20.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/135

1.1

Ziņojuma mērķis, kā pavēstīts 2004. gada Pavasara ziņojumā (1), ir noteikt kopīgu ietvaru, lai atbalstītu dalībvalstis, reformējot un attīstot veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi, lietojot “atvērto koordinācijas metodi”.

1.2

Komisija identificēja trīs principus (2), kurus Barselonas Eiropas Padome apstiprināja 2002. gada martā, kas varētu kalpot kā pamats reformai: aprūpes pieejamība visiem, balstoties uz taisnīguma un solidaritātes principu; augstas kvalitātes aprūpe; šīs aprūpes ilgtermiņa finansiālā ilgtspējība ar mērķi padarīt sistēmu pēc iespējas efektīvāku.

1.3

Veselības aprūpes definēšana par pakalpojumu Līguma nozīmē, nelīdztiesības turpināšanās un piekļūšanas grūtības, dažkārt neatbilstoša aprūpes kvalitāte un finansiāla nelīdzsvarotība ir izcēlušas nepieciešamību intensificēt nacionālo politiku sadarbību, lai nodrošinātu sektora modernizāciju un attīstību, vienlaikus ņemot vērā demogrāfiskās novecošanās komplicētās sekas attiecībā uz sociālo kohēziju un nodarbinātību.

1.4

Lai uzņemos šos izaicinājumus, integrētā un koordinētā veidā ir jāreformē sociālās aizsardzības sistēmas. Veselības un ilgtermiņa aprūpe ir viena nozare, kurā sociālās aizsardzības koordinēšana ir jāracionalizē (3). Atvērtā koordinācijas metode šajā kontekstā ir ideāli piemērota, jo tā ir elastīgs līdzeklis, kas ņem vērā katras valsts īpašos apstākļus un kompetenci (4).

1.5

Ziņojums identificē sekojošus soļus:

2.1.1

EESK atkārtoti pauž tās pilnīgu atbalstu kopīgiem veselības aprūpes sistēmu attīstības mērķiem, kas jau izteikts iepriekšējos atzinumos. Īpaši:

EESK piekrīt, ka šie mērķi visi ir svarīgi un savstarpēji atkarīgi un ka to attīstība un racionalizēšana prasa efektīvu pārvaldi, kas balstīta uz skarto aktīvo dalībnieku iesaisti un atbildības uzticēšanu viņiem, jo sociālajiem partneriem kā arī visai pilsoniskajai sabiedrībai ir jāpiedalās reformas centienos.

2.1.2

Turklāt EESK nesen sniegtajā pašiniciatīvas atzinumā argumentēja, ka nacionālo veselības aprūpes sistēmu spēja sasniegt šos mērķus ir atkarīga no virknes sociāli ekonomisku un demogrāfisku faktoru, kas prasa dziļāku analīzi, lai mēs sasniegtu labāku izpratni par problēmas komplicētību un paredzētu potenciāli graujošas sekas (5).

2.1.3

Šādi faktori ietekmē šībrīža un nākotnes vajadzības un pieejamos resursus. Efektivitātes sasniegšana veselības aprūpes sistēmā ir vitāla arī tādēļ, ka veselības aprūpe mijiedarbojas ar citiem labklājības sistēmas komponentiem. Tās finansēšanas vajadzības tādēļ konkurē ar vajadzībām citās sociālās aizsardzības jomās, kamēr tās rada iespaidu attiecībā uz tām un otrādi.

2.1.4

Līdzīga konkurence par finansiālajiem resursiem un mijiedarbības mehānismi darbojas pašā veselības aprūpes nozarē. Piemēram, kad tiek sadalīti līdzekļi, racionalizēšana vienā sektorā var radīt pretējo efektu cerētajam citā sektorā. Personāla virzīšana no viena sektora uz citu varētu novest pie neparedzētas kvalitātes pasliktināšanās. Šādi pasākumi būtu rūpīgi jāanalizē katrā veselības aprūpes sistēmas pārstrukturēšanas projektā.

2.1.5

EESK uzskata, ka pievēršanās vienam problēmas aspektam, nevērtējot ietekmi uz citiem sektoriem vai savstarpēji saistīto tendenču nenovērošana dažādu sektoru ietvaros, varētu radīt izkropļojumus vai kavēt vēlamo mērķu izpildi. Šī iemesla dēļ ir būtiski dalīt globālu skatījumu par problēmām un to savstarpējo saistību un atrast dzīvotspējīgus risinājumus caur kopīgām stratēģijām.

