22.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/7

1.

Piekļuve Komisijas lietas materiāliem ir viena no procesuālajām garantijām, kas domāta, vienlīdzības principa ievērošanai un aizstāvības tiesības aizsardzībai. Piekļuve lietas materiāliem ir paredzēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 27. panta 1. un 2. punktā, Komisijas Regulas (EK) Nr. 773/2004 (“Īstenošanas regula”) (2) 15. panta 1. punktā, Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (“Apvienošanās regula”) (3) 18. panta 1. un 3. punktā un Komisijas Regulas (EK) Nr. 802/2004 (“Apvienošanās Īstenošanas regula”) (4) 17. panta 1. punktā. Saskaņā ar šiem noteikumiem pirms Komisija pieņem lēmumus, pamatojoties uz Regulas Nr. 1/2003 7., 8. un 23. pantu un 24. panta 2. punktu un Apvienošanās regulas 6. panta 3. punktu, 7. panta. 3. punktu, 8. panta 2. līdz 6. punktu un 14. un 15. pantu, tai, kā tas var notikt realitātē, ir jādod iespēja personām, uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām paust savu viedokli par iebildumiem pret tiem, un tām ir jābūt tiesīgām piekļūt Komisijas lietas materiāliem, lai pilnībā ievērotu procesā to aizstāvības tiesības. Pašreiz spēkā esošais paziņojums nodrošina pamatu šajos noteikumos izklāstīto tiesību izmantošanai. Tas neietver dokumentu noteikumu iespēju citu ziņojumu kontekstā. Šis paziņojums neierobežo Kopienas Tiesu i interpretēt šādus noteikumus. Paziņojumā noteiktie principi tiek piemēroti arī tad, kad Komisija piemēro EEZ līguma 53., 54. un 57. pantu (5).

2.

Iepriekšminētās īpašās tiesības atšķiras no vispārīgām tiesībām attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, kas noteiktas Regulā Nr. 1049/2001 (6), uz ko attiecas citi kritēriji un izņēmumi un kam ir cits nolūks.

3.

Termins “piekļuve lietas materiāliem” šajā paziņojumā tiek lietots tikai, lai apzīmētu piekļuvi, kura piešķirta personām, uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, kurām Komisija ir adresējusi iebildumus. Šis paziņojums izskaidro, kam ir piekļuve lietas materiāliem šim nolūkam.

4.

Tas pats termins vai termins “piekļuve dokumentiem” iepriekšminētajās regulās tiek lietots arī attiecībā uz sūdzību iesniedzējiem vai citām iesaistītām pusēm. Šīs situācijas tomēr atšķiras no situācijām ar iebildumu adresātiem, un tādejādi tās neatbilst definīcijai par piekļuvi lietas materiāliem šā paziņojuma sakarā. Šīs saistītās situācijas ir apskatītas atsevišķā šā paziņojuma iedaļā.

5.

Šis paziņojums arī izskaidro, kādai informācijai piekļuve tiek piešķirta, kad tā tiek īstenota, un kāda ir piekļuves lietas materiāliem īstenošanas procedūra.

6.

No šī paziņojuma publicēšanas brīža tas aizstāj Komisijas 1997. gada paziņojumu par piekļuvi lietas materiāliem (7). Jaunajos noteikumos ir ņemti vērā tiesību akti, kas ir stājušies spēkā pēc 2004. gada 1. maija, galvenokārt iepriekšminētā Regula Nr. 1/2003, Apvienošanās regula, Īstenošanas regula un Apvienošanās īstenošanas regula, kā arī Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmums par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci (8). Tajos arī ir ņemta vērā nesenā Eiropas Kopienu Tiesas un Pirmās instances tiesas tiesu prakse (9) un Komisijas prakse kopš 1997. gada paziņojuma pieņemšanas.

7.

Piekļuve lietas materiāliem saskaņā ar noteikumiem, kas minēti 1. paragrāfā, ir paredzēta, lai dotu iespēju efektīvi izmantot aizstāvības tiesības pret Komisijas izvirzītajiem iebildumiem. Šim nolūkam gan saskaņā ar EK dibināšanas līguma 81. un 82. pantu, gan saskaņā ar Apvienošanās regulu piekļuve tiek piešķirta pēc pieprasījuma personām, uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām (10), kā tas var notikt realitātē, kurām Komisija ir adresējusi savus iebildumus (11) (turpmāk tekstā — “puses”).

