18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 43/26

Reģionu komitejas atzinums Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ostu drošības pastiprināšanu

(2005/C 43/08)

REĢIONU KOMITEJA,

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ostu drošības pastiprināšanu (COM(2004) 76 galīgā red. – 2004/0031 (COD),

ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. februāra lēmumu apspriesties ar to šajā jautājumā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 265. panta pirmo daļu un 80. pantu,

ņemot vērā Komitejas priekšsēdētaja 2004. gada 27. janvāra lēmumu lūgt Teritoriālās kohēzijas politikas komisijai sagatavot atzinumu šajā jautājumā,

ņemot vērā tās Teritoriālās kohēzijas politikas komisijas 2004. gada 7. jūlijā pieņemto atzinuma projektu (CdR 163/2004 rev. 1) (ziņotājuma sniedzējs bija Anders Knape kungs, Pašvaldību komisārs (SE/ETP)

tā kā

(1)

Prettiesiskas darbības un terorisms ir viens no lielākajiem draudiem demokrātijas un brīvības ideāliem un miera vērtībām, kas savukārt veido Eiropas Savienības dziļāko būtību;

(2)

Iedzīvotāju drošība, infrastruktūra un aprīkojums, ieskaitot transporta līdzekļus, gan ostās, gan tām piederīgos blakus rajonos jāaizsargā pret prettiesiskām darbībām un to postošo iedarbību. Šāda aizsardzība būs ieguvums transporta lietotājiem, ekonomikai un visai sabiedrībai kopumā;

(3)

[diena/mēnesis/2003] Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma Regulu (EC) Nr.725/2004 par jūras drošību. Šīs Regulas noteiktie paaugstinātie jūras drošības pasākumi veido tikai daļu no vajadzīgajiem pasākumiem, lai sasniegtu atbilstošu drošības līmeni visā ar jūru saistītajā transporta ķēdē. Regula ir ierobežota uz kuģiem notiekošo drošības pasākumu jomā un tiešā kuģa/ostas saskarē;

(4)

Bez aizspriedumiem pret dalībvalstu likumiem nacionālās drošības jomā un pasākumiem, kas tiktu pieņemti uz Eiropas Savienības līguma VI sadaļas pamata, 2. apsvērumā aprakstītajam drošības mērķim jābūt sasniedzamam, pieņemot pienācīgus pasākumus ostu politikā, kas ieviestu vienotus standartus pietiekama ostu drošības līmeņa izveidošanā visās Kopienas ostās;

(5)

Dalībvalstīm jāpaļaujas uz detalizētu drošības novērtējumu, lai noteiktu ar drošību saistīto ostas rajonu robežas un izlemtu par dažādiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu adekvātu ostas drošību, ņemot vērā iesaistīto vietējo un reģionālo institūciju viedokli. Šiem pasākumiem jābūt dažādiem atkarībā no drošības līmeņa katrā vietā un tiem jāatspoguļo riska raksturu dažādos ostu rajonos;

(6)

Dalībvalstīm vai, attiecīgā gadījumā, vietējām un reģionālām pašpārvaldēm, jāizveido ostu drošības plāni, kuros pilnīgi jāiestrādā ostu drošības novērtējumā iegūtie rezultāti. Efektīvs darbs pie drošības pasākumiem pieprasa arī skaidru visu iesaistīto pušu uzdevumu sadali, kā arī regulāru šo pasākumu izpildi. Uzdevumu sadales un izpildes procedūru saglabāšana ostu drošības plānu izveidē ir jāņem vērā, lai vaicinātu gan preventīvos, gan korektīvos ostu drošības pasākumus;

(7)

Dalībvalstīm jānodrošina, lai valstu mezgla punkti darbotos kā kontaktpunkti starp Komisiju un dalībvalstīm;

(8)

Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas apzināti Eiropas Savienības Pamattiesību Hartā;

(9)

Šīs direktīvas ieviešanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar 1999. gada 28. jūnija Padomes lēmumu 1999/468/EC, kas nosaka Komisijas piešķirto pilnvaru ievērošanas norises kārtību. Kārtība jānosaka, lai, piemērojot direktīvu, ņemtu vērā starptautisko aktu attīstību un, balstoties uz pieredzi, direktīvai piemērotu vai papildinātu detalizētos Pielikumu noteikumus bez tās darbības lauka paplašināšanas;

