Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMES LĒMUMAM, iedibinot Kopienas nodarbinātības un sociālās vienotības programmu - PROGRESS {SEC(2004) 936}

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA MEMORANDS

1. Konteksts

Lisabonas Eiropas Padome piekrita Savienības stratēģiskajam mērķim par konkurētspējīgas un dinamiskas uz zināsanām balstītas ekonomikas izveidi, kas ir spējīga uz ilgspējīgu ekonomisko izaugsmi ar vairāk un labākām darba vietām un lielāku sociālo kohēziju. Līdz ar dinamiskas virzības izaicinājumiem attiecībā pret straujajām izmaiņām starptautiskajos konkurences nosacījumos, Sociālās politikas darba kārtība (SPD) ir Savienības karte nodarbinātības un sociālajā sfērā kā vispārējās Lisabonas stratēģijas daļa.

Savā paziņojumā "Veidojot mūsu kopējo nākotni - 2007.- 2013. gada paplasinātās Savienības politikas izaicinājumi un budzeta līdzekļi" [1] Komisija norādīja uz SPD īstenosanu kā nozīmīgu rīku, kas veicinātu jaunu finansiālo perspektīvu nodarbinātības mērķa un izaugsmes konkurētspējai. Tas pats ziņojums pieprasīja turpmāko Sociālās politikas darba kārtības stiprināsanu, lai stātos pretī jauniem izaicinājumiem, kas ir kopīgi visām dalībvalstīm, un spētu mainīties paplasināsanās, globalizācijas un demogrāfiskās novecosanās kontekstā.

[1] COM (2004) 101 galīgā red.

Lai sasniegtu Lisabonas mērķus, SPD paļaujas uz instrumentu apvienojumu, īpasi likumdosanu, atvērto koordinācijas metodi (AKM), Eiropas sociālo dialogu, kā arī Eiropas sociālo fondu un citu finansu rīku kopu, kurus tiesi vada Komisija. Esosais skaidrojosais memorands attiecas tikai uz vēlāk minētajiem finansu rīkiem un atspoguļo centienus, kas ir veikti to racionalizēsanai.

2. Darbības izlīdzināsana

Komisija ir uzsvērusi juridisko dokumentu pārskatīsanas nozīmīgumu turpmākajām finansu perspektīvām, lai izveidotu nozīmīgu virzību uz lielāku vienkārsību. Nopietna uzmanība tika pievērsta visiem atsķirīgajiem atzinumiem.

Viena pieeja būtu apturēt pasreizējos finansu instrumentus. Tomēr augstais bezdarba līmenis un sociālā aizsardzība, uzlabotie darba apstākļi, nediskriminācija, dzimumu līdztiesība, strādnieku brīvā plūsma un sociālais dialogs ir Eiropas Savienības līgumā formulētie striktie mērķi, bez kuriem Lisabonas politikas mērķi nekļūtu par realitāti.

Iekams dalībvalstu pārziņā ir sīs jomas, vienkārsie finansu līdzekļi nākotnē paliks nepieciesami to atbalstam sādu iemeslu dēļ:

* Finansu līdzekļi paliek nepieciesami, lai nodrosinātu saskaņotu esoso Eiropas Savienības likumu kopuma īstenosanu un lai uzlabotu tās situācijas pārzināsanu un izpratni, kas valda dalībvalstīs, un lai atbalstītu tiesību, darba ņēmēju pārvietosanās brīvības, nediskriminācijas un dzimuma līdztiesības veicināsanu.

* Kopienas finansējums AKM nodarbinātības un sociālajā jomā īstenosanas atbalstam turpina darboties kā katalizators, dalībvalstīm veicinot noteiktību un reformu īstenosanu to darba tirgū un sociālajā politikā, un izraisa politikas attīstību ar vienkārsiem finansu līdzekļiem.

* Piemēroti finansu resursi ir nepieciesami, lai ļautu Komisijai pilnīgi izmantot savu autonomajā līgumā balstīto sociālā dialoga veicināsanas spēju ES līmenī saskaņā ar 138. pantu. Partnerībai izmaiņām būs nozīmīga loma, sniedzot atbalstosus resursus jaunu izmaiņu un ekonomiskās pārveidosanas ziņā.

Investējot resursus ar so triju kanālu palīdzību, Savienība aktīvi veicina Lisabonas konkurētspējas, labāku un vairāk darba vietu un lielākas sociālās kohēzijas mērķus.

3. Instrumenta izvēle

Lai efektīvi vienkārsotu un racionalizētu esoso situāciju, iekams ņem vērā dazādus lēmumu izveides procesus, ir ierosināts strukturēt nodarbinātības un sociālās politikas darbības divās galvenajās jomās un ikviena no tām ir saistīta ar vienu budzeta līniju, un ikviena ir balstīta uz saviem pasas lēmumu veidosanas procesiem.

1. Pirmā ir integrētā Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma (PROGRESS), kas pārklāj periodu no 2007. gada līdz 2013. gadam. Tā ir pieņemta pievienotā Parlamenta un Padomes lēmuma veidā. Šī programma iekļauj četras specifiskas Kopienas darbības programmas, kas pasreiz atbalsta sociālās politikas darba kārtības īstenosanu, kā arī budzeta līniju kopumā īstenosanu saistībā ar darba apstākļiem. Tās finansu asignējums ir 628,8 miljonu eiro visa perioda laikā.

2. Otrā, kuras nosaukums ir ,Ilgspējīgs sociālais dialogs, darba ņēmēju pārvietosanās brīvība un izpēte un īpasie ziņojumi sociālajā jomā", ir saistīta ar atsevisķiem ziņojumiem, jo te nav nepieciesams lēmums ar likuma varu. Šīs darbības joma sedz izdevumus, kas ir balstīti uz esosajām regulām un autonomām pilnvarām, kuras Komisijai piesķīra līgums, kā tas ir ratificēts finansu regulas 49.2.c rakstā un īstenosanas likumu 33.1. rakstā. Otrajai budzeta līnijai ir 479,9 miljoni eiro laika posmā no 2007. gada līdz 2013. gadam.

Tā ir galvenokārt saistīta ar finansu atbalstu sociālā dialoga veicināsanai Eiropas līmenī. Sociālo partneru iesaistīsana likumdosanas procesā ir obligāta saskaņā ar līguma 138/139. pantu un tiem ir būtiska loma patiesās Eiropas valdības rasanās procesā. Komisija tāpēc turpina iedrosināt un atbalstīt partnerību un sociālo dialogu gan starpnozaru, gan nozaru līmenī. Uz beigām tā finansē darbības, kas ir saistītas ar pārrunām, informāciju, apmācībām un dalībnieku jaudas izveidi un rezultātu veicināsanai un izplatīsanai visos līmeņos.

Tā līdzvērtīgi finansiāli atbalsta darbības attiecībā uz sociālo analīzi un darba ņēmēju brīvo kustību, jo īpasi Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), kā tas nodrosināts 1612/68 padomes regulas 2. daļā [2].

[2] EURES ir sadarbības tīkls starp dalībvalstu nodarbinātības dienestiem, to partneriem un Komisiju, lai apmainītos ar informāciju attiecībā uz brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem, valsts un darba tirgus tendencēm un dzīves un darba nosacījumiem.

Nākamie 266,4 miljoni eiro ir paredzēti divu nodarbinātības un sociālās jomas aģentūru [3] finansēsanai no 2007. līdz 2013. gadam.

