[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 28.11.2005

COM(2005) 606 galīgā redakcija

ZAĻĀ GRĀMATA

PAR EIROPAS MIGRāCIJAS TURPMāKO TīKLU

(iesniegusi Komisija)

SATURS

1. IEVADS 3

2. POLITISKAIS PAMATOJUMS 3

3. PAŠREIZĒJĀ INFORMĀCIJAS NEPIETIEKAMĪBA 3

4. PAŠREIZĒJAIS EMT 4

4.1. Statuss un struktūra 4

4.2 Finansēšana 4

4.3 Uzdevumi un galvenie sasniegumi 5

4.4 Novērtējums 6

5. TURPMĀKAIS EIROPAS MIGRĀCIJAS TĪKLS 7

5.1. Vispārējais mērķis un darbības jomas 7

5.2. Konkrēti uzdevumi 7

5.3. Attiecības ar citām iestādēm, kas apkopo informāciju, un ieinteresētajām personām - iestādēm 8

5.4. Forma un struktūra 9

6. SECINĀJUMS 11

PIELIKUMS 12

1. IEVADS

Šīs Zaļās grāmatas mērķis ir uzklausīt visu ieinteresēto pušu viedokļus par Eiropas Migrācijas tīkla (EMT) nākotni, tostarp par tā iespējamiem uzdevumiem un struktūru.

EMT izveidoja 2002. gadā kā eksperimentālu/sagatavošanas darbību, atsaucoties uz apzināto vajadzību uzlabot tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz visiem migrācijas un patvēruma aspektiem. Tā galvenais mērķis ir sniegt Kopienai un tās dalībvalstīm objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju šajās jomās, sistemātiski vācot datus un informāciju no dalībvalstīm un uzglabājot esošos datus un informāciju, un veicot valstu un Eiropas līmeņa analīzi. Pašreiz EMT sastāv no valstu kontaktpunktiem, ko izveidojušas dalībvalstis, un zinātniskā koordinatora; tos abus atbalsta un uzrauga Eiropas Komisija.

Tā kā 2006. gadā sagatavošanas darbība tuvosies nobeigumam, ir nepieciešams novērtēt līdzšinējos sasniegumus un ar šīs Zaļās grāmatas palīdzību rosināt pārdomas par to, kādu risinājumu vislabāk izvēlēties turpmāk.

2. POLITISKAIS PAMATOJUMS

Eiropas Komisija jau 1994. gadā savā pirmajā ziņojumā par imigrācijas un patvēruma politiku uzsvēra, cik nozīmīgi ir izveidot mehānismu migrācijas plūsmu uzraudzīšanai visaptverošā un ES mērogā. Atbildot uz to, 1996. gadā tika veikta iespēju izpēte[1].

Eiropadome tās 2001. gada decembra Lākenes sanāksmes secinājumos aicināja Komisiju „izveidot sistēmu informācijas apmaiņai par patvērumu, migrāciju un izcelsmes valstīm”, un pēc šīs sanāksmes 2002. gadā kā eksperimentāls projekts tika izveidots EMT.

Lai sāktu īstenošanu, ar dalībvalstīm vienojās vispirms izveidot valstu kontaktpunktu tīklu, kas nodrošinātu vajadzīgo informāciju.

Eiropadome 2003. gada jūnija Saloniku sanāksmē atbalstīja EMT izveidošanu un ierosināja izpētīt iespēju „turpmāk izveidot pastāvīgu struktūru”.

Visbeidzot, 2004. gada 4. un 5. novembra sēdē pieņemtajā Hāgas programmā Eiropadome paziņoja, ka „Eiropas patvēruma un migrācijas politikas nepārtraukto attīstību vajadzētu balstīt uz kopīgu migrācijas analīzi visos aspektos. Atjauninātas informācijas un datu par attiecīgo migrācijas attīstību vākšanas, nodrošināšanas, apmaiņas un to efektīvas izmantošanas veicināšana ir ļoti svarīga”.

3. PAšREIZēJā INFORMāCIJAS NEPIETIEKAMīBA

Kā jau tika apzināts 1996. gada iespēju izpētē un kā liecina 2005. gadā veiktais EMT novērtējums[2], politikas veidotājiem gan ES, gan dalībvalstu līmenī joprojām pastāv vajadzība pēc informācijas migrācijas un patvēruma jomā, un turpmākām EMT struktūrām ir jādod ieguldījums, lai apmierinātu šīs vajadzības.

