30.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/125


Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama:

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 48 – Vienoti noteikumi transportlīdzekļu apstiprināšanai attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu [2016/1723]

Ar visiem spēkā esošajiem grozījumiem līdz

06. grozījumu sērijas 7. papildinājumam, kas stājas spēkā 2016. gada 8. oktobrī.

SATURA RĀDĪTĀJS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

Definīcijas

3.

Apstiprinājuma pieteikums

4.

Apstiprinājums

5.

Vispārīgas specifikācijas

6.

Īpašas specifikācijas

7.

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma modifikācijas un paplašinājumi vai tajā uzstādīto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču apstiprinājuma modifikācijas un paplašinājumi

8.

Ražošanas atbilstība

9.

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

10.

Pilnīga ražošanas izbeigšana

11.

To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kuri atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukums un adrese

12.

Pārejas noteikumi

PIELIKUMI

1.

Paziņojums

2.

Apstiprinājuma marķējuma paraugi

3.

Lukturu virsmu, asu, atskaites centru un ģeometriskās redzamības leņķu piemēri

4.

Sarkanas gaismas luktura redzamība uz priekšu un baltas gaismas luktura redzamība uz aizmuguri

5.

Slogošanas stāvokļi, kas jāņem vērā, nosakot galveno tuvās gaismas lukturu vertikālās orientācijas variācijas

6.

Tuvās gaismas slīpuma variācijas mērīšana atkarībā no slodzes

7.

Galveno tuvās gaismas lukturu norobežojošās līnijas lejupvērstā slīpuma norāde, kas minēta šo noteikumu 6.2.6.1.1. punktā, un priekšējo miglas lukturu norobežojošās līnijas lejupvērstā slīpuma norāde, kas minēta šo noteikumu 6.3.6.1.2. punktā

8.

Galveno lukturu līmeņošanas ierīču vadības ierīces, kas minētas šo noteikumu 6.2.6.2.2. punktā

9.

Ražošanas atbilstības kontrole

10.

Rezervēts

11.

Transportlīdzekļa pakaļējo, priekšējo un sānu pamanāmības zīmju redzamība

12.

Testa brauciens

13.

Galveno tuvās gaismas lukturu automātiskās ieslēgšanās nosacījumi

14.

Novērošanas zona virzienā uz manevrēšanas lukturu un palīgapgaismojuma lukturu šķietamovirsmu

15.

Šo noteikumu 2.34. punktā definētā gonio(foto)metra sistēma, ko izmanto fotometriskajiem mērījumiem

1.   DARBĪBAS JOMA

Šos noteikumus piemēro M un N kategorijas transportlīdzekļiem un to piekabēm (O kategorija) (1) attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos piemēro šādas definīcijas.

2.1.   “Transportlīdzekļa apstiprināšana” ir transportlīdzekļa tipa apstiprināšana attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču skaitu un uzstādīšanas veidu.

2.2.   “Transportlīdzekļa tips attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras 2.2.1.–2.2.4. punktā minētajos būtiskajos aspektos.

Turklāt par “atšķirīga tipa transportlīdzekļiem” neuzskata transportlīdzekļus, kas atšķiras minētā 2.2.1. līdz 2.2.4. punkta nozīmē, bet kuru atšķirības nav saistītas ar lukturu tipu, skaitu, novietojumu un ģeometrisko redzamību un attiecīgā tipa transportlīdzeklim noteikto tuvās gaismas kūļa slīpumu, kā arī transportlīdzekļus, kuri ir vai nav aprīkoti ar neobligātiem lukturiem:

2.2.1.

transportlīdzekļa izmēri un ārējā forma;

2.2.2.

ierīču skaits un izvietojums;

2.2.3.

galveno lukturu līmeņošanas sistēma;

2.2.4.

balstiekārta.

2.3.   “Šķērsplakne” ir vertikāla plakne, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa centrālajai garenplaknei.

2.4.   “Nepiekrauts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis bez vadītāja, apkalpes, pasažieriem un kravas, bet ar pilnu degvielas tvertni, rezerves riteni un komplektācijā ietilpstošiem darbarīkiem.

2.5.   “Transportlīdzeklis ar kravu” ir transportlīdzeklis, kas ir piekrauts (noslogots) tā, ka sasniegta ražotāja noteiktā maksimālā tehniski pieļaujamā masa; ražotājs saskaņā ar 5. pielikumā aprakstīto paņēmienu nosaka arī šīs masas sadalījumu pa asīm.

2.6.   “Ierīce” ir elements vai elementu mezgls, ko izmanto vienas vai vairāku funkciju veikšanai.

2.6.1.   “Apgaismes funkcija” ir gaisma, ko izstaro ierīce, lai apgaismotu ceļu un objektus transportlīdzekļa kustības virzienā.

2.6.2.   “Gaismas signālierīces funkcija” ir ierīces raidīta vai atstarota gaisma, lai pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem sniegtu vizuālu informāciju par transportlīdzekļa klātbūtni, identifikāciju un/vai tā braukšanas virziena vai ātruma maiņu.

2.7.   “Lukturis” ir ierīce, kas paredzēta ceļa apgaismošanai vai gaismas signāla raidīšanai pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Arī pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturus un atpakaļatstarotājus uzskata par lukturiem. Šajos noteikumos par lukturiem neuzskata M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļos uzstādītas gaismu izstarojošas pakaļējās numura zīmes un apkalpošanas durvju apgaismošanas sistēmu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 107.

2.7.1.   Gaismas avots

2.7.1.1.   “Gaismas avots” ir viens vai vairāki redzamā starojuma elementi, kas var būt samontēti ar vienu vai vairākiem caurspīdīgiem pārsegiem un ar mehāniska un elektriska slēguma pamatu.

2.7.1.1.1.   “Nomaināms gaismas avots” ir gaismas avots, kas projektēts tā, lai to varētu ievietot šā gaismas avota ierīces ietverē un izņemt no tās, neizmantojot darbarīkus.

2.7.1.1.2.   “Nenomaināms gaismas avots” ir gaismas avots, ko var nomainīt, tikai nomainot ierīci, pie kuras šis gaismas avots piestiprināts.

a)

gaismas avota moduļa gadījumā: gaismas avots, ko var nomainīt, tikai nomainot gaismas avota moduli, pie kura šis gaismas avots piestiprināts;

b)

adaptīvās priekšējā apgaismojuma sistēmas (AFS) gadījumā: gaismas avots, ko var nomainīt, tikai nomainot apgaismes ierīci, pie kuras šis gaismas avots piestiprināts.