(10)

Tā kā ierosinātās darbības mērķus, proti, sabalansētu darbības ieviešanu un pienācīgu pasākumu veikšanu jūras transporta un ostas policijas jomā dalībvalstis nevar sasniegt pietiekami sekmīgi un šīs direktīvas Eiropas mēroga dēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantu. Saskaņā ar šajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva ir ierobežota līdz galvenajiem vienotajiem standartiem, kuri pieprasa sasniegt ostu drošības mērķus un nepārsniegt šim nolūkam nepieciešamās darbības;

tās 56. plenārajā sesijā 2004. gada 29. un 30. septembrī (30. septembra sēde) pieņēma sekojošu atzinumu:

1.   Reģionu komitejas viedoklis

REĢIONU KOMITEJA

izsaka viedokli, ka prettiesiskas darbības un terorisms ir viens no lielākajiem draudiem demokrātijas un brīvības ideāliem un miera vērtībām, kas savukārt veido Eiropas Savienības dziļāko būtību;

atzīmē, ka teorisms un līdzīgas noziedzīgas darbības ir starpvalstiskas pēc savas dabas un tādēļ pret tām būtiski jāvēršas, izmantojot starpvalstu pasākumus. Parasti tikai no vietējās vai reģionālās perspektīvas nav iespējams noteikt un novērtēt terora draudus pret ostām vai citām infrastruktūrām;

uzskata, aizsardzība pret teroristu uzbrukumiem un citām noziedzīgām darbībām galvenokārt atrodas valsts kompetencē, tādēļ dalībvalstīm jāuzņemas gan finansiālā, gan vispārējā atbildība par valsts vai Kopienas līmenī pieņemtajiem drošības pasākumiem. Jebkuri pieņemtie pasākumi, kas pastiprina ostu drošību pret noziedzīgām darbībām, jāizvērtē iespējamā darbībā pret varbūtējiem draudiem atsevišķās ostās. Tomēr saskaņā ar funkciju decentralizācijas principu ostu aizsardzības plāni jāizstrādā vietējā un reģionālā līmenī;

atzīmē, ka Komisijas paziņojums par Jūras transporta drošības pastiprināšanu (COM(2003) 229 galīgā red.) satur priekšlikumu kuģu un kuģu/ostas saskares aizsardzībai un ka šis priekšlikums pašreiz atrodas likuma pieņemšanas procesā;

uzskata, ka ostu drošību pastiprinās arī grozītajā SOLAS konvencijā, ISPS kodeksā un Komisijas Regulā (EC) Nr. 725/2004 nodrošinātie kuģu un ostu drošības pasākumi. Tomēr Regula attiecas tikai uz to ostas daļu, kura pārstāv kuģa/ostas saskari, tātad terminālu;

atzīst, ka, ja reiz Regula (EC) Nr. 725/2004 ir ieviesta un novērtēta, dažām ostām tālāki drošības pasākumi būtu vajadzīgi gan ostās, gan tām piegulošajās teritorijās. Palielinās vajadzība pēc aizsardzības tiem cilvēkiem, kas strādā ostās vai šķērso ostas vai tām piegulošās teritorijas, infrastruktūras un aprīkojumu, ieskaitot transporta līdzekļus. Reģionu Komiteja atzīmē, ka IMO un ILO pašreiz sastāda Praktisko kodeksu ostu drošībai;

ņem vērā, ka regulās un direktīvās paredzētajiem paaugstinātas ostu un kuģniecības drošības pasākumiem jābūt efektīviem bez jebkāda turpmāka finansiālo vai darbinieku resursu pieprasījuma, nevis garantējot tos no drošības un aizsardzības skatapunkta, un īpaša uzmanība jāpievērš ostu lielumam, ģeogrāfiskai atrašanās vietai un darbībai;

uzskata, ka jebkurai darbības, pasākumu un kontroles regulēšanai jābūt proporcionālai uztvertajiem draudiem un vajadzībai pēc efektīva, konkurētspējīga transporta tīkla, kas rezultātā palielinātu kuģniecības aktivitāti un atvieglotu citus transporta veidus;

uzskata, ka novērtējuma un plānu apstiprināšanai un ieviešanai saskaņā ar direktīvu jābūt nodrošinātai no katras atsevišķās dalībvalsts kontrolētajiem pārraudzības līdzekļiem;

