[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 1.6.2005 COM(2005) 229 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI „i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” {SEK(2005) 717} KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI „i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” (Dokuments attiecas uz EEZ) SATURA RĀDĪTĀJS 1. Ievads 3 2. Vienota Eiropas informācijas telpa 4 3. Jauninājumi un investīcijas pētījumos 7 4. Iekļautība, labāki sabiedriskie pakalpojumi un dzīves kvalitāte 10 5. Secinājums i2010 jaunajā Lisabonas procesa pārvaldības ciklā 11 1. IEVADS Lisabonas stratēģijas ietvaros, aizsākot partnerattiecības ekonomiskās izaugsmes un darba vietu nodrošināšanas jomā, Eiropas Padome savā 2005. gada pavasara sanāksmē par virzītājspēku izvirzīja zināšanas un jauninājumus, un apstiprināja, ka būtiski svarīgi ir izveidot visaptverošu informācijas sabiedrību, kas balstītos uz plašu informācijas un saziņas tehnoloģiju ( ICT ) izmantošanu valsts dienestos, mazos un vidējos uzņēmumos (MVU) un mājsaimniecībās. Informācijas un saziņas tehnoloģijas ir iespaidīgs izaugsmes un nodarbinātības dzinējspēks. Ceturtdaļa IKP izaugsmes un 40% ražīguma izaugsmes ES ir panākta, pateicoties ICT . Atšķirības attīstīto valstu ekonomiskajā ražīgumā lielā mērā ir skaidrojamas ar investīcijām ICT un to izmantošanu, kā arī ar informācijas sabiedrības un masu mēdiju industrijas konkurētspēju[1]. ICT pakalpojumu, iemaņu, masu mēdiju pakalpojumu un to satura nozīme ekonomikā un sabiedrības dzīvē pieaug. Pēdējo gadu laikā attīstība ICT ir pieaugusi, sasniedzot līmeni, kad vērojama strauja informācijas sabiedrības un mēdiju izaugsme, ko padara iespējamu plaši izplatīta un strauja saziņa, savienojot daudzas ierīces. Tradicionālais saturs (piemēram, filmas, videoieraksti, mūzika) tagad ir pieejams digitālā formātā, un tiek izveidoti jaunu pakalpojumu veidi, kas "jau kopš dzimšanas" ir digitāli, piemēram, interaktīvā programmatūra. Informācijas sabiedrības un masu mēdiju pakalpojumu, tīklu un ierīču digitālā konverģence beidzot kļūst par ikdienas īstenību. ICT kļūs gudrākas, mazākas, ātrākas, vienmēr saistītas tīklā un vieglāk izmantojamas, to saturam tuvojoties trīsdimensiju multimēdiju formātam. Ir nepieciešama visaptveroša politika, lai reaģētu uz būtiskām pārmaiņām tehnoloģijā. Digitālai konverģencei ir nepieciešama politikas konverģence un, vajadzības gadījumā, vēlme pielāgot reglamentējošos noteikumus, lai tie atbilstu topošās digitālās saimniecības prasībām. Komisija ierosina veidot jaunu stratēģisku struktūru – i2010 – Eiropas Informācijas sabiedrību 2010., nosakot plašākas politikas ievirzes. Tā veicina atklātu un konkurētspējīgu digitālu saimniecību un uzsver ICT kā iekļaušanās un dzīves kvalitātes dzinējspēka lomu. Būdama viens no atjaunotās Lisabonas partnerattiecību izaugsmei un darba vietu nodrošināšanai pamatelementiem, i2010 tiks veidota, lai panāktu integrētu pieeju informācijas sabiedrībai un audiovizuālo mēdiju politikai ES. Balstoties uz vispusīgu informācijas sabiedrības uzdevumu analīzi un atsaucoties uz plašām apspriedēm ar ieinteresētajām pusēm par iepriekšējām iniciatīvām un instrumentiem[2], Komisija ierosina noteikt trīs prioritātes Eiropas informācijas sabiedrības un masu mēdiju politikā: i) vienotās Eiropas informācijas telpas izveides pabeigšanu, kas veicina atklātu un konkurētspējīgu iekšējo tirgu informācijas sabiedrībai un mēdijiem; ii) jauninājumu un investīciju nostiprināšanu ICT jomā, lai veicinātu izaugsmi un lielāka skaita un labāku darba vietu izveidi; iii) aptverošas Eiropas informācijas sabiedrības izveidi, veicinot izaugsmi un darba vietu radīšanu, kas atbilst ilgtspējīgai attīstībai un piešķir prioritāti labākiem sabiedriskiem pakalpojumiem un dzīves kvalitātei. Turpmākajās nodaļās ir iezīmēti i2010 mērķi un pamatdarbības, kas pilnībā iekļaujas un atbilst jaunajam Lisabonas stratēģijas pārvaldības ciklam. 