KOMISIJAS PAZIŅOJUMS - Ceļā uz Eiropas nanotehnoloģiju stratēģiju

Darba izpildes apkopojums

Nanozinātnes un nanotehnoloģijas ir jaunas pieejas izpētei un attīstībai (I un A), kuru mērķis ir kontrolēt pamatstruktūru un vielas izturēsanos atomu un molekulu līmenī. Šīs sfēras paver iespēju izprast jaunas parādības un izstrādāt jaunas īpasības, ko var izmantot mikro un makro mērogā. Nanotehnoloģiju pielietojumi parādās un ietekmēs katra pilsoņa dzīvi.

Pēdējās desmitgades laikā Eiropas Savienība (ES) ir izveidojusi nopietnu zināsanu bāzi nanozinātnēs. Mūsu spējas saglabāt so pozīciju tiek apsaubītas, jo ES iegulda proporcionāli mazāk, nekā tās galvenie konkurenti un tai trūkst pasaules klases infrastruktūras ("izcilības poli"), kas saņem nepieciesamo kritisko masu. Tas notiek, neraugoties uz to faktu, ka investīcijas nacionālajās ES programmās aug strauji, tomēr patstāvīgi.

Eiropas izcilība nanozinātnēs beidzot jāpārvērs komerciāli dzīvotspējīgos produktos un procesos. Nanotehnoloģijas parādās kā viena no visdaudzsolosākajām un strauji izvērstajām I un A jomām, lai nodrosinātu jaunu impulsu Lisabonas procesa dinamisko, uz zināsanām balstīto mērķu virzienā. Tomēr ir izsķirosi, lai tiek izveidota labvēlīga vide inovācijām, it īpasi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Nanotehnoloģijas jāattīsta drosā un atbildīgā veidā. Stingri jāievēro ētiskie principi un zinātniski jāpēta potenciālie riski veselībai, drosībai un videi, arī, lai sagatavotos iespējamajai reglamentācijai. Jāpēta un jāņem vērā iedarbība uz sabiedrību. Dialogs ar sabiedrību ir būtiski svarīgs, lai koncentrētu uzmanību uz reāli svarīgām problēmām, nevis "zinātniskās fantastikas" scenārijiem.

Šajā Paziņojumā ierosinātas darbības, kā daļa no integrētas pieejas Eiropas I un A uzturēsanai un nostiprināsanai nanozinātnēs un nanotehnoloģijās. Tajā ņemti vērā jautājumi, kas ir svarīgi, lai nodrosinātu zināsanu, kas radītas ar I un A palīdzību, radīsanu un izmantosanu sabiedrības labā. Šajā kontekstā ir laiks uzsākt diskusiju institucionālā līmenī, ņemot vērā saskaņotu rīcību, lai:

- palielinātu I un A investīcijas un koordināciju, lai pastiprinātu nanotehnoloģiju rūpniecisku izmantosanu, saglabājot zinātnisko izcilību un konkurenci;

- attīstītu pasaules klases konkurētspējīgu I un A infrastruktūru ("izcilības polus"), kas ievēro gan rūpniecības, gan pētniecisko organizāciju vajadzības;

- veicinātu starpdisciplīnu izglītību un apmācības pētnieciskajiem darbiniekiem kopā ar spēcīgāku uzņēmējdarbības uzskatu ievirzi;

- nodrosinātu labvēlīgus apstākļus tehnoloģiju nodosanai un inovācijām, lai nodrosinātu, ka Eiropas I un A izcilība tiek īstenota labumu radosos produktos un procesos;

- integrētu sabiedriskos apsvērumus I un A procesā agrīnā stadijā;

- atklāti vērstos pie jebkādiem potenciāliem sabiedrības veselības, drosības, vides un patērētāju riskiem, ģenerējot datus, kas nepieciesami riska novērtējumam, integrējot riska novērtējumu katrā dzīves cikla stadijā produktiem uz nanotehnoloģiju pamata un pielāgojot esosās metodoloģijas un, pēc vajadzības, izstrādājot jaunas;

- papildinātu ieprieks minētās darbības ar atbilstosu sadarbību un iniciatīvām starptautiskā līmenī.

Darbība, kas raksturota sajā Paziņojumā saskan arī ar Eiropas Padomes apspriedēm -Lisabonas 2000.gada apspriedi, kurā deklarēta apņemsanās attīstīt dinamisku uz zināsanām balstītu ekonomiku un sabiedrību, Gēteborgas 2001.gada apspriedi, kuras mērķis ir ilgtspējīga attīstība, un Barselonas 2002.gada apspriedi, kuras mērķis ir 3% iekszemes kopprodukta finansējums pētniecībai [1]. Tā dod ieguldījumu arī Eiropas Pētniecības sfēras (ERA) [2] attīstībā un labuma gūsanā no tās.

[1] Prezidentūras secinājumus var lejupielādēt no http://ue.eu.int/en/Info/eurocouncil/index.htm

[2] "Eiropas pētniecības sfēra: Jauna impulsa nodrosināsana - Nostiprināsana - Pārorientēsana - jaunu perspektīvu atklāsana" KOM (2002.gads) 565 nobeiguma /"The European Research Area: Providing new momentum - Strengthening - Reorienting - Opening up new perspectives" KOM (2002) 565 final/

1. Ievads

1.1. Kas ir nanotehnoloģijas?

Cēlies no grieķu valodas vārda ar nozīmi "punduris", zinātnē un tehnoloģijā priedēklis "nano" nozīmē 10-9, t.i. viena miljardā daļa (= 0.000000001). Viens nanometrs (nm) ir viena miljardā daļa no metra, desmitiem tūkstosu reizu mazāks par cilvēka mata platumu. Termins "nanotehnoloģijas" seit tiks izmantots kā kopējs termins, kas ietver dazādas nanozinātņu un nanotehnoloģiju jomas.

Konceptuāli nanotehnoloģijas attiecas uz zinātni un tehnoloģiju atomu un molekulu nano-mērogā, un uz zinātniskajiem principiem un jaunām īpasībām, ko var izprast un apgūt, kad darbojas sajā sfērā. Šādas īpasības tad var novērot un izmantot mikro vai makro mērogā, piemēram, materiālu un ierīču ar jaunām funkcijām un veiktspēju attīstībai.

1.2. Kāpēc nanotehnoloģijas ir svarīgas?

Uz nanozinātni biezi atsaucas kā uz "horizontālu", "vadoso" vai "iespējosanas", jo tā var izplatīties faktiski visos tehnoloģiskajos sektoros. Tā biezi saved kopā atsķirīgas zinātnes jomas un gūst labumu no starpdisciplināras vai "konverģējosas" pieejas un tiek sagaidīts, ka tā noved līdz inovācijām, kas var dot ieguldījumu, risinot daudzas no problēmām, ar kurām saskaras sodienas sabiedrība:

- medicīniskie pielietojumi, tajā skaitā, piemēram, miniatūra diagnostika, kuru varētu implantēt agrīnai slimības diagnozei. Uz nanotehnoloģijām balstīti pārklājumi var uzlabot implantu bioloģisko aktivitāti un bioloģisko savienojamību. Pasorganizējosās sastatnes bruģē ceļu jauniem audu tehnoloģiju un bioloģiskās mīmikrijas materiāliem, ar ilgtermiņa orgānu aizstāsanas sintezēsanas potenciālu. Tiek attīstītas jaunas sistēmas medikamentu mērķtiecīgai pasniegsanai un pēdējā laikā nanodaļiņas varētu novirzīt audzēju sūnās, lai ārstētu tos, piemēram, ar sildīsanu

- informācijas tehnoloģijas, tajā skaitā, datu uzglabāsanas vides ar ļoti augstiem ierakstīsanas blīvumiem (piemēram, 1 terabits/colla2) un jaunas elastīgas plastiskas demonstrēsanas tehnoloģijas. Ilgtermiņā molekulāras vai biomolekulāras nanoelektronikas, spintronikas un kvantu skaitļosanas realizācija varētu pavērt jaunus ceļus pēc pasreizējām datortehnoloģijām;

- enerģijas razosana un uzglabāsana var gūt labumu no, piemēram, jauniem kurināmā elementiem vai vieglsvara nanostrukturētām cietvielām, kurām ir efektīvs ūdeņraza akumulēsanas potenciāls. Tiek izstrādāti arī efektīvi lēti foto galvaniski solārie elementi (piemēram, solārā "krāsa"). Enerģijas ekonomija tiek paredzēta ar nanotehnoloģiju attīstības palīdzību, kas noved pie uzlabotas izolācijas, transportēsanas un efektīva apgaismojuma;

- materiālu zinātnes attīstība, izmantojot nanotehnoloģijas ir ar tālejosām sekām un tiek sagaidīts, ka tā ietekmēs praktiski visus sektorus. Nanodaļiņas jau tiek izmantotas pastiprinosajiem materiāliem vai funkcionalizācijas kosmētiskajiem līdzekļiem. Virsmas var modificēt, izmantojot nanostruktūras, lai tās būtu, piemēram, izturīgas pret ieskrambāsanu, nesaslapināmas, tīras vai sterilas. Tiek sagaidīts, ka selektīva organisko molekulu transplantēsana ar virsmas nanostrukturēsanas palīdzību ietekmēs biosensoru un molekulāro elektronisko ierīču izgatavosanu. Materiālu veiktspēju pie ekstremāliem apstākļiem var būtiski uzlabot un virzīt uz prieksu, piemēram, aeronautikas un kosmosa nozares;

- rūpniecībai nanomērogā nepieciesama jauna starpdisciplināra pieeja gan pētniecības, gan razosanas procesiem. Konceptuāli ir divi galvenie virzieni: pirmais sākas no mikrosistēmām un padara tās miniatūras ("no augsas uz leju") un otrs atdarina dabu, veidojot struktūras, sākot atomu un molekulu līmenī ("no apaksas uz augsu"). Pirmo var saistīt ar montāzu, pēdējo ar sintēzi. Pieeja no apaksas uz augsu ir agrīnajā attīstības fāzē, tomēr tās potenciālā iedarbība ir ar tālejosām sekām ar graujosu potenciālu pasreizējiem razosanas virzieniem;

- instrumentācija vielas īpasību izpētei nano mērogā jau ir svarīga tiesa un netiesa iedarbība, kas stimulē progresu plasā sektoru diapazonā. Rastra tunelēsanas mikroskopa izgudrosana bija pagrieziena punkts nanotehnoloģiju dzimsanā. Instrumentācija arī spēlē būtisku lomu "no augsas uz leju" un "no apaksas uz augsu" razosanas procesu attīstībai;

- pārtikas, ūdens un vides pētniecība var virzīties uz prieksu ar uz nanotehnoloģijām pamatotas attīstības palīdzību, tajā skaitā, ar instrumentiem mikroorganismu vai pesticīdu atklāsanai un neitralizācijai. Importa pārtikas izcelsmei varētu izsekot ar jaunas miniatūras nanomarķēsanas palīdzību. Uz nanotehnoloģiju balstītu labosanas metozu attīstība (piemēram, fotokatalītisku tehnoloģiju) var izlabot un satīrīt kaitējumu videi un piesārņojumu (piemēram, naftu ūdenī vai augsnē);

- tiek sagaidīts, ka tiks uzlabota drosība ar, piemēram, jaunu uztversanas sistēmu ar augstu specifiku palīdzību, kas nodrosina agrīnu brīdinājumu par bioloģiskajiem vai ķīmiskajiem faktoriem, galu galā līdz pat atsevisķu molekulu līmenim. Ar nano-iezīmēsanu varētu panākt uzlabotu tāda īpasuma kā banknotes aizsardzību. Notiek arī jaunu kriptogrāfisku tehnoloģiju attīstība datu komunikācijai.