uzskata, ka ostas kā kuģa/ostas saskares vietas formulējums jāpaplašina, lai tas attiektos arī uz terminālu un tādiem rajoniem kā enkurvietas, kuģu piestātnes un pieejas no jūras puses, kā arī jebkuriem noliktavu rajoniem, kas jāiekļauj ostas platībā;

uzskata, ka iekšējās ostas ir jāuzskata kā izņēmums;

atbalsta viedokli, ka no Kopienas ostu dažādo aktivitāšu viedokļa direktīva nodrošina vislabāko ceļu, lai sasniegtu vajadzīgo elastību un vispārējo ostu drošības līmeni;

ir pārliecināta, ka virkne ostu drošības sistēmu dalībvalstīs jau ir gatavas darboties un ir iespējams ekspluatēt jau esošos drošības pasākumus un struktūras, ja tās atbilst direktīvas noteikumiem.

1.1   Ostu drošības direktīvas saturā

REĢIONU KOMITEJA

1.1.1

uzskata, ka drošības uzlabošanu uz kuģiem un kuģu/ostas saskares vietās dažās ostās varētu būtu nepieciešams papildināt ar ostu drošības uzlabošanu un ka tas nodrošinās, ka šie pasākumi drošības uzlabošanai tiks papildināti ar pasākumiem drošības uzlabošanai visā ostas teritorijā. Dažās ostās terora uzbrukumu aizsardzību varētu būt nepieciešams papildināt ar drošības pasākumiem, kas domāti, lai aizsargātu ostai tuvus uzņēmumus, kuri varētu būt potenciāls terora uzbrukuma mērķis kā degvielas glabātuves un ķīmisku un mēslojuma līdzekļu ražošanas vietas;

1.1.2

ņem vērā, ka atsevišķām dalībvalstīm, apspriežoties ar vietējām un reģionālajām pašpārvaldēm kā arī ar ieinteresētajiem ostu pārtāvjiem, jānosaka jebkādu pasākumu nepieciešamība un apjoms,

1.1.3

ņem vērā, ka izvēle starp atšķirīgiem drošības līmeņiem, kas balstās uz vidējiem, paaugstinātiem vai nenovēršamiem draudiem nav ostas iestāžu jautājums, bet gan horizontāls pēc rakstura.

1.2   Vispārīgie principi

1.2.1

uzsver subsidiaritātes principa nozīmi, īpaši saistībā ar nesen pieņemto Konstitucionālo Līgumu un jauno sibsidiaritātes protokolu;

1.2.2

uzskata par pozitīvu to, ka priekšlikums veidots pēc tās pašas struktūras un parauga kā Regula (EC) Nr. 725/2004 un tādēļ, ja tas nepieciešams, drošības sistēma var tikt veidota, iekļaujot tajā visu jūras transporta ķēdi, sākot no kuģiem, kuģa/ostas saskares un ostas kopumā līdz ostas platības/tai piegulošās teritorijas saskarei,

1.2.3

apsveic faktu, ka dalībvalstis nosaka robežas, uz kādām attiecas direktīva viņu ostās. Tas jāizlemj pārrunās ar iesaistītajām vietējām un reģionālajām organizācijām. Jāveic pamata riska/vajadzību novērtējums, lai noteiktu, kurām ostām nepieciešams pastiprināt drošības pasākumus,

1.2.4

apsveic arī faktu, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai tiek veidoti pienācīgi ostu drošības vērtējumi un ostu drošības plāni, jāievieš un jādara zināmi drošības līmeņi un izmaiņas tajos, un jānosaka ostas drošības institūcija. Saskaņā ar funkciju decentralizācijas pricipu, šī joma jāatstāj atsevišķu dalībvalstu kompetencē, lai, apspriežoties ar ieinteresētajām iestādēm un vietējām un reģionālajām organizācijām, noteiktu vajadzību pēc vērtējuma, plāniem un institūcijām, ņemot vērā katras atsevišķas dalībvalsts draudu un vietējās un reģionālās situacijas vērtējumu,