2. Vienota Eiropas informācijas telpa Informācijas sabiedrība atrodas pavērsiena punktā. Tehnoloģiskais progress pēdējā laikā ir bijis iespaidīgs, un ICT ir nonākušas masveidīga pielietojuma fāzē, kas var būtiski izmainīt mūsu darbības, dzīves un savstarpējās sadarbības veidu. Bagātīgs saturs masu mēdijos ir pieejams jaunos un dažādos formātos un to var piegādāt neatkarīgi no vietas vai laika, pielāgojot atsevišķas personas interesēm vai vajadzībām. Tehniskā ziņā ar digitalizāciju tiek tuvināti saziņas tīkli, masu mēdiji, to saturs, pakalpojumi un ierīces. Uzlabojumi tīklos apvienojumā ar jaunām datu kompresijas metodēm rada jaunus un ātrākus datu izplatīšanas kanālus un veido jaunus satura formātus un pakalpojumus (piemēram, ar balsi darbināmu intertīkla protokolu IP, interneta TV tiešsaistes mūziku). Jauna satura, pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļu izveide veicina izaugsmi un darba vietu radīšanu. Piemēram, ir paredzēts, ka ar tiešsaisti saistīta satura tirgu apjoms trīskāršosies līdz 2008. gadam (tā patērētāju daļai palielinoties desmitkārtīgi[3]). Sagaidāms, ka šī attīstība nozares ietvaros daudzkāršosies, jo jau šodien tā sasniedz 8 % no ES IKP. Tomēr digitālās konverģences iespaids būs izjūtams globālā līmenī, izraisot konkurenci visā pasaulē. Ja Eiropa vēlas pilnā mērā izmantot savu ekonomisko potenciālu, ir jāizmanto aktīva politiskā pieeja, lai veicinātu labvēlīgu attīstību tirgū un uz zināšanām balstītas sabiedrības izveidi (piemēram, mūžizglītību, radošu pieeju un jauninājumus), patērētāju aizsardzību un veselīgu un drošu Eiropas informācijas sabiedrību. Veidojot vienotu Eiropas informācijas telpu, jau no pašā sākuma jārisina četri digitālās konverģences izvirzītie uzdevumi: - ātrums – ātrāks platjoslas pakalpojumu tīkls Eiropā, lai nodrošinātu augstu satura kvalitāti, piemēram, augstas izšķirtspējas video pārraides; - bagātīgs saturs – paaugstināta juridiskā un ekonomiskā drošība, lai veicinātu jaunu pakalpojumu veidošanu un jaunu tiešsaistes saturu; - savstarpējā savietojamība – „savstarpēji sarunājošos” ierīču un platformu skaita, kā arī to pakalpojumu skaita palielināšana, kurus var pārvietot no vienas platformas uz otru; - drošība – interneta tīkla drošības palielināšana pret krāpniekiem, kaitīga satura materiāliem un tehnoloģiju kļūmēm, lai palielinātu ieguldītāju un patērētāju uzticību. 1. uzdevums – Vienota Eiropas informācijas telpa, kas piedāvā pieejamu un drošu platjoslas saziņu, bagātīgu un dažādu saturu, un digitālos pakalpojumus. Digitālai konverģencei ir nepieciešama konsekventa informācijas sabiedrības un masu mēdiju noteikumu sistēma. Šajā jomā iekšējo tirgu regulē plašs noteikumu kopums, kas aptver, piemēram, audiovizuālos mēdijus, digitālo televīziju, tiešsaistes tirdzniecību, intelektuālā īpašuma tiesības un atbalsta pasākumus Eiropas satura radīšanai un izplatīšanai mēdijos. Atsevišķi reglamentējoši pasākumi (piemēram, e-komercijas direktīva) ir izveidoti nesen un tajos ir atspoguļota digitālā konverģence. Citus, jo īpaši Televīzijas bez robežām direktīvu, ir jāpārskata. Komisija apņemas izpētīt noteikumus, kas ietekmē digitālo saimniecību, lai padarītu to savstarpējo iedarbību saskaņotāku un atbilstošāku ekonomiskai un tehnoloģiskai realitātei. Komisija konkrēti ir gatava: - līdz 2005. gada beigām ierosināt Televīzijas bez robežām direktīvas pārskatīšanu, lai modernizētu noteikumus par audiovizuālo masu mēdiju