2.7.1.1.3.   “Gaismas avota modulis” ir kādas ierīces optiska daļa, kas raksturīga minētajai ierīcei. Tajā ietilpst viens vai vairāki nenomaināmi gaismas avoti, un tajā var būt arī viena vai vairākas apstiprinātu nomaināmu gaismas avotu ietveres.

2.7.1.1.4.   “Kvēldiega gaismas avots” (kvēlspuldze) ir gaismas avots, kura redzamā starojuma elements ir viens vai vairāki nokaitēti kvēldiegi, kas rada siltuma starojumu.

2.7.1.1.5.   “Gāzizlādes gaismas avots” ir gaismas avots, kura redzamā starojuma elements ir lokizlāde, kas rada elektroluminiscenci/fluorescenci.

2.7.1.1.6.   “Gaismu izstarojošās diodes(-žu) (LED) gaismas avots” ir gaismas avots, kura redzamā starojuma elements ir viena vai vairākas pusvadītāju pārejas, kas rada inžekcijas luminiscenci/fluorescenci.

2.7.1.1.7.   “LED modulis” ir gaismas avota modulis, kurā izmantoti tikai LED gaismas avoti. Tomēr tam var būt arī viena vai vairākas ietveres apstiprinātiem nomaināmiem gaismas avotiem.

2.7.1.2.   “Gaismas avota elektroniskā vadības iekārta” ir viena vai vairākas gaismas avotā vai attiecīgajā lukturī integrētas vai neintegrētas detaļas starp barošanas un gaismas avotu, lai kontrolētu gaismas avota spriegumu un/vai elektrisko strāvu.

2.7.1.2.1.   “Balasts” ir gaismas avotā vai attiecīgajā lukturī integrēta vai neintegrēta gaismas avota elektroniskā vadības iekārta, kas atrodas starp barošanas un gaismas avotu, lai stabilizētu gāzizlādes gaismas avota elektrisko strāvu.

2.7.1.2.2.   “Aizdedze” ir gaismas avota elektroniskā vadības iekārta, ar ko iniciē gāzizlādes gaismas avota lokizlādi.

2.7.1.3.   “Mainīgas intensitātes regulators” ir ierīce, kas automātiski regulē pakaļējās gaismas signālierīces, lai mainītu izstarotās gaismas intensitāti nolūkā nodrošināt nemainīgu šo ierīču izstaroto signālu uztveri. Mainīgas intensitātes regulators ir luktura daļa vai transportlīdzekļa daļa, vai arī ierīce, kas daļēji iebūvēta lukturī un daļēji – transportlīdzeklī.

2.7.2.   “Ekvivalenti lukturi” ir lukturi, kam ir identiska funkcija un kas atļauti valstī, kurā transportlīdzeklis reģistrēts; šie lukturi pēc raksturlielumiem var atšķirties no lukturiem, kas transportlīdzeklim uzstādīti apstiprināšanas dienā, ja vien tie atbilst šo noteikumu prasībām.

2.7.3.   “Neatkarīgi lukturi” ir ierīces ar atsevišķām šķietamajām virsmām atskaites ass virzienā (2), atsevišķiem gaismas avotiem un atsevišķiem lukturu korpusiem.

2.7.4.   “Grupēti lukturi” ir ierīces ar atsevišķām šķietamajām virsmām atskaites ass virzienā (2) un atsevišķiem gaismas avotiem, bet kopēju luktura korpusu.

2.7.5.   “Kombinētie lukturi” ir ierīces ar atsevišķām šķietamajām virsmām atskaites ass virzienā (2), bet kopēju gaismas avotu un kopēju luktura korpusu.

2.7.6.   “Savstarpēji savietoti lukturi” ir ierīces ar atsevišķiem gaismas avotiem vai vienu gaismas avotu, kas darbojas dažādos režīmos (piemēram, optiski, mehāniski, elektriski atšķirīgi), ar pilnīgi vai daļēji kopēju šķietamo virsmu atskaites ass virzienā (2) un kopēju luktura korpusu (3).

2.7.7.   “Monofunkcionāls lukturis” ir ierīces daļa, kam ir tikai viena apgaismes vai gaismas signālierīces funkcija.

2.7.8.   “Ieslēpjams lukturis” ir lukturis, ko var daļēji vai pilnīgi noslēpt, kad to nelieto. To var panākt ar bīdāmu pārsegu, pārvietojot lukturi, vai jebkurā citā piemērotā veidā. Apzīmējot ieslēpjamu lukturi, kuru, to pārvietojot, ir iespējams iegremdēt korpusā, galvenokārt lieto apzīmējumu “ievelkams lukturis”.

2.7.9.   “Galvenais tālās gaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto ceļa apgaismošanai tālu transportlīdzekļa priekšā.

2.7.10.   “Galvenais tuvās gaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto ceļa apgaismošanai transportlīdzekļa priekšā, nevajadzīgi neapžilbinot vai citādi netraucējot pretimbraucējus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.

2.7.10.1.   “Galvenā tuvā gaisma” ir tāda tuvā gaisma, ko nodrošina, neizmantojot infrasarkanās gaismas (IR) izstarotāju un/vai papildu gaismas avotus līkumgaismai.

2.7.11.   “Virzienrādis” ir lukturis, ko izmanto, lai parādītu pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ka vadītājs gatavojas pagriezties pa labi vai pa kreisi.

Virzienrādi vai virzienrāžus drīkst izmantot arī saskaņā ar Noteikumiem Nr. 97 vai Noteikumiem Nr. 116.

2.7.12.   “Bremžu signāllukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu citiem ceļu satiksmes dalībniekiem transportlīdzekļa aizmugurē, ka transportlīdzekļa vadītājs ar nolūku samazina braukšanas ātrumu garenvirzienā.

2.7.13.   “Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma ierīce” ir ierīce, ko izmanto, lai apgaismotu vietu, kas paredzēta pakaļējai numura zīmei; šajā ierīcē var ietilpt vairāki optiski elementi.