Pirmkārt, neraugoties uz to, ka milzīgais informācijas apjoms par daudziem starptautiskās migrācijas aspektiem samazinās, nav viegli iegūt piekļuvi šai informācijai, jo tā ir izkliedēta un nav pieejama centralizēti. Tādēļ ES iestādēm un dalībvalstīm – gan politikas veidotājiem, gan sabiedrībai kopumā – būtu ļoti noderīgs viens atskaites punkts šīs informācijas filtrēšanai un apkopošanai, kas kalpotu par informācijas apstrādes centru.

Otrkārt, gan valstu, gan ES līmenī trūkst ticamas, salīdzināmas un aktuālas informācijas un ar patvērumu un migrāciju saistītu juridisko un politisko norišu analīzes. Tāpat arī trūkst salīdzināmas informācijas par ES un valstu politikas ietekmi šajā jomā . Turklāt ES un tās dalībvalstīm arvien pieaug vajadzība saņemt ātras atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kas saistīti ar migrāciju un patvērumu. Lai kompensētu šo informācijas trūkumu, būs vajadzīga noteikta veida tīkla struktūra ar zināmu centralizētas koordinācijas līmeni, kura būtu pieejama visām dalībvalstīm.

Treškārt, liela problēma ir precīzu, aktuālu un salīdzināmu statistikas datu par migrāciju un patvērumu trūkums. Nesen pieņemtais priekšlikums Komisijas regulai par Kopienas migrācijas statistiku un starptautisko aizsardzību[3] šo problēmu atrisinās, bet joprojām saglabāsies vajadzība pēc minētās statistiskās informācijas analīzes.

4. PAšREIZēJAIS EMT

Šajā iedaļā, ciktāl tas ir nepieciešams, lai izprastu tīkla darbību, sasniegtos rezultātus un problēmas un lai noteiktu tā turpmāko struktūru, aprakstīts pašreizējais EMT[4].

4.1. Statuss un struktūra

Pašreiz EMT ir tīkls, kas sastāv no 14 valstu kontaktpunktiem (VKP), ko izveidojušas dalībvalstis. Tīkla pamatā ir VKP, jo tie veic dokumentēšanas un analīzes un izpētes darbības. Lielākā daļa dalībvalstu VKP vēl nav izveidojušas un piedalās kā novērotājas. Paredzams, ka dažas no tām kļūs par pilntiesīgām EMT loceklēm 2006. gadā.

VKP var būt dažādi – struktūras, kas darbojas iekšlietu ministrijās vai tieslietu ministrijās, valstu statistikas birojos un pētniecības institūtos vai arī ir tiem piesaistītas, un struktūras, kas darbojas nevalstiskās un labklājības iestādēs, gan arī starpvalstu organizāciju nacionālajos birojos. VKP diezgan bieži notiek pārmaiņas, piemēram, pēc atbildību pārdalīšanas starp ministrijām.

Pēc atklāta konkursa izsludināšanas 2003. gada decembrī tika izvēlēts zinātniskais un administratīvais koordinators, kura uzdevums ir palīdzēt tīkla attīstīšanā.

4.2 Finansēšana

Pašreizējo tīklu līdzfinansē Komisija un dalībvalstis. Sakarā ar ierobežojumiem, kas saistīti ar valstu finansēšanas noteikumiem vai Kopienas atbilstības noteikumiem, Kopienas finansējumu nesaņēma vairāki VKP, kas ietilpst dalībvalstu administrācijās vai ir tām piesaistīti. Finanšu resursi, ko piešķīra tīkla izveidošanai, palielinājās no eksperimentālajai darbībai paredzētajiem EUR 1,4 miljoniem 2002. gadā līdz EUR 3,0 miljoniem 2005. gada budžetā, kuru īstenos 2006. gadā, ieskaitot atbalstus 9 VKP un finanšu nosacījumus tīkla zinātniskajai un administratīvajai koordinēšanai.

4.3 Uzdevumi un galvenie sasniegumi

EMT galvenais mērķis, kā norādīts tā sākotnējās specifikācijās, ir sniegt Kopienai, tās dalībvalstīm un ilgākā laika posmā arī sabiedrībai objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju par stāvokli migrācijas un patvēruma jomā Eiropas un valstu līmenī.

Tas ir jāpanāk, apkopojot un padarot pieejamus datus un informāciju, kā arī, pārskatot un analizējot attiecīgu esošo informāciju.