2.1.6

Veselības aprūpei ir svarīgs sociāls un psiholoģisks aspekts. Saskaroties ar slimību, ciešanām vai nāvi, cilvēki vienmēr sagaida vislabāko iespējamo aprūpi un neapstājas, lai padomātu par izmaksu efektivitāti un ilgtspējību. Tas rada delikātu politisku problēmu. Sabiedriskā sektora lēmumu pieņēmējiem ir jānosaka prioritātes un jāsniedz no izmaksu viedokļa efektīvi veselības pakalpojumi. Tomēr šādas izvēles bieži saduras ar sektoru interesēm un subjektīvu uztveri, kas dažreiz sarežģī nepieciešamo pārstrukturēšanas pasākumu pielietošanu pakalpojumu pieprasījumam un piedāvājumam.

2.1.7

Cilvēku vajadzības un prasības to veselības jomā, visaptveroša dzīves kvalitātes koncepta ietvarā, ir atbilstoši jāņem vērā, novērtējot izmaksu- labuma attiecības un finansiālo ilgtspēju. Ar to lēmumi saistībā ar aprūpes jomas restrukturizāciju kļūs ne tikai racionālāki un ilglaicīgāki, bet tas arī atvieglos valstiskā sektora lēmumpieņemšanu, saistībā patieso nepieciešamību ievērošanu, kādas ir visai sabiedrībai kopumā un īpaši slimajiem un cilvēkiem ar īpašām aprūpes nepieciešamībām.

2.1.8

EESK uzskata, ka veselības aprūpe Kopienas politikā ir tiesības un prioritāte. Tomēr tā paliek pie viedokļa, ka, lai nodrošinātu šīs tiesības ilgtermiņā, mums ir nepieciešams identificēt efektīvus līdzekļus, lai nodrošinātu taisnīgu aprūpes līmeni, kas ir pieejams visiem un savienojams ar pieejamajiem resursiem. Tādēļ ir būtiski veikt padziļinātus pētījumus, lai noskaidrotu, kuras iedzīvotāju veselības vajadzības un gaidas ir pamatotas. Ir arī nepieciešams identificēt līdzekļus, lai veicinātu atbildību, kas stimulēs pareizu resursu pielietošanu un veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, tādējādi padarot sistēmu finansiāli ilgtspējīgu.

2.2.1

Demogrāfiskā novecošanās nozīmē vairāk nekā tikai iedzīvotāju virs 65 gadiem procentuālās daļas pieaugumu un vēl straujāku vairāk par astoņdesmit gadiem vecu cilvēku skaita pieaugumu, kas bieži, bet ne obligāti, iet kopā ar vairākkārtēju slimību pieaugumu, kuras sekas var būt nevis neierobežota medicīnisko aprūpju skaita pieaugums, bet gan vispārējas personas aprūpes palielināšanās. Demogrāfiskā novecošanās ir saistīta arī ar problēmām, kas dažkārt tiek pamestas novārtā, bet ar kurām ir jānodarbojas.

2.2.2

Būtu jāpārvērtē sociālais tīkls, kas izveidojās, pastāvot atšķirīgiem demogrāfiskajiem apstākļiem un vajadzībām, lai pretotos elastības trūkumam un pretestībai izmaiņām, kas piemīt organizācijām, nodarbinātības sektoriem un kultūrām piemītošajiem domāšanas veidiem. EESK uzskata, ka to var paveikt, novērtējot iedzīvotāju veselības stāvokli un vajadzības, kas ievērojami atšķiras dalībvalstu vidū un paredzot jau norisinošos demogrāfiskos apvērsumus, kas padziļināsies, bet ir jau tālu prognozējami.

2.2.3

Turklāt būtu jāatrod risinājumi, lai uzlabotu pakalpojumu piedāvājuma un pieprasījuma vadīšanu, definējot pieeju ārstēšanai, apmierinot pieprasījumu, palīdzot neaizsargātākajiem gūtu pilnu labumu no sniegtajiem pakalpojumiem, nodrošinot integrētu vajadzību novērtēšanu un personalizētas ārstēšanas programmas, ārstēšanas nepārtrauktību un sistemātisku rezultātu novērtēšanu. Atvērtajai koordinēšanas metodei arī ir jāietver šie aspekti un tādēļ jāveicina viendabīgāks pieejas un stiprināti sociālās solidaritātes mehānismi.