2.7.14.   “Priekšējais gabarītgaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu uz transportlīdzekļa atrašanās vietu un platumu, ja uz transportlīdzekli skatās no aizmugures.

2.7.15.   “Pakaļējais gabarītgaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu uz transportlīdzekļa atrašanās vietu un platumu, ja uz transportlīdzekli skatās no aizmugures.

2.7.16.   “Atpakaļatstarotājs” ir ierīce, ko izmanto, lai norādītu uz transportlīdzekļa atrašanās vietu, atstarojot gaismu, kas nāk no gaismas avota, kas nav saistīts ar transportlīdzekli, novērotājam atrodoties tuvu šādam gaismas avotam.

Šajos noteikumos par atpakaļatstarotājiem neuzskata:

2.7.16.1.   atpakaļatstarojošas numura zīmes;

2.7.16.2.   atpakaļatstarojošos signālus, kas minēti ADR (Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu);

2.7.16.3.   citas atpakaļatstarojošas plāksnes un signālelementus, ko lieto saskaņā ar valsts noteikumiem par atsevišķu transportlīdzekļu kategoriju izmantošanu vai atsevišķiem ekspluatācijas veidiem;

2.7.16.4.   atpakaļatstarojošus materiālus, kas saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 104 apstiprināti D, E vai F klasē un ko saskaņā ar valsts noteikumiem izmanto citiem nolūkiem.

2.7.17.   “Pamanāmības zīme” ir ierīce, kuras nolūks ir palielināt transportlīdzekļa pamanāmību, ja uz to skatās no sāniem vai aizmugures (vai – piekabēm – arī no priekšpuses), atstarojot gaismu, kas nāk no gaismas avota, kas nav saistīts ar transportlīdzekli, novērotājam atrodoties tuvu šādam gaismas avotam.

2.7.17.1.   “Gabarītu pamanāmības zīme” ir pamanāmības zīme, kas norāda uz transportlīdzekļa vertikālajiem un horizontālajiem izmēriem (garumu, platumu un augstumu).

2.7.17.1.1.   “Visu gabarītu pamanāmības zīme” ir gabarītu pamanāmības zīme, kas norāda uz transportlīdzekļa apveidu ar nepārtrauktu līniju.

2.7.17.1.2.   “Daļēja gabarītu pamanāmības zīme” ir gabarītu pamanāmības zīme, kas norāda uz transportlīdzekļa horizontālajiem izmēriem ar nepārtrauktu līniju un uz vertikālajiem izmēriem ar iezīmētiem augšējiem stūriem.

2.7.17.2.   “Horizontālo gabarītu pamanāmības zīme” ir pamanāmības zīme, kas ar nepārtrauktu līniju norāda uz transportlīdzekļa horizontālajiem izmēriem (garumu un platumu).

2.7.18.   “Avārijas signāls” ir visu transportlīdzekļa virzienrāžu vienlaicīga darbība, lai pievērstu uzmanību tam, ka transportlīdzeklis īslaicīgi rada īpašu apdraudējumu pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

2.7.19.   “Priekšējais miglas lukturis” ir lukturis, ko izmanto ceļa apgaismojuma uzlabošanai transportlīdzekļa priekšā miglas vai jebkuras līdzīgas samazinātas redzamības gadījumā.

2.7.20.   “Pakaļējais miglas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai biezā miglā transportlīdzeklis būtu vieglāk saredzams no aizmugures.

2.7.21.   “Atpakaļgaitas lukturis” ir lukturis, ko lieto, lai apgaismotu ceļu transportlīdzekļa aizmugurē un lai brīdinātu citus ceļu satiksmes dalībniekus, ka transportlīdzeklis brauc atpakaļgaitā vai gatavojas to darīt.

2.7.22.   “Stāvgaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai pievērstu uzmanību stāvošam transportlīdzeklim apbūvētā teritorijā. Šādos apstākļos tas aizstāj priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus.

2.7.23.   “Kontūrgaismas lukturis” ir lukturis, kas novietots galējā ārmalā pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa augšgalam ar mērķi skaidri norādīt uz transportlīdzekļa kopējo platumu. Šis lukturis paredzēts dažu transportlīdzekļu un piekabju priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu papildināšanai, lai īpaši informētu par transportlīdzekļa apmēriem.

2.7.24.   “Sānu gabarītgaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu transportlīdzekļa atrašanās vietu, ja uz transportlīdzekli skatās no sāniem.

2.7.25.   “Dienas gaitas lukturis” ir uz priekšu vērsts lukturis, kas paredzēts, lai uzlabotu braucoša transportlīdzekļa pamanāmību no priekšpuses dienas laikā.

2.7.26.   “Pagrieziena lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai papildus apgaismotu ceļa daļu, kas atrodas pie transportlīdzekļa priekšējā stūra tajā pusē, uz kuru transportlīdzeklis gatavojas pagriezties.

2.7.27.   “Objektīvā gaismas plūsma” ir:

a)

gaismas avota gadījumā:

objektīvās gaismas plūsmas vērtība, neietverot nekādas pielaides, kā norādīts to piemērojamo gaismas avota noteikumu attiecīgajā datu lapā, saskaņā ar kuriem gaismas avots ir apstiprināts;

b)

LED moduļa gadījumā:

objektīvās gaismas plūsmas vērtība, kā norādīts tehniskajā specifikācijā, kas kopā ar LED moduli iesniegta tāda luktura apstiprināšanai, kurā ietilpst šis LED modulis.

2.7.28.   “Adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma” (AFS) ir apgaismes ierīce, kuras tips apstiprināts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 123 un kura nodrošina tuvās gaismas kūļus un – attiecīgos gadījumos – tālās gaismas kūļus ar atšķirīgiem raksturlielumiem, automātiski pielāgojot tos dažādiem lietošanas apstākļiem.

2.7.28.1.   “Apgaismes ierīce” ir gaismu izstarojoša sastāvdaļa, kas paredzēta, lai nodrošinātu vai papildinātu vienu vai vairākas priekšējās apgaismes funkcijas, ko sniedz AFS.

2.7.28.2.   “Apgaismes iekārta” ir neatdalāms korpuss (luktura korpuss), kurā ir viena vai vairākas apgaismes ierīces.