pakalpojumiem; - līdz 2007. gadam izanalizēt Kopienas acquis , kas attiecas uz informācijas sabiedrību un masu mēdiju pakalpojumiem un vajadzības gadījumā – izteikt savus priekšlikumus par izmaiņām. Savstarpēji papildinošā politika veicinās ātru un efektīvu atjaunināto struktūru ieviešanu un turpinās atbalstu Eiropas satura un zināšanu radīšanai un izplatīšanai mēdijos[4]. Elektroniskās saziņas līdzekļu reglamentēšana pēdējās desmitgades laikā ir izmainīta. Eiropas elektronisko saziņas līdzekļu reglamentējošā struktūra, kas ir spēkā kopš 2003. gada, ir labākas prakses piemērs. Ieviešot to konsekventi un efektīvi, struktūra paver iespējas konkurencei, veicinot zemākas cenas un investīciju pieplūdi. Reglamentēšana nedrīkst atpalikt no izmaiņām tehnoloģijas un tirgus apstākļos. Tāpēc savā 2006. gada pārskatā par struktūru Komisija izpētīs tās principus un ieviešanas veidus, īpašu uzmanību pievēršot tām vājajām vietām, kas kavē ātrāku, jauninājumiem bagātāku un konkurētspējīgāku platjoslas pakalpojumu sniegšanu. Jauni ātrdarbīgi bezvadu pielietojumi paaugstina pieprasījumu pēc radiofrekvenču spektra [5]. Politikā paredzēts veicināt piekļuvi radiofrekvenču spektram visā ES ar tirgus mehānismu starpniecību. Šim nolūkam kalpos arī ieplānotā analogās zemes televīzijas atslēgšana līdz 2012. gadam. Komisija apvienos savus priekšlikumus, izstrādājot stratēģiju efektīvai radiofrekvenču pārvaldībai 2005. gadā , kas jāiekļauj 2006. gada pārskatā par elektroniskās saziņas struktūru. Digitālajai konverģencei ir nepieciešamas savstarpēji savietojamas ierīces, platformas un pakalpojumi. Komisija ir paredzējusi izmantot visus savā rīcībā esošos līdzekļus, lai ar pētījumiem, atklātu standartu pielietošanu, atbalstu ieinteresēto pušu dialogam un, ja vajadzīgs, arī izmantojot obligātus pasākumus, veicinātu savstarpēji saderīgu tehnoloģiju izstrādāšanu. Tāds politikas veidojums bija Eiropas mobilo telefonsakaru panākumu pamatā. Komisija arī centīsies izveidot visaptverošu pieeju efektīvai un savstarpēji savietojamai digitālo tiesību pārvaldībai i2010 ietvaros. Uzticama un droša informācijas un saziņas tehnoloģija ( ICT ) ir būtiski svarīga konverģējošo digitālo pakalpojumu plašai izmantošanai. Komisija 2006. gada laikā ierosinās drošas informācijas sabiedrības stratēģiju , lai apvienotu un atjauninātu pieejamos līdzekļus, ieskaitot izpratnes veidošanu par pašaizsardzības, modrības un draudu uzraudzības, ātras un efektīvas reakcijas pret uzbrukumiem un sistēmu bojājumiem nepieciešamību. Tiks sniegts atbalsts mērķtiecīgiem pētījumiem, lai radītu „ieprojektētu” drošību un lai ieviestu pārbaudes pasākumus tādiem svarīgiem jautājumiem kā identitātes pārbaudes uzraudzība. Vajadzības gadījumā regula tiks pārskatīta, piemēram, aizsargājot privāto dzīvi, elektronisko parakstu, vai novēršot nelegālu un kaitīgu saturu. Kopumā i2010 pasākumi Vienotas Eiropas informācijas telpas izveidei paātrinās ekonomisko atdevi no digitālas konverģences šādi. Pārskats par elektroniskās saziņas reglamentācijas struktūru (2006), ieskaitot efektīvas radiofrekvenču pārvaldības stratēģijas noteikšanu (2005) Viendabīga iekšējā tirgus struktūras radīšana informācijas sabiedrībai un masu mēdiju pakalpojumiem: ar juridiskās struktūras modernizēšanu audiovizuālajiem pakalpojumiem, sākot ar Komisijas priekšlikumu 2005 gadā par Televīzijas bez robežām direktīvas pārskatīšanu ar Kopienas acquis analīzi un nepieciešamo izmaiņu ieviešanu attiecībā uz informācijas sabiedrību un mēdiju pakalpojumiem (2007) ar pašreizējo un pārskatīto acquis, kas attiecināmi uz informācijas sabiedrību un mēdiju pakalpojumiem, ātras un efektīvas ieviešanas aktīvu veicināšanu Turpināts atbalsts Eiropas satura