[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 30.5.2005 KOM(2005) 206 galīgais KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par Eiropas politiku attiecībā uz jaunatni Jaunatnes problēmu risināšana Eiropā — Eiropas Jaunatnes pakta īstenošana un pilsoniskās aktivitātes veicināšana {SEC(2005)693} J. Figela paziņojums sadarbībā ar V. Špidlu 1. IEVADS Eiropas liktenis arvien vairāk kļūst atkarīgs no tās spējām veidot bērniem un jaunatnei labvēlīgu sabiedrību. Eiropadomes pavasara sanāksmē[1] pieņemot Eiropas Jaunatnes paktu pārstrādātās Lisabonas stratēģijas ar uzsvaru uz izaugsmi un darbavietām ietvaros, tika atzīts, ka jaunatnes iekļaušana sabiedrībā un darba dzīvē un tās potenciāla labāka izmantošana ir būtiska, lai Eiropā notiktu atgriešanās pie ilglaicīgas un noturīgas izaugsmes. Šajā iniciatīvā izcelta jaunatnes vieta Lisabonas izaugsmes un darbavietu partnerības pamatjomās, it sevišķi caur Eiropas nodarbinātības un sociālās iekļautības stratēģiju un arī „Izglītības un apmācības 2010” darba programmu, un aicināts panākt tajās ietverto dažādo iniciatīvu saskanību. Pakta pieņemšana sakrīt ar Baltās grāmatas par jaunu stimulu Eiropas jaunatnei[2] īstenošanas pirmā cikla pabeigšanu, kas publicēta 2001. gadā un iekļauta Padomes 2002. gada jūnija rezolūcijā[3]. Ar to tika izveidots satvars Eiropas sadarbībai jaunatnes sfērā ar nolūku palielināt jauniešu pilsonisko aktivitāti, izmantojot atklātas koordinācijas metodi (AKM), un iekļaut jaunatnes aspektu citās politikas jomās. Vairāk nekā jebkad agrāk Eiropai ir vajadzīga jaunatnes nemitīga iesaiste, kas palīdzēs veidot aptverošu Eiropu. Tādā pašā mērā šās iniciatīvas izdošanās ir atkarīga no visu ieinteresēto personu, vispirmām kārtām jaunatnes organizāciju, kā arī reģionālo un vietējo pašvaldību un sociālo partneru iesaistīšanas. Paziņojumā - izklāstīts, kā Paktu iespējams iedzīvināt, - definētas jaunatnes AKM prioritātes, - risināts jautājums par jaunatnes aspektu citās politikas nozarēs, - uzskaitītas attiecīgās Eiropas programmas, - pētīts, kā vairāk iesaistīt jauniešus politikas procesā. 2. Jaunatne Lisabonas izaugsmes un darbavietu partnerībā 2.1. Konteksts Liekot priekšā Eiropas Jaunatnes paktu, Francijas, Vācijas, Spānijas un Zviedrijas valstu un valdību vadītāji uzrādīja četrus galvenos jautājumus: - jaunatnes neaizsargātība, - vajadzība veidot paaudžu solidaritāti novecojošas sabiedrības apstākļos, - vajadzība sagatavot jaunatni, to izglītojot un apmācot, - vajadzība pēc labākas saskaņas dažādajās politikas jomās, kas skar jaunatni. Šī analīze sakrīt ar analīzi Baltajā grāmatā. Ekonomisko un kultūrsociālo faktoru iespaidā jaunatnes raksturs mainās. Dažādus dzīves posmus jaunieši sasniedz vēlāk, nekā tas notika ar agrākajām paaudzēm, un pa takām, kas vairs nav vienvirziena, kā agrāk. Gatavojot Lisabonas stratēģijas termiņa vidusposma pārskatu, Eiropadome ņēma vērā demogrāfisko faktoru nozīmi Eiropas nākotnes veidošanā. Kā teikts Komisijas Zaļajā grāmatā par saskari ar demogrāfiskajām pārmaiņām[4], dzimstības samazināšanās un paredzamā mūža ilguma palielināšanās rada krasas pārmaiņas Eiropas iedzīvotāju kopskaitā un vecumstruktūrā. Jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 24 gadiem būs samazinājies par ceturtdaļu no 12,6 % līdz 9,7 %, turpretim vecuma grupā pēc 65 gadiem tas pieaugs no 16,4% līdz 29,9 %.[5] Zaļajā grāmatā pievērsta uzmanība šo pārmaiņu ietekmei uz Eiropu, īpaši uzsverot jaunatni. Arī jaunajā Sociālajā programmā 2005–2010[6] ņemta vērā starppaaudžu pieejas nozīme. Iekļūšana darba tirgū jauniešiem ir grūta, un jaunatnes bezdarbs gandrīz divkārt pārsniedz Eiropas vidējo lielumu (17,9 % vecumā zem 25 gadiem, salīdzinot ar 7,7 % 25 gadus veciem un vecākiem) [7]. Jauniešiem īpaši draud nabadzība (19 % 16–24 gadu vecuma grupā, salīdzinot ar 12 % 25–64 gadu vecumā). [8] Jauniešiem ir jādod ievērojams ieguldījums Lisabonas mērķu sasniegšanā, vairojot darbavietas un izaugsmi, un noturīgā attīstībā, jo viņi ir nākamības darbaspēks un tik vajadzīgo zinātnes jaudu, jauninājumu un uzņēmējdarbības nākotnes avots. Šos mērķus var sasniegt tikai tad, ja jaunieši būs pienācīgi apbruņoti ar zināšanām, prasmēm un spējām, ko dod kvalitatīva, piemērota izglītība un apmācība. To nevar nodrošināt, nelikvidējot tādus šķēršļus kā augšana nabadzībā un sociālā atstumtība. Jārisina arī dzimumu nelīdztiesība, jo jaunas sievietes ir pakļautas augstākam bezdarbam un lielākam nabadzības riskam nekā jauni vīrieši, turpretim vairāk jaunu vīriešu pamet skolu. 2.2. Eiropas Jaunatnes pakts Uz šā fona un saskaņā ar Komisijas stratēģiskajiem mērķiem 2005.–2009.