16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/41

1.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par jaunajiem noteikumiem uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai 7. kodolpētniecības, attīstības un izglītības pamatprogrammas īstenošanā, par rezultātu izplatīšanu, kas būtu spēkā piecus gadus no 2007. līdz 2011. gadam.

1.2

Priekšlikumi ir vērsti uz procedūru un metožu vienkāršošanu un racionalizēšanu, lai reāli īstenotu Lisabonas stratēģiju saskaņā ar 2005. gada un 2006. gada marta Eiropas Savienības Padomju ieviestajām izmaiņām un lai apmierinātu dažādu pētniecības dalībnieku un gala lietotāju vajadzības. Tomēr galīgo novērtējumu par to, cik veiksmīgi ir veikti minētie pasākumi, būs iespējams sniegt tikai pēc tam, kad būs noteikta attiecīgā izpildes kārtība.

1.3

Līdz III nodaļai ieskaitot Komisijas ierosinājumi gandrīz pilnībā sakrīt ar ierosinājumiem, kas iesniegti attiecībā uz 7. pētniecības, izstrādes un izglītības pamatprogrammu tajā jomā (1), kas nav saistīta ar kodolenerģiju, un atšķiras tikai numerācija (2). Tādēļ Komiteja norāda uz savu atzinumu par minēto tematu, kā arī apliecina un uzsver tajā iekļautās piezīmes (3), kas ir attiecināmas arī uz šajā atzinumā apspriesto projektu līdz pat tā III nodaļai.

1.4

Komiteja uzskata, ka ES programma kodolsintēzes jomā ir piemērs tam, kā patiesi apvienot Kopienas pūliņus un visaptveroši koordinēt pasākumus, kas tiek īstenoti saskaņā ar Eiropas Kodolenerģētikas attīstības nolīgumu (EFDA) un asociācijas līgumiem.

1.4.1

Šī programma ieņem galveno vieto ES kodolsintēzes enerģijas pētījumu jomā un saņem pastāvīgu Kopienas finanšu un cilvēkkapitāla atbalstu, kā arī, pateicoties projekta ITER/DEMO  (4) darbībai, tās vērtību palielina augsta atbilstība vides ilgtspējas prasībām.

1.5

Komiteja ir pārliecināta, ka kodolenerģija (5) kura ģenerē aptuveni trešdaļu no pašlaik ES saražotās elektroenerģijas (6), veicina enerģijas apgādes (7) neatkarību un drošību, kā arī Eiropas ekonomiskās attīstības ilgtspēju, respektējot Kjoto nolīgumus; Tas nosaka, ka jāpiemēro arvien labāki, efektīvāki un drošāki atkritumu pārstrādes standarti un ka jābūt iespējai attīstīt Eiropas līmeņa pētniecisko darbību un rūpniecību, kas būtu konkurētspējīga kodoltehnoloģiju un pakalpojumu jomā.

1.6

Komiteja uzskata par piemērotiem Kopienas finansēšanas līmeņus pētniecības, izglītības un demonstrēšanas, koordinēšanas un atbalsta pasākumiem, kā arī izcilības tīkliem un finansēšanas mehānismiem, kas paredzēti kodolsintēzes enerģijas pētniecībai.

1.6.1

EESK uzskata, ka videi draudzīgu un drošu tehnolģiju izstrādāšana un izmantošana jāveicina, ņemot vērā apstākļus attiecīgajā dalībvalstī un tās vajadzības. Tāpēc EESK aicina respektēt to dalībvalstu lēmumus, kas nevēlas izmatot kodolenerģiju, lai nākotnē apmierinātu pieprasījumu pēc enerģijas, un kas to arī ņēmušas vēra, izstrādājot pētniecības programmas.

1.7

EESK uzsver izglītības pasākumu un kursu lomu, kas paredzēti pētnieku karjeras attīstībai, un uzsver, ka šie pasākumi ir īpaši nozīmīgi privātajam sektoram, pilsoniskajai sabiedrībai un pilsoņiem.