8.

“Komisijas lietas materiāli” konkurences izmeklēšanā (turpmāk tekstā — “lietas materiāli”) ietver visus dokumentus (12), kuri ir iesniegti Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātam vai kurus tas ir saņēmis un/vai apkopojis izmeklēšanas rezultātā.

9.

Izmeklēšanas gaitā, ko veic saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 20., 21. pantu un 22. panta punktu un Apvienošanās regulas 12. un 13. pantu, Komisija var savākt neskaitāmus dokumentus, no kuriem daži pēc sīkākas pārbaudes var izrādīties nesaistīti ar attiecīgās lietas priekšmetu. Šādi dokumenti var tikt nodoti atpakaļ uzņēmumam, no kura tie iegūti. No brīža, kad šie dokumenti ir nodoti atpakaļ to īpašniekam, tie vairs nav daļa no lietas materiāliem.

10.

Pusēm jādod iespēja iepazīties ar Komisijas lietas materiālos esošo informāciju, lai, pamatojoties uz šo informāciju, tās varētu efektīvi paust savu viedokli par iepriekšējiem secinājumiem, pie kuriem Komisija savos iebildumos ir nonākusi. Šim nolūkam pusēm tiek piešķirta piekļuve visiem dokumentiem, kuri veido Komisijas lietas materiālus, kā tas ir noteikts 8. punktā, izņemot iekšējiem dokumentiem, citu uzņēmumu komercdarbības noslēpumiem, vai citai konfidenciālai informācijai (13).

11.

Saistībā ar procesu uzdotās izpētes rezultāti ir pieejami līdz ar izpētes metodēm un darba uzdevumu. Tomēr, iespējams, ka ir nepieciešami piesardzības pasākumi, lai aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības.

12.

Iekšējie dokumenti nevar būt ne apsūdzoši, ne attaisnojoši (14). Tie nav daļa no pierādījumiem, uz kuriem Komisija var balstīties, izvērtējot lietu. Tādejādi pusēm netiek piešķirta piekļuve Komisijas lietas materiālu iekšējiem dokumentiem (15). Ņemot vērā to, ka šie dokumenti nekalpo par pierādījumiem, šis iekšējo dokumentu piekļuves ierobežojums neierobežo pušu aizstāvības tiesību pareizu izmantošanu (16).

13.

Komisijas struktūrvienībām nav pienākums protokolēt sanāksmes (17) ar jebkādām personām vai uzņēmumiem. Ja Komisija nolemj protokolēt šādas sanāksmes, šie dokumenti ataino pašas Komisijas interpretāciju par sanāksmēs runāto un šā iemesla dēļ tiek klasificēti kā iekšējie dokumenti. Gadījumā, ja attiecīgā persona vai uzņēmums ir piekritis sanāksmes protokolēšanai, šis protokols būs pieejams pēc tam, kad no tā tiks izņemti jebkādi komercdarbības noslēpumi vai cita konfidenciāla informācija. Šāds apstiprināts protokols būs daļa no pierādījumiem, uz kuriem Komisija balstīsies izskatot lietu (18).

14.

Saistībā ar procesu uzdotas izpētes gadījumā sarakste starp Komisiju un tās līgumslēdzēju pusi, kurā ir dots līgumslēdzējas puses darba novērtējums, vai saistībā ar izpētes finansiālo pusi tiek uzskatīta par iekšējo dokumentu un līdz ar to nebūs pieejama.

15.

Īpašs iekšējo dokumentu kategorija ir Komisijas sarakste ar citām publiskām institūcijām un iekšējie dokumenti, kuri saņemti no šādām institūcijām (vai nu no EK dalībvalstīm (“Dalībvalstis”), vai arī no trešām valstīm). Šādi nepieejamie dokumenti ir, piemēram, šādi:

16.

Noteiktos izņēmuma apstākļos piekļuve tiek piešķirta dokumentiem, kurus iesniegušas dalībvalstis, EBTA Uzraudzības pārvalde vai EBTA dalībvalstis, pēc tam, kad no tiem ir izņemti jebkādi komercnoslēpumi vai cita konfidenciāla informācija. Pirms piekļuves piešķiršanas Komisija sazināsies ar uzņēmumu, kurš ir iesniedzis dokumentu, lai noteiktu, kur tiek iekļauti biznesa noslēpumi vai cita konfidenciāla informācija.