[9] gadam Eiropadome secināja, ka jauniešiem jāgūst labums no politikas pasākumu kompleksa, kas pilnīgi iekļaujas pārstrādātajā Lisabonas stratēģijā, un pieņēma Paktu, kas aptver trīs nozares (sk. 1. pielikumu): - nodarbinātība, integrācija un sociālā stāvokļa uzlabošana, - izglītība, apmācība un mobilitāte, - ģimenes dzīves saskaņošana ar darbu. Attiecīgās darbības šajās jomās konkrēti izstrādājamas Eiropas Nodarbinātības stratēģijā, Sociālās iekļautības stratēģijā un arī „Izglītības un apmācības darba programmā 2010”. Jaunatnes iekļaušana Lisabonas izaugsmes un darbavietu partnerībā neprasa jaunu struktūru radīšanu. Pastiprinot jaunatnei domātos pasākumus, tā palīdzēs maksimizēt Lisabonas stratēģijas ietekmi. Dalībvalstis izmantos „Integrētās pamatnostādnes izaugsmei un darbavietām” (kur apvienotas ekonomikas un nodarbinātības pamatnostādnes), ko Komisija ierosinājusi 2005. gada aprīlī[10], iesniedzot savas valsts Lisabonas reformu programmas 2005. gada rudenī (2. pielikums). Pakta īstenošanas uzraudzība tiks iestrādāta Lisabonas stratēģijas ziņošanas mehānismos. Komisijas ikgadējā Lisabonas progresa ziņojumā tiks izmantoti dalībvalstu ikrudens ziņojumi par sasniegto valsts Lisabonas reformu programmās. Šo ziņojumu izskatīs attiecīgajās Padomes struktūrās un apspriedīs Eiropadomes pavasara sanāksmē. Kopienas līmenī Komisija ir izziņojusi Kopienas Lisabonas Programmu, kurā par mērķiem noteiktas Eiropadomes 2005. gada pavasara sanāksmē apstiprinātā Lisabonas termiņa vidusposma pārskata prioritātes. Tālākajos punktos parādīti integrēto pamatnostādņu un Kopienas topošās Lisabonas Programmas aspekti, kas ir saistīti ar Paktu. 2.2.1. Jauniešu nodarbinātības, integrācijas un sociālā stāvokļa uzlabošanas pasākumi Ierosinātās Nodarbinātības pamatnostādnes 2005–2008, kas tagad ietilpst Integrētajās pamatnostādnēs, ir Eiropas nodarbinātības stratēģijas kodols, un tām ir galvenā koordinējošā loma dalībvalstu nodarbinātības politikā. Tajās ir uzsvars uz nodarbinātības politikas nozīmi vairāk labu darbavietu radīšanā, izvirzot šādas trīs galvenās prioritātes: - iesaistīt un noturēt nodarbinātībā vairāk cilvēku un modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, - uzlabot darba ņēmēju un uzņēmumu piemērošanās spēju un darba tirgu elastību, - palielināt ieguldījumu cilvēku kapitālā, nodrošinot labāku izglītību un prasmes. Uz jaunatni konkrēti attiecas šādas pamatnostādnes: - dzīves cikla pieejas veicināšana darbā (kas cita starpā aptver atjaunotus centienus veidot nodarbinātības ceļus jauniešiem un samazināt jaunatnes bezdarbu, kā arī apņēmīgu rīcību, likvidējot dzimumu atšķirības nodarbinātībā, bezdarbā un atlīdzībā), - nodrošināt atvērtus darba tirgus darba meklētājiem un nelabvēlīgā situācijā esošiem ļaudīm, - darba tirgus vajadzību saskaņotības uzlabošana, - ieguldījumu cilvēku kapitālā paplašināšana un uzlabošana, - izglītības un apmācības sistēmu pielāgošana jaunām konkurences prasībām. Dalībvalstis saņem finansiālu atbalstu attiecīgo pasākumu īstenošanai no Eiropas struktūrfondiem, ir sevišķi Eiropas Sociālo fondu. Dalībvalstis tiek arī mudinātas izmantot Eiropas Investīciju bankas sniegtās iespējas. Savstarpējā nodarbinātības mācību programmā, kas sekmē labas prakses apmaiņu dalībvalstu starpā, ir iekļauta koncentrēšanās uz jaunatnes nodarbinātību 2005. gadā. Komisija arī turpinās centienus panākt, lai tiktu pilnīgi pārņemti un īstenoti EK tiesību akti, kas nodarbinātībā aizliedz diskrimināciju pēc vecuma[11]. Sociālās iekļautības stratēģijā tiks iestrādāts jaunatnes aspekts, kā norādīts paziņojumā par sociālo programmu[12], un tiks ņemta vērā Padomes rezolūcija par jauniešu sociālo integrāciju[13]. Tā rezultātā par izteiktu prioritāti varētu kļūt neaizsargātāko jauniešu stāvokļa uzlabošana, bērnu nabadzības izskaušana un iniciatīvas, kuru uzdevums ir novērst skolu pamešanu. Pētījuma par īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu sociālo integrāciju centrā būs iekļaušanās darba tirgū, patstāvība un aktīva dalība sabiedrībā. Komisija apsveic un atbalsta sociālo partneru apņemšanos veicināt šās iniciatīvas īstenošanu ar apvienotu rīcību sociālā dialoga ietvaros[14]. Nodarbinātības un sociālās iekļautības darbības ( Dalībvalstis veic pasākumus, kas sekmē jauniešu nodarbinātību, piemēram, ar šādu nolūku: – samazināt jauniešu bezdarbu, – veidot nodarbinātības ceļus, – izstrādāt personalizētus rīcības plānus, kuros iekļauj palīdzību darba meklēšanā, orientāciju un apmācību. ( Komisija un dalībvalstis jaunatni uzskata par prioritāti savstarpējā nodarbinātības mācību programmā 2005. gadā. ( Izmantojot sociālās iekļautības stratēģiju, Komisija un dalībvalstis uzlabo visneaizsargātāko jauniešu stāvokli. ( Komisija gatavojas 2005. gadā sākt pētījumu par visnelabvēlīgākajā situācijā esošajiem jauniešiem. 