izstrādāšanai un izplatīšanai Drošas Eiropas informācijas sabiedrības stratēģijas (2006) izstrādāšana un ieviešana Mērķtiecīga darbība savstarpējas savietojamības, jo īpaši digitālo tiesību pārvaldības, jomā noteikšana un veicināšana (2006/ 2007) | - 3. Jauninājumi un investīcijas pētījumos ICT dod būtisku ieguldījumu izaugsmei un nodarbinātībai Eiropā. ICT joma dod svarīgu ieguldījumu saimniecībā, bet ICT pieņemšana un prasmīga pielietošana ir viens no lielākajiem efektivitātes un izaugsmes veicinātājiem visā saimniecībā, radot jauninājumus uzņēmējdarbībā pašos nozīmīgākajās ekonomikas jomās. Pētniecība un jauninājumi: Apmēram vienu trešdaļu ICT produktu visā pasaulē pārdod Eiropa, turklāt to apjoms pieaug par 5 % gadā, ieskaitot divciparu izaugsmi tādos jaunajos tirgos kā Indijā un Ķīnā. Eiropa ir līderis elektroniskās saziņas jomā visā pasaulē, un uz tās rēķina ir 40 līdz 50 % no pasaules lielāko ražotāju ienākumiem[6]. Tāpat Eiropai ir spēcīgas pozīcijas tādās jomās kā nanoelektronika, mikrosistēmas un iegultās sistēmas. Pētījumos un jauninājumos ieguldījumi ir būtiski svarīgi ICT jomā, lai turpinātu radīt darba vietas un ekonomisko izaugsmi īstermiņā un ilgstošā laika posmā. Tomēr, kā rāda 1. tabula, Eiropa neatvēl pietiekamus līdzekļus ICT . 1. tabula – Ieguldījumi ICT pētījumos (2002)[7] ICT P&A[8] | ES-15 | ASV | Japāna | Privātā sektora ieguldījumi | 23 B€ | 83 B€ | 40 B€ | Valsts sektora ieguldījumi | 8 B€ | 20 B€ | 11 B€ | Iedzīvotāji | 383 milj. | 296 milj. | 127 milj. | Ieguldījumi uz cilvēku | 80 € | 350€ | 400€. | ICT pētījumi un attīstība (P&A)procentuālā attieksmē pret kopējo P&A | 18% | 34% | 35% | Avots: iDATi ES-15); ESAO . Stratēģiskie pētījumi ICT jomā ir nepieciešami, lai nodrošinātu Eiropas vadību tajās jomās, kur tai ir atzīts pārākums (piemēram, nanoelektronikā, ar tīklu saistītās saziņas sistēmās, saziņā), kā arī jaunākajās jomās, (piemēram, tīkla pakalpojumos, izziņas sistēmās). Mērķtiecīgi pētījumi ir nepieciešami, lai risinātu tādu vājo vietu problēmas kā integrēti risinājumi, izmantošanas vieglums un drošība. Tas arī balsta Eiropas konkurētspēju starptautiskā līmenī tādās svarīgās jomās kā standarti un lēmumi par pētniecības un attīstības izvietojumu. Eiropai ir nepieciešami lielāki ieguldījumi ICT pētniecībā, lai sasniegtu Barselonā noteikto mērķi 3 % IKP pētniecībai un attīstībai. ICT izvietošana un pieņemšana Ar pētījumiem vien nav gana. ICT dod labumu, ieviešot tās produktos un pakalpojumos, kā arī pieņemot jaunus uzņēmējdarbības modeļus, pārmaiņas organizatoriskajā darbībā un iemaņās. Uzņēmumi gūst labumu no ICT , taču tiem joprojām pietrūkst savstarpējas savietojamības, uzticamības un drošības, tiem rodas grūtības, pārorganizējoties un ieviešot ITC darba vietās, turklāt ir lielas arī atbalsta izmaksas. Īpaši MVU ir grūtības pieņemt ICT . Tuvojas jauna „uzņēmējdarbības e-risinājumu” ēra, kas balstās uz integrētiem ICT risinājumiem, drošiem tīkla pakalpojumiem un „sadarbības līdzekļiem”, kas paaugstina darbinieku ražību. Pēdējā laika norises rāda, ka nākamajos gados pieaugs ICT izmantošana uzņēmējdarbībā. Tāpat ir svarīgi pielāgot darba vidi, efektīvi izmantojot ICT darba vietās un elastīgi organizējot drošu un augstas kvalitātes darba procesu. 