2.7.28.3.   “Apgaismes režīms” jeb “režīms” ir AFS nodrošināts priekšējās apgaismes funkcijas stāvoklis atbilstoši ražotāja specifikācijām, kas paredzēts, lai pielāgotos īpašiem transportlīdzekļa vai apkārtējās vides apstākļiem.

2.7.28.4.   “Sistēmas vadība” ir tā AFS sistēmas daļa vai daļas, kas saņem AFS vadības signālus no transportlīdzekļa un automātiski vada apgaismes ierīču darbību.

2.7.28.5.   “AFS vadības signāls” (V, E, W, T) ir ieejas signāls AFS saskaņā ar šo noteikumu 6.22.7.4. punktu.

2.7.28.6.   “Neitrāls stāvoklis” ir tāds AFS stāvoklis, kad tiek radīts noteikta režīma C klases tuvās gaismas kūlis (“pamata tuvās gaismas kūlis”) vai tālās gaismas kūlis maksimālas aktivācijas stāvoklī, ja tāda ir, un netiek padots nekāds AFS vadības signāls.

2.7.28.7.   “Adaptīva tālā gaisma” ir AFS tālā gaisma, kuras kūļa forma mainās atkarībā no pretimbraucošu un pa priekšu braucošu transportlīdzekļu klātbūtnes, lai vadītājam uzlabotu redzamību lielā attālumā, bet neradītu neērtības, netraucētu un neapžilbinātu citus ceļu satiksmes dalībniekus.

2.7.29.   “Ārējs palīgapgaismojuma lukturis” ir lukturis, ko izmanto papildu apgaismojuma radīšanai, lai atvieglotu transportlīdzekļa vadītāja un pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu vai iekraušanas darbības.

2.7.30.   “Savstarpēji atkarīgu lukturu sistēma” ir tāds divu vai trīs savstarpēji atkarīgu lukturu mezgls, kuri nodrošina vienu un to pašu funkciju.

2.7.30.1.   “Ar” Y “marķēts savstarpēji atkarīgs lukturis” ir ierīce, kas darbojas kā savstarpēji atkarīgu lukturu sistēmas daļa. Savstarpēji atkarīgi lukturi darbojas kopā, kad tos aktivizē, tiem ir atsevišķas šķietamās virsmas atskaites ass virzienā un atsevišķi lukturu korpusi, un tiem var būt atsevišķs(-i) gaismas avots(-i).

2.7.31.   “Manevrēšanas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai nodrošinātu papildu apgaismojumu transportlīdzekļa sānos un uzlabotu redzamību tā lēnas manevrēšanas laikā.

2.7.32.   “Ar” D “marķēti lukturi” ir neatkarīgi lukturi, kas kā atsevišķas ierīces apstiprināti tādā veidā, ka tos drīkst izmantot vai nu neatkarīgi, vai arī kā divu lukturu mezglu, kas uzskatāms par “atsevišķu lukturi”.

2.8.   “Apgaismes ierīces”, “gaismas signālierīces” vai “atpakaļatstarotāja”“gaismu izstarojošā virsma” ir virsma, kuru ražotājs kā tādu deklarējis ierīces apstiprinājuma pieteikuma rasējumā, sk. 3. pielikumu (sk., piemēram, 1. un 4. daļu).

To deklarē saskaņā ar vienu no šādiem nosacījumiem:

a)

ja ārējā lēca ir teksturēta, deklarētā gaismu izstarojošā virsma ir visa ārējās lēcas ārējā virsma vai tās daļa;

b)

ja ārējā virsma ir neteksturēta, ārējo lēcu var neņemt vērā, un gaismu izstarojošā virsma ir, kā deklarēts rasējumā, sk. 3. pielikumu (sk., piemēram, 5. daļu).

2.8.1.   “Teksturēta ārējā lēca” vai “teksturēta ārējās lēcas zona” ir visa ārējā lēca vai tās daļa, kas projektēta tā, lai pārveidotu vai ietekmētu gaismas izplatīšanos no gaismas avota(-iem), būtiski novirzot gaismas starus no to sākotnējā virziena.

2.9.   “Apgaismojošā virsma” (sk. 3. pielikumu).

2.9.1.   “Apgaismes ierīces apgaismojošā virsma” (sk. 2.7.9., 2.7.10., 2.7.19., 2.7.21. un 2.7.26. punktu) ir atstarotāja pilnas apertūras taisnleņķa projekcija uz šķērsplaknes, bet galvenajiem lukturiem ar elipsoidālu “projekcijas lēcas” atstarotāju — projekcija uz šķērsplaknes. Ja apgaismes ierīcei nav atstarotāja, piemēro 2.9.2. punkta definīciju. Ja luktura gaismu izstarojošā virsma nosedz tikai daļu no atstarotāja pilnās apertūras, ņem vērā tikai šīs daļas projekciju.

Galvenajam tuvās gaismas lukturim apgaismojošo virsmu ierobežo norobežojošās līnijas šķietamā līnija uz lēcas. Ja atstarotājs un lēca ir regulējami attiecībā viens pret otru, tos noregulē vidējā stāvoklī.

Ja ir uzstādīta AFS: ja apgaismes funkciju rada divas vai vairākas vienlaicīgi darbojošās apgaismes ierīces transportlīdzekļa attiecīgajā pusē, atsevišķās apgaismojošās virsmas kopā ņemtas veido apgaismojošo virsmu, kas jāņem vērā (piemēram, 6.22.4. punkta attēlā 8., 9. un 11. apgaismes ierīces atsevišķās apgaismojošās virsmas, ja tās, aplūkojot kopā un ņemot vērā to attiecīgo novietojumu, veido transportlīdzekļa labās puses apgaismojošo virsmu, kas jāņem vērā).

2.9.2.   “Gaismas signālierīces, kas nav atpakaļatstarotājs, apgaismojošā virsma” (2.7.11. līdz 2.7.15., 2.7.18., 2.7.20. un 2.7.22. līdz 2.7.25. punkts) ir luktura taisnlenķa projekcija plaknē, kas perpendikulāra tā atskaites asij un ir saskarē ar luktura ārējo gaismu izstarojošo virsmu; šo projekciju ierobežo šajā plaknē esošo aizsegu malas, no kuriem katrs ļauj tikai 98 % no kopējās gaismas intensitātes plūst atskaites ass virzienā.