Ir pārdoti vairāki uz nanotehnoloģijām balstīti produkti, tajā skaitā: medicīniskie produkti (piemēram, pārsēji, sirds vārstuļi, u.c.); elektroniskie komponenti; neieskrambājama krāsa; sporta aprīkojums; pret krunkām un traipiem izturīgi audumi; un saules krēmi. Analītiķi lēs, ka sādu produktu tirgus paslaik ir ap 2,5 miljardiem eiro, tomēr varētu celties līdz simtiem miljardu eiro līdz 2010. gadam un līdz vienam triljonam pēc tam [3].

[3] Skatīt, piemēram, skaitļus, kas uzrādīti "Jaunas dimensijas razosanai: Apvienotās Karalistes nanotehnoloģiju stratēģija", DTI (2002.gads), 24.lp. /"New Dimensions for Manufacturing: A UK Strategy for Nanotechnology" DTI (2002) page 24/

Ar perspektīvu iegūt lielāku veiktspēju ar mazāku izejvielu daudzumu, it īpasi ar "no apaksas uz augsu" razosanas realizācijas palīdzību, nanotehnoloģijas var potenciāli samazināt atkritumus visā produktu dzīves ciklā. Nanotehnoloģijas var dot ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības [4] realizēsanā un mērķos, pie kuriem vērsas "Darba kārtība 21" [5] un Vides tehnoloģiju rīcības plāns [6].

[4] "Ilgtspējīga Eiropa labākai pasaulei: Eiropas Savienības stratēģija ilgtspējīgai attīstībai" COM(2001.gads) 264. /"A Sustainable Europe for a Better World: A European Union Strategy for Sustainable Development" COM(2001) 264./ Skatīt arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstosgades Deklarāciju (http://www.un.org/millennium/)

[5] Skatīt http://www.un.org/esa/sustdev/documents/agenda21/index.htm

[6] Skatīt http://europa.eu.int/comm/research/environment/etap_en.html

1.3. Kura pieeja jāpieņem, lai nodrosinātu nanotehnoloģiju drosumu?

Atbilstosi Līgumam, nanotehnoloģijas pielietojumiem nepieciesams atbilst prasībām augsta līmeņa sabiedrības veselības, drosības, patērētāju [7] un vides aizsardzībai [8]. Šai tehnoloģijai, kura strauji attīstās, ir svarīgi identificēt un atrisināt nekaitīguma bazas (reālās vai saskatītās) visagrīnākajā iespējamā stadijā. Sekmīgai nanotehnoloģiju izmantosanai nepieciesama pamatīga zinātniska bāze gan patērētāju, gan komerciālai paļāvībai. Turklāt, jāveic visi drosības pasākumi, lai nodrosinātu veselību un drosību darbā.

[7] Līguma 152. un 153. pants attiecīgi pieprasa, lai "nosakot un īstenojot visu Kopienas politiku un darbības, [...] ir jānodrosina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis" un lai ,patērētāju tiesību aizsardzības prasības [...] ņem vērā, nosakot un īstenojot pārējo Kopienas politiku un darbības."

[8] Līguma 174.pantam mērķi, starp citu, ir "saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti", "apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus" un "starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas."

Ir būtiski svarīgi, lai pie riska aspektiem vērstos atklāti kā neatņemamas so tehnoloģiju attīstības daļas no koncepcijas un I un A līdz pat komerciālai izmantosanai, lai nodrosinātu drosu attīstību, razosanu, izmantosanu un rīcību ar produktiem no nanotehnoloģijas. Nanotehnoloģijas uzrāda jaunas problēmas arī risku novērtējumam un vadībai. Tādēļ ir svarīgi, lai paralēli tehnoloģiskajai attīstībai tiek uzsākta atbilstosa I un A, lai nodrosinātu kvantitatīvus datus par toksikoloģiju un ekotoksikoloģiju (tajā skaitā cilvēku un vides reakcijas uz devām un pakļausanas iedarbībai datus), lai veiktu riska novērtējumus un, ja nepieciesams, lai sekmētu riska novērtējuma procedūru koriģēsanu. Darbības, kas saistītas ar sabiedrības veselības, vides, drosības un patērētāju aizsardzību, tiek apskatītas tālāk sajā dokumentā.

2. Nanotehnoloģiju izpētes un attīstības finansējums un aktivitātes visā pasaulē

Ņemot vērā nanotehnoloģiju potenciālu, daudzas valstis rīkojas pēc I un A programmām ar lieliem un strauji pieaugosiem publisko investīciju līmeņiem. Pēdējo desmit gadu laikā ir notikusi strauja intereses attīstība par publiskajām investīcijām, kas strauji pieauga no apmēram 400 miljoniem eiro 1997. gadā līdz vairāk nekā 3 miljardiem eiro sodien. Šī sadaļa sniedz pārskatu par publiski finansētām iniciatīvām nanotehnoloģijās.

Lai gan privātā I un A finansējuma ieguldījumu nanotehnoloģijās nevar precīzi noteikt, tas ir novērtēts kā tuvs 2 miljardiem eiro t.i. kopējās globālās sastāda apmēram 5 miljardu eiro I un A investīcijas nanotehnoloģijās. Šajā kontekstā ir svarīgi pasvītrot, ka ar 56% no kopējām I un A investīcijām no privātajiem avotiem ES atpaliek no ASV un Japānas ar attiecīgi 66% un 73% [9].

[9] Eiropas Komisija "Pamatskaitļi 2003.-2004.gads" (2003.gads) /European Commission "Key Figures 2003-2004" (2003)/

2.1. Nanotehnoloģiju izpēte un attīstība tresajās valstīs

Uzsākot Nacionālo Nanotehnoloģiju iniciatīvu (NNI) 2000.gadā, ASV uzsāka pretenciozu I un A programmu nanotehnoloģijās un federālie izdevumi ir palielinājusies no USD 220 miljoniem 2000. gadā līdz ap USD 750 2003.gadā, ar budzeta pieprasījumu USD 982 miljoni 2005.gadam. Papildu atbalstu nodrosina ar statu finansējuma palīdzību ap USD 300 miljonu apmērā.

ASV ilgtermiņa federālās saistības nesen apliecināja "21.gadsimta Nanotehnoloģiju Attīstības Akts", kas ir spēkā no 2005. līdz 2008.gadam, kurā gandrīz USD 3,7 miljardi ir asignēti piecām institūcijām (NSF, DoE, NASA, NIST un EPA) un vairāk nekā divkārsos to pasreizējo finansējuma līmeni līdz 2008.gadam. Atzīmējiet, ka sajā skaitlī neietilpst ar aizsardzību saistīti izdevumi (DoD) un citas jomas, kuras atbild par apmēram vienu tresdaļu no nanotehnoloģiju federālā budzeta.

Japāna identificēja nanotehnoloģiju kā vienu no savām pētniecības prioritātēm 2001.gadā. Pasludinātie finansējuma līmeņi strauji palielinājās no USD 400 miljoniem 2001. gadā līdz apmēram USD 800 miljoniem 2003.gadā, panākot ASV federālo finansējumu un ir noteikts turpmākais pieaugums līdz 20% 2004.gadā. Dienvidkoreja ir uzsākusi pretenciozu desmit gadu programmu ar apmēram USD 2 miljardiem publiskā finansējuma, kamēr Taivāna ir atdevusi apmēram USD 600 miljonus publiskā finansējuma sesu gadu laikā.

Ķīna velta arvien vairāk resursu nanotehnoloģijām, kas ir īpasi nozīmīgi, ņemot vērā to pirktspēju. Tās daļa visas pasaules publikācijās strauji pieaug ar pieauguma koeficientu 200% 1990-o gadu beigās un panāk ES un ASV. Krievijas Federācija ir vispāratzīta nanotehnoloģijās, kā arī dazas citas jaunās neatkarīgās valstis.

Daudzi citi reģioni un valstis pievērs arvien lielāku uzmanību nanotehnoloģijām, tajā skaitā Austrālija, Kanāda, Indija, Izraēla, Latīņamerika, Malaizija, Jaunzēlande, Filipīnas, Singapūra, Dienvidāfrika un Taizeme.

2.2. Nanotehnoloģiju izpēte un attīstība Eiropā

Eiropa apzinājās nanotehnoloģijas potenciālu agrīnā stadijā un ir izstrādājusi nopietnu zināsanu pamatu nanozinātnēs ar dazām no spilgtākajām gara sfērām sajā jomā. Dazas valstis ir tām veltījusas pētniecības programmas, kuru datējums ir no 1990-o gadu vidus līdz beigām. Neskatoties uz faktu, ka dazām valstīm nav īpasu nanotehnoloģiju iniciatīvu, ar to saistīta I un A biezi ir iestiprināta citu programmu ietvaros (piemēram, biotehnoloģija, mikrotehnoloģija, u.c.).

Salīdzinot Eiropu, Japānu un ASV, nav noteiktu "uzvarētāju" vai "zaudētāju" nanotehnoloģijās, tomēr dazās tendences var noteikt. Eiropas jaudu nanozinātnēs demonstrē tas fakts, ka 1997.-1999.gadā, ES daļa visas pasaules publikācijās bija 32%, salīdzinot ar 24% ASV un 12% Japānai [10]. Tomēr, ne vienmēr sīs zināsanas sķiet pārvērstas kapitālā razosanā. Patentu analīze atklāj to, ka ES daļa pasaules mērogā ir 36%, salīdzinot ar ASV 42%, demonstrējot vājumu I un A transformācijā pielietojumā.