Šis ir gadījums, kad no dalībvalstīm saņemtie dokumenti satur apsūdzības pret pusēm, kuras Komisijai ir jāpārbauda, vai arī kas ir daļa no pierādījumiem izmeklēšanas procesā, pēc būtības līdzīgi dokumenti, kuri ir iegūti no privātām pusēm. Šie apsvērumi īpaši attiecas saistībā ar:

Piekļuve tiek piešķirta arī dokumentiem, kuri ir nepieciešami iesaistīto pušu aizstāvībai attiecībā uz Komisijas kompetences izmantošanu un kuri ir iegūti no dalībvalstīm vai no EBTA Uzraudzības pārvaldes (23).

17.

Komisijas lietas materiālos var atrasties arī dokumenti ar divu kategoriju informāciju, galvenokārt komercnoslēpumi un cita konfidenciāla informācija, kurai piekļuve var būt daļēji vai pilnībā ierobežota (24). Piekļuvi, ja tas ir iespējams, piešķirs nekonfidenciālām sākotnējās informācijas versijām. Ja konfidencialitāti var nodrošināt, tikai apkopojot būtisko informāciju, piekļuve tiks piešķirta tikai kopsavilkumam. Visi pārējie dokumenti ir pieejami sākotnējā veidā.

18.

Ciktāl informācijas par uzņēmuma komercdarbību izpaušana var nopietni kaitēt šim pašam uzņēmumam, šāda informācija ir komercnoslēpums (25). Informācija, kuru var klasificēt kā komercnoslēpumu, ir šāda: tehniskā un/vai finanšu informācija attiecībā uz uzņēmuma zinātību, izmaksu novērtēšanas metodēm, ražošanas noslēpumiem un procesi, piegādes avotiem, saražotajiem un pārdotajiem apjomiem, tirgus daļu, klientu un izplatītāju sarakstiem, tirgdarbības plāniem, izmaksu un cenu struktūru un pārdošanas stratēģiju.

19.

Kategorijā “cita konfidenciāla informācija” ietilpst informācija, kura nav komercnoslēpums, bet kuru var uzskatīt par konfidenciālu, ja tās izpaušana var būtiski kaitēt personai vai uzņēmumam. Atkarībā no katras lietas īpašajiem apstākļiem tas var attiekties uz informāciju, ko sniedz trešās puses par uzņēmumiem, kuri var radīt ievērojamu ekonomisku vai komerciālu spiedienu uz saviem konkurentiem vai tirdzniecības partneriem, klientiem vai piegādātājiem. Pirmās instances tiesa un Tiesa ir atzinušas, ka šādi uzņēmumi ir tiesīgi atteikties atklāt noteiktas vēstules, kuras saņemtas no to klientiem, tā kā šādas informācijas izpaušana var to autorus viegli pakļaut pretdarbības riskam (26). Tādējādi jēdziens “cita konfidenciāla informācija” var ietvert informāciju, kura dod iespēju pusēm identificēt prasītājus vai citas trešās puses, gadījumos, kad tiem ir pamatota vēlme palikt anonīmiem.

20.

Citas konfidenciālas informācijas kategorijā ir ietverti arī militārie noslēpumi.

21.

Informācija tiks klasificēta kā konfidenciāla, ja attiecīgā persona vai uzņēmums ir to pieprasījusi un Komisija šo pieprasījumu ir akceptējusi (27).

22.

Prasībām par konfidencialitāti ir jāattiecas uz informāciju, kura ietilpst iepriekšminētajā komercnoslēpumu vai citas konfidenciālas informācijas aprakstā. Iemesliem, kuru dēļ tiek prasīts, lai informācija tiek klasificēta kā komercnoslēpums vai cita konfidenciāla informācija, ir jābūt pamatotiem (28). Konfidencialitātes prasība parasti var attiekties tikai uz informāciju, kuru Komisija ieguvusi no vienas un tās pašas personas vai uzņēmuma, bet nevis uz informāciju, kura iegūta no jebkāda cita avota.

23.