2.2.4

Otrais demogrāfisko pārmaiņu aspekts, kas citēts Ziņojumā, t.i., ģimenes dzīves izmaiņas un augstāks sieviešu bezdarba līmenis, samazina ģimenes spēju sniegt neformālu palīdzību. Tas savukārt nozīmē, ka ir jāpārdomā mājas aprūpes vajadzības, jo tās pilnībā nevar atstāt profesionālajiem aprūpētājiem, dēļ to izmaksām un personāla rekrutēšanas grūtībām, 24 stundu aprūpes zaudēšanas riska un daudzos gadījumos — vajadzības ņemt vērā citas pacienta cilvēciskās vajadzības. Tādēļ ir nepieciešams izvērtēt jaunu sociālā atbalsta politiku ģimenes aprūpei, ietverot iespēju sniegt kāda veida atlīdzību ģimenes aprūpētājam, nodrošinot atbilstošus dzīves apstākļus, transporta iespējas un līdzīgus atbalsta pakalpojumus.

2.2.5

Šobrīd veselības aprūpi mājās dažādos veidos sniedz nacionālās un vietējās varas iestādes, struktūras un mehanismi sociālās apdrošināšanas ietvaros un organizācijas un asociācijas, kas sniedz sociālos pakalpojumus cilvēkiem. Kopumā runājot, ir novērots, ka daudzās valstīs tas nav pietiekoši attīstīts. Tas ir jāuzlabo, lai ņemtu vērā mainīgās vajadzības, kas rodas no augstākas epidemioloģiskās plānprātības, nervu šūnu slimību izplatības un vispārīgāk, polipatoloģijas dēļ, kas noved pie neatkarības zaudēšanas, kas ietekmē vairāk nekā 30 % iedzīvotāju vecumā virs 75 gadiem.

2.2.6

EESK rekomendē salīdzināt un padziļināti analizēt notiekošās atbalsta iniciatīvas neformālajiem aprūpētājiem dalībvalstīs. Tās var ietvert nodokļu priekšrocības, pensiju un sociālo apdrošināšanu aprūpes sniedzējiem, tiesības atstāt darbu, lai rūpētos par radinieku, aprūpes aizvietotāju nodrošināšanu atpūtas periodos un dienas aprūpes centru nodrošināšanu, u.t.t.. (9)

2.2.7

Šāda veida risinājumi solās būt ekonomiskāki pakalpojumu sniedzējam un apmierinošāki vecajiem cilvēkiem — to saņēmējiem, ciktāl tie ļauj integrēt profesionālos resursus un neformālos resursus, piedāvājot solidaritāti ar vecajiem cilvēkiem, vienlaikus ievērojami samazinot aprūpes izmaksas. Citiem vārdiem, tiek radīta divu uzvarētāju situācija, jo izmaksas būtu nozīmīgi augstākas, ja atbilstošs aprūpes līmenis tiktu sniegts tikai dzīvesvietās, kamēr neformāla aprūpe, kas tiek sniegta jebkurā gadījumā, tiek garantēta.

2.3.1

Veselības aprūpe un ilgtermiņa aprūpe ir sektors, kas nodarbina nozīmīgu daļu darbaspēka Eiropas Savienībā. Tas ir otrais lielākais nodarbinātības radītājs. Starp 1997. gadu un 2002. gadu 15 dalībvalstīs ES tika radīti 1,7 miljoni darbavietu. Tomēr pastāv bažas, ka veselības aprūpes darbaspēka novecošanās un sarežģījumi kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanā varētu novest pie nozīmīgas nozares krīzes.

2.3.2

Ir jāpārstrukturē profesionālā un mūža apmācība, lai apmierinātu rodošās vajadzības, uzturētu kvalitatīvus pakalpojumus un nodrošinātu, ka darbinieki saglabā profesionālo aktivitāti.