Lai noteiktu apgaismojošās virsmas augšējo, apakšējo un sānu robežu, verificējot attālumu līdz transportlīdzekļa galējām malām un augstumu virs zemes, izmanto tikai aizsegus ar horizontālām vai vertikālām malām.

Saistībā ar citiem apgaismojošās virsmas lietojumiem, piemēram, attālumu starp diviem lukturiem vai funkcijām, izmanto šīs apgaismojošās virsmas ārējās kontūras apveidu. Aizsegiem jāpaliek paralēliem, bet ir atļauts izmantot citus vērsumus.

Ja gaismas signālierīces apgaismojošā virsma pilnīgi vai daļēji apņem citas funkcijas apgaismojošo virsmu vai apņem neapgaismotu virsmu, apgaismojošo virsmu pašu var uzskatīt par gaismu izstarojošu virsmu (sk., piemēram, 3. pielikuma 2., 3., 5. un 6. daļu.).

2.9.3.   “Atpakaļatstarotāja apgaismojošā virsma” (2.7.16. punkts), kā to deklarējis pieteikuma iesniedzējs atpakaļatstarotāja kā sastāvdaļas apstiprināšanas procedūras laikā, ir atpakaļatstarotāja taisnlenķa projekcija plaknē, kas perpendikulāra tā atskaites asij un ko ierobežo plaknes, kuras pieskaras deklarētajām atpakaļatstarotāja optiskās sistēmas ārējām daļām, un kas ir paralēlas šai asij. Nosakot ierīces apakšējo, augšējo un sānu robežu, ņem vērā tikai vertikālas un horizontālas plaknes.

2.10.   “Šķietamā virsma” noteiktam novērošanas virzienam pēc ražotāja vai tā attiecīgi pilnvarota pārstāvja pieprasījuma ir šāda taisnleņķa projekcija:

 

vai nu apgaismojošās virsmas robežas projekcija uz lēcas ārējās virsmas;

 

vai gaismu izstarojošās virsmas projekcija;

 

Tikai tad, ja gaismas signālierīces gaismas intensitāte ir mainīga, tās šķietamo virsmu, kas var būt mainīga, kā noteikts 2.7.1.3. punktā, attiecīgā gadījumā ņem vērā visiem apstākļiem, kas iespējami, izmantojot mainīgas intensitātes vadību.

projekcija plaknē, kas perpendikulāra novērošanas virzienam un tangenciāla lēcas visizvirzītākajam punktam. Dažādi šķietamās virsmas piemērošanas piemēri ir parādīti šo noteikumu 3. pielikumā.

2.11.   “Atskaites ass” (vai “atskaites asis”) ir luktura raksturīgā ass, ko (luktura) ražotājs nosaka par atskaites virzienu (H = 0°, V = 0°) lauka leņķiem fotometriskajos mērījumos un luktura uzstādīšanai transportlīdzeklī.

2.12.   “Atskaites centrs” ir punkts, kurā atskaites ass krustojas ar ārējo gaismu izstarojošo virsmu; to norāda luktura ražotājs.

2.13.   “Ģeometriskās redzamības leņķi” ir leņķi, kas nosaka minimālā telpas leņķa lauku, kurā ir redzama luktura šķietamā virsma. Telpas leņķa lauku nosaka tās sfēras segmenti, kuras centrs sakrīt ar luktura atskaites centru un kuras ekvators ir paralēls zemei. Šādus segmentus nosaka attiecībā pret atskaites asi. Horizontālie leņķi ß atbilst garumam un vertikālie leņķi α – platumam.

2.14.   “Galējā ārmala” transportlīdzekļa katrā pusē ir plakne, kas paralēla transportlīdzekļa centrālajai garenplaknei un pieskaras tā sānu ārmalai, neņemot vērā šādus izvirzījumus:

2.14.1.

riepas tuvu to saskares punktam ar zemi un riepu spiediena mēraparātu savienojumi;

2.14.2.

jebkuras pretslīdēšanas ierīces, kas var būt uzliktas riteņiem;

2.14.3.

netiešas redzamības ierīces;

2.14.4.

sānu virzienrāžus, kontūrgaismas lukturus, priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus, stāvgaismas lukturus, atpakaļatstarotājus un sānu gabarītgaismas lukturus;

2.14.5.

transportlīdzeklim piestiprinātas muitas plombas un šo plombu nostiprināšanas un aizsardzības ierīces;

2.14.6.

M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā – apkalpošanas durvju apgaismes sistēmas, kā norādīts 2.7. punktā.

2.15.   “Gabarītizmēri” ir attālums starp abām vertikālajām plaknēm, kas definētas 2.14. punktā.

2.15.1.   “Gabarītplatums” ir attālums starp abām vertikālajām plaknēm, kas definētas 2.14. punktā.

2.15.2.   “Gabarītgarums” ir attālums starp abām vertikālajām plaknēm, kas atrodas perpendikulāri transportlīdzekļa centrālajai garenplaknei un skar tās priekšējo un aizmugurējo ārējo malu, neņemot vērā šādus izvirzījumus:

a)

netiešas redzamības ierīces;

b)

kontūrgaismas lukturi;

c)

mehānisko transportlīdzekļu gadījumā – sakabes ierīces.

Piekabēm “gabarītgarumā” un jebkurā garuma mērījumā iekļauj jūgstieni, ja vien nav īpaši norādīts, ka to neņem vērā.

2.16.   “Atsevišķs un vairāki lukturi”

2.16.1.   “Atsevišķs lukturis” ir:

a)

ierīce vai ierīces daļa ar vienu apgaismes vai gaismas signālierīces funkciju, vienu vai vairākiem gaismas avotiem un vienu šķietamo virsmu atskaites ass virzienā; šī virsma var būt nepārtraukta vai veidota no divām vai vairākām atšķirīgām daļām; vai

b)

jebkāds tādu divu ar “D” marķētu identisku vai atšķirīgu lukturu mezgls, kuriem ir vienāda funkcija; vai

c)

jebkurš divu tādu neatkarīgu, identisku vai atšķirīgu atpakaļatstarotāju mezgls, kuri ir apstiprināti atsevišķi; vai

d)

jebkura savstarpēji atkarīgu lukturu sistēma, kas sastāv no diviem vai trim savstarpēji atkarīgiem lukturiem ar “Y” marķētiem lukturiem, kas apstiprināti kopā un kuriem ir viena un tā pati funkcija.