2.2.2. Izglītības, apmācības un mobilitātes pasākumi Integrētajās pamatnostādnēs ir uzsvērta Eiropas vajadzība paplašināt un uzlabot ieguldījumus cilvēku kapitālā un pielāgot izglītības un apmācības sistēmas jaunām konkurences prasībām. Par prioritātēm citu starpā tiek atzīta skolu pametušo skaita samazināšana; piekļūšanas profesionālajai, vidējai un augstākajai izglītībai paplašināšana, ieskaitot mācekļa darbu un apmācību uzņēmējdarbībā; kopīgu satvaru veidošana, lai kvalifikācijas sistēmas padarītu pārskatāmākas, kā arī blakusizglītības un neformālās izglītības novērtēšana. Šīs visas ir „Izglītības un apmācības darba programmas 2010” prioritātes, kas veicina Lisabonas izaugsmes un darbavietu partnerības izglītības un apmācības aspektu īstenošanu un dos ieguldījumu jaunajā Lisabonas pārvaldes ciklā. Pamatnostādnēs uzsvērts, cik svarīgi ir izmantot saskaņotos Eiropas instrumentus un norādes, lai atbalstītu valstu izglītības un apmācības sistēmu reformas. „Darba programmas 2010” ietvaros grupu mācību darbībās 2005. gadā ir iekļautas jomas, kas attiecas uz jauniešiem: - sasniegt standartus skolas pamešanas, programmu pabeigšanas un lasītprasmes rādītājos; - īstenot pamatprasmju kompleksu valsts līmenī; - sasniegt augstākās izglītības ieguvēju skaita palielināšanas standartu matemātikā, zinātnē un tehnoloģijā, konkrēti samazinot dzimumu nelīdzsvarotību un ņemot vērā saikni ar pamata un vidējā līmeņa izglītību. Komisijas priekšlikums Padomes un Eiropas Parlamenta ieteikumam par pamatprasmēm 2005. gadā uzsvērs to nozīmi jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju. Komisija 2006. gadā ierosinās Eiropas kvalifikāciju satvara aprises ar nolūku dot kopīgu norādi uz kvalifikācijas sistēmām un satvariem visā Eiropā. Tā būs saistīta ar kredītpunktu pārneses un kvalitātes nodrošināšanas kārtību, ar Eiropas kopīgajiem blakusizglītības un neformālās izglītības apzināšanas un novērtēšanas principiem un ar Europass (Eiropas vienoto diplomu, atestātu un prasmju pārredzamības satvaru), un tie to atbalstīs. Tiks izstrādāts īpašs instruments jauniešu darba atzīšanai ar nolūku iekļaut Europass „ Youthpass ”. Izmēģinājumu posmam būtu jāsākas 2006. gadā. Vēl viens darba programmas pamatelements ir svešvalodu prasmju uzlabošana, kas ir gan būtiska, lai vairāk jauno eiropiešu piedalītos zināšanu sabiedrībā un Eiropas un pasaules mobilitātē, gan arī ir tā rezultāts. Tā kā saimnieciskā darbība arvien vairāk izpaužas kā procesi ar augstu ietvertās zinātnes un tehnoloģijas līmeni, uz jauniešiem īpaši attiecas piekļūšana zinātnei un IKT izglītībai. Komisija pieņems paziņojumu par uzņēmējdarbības izglītību un mācībām 2005. gadā, uzsverot saikni starp jauniešu uzņēmējdarbības prasmēm un dzīves pamatprasmēm. Komisijas uzņēmējdarbības rīcības plāns sekmē „uzņēmēju domāšanas veida veicināšanu” jauniešu vidū. Izglītības un apmācības darbības ( Dalībvalstis veic pasākumus jauniešu labā, piemēram: – samazina skolu pametēju skaitu, – uzlabo piekļūšanu profesionālajai izglītībai un apmācībai, ieskaitot mācekļa darbu un apmācību uzņēmējdarbībā; – izstrādā satvarus, kas atbalsta pārredzamību un kvalifikācijas un prasmju atzīšanu un domāti blakusizglītības un neformālās izglītības novērtēšanai; ( Dalībvalstīm jāīsteno lēmums par Europass ( Komisijai 2005. gadā jāizdod paziņojums par uzņēmējdarbības izglītību ( Komisijai 2006. gadā jāsniedz priekšlikums par Eiropas kvalifikācijas satvaru ( Komisijai 2006. gadā jāpieņem ieteikums par pamatprasmēm ( Komisijai un dalībvalstīm no 2006. gada jāizstrādā Youthpass . Integrēto pamatnostādņu priekšlikumā dalībvalstis aicinātas, modernizējot nodarbinātības dienestus, paplašināt pārredzamību un informāciju par nodarbinātības un apmācības iespējām, lai atvieglinātu mobilitāti. Eiropas darbaspēka mobilitātes gadā, kas ir 2006. gads, tiks iekļautas īpašas iniciatīvas jauniešiem, kuri ienāk darba tirgū. No 2007. gada Komisijas un dalībvalstu Prasmju un mobilitātes rīcības plāna 2002–2005 turpinājumā notiks pievēršanās jauniešu iespēju uzlabošanai darba tirgū, palielinot mobilitāti. Nepieciešamības gadījumā dalībvalstīm būtu jāpastiprina sava stratēģija mobilitātes traucēkļu novākšanai, kā piezīmēts Komisijas ziņojumā[15] par turpmāko rīcību pēc Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikuma par studentu, apmācāmo, brīvprātīgo un skolotāju un instruktoru mobilitāti Kopienā[16]. Lai vēl vairāk stimulētu jauniešu mobilitāti Eiropā, Komisija ir ierosinājusi pastiprinātas jauniešiem, studentiem un brīvprātīgajiem adresētas programmas, kurās ir jaunas brīvprātīgo darbības formas, lai paplašinātu un atvieglinātu Eiropas brīvprātīgo dienesta ( EVS ) pieejamību. Informatīvie portāli EURES (Eiropas darbavietu