[10] Tresais Eiropas ziņojums par zinātnes un tehnoloģijas indikatoriem, Eiropas Komisija (2003.gads) /The Third European Report on Science & Technology Indicators, European Commission (2003)/ http://www.cordis.lu/indicators/third_report.htm

Publisko investīciju līmeņi ievērojami atsķiras starp dalībvalstīm gan absolūtajā, gan relatīvajā izteiksmē (skatīt pielikumu). Var aptuveni aprēķināt, ka publiskā finansējuma līmenis nanotehnoloģiju I un A Eiropā ir pieaudzis no apmēram 200 miljoniem eiro 1997. gadā līdz pasreizējam līmenim apmēram 1 miljardam eiro ar apmēram divām tresdaļām no nacionālajām un reģionālajām programmām.

Absolūto publisko izdevumu izteiksmē ES investē nozīmīgus finansiālos resursus ar ASV un Japānu salīdzināmā līmenī. Uz vienu iedzīvotāju tomēr vidējais publisko investīciju līmenis ES-25 ir 2,4 eiro uz pilsoni (2,9 eiro - EU-15), salīdzinot ar 3,7 eiro ASV un 6,2 eiro Japānai. Līdzīgi, iekszemes kopprodukta izteiksmē, ES-25 investē 0,01%, salīdzinājumā ar ASV un Japānu ar, attiecīgi, 0,01% un 0,02%.

Visām EU-25 valstīm, izņemot Īriju, paslaik ir zemāks investīciju līmenis uz vienu iedzīvotāju, nekā gan ASV, gan Japānai. Jāņem vērā arī plānotais pieaugums ASV un Japānā, pirmajai tas ir noteikts kā kāpinājums līdz 5 eiro uz pilsoni līdz 2006.gadam un otrajai - līdz 8 eiro 2004.gadā. Tādēļ liekas iespējams, ka atsķirība starp ES un tās galvenajiem konkurentiem turpmāk palielināsies.

Viena no kardinālām atsķirībām starp ES un mūsu galvenajiem konkurentiem ir tāda, ka Eiropas I un A ainava nanotehnoloģiju riskos kļūst relatīvi sadrumstalota ar būtiski atsķirīgu strauji attīstosos programmu un finansējuma avotu diapazonu. EK ieguldījums saskaņā ar FP6 - EUR 350 miljoni 2003. gadā - iznākumā dod apmēram vienu tresdaļu no kopējiem Eiropas izdevumiem nanotehnoloģijās.

Mūsu galvenos konkurentus raksturo koordinētas un/vai centralizētas I un A programmas nanotehnoloģijās. ASV, piemēram, vairāk nekā divas tresdaļas finansējuma tiek piesķirts kā daļa no Nacionālās Nanotehnoloģiju iniciatīvas federālās programmas aizbildnībā. Šķiet neiespējami, ka ES var saglabāt konkurētspēju pasaules līmenī bez labākas koncentrēsanās un koordinācijas Kopienas līmenī.

Nanotehnoloģiju izpēte tiek sagatavota kandidātvalstīs un tās ir iesaistītas projektos ar ES Bāzes programmu (FP) Izpētei un tehnoloģiskajai attīstībai palīdzību. Šveicei ir senas nanotehnoloģiju I un A tradīcijas un tai ir viens no augstākajiem patentu un publikāciju līmeņiem uz vienu iedzīvotāju. Nanotehnoloģiju pētījumu programmas ir izveidotas arī citās FP6 Asociētajās valstīs, tādās kā Norvēģija.

Daudzus sadarbības izpētes projektus un citas iniciatīvas jau atbalsta ar ES Bāzes programmu palīdzību. Tās ir papildinājusas ar svarīgu Eiropas dimensiju, izveidojot starpnacionālu sadarbību un ir katalizējusas būtisku nacionālā un privātā finansējuma pieaugumu. Lai gan ceturtā (FP4) un piektā (FP5) programmas jau ir finansējusas lielu skaitu nanotehnoloģiju projektu [11], tikai sestajā (FP6) [12] nanotehnoloģijas ir identificētas kā viena no nozīmīgākajām prioritātēm.

[11] Lai iegūtu papildu informāciju, meklējiet projekta datu bāzē http://www.cordis.lu/fp6/projects.htm

[12] Skatīt http://fp6.cordis.lu/fp6/home.cfm

3. Ceļs uz bezgala mazo: Piecas dinamikas progresa stimulēsanai

Šodienas globālajā tirgū ekonomiskajam pieaugumam nepieciesamas inovācijas, kuras savukārt ir atkarīgas no pētniecības. Pasaules klases I un A ir sī procesa būtiska sastāvdaļa, tomēr ir citi faktori, kurus nepieciesams ņemt vērā. Šajā kontekstā ir identificētas piecas dinamikas: I un A, infrastruktūras; izglītības un apmācības; inovācijas; un sabiedriskā dimensija. Kopienas līmenī nepieciesams sinerģisku darbību komplekss visās sajās savstarpēji atkarīgajās dinamikās tā, lai ekspluatētu potenciālu, kas eksistē Eiropas Pētniecības sfērā.

Šāda integrēta pieeja I un A nanozinātnēs un nanotehnoloģijās bija viens no galvenajiem secinājumiem no "EuroNanoForum2003" sanāksmes [13], kuru organizēja Pētniecības ģenerāldirektorāts /DG Research/ (RTD) 2003.gada decembrī, un kuru apmeklēja vairāk nekā 1000 dalībnieku no visas pasaules. Jaunākās Komisijas iniciatīvas ietver semināru, kuru organizēja Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts (SANCO), kas notika 2004.gada martā par potenciālajiem riskiem, kuri saistīti ar nanotehnoloģijām [14]. Citas iniciatīvas, piemēram, par ,ceļu kartēm" un paredzēsanu, pasreiz notiek DG RTD un Kopējā pētījumu centrā (JRC).

[13] Skatīt http://www.euronanoforum2003.org/ papildinformācijai

[14] Skatīt http://europa.eu.int/comm/health/ph_risk/events_risk_en.htm papildinformācijai.

3.1. Izpēte un attīstība: impulsa veidosana

Ņemot vērā intelektuālās, zinātniskās un tehniskās problēmas, kuras nanozinātņu un nanotehnoloģiju prieksā, izcilība I un A ir būtiski svarīga, lai nodrosinātu to, ka Eiropa ilgtermiņā var saglabāt konkurētspēju. Šajā aspektā būtiski svarīgs ir I un A atbalsts ar publiskā finansējuma palīdzību, kopā ar pasaules klases pētnieku pieejamību un konkurenci starp pētniekiem Eiropas līmenī.

Tajā pasā laikā, ar I un A palīdzību radītās zināsanas ar nanotehnoloģijām jāīsteno novatoriskos produktos un procesos, kas var uzlabot Eiropas rūpniecības konkurētspēju. Šajā kontekstā nepieciesams ne tikai saglabāt izcilību I un A, bet arī nostiprināt rūpniecībai būtiskas investīcijas I un A, tajā laikā, kad tiek pastiprināta Kopienas līmeņa I un A un nostiprināta nacionālās politikas koordinācija, lai nodrosinātu kritisko masu.

3.1.1. Investīciju palielināsana zināsanās, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju

Lai radītu bagātības un jaunu nodarbinātību globalizētajā tirgū un uz zināsanām balstītas ekonomikas ietvaros, būtiski svarīga ir jaunu zināsanu konkurētspējīga izstrādāsana. Lai gan Eiropas I un A jābūt pirmsķirīgai, tai jābūt arī laicīgai un to jāveic ar konkurētspējīgu kopējo pasizmaksu, citādi pastāv risks delokalizēt industriālās aktivitātes uz sfērām, kur zināsanu izstrādāsana ir rentablāka. Ja mēs spējam uzņemties vadību zināsanu izstrādāsanā, ir iespējams mainīt pasreizējo tendenci un piesaistīt uz zināsanām balstītu razosanu Eiropai.

Eiropas publiskās investīcijas nanotehnoloģiju I un A riskos kļūst nozīmīgi zemākas, nekā mūsu galvenajiem konkurentiem nākoso piecu gadu laikā. Mēs saskaramies ar briesmām pazaudēt impulsu, ja vien nenotiek būtisks palielinājums Eiropas līmeņa investīcijās, vismaz ar koeficientu 3 līdz 2010.gadam, ņemot vērā Lisabonas mērķus. Šādām investīcijām nav jākaitē citām I un A programmām, bet jāsaskan ar "3%" mērķi [15] un jākoncentrējas uz visproblemātiskākajiem aspektiem, īpasi, uz zināsanām balstītu industriālu inovāciju ("nanorazosana"), integrāciju makro-mikro-nano saskarnē un starpdisciplināro ("konverģējoso") I un A. Var būt izdevīga arī piemērota sinerģija ar Eiropas Stratēģiju Zinātnēm par dzīvību un Biotehnoloģijai [16].

[15] "Vairāk pētījumu Eiropai: Uz 3% no iekszemes kopprodukta" COM(2002.gads) 499 nobeiguma /"More Research for Europe: Towards 3% of GDP" COM(2002) 499 final/

[16] Zinātnes par dzīvību un biotehnoloģija: Stratēģija Eiropai" COM(2002.gads) 27 /Life Sciences and Biotechnology: A strategy for Europe" COM(2002) 27/

Investīcijas I un A jāpalielina gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī papildinosā un sinerģiskā veidā. Sadarbības pētnieciskie projekti Eiropas līmenī ir būtiski svarīgi kompetences un kritiskās masas sakoposanai turpmākajai izcilības virzībai uz prieksu. Tas ir īpasi svarīgi, lai panāktu strauju progresu nanotehnoloģijās ar starpdisciplīnu I un A palīdzību. Šajā kontekstā jākoncentrējas uz pētniecības, infrastruktūras un izglītības sinerģiju - tās ir nesķiramas. Šāda "sistēmas pieeja" atbalstīs gan zināsanu izstrādāsanu, tā arī labāko prātu nanotehnoloģiju I un A piesaistīsanu un paturēsanu Eiropā.

3.1.2. Izpēte Kopienas līmenī

Izpēte, kas notiek Kopienas līmenī konkurētspējīgā un caurredzamā veidā, ir būtiski svarīgs līdzeklis, lai stimulētu un atbalstītu pasaules klases I un A Eiropas Pētniecības sfērā (ERA). Tāpat kā apvienojot kopējā fondā zināsanas, tā tuvina labākās grupas no dazādām disciplīnām un nodrosina saskarni starp nozarēm un universitātēm tā, lai nodrosinātu dinamisku ieguldījumu starpdisciplīnu I un A procesā, kas ir labvēlīgs nanotehnoloģijas virzīsanai uz prieksu.