1.2.5

apsveic priekšlikumu iecelt drošības ierēdni katrai atsevišķai ostai, lai nodrošinātu atbilstošu ostas drošības vērtējumu un plānu, ieskaitot drošības plānu robežojošajiem uzņēmumiem, izveidi, atjaunināšanu un papildināšanu, ja atsevišķās dalībvalstis, konsultējoties ar drošības ierēdni, uzskata to par vajadzīgu, un lai noteiktu mezgla punktus dalībvalstīs, nodrošinot nepieciešamo sazināšanos gan ar dalībvalstīm, gan Komisiju,

1.2.6

neredz vajadzību vispārējai prasībai pēc drošības komitejas katrā ostā, jo tās jāizveido, pamatojoties uz patiesām vajadzībām,

1.2.7

uzskata, ka iesniegtajām mimimālajām prasībām drošības vērtējumiem un plāniem, tāpat kā kontroles procedūrām, kas uzraudzītu ostu drošības pasākumu ieviešanu, jābūt vispārīgu ieteikumu un rekomendāciju nevis noteikumu formā;

1.3   Tiesiskie apsvērumi

1.3.1

uzskata, ka sodi par valsts nosacījumu pārkāpšanu saskaņā ar direktīvu jānosaka atsevišķām dalībvalstīm. Tā kā vairumam dalībvalstu jau ir atbilstoša likumdošana, vispārīgi runājot, nav vajadzības pēc turpmākiem krimināllikuma nosacījumiem.

1.4   Ietekmes novērtējums

1.4.1

aicina Komisiju uzmanīgi izvērtēt izmaksu nozīmi ostu drošības pastiprināšanas priekšlikumos. Pieaugošās izmaksas parādījās kā iesniegtās direktīvas sekas izveidoto plānu, dažāda veida pasākumu, pārraudzības un kontroles procedūru un tml. izteiksmē un tām jābūt galvenokārt dalībvalstu radītām, lai izvairītos no tāda jūras pasažieru un preču pārvadājumu izmaksu pieauguma, kas veicinātu pievērsties citiem, videi mazāk draudzīgiem un drošiem transporta veidiem.

2.   Reģionu komitejas ieteikumi

Grozījums

1. ieteikums

Izklāsts (1) a (jauns)

Komisijas priekšlikuma teksts

RK grozījumi

 

(1a)

Terorisms un līdzīgas noziedzīgas darbības ir starpvalstu darbības pēc sava rakstura, tādēļ pret tām nepieciešams vērsties, izmanojot starpvalstu pasākumus. No vietējās un reģionālās perspektīvas parasti nav iespējams noteikt un novērtēt terora draudus pret ostām un citām infrastruktūrām.

No tā izriet, ka aizsardzība pret teroristu uzbrukumiem un citām noziedzīgām darbībām galvenokārt ir pašu valstu kompetencē, tādēļ dalībvalstīm jāuzņemas gan finansiāla, gan vispārēja atbildība par Kopienas līmenī nolemtajiem drošības pasākumiem.

Pamatojums

Preambulā skaidri jānoformulē, ka terorisms un līdzīgas kriminālas darbības ir starpvalstu darbības pēc sava rakstura, tādēļ pret tām jāvēršas, izmantojot starpvalstu pasākumus, par kuriem dalībvalstīm ir vispārēja atbildība. Svarīgi, lai līmenis, kas atbild par regulējošu lēmumu pieņemšanu, atbildētu arī par tā finansēšanu, lai tādējādi samazinātu pārmērīgas regulēšanas risku un citu tai sekojošu negatīvu sociālekonomisku rezonansi. Rezultātā ir gluži dabiski, ka valstij jāuzņemas arī finansiāla atbildība par pasākumiem, kas atturētu un novērstu šādas darbības.

2. ieteikums

Izklāsts (4)

Komisijas priekšlikuma teksts

RK grozījumi

Lai panāktu iespējami pilnīgāku jūras un ostu industrijas aizsardzību, jāievieš ostu drošības pasākumi. Tiem jāsniedzas tālāk par kuģu/ostas saskares zonu un jāpārklāj visa osta, tādējādi gan aizsargājot ostas teritoriju, gan nodrošinot, ka Regulā (EC) Nr. 725/2004 pieņemtie drošības pasākumi paaugstina drošību arī blakus rajonos. Šiem pasākumiem jāatiecas uz visām ostām, kurās atrodas viens vai vairāki Regulā (EC) Nr. 725/2004 minētie ostu kompleksi.