[3] Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabosanas fonds (Dublina) un Eiropas Veselības un drosības darba vietā aģentūra (Bilbao). Eiropas rasisma un ksenofobijas novērosanas centrs (Vīne) nav iekļauts, jo tā kā tas ir aizstāts ar Pamattiesību aģentūru, kas ir paredzēta saskaņā ar budzeta 3. virsrakstu.

Galu galā atspoguļojot Lisabonas darba kārtības līdztiesības mērķus un uz politiskā līguma pamata, par ko vienojās Padomē, Eiropas Padome sniedza savu atbalstu Eiropas Dzimumu institūta izveidē un aicināja Komisiju izvirzīt īpasu priekslikumu. Komisija plāno pieņemts saistītu priekslikumu līdz gada beigām un grasās piesķirt 52,7 miljonus eiro, lai to segtu no 2007. līdz 2013. gadam. Institūta izveide budzeta ziņā ir neitrāla, jo sī summa ir atvilkta no PROGRESS programmas. Primārais institūta mērķis ir apgādāt Kopienu un tās dalībvalstis ar objektīvu, drosu un salīdzināmu informāciju un datiem par dzimuma līdztiesību, lai iedibinātu pasākumus sajā jomā. Tas arī darbosies kā katalizators informācijas attīstībā, analīzē un izplatībā, lai uzlabotu dzimuma līdztiesību Eiropā. Tā kompetenču precīzs mērķis tiks rūpīgi definēts jau ieprieks minētajā priekslikumā, lai izvairītos no jebkāda veida pārklāsanās ar citiem institūtiem vai aģentūrām.

Lai izvairītos no pārklāsanās starp starpniecību, kuru pārklāj ierosinātās programmas, tiks izveidota kooperatīva apmaiņa un sinerģijas mehānismi.

4. Jaunizveidotās Kopienas rogrammas mērķi

Kā jau ieprieks tika minēts, tikai daļa paredzēto izmaksu 2007. līdz 2013. gadam ir balstīta uz starpposmu likumdosanas lēmumu. Tas ir pievienotā Padomes un Parlamenta lēmuma mērķis, kas izveido jaunu Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu (PROGRESS).

Vispārīgais mērķis ir pastiprināt Komisijas iniciatīvas lomu, ierosinot ES stratēģijas, īstenot ES mērķus un to interpretācijas nacionālajās politikās, ES likumdosanas iestrādāsana un īstenosana koherentā veidā caur Eiropu, sadarbības un koordinācijas mehānismu starp dalībvalstīm veicināsana un sadarbība ar organizācijām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību.

Galvenie programmas mērķi tiks noteikti virzībā uz vispārējo mērķi:

(1) Zināsanu par to situāciju un situācijas izpratnes uzlabosanu, kas dominē dalībvalstīs (un citās valstīs, kas piedalās) ar analīzes, izvērtēsanas un ciesas politiku novērosanas palīdzību.

(2) Statistisko rīku attīstības un metozu, un kopējos rādītāju programmas pārklātās jomās atbalstīsana.

(3) ES likumdosanas un politikas mērķu dalībvalstīs novērosanas un īstenosanas atbalsts un to ieguldījuma novērtēsanas atbalsts.

(4) Tīklojuma, abpusējās apmācības un pozitīvas pieredzes noteiksanas un izplatīsanas ES līmenī veicināsana.

(5) Ieinteresēto pusu un plasas sabiedrības informētības veicināsana par ES politiku saskaņā ar katru no 5. nodaļām.

(6) Galveno ES tīklojumu jaudas sekmēsana, lai veicinātu un atbalstītu ES politikas.

Katrai nozarei noteiktie mērķi ir galu galā pārvērsti par darbības mērķiem, kas atbilst atbalsta veidiem (analītiskās un kopējās apmācības, informētības un izplatības darbības, atbalsts galvenajiem dalībniekiem) un ir vērsti uz katru politikas jomu. Darba mērķu dēļ ir jāīsteno Komisijas līmenī finansētās darbības, kas ir vērstas uz īpasiem dalībniekiem, kam ir jādarbojas sajā kontekstā.

5. Saskaņā ar programmu paredzētās nozares

Programma ir sadalīti piecās nozarēs, kas atbilst piecām galvenajām darbības jomām.

(1) Nodarbinātība

(2) Sociālā aizsardzība un iekļausana

(3) Darba apstākļi

(4) Nediskriminācija un diversitāte

(5) Dzimumu līdztiesība

1. nodaļa atbalsta Eiropas Nodarbinātības stratēģijas īstenosanu, kā tas ir atrunāts EK līguma nodarbinātības virsrakstā (125. līdz 130. pants).

2. nodaļa atbalsta atklātās koordinācijas metodes īstenosanu sociālās aizsardzības un iekļausanas jomā saskaņā ar 137. pantu, kas ir grozīts ar Nicas līgumu, kurs liek Kopienai "atbalstīt un papildināt dalībvalstu darbību" to mērķu jomā, kas ir saistīti ar sociālo aizsardzību un jo īpasi "apkaro sociālo atstumtību" un "sociālās aizsardzības sistēmu modernizāciju".

3. nodaļa atbalsta darba vides un apstākļu uzlabosanu, tai skaitā veselību un drosību darba vietā, kā tas ir paredzēts līgumā un tā 137. panta 1. punkta a) un b) apakspunktā.

4. nodaļa atbalsta efektīvu nediskriminācijas principu īstenosanu uz rasiskās un etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, nespējas, vecuma vai seksuālās orientācijas pamata, kā tas ir paredzēts līguma 13. pantā. Turklāt tas veicina nediskriminācijas galvenos virzienus ES politikā un diversitātes pozitīvos aspektus.

5. nodaļa no vienas puses atbalsta efektīvu dzimumu līdztiesības principu īstenosanu, bet no otras puses labāku dzimumu galvenos virzienos ES politikā, kā tas ir paredzēts līguma 2. 3 2,13 un 141. pantā.

6. Konsultācijas no ārpuses

Šī plānotā nodarbinātības un sociālās politikas programmu un budzeta struktūras racionalizācija ir galveno ieinteresēto pusu tieso interesu lokā. Ir organizētas konsultācijas ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

7. Ieprieksējā izvērtēsana

Ieprieksējās programmas izvērtēsana ir pievienota sim Parlamenta un Padomes lēmuma ierosinājumam. To ir ieksēji īstenojusi DG EMPL izvērtēsanas vienība sadarbībā ar visām vienībām, kas ir bijusas iesaistītas programmas noteiksanas procesā.

Izvērtēsanas rezultāti pieejami uzrāda dazādu darbību esamību, kas ir atbalstītas, lai sasniegtu Sociālās politikas darba kārtībā noteiktos mērķus. Ir izvērtētas dazas inovatīvas pieejas. Izvērtēsanas rezultāti ir jau publicēti ieprieksējās izvērtēsanas 1. pielikumā.

8. Vienkārsosana

Ierosinātā pieeja sekmē vienkārsosanas instrumentu galveno mērķi gan likumīgajā, gan vadības ziņā, kā arī budzeta struktūras pilnveidosanas galveno mērķi. Tas arī palielina saistību un saskaņu, kā arī izvairās no instrumentu dublēsanās. Iekams papildu cilvēku resursi ir nepieciesami, lai tiktu galā ar nākotnes paplasināsanos, labāku cilvēku resursu izvietosanu sasniedz ar pārtrauktām mazāka budzeta līnijām (kas ir cilvēka resursu patērēta) un esoso programma pārgrupēsanu vienā, saskaņotā un modernizētā programmā. Tā rezultātā ir vairāk proporcionalitātes starp izdevumu budzeta apjomu un to vadosajām administratīvajām izmaksām.