Saskaņā ar ES Bāzes programmām, nanotehnoloģijās jau ir atbalstīts nozīmīgs pētniecisko projektu skaits. Lai gan ir panākts zīmīgs progress I un A izcilības virzīsanā uz prieksu, tikai FP6 apzinās nanotehnoloģijas vadoso lomu, koncentrējot I un A darbības zem vienas tematiskas prioritātes jomas, tādējādi ļaujot Komisijai ķerties pie izkliedes, dublēsanas un fragmentācijas problēmas. Ieviesti divi jauni instrumenti, un proti, Integrētie projekti (IP) un Izcilības tīkli (NE). Tos papildina vesels citu instrumentu un darbību diapazons [17], tajā skaitā MVU veltītie IP.

[17] Skatīt http://fp6.cordis.lu/fp6/home.cfm informācijai par visu instrumentu diapazonu FP6

Kops pirmo priekslikumu aicinājumu uzsāksanās, atlasīti un noslēgti darījumi vairāk nekā par 20 IP un NE par I un A nanozinātnēs un nanotehnoloģijās. IP savāc kopā ieinteresēto personu un finansējuma kritisko masu, lai sekotu konkrētam uzdevumam. Tie integrē visus I un A procesa aspektus, gan tehnisko, gan netehnisko, un var nodrosināt pāreju no nanozinātnēm uz nanotehnoloģijām, tuvinot pētniecisko un industriālo sabiedrību.

Eiropas Tehnoloģiju platformas ir jaunievesta koncepcija, kuras mērķis ir tuvināt visas ieinteresētās personas, lai izstrādātu ilgtermiņa kopēju vīziju, radītu ,ceļu kartes", nodrosinātu ilgtermiņa finansējumu un realizētu saskaņotu pieeju vadībai. Šī koncepcija varētu būt piemērota, reaģējot uz nepieciesamību pēc lielākas sinerģijas un koordinācijas starp dazādām ieinteresētām personām specifiskā tehnoloģiskā jomā.

3.1.3. Nacionālās politikas koordinācija

Nacionālajai un reģionālajai politikai un programmai ir nozīmīga loma nanotehnoloģijas I un A finansējumā Eiropā. Tomēr ir atzīts, ka nacionālās kapacitātes biezi izrādās nepiemērotas pasaules klases izcilības polu radīsanai. Tādēļ ir aktuāli, lai sīs programmas tiek koordinētas tādā veidā, ka centieni tiek konsolidēti un koncentrēti tā, lai nodrosinātu kritisko masu un lielāku ietekmi ERA ietvaros uz trijām vadosajām sinerģiskajām asīm: izpēte, infrastruktūra un izglītība.

Lai stimulētu nanotehnoloģiju uzsāksanu pielietojumos un lai palielinātu un pārvērstu kapitālā nanotehnoloģiju I un A starpdisciplināro raksturu, ir svarīgi, lai nacionālās programmas (biezi) atsķirīgās disciplīnās un ar atsķirīgiem akcentiem, tiek koordinētas tā, lai tiek koncentrēti centieni kritiskās masas nodrosināsanai lietisķajai I un A un lai sajauktu dazādas zinātniskās kompetences. Tam jāpalīdz nodrosināt strauju zināsanu izmantosanu inovācijās visos Eiropas reģionos.

Tādas iniciatīvas, kā Atvērta koordinācijas metode (OMC) [18] un ERA-NET [19] var stimulēt un atbalstīt programmu koordināciju un kopējus pasākumus, ko vada nacionālajā vai reģionālajā līmenī, kā arī starp Eiropas organizācijām. Šādas iniciatīvas var pavadīt atbilstosa etalonu noteiksana, kā progresa mērījumu līdzeklis.

[18] Kā definēts Prezidentūras 2000.gada secinājumos Lisabonas Eiropas Padomei http://ue.eu.int/

[19] Skatīt http://www.cordis.lu/coordination/home.html

3.1.4. ,Ceļu kartes" un paredzēsana

Tehnoloģijas ,ceļu kartes" nodrosina līdzekli progresa definēsanai un izvērtēsanai nanotehnoloģijās un seko tās iekļūsanai nobriedusākās industriālās attīstības fāzēs. ,Ceļu karsu" sagatavosanas process ir noderīgs pats par sevi, jo tam nepieciesama visu ieinteresēto personu mijiedarbība un iespējamās attīstības, izaicinājumu, iedarbības un nākotnes vajadzību pārdomāsana. Tomēr vispārēja ,ceļu karte" nanotehnoloģijām ir nereāla, jo sī sfēra ir pārāk plasa. Tā vietā ,ceļu kartes" jāpielieto tirgus sektoros, kas ir sasniegusi pietiekamu briedumu. Tiek sagatavotas vairākas ,ceļu kartes", kurām vērtīgs ir tādu institūtu, kā JRC Perspektīvo pētījumu institūta (IPTS) ieguldījums.

Lai atbalstītu ,ceļu karsu" kā stratēģiskās politikas instrumenta izstrādāsanu, paredzēsanai ir vērtīga loma, attiecīgi, nākotnes attīstības un plānosanas prognozēsanā. Tas ir sevisķi svarīgi potenciāli graujosajai nanotehnoloģijas iedarbībai, kur nepieciesama potenciālās sociālās ietekmes ekspertīze. Šajā nolūkā nepieciesama īpasa metodoloģija un tiek veidota neatkarīga ES augsta līmeņa ekspertu grupa: "Paredzēt jauno tehnoloģiju vilni: Nano-, bio- un info-tehnoloģiju konverģence un to sociālā un konkurētspējas ietekme uz Eiropu".

Darbības: Eiropas Pētniecības sfēra nanotehnoloģijai

1. Lai paliktu nanozinātņu un nanotehnoloģiju prieksējās līnijās, ES jānostiprina tās saistības ar I un A. Nodrosinot sinerģiju ar programmām nacionālajā līmenī, Komisija aicina dalībvalstis:

(a) būtiski palielināt publiskās investīcijas nanozinātnēs un nanotehnoloģijās saskaņoti un koordinēti ar koeficientu 3 līdz 2010.gadam, paturot prātā Lisabonas un "3%" mērķus;

(b) veicināt izcilību nanozinātnēs ar Eiropas līmeņa konkurences palīdzību;

(c) atbalstīt I un A nanotehnoloģijās, ar labumu radosu pielietojumu nolūku, akcentējot MVU iesaistīsanu;

(d) saglabāt I un A pasākumu koncentrāciju nākosajā FP, lai nodrosinātu kritisko masu un sinerģiju starp nanozinātņu, nanotehnoloģiju, radniecīgo inzenierzinātņu un drosības aspektu attīstību;

(e) nodrosināt efektīvu nacionālo programmu koordināciju;

(f) pastiprināt ,ceļu kartes" un paredzēsanas centienus Eiropas līmenī ar izcilības centru un tādu institūtu, kā IPTS, ieguldījumu.

3.2. Infrastruktūra: Eiropas "Izcilības poli"

Infrastruktūra attiecas uz objektiem un resursiem, kas nodrosina būtiski svarīgus pakalpojumus pētnieku kopienai. Tie var būt "vienā vietā" (atsevisķā vietā lokalizēti), "izplatīti" (izplatītu resursu tīkls), vai "virtuāli" (elektroniski nodrosināts pakalpojums). Modernas iekārtas un instrumenti ir arvien izsķirosāki nanotehnoloģiju attīstībai, arī, lai demonstrētu, vai I un A var pārveidot potenciālos labumu radosos produktos un procesos.

Lai paātrinātu gan nanozinātņu, gan nanotehnoloģiju attīstību, būtiski svarīgas ir investīcijas plasā modernizētu objektu, instrumentu un iekārtu diapazonā. Sava starpdisciplinārā un komplicētā rakstura dēļ, investīcijās sādā infrastruktūrā biezi jākooperējas organizācijām vietējā, reģionālā, nacionālā un privātā līmenī. Noderīgi ir klasificēt infrastruktūru trijos dazādos investīciju līmeņos sādi:

- līdz vairākiem desmitiem miljonu eiro investīcijas, parasti vietējā vai reģionālā līmenī, piemēram, Starp disciplīnu pētījumu centrs Nanotehnoloģijās Apvienotajā Karalistē un Kompetenču centri Nanotehnoloģijās, kas izveidoti Vācijā;

- līdz 200 miljonu eiro investīcijas, parasti nacionālajā līmenī, kuru labi piemēri ir MINATEC Francijā, IMEC Beļģijā un MC2 Zviedrijā, un kas kļuvusi par centriem, kas redzami gan Eiropā, gan pasaulē;

- vairāk nekā 200 miljonu eiro investīcijas, kurām veltīti sāda mēroga nanotehnoloģiju objekti ES ietvaros vēl neeksistē, tomēr tiek attīstīti tresajās valstīs [20].

[20] Viens piemērs ir "Kalifornijas Nanosistēmu Institūts", ko izveidoja ar apmēram USD 300 miljonu investīcijām no federālajiem, stata un privātajiem fondiem (skatīt http://www.cnsi.ucla.edu/mainpage.html)

Šodienas infrastruktūra ne vienmēr atbilst nozares prasībām. Šī neatbilstība var būt administratīva, ģeogrāfiska, vieglas pieejamības izpratnē, vai attiecas uz grūtībām vienoties par noteikumiem Intelektuālā īpasuma tiesībām (IPR). Tādi risinājumi kā "atvērtas laboratorijas", kas viegli pieejamas nozarei, ir ļoti reti, tomēr ļoti vajadzīgi. MVU, it īpasi, biezi ir pārāk maz kapitāla un tie varētu gūt būtisku labumu no sādas pieejamības, lai paātrinātu I un A procesu un samazinātu "laiku līdz tirgum".

3.2.1. Jauni "izcilības poli" Eiropai

Aktuāli nepieciesama ir pasaules klases infrastruktūra nanozinātnēm un nanotehnoloģijām ar Eiropas dimensiju un līdzdalību ("izcilības poli"). Neatkarīgi no vismodernāko iekārtu pieejamības nodrosināsanas, kas var nebūt lokāli pieejama, sāda infrastruktūra varētu ietvert visus starpdisciplinārās I un A, izglītības un modeļu aspektus. Tā varētu ietvert arī publiski-privāto partnerību un kalpot kā inkubators jaunām palaidēm un blakusproduktiem.