Informāciju saistībā ar kādu uzņēmumu, bet kura jau ir zināma ārpus uzņēmuma (uzņēmumu grupas gadījumā — ārpus tās), vai ārpus apvienības, kurai uzņēmums šo informāciju ir sniedzis, parasti neuzskatīs par konfidenciālu (29). Informāciju, kura ir zaudējusi savu komerciālo nozīmi, piemēram, noilguma dēļ, vairs nevar tikt uzskatīta par konfidenciālu. Parasti Komisija pieņem, ka informācija, kas attiecas uz pušu apgrozījumu, pārdošanas apjomiem, tirgus daļas datiem un līdzīga informācija, kura ir vecāka par 5 gadiem, vairs nav konfidenciāla (30).

24.

Procesos saskaņā ar EK dibināšanas līguma 81. un 82. pantu informācijas kvalificēšana par konfidenciālu nav šķērslis tās izpaušanai, ja šāda informācija ir nepieciešama, lai pierādītu iespējamu pārkāpumu (“vainu apstiprinošs dokuments”), vai var būt nepieciešama, lai pusi attaisnotu (“vainu noņemošs dokuments”). Šajā gadījumā nepieciešamība aizsargāt pušu tiesības uz aizstāvību, nodrošinot visplašāko iespējamo piekļuvi Komisijas lietas materiāliem, var būt svarīgāka par nepieciešamību aizsargāt citu pušu konfidenciālo informāciju (31). Komisijai ir jānovērtē, vai šie apstākļi attiecas uz jebkuru īpašu situāciju. Tādejādi ir nepieciešams novērtēt visus būtiskos elementus, tostarp šādus:

Līdzīgi apsvērumi attiecas uz procesiem saskaņā ar Apvienošanās regulu, kad procedūras nolūkā Komisija uzskata informācijas izpaušanu par nepieciešamu (32).

25.

Ja Komisija ir nolēmusi informāciju izpaust, attiecīgajai personai vai uzņēmumam tiek piešķirta iespēja nodrošināt to dokumentu, kuri satur šādu informāciju, nekonfidenciālu versiju, kurai ir tāda pati pierādījumu vērtība, kā oriģinālajiem dokumentiem (33).

26.

Pirms Komisijas izvirzīto iebildumu saņemšanas pusēm nav tiesību uz piekļuvi lietas materiāliem saskaņā ar noteikumiem, kas minēti paragrāfā 1.

27.

Piekļuve lietas materiāliem tiks piešķirta pēc pieprasījuma un parasti vienu reizi pēc Komisijas iebildumu paziņošanas pusēm, lai ievērotu vienlīdzības principu un aizsargātu tiesības uz aizstāvību. Parasti netiks piešķirta piekļuve citu pušu atbildēm uz Komisijas iebildumiem.

Administratīvā procesa vēlākā posmā pusei tiks piešķirta piekļuve dokumentiem, kuri saņemti pēc iebildumu paziņošanas, kur šādi dokumenti var saturēt jaunus pierādījumus, kā apsūdzoša tā arī attaisnojoša rakstura, attiecībā uz apgalvojumiem pret konkrēto pusi Komisijas izvirzītajos iebildumos. Īpaši šis tiks izmantots gadījumos, kad Komisija gatavojas pamatoties uz jauniem pierādījumiem.

28.

Saskaņā ar Apvienošanās regulas 18. panta 1. un 3. punktu un Apvienošanās īstenošanas regulas 17. pantu paziņotājām pusēm pēc pieprasījuma tiks piešķirta piekļuve Komisijas lietas materiāliem jebkurā procesa posmā no Komisijas iebildumu saņemšanas līdz apspriedei ar padomdevēju komiteju. Turpretim, tas neattiecas uz dokumentu noteikumu iespēju pirms Komisija konstatē iebildumus pret uzņēmumiem saskaņā ar Apvienošanās regulu (34).

29.

Šis punkts attiecas uz situācijām, kad Komisija drīkst nodrošināt vai tai ir jānodrošina sūdzību iesniedzējiem pretmonopola procesos vai citām iesaistītām pusēm apvienošanās procesos piekļuve konkrētiem dokumentiem, kuri ir Komisijas lietas materiālos. Neatkarīgi no formulējuma, kas izmantots pretmonopola un apvienošanās īstenošanas regulās (35), šīs divas situācijas ir atšķirīgas no piekļuves lietas materiāliem, kā definēts šā paziņojuma iepriekšējā punktā, — gan darbības jomas, gan laika un tiesību ziņā .