2. uzdevums – Pasaules līmeņa darbība uz ICT attiecināmos pētījumos un jauninājumos, kas sašaurina plaisu ar vadošajiem konkurentiem Eiropā Lisabonas stratēģijā tiek uzsvērta ieguldījumu nozīme pētniecībā un jauninājumos, lai radītu ekonomisko izaugsmi un jaunas darba vietas. Ja arī Eiropa ir sekmīga izgudrojumos, tai dažreiz tai neveicas ar jauninājumiem. Tāpēc i2010 aktīvi centīsies mazināt barjeru starp pētījumu rezultātiem un ekonomisko izdevīgumu. Komisija pēdējā laikā ir izvirzījusi divus nopietnus priekšlikumus Eiropas pozīciju nostiprināšanai ICT : Septītajā pētniecības pamatprogrammu ( FP7 ) un Konkurētspējas un jauninājumu programmu (CIP)[9]. Savā priekšlikumā par FP7 Komisija pieprasa ievērojamu ICT pētījumu budžeta palielinājumu. Ja to pilnībā papildinās privātie un valsts maksājumi par pētījumiem, tas palīdzēs pārvarēt plaisu ICT ziņā, kas radusies ar citām vadošajām attīstītajām valstīm. Komisija mudina tehnoloģiskās attīstības pārtapšanu jaunos pielietojuma veidos un pakalpojumos valsts un privātajā sektorā. Tā ar privātās partnerības starpniecību atbalstīs pasākumus, kas saistīti ar nopietnu risku, ir radoši un prasa nozīmīgu celtniecības apjomu[10], kas mobilizē rūpniecības un pētniecības zinātību, spējas un finanšu resursus stratēģisko prioritāšu risinājumam[11]. Komisija noteiks prioritātes saviem stratēģiskajiem pētījumiem jomās, kurās Eiropas pievienotā vērtība ir vislielākā un kuru ietekme uz ekonomisko izaugsmi un darba vietu radīšanu ir visietekmīgākā. FP7 tehnoloģijas pīlāri ir šādi: - zināšanu, satura un jaunrades tehnoloģijas, ieskaitot izziņu, simulāciju un vizualizāciju; - progresīvus un atklātus saziņas tīklus; - droša un uzticama programmatūra; - iegultās sistēmas; - nanoelektronika. Komisijas pētījumu un ieviešanas līdzekļu koordināciju palielinās to pievēršanās galvenajām vājajām vietām , piemēram, savstarpējai savietojamībai, drošībai un uzticamībai, identitātes pārbaudes uzraudzībai, tiesību pārvaldībai un lietošanas vieglumam. Pētniecības un ieviešanas līdzekļi tiks koordinēti, lai parādītu tehnoloģiskos un organizatoriskos risinājumus tajās jomās, kurās vienota ES līmeņa pieeja var līdzēt plaša mēroga saimniecības izveidē un ieguldītāju piesaistīšanā. Komisija arī ir iecerējusi ar papildu pasākumiem veicināt ieguldījumus ICT pētījumos un jauninājumos Eiropā. Komisija atbalstīs ICT pētījumu programmu stratēģisko sadarbību, apvienojot valstu un Eiropas līmeņa darbības un mācoties no tādu kopīgu infrastruktūru kā GANT pieredzes. Tā uzraudzīs izdevumus kā valsts, tā arī privātajā sektorā. Komisija arī veicinās izglītības un apmācību politiku, lai Eiropa iegūtu nepieciešamās iemaņas ICT pētījumiem, jauninājumiem un izmantošanai. Lai atbalstītu ICT izvēršanu , Komisija plāno ierosināt integrētu politiku attiecībā pret e-uzņēmējdarbību, īpašu uzmanību pievēršot MVU. To vajadzētu papildināt ar atbalstu no strukturālajiem un lauku attīstības fondiem. Kopumā ņemot, lai izvērstu i2010 pasākumus par ieguldījumu piesaisti pētījumiem un jauninājumiem, Komisija ir paredzējusi: Ierosināt 80 % palielinājumu Kopienas ICT pētījumiem līdz 2010 gadam un aicināt dalībvalstis rīkoties tāpat Noteikt par prioritāriem stratēģiskos ICT pētījumus FP7 galveno tehnoloģijas pīlāru ietvaros (2007) Izvērst pētījumu un ieviešanas iniciatīvas, lai pārvarētu galvenos vājos punktus, kam ir nepieciešami kā tehnoloģiska, tā arī organizatoriska rakstura risinājumi (2006) Noteikt papildu pasākumus, lai veicinātu privāto ieguldījumu piesaisti ICT pētījumiem un jauninājumiem (2006) Izstrādāt konkrētus priekšlikumus visiem par informācijas sabiedrību Kopienas stratēģiskajās kohēzijas nostādnēs 2007 līdz 2013 gadam Noteikt e-uzņēmējdarbības politiku nolūkā likvidēt tehnoloģiskus, organizatoriskus un juridiskus šķēršļus ICT pieņemšanai, īpaši pievēršot uzmanību MVU Izstrādāt līdzekļus jaunu darba metožu atbalstam, kas veicinātu jauninājumu ieviešanu uzņēmumos un to pielāgošanos jauno iemaņu prasībām | 4. Iekļautība, labāki sabiedriskie pakalpojumi un dzīves kvalitāte Pieaugot ICT pielietošanai, aug arī to ietekme uz sabiedrību. Uz šo parādību i2010 reaģē trīs