Ierosinātā pieeja arī atbalsojas budzeta līniju skaita samazinājumā no 28 uz 2 (neiekļaujot aģentūras), kuras tiesi vada Komisija nodarbinātības un sociālās nozares jomā. Atsevisķs lēmums aizvieto daudz un dazādus lēmumus, kas jau ir vietā. Tas ārkārtīgi vienkārsotu lēmumu pieņemsanas procesu. Lai turpmāk ievērojami samazinātu budzeta līniju skaitu, ir arī jāpanāk racionalizācija, samazinot un harmonizējot pasreizējo četru Kopienas darbības programmu apmēru. Programmas īstenosanā Komisijai palīdzēs viena Programmas Komiteja, nevis četras.

Ierosinātā racionalizācija arī dos labumu gala lietotājam, jo tā palielinās so instrumentu redzamību, skaidrību un saskaņotību. Iespējamie beneficiāri domā, ka vieglāk ir pieteikties finansējumam saskaņā ar dazādām jaunās programmas nodaļām, pateicoties standartizētai pieejai un saskaņotiem īstenosanas nosacījumiem. Tā kā viens projekts varētu strādāt vairāk nekā vienas programmas nodaļas mērķu labā, tas gala lietotāju nodrosina ar ,vienu pieturas vietu".

9. Detalizēta panta izskaidrosana

Lēmumā ir 20 pantu.

1. pants iedibina programmu PROGRESS.

2. pants definē tās galveno mērķis, kopējs ar 5. nodaļu.

3. pants uzrāda vispārējo programmas struktūru, kas ir sadalīta 5 nozarēs un katra no tām atbilst 5 galvenajām darbības nozarēm.

4. līdz 8. pants uzrāda katrai programmas nodaļai darbības mērķu sarakstu.

9. pants nosaka dazādo darbību veidus, kas ir paredzēti saskaņā ar programmu, lai sasniegtu 2. ,4. un 8. pantā noteiktos mērķus.

10. pants uzskaita iespējamos programmas dalībniekus.

11. pants nosaka dazādās atbalsta pieteikumu metodes, kuras 10. pantā minētajiem dalībniekiem būtu jāizmanto.

12. pants iestata programmas īstenosanas nosacījumus un jo īpasi Komitejas lomu attiecībā uz 13. pantu.

13. pants paredz, ka Komisiju programmas īstenosanai atbalstīs vadības/konsultatīvā Komiteja.

14. pants paredz 13. pantā minētās Komitejas sadarbību ar citām saistītām komitejām, vai nu lai novērotu citas programmas, vai lai saistītu ar sadarbības mehānismiem atklātās koordinācijas metodē.

15. pants pauz nepieciesamību koordinēt un nodrosināt to darbību komplementaritāti, kas ir finansētas saskaņā ar so programmu, ar citām ES darbībām ne tikai nodarbinātības un sociālajā jomā, bet arī jomās, kurām varētu būt kopīgi mērķi (izglītība, kultūra, justīcija un valsts iekslietas...).

16. pants pieļauj ne ES dalībvalstu dalību sajā programmā, proti, EEZ/EBTA valstis, kandidātvalstis, kas ir asociētas ar ES, kā arī Rietumbalkānu valstis, kas ir iekļautas stabilizācijas un asociācijas procesā.

17. pants nosaka vispārējo finansu apjomu 7 gadu programmas periodam. Tas arī paredz minimālo procentu, kas ir asignējams dazādām programmas nodaļām.

18. pants nosaka vērā ņemamos nosacījumos, lai nodrosinātu Kopienas finansu interesu aizsardzību programmas īstenosanas laikā.

19. pants paredz mehānismu novērosanu un izvērtēsanu, kura ir jārada, lai nodrosinātu gludu un efektīvu programmas īstenosanu.

20. pants nosaka nosacījumu, saskaņā ar kuru lēmums stājas spēkā.

2004/0158 (COD)

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMES LĒMUMAM, iedibinot Kopienas nodarbinātības un sociālās vienotības programmu - PROGRESS

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināsanas līgumu un jo īpasi 13. panta 2. punktu, 129. pantu un 137. panta 2. punkta a)apakspunktu,

ņemot vērā Komisijas priekslikumu [4],

[4] OV C , , p. .

ņemot vērā Ekonomikas un Eiropas sociālo lietu komitejas atzinumu [5],

[5] OV C , , p. .

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [6],

[6] OV C , , p. .

Tā kā:

(1) 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropas Padome iekļāva, kā nozīmīgu vispārējā Savienības stratēģijā, nodarbinātības un sociālās iekļausanas veicināsanu, lai sasniegtu savu nākamās desmitgades stratēģisko mērķi - kļūt par konkurētspējīgākajai un dinamiskākajai uz zināsanām balstītajai ekonomikai, kas ir spējīga uz ilgspējīgu ekonomisko izaugsmi ar vairāk un labākām darba vietām un lielā sociālo kohēziju. Tā Eiropas Savienībai ir noteikusi ambiciozus mērķus un uzdevumus, lai atgūtu nosacījumus pilnīgai nodarbinātībai, uzlabotu kvalitāti un produktivitāti darba vietā, veicinātu sociālo kohēziju un ietverosu darba tirgu.

(2) Saskaņā ar Komisijas noteikto ieceri, lai konsolidētu un racionalizētu ES nodrosinājuma instrumentus, sim lēmuma ir jāiedibina viena modernizēta programma, kas nodrosina to darbību attīstību un turpināsanos, kas ir aizsāktas uz 2000. gada 27. novembra 2000/750/EC Padomes lēmuma pamata, kas iedibina Kopienas darbības programmu, lai apkarotu diskrimināciju (2001. līdz 2006. gads) [7], 2000. gada 20. decembra 2001/51/EK Padomes lēmuma, kas iedibina Programmu attiecībā uz Kopienas stratēģijas par dzimuma līdztiesību, [8] pamata un 2001. gada 7. decembra 50/2002/EK Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma, kas iedibina Kopienas darbības programmu, lai iedrosinātu sadarbību starp dalībvalstīm sociālās atstumtības izskausanā [9], pamata, un 2002. gada 10. jūnija 1145/2002/EK lēmuma par Kopienas stimulējosiem pasākumiem nodarbinātības jomā [10] pamata, kā arī uz to darbību pamata, kas ir īstenotas Kopienas līmenī attiecībā uz darba apstākļiem.

[7] OV L 303, 2.12.2000., 23. lpp.

[8] OV L 17, 19.11.2001., 22. lpp.

[9] OV L 10, 12.1.2002., 1. lpp.

[10] OV L 170, 29.6.2002., 1. lpp.

(3) 1997. gadā Luksemburgā Ārkārtas Eiropas Nodarbinātības Padome aizsāka Eiropas Nodarbinātības stratēģiju, aptverot dalībvalstu nodarbinātības politiku koordināciju uz kopēji pieņemto nodarbinātības vadlīniju un ieteikumu pamata. Tagad Eiropas Nodarbinātības stratēģijai ir vadosā loma Lisabonas stratēģijas nodarbinātības un darba tirgu mērķu īstenosanā.