1.8

EESK uzskata, ka, ņemot vērā piedalīšanos EURATOM 7. pamatprogrammā un tās īpašajās programmās, ir būtiski nodrošināt vienkāršu, viegli lasāmu, saprotamu, skaidru un pārredzamu noteikumu ietvaru, kurš spētu dot dalībniekiem, īpaši nelielām iestādēm, skaidrību par principiem un kritērijiem, kas nosaka piekļuvi, novērtēšanu un atlasi, kā arī par līgumu redakciju un projektu vadību.

1.8.1

EESK izsaka nožēlu par to, ka regulas projektā ne vienmēr ir ņemts vērā šis aspekts un uzskata, ka pēc tam, kad ir pagājis atbilstīgs laika posms, neatkarīgiem speciālistiem ir jāpārbauda šāda regulējuma efektivitāte un jāiesniedz Padomei un Komitejai attiecīgs ziņojums.

1.9

Komiteja uzskata, ka pētījumu rezultātu izmantošana un izplatīšana ir nepieciešama, lai ievērotu principu “preci pret naudu” (“value for money”), kas skar Eiropas nodokļu maksātājus. Šajā sakarā tā atgādina, ka vienmēr ir jāatrod līdzsvars starp — no vienas puses — Kopienas interešu, dalībvalstu specifisko interešu, ieskaitot aizsardzības jomā, tiesību uz intelektuālo un rūpniecisko īpašumu aizsardzību un — no otras puses — draudiem, kas ir būtiski un kas var rasties no nepietiekamas zinātniskas un tehniskas informācijas izplatīšanas šajā nozarē.

1.9.1

Komiteja uzskata, ka ir jāizveido Intelektuālo īpašumtiesību palīdzības dienests (IPR-HELPDESK), lai garantētu iespējamajiem piešķīruma nolīguma dalībniekiem visaptverošu un tūlītēju palīdzību un netiešas darbības pētnieku profesionālās izglītības un attīstības labā, kā arī, lai sagatavotu un parakstītu konsorcija nolīgumus.

2.1

EESK atzinīgi vērtē faktu, ka konsultācijas pieprasījums tai tika iesniegts savlaicīgi, un apzinās savu ekskluzīvo konsultatīvo kompetenci EURATOM līguma sakarā. EESK piešķir lielu nozīmi šīm kompetencēm sakarā ar kodolenerģijas jautājuma ārkārtīgo delikātumu sabiedrības acīs un ar nepieciešamību pēc atbilstošas informācijas un konsultācijas.

2.2

Atomenerģija skar ārkārtīgi sarežģītus jautājumus, kas saistīti ar pilsoņu iesaistīšanu sakarā ar ievērojamu risku un atkritumu pārstrādi, ko tā ietver.

2.2.1

EESK vēlas, lai tiktu izceltas rūpes par pakalpojumu un drošības/drošuma vērtēšanas pastiprināšanu šajā nozarē, iedibinot pastāvīgus informācijas, konsultācijas un izglītošanas mehānismus.

2.2.2

Runa ir par labāku pārvaldības procesa organizēšanu, ar mērķi noteikt vispiemērotākās stratēģiskās izvēles un sniegt atbildi uz pilsoņus satraucošiem jautājumiem par atomenerģiju un tās sekām ilgtermiņā.

2.3

Komitejai jau bija iespēja izteikties (8) par risinājumiem, kurus piedāvāja Komisija administratīvo procedūru vienkāršošanai (9) un to veikšanas atvieglošanai, saskaņā ar 2005. gada 6. aprīlī pieņemtajiem lēmuma priekšlikumiem attiecībā uz ES Septīto pamatprogrammu un EURATOM Septīto pamatprogrammu.

2.3.1

Komisija izvirzīja desmit galvenos pasākumus kā “panākumu izšķirošos faktorus”, kas jāīsteno, lai vienkāršotu 7. pamatprogrammas piekļuves, dalības un pārvaldības procedūras. Šajā jautājumā EESK norādīja, ka “pašreizējās pieprasījuma un apstiprināšanas procedūras ir pārāk sarežģītas un dārgas, un tās ir par pamatu grūtībām, ar kādām sastopas zinātnes un rūpniecības aprindu dalībnieki. Piedaloties Eiropas pētniecības programmā, ieinteresētajiem dalībniekiem jāgūst no tā labums” (10) neraugoties uz risku, kas pastāv, iesniedzot kandidatūras pieteikumu.

