Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par ilgtspējīgas attīstības kultūras dimensiju

(2019/C 410/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ŅEMOT VĒRĀ sadarbību kultūras politikas jomā Eiropas Savienībā līdz 2019. gadam, to, ka Padome kopš 2002. gada īsteno kultūras darba plānus un ka Eiropas Komisija īsteno Eiropas darba kārtību kultūrai (2007) un jauno Eiropas darba kārtību kultūrai (2018). Padomes un Komisijas darbs ir vērsts uz to, lai veicinātu jo īpaši kultūras daudzveidību, kā arī kultūras ekonomiskos, sociālos un ārējo attiecību aspektus. Darba plānu un darba kārtību satvarā notiekošās sadarbības rezultātā notiek politikas izstrāde dalībvalstīs, jo īpaši pateicoties atvērtajai koordinācijas metodei, un ir veiktas vairākas konkrētas darbības. Lai arī minētās norises un darbības neapšaubāmi ir veicinājušas ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu, lietderīgs būtu darbs, kas konkrēti veltīts minēto mērķu izpildei,

ATGĀDINOT steidzamu nepieciešamību pastiprināt pasākumus ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai un jaunās Komisijas apņemšanos sasniegt IAM, šīs rezolūcijas mērķis ir stiprināt kultūras devumu ilgtspējīgā attīstībā, sākot procesu, kura rezultātā tiks izstrādāts ES līmeņa rīcības plāns par ilgtspējīgas attīstības kultūras dimensiju. Rīcības plānā būtu jānodrošina saskaņotība starp kultūras un ar kultūru saistītiem pasākumiem un pieejām ES līmenī, un tas papildinātu dalībvalstu darbu šajā jomā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteiktajiem subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem šajā rezolūcijā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

ŅEMOT VĒRĀ, KA:

klimata krīzes un sugu masveida izzušana ir eksistenciāli apdraudējumi;

ilgtspēja šobrīd ir absolūta prioritāte visiem, un tādai tai ir jābūt arī turpmāk;

trīs ilgtspējas dimensijas (ekonomiskā, sociālā un vides) ir integrētas un nedalāmas, un kultūra ir visu triju neatņemama sastāvdaļa;

ir nepieciešamas saskaņotas un visaptverošas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, kas tiek enerģiski īstenotas, lai apturētu klimata pārmaiņas un sugu izzušanu un lai aizsargātu demokrātiju, cilvēktiesības, mieru, drošību, iekļaujošu izaugsmi un labklājību, kā arī lai pozicionētu ES kā pasaules līderi ilgtspējīgas attīstības jomā;

vietējā, valsts, Eiropas un starptautiskā politika un pasākumi, tostarp kultūras pasākumi, var palīdzēt nodrošināt taisnīgu pāreju un veicināt aktīvu pilsoniskumu un globālo atbildību;

katrai valstij ir galvenā atbildība par savu ekonomisko un sociālo attīstību, kā atzīts Adisabebas rīcības programmā;

tomēr ir vajadzīga ES līmeņa rīcība ilgtspējīgas attīstības jomā, lai atbalstītu, koordinētu un papildinātu dalībvalstu rīcību, nolūkā panākt pēc iespējas labākus rezultātus;

Stratēģiskajā programmā 2019.–2024. gadam iekļautība un ilgtspēja ir galvenie pamatelementi, un ES vadītāji apņemas ieguldīt kultūrā un kultūras mantojumā, kas ir Eiropas identitātes pamatā;

ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi un to pakārtotie mērķi veido vispārpieņemtu sistēmu ilgtspējas veicināšanai;

10.

IAM neattiecas uz visām politikas jomām un pasākumiem, ko var izmantot, lai panāktu ilgtspēju; tomēr visi politikas virzieni un pasākumi, tostarp kultūras politika un pasākumi, var tikt izmantoti un tie būtu aktīvi jāizmanto, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus;

11.

kultūra kā darbības nozare var tikt uzskatīta par pašpietiekamu pīlāru ilgtspējīgā attīstībā;

12.

kultūra kā kopīgas nozīmes sistēma kopienā ietekmē to, kā minētā kopiena izvērtē ilgtspējīgas attīstības pasākumus, un attiecīgi tā ir ilgtspējīgas attīstības virzītājspēks, kas var būt par starpnieku starp dažādiem vides, sociālajiem un ekonomiskajiem apsvērumiem;

13.

būdama cilvēces raksturīga iezīme, kultūra visā savā daudzveidībā un bagātībā iemieso vērtības un ir identitātes avots, tādēļ kultūrai var būt pārveidojoša loma kā ilgtspējas veidotājai, kas veicina ilgtspējīgus dzīvesveidus un sabiedrības, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti;