Lai sasniegtu nepieciesamo kritisko masu, mums nepieciesams koncentrēt mūsu resursus ierobezotā skaitā infrastruktūru Eiropas ietvaros. Sektori, kas var gūt labumu no savstarpējās sinerģijas, ietver nanoelektroniku, nanobiotehnoloģiju un nanomateriālus. Tomēr, nepieciesamība minimizēt fragmentāciju un dublēsanos, jāizlīdzina ar konkurences un, tādējādi, I un A izcilības nodrosināsanu.

Nepieciesams pienācīgs līdzsvars starp infrastruktūru Eiropas, nacionālā un reģionālā līmenī. Ilgtermiņā, daudzējādu un/vai izkaisītu centru attīstība var būt svarīgs paņēmiens, kā uzturēt atbilstosu konkurences līmeni. Eiropas Tehnoloģiju platformas kopā ar tādām organizācijām, kā Eiropas Pētniecības infrastruktūras stratēģijas forums (ESFRI), var sniegt vērtīgu ieguldījumu, lai nodrosinātu optimālu pieeju.

3.2.2. "Iniciatīva izaugsmei"

Paziņojumā "Eiropas iniciatīva izaugsmei, investīcijām sistēmās un zināsanās, lai sekmētu izaugsmi un nodarbinātību" [21], plasa diapazona iniciatīva ir izstrādāta sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB). Lai ierosinātu rīcību, ir piedāvāta "Ātrā starta programma", kurai tiek sagaidīts finansējums, kombinējot galvenokārt banku aizdevumus (caur EIB iniciatīvu "Inovācijas 2010") un privātos (nozares) avotus.

[21] "Eiropas iniciatīva izaugsmei: Investīcijas sistēmās un zināsanās izaugsmei un darba vietām" COM(2003.gads) 690 /"A European initiative for growth: Investing in networks and knowledge for growth and jobs" COM(2003) 690/

Infrastruktūra nanoelektronikai tiek identificēta kā viena no jomām investīcijām pirmajā piedāvāto "Ātrā starta" projektu vilnī. Viena no citām jomām ir nākosās paaudzes lāzeri (piemēram, brīvo elektronu lāzeri), kuri potenciāli var, piemēram, veikt atsevisķu molekulu atomu struktūras "momentuzņēmumus". Šādi objekti ir nenovērtējami nanozinātņu un nanotehnoloģiju attīstībai, un jācensas pēc sinerģijas ar citām darbībām Eiropas un nacionālajā līmenī.

Darbības: Infrastruktūra

2. Eiropas dimensijas un līdzdalības pasaules klases infrastruktūra ("izcilības poli") ir izsķirosa, lai nodrosinātu to, ka ES palielina savu konkurētspēju nanozinātņu un nanotehnoloģiju I un A. Komisija aicina dalībvalstis:

(a) attīstīt saskaņotu I un A infrastruktūras sistēmu, ievērojot ieinteresēto personu vajadzības, it īpasi, attīstot sinerģiju ar izglītību;

(b) veikt pasākumus, lai maksimizētu esoso infrastruktūru pievienoto vērtību, ievērojot razosanas, it īpasi, MVU vajadzības.

Komisija uzsver nepieciesamību:

(c) caurskatīt un kartēt pastāvoso infrastruktūru, lai identificētu visaktuālākās vajadzības progresa paātrināsanai nanotehnoloģijās, it īpasi, starpdisciplinārajai I un A;

(d) izveidot, ja nepieciesams, jaunu specializētu nanotehnoloģijas Eiropas līmeņa infrastruktūru, kas savāc kopā pietiekamu kritisko masu un ņem vērā razosanas vajadzības;

(e) izpētīt iespēju finansiālai sinerģijai ar Eiropas Investīciju banku, Eiropas Investīciju fondu un strukturālajiem fondiem.

3.3. Investīcijas cilvēkresursos

Lai realizētu nanotehnoloģijas potenciālu, ES nepieciesams starpdisciplināro pētnieku un inzenieru kopums, kas var radīt zināsanas un nodrosināt, lai to, savukārt, nodod razosanai. Lai pienācīgi izvērtētu un pārvaldītu nanotehnoloģiju risku cilvēku veselībai, ES nepieciesami arī pienācīgi apmācīti toksikologi un riska vērtētāji. Nanotehnoloģijas, kā jauna un dinamiska sfēra, rada lielisku izdevību piesaistīt lielāku skaitu jaunu zinātnieku un citus kvalificētus darbiniekus pētnieciskajai karjerai.

Saskaņā ar jaunāko ziņojumu [22] Eiropā uz katrām 1000 aktīvām personām ir 5,68 aktīvi pētnieki, salīdzinājumā ar 8,08 ASV un 9,14 Japānā. Ņemot vērā cilvēkresursu līmeni, kas saistīts ar 3% Lisabonas mērķa sasniegsanu līdz 2010.gadam, var aptuveni aprēķināt, ka papildus būtu vajadzīgi apmēram 1,2 miljoni Eiropas pētniecisko darbinieku (tajā skaitā 700,000 pētnieku) [23]. Ir būtiski svarīgi, lai tiek īstenoti pasākumi pētnieku piesaistīsanai un paturēsanai Eiropā, ieskaitot nepietiekami izmantoto sieviesu potenciālu.

[22] Eiropas Komisija "Pamatskaitļi 2003.-2004.gads" (2003.gads), 44.lp. /European Commission "Key Figures 2003-2004" (2003)/. Skaitlis ES attiecas uz 2001.gadu, ASV uz 1997.gadu un Japānai uz 2002.gadu

[23] "Investīcijas pētījumos: Rīcības plāns Eiropai" COM(2003.gads) 226 /"Investing in research: An action plan for Europe" COM(2003) 226/

3.3.1. Jaunatnes piesaistīsana "nano"

Būtiski svarīgs komponents seit izrādītajai pieejai ir jaunākās paaudzes mudināsana iesaistīties diskusijās par zinātni no agrīna vecuma. Anekdotiskas liecības parāda, ka varbūtība sekot karjerai zinātnē lielā mērā ir atkarīga no skolas pedagogu, vecāku un saziņas līdzekļu spējas, kā to pateica Nobela prēmijas laureāts Ričards Feinmens, paziņot, cik patīkami ir "izzināt lietas". Vienkārsas nanotehnoloģijas koncepcijas var ieviest ar praktiskiem zinātnes eksperimentiem un demonstrēsanu.

Nanotehnoloģija ir labi piemērota pirmskoledzas līmeņa izglītībai, jo to biezi māca integrētā līmenī un ne atbilstosi mācību prieksmetam. Tomēr ir izsķirosi, lai jaunākā paaudze ne tikai izprot izpēti, bet arī to, ko pētnieki "dara". Tam jāpalīdz studentiem izdarīt apzinātu izvēli, iepazīstinot ar pētniecību kā aizraujosu un atbildīgu nākotnes karjeras izvēli ar daudzām iespējām. Vērtīgas ir tādas iniciatīvas, kā "Eiropas Pētnieka gads" [24].

[24] "Pētnieki Eiropas pētniecības sfērā: Viena profesija, daudzējādas karjeras" COM(2003.gads) 436 /Researchers in the European Research Area: One profession, multiple careers" COM(2003) 436/

3.3.2. Disciplīnu robezu pārvarēsana

Universitātēm ir centrālā loma informētas Eiropas veidosanā [25]. Nanotehnoloģijas liek nozīmīgu uzsvaru uz starpdisciplināro pieeju. Var paredzēt pēdējo kursu studentu lekcijas, kurās studenti turpina saņemt pamatapmācību mācību prieksmetu diapazonā, neskatoties uz konkrēto apgūstamo diploma kursu. Tam jānodrosina, lai nākosās nanotehnologu paaudzes ir "progresīvi domājosi speciālisti", kuri spēj mijiedarboties ar saviem kolēģiem citās disciplīnās. Praktiska "apmācība ar pētījumu palīdzību" varētu kļūt par būtiski svarīgu elementu nanotehnoloģijās.

[25] "Universitāsu loma Eiropā zināsanām" COM(2003.gads) 58 /"The role of universities in the Europe of knowledge" COM(2003) 58/

Jaunas apmācības formas, pārvietosanās ārpus tradicionālajām disciplīnu robezām, jāparedz nanotehnoloģijām, kuru mērķis ir pasaules klases mērķtiecīga starpdisciplīnu mācība universitātes un pēcdiploma līmenī. Jāparedz arī jaunas pieejas, kas nodrosina līdzekļus pārslēgt publisko un privāto finansējumu, līdztekus citām akadēmiskās-razosanas sadarbības formām (piemēram, akadēmiskās "palaides" un "riska kapitāla universitātes"). Tas varētu būt kontekstā ar Eiropas līmeņa "izcilības poliem" (skatīt 2. darbību), lai dotu studentiem ideālu izdevību iegūt "praktisku" pieredzi vismodernākajos pētījumos.

3.3.3. Pētnieki un inzenieri ar uzņēmēju domāsanas ievirzi

Karjera pētniecībā nesen ir ieguvusi uzmanību Eiropas līmenī un tika izceltas vairākas vājības, tajā skaitā: darbinieku pieņemsanas darbā metodes; darba apstākļi; un atsķirības vīriesu un sieviesu karjeras iespējās [26]. It sevisķi, sķērsļi pētnieku un inzenieru mobilitātei starp pētniecības un razosanas sektoriem (t.i. karjeras novērtējums ar publikāciju vai patentu palīdzību) ir rūpju cēlonis un var būt kaitīgi tehnoloģijas nodosanai un inovācijām nanotehnoloģijās.

[26] "Pētnieki Eiropas pētniecības sfērā: Viena profesija, daudzējādas karjeras" COM(2003.gads) 436 /Researchers in the European Research Area: One profession, multiple careers" COM(2003) 436/

Censoties sasniegt dinamisku, uz zināsanām balstītu sabiedrību, neproduktīvs ir viedoklis, ka izglītība beidzas tad, kad sākas darbs, un pie tā ķeras Rīcības plāns Iemaņām un mobilitātei [27]. Nanotehnoloģijas ir dinamiska sfēra, kurā nepieciesama pastāvīga apmācība, lai izsekotu jaunākajai attīstībai. Nanotehnoloģijām pārvietojoties tuvāk tirgum, ir svarīga nepieciesamība pēc apmācības, lai palīdzētu palaides / blakusproduktu radīsanā, IPR portfeļu, drosības un darba apstākļu pārvaldīsanā (tajā skaitā, veselība un drosība darbā) un citas papildinosas iemaņas, nodrosinot novatoru labāku izvietosanu, lai garantētu finansējumu un virzītu uz prieksu viņu iniciatīvas.