Tādēļ EMT pievēršas divām savstarpēji saistītām darbībām – dokumentēšanai un analīzei un izpētei. Tās ietver informācijas pārvaldīšanu, salīdzināšanu, analīzi un izpēti, salīdzinot esošo informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, un, pašiem veicot izpēti Eiropas līmeņa analīzes vajadzībām un veidojot minētās informācijas visaptverošu datubāzi. Tīkli valstu līmenī dod ieguldījumu EMT analīzes un izpētes darbībā. EMT darbību īsteno, pamatojoties uz gada darba programmām, ko apstiprinājusi Komisija.

Saistībā ar iepriekš minēto – neskaitot VKP faktisko izveidošanu, nodrošinot tos ar darbiniekiem, aprīkojumu un IT iekārtām – laika posmā no 2002. gada līdz šim brīdim var noteikt šādus galvenos sasniegumus.

Dokumentēšanas iespējas

Lai sasniegtu mērķi izveidot visaptverošu datu un informācijas krātuvi, tiek veidota datorizēta informācijas sistēma, kas ir EMT darbības pamats. Tīmeklī izvietota lietotāja saskarne, kas izveidota 2004. gadā, atvieglo datu vākšanu un dokumentēšanu, piedāvājot matricu praktisku sistēmu, kura nodrošina savākto datu tiešu augšupielādi informācijas sistēmā. Sistēmai ir arī meklēšanas un navigācijas mehānisms.

Sistēmas izveide drīz būs pabeigta, un, lai tā darbotos, atliks tikai ievadīt datus un informāciju. Šajā ziņā līdz 2005. gada vidum valstu kontaktpunkti bija augšupielādējuši vairāk nekā 1700 publikāciju. Bez tam tika indeksēti juridiskie dokumenti un to organizāciju un privātpersonu dokumenti un kontakti, kuras aktīvi darbojas šajā jomā. Pašreiz tiek pieliktas pūles, lai uzlabotu šo ierakstu kvalitāti, nosakot vispārējas pamatnostādnes, kas jāievēro, augšupielādējot informāciju. Acīm redzami ir nepieciešams daudz lielāks ieguldījums, ja EMT dokumentēšanas centram jāsniedz politikas veidotājiem, darbiniekiem un sabiedrībai kopumā visaptveroša un politiski aktuāla būtiska informācija par patvērumu un migrāciju.

Analīzes un izpētes darbība

EMT ir īstenojis vairākus analīzes un izpētes projektus un sniedzis informāciju, tostarp 2004. gadā veicis eksperimentālu pētījumu par imigrācijas ietekmi par Eiropas sabiedrībām[5]; devis ieguldījumu ES 2001.-2003. gada statistikas ziņojumu[6] sagatavošanā, nodrošinot informāciju par valstu politiku un praksi un analizējot valstu datus; sagatavojis 2004. gada politiskās analīzes ziņojumu, kas palīdzēja gūt ieskatu valstu politiskajās norisēs un veikt salīdzinošu pārskatu, kā arī citus pētījumus. Pašreiz, lai kompensētu informācijas trūkumu divās politikai būtiski svarīgās jomās, tiek gatavots otrs pētījums par valstu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem, kuru uzturēšanās nav legāla, un neliela apjoma pētījums par patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmām.

Lai gan vēl ir pāragri vērtēt EMT rezultātu vispārējo kvalitāti, var teikt, ka VKP ir sagatavojuši ļoti kvalitatīvus ziņojumus, kas norāda uz tīkla spējām, jo īpaši ticamas un aktuālas analīzes nodrošināšanas kontekstā, kas ļauj izdarīt salīdzinājumu starp dalībvalstīm.

Kontaktu veidošana un pamanāmība

Tīklam attīstoties, pastiprinājušies divpusēji kontakti starp VKP. Attiecībā uz kontaktu veidošanu valsts līmenī lielākai daļai VKP ir izdevies izveidot attiecīgo dalībnieku valstu tīklus un noteikt kārtību ieguldījuma saņemšanai no to partneriem. Ir izveidots valstu tīklu katalogs, kurā dots pārskats par iespējamiem un faktiskajiem tīkla partneriem. Tika izdarīti arī centieni nodibināt kontaktus ar citiem tīkliem un projektiem ES līmenī. Neraugoties uz to, šie kontakti neveidoja intensīvāku sadarbību, kas būtu nepieciešama EMT, lai nodrošinātu sinerģijas un izvairītos no pārklāšanās.