mobilitātes portāls) un PLOTEUS (Eiropas mācību iespēju portāls) labāk ievēros jauniešu vajadzības, un Komisijas pētījums sniegs ieteikumus, kā paplašināt jauniešu mobilitātes karti Eiropā. Komisija veicinās iepazīstināšanu ar labu mobilitātes praksi, piemēram, Francijas iniciatīvu Jobs d’été , kuru pēc sākotnējo rezultātu izvērtēšanas varētu izvērst visā Eiropā. Mobilitātes veicināšanas darbības ( Dalībvalstis tiek aicinātas paplašināt pārredzamību un informāciju, lai kļūtu vieglāk strādāt un mācīties ārzemēs ( Eiropas darbaspēka mobilitātes gadā 2006 jāiekļauj īpaši pasākumi jauniešiem ( Komisijai jāattīsta tādi instrumenti kā EURES un PLOTEUS , lai uzlabotu jauniešu iespējas strādāt un mācīties ārzemēs ( Komisijai 2005. gadā jāizstrādā ieteikumi par jaunatnes mobilitātes karti Eiropā ( 2006. gadā Komisijai jāizpēta jautājums par iniciatīvas Jobs d’été izvēršanu ( 2007. gadā Komisijai un dalībvalstīm jāīsteno jaunas EVS formas ( No 2007. gada veicamas darbības, kas uzlabos jauniešu ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti, turpinot prasmju un mobilitātes rīcības plānu 2.2.3. Ģimenes dzīves un darba saskaņošanas pasākumi Integrētās pamatnostādnes aicina dalībvalstis veikt pasākumus ģimenes dzīves un darba labākai saskaņošanai. Labāk līdzsvarota ģimenes un darba dzīve var palīdzēt arī risināt problēmas, kas saistītas ar demogrāfisko novecošanos, it sevišķi zemās dzimstības problēmu. Tas nozīmē arī bērnu aprūpes iestāžu izveidi, kā arī citu apgādājamo aprūpi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta novatoriska, ģimenei labvēlīga darba režīma attīstībai. Darba un ģimenes dzīves saskaņošana ir svarīga jaunu sieviešu un vīriešu dzimumu līdztiesības veicināšanā. Papildinājumā Zaļajai grāmatai par Eiropas demogrāfiskajām pārmaiņām Komisija ir sākusi apspriešanu ar mērķi noteikt politikas jomas, kas jāīsteno vai jāpastiprina Eiropas un valstu līmenī. Ģimenes dzīves un darba saskaņošanas pasākumi ( Dalībvalstīm jāsagādā vieglāk pieejamas, samaksājamas un kvalitatīvas bērnu aprūpes iespējas un aprūpe citiem apgādājamajiem ( Dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu jāizstrādā jaunas darba organizācijas formas, piem., elastīgs darba laika režīms, tāldarbs, maternitātes, bērna kopšanas atvaļinājums utt. ( Komisijas apspriešana 2005. gadā par demogrāfisko pārmaiņu ietekmi un iespējamo politisko reakciju 3. JAUNIEšU PILSONISKā AKTIVITāTE AKM koncentrējas uz jauniešu pilsonisko aktivitāti. Baltajā grāmatā par jaunatni tika piezīmēts, ka paplašinās plaisa starp jaunatni un sabiedriskajām lietām. Lai uzlabotu līdzdalību, informāciju, brīvprātīgo darbību un zināšanas par jaunatnes problēmām, Padome 2003. un 2004. gadā pieņēma 14 kopīgos mērķus (sk. 3. pielikumu) [17]. Paziņojumā 2004. gada oktobrī[18] Komisija pozitīvi novērtēja Eiropas līmenī veiktās darbības, vienlaikus uzsverot vajadzību pēc piemērotiem valsts līmeņa pasākumiem kopīgu mērķu īstenošanai. Dalībvalstīm ir līdz 2005. gada beigām jāziņo par kopīgajiem līdzdalības un informācijas mērķiem. Ziņojumi par brīvprātīgo darbībām un zināšanu uzlabošanu jaunatnes jomā sekos 2006. gadā. Katrā gadījumā Komisija iesniegs Padomei ziņojumu par paveikto. Jaunatnes līdzdalība un informācija, brīvprātīgo darbības un labāka jaunatnes izprašana un zināšanas par to joprojām ir svarīgas veselīgas sabiedrības veidošanā. Tā kā Padome tikai nesen ir pieņēmusi kopīgos mērķus, to izpildi dalībvalstis ir tikko sākušas un tiem jābūt dalībvalstu rīcības centrā saskaņā ar AKM. Komisija uzskata, ka šīs esošās prioritātes jāpatur spēkā un jānostiprina. Attiecībā uz līdzdalību uzsvars arī turpmāk jāliek uz plašāku piedalīšanos vietējā līmenī pārstāvnieciskās demokrātijas ietvaros un uz plašāku atbalstu līdzdalības mācībām. Ir jāpastiprina gan piekļūšana informācijai, gan vairāk kvalitatīvas informācijas sniegšana, gan jauniešu dalība informācijas sagatavošanā un izplatīšanā. Paliek spēkā politiskais mērķis stiprināt jaunatnes brīvprātīgo darbu kā jaunatnes līdzdalības un personības attīstības līdzekli. Brīvprātīgo devums sabiedrībai joprojām ir uzmanības centrā, kā pierādījušas nesenās dabas katastrofas un skarto teritoriju ilglaicīgas rehabilitācijas vajadzība. Pakta rezultātā un tā turpinājumā Lisabonas pārvaldes ciklā ir ar Lisabonas mehānismu palīdzību jāpanāk labāka jaunatnes izprašana un zināšanas par to par mērķiem noteiktajās jomās, proti, jaunatnes nodarbinātība, jaunatnes iekļautība, jaunatnes uzņēmējdarbība, jaunatnes mobilitāte, jauniešu darba atzīšana. Labāk izmantojot pētījumu rezultātus šajās jomās, būtu jānostiprina politika, kas balstīta uz faktiem. Jauniešu pilsoniskās aktivitātes paaugstināšanas darbības ( Komisija apstiprina jauniešu pilsoniskās