[27] "Padarot Eiropas reģionu mūzizglītībai par realitāti" COM(2001.gads) 678 /"Making a European area of lifelong learning a reality" COM(2001) 678/ un Komisijas Rīcības plāns iemaņām un mobilitātei COM(2002.gads) 72

Darbības: Investīcijas cilvēkresursos

3. Komisija aicina dalībvalstis piedalīties:

(a) nanotehnoloģijas izglītības vajadzību identificēsanā un sniegt labākās prakses paraugus un/vai eksperimentālu pētījumu rezultātus;

(b) jaunu kursu un mācību programmu definēsanas un ieviesanas veicināsanā, pedagogu apmācībā un izglītības materiālos starpdisciplīnu pieeju sekmēsanā nanotehnoloģijām gan skolas, gan absolventu līmenī;

(c) integrēt papildu iemaņas pēcdiploma apmācībā un apmācībā mūza garumā, piemēram, uzņēmējdarbība, darba veselības un drosības jautājumi, patentēsana, "blakusproduktu" mehāniski, komunikācija, u.c.

Komisija redz iespēju:

(d) izpētīt iespēju kopējam Marijas Kirī [28] vārdā nosauktajam aicinājumam iesniegt priekslikumus nanozinātņu un nanotehnoloģiju sfērā;

[28] Skatīt http://europa.eu.int/mariecurie-actions

(e) radīt "Eiropas balvu nanotehnoloģijās", kas dotu ieguldījumu pētnieku starpdisciplinārā un uzņēmējdarbības gara veicināsanā.

3.4. Rūpnieciskas inovācijas, no zināsanām līdz tehnoloģijai

Šodienas globalizētajā tirgū, ilgtermiņa ekonomiskās sekmes arvien vairāk ir atkarīgas no zināsanu radīsanas, pārvaldīsanas un izmantosanas. Investīcijas I un A ir nepieciesamas, lai izstrādātu zināsanas un razosanas inovācijām, savukārt, nepieciesamas zināsanas, lai razotu labumus. Šādā veidā cilpa tiek noslēgta un jaunu privāto kapitālu var injicēt I un A.

Kā Eiropas rūpniecība var pārvērst kapitālā mūsu spēku nanozinātnē, lai realizētu labumus radosus produktus un pakalpojumus? Spēja atslēgt so zināsanu potenciālu ar nanotehnoloģiju palīdzību ir izsķirosa, lai dotu jaunu impulsu nozarēm, kas vairs nav konkurētspējīgas spēcīgas starptautiskās konkurences rezultātā, kā arī jaunu Eiropas uz zināsanām balstītu nozaru attīstībai.

Integrēta pieeja inovāciju politikai ir nepieciesama [29] un tiks attīstīta gaidāmajā Inovāciju Rīcības plānā [30]. Izņemot parastos faktorus [31], kas ir izsķirosi visai I un A, tajā skaitā; funkcionēsana un konkurences tirgi, fiskālā politika, kas atbalsta inovācijas, finansiālie instrumenti [32], kvalificēti cilvēkresursi, publiski-privātās partnerattiecības un infrastruktūra; nanotehnoloģijām jāpievērs uzmanība trijiem papildfaktoriem; fundamentālu zināsanu patentēsana, reglamentēsana un metroloģija.

[29] "Inovāciju politika: Savienības pieejas precizēsana Lisabonas stratēģijas kontekstā" COM(2003.gads) 112 /"Innovation policy: updating the Union's approach in the context of the Lisbon strategy" COM(2003) 112/

[30] Skatīt http://europa.eu.int/comm/enterprise/innovation/index.htm

[31] Skatīt, piemēram, "Investīcijas pētījumos: Rīcības plāns Eiropai" COM(2003.gads) 226 / "Investing in research: An action plan for Europe" COM(2003) 226/

[32] Skatīt, piemēram, "Finansējuma pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem" COM(2003.gads) 713 /"Access to finance of small and medium-sized enterprises" COM(2003) 713/

3.4.1. Iespēja un problēmas esosajai razosanai

Nanotehnoloģijas piedāvā lielas iespējas sabiedrībām, lai realizētu gan soļinovācijas, gan būtiskās inovācijas. Tajā pasā laikā tās atstāj daudzas sabiedrības viegli ievainojamas pret risku, ka tās neapzināsies savu potenciālu pietiekami agri un zaudēs savu konkurētspēju. Spēcīgas kultūras trūkums Eiropā, kas atbalsta un veicina uzņēmējdarbības riska uzņemsanos tādās jomās kā nanotehnoloģijas, var būt izsķirosais faktors, līdztekus labvēlīgiem ietvara apstākļiem inovācijām.

Eiropas rūpniecības nozares darbojas lielas konkurences vidē. Dazādu iemeslu dēļ tām varētu būt nepietiekams kapitāls un tās var ziedot tikai ierobezotus resursus, lai veiktu I un A un inovācijas. Jaunākie dati uzrāda kopējās privātās I un A investīcijas 1,09% iekszemes kopproduktā ES, salīdzinājumā ar 1,85% ASV un 2,2% Japānai [33]. Lai gan sādi skaitļi nanotehnoloģijai nav pieejami, var pieņemt, ka investīciju rūpniecībā proporcija Eiropā ir proporcionāli zemāka, nekā ASV vai Japānā.

[33] Eiropas Komisija "Pamatskaitļi 2003.-2004.gads" (2003.gads) /European Commission "Key Figures 2003-2004" (2003)/

3.4.2. Biznesa izveidosana un riska kapitāls nanotehnoloģijās

Lielākā daļa nanotehnoloģijas sfēru atrodas savas attīstības agrīnajā stadijā un sekmīgie pētnieki biezi pārvērsas uzņēmējos, izvērsot palaides sabiedrības. No simtiem sādu sabiedrību, kuras dibinātas pēdējos gados, puse ir dislocētas ASV, salīdzinot ar vienu ceturtdaļu ES [34]. Ņemot vērā, ka MVU ir atbildīgi par apmēram divām tresdaļām nodarbinātības Eiropā, ir nepārprotami, ka nepieciesami papildus centieni, lai veicinātu jaunu un novatorisku uzņēmumu radīsanu [35].

[34] "Nedaudz zinātnes, daudz naudas" Dabas Biotehnoloģija, 21.sējums, 10.numurs, 2003.gada oktobris, 1127.lp. /"Little science, big bucks" Nature Biotechnology, Volume 21, Number 10, October 2003, p. 1127/

[35] "Rīcības plāns: Eiropas darba kārtība uzņēmējdarbībai" COM(2004.gads) 70 /"Action Plan: The European Agenda for Entrepreneurship" COM(2004) 70/

Bankas un uzņēmēji kapitālisti ir ļoti selektīvi, kad piedāvā riska kapitālu, it īpasi jomām, kuras tie uztver kā apveltītas ar lielu tehnisko risku, neskaidru pārdosanas laiku, vai kam varētu būt negatīvas ētiskas, veselības vai vides sekas. Patenti parasti ir vajadzīgi, lai pierādītu zināsanu īpasuma tiesības un jaunajiem uzņēmējiem vajag ne tikai būt nanotehnoloģiju prieksējās līnijās, bet arī apvienot to ar vadības un biznesa stratēģijas uztverīgumu.

Jauni uzņēmēji biezi sūdzas, ka tiem ir piedāvāts kredīts (riska kapitāla vietā) un ka tie nesaņem atbalstu administrēsanā - tas palielina to pakļautību un uztveri riskam. Neskatoties uz tehnoloģiskajām sekmēm, palaides var neizdoties finansiāla darba bez zaudējumiem trūkuma dēļ - tā saucamā "nāves ieleja". Šī problēma var būt akūta nanotehnoloģijām, kur I un A process padara par nepieciesamām ilgtermiņa saistības. Šajā kontekstā Eiropas Investīciju bankai (EIB) var būt nozīmīga loma, nodrosinot aizdevumus un nostiprinot kapitāla bāzi nanotehnoloģiju uzņēmumiem.

3.4.3. Patentēsana

Informācijas īpasums ar IPR palīdzību ir būtiski svarīgs rūpniecības nozares konkurētspējai gan sākuminvestīciju piesaistīsanas izteiksmē, gan lai nodrosinātu ieņēmumus nākotnē. Patenti nanotehnoloģijās kops 1980-o gadu sākuma ir nepārtraukti augusi. IPR kopīga pārvaldība var būt stimulējosa tādā jomā kā nanotehnoloģijas, kur starpdisciplinaritāte tuvina pētniekus un rūpniekus ar dazādu kultūru un attieksmi.

Sava spēcīgā akcenta uz zināsanām dēļ, nanotehnoloģijas izvirza fundamentālus jautājumus par to, kam jābūt un kam nav jābūt patentējamam (piemēram, atsevisķu molekulu līmenī). Vienosanās par koncepcijām un definīcijām Eiropas un, ideālā gadījumā, starptautiskajā līmenī, spēlēs būtisku lomu, saglabājot investoru paļāvību, un izvairoties no sagrozījumiem, kas var rasties ar atsķirīgu vietējo apstrādi vai IPR interpretāciju.

3.4.4. Reglamentācija

Adekvāta un laicīga reglamentācija sabiedrības veselības, patērētāju aizsardzības un vides jomā, ir būtiski svarīga, arī lai nodrosinātu patērētāju, darbinieku un investoru uzticību. Maksimāli jāizmanto esosā reglamentācija. Tomēr nanotehnoloģiju īpasais raksturs prasa to pārskatīsanu un iespējamu revidēsanu. Jāizmanto proaktīva pieeja. Zināsanu virzīsanai uz prieksu nanozinātnēs ar I un A palīdzību gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī jāveido pamats turpmākai rīcībai sajā virzienā.

Nemaz nerunājot par konsekvences nodrosināsanu un izvairīsanos no tirgus izkropļosanas, saskaņotai reglamentācijai ir vadosā loma riska samazināsanā līdz minimumam un veselības un apkārtējās vides aizsardzības nodrosināsanā. Esosā reglamentācija biezi paļaujas uz parametriem, kas var izrādīties nepiemēroti noteiktiem nanotehnoloģiju pielietojumiem, piemēram, brīvajām nanodaļiņām. Piemēram, biezi tiek noteikti slieksņi razosanas apjomu vai masas izteiksmē, zem kuriem viela var būt atbrīvota no reglamentācijas. Šādu slieksņu svarīgumu jāizskata no jauna un, ja lietderīgi, jāmaina.