EMT pamanāmība ārējā pasaulē šobrīd ir ierobežota, jo sabiedrībai (pagaidām) ir pieejami ļoti nedaudzi to produkti. Tas liedz pilnībā ņemt vērā tīkla rezultātus. Pamanāmības trūkums galvenokārt ir saistīts ar to, ka tīkls tika radīts no nekā, un tāpēc pirmos darbības gadus nācās izmantot tā izveidošanai. Tomēr pašreiz ir uzsākti vairāki pasākumi, lai uzlabotu EMT pamanāmību un izplatītu tā pētījumu rezultātus[7].

4.4 Novērtējums

Novērtējuma ziņojumā par 2005. gadu atklātas vairākas grūtības, ar kurām savu uzdevumu izpildē saskārās EMT, no kurām divas visnozīmīgākās ir valstu kontaktpunktu struktūra un projekta vispārīgā struktūra.

Attiecībā uz pirmo faktoru pastāv liels neviendabīgums VKP juridiskā statusa un specializācijas ziņā, kā arī cilvēkresursu, finanšu resursu un pieejamā tehniskā aprīkojuma un līdz ar to arī ieguldījuma līmeņa ziņā. Turklāt VKP ir izveidoti dažādos laikos un arī tiek bieži mainīti vai nu sakarā ar personāla maiņu, vai sakarā ar atbildības nodošanu citai ministrijai. Tā rezultātā VKP ir ļoti atšķirīgās attīstības stadijās.

Runājot pa otru faktoru, institucionālā sistēma un izvēlētā struktūra prasīja samērā augsta līmeņa ieguldījumu no Komisijas. Turklāt izrādījās, ka tīkla izveidošanai un uzturēšanai izvēlētais administratīvais process, t.i., līdzfinansēta darbība, ir resursu ietilpīgs. Kopējo situāciju uzlaboja zinātniskā koordinatora norīkošana, tomēr vēl arvien ir nepieciešams skaidrāk apzināt Komisijas lomu.

Turklāt sakarā ar projekta eksperimentālo raksturu un uzsākšanu EMT sākotnējie uzdevumi un funkcijas bija diezgan plašas. Līdz ar to lomu un funkciju definēšanai gan tīklam kopumā, gan VKP un to attiecībām ar koordinatoru trūka zināmas skaidrības un virzības.

Lai gan tika gūti panākumi mērķu sasniegšanā, jo īpaši 2004. gadā, EMT pašreizējai struktūrai piemītošās problēmas kopumā kavē straujāku progresu. Tāpēc jebkādai turpmākai struktūrai ir jācenšas atrisināt šīs problēmas un izvairīties no tām. Iespēju robežās tai arī ir jāpapildina tas, ko jau ir sasniedzis un vēl sasniegs pašreizējais EMT.

5. TURPMāKAIS EIROPAS MIGRāCIJAS TīKLS

Saistībā ar iepriekš minēto šajā iedaļā izklāstīti vairāki elementi, kas ir svarīgi, pieņemot lēmumu par turpmāko struktūru, kas jāievieš no 2007. gada, apzinoties, ka šie elementi ir savstarpēji atkarīgi. Dalībnieki ir aicināti izteikt savus apsvērumus par šiem Komisijas ierosinātajiem risinājumiem.

5.1. Vispārējais mērķis un darbības jomas

Ņemot vērā informācijas trūkumu, kas pastāv migrācijas un patvēruma jomā, kā izklāstīts iepriekš, pašreizējā EMT galvenais mērķis, proti, objektīvas, ticamas un salīdzināmas informācijas nodrošināšana Kopienai, tās dalībvalstīm un plašai sabiedrībai, joprojām ir aktuāls un būtisks. Šai informācijai ir jābūt pieejamai, lai atbalstītu kopējās imigrācijas un patvēruma politikas.

Attiecībā uz tīkla piedāvājumu un jo īpaši datubāzi galvenais princips būtu nodrošināt to pieejamību plašai sabiedrībai atbilstoši mērķim. Tomēr varētu būt gadījumi, kad izrādītos lietderīgi vai pat nepieciešams atļaut šādu pieeju tikai īpašai lietotāju grupai, piemēram, attiecībā uz tādu informācijas daļu, ko dalībvalsts uzskata par konfidenciālu.