(4) Lisabonas Eiropas Padome nolēma, ka cilvēku skaits, kas Savienībā dzīvo zem nabadzības slieksņa un ir sociāli atstumti, nav pieņemams un tāpēc uzskatīja par nepieciesamu veikt pasākumus un uzstādīt piemērotus mērķus, lai izdarītu noteiktu ieguldījumu nabadzības izskausanā. Par sādiem mērķiem vienojās 2000. gada 7., 8. un 9. decembra Nicas Eiropas Padome. Tā turpmāk piekrita, ka politikai sociālās atstumtības apkarosanai ir jābūt balstītai uz atklāto koordinācijas metodi, apvienojot nacionālos darbības plānus un Komisijas sadarbības iniciatīvu.

(5) Demogrāfiskās pārmaiņas uzrāda galveno ilgtermiņa izaicinājumu sociālās aizsardzības sistēmas spējai dot piemērotas pensijas un veselības, un ilgtermiņa aprūpi, kā arī tai ir jāveicina politika, kas var panākt gan piemērotu sociālo aizsardzību, gan finansiālo ilgspējīgumu. Šīs līdzsvars ir sasniegts saskaņā ar atklāto koordinācijas metodi.

(6) Nodrosinot minimālos standartus un darba apstākļu pastāvīgu uzlabosanu ES, tas veido centrālo Eiropas sociālās politikas iezīmi un atbilst nozīmīgam vispārējam Eiropas Savienības mērķim. Kopienai ir nozīmīga loma dalībvalstu aktivitāsu atbalstā un papildinājumā strādnieku veselības un drosības, darba apstākļu, strādnieku aizsardzības jomā, kur to darba līgums ir ierobezots, strādnieku informēsanas un konsultēsana, strādnieku un darba devēju interesu pārstāvēsanas un kolektīvās aizsardzības jomā.

(7) Nediskriminācija ir Eiropas Savienības pamatprincips. Eiropas Savienības pamattiesību hartas 21. pants aizliedz diskrimināciju dazādības dēļ. Diskriminācijas dazādo formu īpasās iezīmes ir piemērojamas. Tāpēc invalīdu konkrētās vajadzības ir jāņem vērā aktivitāsu un rezultātu pieejamības ziņā.

(8) Uz Eiropas Kopienas dibināsanas līguma 13. panta pamata Padome ir pieņēmusi 2000. gada 29. jūnija 2000/43 direktīvu, kas īsteno vienādas attieksmes principu starp personām, neskatoties uz rases vai etnisko izcelsmi [11] un kas aizliedz diskrimināciju, kura ir balstīta uz rases vai etniskās izcelsmes pamata inter alia nodarbinātībā, apmācībās, izglītībā, preču un pakalpojumu ziņā un sociālajā aizsardzībā; un 2000. gada 27. novembra 2000/78 direktīvu, kas iedibina vispārējo satvaru vienādai attieksmei nodarbinātības un nodarbosanās jomā [12], kas aizliedz diskrimināciju nodarbinātības un nodarbosanās jomā reliģijas vai ticības, nespējas, vecuma un seksuālās orientācijas dēļ.

[11] OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

[12] OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.

(9) Vienāda attieksme pret sievietēm un vīriesiem ir Kopienas likumu un direktīvu, un citu pieņemtu uz sī principa pieņemtu aktu pamatprincips, kas spēlē nozīmīgu lomu sieviesu situācijas uzlabosanā. Darbības pieredze Kopienas līmenī ir uzrādījusi, ka, veicinot dzimumu līdztiesību ES politikā un apkarojot diskrimināciju praksē, pieprasa instrumentu, kas iekļauj likumdosana, finansējuma rīkus un galveno virzienu, kas ir veidoti savstarpējai pastiprināsanai, apvienosanu. Saskaņā ar dzimuma galveno virzienu principu līdzvērtībai starp sievietēm un vīriesiem ir jābūt integrētai visās programmas nodaļās.

(10) Kops ierosinātās darbības mērķus dalībvalstis nevar sasniegt pietiekamā apmērā, jo ir nepieciesama informācijas apmaiņa ES līmenī un pozitīvās pieredzes ieviesana Kopienas mērogā, kā arī Kopienas darbību un pasākumu daudzpusējā apjoma dēļ, mērķi var būt labāk sasniegti Kopienas līmenī un Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar funkciju decentralizācijas principu, kas ir izklāstīts līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas ir izklāstīts sajā pantā, sis lēmums nepaliek ārpus tā, kas ir nepieciesams so mērķu sasniegsanai.

(11) Šīs lēmums iedibina finansiālu satvaru visas programmas norises laikā, kas ir galvenais budzeta lēmējinstitūcijas atsauces punkts 1999. gada 6. maija starpinstitucionālā līguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budzeta disciplīnu un budzeta procedūru [13] uzlabosanu 33. punkta ietvaros.

[13] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

(12) Šī lēmuma īstenosanai nepieciesamie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes lēmumu 1999/468/EEK izstrādātajām procedūrām Komisijai [14] piesķirto īstenojoso spēku pārbaudei.

[14] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

IR NOLĒMUŠI ŠO

1. pants

Programmas iedibināsana

Lēmums iedibina Kopienas Nodarbinātības un Sociālās solidaritātes programmu, proti, PROGRESS, lai finansiāli atbalstītu Eiropas Savienības mērķu īstenosanu nodarbinātības un sociālo lietu jomā un tādējādi veicināt Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegsanu sajās jomās. Tā būs no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 13. decembrim.

2. pants

Vispārējie programmas mērķi

Esosā programma saskaņā ar zemāk redzamajiem vispārējiem mērķiem:

(1) sanu par situāciju un situācijas izpratnes uzlabosana, kas dominē dalībvalstīs (un citās valstīs, kas piedalās) ar analīzes, izvērtēsanas un ciesas politiku novērosanas palīdzību.

(2) Statistisko rīku attīstības un metozu un kopējos rādītāju programmas pārklātās jomās atbalstīsana.

(3) Kopienas likumdosanas un politikas mērķu dalībvalstīs novērosanas un īstenosanas atbalsts un to ieguldījuma novērtēsanas atbalsts.

(4) Tīklojuma, abpusējās apmācības un labas pieredzes noteiksanas un izplatīsanas ES līmenī veicināsana.

(5) Ieinteresēto pusu un plasas sabiedrības informētības veicināsana par ES politiku saskaņā ar katru no 5. nodaļām.

(6) Galveno ES tīklojumu jaudas sekmēsana, lai veicinātu un atbalstītu ES politikas.

3. pants

Programmas struktūra

Šī programma ir sadalīta piecās zemāk redzamajās nodaļās:

(1) Nodarbinātība

(2) Sociālā aizsardzība un iekļausana

(3) Darba apstākļi

(4) Nediskriminācija un diversitāte

(5) Dzimumu līdztiesība

4. pants

1. NODAĻA: Nodarbinātība

Nodaļai ir jāatbalsta Eiropas Nodarbinātības stratēģijas īstenosana ar zemāk redzamo:

(1) Nodarbinātības situācijas izpratni jo īpasi, analizējot un pētot, kā arī ar statistikas un rādītāju attīstības palīdzību.

(2) Eiropas Nodarbinātības vadlīniju un ieteikumu novērosana un izvērtēsana, un mijiedarbes starp EES un citām politikas jomām analīze.

(3) Politikas un procesu apmaiņu organizēsana un abpusējās apmācības veicināsana EES kontekstā.

(4) Informētības paplasināsana, informācijas izplatīsana un debasu veicināsana par nodarbinātības izaicinājumiem un politiku, tai skaitā starp reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem, sociālajiem partneriem un citiem uzņēmējiem.