Lai panāktu iespējami pilnīgāku jūras un ostu industrijas aizsardzību, jāievieš varētu kļūt nepieciešami ostu drošības pasākumi. Tiem Šādiem pasākumiem jāsniedzas tālāk par kuģu/ostas saskares zonu un jāpārklāj visa osta, tādējādi gan aizsargājot ostas teritoriju, gan nodrošinot, ka Regulā (EC) Nr. 725/2004 pieņemtie drošības pasākumi paaugstina drošību arī blakus rajonos. Šiem pasākumiem jāatiecas uz visām ostām, kurās atrodas viens vai vairāki Dalībvalstīm jānosaka, kuriem Regulā (EC) Nr. 725/2004 minētajiem ostu kompleksiem nepieciešami papildu pasākumi.

Lai panāktu iespējami pilnīgāku jūras un ostu industrijas aizsardzību, varētu būt nepieciešams ieviest pasākumus drošības uzlabošanai ostās. Šādiem pasākumiem būtu jāietver kuģa/ostas saskares vieta kā arī tās ostas daļas, kuras būtu jāiekļauj no drošības viedokļa. Dalībvalstīm būtu jāizšķiras, kurām no Regulā (EC) Nr. 725/2004 ietvertajām ostas daļām ir nepieciešami papildus pasākumi.

Pamatojums

Turklāt Regulas (EC) Nr. 725/2004 pasākumi jāievieš otrajā līmenī, kad būs novērtējama Regulas izpildes ietekme. Saskaņā ar funkciju decentralizācijas principu, pašas dalībalstis nosaka, kuras ostas tiks ietekmētas. Papildu drošības pasākumi nav katrā ziņā nepieciešami visām Regulā ietvertajām ostām.

3. ieteikums

Izklāsts (5) a (jauns)

Komisijas priekšlikuma teksts

RK grozījumi

 

Reģionu komiteja u zskata , ka Regulās un direktīvās noteiktajiem paaugstinātas ostu un kuģniecības drošības pasākumiem jābūt efektīviem bez turpmākām finansu vai darbinieku resursu prasībām, nevis garantētiem no drošības un aizsardzības redzespunkta, un tajos jāpievērš uzmanība ostu lielumam, ģeogrāfiskajam izvietojumam un aktivitātei.

Pamatojums

Lai novērstu jūras kravu un pasažieru plūsmas kavēšanos, noteiktajiem drošības pasākumiem jābūt atbilstošiem un rentabliem. Citādi pastāv risks, ka pasākumi iegūst negatīvu sociālekonomisku rezonansi. Direktīvai skaidri jānoformulē, ka drošības pasākumiem jābūt rentabliem no sociālekonomiskā viedokļa.

4. ieteikums

Izklāsts (8)

Komisijas priekšlikuma teksts

RK grozījumi

Dalībvalstīm jāgarantē, lai visas ostu drošībā iesaistītās puses skaidri apzinātos savas atbildības jomas. Dalībvalstīm jākontrolē atbilstība drošības noteikumiem un jāizveido brīva atbildīga institūcija visās to ostās, jāapstiprina visi drošības vērtējumi un plāni to ostām, jāizveido un jāpaziņo drošības līmeņi, jānodrošina, ka pasākumi ir labi apzināmi, realizējami un saskaņoti, un jānodrošina drošības pasākumu efektivitātes paaugstināšanās un vērtīgums ar padomu izpatīšanas līdzekļu palīdzību ostas sabiedrības iekšienē.

Dalībvalstīm jāgarantē, lai visas ostu drošībā iesaistītās puses, ieskaitot attiecīgās vietējās un reģionālās pašpārvaldes, skaidri apzinātos savas atbildības jomas. Dalībvalstīm jākontrolē atbilstība drošības noteikumiem un jāizveido brīva atbildīga institūcija visās to ostās, jāapstiprina visi drošības vērtējumi un plāni to ostām, jāizveido un jāpaziņo drošības līmeņi, jānodrošina, ka pasākumi ir labi apzināmi, realizējami un saskaņoti, un jānodrošina drošības pasākumu efektivitātes paaugstināšanās un vērtīgums ar padomu izpatīšanas līdzekļu palīdzību ostas sabiedrības iekšienē.