aktivitātes prioritātes (līdzdalība, informācija, brīvprātīgo darbības) ( Zināšanu uzlabošana jaunatnes nodarbinātības, iekļautības, uzņēmējdarbības, mobilitātes un jauniešu darba atzīšanas jomās, kas ir rezultāts Pakta iekļaušanai Lisabonas pārvaldes ciklā 4. Jaunatnes aspekta iekļaušana citās politikas nozarēs Lai gan ar jaunatni saistītas problēmas tiek risinātas vairumā Eiropas līmenī izstrādāto politikas nozaru, Komisija iesaka koncentrēties uz Eiropas Jaunatnes pakta politikas jomām. Starp citām politikas jomām, kas saistītas ar jaunatni, jāmin šādas: Komisija arī turpinās pret rasismu un ksenofobiju vērstos pasākumus jaunatnes līmenī. ES mēroga kampaņa „Par dažādību — pret diskrimināciju” [19] no 2005. gada ir attiecināta arī uz jaunatni, sekmējot jauniešu aktīvu iesaistīšanos un vairojot zināšanas par EK tiesību aktiem un politiku, kas risina diskriminācijas jautājumus; Komisija pievērsīs uzmanību jauniešu veselībai, piemēram, uztura un aptaukošanās, alkohola un narkotiku lietošanas jomā, un labas veselības veicināšanas stratēģijai. Plānota 2006. gadam arī Eiropas iniciatīva bērnu un jauniešu veselības jomā; Izpētes sestās pamatprogrammas ietvaros tiks veikti īpaši jaunatnes pētījumi par Eiropas jauniešu attieksmi, dzīvesveidu un līdzdalības formām. Septītajā pētniecības pamatprogrammā jaunatnes izpēte varētu koncentrēties uz ietekmi, kāda ir jauniešu līdzdalībai pārstāvnieciskajā demokrātijā un brīvprātīgo darbībās; Komisija uzsāks publisku apspriešanu par pasākumiem, ko Eiropas Savienība varētu veikt sporta jomā saistībā ar sporta pedagoģiskajām un sociālajām vērtībām un jauniešu dzīvesveidu. Darbības, kas liek uzsvaru uz jaunatni citās politikas jomās ( Komisijai jāveicina jauniešu iesaistīšanās kampaņā „Par dažādību — pret diskrimināciju” no 2005. gada ( Komisijai 2006. gadā jāsāk Eiropas iniciatīva, kas veicinās jauniešu un bērnu labu veselību ( Komisijai 2005. gadā jāsāk sabiedriska apspriešana par sportu ar nolūku palielināt tā pedagoģisko un sociālo vērtību jauniešiem 5. Politikas atbalstīšana ar programmām Jauniešiem adresētie politikas pasākumi ir jāpavada programmām, kas atbalsta projektus, kuri mudina jauniešus kļūt par aktīviem, iesaistītiem pilsoņiem un kuru mērķis ir viņiem palīdzēt attīstīt viņu spējas. Tādi projekti izstrādājami vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī. Vairākas Eiropas programmas veicina tamlīdzīgus projektus (sk. 4. pielikumu): - Eiropas Sociālais fonds - Eiropas Reģionālās attīstības fonds - Lauku attīstības fondi - Jaunatne un Jaunatne rīcībā - Integrētā mūžizglītība - Pilsoņi Eiropai - Konkurences un jauninājumu pamatprogramma - Marijas Kirī programma - Eiropas zinātnes izglītības iniciatīva 6. Jauniešu iesaistīšana Baltajā grāmatā par jaunatni ir izklāstīta metode, kā apspriesties ar jaunatni nolūkā atbalstīt jauniešu un viņu organizāciju līdzdalību. Eiropadome uzsvēra, ka Paktam, lai tas izdotos, ir vajadzīga visu dalībnieku, vispirmām kārtām — jaunatnes organizāciju, kā arī reģionālo un vietējo pašvaldību un sociālo partneru iesaistīšanās. Ar jauniešiem un viņu organizācijām ir jāapspriežas par šās iniciatīvas pasākumu izstrādi valstu Lisabonas reformu programmās un par īstenošanas pārraudzību. Lai gan katrai dalībvalstij ir jānosaka, kā iesaistīt jaunatni, padoms jāprasa arī valstu jaunatnes padomēm. Komisijai ir arī nodoms sarīkot apspriešanos ar jauniešiem un ar Eiropas Jaunatnes forumu par jaunatnes politiku. Apspriešanas kulminācija būs jaunatnes Etats généraux , kas jāsarīko 2005. gadā. Tai gatavojoties, Komisija sarīkos plašu apspriešanos ar jaunatni internetā un aicinās dalībvalstis sarīkot valsts līmeņa debates. Komisija domā kā turpinājumu Etats généraux rīkot ikgadējas jauniešu un Komisijas locekļu tikšanās. Šāda tieša saruna ar jauniešiem nebūtu vis sociālā dialoga vietā, bet gan vērtīgs tā papildinājums. Tā būtu sasaistāma ar citām Komisijas apspriešanas iniciatīvām, kuru mērķis ir pilsoniskajā sabiedrībā veidot apziņu par piederību Lisabonas mērķu īstenošanas procesam. Apspriešanās ar jaunatni darbības ( Dalībvalstīm līdz 2005. gada rudenim jāapspriežas ar jaunatni par Pakta pasākumiem ( Komisijai 2005. gadā jārīko apspriešanās ar jauniešiem internetā ( Komisijai 2005. gadā jāsarīko jaunatnes Etats généraux un to turpinājumā ikgadējas tikšanās ar jauniešiem 7. Secinājumi Eiropas Jaunatnes pakta pieņemšana ir papildinājusi jaunatnes pilsoniskās aktivitātes attīstību ar AKM jaunatnes sfērā, neatstājot nerisinātas jaunatnes problēmas politikas jomās, kas atbalsta Lisabonas izaugsmes un darbavietu partnerību. Pirmo reizi Eiropas Savienība var izmantot patiesi integrētu politisko pieeju jaunatnei. Lai praksē īstenotu vienkāršošanas politikas