5. pants

2. NODAĻA: Sociālā aizsardzība un iekļausana

2. nodaļa atbalsta atklātās koordinācijas metodes īstenosanu sociālās aizsardzības jomā un iekļausanu ar:

(1) Nabadzības jautājumu, sociālās aizsardzības un iekļausanas politikas izpratnes uzlabosanu jo īpasi, analizējot un pētot, kā arī ar statistikas un rādītāju palīdzību.

(2) Atklātās koordinācijas metodes īstenosanas novērtēsanu un novērosanu sociālās aizsardzības un iekļausanas jomā un analizējot mijiedarbi starp so AKM un citām politikas jomām.

(3) Politikas un procesu apmaiņu organizēsana un abpusējās apmācības veicināsana sociālās aizsardzības un iekļausanas stratēģijas kontekstā.

(4) Palielinot informētību, informācijas izplatību un veicinot debates par galvenajiem izaicinājumiem un politikas jautājumiem, kas rodas ES koordinācijas procesa kontekstā sociālās aizsardzības un sociālās iekļausanas jomā, tai skaitā NGO, reģionālos un vietējos dalībniekus un citus uzņēmējus.

(5) Galveno ES tīklojumu jaudas attīstību saskaņā ar ES politikas mērķiem.

6. pants

3. NODAĻA: Darba apstākļi

3. nodaļa atbalsta darba vides un apstākļu uzlabosanu, tai skaitā veselību un drosību darba vietā, ar:

(1) Situācijas attiecībā uz darba apstākļiem izpratnes uzlabosanu jo īpasi ar analīzes un pētniecības palīdzību un statistikas un rādītāju attīstības palīdzību, kā arī vērtējot esosās likumdosanas, politikas un prakses ieguldījumu.

(2) ES darba likuma īstenosanas atbalstu, pastiprināti novērojot, apmācot praktiķus, attīstot vadlīnijas un tīklojumu starp specializētām iestādēm.

(3) Aizsargdarbību veicināsanu un aizsardzības kultūras sekmēsanu veselības un drosības darba vietā jomā.

(4) Palielinot informētību, izplatot informāciju un veicinot debates par galvenajiem izaicinājumiem un politikas jautājumiem par darba apstākļiem.

7. pants

4. NODAĻA: Nediskriminācija un diversitāte

4. nodaļa atbalsta nediskriminācijas principa efektīvu īstenosanu un veicina so tendenci ES politikā ar:

(1) Situācijas attiecībā uz diskrimināciju uzlabosanu jo īpasi ar analīzes un pētniecības palīdzību un statistikas un rādītāju attīstības palīdzību, kā arī vērtējot esosās likumdosanas, politikas un prakses ieguldījumu.

(2) ES nediskriminācijas likumdosanas īstenosanas atbalstu ar pastiprinātu novērosanu, praktiķu apmācību un tīklojumu starp specializētām iestādēm, kas ir saistītas ar nediskrimināciju.

(3) Informētības palielināsanu, informācijas izplatīsanu un debasu par galvenajiem izaicinājumiem un politikas jautājumiem par diskrimināciju un pretdiskriminācijas tendenci ES politikā veicināsanu.

(4) Galveno ES tīklojumu jaudas attīstību saskaņā ar ES politikas mērķiem.

8. pants

5. NODAĻA: Dzimumu līdztiesība

5. nodaļa atbalsta dzimumu līdztiesības principa efektīvu īstenosanu un veicina so tendenci ES politikā ar:

(1) Situācijas attiecībā uz dzimuma jautājumiem un dzimuma tendences izpratnes uzlabosanu jo īpasi ar analīzes un pētniecības palīdzību un statistikas un rādītāju attīstības palīdzību, kā arī vērtējot esosās likumdosanas, politikas un prakses ieguldījumu.

(2) ES dzimumu līdztiesības likumdosanas īstenosanas atbalstu ar pastiprinātu novērosanu, praktiķu apmācību un tīklojumu starp specializētām līdztiesības iestādēm.

(3) Palielinot informētību, izplatot informāciju un veicinot debates par galvenajiem izaicinājumiem un politikas jautājumiem par dzimumu līdztiesību un dzimumu tendenci.

(4) Galveno ES tīklojumu jaudas attīstību saskaņā ar ES politikas mērķiem.

9. pants

Darbības veidi

1. Programma finansē sāda veida darbības:

(a) Analītiskās darbības

- Datu un statistikas apkoposana un attīstība, un izplatība.

- Kopīgo metodoloģiju un rādītāju/standartu attīstība un izplatība.

- Pētniecības, analīzes un apskatu īstenosana un to rezultātu izplatīsana.

- Izvērtējumu, ieguldījuma vērtējuma īstenosana un to rezultātu izplatīsana.

- Vadlīniju un ziņojumu izstrādāsana un publicēsana.

(b) Abpusējā apmācība, informēsana par darbībām un to izplatīsana.

- Vislabākās pieredzes noteiksana un līdzcilvēku apskatu organizēsana ar sapulču/darbsemināru/semināru palīdzību ES vai nacionālajā līmenī.

- Prezidentūras konferenču/semināru organizēsana.

- Konferenču/semināru organizēsana Kopienas likumdosanas un politikas mērķu attīstības un īstenosanas atbalstam.

- Plassaziņas kampaņu un notikumu organizēsana.

- Materiālu izveide un publicēsana informācijas izplatīsanai, kā arī programmas rezultātu izplatīsanai.

(c) Galveno dalībnieku atbalstam.

- Galveno ES tīklojumu kārtējo izmaksu atbalstam.

- Nacionālo pārstāvju darba grupu izveide, lai novērotu ES likumdosanas īstenosanu.

- Apmācību semināru finansēsana, kas ir vērsti uz legāliem praktiķiem, nozīmīgiem ierēdņiem un citiem saistītiem dalībniekiem.

- Tīklojums starp specializētām iestādēm ES līmenī.

- Ekspertu tīklojumu nodrosināsana.

- ES līmeņa novērosanas punktu nodrosināsana.

- Personāla apmaiņa starp nacionālajām administrācijām.

- Sadarbība ar starptautiskajām iestādēm.

2. Darbību veidiem, kas ir paredzēti saskaņā ar 1. punkta b)apakspunktu, ir spēcīgs ES apjoms un atbilstoss apmērs, lai nodrosinātu patiesu ES pievienoto vērtību un ko īstenotu (apaks)nacionālās iestādes, specializētās iestādes, kas ir paredzētas saskaņā ar Kopienas likumdosanu, vai dalībnieki, kas sajā jomā ir paredzēti kā galvenie dalībnieki.

10. pants

Piekļuve programmai

1. Piekļuve sai programmai ir atvērta visām sabiedriskajām un/vai privātajām organizācijām, un institūcijām jo īpasi:

- dalībvalstīm,

- valsts nodarbinātības dienestiem,

- vietējām un reģionālajām varas iestādēm,

- specializētajām iestādēm, kas ir paredzētas saskaņā ar ES likumdosanu,

- sociālajiem partneriem,

- nevalstiskajām organizācijām, kas ir izveidotas ES līmenī,

- universitātēm un pētniecības iestādēm,

- izvērtēsanas speciālistiem,

- nacionālajiem statistikas birojiem,

- plassaziņas līdzekļiem.

2. Komisija var arī tiesi piekļūt programmai līdz pat saistītajām darbībām, kas ir paredzētas saskaņā ar 9. panta 1. punkta a) un b) apakspunktu.

11. pants

Pieteikuma metode atbalsta ieguvei

Darbību veidus attiecībā uz 9. pantu var finansēt:

- pakalpojumu līgums pēc piedāvājumu pieprasījuma. Sadarbībai ar nacionālajiem Statistikas birojiem ir jāpiemēro Eurostat procedūras.