2.3.2

Turklāt EESK vēlreiz apliecināja, ka ir svarīgi “pētniecības, izstrādes un jauninājumu procesā pēc iespējas plašāk iesaistīt MVU” un uzsvēra, ka “MVU sekmīgai darbībai, kas tiek dibināti jaunas augstās tehnoloģijas produkcijas izstrādei un realizācijai tirgū, vairāk par visu nepieciešams pietiekams sākuma un riska kapitāls.”“Bet, lai to panāktu, vajadzētu, lai procedūras nepārsniedz zināmu slieksni, kas būtu pieņemams un piemērots MVU (11).”

2.3.3

Eiropas Komisijas norādītie punkti attiecībā uz procedūru noteikumu vienkāršošanu:

2.4

Turklāt, salīdzinot ar iepriekšminēto regulu, izskatāmā regula (12) satur dažādas izmaiņas, īpaši attiecībā uz: priekšlikuma mērķi, definīcijām, konfidencialitāti, pieteikumu novērtēšanu, atlasi un piešķiršanu, piešķīruma veidiem, pieļaujamo izdevumu atmaksu, Kopienas finanšu ieguldījuma robežu, konsorciju riska faktorus, izplatīšanu, izmantošanu un piekļuves tiesībām, īpašiem noteikumiem par Eiropas kodolenerģētikas attīstības nolīgumu un līgumu par personāla mobilitāti.

2.4.1

Attiecībā uz izskatāmā priekšlikuma fragmentiem, kas atrodami arī līdzīgā priekšlikumā par ES 7. pamatprogrammu (Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007 — 2013) (13)), Komiteja atsaucas uz savu atzinumu par šo pēdējo priekšlikumu, kas pašlaik tiek izstrādāts (14).

2.5

Komiteja piekrīt noteiktajiem kodolpētniecības un izglītības finansējuma apmēriem, īpaši atzinīgi vērtē iespēju, kas dota MVU, sabiedriskajām iestādēm, mācību iestādēm un universitātēm un pētniecības organizācijām (15) pāriet no 50 % maksimālā ieguldījuma apjoma uz 75 %, kā arī faktu, ka pētnieku koordinēšanas, atbalsta, izglītības un karjeras attīstības pasākumi var sasniegt 100 % no kopējām attaisnotām izmaksām.

2.5.1

Tomēr Komiteja iesaka apkopot priekšlikumam pievienotā tabulā dažādus darbību veidus un paredzamo maksimālo ieguldījuma apjomu, kā arī apvienošanas iespējas, īpaši pētniecības infrastruktūru gadījumā, ar citiem Kopienas ieguldījumiem (struktūrfondiem u.tml.).

3.1

EESK uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt noteikumu līdzdalībai EURATOM 7. pamatprogrammā un tās īpašajās programmās vienkāršu, viegli lasāmu, saprotamu, skaidru un pārredzamu ietvaru, kas būtu pieejams visās Kopienas valodās. Šim ietvaram vajadzētu sniegt iespējamajiem dalībniekiem, īpaši mazo apmēru, pārliecību par principiem un kritērijiem, kas nosaka pieejamību, dalības nosacījumus, projekta pieteikumu iesniegšanu un vērtēšanu, līgumu veidus un saistības, Kopienas līdzfinansējuma likmes un sadales veidus, rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma aizsardzību un zināšanu izmantošanu un izplatīšanu, neizmainot īpašos noteikumus par tematiskajam prioritātēm attiecībā uz kodolsintēzes enerģiju.

3.1.1

Komiteja jo īpaši iesaka tekstā atkal skaidri norādīt saskaņā ar 14. pantu īstenojamos izvēles un piešķiršanas kritērijus attiecībā uz netiešām darbībām, izņēmums ir iespējami specifiski kritēriji. Minētie vispārīgie kritēriji ir šādi:

3.2

Atzinumos par EURATOM 7. pamatprogrammu un tās divām īpašajām programmām, kas attiecīgi skar kodolenerģiju, ar īpašu norādi uz kodolsintēzes enerģijas pētniecību, un Kopīgā pētniecības centra kodolpētniecības darbību, Komiteja jau ir izteikusi savu viedokli par vispārīgām jautājumiem sakarā ar Kopienas kodolpētniecības pamatprogrammu vienkāršošanu un racionalizēšanu. Pašlaik Komiteja izstrādā atzinumu (16) par priekšlikumu regulai, ar ko paredz noteikumus līdzdalībai Kopienas pētniecības 7. pamatprogrammā, kas neattiecas uz kodolenerģiju.