3.4.5. Metroloģija un standarti

Lai nodrosinātu to, ka ES var realizēt nanotehnoloģiju komerciālo potenciālu, rūpniecībai un sabiedrībai būs nepieciesami uzticami un kvantitatīvi līdzekļi raksturosanai, kā arī mērījumu tehnoloģijas, kas pamatos nākotnes produktu un pakalpojumu konkurētspēju un uzticamību. Metroloģiju un standartus nepieciesams attīstīt, lai sekmētu strauju tehnoloģijas attīstību, kā arī nodrosinātu lietotājiem nepieciesamo paļāvību uz to procesa un produktu veiktspēju.

Inovāciju attīstība mērījumu tehnoloģijās ir nepieciesama, lai tiktu galā ar nanotehnoloģiju prasībām. Šī ir stimulējosa darbības sfēra. Nano-mērogā kļūst grūti tikt laukā no uztraucosās mērījumu instrumentu iedarbības uz pasu mērījumu. Noteiktās jomās metroloģijas instrumenti paslaik vienkārsi nav pieejami. Nepieciesami ievērojami pirmsnormatīvi pētījumi un pilnveidosana, ņemot vērā rūpniecības vajadzības ātru mērījumu un kontroles izteiksmē. Eiropas Standartizācijas Komiteja (CEN) [36] nesen ir sākusi darbu ar darba grupu, kas veltīta nanotehnoloģijām.

[36] Skatīt http://www.cenorm.be/ papildinformācijai (CEN Rezolūcija BT C005/2004)

Darbības: Rūpnieciskas inovācijas, no zināsanām līdz tehnoloģijai

4. Akcentējot koordinētas pieejas inovāciju un uzņēmējdarbības nanotehnoloģijām Eiropā stimulēsanas labumu, Komisija:

(a) aicina dalībvalstis pieņemt noteikumus, kas veicina rūpniecības investīcijas I un A un jaunus novatoriskus uzņēmumus atbilstosi Lisabonas uzdevumiem;

(b) pasvītro nepieciesamību padziļināt izpēti par nanotehnoloģiju sekmīgas rūpnieciskas izmantosanas perspektīvām un nosacījumiem;

(c) mudina Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju Fondu dot ieguldījumu kapitāla bāzes inovācijām nanotehnoloģijās nostiprināsanai un aicina dalībvalstis pētīt Strukturālo Fondu izmantosanu I un A iniciatīvām reģionālā līmenī;

(d) aplūko spēcīgu, saskaņotu un reālu IPR sistēmu kā būtiski svarīgu tehnoloģijas nodosanas un inovāciju veicināsanai;

(e) aicina dalībvalstis virzīties uz ciesāku sadarbību starp patentu iestādēm efektīvākas globālās patentēsanas sistēmas virzienā [37];

[37] Skatīt nobeiguma komunikē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas /OECD/ Zinātnes un tehnoloģiju politikas komitejas sanāksmei ministru līmenī, 2004.gada 29.-30.janvāris (skatīt http://www.oecd.org/)

(f) uzaicina dalībvalstis pārskatīt pastāvoso reglamentāciju, lai ņemtu vērā visu nanotehnoloģijas specifiku un pieņemtu kopēju Eiropas pieeju;

(g) uzaicina dalībvalstis atbalstīt un koordinēt aktivitātes metroloģijā, standartos un normās, lai nostiprinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju.

3.5. Sabiedriskās dimensijas integrēsana

Dazi cilvēki kritizē zinātnieku sabiedrību par to, ka tā ir pārāk tālu attālināta no demokrātijas mehānismiem, trūkstot sabiedrības sapratnei, sabiedrības izpratnei par riskiem pretstatā labumiem, un sabiedrības līdzdalībai un kontroles iespējām. Lai gan nanotehnoloģijas potenciālie pielietojumi var uzlabot mūsu dzīves kvalitāti, ar to var būt saistīts zināms risks, tāpat kā ar jebkuru jaunu tehnoloģiju - to atklāti jāatzīst un jāizpēta. Tajā pasā laikā, sabiedrības izpratne par nanotehnoloģiju un tās riski pienācīgi jāizvērtē un pie tiem jāvērsas.

Kopējās interesēs ir pieņemt proaktīvu pozīciju un pilnībā integrēt sabiedriskos apsvērumus I un A procesā, pētot tā labumus, riskus un dziļāku nozīmi sabiedrībai. Kā tas jau tika identificēts [38], to nepieciesams veikt pēc iespējas agrāk un nevis vienkārsi sagaidīt akceptēsanu post-facto. Šajā aspektā, nanotehnoloģiju komplicētā un neredzamā daba rada izaicinājumu zinātnei un risku komunikatoriem.

[38] Skatīt, piemēram, "Nanotehnoloģijas: Revolucionāras iespējas un ietekme uz sabiedrību", /"Nanotechnology: Revolutionary opportunities & societal implications"/, 3. Kopīgais EK-NSF seminārs par nanotehnoloģijām, Leče, Itālija (2002.gads), un "Nanotehnoloģiju sabiedriskās un ekonomiskās problēmas" ESRC, Apvienotā Karaliste (2003.gads) /"The social and economic challenges of nanotechnology", ESRC, UK (2003)/

3.5.1. Nanotehnoloģiju atbildīga attīstība

Reglamentācijā jārespektē un, ja lietderīgi, jāpastiprina ētiskie principi. Šie principi ir iedzīvināti Eiropas Pamattiesību hartā [39] un citos Eiropas un citos starptautiskos dokumentos [40]. Jāņem vērā arī Eiropas Ētikas grupas (EGE) [41] viedoklis, kura pēta ētiskos aspektus medicīniskajiem pielietojumiem, kas saistīti ar nanotehnoloģijām.

[39] Skatīt http://www.europarl.eu.int/charter/default_en.htm

[40] Skatīt http://europa.eu.int/comm/research/science-society/ethics/legislation_en.html

[41] Skatīt http://europa.eu.int/comm/european_group_ethics/index_en.htm

Dazas no ētiskajām pamatvērtībām ietver: respekta pret cieņu principu; individuālās autonomijas principu; taisnīguma un labdarības principu; pētniecības brīvības principu; un proporcionalitātes principu. Jāizprot so principu nozīmība nanotehnoloģiju pielietojumiem cilvēkiem un citiem pielietojumiem. Bez tam, noteiktiem pielietojumiem, piemēram, miniatūriem sensoriem, var būt īpasa ietekme uz privātuma un personas datu aizsardzību.

Nepieciesama atklāta, izsekojama un pārbaudāma nanotehnoloģiju attīstība, atbilstosi demokrātiskajiem principiem. Neskatoties uz daziem aicinājumiem pēc nanotehnoloģiju pētījumu moratorija, Komisija ir pārliecināta, ka tas būtu ļoti neproduktīvs. Nemaz nerunājot par iespējamo labumu liegsanu sabiedrībai, tas var novest pie "tehnoloģisko paradīzu" konstituēsanas, t.i. kur izpēte tiek veikta zonās bez reglamentējosām sistēmām un ir atvērta iespējamai ļaunprātīgai izmantosanai. Mūsu konsekventa nespēja sekot attīstībai un iejaukties pie sādiem apstākļiem varētu novest pie vēl sliktākām sekām. Piesardzības princips [42], kas izmantots līdz sim, varētu tikt piemērots gadījumā, ja tiek identificēti reāli un nopietni riski.

[42] "Komisijas paziņojums par piesardzības principu" COM(2000.gads) 1 /"Communication from the Commission on the Precautionary Principle" COM(2000) 1/

3.5.2. Informācija, komunikācija un dialogs: Izpratne par neredzamo

"Kas ir nanotehnoloģijas?" Vairāk nekā 16,000 personu viedokļu aptauja 2001.gadā [43] norādīja, ka izpratne par nanotehnoloģiju ir vāja. Tā kā tā ir komplicēta un saistīta ar mērogu, kas ir neredzams, nanotehnoloģijas var būt sarezģīta koncepcija sabiedrības uztveres spējai. Virsraksti par, piemēram, pasreproducējosiem nano-robotiem, kas ir tālu pāri pār mūsu sodienas iespējām, tomēr biezi tiek attēloti kā tuvējs risks, demonstrē, ka ir aktuāla nepieciesamība nodrosināt informāciju par sodienas nanotehnoloģiju pētījumiem un to iespējamo pielietojumu. Piemēram, "nanoMasīna" [44] ir lielisks piemērs veidiem, kādos var paaugstināt sabiedrības informētību par nanotehnoloģiju.

[43] Eiropas Komisija "Eiropiesi, Zinātne un Tehnoloģija" /"Europeans, Science and Technology"/ Eirobarometrs 55.2, 2001.gada decembris

[44] Skatīt http://www.nanotruck.net papildinformāciju.

Bez nopietniem komunikāciju centieniem, nanotehnoloģiju inovācijas varētu saskarties ar netaisnīgu sabiedrības uztveri. Nepieciesams ir efektīvs divvirzienu dialogs, ar ko vispārīgie sabiedrības uzskati tiek ņemti vērā un var tikt apskatīti kā ar I un A politiku saistītus lēmumus ietekmējosi [45]. Sabiedrības uzticība un nanotehnoloģiju akceptēsana būs izsķirosa to ilgtermiņa attīstībai un ļaus mums izmantot tās potenciālos labumus. Nepārprotami zinātnieku sabiedrībai būs jāuzlabo savas komunikācijas iemaņas.

[45] "Zinātne un sabiedrība - Rīcības plāns" COM(2001.gads) 714 /"Science and Society - Action plan", COM(2001) 714/

Darbības: Sabiedriskās dimensijas integrēsana

5. Izceļot nepieciesamību veltīt pienācīgu uzmanību nanotehnoloģiju sabiedriskajiem aspektiem, Komisija:

(a) aicina dalībvalstis rīkoties ar atvērtu un proaktīvu pieeju vadībai nanotehnoloģiju I un A, lai nodrosinātu sabiedrības informētību un uzticību;

(b) atbalsta dialogu ar ES pilsoņiem/patērētājiem, lai veicinātu kompetentu spriedumu par nanotehnoloģiju I un A, pamatojoties uz objektīvu informāciju un ideju apmaiņu;

(c) no jauna apstiprina savu uzticību ētiskajiem principiem, lai nodrosinātu, ka I un A nanotehnoloģijās tiek veikta atbildīgi un caurredzami.