dažādos veidos: nodrošinot, ka ICT dod labumu visiem iedzīvotājiem ; uzlabo, padara rentablākus un pieejamākus sabiedriskos pakalpojumus ; kā arī uzlabo dzīves kvalitāti . ICT izmanto arvien plašāk un tās dod labumu arvien plašākam iedzīvotāju lokam. Tomēr šodien vairāk nekā puse ES iedzīvotāju vai nu negūst šos labumus visā pilnībā, vai arī tie viņiem praktiski nav pieejami. Sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas nostiprināšana, padarot ICT produktus pieejamākus, tai skaitā arī atpaliekošajos reģionos, ir ekonomiska, sociāla, ētiska un politiska nepieciešamība. i2010 īpaši uzsver digitālo pamatiemaņu sniegšanu iedzīvotājiem un to pilnīgu iesaisti. Eiropas saimniecībā nozīmīgu vietu ieņem sabiedriskie pakalpojumi . Piemēram, valsts pasūtījumi veido 16 % IKP. Galvenais uzdevums ir padarīt šos pakalpojumus labākus, pieejamākus un rentablākus . Izvēršot uz ICT balstītos sabiedriskos pakalpojumus, ir gūti ievērojami panākumi. Tie jau ir fiksēti, piemēram, tiešsaistes nodokļu deklarācijas katru gadu ietaupa miljonus darba stundu. Tomēr vēl daudz ir jādara, lai parādītu ICT ekonomisko ietekmi un to sociālo pieņemamību. ICT var ievērojami ietekmēt dzīves kvalitātes uzlabojumus. ICT spēj uzlabot mūsu iedzīvotāju veselību, pielietojot jaunus medicīnas un sociālās palīdzības pakalpojumus, kurus radījušas ICT . Ņemot vērā Eiropai veicamos demogrāfiskos uzdevumus, ICT var līdzēt, padarot valsts veselības un sociālās labklājības nodrošināšanas sistēmas efektīvākas. ICT var izrādīties par spēcīgu stimulu Eiropas kultūras dažādības nostiprināšanai, padarot mūsu mantojumu un mūsu kultūras sasniegumus pieejamu plašākam iedzīvotāju lokam. ICT ir arī vides ilgstpējīgas attīstības instruments, piemēram, uzraudzībā un katastrofu pārvarēšanā, kā arī izmantojot tīrus, enerģētiski mazietilpīgus un efektīvus ražošanas procesus[12]. ICT var padarīt satiksmi drošāku, tīrāku un taupīgāku enerģijas patēriņa ziņā. 3. uzdevums – informācijas sabiedrība, kas ir iekļaujoša un sniedz kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, un veicina dzīves kvalitātes uzlabošanos. Digitālā konverģence rada jaunus uzdevumus e-iekļaušanai . Tāpēc Komisija ieņem visaptverošu nostāju. Tā 2005. gada laikā risinās e-pieejamības jautājumus, izmantojot pētījumus un stimulācijas pasākumus, lai panāktu ICT sistēmu vieglāku izmantojamību plašākiem iedzīvotāju slāņiem. Tā sniegs pamatnostādnes, lai paplašinātu platjoslas ģeogrāfisko aptvērumu pārāk maz apkalpotās teritorijās un 2005. gadā pārskatīs Vispārējo pakalpojumu direktīvas apjomu, pārskatot direktīvu kopumā 2006. gadā. Komisija 2006. gadā arī pārskatīs ICT un digitālās izpratnes ieguldījumu galvenajos prasmju mērķos, ko izvirzījusi „2010. gada izglītības un apmācības” iniciatīva. Turklāt, Komisija 2008. gadā ir iecerējusi izvirzīt priekšlikumu par Eiropas iniciatīvu e-iekļaušanai, pievēršoties tādiem jautājumiem kā vienādas iespējas, ICT iemaņas un reģionālās atšķirības. Komisija ir gatava panākt sasniedzamus tehnoloģiskus risinājumus ar aktīvu uzraudzību, digitālo kompetenci un pētījumiem. Ir jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, ieskaitot integrāciju struktūrfondu stratēģiskajās pamatnostādnēs, lauku attīstības fondos, dalībvalstu atbalstā, reglamentējošā intervencē un pētījumos. Komisija ir iecerējusi veicināt ICT balstītus sabiedriskos pakalpojumus arī ar saviem e-Komisijas projektiem, kas ir pārskatāmāki, pieejamāki un rentablāki. Tomēr ievērojami uzdevumi paliek. Tehniskā ziņā ir nepieciešami kopīgi pieslēgumi, identitātes apstiprinājuma pārnešana no vienas sistēmas uz otru, kā arī autentificēšanas sistēmas. Nepieciešamajās organizatoriskajās pārmaiņās jāiekļauj