2.3.3

EESK uzskata, ka papildus apmācības uzlabošanai dažādu kategoriju aprūpes strādniekiem, kā aprakstīts augstāk, būtu jāattīsta sekojošas jaunas spējas:

2.3.4

EESK atbalsta Eiropas Sociālā fonda lietošanu apmācības programmām, lai paaugstinātu iemaņu līmeni veselības aprūpē un ilgtermiņa aprūpes sektoros, novērstu priekšlaicīgu strādnieku zaudēšanu sektorā un paaugstinātu kvalitāti, elastību un rezultātā — aprūpes sistēmas efektivitāti. Šī pieeja ir sevišķi svarīga jaunajām dalībvalstīm, kurās modernizācijas process ir ātrāks un intensīvāks un kurās vajadzība pēc profesionālās apmācības ir attiecīgi lielāka.

2.3.5

Lai sasniegtu labus rezultātus, ir pozitīvi jāpārdomā sadarbība starp sabiedrisko un privāto sektoru. Sadarbība ir aktīvi jāmeklē ne tikai, lai izvairītos no konkurences starp pakalpojumu sniedzējiem pasaulē, kurā aktīvā iedzīvotāju daļa procentuāli saruks (ar sekojošām personāla nodrošinājuma vājajām vietām un pieaugošām darbaspēka izmaksām), bet arī, lai veselības aprūpes sistēmās pilnībā integrētu tādas īpašības kā efektivitāti un uzmanību pret detaļām, mērķus, kurus tagad divi sektori cenšas īstenot atsevišķi, nevis sadarbojoties.

2.4.1

Pieejamas un kvalitatīvas veselības aprūpes sniegšanas turpināšana bez līdzekļu atņemšanas citiem sektoriem vai politiskām prioritātēm ir liels izaicinājums visām pašreizējām un nākotnes dalībvalstīm. Tas prasa stratēģiju, kas pievērš ciešu uzmanību ilgtermiņa tendencēm un piedāvājumam, tāpat kā pieprasījumam. Rīcība, kas nav spējusi ņemt vērā abus šos faktorus, nav bijusi veiksmīga, kontrolējot izmaksas vidējā termiņā.

2.4.1.1

Budžeta ierobežojumi, kurus daļēji rada Stabilitātes pakts, atņem vispārēji iespēju palielināt izdevumus labklājībai proporcionāli augošam pieprasījumam pēc sociālajiem pakalpojumiem. Tomēr ir iespējams jūtami uzlabot pakalpojumu sniegšanu, restrukturizējot esošos pakalpojumus un koncentrējoties uz pakalpojumiem, kas ir izrādījušies efektīvi, vienlaikus likvidējot nepamatotu veselības pakalpojumu izmantošanu. Bez tam efektīva veselības politika nozīmē nepieciešamību pārdomāt savstarpējās saites starp veselības aprūpi un sociālo aprūpi, lai noteiktu struktūras, aprūpes veidus un profesionālos pakalpojumus, kas labāk atbilst šodienas un nākotnes prasībām kā arī cilvēku nepieciešamībām.

2.4.1.2

Ir izmēģinātas dažādas pieejas, lai kontrolētu šo eskalāciju, ieskaitot izmaksu daļas novirzīšanu lietotājam (tas ne tikai novirza finansiālo nastu uz indivīdu, bet arī ierobežo pieprasījumu); piedāvājuma un pieprasījuma ierobežošanu cenu un apjoma izteiksmē; un reformas, kas veicina efektīvu resursu lietošanu un resursu nodošanu mājas aprūpei no slimnīcas un sociālās aprūpes.

2.4.1.3

Atvērtās koordinācijas metodes lietošana, uz ko tiek mudināts šajā analīzē, novedīs pie labākas izpratnes par dažādiem pamatā esošajiem apstākļiem un iespējamo iespaidu uz citiem sociālo pakalpojumu sektoriem un tādējādi dos iespēju novērtēt, kuri pasākumi ir bijuši visefektīvākie un kādu pasākumu kombinācija visdrīzāk būs veiksmīga.

2.4.2

Kaut arī preventīvās veselības aprūpes politika neapšaubāmi ir svarīga un nepieciešama, tā diemžēl bieži tiek atstāta novārtā. Konkrētam profilaktisko pasākumu plānam (vēlams universāli pielietojamiem pasākumiem ar tālejošām sekām) ir jāspēlē liela loma ieteiktajā stratēģijā veselības aprūpes ilgtspējīgai attīstībai un reformai. Dažādi profilaktiski pasākumi un īpaši tie, kas jau pārbaudīti nacionālā līmenī, būtu pilnīgi jāpārbauda ar atvērtu koordinācijas metodi, lai nodrošinātu, ka notiek konkrēta rīcība. EESK saprot, ka profilaktisko pasākumu ieviešana ir sarežģīta, jo tā prasa politikas koordināciju, kas vēl ne tuvu nav sasniegta un izglītības programmas, lai veicinātu veselīgāku dzīvesveidu (veselīgākas diētas un intensīvāku fizisko un garīgo aktivitāti) un darba ieradumus, īpaši veltot uzmanību riska faktoriem visvairāk pakļautajām un sociālekonomiski apdalītajām cilvēku grupām. Šādu pasākumu izveidošana paņem daudz laika un pūļu, bet nepiedāvā nekādu veiksmes garantiju.