Vai piekrītat, ka turpmākajam EMT ir jāveic šāds uzdevums - nodrošināt Kopienai, tās dalībvalstīm un plašai sabiedrībai objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju patvēruma un migrācijas jomā? Ja nepiekrītat, norādiet, kādas izmaiņas būtu jāveic attiecībā uz minēto uzdevumu, kā arī iemeslus, kāpēc tās veicamas. Vai regulāri būtu jānodrošina EMT apkopoto datu un informācijas publiska pieejamība? |

- 5.2. Konkrēti uzdevumi

Ir jānosaka, kādi konkrēti uzdevumi turpmākajai struktūrai ir jāveic, lai sasniegtu iepriekš izklāstīto vispārējo mērķi.

Saistībā ar pašlaik veiktajiem uzdevumiem galvenā uzmanība ir vērsta uz esošo datu un informācijas apkopošanu, ierobežota apjoma izpēti, minēto datu apmaiņu un dokumentāciju, datu analīzi un salīdzinošo ziņojumu izveidi, kā arī kontaktu veidošanu.

Jo īpaši attiecībā uz salīdzināmas informācijas sniegšanu EMT varētu veidot padziļinātu izpratni par metožu atšķirībām, kas var kavēt datu salīdzināšanu, un izstrādāt piemērotas, kopējas metodes, lai novērstu šādas atšķirības.

Turklāt varētu paredzēt, ka turpmākais EMT saistībā ar tā noteikto darba programmu vai pēc īpaša Kopienas institūciju un, iespējams, citu dalībnieku pieprasījuma atsevišķus turpmākos pētījumus uzsāk un īsteno jomās, kurās konstatēts informācijas trūkums[8].

Atkarībā no izvēlētās turpmākās struktūras citi uzdevumi varētu ietvert uzskatu un viedokļu sniegšanu par informācijas apkopošanas un analīzes darbību pamatu. Mērķis būtu sniegt norādes un konsultācijas par politikas norisēm un īstenošanu. Tomēr EMT šādu uzdevumu veikšana varētu arī būt priekšlaicīga, jo turpmākajai struktūrai, iespējams, būtu lietderīgāk pievērsties galvenajiem uzdevumiem, proti, datu apkopošanai un analīzei, lai vispirms iegūtu noteiktu autoritāti attiecīgajā jomā.

Tā kā pašreizējā tīkla atpazīstamība ir zema, un tam ir nepieciešams sadarboties ar citām iestādēm, kas darbojas attiecīgajā nozarē, ir vajadzīgi visaptveroši izplatīšanas un izpratnes veidošanas pasākumi, tostarp sanāksmju un konferenču organizēšana par migrāciju un patvērumu, lai nodrošinātu forumu starp galvenajām ieinteresētajām personām. Tomēr šādu uzdevumu veikšanai būtu nepieciešami ievērojami papildu resursi.

Kuri no iepriekš minētajiem konkrētajiem uzdevumiem (informācijas apkopošana un analīze, izpēte, viedokļu un ieteikumu sniegšana, kā arī izpratnes veidošanas pasākumi) būtu jāietver turpmākajā struktūrā? Paskaidrojiet, kāpēc. Vai varat ieteikt kādus citus uzdevumus, kas būtu jāveic? |

- 5.3. Attiecības ar citām iestādēm, kas apkopo informāciju, un ieinteresētajām personām - iestādēm

Lai gūtu maksimālu labumu un panāktu komplementaritāti, ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta maksimāla sinerģija ar pārējiem pasākumiem, ko šajā jomā veic Komisija, ES, dalībvalstis vai starptautiskas organizācijas.

Turpmākais EMT ir jāuzskata par daļu no vispārīgākas informācijas apmaiņas instrumentu reorganizācijas un racionalizācijas, kas notiek imigrācijas un patvēruma jomā. Pie minētajiem pieder tādi instrumenti kā gaidāmais priekšlikums par savstarpējas informācijas sistēmu, praktiska sadarbība patvēruma jomā vai nesen pieņemtā regula par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību[9].