2.16.2.   “Divi lukturi” vai “pāra skaits lukturu” joslas vai sloksnes formā ir divi lukturi ar vienu gaismu izstarojošu virsmu, ja šī josla vai sloksne ir novietota simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa centrālo garenplakni.

2.17.   “Attālums starp diviem lukturiem”, kas vērsti vienā virzienā, ir īsākais attālums starp abām šķietamajām virsmām atskaites ass virzienā. Ja attālums starp lukturiem nepārprotami atbilst šo noteikumu prasībām, šķietamo virsmu malas precīzi nav jānosaka.

2.18.   “Darbības signālierīce” ir ierīce, kura rada gaismas vai skaņas (vai jebkādu līdzvērtīgu) signālu, kas norāda, ka kāda ierīce ir ieslēgta un darbojas pareizi vai nē.

2.19.   “Noslēgta kontūra signālierīce” ir ierīce, kura rada gaismas (vai jebkādu līdzvērtīgu) signāls, kas norāda, ka kāda ierīce ir ieslēgta, bet nenorāda, vai tā darbojas pareizi vai nē.

2.20.   “Neobligāts lukturis” ir lukturis, kuru ražotājs uzstāda pēc izvēles.

2.21.   “Zeme” ir virsma, uz kuras atrodas transportlīdzeklis un kurai vajadzētu būt praktiski horizontālai.

2.22.   “Kustīgas sastāvdaļas” ir transportlīdzekļa virsbūves paneļi vai citas daļas, kuru novietojumu var mainīt, tos paceļot, pagriežot vai pabīdot, un nelietojot darbarīkus. Pie tām nepieskaita paceļamas kravas automobiļu vadītāja kabīnes.

2.23.   “Kustīgas sastāvdaļas normālais lietošanas stāvoklis” ir kustīgas sastāvdaļas stāvoklis(-ļi), ko transportlīdzekļa ražotājs norādījis normāliem transportlīdzekļa lietošanas un stāvēšanas nosacījumiem.

2.24.   “Normāli transportlīdzekļa lietošanas nosacījumi” ir:

2.24.1.

mehāniskajam transportlīdzeklim – transportlīdzeklis ir gatavs pārvietoties ar savu vilces motoru un tā kustīgās sastāvdaļas ir normālajā(-os) stāvoklī(-ļos), kā noteikts 2.23. punktā;

2.24.2.

piekabei – piekabe ir savienota ar velkošo mehānisko transportlīdzekli, kas ir 2.24.1. punktā aprakstītajā stāvoklī, un tās kustīgās sastāvdaļas ir normālajā(-os) stāvoklī(-ļos), kā noteikts 2.23. punktā.

2.25.   “Transportlīdzekļa stāvēšanas nosacījumi” ir:

2.25.1

mehāniskajam transportlīdzeklim – transportlīdzeklis stāv, tā vilces motors nedarbojas un tā kustīgās sastāvdaļas ir normālajā(-ajos) stāvoklī(-ļos), kā noteikts 2.23. punktā;

2.25.2.

piekabei – piekabe ir savienota ar velkošo mehānisko transportlīdzekli, kas ir 2.25.1. punktā aprakstītajā stāvoklī, un tās kustīgās sastāvdaļas ir normālajā(-ajos) stāvoklī(-ļos), kā noteikts 2.23. punktā.

2.26.   “Līkumgaisma” ir apgaismes funkcija, lai nodrošinātu labāku apgaismojumu ceļa līkumos.

2.27.   “Pāris” ir lukturu komplekts ar vienādām funkcijām transportlīdzekļa kreisajā un labajā pusē.

2.27.1.   “Saskaņots pāris” ir lukturu komplekts ar vienādām funkcijām transportlīdzekļa kreisajā un labajā pusē, kurš kā pāris atbilst fotometriskajām prasībām.

2.28.   “Avārijas apstāšanās signāls” ir signāls, lai norādītu citiem ceļu satiksmes dalībniekiem transportlīdzekļa aizmugurē, ka transportlīdzeklim tiek piemērots liels palēninājuma spēks salīdzinājumā ar dominējošajiem apstākļiem uz ceļa.

2.29.   No ierīces izstarotās gaismas krāsa

2.29.1.   “Balta” ir izstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (4), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

W12

zaļā robeža

y = 0,150 + 0,640 x

W23

dzeltenīgi zaļā robeža

y = 0,440

W34

dzeltenā robeža

x = 0,500

W45

sarkanīgi purpursārtā robeža

y = 0,382

W56

purpursārtā robeža

y = 0,050 + 0,750 x

W61

zilā robeža

x = 0,310

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

W1

0,310

0,348

W2

0,453

0,440

W3

0,500

0,440

W4

0,500

0,382

W5

0,443

0,382

W6

0,310

0,283

2.29.2.   “Selektīvi dzeltena” ir izstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (5), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

SY12

zaļā robeža

y = 1,290 x + 0,100

SY23

spektrālā līkne

 

SY34

sarkanā robeža

y = 0,138 + 0,580 x

SY45

dzeltenīgi baltā robeža

y = 0,440

SY51

baltā robeža

y = 0,940 – x

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

SY1

0,454

0,486

SY2

0,480

0,519

SY3

0,545

0,454

SY4

0,521

0,440

SY5

0,500

0,440

2.29.3.   “Dzintarkrāsa” ir izstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (5), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

A12

zaļā robeža

y = x – 0,120

A23

spektrālā līkne

 

A34

sarkanā robeža

y = 0,390

A41

baltā robeža

y = 0,790 – 0,670 x

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

A1

0,545

0,425

A2

0,560

0,440

A3

0,609

0,390

A4

0,597

0,390

2.29.4.   “Sarkana” ir izstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (5), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

R12

dzeltenā robeža

y = 0,335

R23

spektrālā līkne

 

R34

purpursārtā līnija

(tās lineārais pagarinājums pāri purpursārto toņu diapazonam starp spektrālās līknes galēji sarkano un galēji zilo krāsu).