Pamatojums

Vietējām un reģionālajām pašpārvaldēm varētu būt atbildība par dažiem ostu drošības aspektiem kā ostu sanitārās kontroles, kuģu kravu kontroles no vides inspekcijas kā arī citiem civiliem iespējamiem pasākumiem.

5. ieteikums

Izklāsts (9)

Komisijas priekšlikuma teksts

RK grozījumi

Dalībvalstīm jāapstiprina vērtējumi un plāni un jāpārrauga to izpilde savās ostās. Izpildes pārraudzības efektivitātei jābūt Komisijas veiktās kontroles objektam.

Dalībvalstīm jāapstiprina vērtējumi un plāni un jāpārrauga to izpilde savās ostās. Izpildes pārraudzības efektivitātei jābūt Komisijas atbilstošās dalībvalsts veiktās kontroles objektam un par to jāziņo Komisijai.

Pamatojums

Komisijas veiktās kontroles priekšlikumi ir vairāk vispārēji un reglamentēti, nekā to pieprasa pašreizējā situācija. Pasākumiem, kontrolei un papildu pasākumiem jābūt samērojamiem ar drošības un aizsardzības vajadzībām, īpaši paturot prātā jautājumu par ostu lielumu, ģeogrāfisko izvietojumu un aktivitāti. Jābūt iespējai veikt pārraudzību un kontroli dalībvalstu līmenī.

6. ieteikums

2. pants (2)

Komisijas priekšlikuma teksts

RK grozījumi

Šajā direktīvā noteiktie pasākumi attiecas uz jebkuru dalībvalstu teritorijā izvietotu ostu, kurā atrodas viens vai vairāki Regulā (EC) Nr. 725/2004 norādītie kompleksi.

Šajā direktīvā noteiktie pasākumi attiecas uz jebkuru tām dalībvalstu teritorijā izvietotajām ostu ostām, kurā kurās atrodas viens vai vairāki Regulā (EC) Nr. 725/2004 norādītie kompleksi un kurās dalībvalsts uzskata par vajadzīgu pastirpināt ostas drošību.

Pamatojums

Šis grozījums izriet no 4. izklāstā veiktā grozījuma. Komisijas priekšlikums aptver jebkuru dalībvalstu teritorijā izvietotu ostu, kurā atrodas viens vai vairāki Regulā (EC) Nr. 725/2004 norādītie kompleksi. Reģionu komiteja nav pārliecināta, ka nepieciešams pieņemt papildu pasākumus visām ostām.

7. ieteikums

3. pants(1)

Komisijas priekšlikuma teksts

RK grozījumi

“Osta” jeb “jūras osta” apzīmē zemes un ūdens platību, kas apgādāta ar tādām būvēm un aprīkojumu, kas atļauj galvenokārt kuģu uzņemšanu, to iekraušanu un izkraušanu, preču uzglabāšanu, šo preču pieņemšanu un nogādāšanu un pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu.

“Osta” jeb “jūras osta” apzīmē dalībvalsts noteiktu un norobežotu zemes un ūdens platību, kas apgādāta ar tādām būvēm un aprīkojumu, kas atļauj galvenokārt komerciālus jūras pārvadājumus un kas ir tieši saistīta ar ostas kompleksu. kuģu uzņemšanu, to iekraušanu un izkraušanu, preču uzglabāšanu, šo preču pieņemšanu un nogādāšanu un pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu.

Pamatojums

“Ostas platības” noteikšana jāizlemj katrā atsevišķā gadījumā un “ostas” formulējums nedrīkst būt pārlieku ierobežojošs. Iepriekšējie grozījumi nodrošina dalībvalstis ar vajadzīgo elastīgumu šo platību formulēšanā un robežu noteikšanā, neļaujot ostu platībai nesamērīgi un nepamatoti paplašināties.

8. ieteikums

5. pants(1)

Komisijas priekšlikuma teksts

RK grozījumi

Dalībvalstis nozīmē ostas drošības institūciju katrai ostai, kura atbilst šai direktīvai. Vairākām ostām var nozīmēt vienu ostas drošības institūciju.

Dalībvalstis nodrošina, ka pēc vienotiem kritērijiem tiek nozīmēta ieceļ ostas drošības institūciju institūcija katrai ostai, kura atbilst šai direktīvai. Vairākām ostām var nozīmēt vienu ostas drošības institūciju.