4. Sabiedrības veselības, drosības, vides un patērētāju aizsardzība

Zinātniskajai izpētei un iespējamo veselības vai vides risku novērtēsanai, kas saistīti ar nanotehnoloģijām, vajag pavadīt I un A un tehnoloģisko progresu. Tiek sagatavoti dazi specializēti pētījumi potenciālo risku novērtēsanai, kas tiek pētīti arī FP6 IP un NE projektu ietvaros nanotehnoloģiju sfērā. It īpasi, nanodaļiņas var izturēties negaidīti, to nelielo izmēru dēļ [46]. Tās var sagādāt īpasas problēmas, piemēram, razosanas, izvietosanas, apstrādes, uzglabāsanas un transportēsanas izteiksmē. I un A ir nepieciesama, lai noteiktu būtiskos parametrus un sagatavotu reglamentācijai, ja nepieciesams, ņemot vērā visu dalībnieku ķēdi, no pētniekiem, darbiniekiem līdz patērētājiem. Šai I un A nepieciesams ņemt vērā arī nanotehnoloģiju iedarbību visā to dzīves cikla laikā, piemēram, izmantojot Dzīves cikla novērtējuma instrumentus. Tā kā sie jautājumi attiecas uz visu pasauli, būtu derīgi sistemātiski apvienot kopējā fondā zināsanas starptautiskajā līmenī.

[46] Skatīt, piemēram, EK finansētos projektus: Nanopatoloģija "Nanodaļiņu loma biomateriālu izraisītās patoloģijās" /"The role of nano-particles in biomaterial-induced pathologies"/ (QLK4-CT-2001-00147); Nanoderm "Ādas kvalitāte kā barjera sevisķi sīkām daļiņām" /"Quality of skin as a barrier to ultra-fine particles"/ (QLK4-CT-2002-02678); Nanodrosība "Riska novērtējums nanodaļiņu razosanā un izmantosanā, izstrādājot profilaktiskos pasākumus un prakses kodeksus" /"Risk assessment in production and use of nano-particles with development of preventive measures and practice codes"/ (G1MA-CT-2002-00020)

Vispārīgāk, sabiedrības veselībai, vides un patērētāju aizsardzībai nepieciesams, lai tie, kas ir iesaistīti nanotehnoloģijās -- tajā skaitā pētnieki, attīstītāji, razotāji, un izplatītāji -- vērstos pie visiem potenciālajiem riskiem atklāti, pēc iespējas agrāk, pamatojoties uz drosiem zinātniskajiem datiem un analīzes, izmantojot atbilstosu metodoloģiju. Tas rada problēmu, jo ieprieks noteikt uz nanotehnoloģijām balstītu produktu īpasības ir grūti, tā kā tam nepieciesams ņemt vērā gan klasiskās fizikas, gan kvantu mehānikas iedarbību. Daudzos veidos vielas konstruēsana ar nanotehnoloģiju var tikt pielīdzināta jaunas ķimikālijas radīsanai. Tā rezultātā, ķeroties pie nanotehnoloģiju potenciālajiem riskiem sabiedrības veselībai, apkārtējai videi un patērētājiem būs nepieciesams izvērtēt esoso datu iespējamo otrreizējo izmantosanu un jaunu, nanotehnoloģijai specifisku datu radīsanu par toksikoloģiju un ekotoksikoloģiju (tajā skaitā, reakcijas uz devu un pakļausanas iedarbībai dati). Tas aicina arī pārbaudīt un, ja nepieciesams, koriģēt riska novērtēsanas metodes. Praktiski, vērsanās pie potenciālajiem riskiem, kas saistīti ar nanotehnoloģijām, padara par nepieciesamu riska novērtēsanas integrāciju katrā uz nanotehnoloģijām balstītu produktu dzīves cikla stadijā.

Darbības: Sabiedrības veselības, drosības, vides un patērētāju aizsardzība

6. Atbalstot augsta līmeņa sabiedrības veselības, drosības, vides un patērētāju aizsardzību, Komisija pasvītro nepieciesamību:

(a) identificēt bazas par drosību (reālas vai sajustas) un ķerties pie tām pēc iespējas agrākā stadijā;

(b) pastiprināt atbalstu veselības, vides, risku un citu saistīto aspektu integrācijai I un A aktivitātēs kopā ar specifiskiem pētījumiem;

(c) atbalstīt datu ģenēzi par toksikoloģiju un ekotoksikoloģiju (tajā skaitā, devas reakcijas datu) un novērtēt potenciālo cilvēku un vides pakļautību iedarbībai.

Komisija aicina dalībvalstis sekmēt:

(d) riska novērtēsanas procedūru koriģēsanu, ja nepieciesams, lai ņemtu vērā konkrētās problēmas, kas saistītas ar nanotehnoloģiju pielietojumiem;

(e) riska cilvēka veselībai, videi, patērētājiem un darbiniekiem novērtējuma integrāciju visās tehnoloģijas dzīves cikla stadijās (tajā skaitā, koncepcijā, I un A, izgatavosanā, izplatīsanā, izmantosanā un iznīcināsanā).

5. Nākosais solis: starptautiskā sadarbība

Starptautiskā sadarbība ir galvenā vērtība, lai virzītu uz prieksu I un A un FP6, piemēram, ir atvērta pasaulei, jo tā ļauj pētnieciskajām grupām no praktiski visām valstīm piedalīties projektos. Tas ir īpasi svarīgi nanotehnoloģijām, kur nepieciesams daudz pamatzināsanu un saglabājas daudzas zinātniskas un tehniskas problēmas - var būt nepieciesama globāla kritiskā masa. Starptautiskā sadarbība var paātrināt I un A, straujāk pārvarot atsķirības zināsanās un, piemēram, palīdz bruģēt ceļu jauniem metroloģijas risinājumiem un normām.

Vairākas valstis ir noslēgusas zinātniskās un tehniskās sadarbības līgumus ar ES, kas ietver nanotehnoloģijas. Konkrēti, viena ieviesanas vienosanās pastāv starp Eiropas Komisiju (EK) un Nacionālo Zinātnes Fondu (NSF, ASV), cita ar Zinātnes un Tehnoloģiju ministriju (MOST, Ķīna). Šādas ieviesanas vienosanās veido sistēmu pastiprinātai sadarbībai un ļauj izvērst kopīgas iniciatīvas. Kops 1999.gada ir uzsākti EK-NSF saskaņoti aicinājumi un izvērsti kādi 20 projekti.

Paļaujoties uz FP6 pieredzi, pastiprināta starptautiskā sadarbība nanozinātnēs un nanotehnoloģijās ir nepieciesama gan ar valstīm, kuras ir ekonomiski progresīvākas (lai dalītos zināsanās un izmantotu kritisko masu), gan ekonomiski atpalikusā kas (lai garantētu tām zināsanu pieejamību un izvairītos no jebkāda "zināsanu aparteīda"). It īpasi aktuāla ir nepieciesamība dalīties zināsanās par nanotehnoloģiju veselības, drosības un vides aspektiem visu pilsoņu labā.

Kopīgos vienotos principus nanotehnoloģiju I un A varētu iedzīvināt brīvprātīgā sistēmā (piemēram, "labas uzvedības kodeksā"), lai ES tuvinātu valstīm, kuras ir aktīvas nanotehnoloģiju izpētē un kurām ir ar mums kopīgas saistības to atbildīgai attīstībai. Ieprieksēja viedokļu apmaiņa ar pārstāvjiem no, piemēram, ASV, Japānas, Šveices un Krievijas ir ļoti pamudinosa sajā aspektā un varētu bruģēt ceļu turpmākajām iniciatīvām.

Darbības: Starptautiskā sadarbība

7. Komisija, ievērojot savas starptautiskās saistības un īpasi tās, kas saistītas ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju, veicinās:

(a) starptautisku diskusiju vai vienprātību par jautājumiem, kuri ir globāli svarīgi, tādiem kā, sabiedrības veselība, drosība, vides, patērētāju aizsardzība, riska novērtējums, reglamentētas pieejas, metroloģija, nomenklatūra un normas;

(b) pamatzināsanu pieejamību mazāk industrializētās valstīs tā, lai dotu ieguldījumu jebkāda "zināsanu aparteīda" profilaksē;

(c) ar nanotehnoloģijas zinātnisko, tehnoloģisko, ekonomisko un sociālo attīstību saistītas informācijas monitoringu un koplietosanu;

(d) starptautiskā "uzvedības koda" definēsanu tā, lai nodrosinātu globālu vienosanos par pamatprincipiem nanotehnoloģiju atbildīgai attīstībai.

Pielikums: Publiskā finansējuma nanotehnoloģijās novērtējums

(Ievērojiet, ka sekojosie attēlotie dati ir iegūti no vairākiem avotiem [47])

[47] Āzija (APNF, ATIP, nABACUS); Eiropa (Bundesministerium für Bildung und Forschung (Vācija), Enterprise Ireland, General Secretariat for Research (Grieķija), Inspection générale de l'administration de l'éducation nationale et de la recherche (Francija), Nanoforum, Nacionālie kontaktpunkti, CORDIS Nanotehnoloģiju datu bāze, dazādi avoti); ASV (NSF); citi (dazādi avoti)

1.att.: Vispārējie līmeņi publiskajiem izdevumiem nanotehnoloģijām 2003.gadā: Eiropai (tajā skaitā, Šveice, Islande un Norvēģija kā FP6 Asociētās valstis), Japānai, ASV un citiem (1 eiro = 1 USD).

>REFERENCE TO A GRAPHIC>

2.att.: Finansējuma līmenis EU-15 līdz ar dazām kandidātvalstīm (Čehija, Latvija, Lietuva, Slovēnija) un galvenajām Asociētajām valstīm (Šveice, Islande un Norvēģija) un EK absolūtā eiro izteiksmē 2003.gadā.

>REFERENCE TO A GRAPHIC>

3.att.: Finansējuma līmenis nozīmīgākajām tresajām valstīm (izņemot ASV un Japānu) ar nanotehnoloģiju programmām absolūtā USD izteiksmē 2003.gadā. Lasot sos skaitļus jāņem vērā potenciāli lielās atsķirības pirktspējā.

>REFERENCE TO A GRAPHIC>

4.att.: Salīdzinosie finansējuma līmeņi starp ES-15, ES-25 dazām kandidātvalstīm (Čehija, Latvija, Lietuva, Slovēnija), galvenajām FP6 Asociētajām valstīm (Šveice, Islande un Norvēģija), ASV un Japānu uz vienu iedzīvotāju 2003.gadā (eiro = USD).

>REFERENCE TO A GRAPHIC>