R41

purpursārtā robeža

y = 0,980 – x

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

R1

0,645

0,335

R2

0,665

0,335

R3

0,735

0,265

R4

0,721

0,259

2.30.   Nakts laika krāsa gaismai, kas tiek atpakaļatstarota no ierīces, izņemot atpakaļatstarojošas riepas saskaņā ar Noteikumiem Nr. 88.

2.30.1.   “Balta” ir atstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (6), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

W12

zilā robeža

y = 0,843 – 1,182 x

W23

purpursārtā robeža

y = 0,489 x + 0,146

W34

dzeltenā robeža

y = 0,968 – 1,010 x

W41

zaļā robeža

y = 1,442 x + 0,136

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

W1

0,373

0,402

W2

0,417

0,350

W3

0,548

0,414

W4

0,450

0,513

2.30.2.   “Dzeltena” ir atstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (6), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

Y12

zaļā robeža

y = x – 0,040

Y23

spektrālā līkne

 

Y34

sarkanā robeža

y = 0,200 x + 0,268

Y41

baltā robeža

y = 0,970 – x

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

Y1

0,505

0,465

Y2

0,520

0,480

Y3

0,610

0,390

Y4

0,585

0,385

2.30.3.   “Dzintarkrāsa” ir atstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (7), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

A12

zaļā robeža

y = 1,417 x + 0,347

A23

spektrālā līkne

 

A34

sarkanā robeža

y = 0,390

A41

baltā robeža

y = 0,790 – 0,670 x

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

A1

0,545

0,425

A2

0,557

0,442

A3

0,609

0,390

A4

0,597

0,390

2.30.4.   “Sarkana” ir atstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (7), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

R12

dzeltenā robeža

y = 0,335

R23

spektrālā līkne

 

R34

purpursārtā līnija

 

R41

purpursārtā robeža

y = 0,978 – x

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

R1

0,643

0,335

R2

0,665

0,335

R3

0,735

0,265

R4

0,720

0,258

2.31.   No ierīces atstarotās gaismas krāsa dienas laikā

2.31.1.   “Balta” ir atstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (7), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

W12

purpursārtā robeža

y = x – 0,030

W23

dzeltenā robeža

y = 0,740 – x

W34

zaļā robeža

y = x + 0,050

W41

zilā robeža

y = 0,570 – x

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

W1

0,300

0,270

W2

0,385

0,355

W3

0,345

0,395

W4

0,260

0,310

2.31.2.   “Dzeltena” ir atstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (8), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

Y12

sarkanā robeža

y = 0,534 x + 0,163

Y23

baltā robeža

y = 0,910 – x

Y34

zaļā robeža

y =1,342 x – 0,090

Y41

spektrālā līkne

 

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

Y1

0,545

0,454

Y2

0,487

0,423

Y3

0,427

0,483

Y4

0,465

0,534

2.31.3.   “Sarkana” ir atstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (8), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

R12

sarkanā robeža

y = 0,346 – 0,053 x

R23

purpursārtā robeža

y = 0,910 – x

R34

dzeltenā robeža

y = 0,350

R41

spektrālā līkne

 

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

R1

0,690

0,310

R2

0,595

0,315

R3

0,560

0,350

R4

0,650

0,350

2.32.   Fluorescences ierīces krāsa dienas laikā

2.32.1.   “Sarkana” ir atstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (9), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

FR12

sarkanā robeža

y = 0,346 – 0,053 x

FR23

purpursārtā robeža

y = 0,910 – x

FR34

dzeltenā robeža

y = 0,315 + 0,047 x

FR41

spektrālā līkne

 

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

FR1

0,690

0,310

FR2

0,595

0,315

FR3

0,569

0,341

FR4

0,655

0,345

2.33.   “Pakaļējais sadursmes trauksmes signāls” (PSTS) ir automātisks signāls, ko vadošais transportlīdzeklis pārraida sekojošajam transportlīdzeklim. Tas brīdina, ka sekojošajam transportlīdzeklim ir jāveic ārkārtas pasākumi, lai izvairītos no sadursmes.

2.34.   “Gonio(foto)metra (leņķmēra) sistēma (ja kādos konkrētos noteikumos nav noteikts citādi)” ir fotometriskiem mērījumiem izmantota sistēma ar grādos izteiktām leņķiskajām koordinātām uz sfēras ar vertikālu polāro asi atbilstoši IEC publikācijai Nr. 70 (Vīne, 1987. gads), tas ir, atbilstoši gonio(foto)metra sistēmai, kura horizontālā (pacēluma) ass ir fiksēta uz zemes un kustīgā (rotācijas) ass ir perpendikulāra fiksētajai horizontālajai asij (sk. šo noteikumu 14. pielikumu). Piezīme. Minētā IEC publikācijā ir noteikta procedūra, kā koriģēt leņķiskās koordinātas, ja tiek izmantota alternatīva gonio(foto)metra sistēma.

2.35.   “H plakne” ir horizontālā plakne, kurā atrodas luktura atskaites centrs.

2.36.   “Secīga aktivizēšana” ir elektrisks slēgums, kurā luktura atsevišķie gaismas avoti ir saslēgti tā, ka tiek aktivizēti iepriekšnoteiktā secībā.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.   Pieteikumu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz tā apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai attiecīgi pilnvarots ražotāja pārstāvis.

3.2.   Pieteikumam trijos eksemplāros pievieno šādus dokumentus un šādu informāciju.

3.2.1.

Transportlīdzekļa tipa apraksts, ievērojot 2.2.1. līdz 2.2.4. punktā minētās pazīmes, līdz ar slogojuma ierobežojumiem, īpaši norādot maksimāli pieļaujamo slodzi bagāžniekā.

3.2.2.

Ražotāja noteikto uzstādāmo apgaismes ierīču un gaismas signālierīču saraksts. Katrai darbībai sarakstā var būt paredzēti vairāki ierīču tipi. Katrs tips ir pienācīgi identificēts (sastāvdaļa, tipa apstiprinājuma marķējums, ražotāja nosaukums utt.); attiecībā uz katru funkciju sarakstā var iekļaut arī papildu piezīmi “vai līdzvērtīgas ierīces”.

3.2.3.

Visu apgaismes ierīču un gaismas signālierīču izvietojuma rasējums, norādot dažādo ierīču novietojumu transportlīdzeklī.

3.2.4.