jauni paņēmieni, jaunas iemaņas un atšķirīgi noteikumi. Šos jautājumus vislabāk var risināt sasaistē ar tādām iniciatīvām kā, piemēram, nesen izstrādātie e-veselības un e-valsts pasūtījumu rīcības plāni. Komisija arī piedāvās e-pārvaldības rīcības plānu un stratēģisko orientāciju uz sabiedriskiem pakalpojumiem, ko veicina ICT. Komisija atbalstīs šos centienus, izmantojot ierobežotu skaitu augsta līmeņa speciālistu, kas pārbaudīs tehniskos, juridiskos un organizatoriskos risinājumus. Šo projektu prioritātes un apjomus nosaka sadarbībā ar dalībvalstīm. Bieži vien ICT būtiskā nozīme dzīves kvalitātes paaugstināšanā netiek atzīta un to izmantošana ir ierobežota. Lai palielinātu skaidru priekšstatu par to, Komisija piedāvā uzsākt svarīgas ICT iniciatīvas par galvenajiem sociālajiem uzdevumiem. Trīs sākotnējas prioritātes ir novecojošas sabiedrības vajadzības, droša un tīra satiksme un kultūras dažādība. Pirmā iniciatīva ir saistīta ar iedzīvotāju aprūpi novecojošā sabiedrībā , pievēršoties tehnoloģijām, kas rūpējas par labklājību, neatkarīgu dzīvi un veselību. Otrā iniciatīva saistās ar gudra automobiļa izveidi, kas ir izveicīgāks drošāks un tīrāks , tā risinot vides un drošības problēmas, kas rodas no augošas satiksmes uz ceļiem. Trešā iniciatīva saistās ar digitālām bibliotēkām , padarot multimediju avotus pieejamākus un interesantākus izmantošanai. Tā izmantos Eiropas bagāto kultūras mantojumu, apvienojot daudzkultūru un daudzvalodu vidi ar tehnoloģisko progresu un jaunām uzņēmējdarbības metodēm. Visu apkopojot, i2010 ieviešanai paredzētajā sociālajā plānā Komisija paredz: Izdot politikas pamatnostādnes par e-pieejamību un platjoslas frekvenču aptvērumu (2005) Ierosināt Eiropas iniciatīvu par e-iekļaušanu (2008) Pieņemt rīcības plānu e-pārvaldībai un stratēģisku orientāciju uz ICT veicinātiem sabiedriskiem pakalpojumiem (2006) Uzsākt speciālistu projektus, lai darbības līmenī pārbaudītu tehnoloģiskos, juridiskos un organizatoriskos risinājumus, lai tiešsaistē ieviestu sabiedriskos pakalpojumus (2007) Kā pirmos pasākumus izstrādāt trīs svarīgas „dzīves kvalitātes ”ICT iniciatīvas (2007) | 5. Secinājums i2010 jaunajā Lisabonas procesa pārvaldības ciklā Eiropas Savienība ir radījusi jaunu impulsu Lisabonas stratēģijai, uzsverot partnerattiecības ekonomiskajā izaugsmē un darba vietu radīšanā, un i2010 dos savu ieguldījumu, lai padarītu Eiropu par vietu, kas pievilcīgāka investīcijām un jauninājumiem uz zināšanām balstītu preču un pakalpojumu jomā. Ikvienam dalībniekam jādarbojas savas atbildības laukā. - Eiropas Komisija , rīkojoties Kopienas Lisabonas programmas un jo īpaši i2010 ietvaros, būs vadošā institūcija: - priekšlikumu izstrādāšanā, lai atjauninātu reglamentējošo struktūru elektroniskai saziņai, informācijas sabiedrībai un masu mēdiju pakalpojumiem, lai pilnībā izmantotu iekšējo tirgu; - Kopienas finanšu instrumentu izmantošanā, lai veicinātu ieguldījumus stratēģiskajos pētījumos un lai pārvarētu vājās vietas plaša mēroga ICT jauninājumiem; - politikas atbalstīšanā, lai risinātu e-iekļaušanas un dzīves kvalitātes problēmas. - Dalībvalstīm , ņemot vērā savas valsts reformu programmas, kuras jāpieņem līdz 2005. gada vidum, jānosaka savas informācijas sabiedrības prioritātes saskaņā ar izaugsmes un darba vietu nodrošināšanas integrētajām pamatnostādnēm, kurās uzsvērta ICT izvēršanas, infrastruktūras un ICT lomas darba vietu radīšanā un izglītībā nozīme. Šīs programmas var palīdzēt dalībvalstīm: - nodrošināt ātru un vispārēju jauno reglamentējošo struktūru transponēšanu, kas ietekmē digitālo konverģenci, īpaši uzsverot tās ietekmi atklātos un konkurētspējīgos tirgos; - paplašināt valsts izdevumus ICT pētījumiem; - izstrādāt