30.

Pirmās instances tiesa ir nolēmusi (36), ka sūdzību iesniedzējiem nav tādas pašas tiesības un garantijas, kā pusēm, pret kurām ir vērsta izmeklēšana. Tādēļ sūdzību iesniedzēji nevar prasīt tiesības uz piekļuvi lietas materiāliem tādā pašā kārtībā, kā noteikts pusēm.

31.

Tomēr sūdzības iesniedzējs, kurš, ievērojot Īstenošanas regulas 7. panta 1. punktu, ir ticis informēts par Komisijas nodomu noraidīt tā sūdzību (37), var prasīt piekļuvi tiem dokumentiem, uz kuriem Komisija ir balstījusi savu pagaidu novērtējumu (38). Sūdzības iesniedzējam tiks piešķirta vienreizēja piekļuve šādiem dokumentiem pēc vēstules, kura informē sūdzības iesniedzēju par Komisijas nodomu noraidīt sūdzību, nosūtīšanas.

32.

Sūdzību iesniedzējiem nav tiesību uz piekļuvi komercnoslēpumiem vai citai konfidenciālai informācijai, kuru Komisija ir ieguvusi izmeklēšanas gaitā (39).

33.

Saskaņā ar Apvienošanās īstenošanas regulas 17. panta 2. punktu piekļuve lietas materiāliem apvienošanās procesos tiek pēc pieprasījuma piešķirta arī citām iesaistītām pusēm, kuras tikušas informētas par iebildumiem, ja tas ir nepieciešams atsauksmju sagatavošanai.

34.

Šādas citas iesaistītās puses ir puses ierosinātajā koncentrācijā, kuras nav paziņotājas puses, piemēram, pārdevējs un uzņēmums, kurš ir koncentrācijas mērķis (40).

35.

Jebkurai personai, kura iesniedz informāciju vai atsauksmes vienā no tālāk minētajiem gadījumiem, vai pēc tiem iesniedz Komisijai turpmāku informāciju tā paša procesa gaitā, ir pienākums, paziņojot iemeslus, skaidri norādīt jebkuru materiālu, kuru tā uzskata par konfidenciālu, un nodrošināt atsevišķu nekonfidenciālu versiju līdz datumam, kuru Komisija noteikusi sava viedokļa paziņošanai (41).

36.

Bez tam Komisija var pieprasīt uzņēmumiem (49) visos gadījumos, kad tie uzrāda vai ir uzrādījuši dokumentus, norādīt tos dokumentus vai dokumentu daļas, kurās, pēc to domām, ir ietverti komercnoslēpumi vai cita tiem piederoša konfidenciāla informācija, un norādīt uzņēmumus, attiecībā uz kuriem šādi dokumenti jāuzskata par konfidenciāliem (50).

37.

Lai ātri apstrādātu konfidencialitātes prasības, kuras minētas iepriekš 36. punktā, Komisija var noteikt termiņu, kādā uzņēmumiem: i) jāpamato konfidencialitātes prasība attiecībā uz jebkuru atsevišķu dokumentu vai dokumenta daļu; ii) jāiesniedz Komisijai nekonfidenciāla to dokumentu versija, no kuriem ir izņemta konfidenciālā informācija (51). Pretmonopola procesos attiecīgie uzņēmumi noteiktajā termiņā arī iesniedz precīzu katras izņemtās informācijas daļas aprakstu (52).

38.

Nekonfidenciālās versijas un izņemtās informācijas apraksti jāveido tā, lai dotu iespēju jebkurai pusei, kam ir piekļuve lietas materiāliem, noteikt, vai izņemtā informācija varētu būt noderīga aizstāvībai un vai tādējādi ir pietiekams pamats pieprasīt Komisijai piešķirt piekļuvi informācijai, kura norādīta kā konfidenciāla.

39.

Pretmonopola procesos, ja uzņēmumi neatbilst iepriekš 35. līdz 37. punktā izklāstītajiem noteikumiem, Komisija var pieņemt, ka attiecīgie dokumenti vai paziņojumi nesatur konfidenciālu informāciju (53). Komisija tālāk attiecīgi var pieņemt, ka uzņēmumiem nav iebildumu pret dokumentu vai paziņojumu pilnīgu izpaušanu.

