādu praksi;

56.

saskaņā ar atzinumā par cīņu pret nelegālo imigrāciju pausto atkārtoti uzsver ieteikumu prioritārā kārtā pieņemt visus nepieciešamos pasākumus, lai izbeigtu cilvēku tirdzniecību, par kuras upuriem kļūst jo īpaši sievietes, un likvidētu noziedzīgo grupējumu darbību, kas to veic, kā arī jebkuru verdzības veidu, tajā skaitā pret bērniem un pusaudžiem, pieņemot šim nolūkam nepieciešamos standartus un īpašas rīcības programmas, kā arī atzīt, ka pat gadījumā, ja daži no šiem upuriem ir nelegālie imigranti, tā ir jāvērtē kā īpaša situācija, un ka zināmos apstākļos izraidīšana no valsts var novest pie nežēlīgas vardarbības pret viņiem vai pat nāves, ja šīs personas ir spiestas atgriezties izcelsmes valstī;

57.

atbalsta Eiropas Parlamenta rezolūcijā par sieviešu imigrāciju dalībvalstīm izteikto aicinājumu izrādīt īpašu interesi par sieviešu — migranšu līdzdalību sociālajā un politiskajā dzīvē saskaņā ar valstu tiesību aktiem.