Lai panāktu sinerģijas, ir nepieciešams veidot kontaktus ar citām iestādēm, kas veic pasākumus, kuri saistīti ar tiem, ko veic EMT. Daži Kopienas līmeņa dalībnieki nodarbojas ar līdzīgas informācijas apkopošanu un analīzi, piemēram, turpmākā Pamattiesību aģentūra[10] un jo īpaši CARIM [11]. Pamattiesību aģentūra būs neatkarīgs ekspertīzes centrs, kas nodarbosies ar jautājumiem, kuri skar pamattiesības. Tās galvenie uzdevumi ietvers datu apkopošanu, analīzi, konsultēšanu, kontaktu un izpratnes veidošanu. CARIM projekts piedāvā instrumentu tādu migrācijas plūsmu, to iemeslu un seku novērošanai, analizēšanai un prognozēšanai, ko rada tranzīts caur Barselonas procesa valstīm vai kuru galamērķis ir minētās valstis. Minēto dalībnieku uzdevumi un pienākumi atšķiras no EMT, jo to darbība migrācijas jomā galvenokārt ir saistīta ar migrantu tiesībām vai skar atsevišķas valstis. Tas samazina pārklāšanās risku. Tomēr ir nepieciešams, lai turpmākais EMT veidotu spēcīgas un strukturētas saiknes ar tiem.

Attiecībā uz saistībām ar ieinteresētajām personām – iestādēm, piemēram, Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, kopā ar dalībvalstīm un Komisiju tām vajadzētu būt galvenajām ieguvējām no turpmākā EMT darbībām. Būtu jāapsver arī tas, vai minētajām ieinteresētajām personām vajadzētu ļaut pieprasīt īpašu informāciju, ko VKP tām piegādātu, piemēram, sagatavojot atzinumus par tiesību aktu projektiem.

Kādā veidā iespējams nodrošināt ciešu sadarbību ar ieinteresētajām personām? Kādā veidā turpmākā struktūra varētu izmantot par pamatu un papildināt esošās valsts un starptautiskās iestādes migrācijas un patvēruma jomā? |

- 5.4. Forma un struktūra

Šajā iedaļā ir risināts jautājums par to, kādas struktūras varētu nodrošināt mērķa un vairāku iespējamo uzdevumu īstenošanu, kā arī to, kādas priekšrocības un trūkumi būtu saistīti ar attiecīgo struktūru.

Atkarībā no mērķa, konkrētiem uzdevumiem, kas tiks noteikti, un pieejamajiem resursiem, turpmākajam EMT varētu būt dažādas formas. Starp tām varētu apsvērt divas dažādas struktūras, pamatā izvēloties starp tīklu, kas piesaistīts Komisijai vai par kuru Komisija ir atbildīga, vai tīklu, ko izvēlas un pārvalda neatkarīga Kopienas aģentūra.

1. iespēja: Tīkls, kas piesaistīts Komisijai

Turpmākais EMT varētu ietvert valstu kontaktpunktu tīklu. Komisija uzņemtos atbildību par tīkla darbību vispārējo vadību, programmu izstrādi un turpmāku pilnveidi. Būtu nepieciešams juridiskais pamats, ar ko izveidotu turpmāko EMT un noteiktu tā galvenos mērķus, tostarp kritērijus, kuri jāizpilda VKP. To varētu panākt ar Padomes lēmumu.

Saistībā ar šo iespēju Komisija būtu atbildīga par pienācīgu pārvaldības struktūru noteikšanu. To varētu īstenot, nosakot privātas vai valsts koordinējošās iestādes pēc atklāti izsludināta konkursa.

Attiecībā uz VKP izvēli varētu noteikt, ka tos izvēlas dalībvalstis saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti juridiskajos pamatos, vai arī Komisija, uzaicinot izteikt priekšlikumus.

Tīkla piesaiste Komisijai nodrošinātu, ka Komisija uzņemas vispārēju politisko atbildību par tā darbībām. Tas nodrošinātu netraucētu pāreju no pašreizējā EMT, un to varētu arī uzskatīt par pārejas posmu pirms pāriešanas uz pastāvīgāku un institucionalizētāku struktūru, ja rastos tāda nepieciešamība. Tomēr būtu jānodrošina efektīva pārvaldība, un šajā sakarā var rasties jautājums, vai uzdevumu nodošana ārējam darbuzņēmējam nodrošinātu pietiekamu nepārtrauktību. Proti, Komisijas publiskajos iepirkuma noteikumos ir paredzēts noteikts maksimālais termiņš šādiem līgumiem.

2. iespēja: Aģentūra

Kopienas aģentūras izveidi varētu apsvērt kā ilgtermiņa iespēju atkarībā ne tikai no turpmākajām norisēm kopējā imigrācijas un patvēruma politikā, bet arī no finanšu perspektīvas, ņemot vērā ierobežoto pieejamo budžetu. Jāuzsver, ka būtu nepieciešams juridisks pamats aģentūras izveidei; bez tam tai būtu nepieciešama valde, kas ietvertu dalībvalstu un Komisijas pārstāvjus.