40.

Gan pretmonopola procesos, gan procesos saskaņā ar Apvienošanās regulu, ja attiecīgā persona vai uzņēmums atbilst iepriekš 35. līdz 37. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, ciktāl tie piemērojami, Komisija vai nu:

41.

Komisija vēlāk var pilnībā vai daļēji mainīt konfidencialitātes prasības pagaidu akceptu.

42.

Ja Konkurences ģenerāldirektorāts jau no sākuma nepiekrīt konfidencialitātes prasībai, vai ja tas uzskata, ka konfidencialitātes prasības pagaidu akcepts ir jāatceļ, un līdz ar to plāno izpaust informāciju, tas dos attiecīgajai personai vai uzņēmumam iespēju paust savu viedokli. Šajos gadījumos Konkurences ģenerāldirektorāts par savu nodomu izpaust informāciju rakstiski informēs iesaistīto personu vai uzņēmumu, sniegs pamatojumu un noteiks termiņu, kurā šāda persona vai uzņēmums var rakstiski paust savu viedokli. Ja pēc minēto viedokļu iesniegšanas joprojām pastāv nesaskaņas par konfidencialitātes prasību, lietu izskatīs uzklausīšanas amatpersona saskaņā ar spēkā esošajiem Komisijas uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem (54).

43.

Ja pastāv risks, ka uzņēmums, kurš var radīt ievērojamu ekonomisku vai komerciālu spiedienu uz saviem konkurentiem vai tirdzniecības partneriem, klientiem vai piegādātājiem, pēc to sadarbības ar Komisiju tās veiktajā izmeklēšanā (55) veiks pret tiem pretpasākumus, Komisija aizsargās šo autoru anonimitāti, nodrošinot piekļuvi nekonfidenciālām versijām vai attiecīgo atbilžu kopsavilkumiem (56). Anonimitātes prasības šajos apstākļos, kā arī anonimitātes prasības saskaņā ar Komisijas paziņojuma par sūdzību izskatīšanu 81. punktu (57), tiks izskatītas saskaņā ar iepriekš norādīto 40. līdz 42. punktu.

44.

Komisija var noteikt, ka piekļuve lietas materiāliem tiek piešķirta vienā no tālāk minētajiem veidiem, ņemot vērā pušu tehniskās iespējas:

Komisija var izvēlēties jebkuru no šo veidu kombinācijām.

45.

Lai veicinātu piekļuvi lietas materiāliem, puses saņem dokumentu uzskaites sarakstu, kurā izklāstīts Komisijas lietas materiālu saturs, kā tas ir noteikts iepriekš 8. punktā.

46.

Piekļuve tiek piešķirta Komisijas lietas materiālos esošajiem pierādījumiem to oriģinālajā formā: Komisijas pienākums nav nodrošināt lietas materiālos esošo dokumentu tulkojumu (58).

47.

Ja puse uzskata, ka pēc piekļuves lietas materiāliem iegūšanas tai aizstāvības nolūkā ir nepieciešama īpaša nepieejama informācija, tā var iesniegt Komisijai pamatotu pieprasījumu. Ja Konkurences ģenerāldirektorāta vienības nevar akceptēt šo prasību un ja puse nepiekrīt tam, strīdu var izšķirt uzklausīšanas amatpersona saskaņā ar spēkā esošajiem uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem (59).

48.

Piekļuve lietas materiāliem saskaņā ar šo paziņojumu tiek piešķirta ar nosacījumu, ka šādi iegūtā informācija var tikt izmantota tikai tiesas vai administratīvā procesā, piemērojot Kopienas konkurences noteikumus (60). Ja informāciju tiek izmantota citiem mērķiem, jebkurā laikā, piesaistot aizstāvi no ārpuses, Komisija par šo incidentu var paziņot šīs aizstāvju grupas advokatūrai, lai tā uzņemtos disciplināru atbildību.

49.

Izņemot 45. un 47. punktu, C nodaļa attiecas vienlīdz uz piekļuves dokumentiem piešķiršanu sūdzību iesniedzējiem (pretmonopola procesos) un citām iesaistītām pusēm (apvienošanās procesos).