modernus un savstarpēji savietojamus ICT atbalstītus sabiedriskos pakalpojumus; - izmantot savu vērā ņemamo pirktspēju kā jauninājumu virzītājspēku ICT ; - izvirzīt augstus mērķus informācijas sabiedrības attīstībai valsts līmenī. - Citas ieinteresētas puses jāiesaista atklātā un konstruktīvā dialogā jauninājumiem bagātas un uz zināšanām balstītas sabiedrības atbalstam. Jo īpaši ieinteresētajām pusēm rūpniecībā jācenšas palielināt ieguldījumus ICT pētījumos un tehnoloģijās, tajā pašā laikā izvēršot konstruktīvus centienus tajās jomās, kur eksistē vājās vietas digitālās saimniecības attīstībai. Dalībvalstīm ik gadu vajadzētu sniegt ziņojumus par sasniegumiem savās valsts reformu programmās saskaņā ar jauno Lisabonas procesa pārvaldības ciklu. Šie ziņojumi tiks analizēti ikgadējā Komisijas ziņojumā par Lisabonas procesa attīstību. Tajā pašā laikā Komisija paplašinās un nostiprinās dialogu ar ieinteresētajām pusēm un sadarbosies ar dalībvalstīm, lai risinātu šos jautājumus, jo īpaši izmantojot atklātu koordinācijas metodi[13]. Komisija, piemēram, var veicināt apmaiņu ar labas prakses metodēm un uzraudzīt platjoslas pakalpojumu, e-uzņēmējdarbības un e-pārvaldības, ieguldījumu ICT pētījumos, sociālo un ekonomisko atšķirību un digitālā analfabētisma likvidēšanas izplatību ar ziņojumiem par procesa attīstību. Tam nebūs nepieciešami jauni dalībvalstu ziņojumu sniegšanas mehānismi, atskaitot to ziņojumus par valsts reformu programmu īstenošanu. Ar i2010 Komisija uzsāk jaunu pieeju integrētas informācijas sabiedrības politikai. Pilnībā atbilstot atjaunotās Lisabonas stratēģijas jaunajam pārvaldības ciklam, i2010 dos savu ieguldījumu galvenā Lisabonas mērķa – ilgtspējīgas izaugsmes un darba vietu nodrošināšanas sasniegšanai. [1] Informācijas sabiedrības un masu mēdiju industrijas pakalpojumi jau tika izskaidroti 1998. gada Zaļajā grāmatā par telekomunikāciju, masu mēdiju un informācijas tehnoloģijas nozarēm un par regulas par pieeju informācijas sabiedrībai sekām, KOM(97) 623 – un, ņemot vērā jaunākās attīstības tendences, 2003. gada Paziņojumā par Eiropas reglamentējošo audiovizuālo politiku – KOM(2003) 784. Šie pakalpojumi atspoguļo pašreiz notiekošo konverģenci starp elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, informācijas sabiedrības pakalpojumiem un apraides pakalpojumiem, kā arī par no tiem izrietošajiem jauna satura pakalpojumiem. [2] Proti, eEiropas iniciatīvas un ziņojums par Eiropas audiovizuālās saziņas reglamentēšanas politiku – KOM(2003) 784. [3] Eiropas Informācijas tehnoloģiju uzraudzības centrs ( EITO ) 2005. [4] Ar MEDIA , e-mācību un e-satura programmām un tām sekojošām programmām. [5] Piemēram, platjoslas mobilie, bezvadu vietējie un teritoriālie tīkli ( WiFI un WiMax ), kā arī digitālā televīzija. [6] ESAO Informācijas tehnoloģijas perspektīvas, 2004. [7] Salīdzināmie dati par ES-25 būs pieejami 2005. gada nogalē. [8] "Ieguldījumi ICT pētījumos, salīdzinoša izpēte" , i DATE, 2002 . [9] FP7 ierosina ik gadu atvēlēt ICT 1 800 milj. EUR. CIP ICT politikas atbalsta programma paredz laikā no 2007. līdz 2013. gadam izlietot 800 milj. EUR, veicinot ICT ieviešanu un izmantošanu. [10] Ieskaitot Eiropas Tehnoloģijas platformas vai Kopīgās tehnoloģijas iniciatīvas. [11] Komisija atbalstīs un koordinēs pētījumus nanoelektronikā saskaņā ar priekšlikumu par FP7 un atbilstoši Eiropas Tehnoloģijas platformai nanoelektronikā redzējumam un stratēģiskajai pētījumu dienaskārtībai. [12] Šīs iespējas i2010 izmantos kopīgi ar Vides tehnoloģiju rīcības plānu ( ETAP ). [13] Kopdarbs ekonomiskajai izaugsmei un darba vietu nodrošināšanai. Nākamie pasākumi pārskatītās Lisabonas stratēģijas ieviešanā, SEK(2005) 622.