- Daļējas subsīdijas pēc priekslikumu izsludināsanas. Šajā gadījumā ES līdzfinansējums nevar pārsniegt kā vispārīgais noteikums 80% no kopējiem izdevumiem, kurus sedz saņēmējs. Jebkādas subsīdijas, kas pārsniedz sos griestus, var tikai tikt piesķirtas saskaņā ar izņēmuma nosacījumiem un pēc rūpīgas pārbaudes.

Darbību veids, kas ir paredzēts saskaņā ar 9. panta 1. punkta b)apakspunktu var tikt subsidēts, atbildot uz, piemēram, dalībvalstu subsīdiju pieprasījumiem.

12. pants

Īstenosanas nosacījumi

1. Nepieciesamie pasākumi sī lēmuma īstenosanai attiecībā uz zemāk redzamajiem jautājumiem ir pieņemami saskaņā ar vadības procedūru par 13 2. pantu:

(a) vispārējās vadlīnijas programmas īstenosanai.

(b) Darba programma programmas īstenosanai.

(c) Kopiena piegādā finansiālo atbalstu.

(d) Ikgada budzets un finansējuma sadalījums starp dazādām programmas nozarēm.

(e) Darbību izvēles procedūras, kuras Kopiena atbalstīs, un Komisijas iesniegts darbības projektu saraksts, lai saņemtu sāda veida atbalstu.

2. Nepieciesamie pasākumi sī lēmuma īstenosanai attiecībā uz visiem citiem jautājumiem ir pieņemami saskaņā ar konsultāciju procedūru par 13 3. pantu.

13. pants

Komiteja

1. Komitejai ir jāatbalsta Komisija.

2. Tur, kur ir atsauce uz so punktu, ir jāpiemēro lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pants.

1999/468/EK lēmuma 4. panta 3. punkta noteiktajam periodam ir jābūt diviem mēnesiem.

3. Tur, kur ir atsauce uz so punktu, ir jāpiemēro lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pants.

4. Komitejai ir jāpieņem sie reglamenti.

14. pants

Sadarbība ar citām komitejām

1. Komisijai ir jāiedibina nepieciesamās saites ar Sociālās aizsardzības komiteju un Nodarbinātības komiteju, lai nodrosinātu, ka tās regulāri un atbilstosi informētu par darbību attiecībā uz so lēmumu īstenosanu.

2. Kad tas ir atbilstosi, Komitejai ir jāiedibina regulāra un strukturēta sadarbība starp so Komiteju un novērosanas komitejām, kas ir iedibinātas citu saistītu politiku, instrumentu un darbību dēļ.

15. pants

Saskaņa un komplementaritāte

1. Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm ir jānodrosina vispārējā saskaņa ar pārējām Savienības un Kopienas politikām, instrumentiem un darbībām jo īpasi, iedibinot atbalstosus mehānismus, lai koordinētu programmas darbības ar saistītām darbībām attiecībā uz izpēti, justīciju un iekslietām, kultūru, izglītību, apmācībām un jaunatnes politiku un paplasināsanās un Kopienas ārējo attiecību jomās. Īpasa uzmanība ir jāpievērs iespējamajai sinerģijai starp esoso programmu un tām, kas ir izglītības un apmācības jomā.

2. Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrosina saskaņa un komplementaritāte starp darbībām, kas ir uzsāktas saskaņā ar programmu un citām saistītām Savienības un Kopienas darbībām jo īpasi saskaņā ar strukturālajiem fondiem un īpasi Eiropas Sociālo fondu.

3. Komisijai ir jāpārliecinās, ka programmas segtie un piesaistītie izdevumi netiek piesaistīti jebkādam citam finansiālajam instrumentam.

4. Komisijai Komiteja attiecībā uz 13. pantu ir regulāri jāinformē par citām Kopienas darbībām, kas sekmē Lisabonas stratēģisko mērķu sasniegsanu nodarbinātības un sociālās politikas jomā.

5. Dalībvalstīm ir jāveic visi iespējamie centieni, lai nodrosinātu saskaņu un komplementaritāti starp darbībām, kas ir saskaņā ar so programmu, un tām, kas ir īstenotas nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī.

16. pants

Treso valstu dalība

Programmai ir jābūt atvērtai, lai tajā varētu piedalīties:

* EBTA/EEZ valstis saskaņā ar EEZ līguma dibinātajiem nosacījumiem.

* Kandidātvalstis, kas ir saistītas ar ES, kā arī Rietumbalkānu valstis, kas ir iekļautas stabilizācijas un asociācijas procesā.

17. pants

Finansēsana

1. Finansējums Kopienas darbību īstenosanai attiecībā uz so lēmumu laika posmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir 628,8 miljoni eiro.

2. Finansiālajam sadalījumam starp dazādām nozarēm ir jāņem vērā zemāk redzamie zemākie limiti:

>TABELPOSITION>

3. Vismaz 2% no finansēm ir jābūt attiecinātām uz programmas īstenosanu, lai, piemēram, segtu izdevumus attiecībā uz Komitejas pastāvēsu, kas ir paredzēta saskaņā ar 13. pantu, vai izvērtēsanu, kas ir jāīsteno saskaņā ar 19. pantu.

4. Budzeta iestādes apstiprina ikgada asignējumus finansiālo perspektīvu robezās.

5. Komisija var griezties pēc tehniskās vai administratīvās palīdzības, Komisijas abpusējā labuma un beneficiāru abpusējā labuma, kā arī atbalsta izdevumiem.

18. pants

Kopienas finansiālo interesu aizsardzība

1. Komisijai ir jānodrosina, lai, kad finansētās darbības saskaņā ar esoso lēmumu ir īstenotas, Kopienas finansiālās intereses aizsargātu pasākumu kopums pret krāpsanos, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, ar efektīvām pārbaudēm un nepiemēroti izmaksātu summu atklāsanu un, ja ir atklātas nesakritības, ar efektīviem, proporcionāliem un atrunājosiem sodiem saskaņā ar Padomes regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2. Kopienas darbības, kas ir finansētas saskaņā ar so lēmumu, nesakritības attiecībā uz Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktu nozīmē jebkādu Kopienas likumdosanas noteikumu pārkāpsanu vai jebkādu līgumsaistību pārkāpsanu, kas rodas no uzņēmēja darbības vai nolaidības, kam ir vai būtu bijusi kaitējosa ietekme uz vispārējo Kopienas budzetu vai to vadītajiem budzetiem ar nepamatotu izdevumu summu.

3. Līgumi, kā arī līgumi ar esosajām tresajām valstīm, kas izriet no sī lēmuma, ja ir nepieciesams, uzreiz nodrosina jo īpasi pārraudzības un finansiālo kontroli no Komisijas puses (vai jebkāda tās pilnvarota pārstāvja) un Revīzijas palātas pārbaudes, ja ir nepieciesamas.

19. pants

Novērosana un izvērtēsana

1. Lai nodrosinātu pastāvīgu programmas novērosanu un pieļautu nepieciesamās pārorientēsanās, Komisijai ir jāizstrādā ikgada darbības ziņojumi un jānosūta programmas Komitejai attiecībā uz 13. pantu.

2. Programmai ir arī jāveic vidustermiņa izvērtēsana dazādu nozaru līmenī ar programmas pārskatu, lai novērtētu veikto progresu attiecībā uz programmas mērķu ieguldījumu un tās ES pievienoto vērtību. Šāda veida izvērtēsana var tikt papildināta ar notiekosajām izvērtēsanām. Tās ir jāīsteno Komisijai ar ārējo ekspertu palīdzību. Kad tas ir pieejams, rezultāti ir jāziņo darbības ziņojumos attiecībā uz 1. punktu.