3.3

Attiecībā uz EURATOM programmas nosacījumiem, Komiteja vēlas jo īpaši uzsvērt nepieciešamību radikāli vienkāršot pieteikumu iesniegšanas formalitātes.

3.3.1

Bez tam Komiteja atzinīgi vērtē faktu, ka līdzatbildība, kas savulaik bija paredzēta EURATOM 6. pamatprogrammā un varēja būt par nozīmīgu šķērsli mazu un vidēju (uzņēmumu, universitāšu...) interesentu dalībai, izskatāmajā priekšlikumā tika atcelta un to aizstāj summa, kas vēl jānosaka un kuras apmērs ir apmēram 1 % Kopienas ieguldījuma (17) un kas tiktu ieturēta kā garantija naudas summu neatgūšanas riska gadījumā konsorcijos (37. pants). EURATOM jomā nozīmīga pētniecības darbības daļa var būt uzticēta arī maziem un vidējiem dalībniekiem, kuriem šāda norma varēja būt par nopietnu šķērsli līdzdalībai.

3.4

EESK izsaka iebildi pret daudzajām iespējamajām atkāpēm no līdzdalības nosacījumiem, kuras paredz vairāk kā 50 panti, kā arī pret plašām dažādu kritēriju un noteikumu iespējām, kurus noteiktu ikgadējās darba programmas, īpašās programmas un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus. Šīs atkāpes skar galvenokārt: dalībnieku skaitu un papildu piekļuves nosacījumus (11. pants), novērtēšanas, atlases un piešķiršanas principus (14. pants, 1. punkts), izņēmumus piedāvājumu konkursu publicēšanā (13. pants), novērtēšanas kritērijus, ar iespēju noteikt īpašus papildu kritērijus (14. pants, 2. punkts), Kopienas finanšu ieguldījumu izcilības tīkliem (34. pants, 1. un 3. punkts).

3.4.1

Komiteja ir norūpējusies par to, ka apspriežamajā dokumentā ir noteikts, ka finanšu ieguldījumu izcilības tīklos veic vienreizēja maksājuma veidā, jo var izrādīties, ka šāda summa ir fiktīva un neatbilst realitātei. Tas kaitētu izcilības tīklu attīstībai, kas nepieciešama konkrēto programmas mērķu sasniegšanai.

3.5

Komiteja uzsver, ka darbību pārvaldībai un to vajadzību noteikšanai nepieciešamā elastība nevarētu kaitēt prasīto līdzdalības noteikumu, iepriekš noteiktu vērtēšanas un atlases kritēriju un piedāvāto finansējumu un līdzfinansējumu ietvaru skaidrībai, noteiktībai un pārredzamībai.

3.6

Komiteja uzskata, ka tad, kad piešķīruma līgums paredz pētniecības konsorcijam iespēju piedalīties piedāvājumu konkursā ar mērķi veikt kādus darbus vai paplašināt darbības, šos piedāvājumu konkursus jāorganizē saskaņā ar Komisijas noteiktām normām, lai garantētu maksimālu pārredzamību un pieeju informācijai.

3.7

EESK uzsver kodolpētniecības, demonstrēšanas, koordinēšanas un izglītības programmu un netiešo darbību uzraudzības un kontroles nosacījumu svarīgumu Šīm funkcijām, kā arī piedāvājumu konkursu pārvaldībai, vērtēšanai, atlasei, līgumu uzraudzīšanai un finansēto projektu kontrolei EESK iesaka noteikt maksimāli pieļaujamo izdevumu līmeni, kuram kā vispārējai izmaksai nevajadzētu pārsniegt naudas summu, kas svārstās robežās no 7 % līdz 10 % no kopējiem Kopienas līdzekļiem EURATOM 7. pamatprogrammas ietvaros. Šī pasākuma mērķis ir veltīt maksimāli daudz līdzekļu patiesi svarīgiem un pētniecībai, demonstrēšanai un izglītībai raksturīgiem pasākumiem un iegūt konkrētus rezultātus, kurus varētu pielietot tirgū un kas atbilst Kopienas pētniecības pamatprogrammas galamērķim.