Šāda stabila struktūra nodrošinātu ilgāka termiņa perspektīvu tās darbībā un turklāt ļautu īstenot plašāku uzdevumu loku. Tādējādi tai būtu iespējas efektīvāk nodrošināt nepieciešamo informāciju.

Ja šādu aģentūru uzskatītu par piemērotu jauno paredzēto uzdevumu izpildei, būtu nepieciešams pienācīgs pamatojums tās lietderībai un iespējamajai nepārtrauktībai. Šajā sakarā būtu nepieciešams ietekmes novērtējums, lai pilnībā analizētu šādas aģentūras radīto ietekmi. Saistībā ar iepriekš minēto varētu izvērtēt citu – esošo un turpmāko – aģentūru izmantošanu tieslietu un iekšlietu jomā.

Valstu kontaktpunktu nozīme un statuss

Neatkarīgi no tā, kura iespēja tiks izvēlēta, un gadījumā, ja tiks akceptēti vispārējie uzdevumi, kā izklāstīts iepriekš, tas ietekmēs VKP nozīmi un statusu, jo tie veiks informācijas apkopošanas un analizēšanas darbības valsts līmenī.

Tādējādi VKP ir jāspēj sniegt šāda informācija, proti, nodrošināt informācijas sniegšanu visā attiecīgajā dalībvalstī, turklāt tiem ir jāspēj nodrošināt datubāzes pastāvīga atjaunināšana. Galvenais uzdevums ir mobilizēt attiecīgo tādu jomas dalībnieku (piemēram, pētnieku un izpētes iestāžu, publisku un valsts iestāžu, kā arī NVO) valsts tīklu, kas piedalītos darbībās, un veikt centrālā dalībnieka uzdevumus minētajā tīklā. Tādēļ VKP ir jābūt neatkarīgiem no valdībām, bet vienlaikus jāizveido labas attiecības ar valsts iestādēm, lai nodrošinātu pieeju valsts sektora informācijai.

Šajā sakarā, lai VKP varētu īstenot minētos uzdevumus un panākt noteiktu savstarpējas vienotības līmeni, būtu jānosaka prasību minimuma kopums attiecībā uz vispārējo pieredzi šajā jomā, personāla komplektēšanu, iespējām, IT un citu aprīkojumu.

Kura struktūra būtu jāievieš nākamajam EMT posmam, lai sasniegtu vispārējo mērķi; kāpēc? Kādai būtu jābūt VKP nozīmei un statusam? Kāds būtu vislabākais veids valstu tīklu strukturēšanai? |

- 6. SECINāJUMS

Šajā Zaļajā grāmatā Komisija centās izklāstīt galvenos aktuālos jautājumus un piedāvāja virkni iespēju, kas būtu jāapsver, veidojot turpmāko EMT struktūru.

Zaļās grāmatas galvenais mērķis ir aicināt sniegt atbildes un uzsākt plašas apspriedes, piedaloties visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Tādēļ Komisija vēlētos saņemt informāciju līdz 28./01./2006. Tā jānosūta pa e-pastu uz šādu adresi:

jls-migration-network@cec.eu.int

Saņemtā informācija tiks publicēta Komisijas tīmekļa vietnē valodā, kādā tā iesniegta, publicējot autoru vārdus, ja vien viņi nenorāda, ka vēlas saglabāt anonimitāti, vai nepieprasa, lai viņu sniegtā informācija tiek uzskatīta par konfidenciālu.

PIELIKUMS

ANNEX 1: NATIONAL CONTACT POINTS AND COORDINATOR

National Contact Points:

Austria:

International Organisation for MigrationNibelungengasse 13/4,1010 Vienna, Austriancpaustria@iom.intwww.emn.at

Belgium:

SPF Intérieur, DG Office des Etrangers,59b Chaussée d´Anvers1000 Bruxelles, Belgiumemn@ibz.fgov.bewww.ibz.fgov.be

Czech Republic:

Ministry of the InteriorUnit of International RelationsAnd Information on Countries of OriginDepartment for Asylum and Migration PoliciesMV – P.O. box 21/Oam170 34 Prague 7, Czech Republicopu@mvcr.cz