14.

galvenie Eiropas kultūras politikas mērķi, piemēram, identitātes, iekļaušanas, līdzdalības, radošuma un daudzveidības veicināšana, ir saskaņoti ar vairākiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, un tādējādi kultūras politika un pasākumi ievērojami veicina IAM sasniegšanu;

15.

kultūras politikas un pasākumu devums ilgtspējā vēl nav pilnībā atzīts, novērtēts un izmantots, neraugoties uz pierādījumiem par to ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā;

16.

kultūras politika un pasākumi būtu sistemātiski jāizmanto, lai papildinātu esošos ilgtspējas sasniegšanai izmantotos pasākumus, nolūkā uzlabot ilgtspējīgas attīstības stratēģiju efektivitāti gan valsts, gan ES līmenī;

ŅEMOT VĒRĀ:

Eiropadomes un Padomes aicinājumu Komisijai izstrādāt saskaņotu un visaptverošu ES stratēģiju Programmas 2030. gadam īstenošanai, kas attiecas uz visām iekšpolitikas un ārpolitikas jomām;

politisko kontekstu, kas izveidots ar pielikumā minētajiem dokumentiem;

nozīmīgo darbu, ko UNESCO veikusi, lai izmantotu kultūras ieguldījumu Programmā 2030. gadam, jo īpaši saskaņojot visu kultūras konvenciju īstenošanu ar IAM, un ES dalībvalstu vēlmi dot ieguldījumu šajā darbā, kā arī citos ANO līmeņa procesos par ilgtspējīgu attīstību;

ATZĪST, KA:

kultūras būtība un patiesā vērtība, kā arī kultūras nozares autonomija un mākslinieciskās izpausmes brīvība ir pamatprincipi;

daudzas dalībvalstis strādā pie tā, lai kultūras politiku un perspektīvas integrētu savās valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģijās un pieejās;

ES un dalībvalstis īsteno neskaitāmas kultūras vai ar kultūru saistītas politikas un pasākumus, kas tieši vai netieši sniedz ieguldījumu ilgtspējā un IAM sasniegšanā;

apstiprina Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par ES rīcību ilgtspējības jomā un 2019. gada 14. marta rezolūciju par gada stratēģisko ziņojumu par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu un sasniegšanu, jo īpaši Eiropas Parlamenta pieprasījumu veidot partnerību starp Komisiju, Padomi un Parlamentu un aicinājumu veikt pašreizējo politikas virzienu un to īstenošanas trūkumu padziļinātu analīzi, lai noteiktu sinerģiju un neatbilstību kritiskās jomas;

pastāv ievērojams potenciāls, lai palielinātu ilgtspējīgas attīstības politikas un pasākumu efektivitāti un lietderību, nodrošinot labāku politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai;

nozīmīgo darbu, kas šajā jomā uzsākts pasaules līmenī, tādos satvaros kā UNESCO 2003. gada Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un UNESCO 2005. gada Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu;

APSTIPRINA:

savu apņemšanos attiecībā uz ilgtspēju un apņēmību pilnībā un ātri īstenot Programmu 2030. gadam;

VIENOJAS:

pastiprināt savus centienus ilgtspējīgā attīstībā veicināt kultūras dimensiju;

turpināt darbu pie tā, lai kultūras politikas jomas un perspektīvas tiktu integrētas valstu ilgtspējīgas attīstības stratēģijās;

pārskatīt kultūras politiku un ar kultūru saistītas politikas un pasākumus, lai maksimāli palielinātu to ieguldījumu ilgtspējā;

valstīm savstarpēji mācoties vienai no otras, turpināt informācijas un labas prakses apmaiņu par valsts līmenī gūto pieredzi;

apsvērt iespēju kultūru iekļaut brīvprātīgajos pārskata ziņojumos, ko valstis sniedz ANO Augsta līmeņa politiskajam forumam;

iesaistīties tādā kultūras un ilgtspējīgas attīstības pārvaldībā, kas būtu līdzdalīga, kurā būtu iesaistīts daudz ieinteresēto personu un kas būtu integrēta, tostarp atbalstot kultūras un radošo nozaru augšupējas iniciatīvas un pilsoņu, jo īpaši bērnu un jauniešu, aktīvu iesaistīšanos;

cieši sadarboties ar citām ES iestādēm, kā arī ar citām ieinteresētajām personām, lai pilnībā atraisītu kultūras ilgtspējas potenciālu, un jo īpaši sadarboties ar Komisiju pie rīcības plāna par ilgtspējīgas attīstības kultūras dimensiju;

pēc iespējas drīzāk izveidot atvērtās koordinācijas metodes darba grupu ilgtspējīgas attīstības kultūras dimensijas jautājumos;

AICINA KOMISIJU:

sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavot ES līmeņa rīcības plānu par ilgtspējīgas attīstības kultūras dimensiju un integrēt to ES stratēģijā Programmas 2030. gadam īstenošanai.