3. Komisijai ar ārējo ekspertu palīdzību ir jāīsteno ieprieksēja izvērtēsana, kas sedz visu programmu, vienu gadu pēc tās beigām, lai novērtētu programmas mērķu ietekmi un tās ES pievienoto vērtību. Tai ir jābūt nosūtītai uz Eiropas Parlamentu, Padomi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.

20. pants

Stāsanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēsanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

Eiropas Parlamentam

Prezidents

Padomes vārdā

Prezidents

LEGISLATIVE FINANCIAL STATEMENT

Policy area(s): Employment and Social Affairs

Activit(y/ies): 0401 ; 0402 ; 0403 ; 0404 ; 0405

Title of action: Establishing a Community Programme for Employment and Social Solidarity - PROGRESS

1. BUDGET LINE(S) + HEADING(S)

Financial Perspectives 2007-2013 : Headings 1a

2. OVERALL FIGURES

2.1. Total allocation for action (Part B): EUR 660,5 million for commitment

2.2. Period of application:

1/1/2007 - 31/12/2013

2.3. Overall multi-annual estimate of expenditure:

(a) Schedule of commitment appropriations/payment appropriations (financial intervention)

EUR million (to three decimal places)

>TABELPOSITION>

(b) Technical and administrative assistance and support expenditure

>TABELPOSITION>

>TABELPOSITION>

(c) Overall financial impact of human resources and other administrative expenditure

>TABELPOSITION>

>TABELPOSITION>

2.4. Compatibility with financial programming and financial perspective

X Proposal is compatible with next financial programming 2007-2013.

Proposal will entail reprogramming of the relevant heading in the financial perspective.

Proposal may require application of the provisions of the Interinstitutional Agreement.

2.5. Financial impact on revenue:

X Proposal has no financial implications (involves technical aspects regarding implementation of a measure)

OR

Proposal has financial impact - the effect on revenue is as follows:

(NB All details and observations relating to the method of calculating the effect on revenue should be shown in a separate annex.)

(EUR million to one decimal place)

>TABELPOSITION>

3. BUDGET CHARACTERISTICS

>TABELPOSITION>

4. LEGAL BASIS

Articles of the Treaty n° 13.2, 40, 129 and 137.1 a/b/j/k

5. DESCRIPTION AND GROUNDS

5.1. Need for Community intervention

5.1.1. Objectives pursued

The European Union has an important role to play in the development of a modern, innovative and sustainable European Social Model with more and better jobs in an inclusive society based on equal opportunities. Article 2 of the Treaty states that the Community shall have as part of its tasks that of promoting a high level of employment and of social protection and the raising of the standard of living and quality of life throughout the Community and economic and social cohesion.

In order to achieve those objectives, the Framework Programme will address a number of problems have to be addressed:

(1) The Commission has to ensure that it has the necessary knowledge and understanding of the situation prevailing in the Member States in order to exercise its right of initiative;

(2) Effective policy coordination in the employment and social protection/inclusion areas requires the development of statistical tools and methods and common indicators;

(3) The Commission has to ensure that the EU law and policies objectives are implemented in a uniform way in the Member States and should be able to assess their impact;

(4) Effective policy coordination in the employment and social protection/inclusion areas requires the promotion of networking, mutual learning, identification and dissemination of good practice at EU level between institutional actors;

(5) There is a clear need to increase the awareness of the stakeholders and the general public about the EU policies pursued in the employment and social protection/inclusion areas;

(6) Similarly, there is a lack of capacity of the key EU networks to promote and support EU policies in the employment and social protection/inclusion areas.

The example of indicators and criteria for the evaluation are presented in the ex-ante evaluation.

5.1.2. Measures taken in connection with ex ante evaluation

The DG EMPL multi-annual evaluation plan foresaw the ex-ante of the programmes mainly in 2005. The context described above implies carrying out the ex-ante evaluation at an early stage. This ex-ante evaluation has been performed internally by the DG EMPL evaluation unit in cooperation with all units concerned in the process of defining the programme.

5.1.2.1. Use of evaluation results and lessons from the past

In the context described above the evaluation results available show the appropriateness of the different actions supported to achieve the goals set in the Social Policy Agenda. Several innovative approaches have been evaluated. The evaluation results already published are presented in annex 1 Evaluation results and annex 2: list evaluation carried out. The exante evaluation pointed out the main ex-post and on-going results (p.3).

5.1.2.2 Support to the definition of objectives

A 'logic frame' derived from the evaluation of the programmes has helped to structure the definition of general, specific and operational objectives of the Framework programme.

The preparatory works have started just after the financial perspective decision. Internal working group have been set up with representatives of the units concerned, SPP and evaluation unit.

5.1.2.3 Recommendations

In addition to give a support in the design of the policy, the aims of the ex-ante evaluation was also to identify further actions needed to implement the new framework programme. Some recommendations related to the conclusions have been identified. They are presented in a synthetic table with the main conclusions. Further evaluation results will be reported and taken into account to implement the framework programme decision.

The main conclusions from the ex-ante evaluation have been summarised in a table with some corresponding recommendations. The evaluation report is annexed to the Commission Communication with the Proposal for the programme decision and the financial statement.

Conclusions

// Recommendations for implementation

Conclusion 1

- The approach is relevant and justified regarding the overall objectives;

- Actions supported are effective and need to be focused on activities that create the most EU added value

- There is an adequate level of efficiency with the current level of funding and it is necessary to merge the smaller budget lines (often created under the EU parliament pressures)

- The proposals to improve and simplify the delivery mechanisms are appropriate and it is necessary to take into account the human resources constrains.

Compared with the previous period of implementation, the main change introduced is the reinforcement on certain types of activities needed to ensure the Commission initiative role in promoting EU governance. //

No specific recommendation

Conclusion 2

The framework programme objectives have been designed to ensure a more explicit targeting on the instruments/strategy needed to implement the EU objectives. Specific objectives have been defined regarding the EU competencies fixed in the Treaty. The value added has been identified regarding those specific objectives. Operational objectives have been set-out and examples of related indicators provided.

The common framework for definition of objectives will significantly reinforce the internal / external coherence of the activities financed at the level of the Commission.

One of the main changes introduced compared with the 2001-2006 generation of programmes is to rationalise the interventions previously carried out under different budget lines into one single framework programme. That will allow more budgetary coherence.

Main stakeholders will be targeted taking into account the experience from the previous interventions. //

Attention should be devoted to ensuring that simplification does not create a lack of visibility for each policy field.

Conclusion 3

This programme decision bringing all the budget lines into the same framework will introduce much more coherence and complementarity in the delivery of the activities.

- The delivery mechanism have been examined in order to define them at an early stage but allowing flexibility needed to ensure concentration on the most needed actions.

- The monitoring and evaluation processes are defined to take into account the current experience with the Community action programmes. // In the implementation of the Decision, attention should be given to the definition of Framework guidelines and corresponding work programme and more specific definition of target operators and activities

Conclusion 4

In general the very specific nature of the framework programme intervention in the field of social policy will not create any duplication or risk of overlap.

Nevertheless, for closely linked interventions, exchanges and mutual learning effects will continue to be supported.

The programme decision has included a chapter on complementarity to ensure it is present ands foresees that it should be evaluated. //

Special attention will be devoted in avoiding overlap for action designated to be financed under the autonomous basis.