Pamatojums

Saskaņā ar subsidiaritātes principu, reģionālajā un vietējā līmenī jābūt iespējām nozīmēt ostas drošības institūciju. Tomēr dalībvalstīm jāturpina saglabāt finansiālo un vispārējo atbildību par ostu drošību, kā tas jau argumentēts 1. ieteikumā.

9. ieteikums

5.pants (3)

Komisijas priekšlikuma teksts

RK grozījumi

Saskaņā Regulu (EC) Nr. 725/2004 dalībvalstis “kompetentu jūrniecības drošības institūciju” var nozīmēt par ostas drošības institūciju.

Saskaņā Regulu (EC) Nr. 725/2004 dalībvalstis par ostas drošības institūciju var nozīmēt “kompetentu jūrniecības drošības institūciju”var nozīmēt par ostas drošības institūciju.

Pamatojums

Saskaņā ar subsidiaritātes principu, reģionālajā un vietējā līmenī jābūt iespējām nozīmēt ostas drošības institūciju. Šis grozījums izriet no 5. panta (1) grozījuma.

10. ieteikums

9. pants(1)

Komisijas priekšlikuma teksts

RK grozījumi

Katra osta ieceļ ostas drošības ierēdni. Katrai ostai jābūt atsevišķam ostas drošības ierēdnim. Mazām blakus ostām var būt viens ostas drošības ierēdnis.

Katra osta ieceļ ostas drošības ierēdni. Katrai ostai jābūt atsevišķam ostas drošības ierēdnim. Mazām blakus Blakus ostām var būt viens ostas drošības ierēdnis. Izņēmuma kārtā viena un tā pati persona varētu tikt nominēta ostu drošības uzlabošanai vairāk kā vienā ostā, ja arī runa nav par pierobežu ostām, bet mazā satiksmes līmeņa dēļ atsevišķa pilnvarotā iecelšana nešķiet pamatota, pie kam tomēr ir jānodrošina atbilstošs drošības līmenis.

Pamatojums

Vispārīgi runājot, blakus ostām jābūt spējīgām izmantot vienu drošības ierēdni neatkarīgi no to lieluma.

11. ieteikums

10. pants(1)

Komisijas priekšlikuma teksts

RK grozījumi

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izveidotas ostu drošības komitejas, lai tā dotu praktiskus ieteikumus ostās, kuras ietver šī direktīva, ja vien ostas specifika nepadara šādas komitejas par nevajadzīgām.

Dalībvalstis var, kur tas nepieciešams, izveidot nodrošina, ka tiek izveidotas ostu drošības komitejas, lai tā dotu praktiskus ieteikumus ostās, kuras ietver šī direktīva, ja vien ostas specifika nepadara šādas komitejas par nevajadzīgām.

Pamatojums

Maz ticams, ka visās ostās, kuras ietver šī direktīva, būtu vajadzīgas drošības komitejas. Varbūt vienīgi lielajās ostās tādas būtu vajadzīgas. No tā izriet, ka vispārīgajiem noteikumiem nav jāpieprasa drošības komitejas un ka tās var tikt veidotas tikai tur, kur tas nepieciešams.

12. ieteikums

14. pants(2)

Komisijas priekšlikuma teksts

RK grozījumi

Sešus mēnešus pēc 19. pantā minētā datuma Komisija sadarbībā ar 13. pantā minētajiem mezglu punktiem sāk pārbaužu sērijas, iekļaujot tajās atbilstošu ostu izlasi, lai pārraudzītu šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs. Šīs pāraudes rēķinās ar mezglu punktu piedāvātajiem datiem, ieskaitot pārraudzības ziņojumus. Šādu pārbaužu vadīšanas procedūras pieņem saskaņā ar 16. pantā (2) minēto procedūru.

Sešus mēnešus pēc 19. pantā minētā datuma dalībvalsts Komisijai sadarbībā ar 13. pantā minētajiem mezglu punktiem sāk pārbaužu sērijas, iekļaujot tajās atbilstošu ostu izlasi, lai pārraudzītu šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs. Šīs pāraudes rēķinās ar mezglu punktu piedāvātajiem datiem, ieskaitot pārraudzības ziņojumus. Šādu pārbaužu vadīšanas procedūras pieņem saskaņā ar 16. pantā (2) minēto procedūru.