Rīcības plāns varētu:

a)	nodrošināt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu kultūras jomā, veicināt ilgtspējīgas attīstības politikas saskaņotību un pilnībā izmantot kultūras potenciālu, lai veicinātu ilgtspēju;

b)	balstīties uz pašreizējo darbu, kas veikts saistībā ar Padomes kultūras darba plānu, jo sevišķi uz to, kas jāveic īpašai AKM grupai, un uz darbu, kas veikts saskaņā ar jauno Eiropas darba kārtību kultūrai;

c)	nodrošināt saskaņotību starp ES kultūras pasākumiem un ar kultūru saistītiem pasākumiem un pieejām, lai maksimāli palielinātu kultūras dimensijas ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā;

d)	attiecīgā gadījumā ierosināt izmaiņas pašreizējā darbā vai iesaistīties jaunā darbā kultūras un ilgtspējas jomā;

e)	vajadzības gadījumā piemērot uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanas principu.

PIELIKUMS

Attiecīgie politikas dokumenti

Eiropadome

—	Jauna stratēģiskā programma 2019.–2024. gadam (Eiropadome to pieņēma 2019. gada 20. jūnijā)

—	2018. gada 18. oktobra Eiropadomes secinājumi (EUCO 13/18)

Padomes secinājumi

—	Padomes secinājumi par ES stratēģisko pieeju starptautiskajām kultūras attiecībām un rīcības satvars (OV C 192, 7.6.2019., 6. lpp.)

—	Atbalsts globālo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai: Eiropas Savienības un tās dalībvalstu kopīgais 2019. gada kopsavilkuma ziņojums – Padomes secinājumi (10997/19)

—	Virzībā uz arvien ilgtspējīgāku Savienību līdz 2030. gadam – Padomes secinājumi (8286/19)

—	Padomes secinājumi par kultūras darba plānu 2019.–2022. gadam (OV C 460, 21.12.2018., 12. lpp.)

—	Padomes secinājumi par nepieciešamību kultūras mantojumu izvirzīt priekšplānā dažādās politikas jomās Eiropas Savienībā (OV C 196, 8.6.2018., 20. lpp.)

—	Padomes secinājumi par ES stratēģisko pieeju starptautiskajām kultūras attiecībām (OV C 189, 15.6.2017., 38. lpp.)

—	Ilgtspējīga Eiropas nākotne: ES atbildes reakcija uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam – Padomes secinājumi (10370/17)

—	Padomes secinājumi par kultūru ES ārējās attiecībās ar uzsvaru uz kultūru attīstības sadarbībā (OV C 417, 15.12.2015., 41. lpp.)

—	Padomes secinājumi par kultūras mantojumu kā stratēģisku resursu ilgtspējīgai Eiropai (OV C 183, 14.6.2014., 36. lpp.)

—	Padomes secinājumi par kultūras mantojuma līdzdalīgu pārvaldību (OV C 463, 23.12.2014., 1. lpp.)

—	Padomes secinājumi par kultūras ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā (OV C 175, 15.6.2011., 1. lpp.)

—	Padomes secinājumi par arhitektūru – Kultūras devums ilgtspējīgā attīstībā (OV C 319, 13.12.2008., 13. lpp.)

Eiropas Parlamenta rezolūcijas

—	Gada stratēģiskais ziņojums par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu un sasniegšanu, 2019. gada 14. marts (A8-0160/2019)

—	ES rīcība ilgtspējības jomā, 2017. gada 6. jūlijs (A8-0239/2017)

Eiropas Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgs paziņojums

—	Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei: Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana (JOIN(2016) 29 final)

Komisijas paziņojums

—	Komisijas paziņojums par jaunu Eiropas darba kārtību kultūrai (COM(2018) 267 final)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas kopīgais paziņojums

—	Jaunais Eiropas Konsenss par attīstību “Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne” (OV C 210, 30.6.2017., 1. lpp.)

Starptautiskās konvencijas

—	Trešās Starptautiskās konferences par attīstības finansēšanu Adisabebas rīcības programma (ANO, 2015)

—	Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (UNESCO, 2005)

—	Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (UNESCO, 2003)

Ziņojumi un pētniecība

—	Pasaules mēroga bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu novērtējums, ko veic Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES), 2019. gada maijs

—	Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) izvērtējuma ziņojumi