pieeju, - valsts līmenī dalībvalstīm, apspriežoties ar jauniešiem, ir jāizstrādā Pakta pasākumi valsts Lisabonas reformu programmās; - Eiropas līmenī Komisija saskaņā ar gaidāmo Kopienas Lisabonas Programmu pieņems lēmumus šajā paziņojumā noteiktajās jomās; - Komisija uzskata, ka AKM prioritātes jaunatnes sfērā ir jāapstiprina un jānostiprina; - Komisija arī turpmāk iekļaus jaunatnes aspektu citās saistītās politikas jomās; - Komisija uzsver, cik svarīgas ir programmas finanšu plānu ietvaros, kas atvieglina jauniešu mūžizglītību, mobilitāti, uzņēmējdarbību un pilsoniskumu; - apspriešanās ar jaunatni un tās un jaunatnes organizāciju iesaistīšana ir būtiska visu šajā paziņojumā izklāstīto pasākumu īstenošanā. Komisija aicina Padomi atbalstīt šos secinājumus. Šo paziņojumu tā nosūtīs Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. PIELIKUMI Komisijas paziņojums Padomei par Eiropas politiku attiecībā uz jaunatni Komisijas paziņojums Padomei Jaunatnes problēmu risināšana Eiropā — Eiropas Jaunatnes pakta īstenošana un pilsoniskās aktivitātes veicināšana 1. pielikums Eiropas Jaunatnes pakts 2. pielikums Izvilkumi no Komisijas priekšlikuma par Integrētajām pamatnostādnēm 2005–2008, kas atspoguļo Eiropadomes darbības virzienus Eiropas Jaunatnes pakta sakarā 3. pielikums Kopīgie mērķi atklātās koordinācijas metodes ietvaros saistībā ar jaunatni 4. pielikums Ar jaunatnes politiku saistītās Kopienas programmas 1. PIELIKUMS Eiropas Jaunatnes pakts (Eiropadomes prezidentūras secinājumu 1. pielikums, Brisele, 2005. gada 22. un 23. marts (7619/05)) Uz Eiropas iedzīvotāju novecošanās fona Eiropadome saskata vajadzību jaunajiem eiropiešiem izmantot savā labā politikas un pasākumu kompleksu, kas veido pilnīgi integrētu Lisabonas stratēģijas daļu. Jaunatnes pakta mērķis ir uzlabot jauno eiropiešu izglītību, apmācību, mobilitāti, profesionālo integrāciju un sociālo iekļautību, vienlaikus saskaņojot darba un ģimenes dzīvi. Paktam jānodrošina iniciatīvu vispārējā saskanība šajās jomās un jābūt par sākumpunktu spēcīgai, nemitīgai mobilizācijai jauniešu interesēs. Tā panākumi atkarīgi no attiecīgo personu, pirmām un galvenām kārtām valstu, reģionu un vietējo jaunatnes organizāciju, kā arī Eiropas Jaunatnes foruma, reģionālo un vietējo pašvaldību un sociālo partneru iesaistes. Eiropadome aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis savu attiecīgo pilnvaru robežās, jo īpaši saskaņā ar Eiropas nodarbinātības stratēģiju un sociālās iekļautības stratēģiju, izmantot šādus darbības virzienus: Nodarbinātība, integrācija un sociālā stāvokļa uzlabošana - konkrēti novērot politiku, kas domāta ilgtspējīgai jauniešu iekļaušanai darba tirgū nodarbinātības savstarpējās mācību programmas kontekstā; - censties palielināt jauniešu nodarbinātību; - valsts sociālās iekļautības politikā par prioritāti uzskatīt visneaizsargātāko jauniešu, jo sevišķi nabadzīgo jauniešu, stāvokļa uzlabošanu un iniciatīvas, kas novērš skolu pamešanu; - aicināt darba devējus un uzņēmējus izrādīt sociālo atbildību jauniešu profesionālās integrācijas jomā; - mudināt jauniešus attīstīt uzņēmējdarbību un veicināt gados jaunu uzņēmēju darbības uzsākšanu. Izglītība, apmācība un mobilitāte - panākt, ka zināšanas atbilst zinātnes atziņās balstītas tautsaimniecības vajadzībām un tālab veicināt kopīga pamatprasmju kompleksa izstrādi; šajā sakarā koncentrēties pirmām kārtām uz problēmu ar jauniešiem, kas atstāj skolu sistēmu; - paplašināt studentu iespējas kādu studiju posmu mācīties citā dalībvalstī; - veicināt jauniešu mobilitāti, likvidējot šķēršļus praktikantiem, brīvprātīgajiem un darba ņēmējiem un viņu ģimenēm; zinātniekiem — pastiprinot uzsāktās iniciatīvas Marijas Kirī programmā; - attīstīt ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm aroda kvalifikācijas pārredzamības un salīdzināmības un blakusizglītības un neformālās izglītības atzīšanas jomā. Ģimenes dzīves un darba dzīves saskaņošana - sekmēt darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, sadalot atbildību partneru starpā, it sevišķi, izvēršot bērnu aprūpes tīklu un izstrādājot novatoriskas darba organizācijas formas; - apsvērt bērniem labvēlīgus politikas pasākumus, ņemot vērā Komisijas Zaļās grāmatas par demogrāfiskajām pārmaiņām apspriešanas rezultātus. 