Pamatojums

Šis grozījums izriet no 9. izklāstā veiktajiem grozījumiem.

13. ieteikums

14. pants(3)

Komisijas priekšlikuma teksts

RK grozījumi

Komisijas pilnvarotās amatpersonas šādu pārbaužu vadīšanai saskaņā ar 2. punktu izmanto savas pilnvaras rakstiska pilnvarojuma izstrādei, kuru izsniedz Komisija un kas nosaka tematiku, pārbaudes mērķi un tās sākuma datumu. Labu laiku pirms pārbaudēm Komisija informē par tām iesaistītās dalībvalstis.

Iesaistītā dalībvalsts pakļaujas šīm pārbaudēm un nodrošina, ka iesaistītās organizācijas vai personas arī pakļaujas pārbaudēm.

Komisijas pilnvarotās amatpersonas šādu pārbaužu vadīšanai saskaņā ar 2. punktu izmanto savas pilnvaras rakstiska pilnvarojuma izstrādei, kuru izsniedz Komisija un kas nosaka tematiku, pārbaudes mērķi un tās sākuma datumu. Labu laiku pirms pārbaudēm Komisija informē par tām iesaistītās dalībvalstis.

Iesaistītā ostas drošības institūcija dalībvalsts pakļaujas šīm pārbaudēm un nodrošina, ka iesaistītās organizācijas vai personas arī pakļaujas pārbaudēm.

Pamatojums

Šis grozījums izriet no 14. pantā (2) un 9. izklāstā veiktajiem grozījumiem.

14. ieteikums

14. pants(4)

Komisijas priekšlikuma teksts

RK grozījumi

Komisija saskaņo pārbaužu ziņojumus ar iesaistīto dalībvalsti, kura trīs mēnešu laikā kopš ziņojuma saņemšanas norāda pietiekami detalizētus pieņemtos pasākumus nepilnību novēršanai. Ziņojumu un atbildes saskaņo ar Komiteju, kā tas minēts 16. pantā.

Komisija Dalībvalsts saskaņo pārbaužu ziņojumus ar Komisiju iesaistīto dalībvalsti, kura var pieprasīt dalībvalstij trīs mēnešu laikā kopš ziņojuma ziņojumu iesniegšanas norādīt saņemšanas norāda pietiekami detalizētus pieņemtos pasākumus nepilnību novēršanai. Ziņojumu un atbildes saskaņo ar Komiteju, kā tas minēts 16. pantā.

Pamatojums

Šis grozījums izriet no 14. pantā (2), 14. pantā(3) un 9. izklāstā veiktajiem grozījumiem.

15. ieteikums

17. pants(2)

Komisijas priekšlikuma teksts

RK grozījumi

Personālam, kas vada drošības pārbaudes vai nodarbojas ar šai direktīvai piederīgo konfideciālo informāciju, jāiziet atbilstoša līmeņa drošības pārbaude, ko veic dalībvalsts, pie kuras pieder iesaistītais personāls.

Personālam, kas vada drošības pārbaudes vai nodarbojas ar šai direktīvai piederīgo konfideciālo informāciju, jāiziet atbilstoša līmeņa drošības pārbaude, ko veic dalībvalsts, pie kuras pieder iesaistītais personāls.

Pamatojums

Šis grozījums izriet no 14. pantā (2), 14. pantā (3), 14. pantā (4) un 9. izklāstā veiktajiem grozījumiem.

16. ieteikums

Komisijas priekšlikuma teksts

RK grozījumi

 

Komiteja ierosina, ka ostu drošības pārstāvji no dalībvalstu izraudzītām atsevišķam ostām vajadzētu vismaz reizi gadā uzaicināt uz pieredzes apmaiņu.

Pamatojums

RK direktīvas grozījumos izteiktie priekšlikumi un argumenti padara skaidru, ka drošības pasākumu, kas iet tālāk par kuģa/ostas saskares vietu, koordinācija ir joma, kas, cik vien iespējams, ir jārisina nacionālo valstu līmenī.

Brisele, 2004. gada 30. septembrī

Reģionu komitejas

prezidents

Pēteris ŠTRAUBE (Peter STRAUB)