2.4.3

Izdevumu diferencēšana atbilstoši aprūpes pakalpojumiem, nosūtīšanas procedūrām un ārstēšanai neapšaubāmi ir cildināma pieeja izmaksu kontrolei. Tādēļ jebkādas investīcijas, kas uzlabos veselības aprūpes sistēmas spēju būt atsaucīgai pret vajadzībām vai kas veicinās modernizāciju, ir jāuzskata par līdzekļiem veselības aprūpes ilgtspējības celšanai ilgtermiņā. Tomēr šāda veida investīcijas dažkārt tiek ziedotas akūtām ekonomiskajām vajadzībām. EESK uzskata, ka investīcijas veselības aizsardzības sistēmas racionalizācija būtu jāapvieno ar pasākumiem, lai ietekmētu pieprasījumu (kritēriji nosūtīšanai pie speciālistiem, griesti, virs kuriem izmaksas uzņemas indivīds, maksājumi, u.c.), kā arī piedāvājumu (veselības aprūpes infrastruktūras, inovatīvu tehnoloģiju un medikamentu izmaksas, kad izmaksu/ieguvumu koeficients ne vienmēr ir skaidrs, pielaišanas kritēriji un procedūras, apziņas veicināšana par veselības aprūpes izmaksām veselības aizsardzības darbinieku vidū u.c.).

2.4.3.1

Veselības aprūpes sistēmas struktūra un darbības procedūras, kā arī nosūtīšana no viena dienesta pie otra būtu uzmanīgi jāizanalizē, lai nodrošinātu efektīvu darbību un koordinēšanu. Tai jābūt atvērtās koordinācijas metodes prioritātei.

2.4.3.2

Jaunās dalībvalstis aktīvi strādā, lai modernizētu to veselības aprūpes sistēmas un EESK stingri rekomendē lietot struktūrfondus un īpaši ERAF un Kohēzijas fondu, lai atbalstītu veselības aprūpes sistēmu infrastruktūras uzlabojumus. Turklāt EESK uzskata, ka pieredzes novērtēšana ar atvērtās koordinācijas metodes palīdzību varētu būt īpaši vērtīga jaunajām dalībvalstīm, jo tas varēt novērst tādu sistēmu ieviešanu, kuras visdrīzāk ātri novecos.

2.4.4

Stiprināta sadarbība starp palīdzības sniedzējiem, kas šobrīd strādā izolācijā (intensīva aprūpe, primārā veselības aprūpe, sociālie pakalpojumi), kā rekomendēta ziņojumā, noteikti ir atbilstoša, jo cilvēkiem ar lielām atkarības prasībām parasti ir nepieciešami dažādi pakalpojumi, ne visi no tiem ir medicīniskie. Pozitīva sadarbība starp ģimenēm, aprūpes darbiniekiem un medicīnisko personālu rada labākus rezultātus pie zemākām izmaksām. EESK cer, ka nesen nodibinātajai augsta līmeņa grupai par veselības pakalpojumiem un veselības aprūpi tiks sniegts skaidrs mandāts, kas ietver konkrētu sadarbības operacionālo principu rekomendēšanu.

2.4.5

Tehnoloģiskais progress un labāka pacientu informētība neapšaubāmi rada potenciālu izdevumu ierobežošanai, jo tā pazemina konkrētu veselības traucējumu ārstēšanas izmaksas un samazina to biežumu. Tomēr tā arī rada jaunas vajadzības un tiesības šīs vajadzības apmierināt. Rezultātā labi izveidotas, no izmaksu viedokļa efektīvas un visumā atbilstošas diagnostiskas un ārstnieciskās procedūras tiek atmestas. Ja vien novatoriskās procedūras netiek tieši virzītas pretim efektīgākai veselības aprūpei veciem cilvēkiem, tās drīzāk radīs negatīvu nevis pozitīvu iespaidu uz veselības aprūpes izdevumiem. Spiediens no labāk izglītotas un par veselību vairāk domājošas iedzīvotāju daļas varētu novest pie tālākas pakalpojumu pasliktināšanās maznodrošinātajai iedzīvotāju daļai, kuras pieeja veselības aprūpei jau ir ierobežota.