2. PIELIKUMS Izvilkumi no Komisijas priekšlikuma par Integrētajām pamatnostādnēm 2005–2008, kas atspoguļo Eiropadomes darbības virzienus Eiropas Jaunatnes pakta sakarā (No Komisijas Paziņojuma par Integrētajām pamatnostādnēm attiecībā uz izaugsmi un darbavietām(2005–2008), KOM(2005) 141, 12.04.2005.) Mikroekonomikas reformas Pamatnostādne — sekmēt uzņēmējdarbības kultūru un radīt vidi, kas atbalsta MVU - Dalībvalstīm jāpastiprina uzņēmējdarbības izglītība un apmācība Pamatnostādne — palielināt un uzlabot ieguldījumu pētniecībā un attīstībā - Dalībvalstīm ir tālāk jāattīsta pasākumu kopums, kas sekmē pētniecību un attīstību uzņēmējdarbībā, cita starpā nodrošinot pietiekamu kvalificētu pētnieku piedāvājumu, iesaistot vairāk studentu zinātnes, tehniskajās un inženierijas disciplīnās un uzlabojot karjeras attīstību un zinātnieku mobilitāti, kas sniedzas pāri valstu un nozaru robežām Nodarbinātības pamatnostādnes 1. Iesaistīt un noturēt nodarbinātībā vairāk cilvēku un modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas Pamatnostādne — Veicināt „dzīves cikla” pieeju darbam - Atjaunoti centieni veidot nodarbinātības ceļus jauniešiem - Samazināt jauniešu bezdarbu - Likvidēt dzimumu atšķirības nodarbinātībā, bezdarbā un atlīdzībā - Darba un privātās dzīves labāka saskaņošana - Bērnu aprūpes iestādījumu nodrošināšana Pamatnostādne — nodrošināt atvērtus darba tirgus darba meklētājiem un nelabvēlīgākā situācijā esošiem iedzīvotājiem - Agrīna vajadzību apzināšana - Palīdzība darba meklējumos, orientācija un apmācība personalizēto darbības plānu ietvaros. Sociālo pakalpojumu sagādāšana, kas vajadzīga, lai atbalstītu nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku iekļaušanos darba tirgū Pamatnostādne — uzlabot atbilstību darba tirgus vajadzībām , - modernizējot un nostiprinot darba tirgus struktūras, jo īpaši nodarbinātības dienestus, - uzlabojot nodarbinātības un mācību iespēju pārredzamību valstu un Eiropas līmenī, lai veicinātu mobilitāti visā Eiropā 2. Uzlabot darba ņēmēju un uzņēmumu piemērošanās spēju un darba tirgu elastību Pamatnostādne — nodrošināt tādu algu un citu darbaspēka izmaksu attīstību, kas veicina nodarbinātību - Pārskatīt to darbaspēku izmaksu struktūru un apjomu, kas nav darba algas, un to iespaidu uz nodarbinātību, sevišķi tiem, kas saņem zemu atlīdzību, un tiem, kas pirmoreiz ienāk darba tirgū 3. Palielināt ieguldījumu cilvēku kapitālā, nodrošinot labāku izglītību un prasmes Pamatnostādne — paplašināt un uzlabot ieguldījumus cilvēku kapitālā - Ievērojami samazināt to skolnieku skaitu, kuri agri pamet skolu - Paplašināt piekļuvi sākotnējai profesionālajai, vidējai un augstākajai izglītībai, ieskaitot mācekļa darbu un apmācību uzņēmējdarbībā Pamatnostādne — pielāgot izglītības un apmācības sistēmas jaunajām prasībām pēc zināšanām - Labāk apzināt profesijas vajadzības un galvenās prasmes un paredzēt nākotnē vajadzīgās prasmes - Paplašināt izglītības un apmācības līdzekļu piedāvājumu - Izstrādāt satvarus, kas atbalsta kvalifikācijas pārredzamību, tās faktisku atzīšanu un blakusizglītības un neformālās izglītības novērtēšanu - Nodrošināt izglītības un apmācības sistēmu pievilcību, atklātumu un augstus kvalitātes standartus 3. PIELIKUMS 14 JAUNATNES IESAISTĪŠANAS MĒRĶI (No Padomes 25.11.2003. un 15.11.2004. rezolūcijām) Līdzdalība[20] Lai attīstītu jauniešu līdzdalību, ieviešot un atbalstot pasākumus, kas tos mudina aktīvi īstenot savu pilsonību, un palielinot viņu aktīvu līdzdalību demokrātijas dzīvē: 1. Palielināt jauniešu līdzdalību savas kopienas pilsoniskajā dzīvē 2. Pastiprināt jauniešu līdzdalību pārstāvnieciskās demokrātijas sistēmā 3. Lielāks atbalsts dažādām līdzdalības mācību formām Informācija[21] Attīstīt informāciju jauniešiem, uzlabojot jauniešu piekļūšanu informācijai, lai palielinātu viņu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un sekmētu viņu aktīvu, atbildīgu pilsoņu potenciāla realizēšanos: 4. Uzlabot jauniešu piekļūšanu informācijas pakalpojumiem 5. Palielināt kvalitatīvas informācijas piegādi 6. Palielināt jauniešu līdzdalību jaunatnes informēšanā, piemēram, informācijas sagatavošanā un izplatīšanā Jauniešu brīvprātīgo darbības[22] Ar nolūku pastiprināt jaunatnes pilsonisko aktivitāti un solidaritāti, visos līmeņos ir jāattīsta, jāatvieglina, jāveicina un jāatzīst brīvprātīgo darbības: 7. Mudināt uz jauniešu brīvprātīgo darbību attīstību ar mērķi pastiprināt esošo iespēju apzināšanos, paplašināt to apmērus un uzlabot to kvalitāti 8. Atvieglināt jauniešiem brīvprātīgo darbību veikšanu, likvidējot esošos šķēršļus 9. Veicināt brīvprātīgo darbības ar nolūku pastiprināt jauniešu solidaritāti un iesaistīšanos atbildīgu pilsoņu rangā 10. Atzīt jaunatnes brīvprātīgo darbības ar nolūku apstiprināt viņu šādi iegūto personisko prasmju vērtību un viņu iesaisti sabiedrības labā, un lomu, kāda var būt brīvprātīgo darbībām, atvieglinot pāreju no izglītības darbā un lielajā dzīvē Labāka jaunatnes izprašana un zināšanas par to[23] Lai veidojamā politika būtu laicīga, iedarbīga un ilgtspējīga, ir svarīgi veicināt saskaņotas, piemērotas un kvalitatīvas zināšanu jomas veidošanu Eiropas jaunatnes sfērā un paredzēt