3.7.1

Šajā sakarā EESK iesaka datus par šādu uzraudzību vākt, uzglabāt un pārvaldīt datu bāzē, kas integrēta IDABC  (18).

3.8

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas norādījumus attiecībā uz piedāvātiem piešķīrumu veidiem attaisnoto izmaksu atlīdzināšanai: vienreizējs maksājums un vienotās likmes finansējums. Tomēr EESK iesaka izskaidrot vispiemērotāko metodoloģiju, arī attiecībā uz attaisnoto izmaksu vienkāršošanu, un pievienot regulas priekšlikumam pārskatu par dažādiem variantiem ar mērķi atvieglot iespējamajiem lietotājiem to izpratni.

3.9

Sakarā ar Kopienas finanšu ieguldījuma dažādiem veidiem, kas ir aprakstīti 32. un 34. pantā, Komiteja iesaka tos apkopot priekšlikumam pievienotā tabulā kopā ar maksimālo pieļaujamo likmi un — īpaši pētniecības infrastruktūru gadījumā — ar apvienošanas iespējām ar struktūrfondiem, kohēzijas fondiem, Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda ieguldījumiem, bet tomēr neatstājot novārtā to, kas paredzēts programmā JEREMIE (19), kurai vajadzētu atvieglot mazo uzņēmumu līdzdalību EURATOM 7. pamatprogrammā.

3.10

Attiecībā uz nosacījumiem, kas piedāvāti izplatīšanai, izmantošanai un zināšanu piekļuves tiesībām, Komiteja uzskata, ka, neskaitot atšķirību starp iepriekš uzkrātām un jaunām zināšanām un izņēmumiem militārajā un drošības jomā, ir nepieciešams nostiprināt Intelektuālo īpašuma tiesību (IĪT) palīdzības dienestu (IPR-HELPDESK), lai garantētu iespējamajiem piešķīruma nolīguma dalībniekiem tūlītēju palīdzību (skat. 18. panta 5. un 6. punktu, kā arī 19. un 21. pantu), un netiešas darbības pētnieku profesionālās izglītības un attīstības labā, kā arī, lai sagatavotu un parakstītu konsorcija nolīgumus, kuri paredz papildu noteikumus (23. pants) par rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, un intelektuālā īpašuma tiesībām.

3.11

Visbeidzot, sakarā ar tematisko jomu “Kodolsintēzes enerģijas pētījumi”, Komiteja jau uzsvēra divos minētajos atzinumos kontrolētu kodolsintēzes enerģijas pētījumu, ITER projekta, DEMO sagatavošanas programmas un magnētiskās hermetizācijas shēmu izpētes nozīmi (20).

3.11.1

EESK pieņem zināšanai, ka uz šo jomu attiecinātā Kopienas finanšu ieguldījumu gada maksimālā pamatlikme visā Septītās Euratom pamatprogrammas īstenošanas laikā nebūs lielāka kā 20 %. Komiteja uzskata, ka šādā veidā dalībvalstis tiek pietiekami stimulētas sniegt būtisku ieguldījumu labi koordinētā (sk. 1.4 punktu) Kopienas programmā un ka ir nodrošināts nepieciešamais pamats, piesaiste un dalības iespējas kopīgos projektos ITER un DEMO. Šāda likme droši vien ir pietiekama iesākumā, tomēr nav zināms, vai tā būs pietiekama visā programmas īstenošanas laikā un būs pietiekami spēcīgs dalībvalstu finanšu iemaksu stimuls. Tādēļ Komiteja iesaka minēto likmi preventīvi paaugstināt līdz 25 %, kas būtu tikai puse vai trešā daļa (ņemot vērā 32. panta 1. punktu) no summas, ko Kopiena pretējā gadījumā maksātu kā finansiālu atbalstu. Turklāt Komiteja uzskata, ka šie finansējuma maksimālā apjoma ierobežojumi būtu jāpiemēro regulāri.