Conclusion 5

Cost effectiveness and EU value added have been fully integrated in the definition of the approach. They have been the central concepts used to rationalise the design of the intervention in the competencies of DG EMPL // No specific recommendation

5.1.3. Measures taken following ex post evaluation

Lessons from the available interim evaluations have been taken into consideration in the ex-ante evaluation.

5.2. Action envisaged and budget intervention arrangements

In order to achieve the general objectives described in point 5.1.1, it has been decided to establish a Framework programme split into 5 sections corresponding to specific objectives relating to 5 different areas of activities:

(5) Employment

Section 1 will support the implementation of the Treaty based European Employment Strategy

(6) Social protection and inclusion

Section 2 will support the implementation of the open method of coordination in the field of social protection and inclusion.

(7) Working conditions

Section 3 will support the improvement of the working environment and conditions including health and safety at work as enshrined in the Treaty.

(8) Antidiscrimination and diversity

Section 4 will support effective implementation of the principle of non-discrimination on the grounds of racial or ethnic origin, religion or belief, disability, age or sexual orientation as enshrined by the Treaty and promote the benefits of diversity. It will also promote anti-discrimination mainstreaming in EU policies.

(9) Gender equality

Section 5 will support the effective implementation of the principle of gender equality as enshrined in the Treaty and promote gender mainstreaming in EU policies.

Each of these specific objectives has then been further specified in operational objectives as mentioned in the Decision (see articles 4 to 9).

In order to achieve the respectively main, specific and operational objectives, the Decision establishing the Framework programme foresees a wide range of possible actions. They can be classified in 3 different types:

* Analytical and mutual learning activities :

This type of actions will cover the carrying out of studies, surveys, evaluations, peer reviews, the elaboration of guides and reports and the development of common methodologies and indicators.

* Awareness and Dissemination activities

This type of actions will cover among others the organisation of conferences in support to the implementation of Community law and policy objectives, media campaigns, events, training seminars...

* Support to main actors

This type of actions will cover the financing of key EU networks acting in at least one of the section of the Framework programme, the funding of networks of experts and institutional bodies, EU level observatories, training seminars for legal practitioners etc...

A detailed presentation of the practical actions foreseen under each section and their link with the operational objectives is included in the table under Point 6.2.

5.3 Methods of implementation

The above mentioned types of actions may be financed either by:

* a service contract following a call for tenders

* or a partial subsidy following a call for proposals. In this case, the EU co-financing may not exceed, as a general rule, 80 % of the total expenditure incurred by the recipient. Any subsidy in excess of this ceiling can only be granted under exceptional circumstances and after close scrutiny.

The Commission will implement this Framework programme and may have recourse to technical and/or administrative assistance to the mutual benefit of the Commission and of the beneficiaries, for example to finance outside expertise on a specific subject.

6. FINANCIAL IMPACT

6.1. Total financial impact on Part B - (over the entire programming period)

6.1.1. Financial intervention

The envisaged breakdown, indicated below, shall be subject to modifications during the programming period following decisions from the Programme Committee. The minimum part for each section is indicated under the article 15 of the decision.

Commitments (in EUR million to three decimal places)

>TABELPOSITION>

6.1.2. Technical and administrative assistance, support expenditure and IT expenditure (commitment appropriations)

>TABELPOSITION>

The Programme's financial envelop can also cover expenditure relating to preparatory, follow-up, control, audit and evaluation activities which are directly necessary for the programme management and for the achievement of its objectives, in particular studies, meetings, information activities and publication, informatics networks aiming at exchanges of information as well as any other technical assistance expenditure to which the Commission can resort for the management of the programme.

6.2. Calculation of costs by measure envisaged in Part B (over the entire programming period)

Commitments (in EUR million to three decimal places)

>TABELPOSITION>

7. IMPACT ON STAFF AND ADMINISTRATIVE EXPENDITURE

7.1. Impact on human resources

>TABELPOSITION>

7.2. Overall financial impact of human resources

>TABELPOSITION>

The amounts are total expenditure for twelve months.

7.3. Other administrative expenditure deriving from the action

>TABELPOSITION>

The amounts are total expenditure for twelve months.

1 Specify the type of committee and the group to which it belongs.

I. Annual total (7.2 + 7.3) // 23,83 mioEUR

II. Duration of action // 7 years

III. Total cost of action (I x II) // 166,81 mioEUR

The needs for human and administrative resources shall be covered within the allocation granted to the managing DG in the framework of the annual allocation procedure.

The allocation of posts will depend, on the one hand, on the internal organisation of the next Commission, and, on the other hand, on the possible reallocation of posts between services following the new financial perspectives.

8. FOLLOW-UP AND EVALUATION

8.1. Follow-up arrangements

The arrangements for monitoring are described in the article 19 of the decision proposal.

The impact of the operational objectives will be measured by their contribution to the implementation of each specific objective. The main factor to assess the success of the actions financed will be the EU value added they generated (see EU value added chapter 6 of ex-ante evaluation).

Indicators will be put in place to monitor the efficiency and the effectiveness of the implementation of the operational objectives. The output indicators are directly related to the specific activity carried out. They will be defined in terms of number of projects, main characteristic and cost.

The Framework programme will be monitored regularly in order to follow the implementation of the activities carried out under each section. Annual activity reports will be transmitted to the Framework programme Committee referred to in Article 13 of this Decision, in order to inform its members on the progress made and discuss the necessary reorientations.

Example of indicators and criteria for the evaluation are presented in the ex-ante evaluation.

>TABELPOSITION>

8.2. Arrangements and schedule for the planned evaluation

The arrangements for evaluation are described in the article 18 of the decision proposal.

The impact of specific objectives will depend on the effectiveness of their contribution to the implementation of the overall objective in Europe.

The nature of the programme objectives is qualitative. The type of effect created will be improvement of EU governance through better understanding, monitoring, exchange and dissemination of EU policy objectives. Most of those effects

The Framework programme will also be the subject of an on-going evaluation at the level of the different sections with an overview on the Framework programme in order to measure the progress made regarding the impact of the programme objectives and its EU added value. These evaluations will be carried out by the Commission with the assistance of external experts. When available, their results will be reported in the activity reports mentioned in paragraph 1.

An ex-post evaluation covering the whole Framework programme will be carried out, one year after it ends, by the Commission with the assistance of external experts. It shall be transmitted to the European Parliament, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions.

9. ANTI-FRAUD MEASURES

The Commission shall ensure that, when actions financed under the present decision are implemented, the financial interests of the Community are protected by the application of preventive measures against fraud, corruption and any other illegal activities, by effective checks and by the recovery of the amounts unduly paid and, if irregularities are detected, by effective, proportional and dissuasive penalties, in accordance with Council Regulations

(EC, Euratom) No 2988/95 and (Euratom, EC) No 2185/96, and with Regulation (EC)

No 1073/1999 of the European Parliament and of the Council.

For the Community actions financed under this decision, the notion of irregularity referred to in Article 1, paragraph 2 of Regulation (EC, Euratom) No 2988/95 shall mean any infringement of a provision of Community law or any breach of a contractual obligation resulting from an act or omission by an economic operator, which has, or would have, the effect of prejudicing the general budget of the Communities or budgets managed by them, by an unjustifiable item of expenditure.

Contracts and agreements as well as agreements with participating third countries resulting from this decision shall provide in particular for supervision and financial control by the Commission (or any representative authorized by it) and audits by the Court of Auditors, if necessary on-the-spot.