nākotnes vajadzības, izmantojot apmaiņas, dialogu un tīklus: 11. Apzināt — arī vietējā un reģionālā līmenī — esošās zināšanas jaunatnes sfēras prioritārajās jomās, proti, līdzdalību, informēšanu un brīvprātīgo darbības, un īstenot pasākumus, kas tās papildina, atjaunina un atvieglina piekļūšanu tām 12. Otrajā posmā apzināt — arī vietējā un reģionālā līmenī — esošās zināšanas jaunatnes sfēras tālākajās prioritārajās jomās, kā autonomija, blakusizglītība, cīņa pret diskrimināciju, izglītība un apmācība, nodarbinātība, uzņēmējdarbība, jaunrade, pāreja no izglītības uz nodarbinātību, sociālā iekļautība un veselība, un īstenot pasākumus, kas tās papildina, atjaunina un atvieglina zināšanas par tām 13. Nodrošināt zināšanu kvalitāti, salīdzināmību un piemērotību jaunatnes sfērā, izmantojot piemērotas metodes un līdzekļus 14. Atvieglināt un veicināt apmaiņas, dialogus un tīklus, kas nodrošina zināšanu redzamību jaunatnes sfērā un paredz nākotnes vajadzības. 4. PIELIKUMS KOPIENAS PROGRAMMAS, KAS ATTIECAS UZ JAUNATNES POLITIKU - Eiropas Sociālais fonds atbalsta jaunatnei adresētus projektus nodarbinātības, apmācības un sociālās iekļautības jomās. - Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētās Kopienas programmas aptver attīstības sfēras, kurās var tikt atbalstīti jaunatnei domāti projekti, piemēram, izglītība un apmācība, augstskolu pētniecība, uzņēmējdarbība, veselības aizsardzība, kultūra, pilsētu atjaunošana. - Saskaņā ar Lauku attīstības regulu (EK) Nr. 1257/1999 jaunie lauksaimnieki var gūt labumu no vairākiem pasākumiem: atbalsts sākotnējai uzņēmuma izveidei, paaugstinātas atbalsta likmes turpmākiem ieguldījumiem viņu lauku saimniecībās un nepieciešamo prasmju un pieredzes apguve apmācības pasākumā. Šie instrumenti ir iekļauti arī Padomes regulas par lauku attīstību nākamajam plānošanas periodam priekšlikumā KOM (2004) 490 galīgais. - Jaunatnes programma un programma „Jaunatne rīcībā” stiprinās gan Paktu, it sevišķi mobilitātes, blakusizglītības un jaunatnes uzņēmējdarbības ziņā, gan jauniešu pilsonisko aktivitāti. - Integrētās mūžizglītības programmā ir izvirzīti jauni, pretenciozi mērķi dalībai Eiropas izglītības un apmācības programmās (Comenius, Erasmus, Leonardo da Vinci), un līdz ar to tā ir viens no Pakta īstenošanas galvenajiem līdzekļiem. - Programma „Pilsoņi Eiropā” dos pilsoņiem, ieskaitot jauniešus, iespēju savstarpēji mijiedarboties un izbaudīt kultūras daudzveidību, veidojot Eiropas identitāti un uzlabojot savstarpējo saprašanos. - Konkurences un jauninājumu pamatprogramma sekmēs jaunatnes uzņēmējdarbību. - Marijas Kirī programma un tās pamatā esošā integrētā politika, kuras uzdevums ir padarīt Eiropu pievilcīgāku pētniekiem, atbalsta pētnieku apmācības, mobilitātes un karjeras attīstības iniciatīvas, ieskaitot viņu karjeras agrīnos posmus, un mudina jauniešos interesi par zinātni un tehnoloģiju, kā arī par pētnieka karjeru. - Eiropas zinātnes izglītības iniciatīva tiecas stimulēt jauniešu interesi par zinātni pamatskolā un vidusskolā, palīdzot skolotājiem piekļūt paraugpraksei, demonstrējumiem un mācību objektiem un tos izmantot. - Komisija atbalsta darbības, kuru konkrētais mērķis ir aptvert nelabvēlīgas grupas, ieskaitot jauniešus invalīdus, dažādas etniskās grupas, jaunas sievietes un jauniešus no nelabvēlīgiem vai nomaļiem un attāliem reģioniem. - Pārskatītajā Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā uzmanība tiks veltīta izglītībai ilgtspējīgas attīstības vajadzībām. [1] Eiropadomes prezidentūras secinājumu 1. pielikums, Brisele, 22.–23.03.2005. (7619/05) [2] KOM(2001) 681. [3] OV C168, 13.07.2002. [4] KOM(2005) 94. [5] EUROSTAT iedzīvotāju skaita prognozes pēc 2004. gada datiem, atsauces variants. [6] KOM(2005) 33. [7] KOM(2005) 94. [8] Turpat. [9] KOM(2005) 12. [10] KOM(2005) 141. [11] 27.11.2004. Direktīva 2000/78/EK, OV L303, 02.12.2000. [12] KOM(2005) 33. [13] Padomes 28.05.2004. rezolūcija 9601/04. [14] Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (EAK), CEEP un UNICE/UEAPME 2005. gada 22. marta ieguldījums. [15] KOM(2004) 21. [16] OV L 215, 9.08.2001. [17] OV C 295, 5.12.2003. Padomes 15.11.2004. rezolūcijas 13996/04 un 13997/04. [18] KOM(2004) 694. [19] Visas Eiropas piecgadu informācijas kampaņa, kuru atbalsta Komisijas diskriminācijas apkarošanas rīcības programma. www.stop-discrimination.info . [20] Padomes 25.11.2003. Rezolūcija par kopīgiem jaunatnes līdzdalības un informēšanas mērķiem (OV C 295, 05.12.2003). [21] Turpat. [22] Padomes 15.11.2004. Rezolūcija par kopīgajiem mērķiem jaunatnes brīvprātīgajām darbībām (13996/04 JEUN 89). [23] Padomes 15.11.2004 Rezolūcija par kopīgiem mērķiem labākai jaunatnes izprašanai un zināšanām par to (13997/04 JEUN 90).