3.1

Ievērojot, ka Eiropas likumdošana par ilgtermiņa veselības aprūpi ir neiespējama, EESK uzskata, ka atvērta koordinācijas metode ir ļoti svarīga pieejamas un ilgtspējīgas ilgtermiņa, kvalitatīvas veselības aprūpes efektīvai modernizācijai un attīstībai un lai nodrošinātu veselības aizsardzību dažādos kontekstos un ievērojot augošu spiedienu un izaicinājumus.

3.1.1

Analīzei un pieredzes apmaiņai būtu jāfokusējas uz:

3.2

Atvērtās koordinācijas metodes pielietošana ietver to indikatoru noteikšanu, kas var norādīt uz pastāvošu zināšanu deficītu, vienlaikus ņemot vērā dominējošās situācijas un ilgtermiņa sociālās dinamikas, kas rada iespaidu uz veselības aprūpes sistēmu. Indikatoru kompleksam ir jāietver visi strukturālie apsvērumi (pakalpojumu tīkls, iekārtu un personāla pieejamība, apmācības un pieredzes līmeņi u.c.). Tam arī jāietver pašas veselības aprūpes īpašības (pakalpojumu sniegšanas un iejaukšanās veikšanas metodes, darbības vadlīnijas, medicīnas noteikumi un prakse, pacientu tiesību aizsardzība u.c.). Visbeidzot, tam jāietver konkrētu veselības aprūpes rezultātu kvalitāti, atbilstoši veidam un sabiedrības anticipācijām.

3.2.1

Ir jāveic īpaši pūliņi, lai nodrošinātu, ka indikatori dara iespējamu novērot un novērtēt tendences, kas attiecas konkrēti uz vecajiem cilvēkiem un aprūpi, kuru viņi saņem, kas ir to indikatoru trūkums, kas šobrīd ir noteikti vai tiek lietoti. Indikatoru attīstībai būs jāiet roku rokā ar kopējo mērķu noskaidrošanu. Līdz tam būtu lietderīgi savākt jaun no dažādiem avotiem — kā PVO, OECD un ECHI (Eiropas kopējie veselības indikatori) — pieejamos datus. Vērā būtu jāņem arī dati, kuri vēl 2004. gadā tiks publiskoti ES SILC (Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves nosacījumiem) ietvarā.

3.3

“Nākamie soļi”, kas piedāvāti ziņojumā, pieskaras ārkārtīgi svarīgiem problēmas aspektiem un paplašina diskusiju līdz attiecīgām interešu sfērām. Tomēr priekšlikumu raksturs ir vispārīgs un tādēļ tie rada risku, ka atvērtā koordinācijas metode netiks nozīmīgi attīstīta.

3.3.1

EESK iestājas par konkrētāku “kopējo mērķu” noteikšanu, ja tie nesatur pārāk daudz priekšrakstu un neietekmē negatīvi nacionālo sistēmu organizāciju un kamēr “valstu ziņojumi” attīstās par vērtīgu instrumentu bez palielinātām administratīvām izmaksām vai izdevumiem, kas apgrūtina jauno dalībvalstu ierobežotos līdzekļus.

3.4

EESK tomēr cer, ka Komisija rīkosies ātri, lai:

3.5

Īpaši svarīga un akūta vajadzība ir darbību veicināšana, kuru mērķis ir operatoru un profesionāļu iemaņu uzlabošana, attīstot atbilstošas apmācības shēmas, kas aptver veselības aprūpes un ar veselību saistītā sociālā darba kopējo profesionālo darbības lauku. Tas sniedzas ārpus tehniskiem aspektiem un prasa iegūt tādas jaunas iemaņas kā informācijas pārvaldīšana, īpaši lietojot datortīklus un uz plašiem pamatiem balstīta finansu vadīšana. Kopienai ir jāatbalsta un jāveicina šādas jaunas apmācību sistēmas, lai izmantotu pieredzi, kas tiek apmainīta atvērtās koordinācijas metodes ietvaros.