3.11.2

Attiecībā uz sniegtā atbalsta maksimālo apjomu, proti, ne vairāk kā 40 % no izdevumiem īpašās sadarbības projektos starp asociētiem partneriem, prioritāru atbalstu piešķirot pasākumiem, kas ir saistīti ar ITER/DEMO vai tiek veikti saskaņā ar vienošanos par personāla mobilitāti starp asociētiem partneriem, Komiteja uzdod jautājumu, vai ilgstošā laika posmā šāda pieeja ir pietiekami efektīva, lai nodrošinātu dalībvalstu vēlamo ieguldījumu nepieciešamo projektu vai pasākumu finansēšanā. Komiteja norāda uz 52. panta 2. punktu.

4.1

Komitejai rodas jautājumi, kāpēc 1. apakšnodaļā “Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus” tika atcelts nosacījums, kas pieļauj uzaicinājumu izrādīt interesi pirms paša uzaicinājuma ar nolūku precīzi noteikt un novērtēt darbības mērķus un nepieciešamību, kā arī izvairīties no nevajadzīgām administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar tādu pieteikumu iesniegšanu, kurus nemaz nav iespējams izskatīt vai šādu pieteikumu izvēlēšanos un novērtēšanu, ko veic Komisija un kompetentie neatkarīgie eksperti.

4.2

Uzaicinājumi izrādīt interesi varētu būt organizēti kopā ar “Priekšlikumu iesniedzēju informatīvajām dienām” (Proposers Information Days) ar nolūku tuvināt un iesaistīt iespējamos zinātniskos un rūpnieciskos lietotājus Kopienas kodolpētniecības politikas noteikšanā

4.3

EESK uzsver iespējamos draudus, kas varētu rasties no nepietiekamas zinātniskās un tehniskās informācijas izplatīšanas šajā nozarē. Atzīstot, ka šajā sakarā jāizsaka dažas iebildes, tā uzskata, ka nevajag to pilnīgi izslēgt. Tas varētu nozīmēt ļoti precīza tehniska protokola un izplatīšanas kārtības noteikšanu, kas ņem vērā drošības un drošuma prasības, saglabājot maksimālu pārredzamību.

4.4

Pēc EESK domām būtu svarīgi sniegt plašu informāciju un izplatīt noteikumus par — no vienas puses — atbilstības izvirzītajām prasībām kontroli un — no otras puses — dalībnieku juridisko statusu. Tādā pašā veidā vajadzētu sagatavot visiem pētniecības dalībniekiem skaidrus un saprotamus noteikumus par vienkāršotām procedūrām, kādas paredzētas piedāvājumu iesniegšanai divos posmos, vērtēšanas diviem līmeņiem izvirzītajiem kritērijiem un prasībām.

4.4.1

Minētajiem noteikumiem būtu jābūt pieejamiem ne tikai vērtēšanas ekspertiem, bet arī pieteikumu iesniedzējiem, saskaņā ar viennozīmīgiem un vienādiem kritērijiem un apsvērumiem.

4.5

EESK vēlas bez tam uzsvērt, ka ir lietderīgi organizēt izglītojošus un informatīvus pasākumus par kodolenerģijas drošību/drošumu ne tikai pētniekiem, bet arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un visiem pilsoņiem, kā arī nostiprināt instrumentus un procedūras ticamu un neapstrīdamu modeļu attīstīšanai, kas vērtētu atomenerģijas drošumu un drošību.

4.6

Attiecībā uz pētniecības rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, un intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, pēc EESK domām vajadzētu, neskaitot normatīvos aktus un aizstāvību, ko paredz priekšlikums regulai, piešķīruma nolīgumi, konsorcija līgumi, EURATOM līguma 24. pants un citi nosacījumi  (21) , asociāciju līgumi, Eiropas kodolenerģētikas attīstības nolīgums, kopīgs uzņēmums ITER un ar to saistītie starptautiskie līgumi un, visbeidzot, daudzpusējie līgumi, tādi kā Līgums par personāla mobilitāti, pēc iespējas plašāk izplatīt atjaunotu “Rokasgrāmatu pieteikuma iesniedzējam IĪT — EURATOM”, kura skaidrā un pārredzamā veidā apkopotas saistības un iespējas, ar kādiem jāsastopas EURATOM 7. pamatprogrammas pētniecības, demonstrēšanas, izglītības un attīstības pasākumu iespējamajiem dalībniekiem.