Finland:Statistics FinlandP.O. Box 4B00022 Helsinki, Finlandwww.stat.fi

France:Observatoire des statistiques de l’immigrationet de l’intégration du Haut Conseil à l’Intégration (HCI-OSII)35, rue St. Dominique75007 Paris, France

Germany:Bundesamt für Migration und Flüchtlinge (BAMF)Frankenstraße 21090461 Nürnberg, Germanywww.bamf.de

Greece:Centre of Planning and Economic Research (KEPE)22 Hippokratous st.10680 Athens, Greecekepe@kepe.grwww.kepe.gr

Ireland:Economic and Social Research Institute (ESRI)4 Burlington Rd., Dublin 4, Irelandwww.esri.ie

Italy:Immigrazione Dossier Statistico (IDOS)of Caritas Diocesana die RomaViale Baldelli 4100147 Roma, Italywww.emnitaly.it

Netherlands:Immigration and Naturalisation Service,Information and Analysis Centre (INDIAC)Dr. H. Colijnlaan 3412283 XL Rijswijk, The Netherlandsemn@ind.minjus.nlwww.ind.nl

Portugal:Serviço de Estrangeiros e FronteirasRua Conselheiro José Silvestre Ribeiro 41649-007 Lisboa, Portugalemn@sef.ptwww.sef.pt

Spain:Observatorio Permanente de la InmigraciónC/Amador de los Rios 728010 Madrid, Spainopi@amador.mir.eswww.imsersomigracion.upco.es

Sweden:Statistics Sweden/Swedish Migration Board701 89 Örebro, Swedenwww.scb.se

United Kingdom:Immigration Research and Statistics Service, Home Office1305 Apollo House, 36 Wellesley Road,Croydon CR9 3RR, United Kingdomwww.homeoffice.gov.uk

Coordination Team:

Berlin Institute for Comparative Social Research (BIVS)Schliemannstr. 23,10437 Berlin, Germanyemn@emz-berlin.de

www.emz-berlin.de

Technical University BerlinComputation and Information StructuresSecr. E-N7, Einsteinufer 17,10587 Berlin, Germanyhttp:/cis.cs.tu-berlin.de/emn/web

ANNEX 2: REFERENCES

Studies

1996 Feasibility Study for a European Migration Observatory

2005 EMN First Activities report covering 2004

2005 Report on the Evaluation of the Activities of the European Migration Network

Website of the current EMN

www.european-migration-network.org

[1] „Eiropas Migrācijas pārraudzības centra izveides iespēju izpēte”, 1996.

[2] „Eiropas Migrācijas tīkla darbību novērtējums”, 2005.

[3] KOM 2005 (375) galīgais, 2005. gada 26. augusts.

[4] Izvērstāku pārskatu skatīt pirmajā ziņojumā par EMT gada darbībām (2005.), kas ir pieejams www.european-migration-network-org

[5] Valstu ziņojumus sniedza 9 valstu kontaktpunkti, un, pamatojoties uz šiem ziņojumiem, zinātniskais koordinators sagatavoja kopsavilkuma pārskatu, kurā apkopoti secinājumi, kas izriet no valstu pētījumiem, un dots no kopsavilkums un novērtējums.

[6] Tie ir pieejami Komisijas Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē http://europa.eu.int/comm/justice_home/doc_centre/asylum/statistical/doc_annual_report_2001_en.htm

[7] Pie tiem pieder EMT tīmekļa vietne http://www.european-migration-network.org, vispārīgās informācijas brošūra , EMT ceturkšņa biļetens un paplašinātu EMT sanāksmju organizēšana, lai ar pētījumu rezultātiem iepazīstinātu plašāku auditoriju.

[8] Tiktu ņemta vērā migrācijas izpēte, kuras veikšana uzsākta saistībā ar Kopienas pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammām.

[9] KOM 2005 (375) galīgais, 2005. gada augusts.

[10] Komisijas priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, KOM (2005) 280 galīgais, 2005. gada 30. jūnijs. Ierosinātā regula paplašinās pašreizējā Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra ( EUMC ) pilnvaras no 2007. gada. EUMC darbībā uzmanība ir vērsta uz rasismu, ksenofobiju un antisemītismu, bet aģentūra vispārīgāk pievērsīsies jautājumiem, kas skar pamattiesības.

[11] Eiropas Vidusjūras konsorcijs lietišķajai pētniecībai starptautiskās migrācijas jomā, www.carim.org