Ja tas nepieciešams, lai pārbaudītu atbilstību šo noteikumu prasībām – katra atsevišķā luktura izvietojuma rasējums(-i), kurā redzama 2.9. punktā noteiktā apgaismojošā virsma, 2.8. punktā noteiktā gaismu izstarojošā virsma, 2.11. punktā noteiktā atskaites ass un 2.12. punktā noteiktais atskaites centrs. Šo informāciju nav nepieciešams sniegt par pakaļējās numura zīmes lukturi (2.7.13. punkts).

3.2.5.

Pieteikumā ietver paziņojumu par šķietamās virsmas noteikšanā izmantoto metodi (sk. 2.10. punktu).

3.2.6.

Ja transportlīdzeklim ir uzstādīta AFS, pieteikuma iesniedzējs iesniedz sīku aprakstu, norādot šādu informāciju:

3.2.6.1.

apgaismes funkcijas un režīmi, kuriem AFS ir apstiprināta;

3.2.6.2.

saistītie AFS vadības signāli un to tehniskie raksturlielumi, kā noteikts saskaņā ar Noteikumu Nr. 123 10. pielikumu;

3.2.6.3.

nosacījumi, ko piemēro, lai automātiski pielāgotu priekšējās apgaismes funkcijas un režīmus saskaņā ar šo noteikumu 6.22.7.4. punktu;

3.2.6.4.

īpaši norādījumi (ja ir) par gaismas avotu inspicēšanu un kūļa vizuālu novērošanu;

3.2.6.5.

dokumenti saskaņā ar šo noteikumu 6.22.9.2. punktu;

3.2.6.6.

lukturi, kas AFS ir grupēti vai kombinēti, vai savstarpēji savietoti;

3.2.6.7.

apgaismes ierīces, kas konstruētas atbilstīgi šo noteikumu 6.22.5. punkta prasībām.

3.2.7.

M un N kategorijas transportlīdzekļiem – apraksts par elektroenerģijas padeves nosacījumiem attiecībā uz 2.7.9., 2.7.10., 2.7.12., 2.7.14. un 2.7.15. punktā minētajām ierīcēm, tostarp – attiecīgos gadījumos – informācija par īpašu enerģijas padeves/gaismas avota elektronisko vadības iekārtu vai mainīgas intensitātes regulatoru.

3.3.   Tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par tipa apstiprinājuma testu veikšanu, iesniedz transportlīdzekli – nepiekrautu apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugu, kurš pilnībā nokomplektēts ar apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm, kā noteikts 3.2.2. punktā.

3.4.   Tipa apstiprinājuma dokumentiem pievieno šo noteikumu 1. pielikumā paredzēto dokumentu.

4.   APSTIPRINĀJUMS

4.1.   Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzekļa tips atbilst šo noteikumu prasībām attiecībā uz visām sarakstā minētajām ierīcēm, attiecīgajam transportlīdzekļa tipam piešķir apstiprinājumu.

4.2.   Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 06, kas atbilst 06. grozījumu sērijai) norāda grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti līdz apstiprinājuma piešķiršanai. Tā pati līgumslēdzēja puse nepiešķir šo pašu numuru citiem transportlīdzekļu tipiem vai tam pašam transportlīdzekļa tipam, kas iesniegts ar ierīcēm, kuras nav uzskaitītas 3.2.2. punktā minētajā sarakstā, ievērojot šo noteikumu 7. punkta prasības.

4.3.   Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu, atsaukšanu vai transportlīdzekļa tipa/detaļas pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta 1958. gada nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

4.4.   Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautiski atzītu apstiprinājuma marķējumu, ko veido:

4.4.1.

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (10);

4.4.2.

pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā burts “R”, defise un apstiprinājuma numurs.

4.5.   Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti nolīgumam, tad valstī, kura piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, nav jāatkārto 4.4.1. punktā noteiktais simbols; šādā gadījumā noteikumu un apstiprinājuma numurus, un visu to noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem apstiprinājums piešķirts valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, norāda vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.

4.6.   Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

4.7.   Apstiprinājuma marķējumu izvieto ražotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnītes tuvumā vai uz tās.

4.8.   Šo noteikumu 2. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējumu izkārtojuma piemēri.

5.   VISPĀRĪGAS SPECIFIKĀCIJAS

5.1.   Apgaismes ierīces un gaismas signālierīces uzstāda tā, lai normālos lietošanas apstākļos, kā noteikts 2.24., 2.24.1. un 2.24.2. punktā, un neatkarīgi no vibrācijas, kurai tās var būt pakļautas, tās saglabātu šajos noteikumos paredzētos raksturlielumus un nodrošinātu transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu prasībām. Jo īpaši jānodrošina, ka nav iespējama lukturu regulējuma nejauša izjaukšana.

5.2.   Apgaismes lukturus, kas aprakstīti 2.7.9., 2.7.10. un 2.7.19. punktā, uzstāda tā, lai varētu viegli veikt to orientācijas regulēšanu.

5.2.1.   Tādiem galvenajiem lukturiem, kas aprīkoti ar ierīcēm, lai novērstu diskomfortu citiem ceļu satiksmes dalībniekiem valstī, kurā satiksme notiek pa pretējo ceļa pusi nekā tajā valstī, kurai galvenais lukturis projektēts, šādas ierīces ir automātiskas vai tās var aktivizēt transportlīdzekļa lietotājs stāvošam transportlīdzeklim, neizmantojot īpašus darbarīkus (izņemot tos, kas piegādāti kopā ar transportlīdzekli (11)). Transportlīdzekļa ražotājs kopā ar transportlīdzekli sniedz sīki izstrādātus norādījumus.

5.3.   Attiecībā uz visām gaismas signālierīcēm, tostarp tām, kas uzstādītas uz sānu paneļiem, transportlīdzeklī uzstādīta luktura atskaites ass ir paralēla uz ceļa esoša transportlīdzekļa atbalsta plaknei; turklāt tā ir perpendikulāra transportlīdzekļa centrālajai garenplaknei sānu atpakaļatstarotāju un sānu gabarītgaismas lukturu gadījumā un paralēla šai plaknei visu pārējo signālierīču gadījumā. Katrā virzienā ir pieļaujama ± 3° novirze. Turklāt attiecībā uz uzstādīšanu ievēro visus ražotāja noteiktos īpašos norādījumus.

5.4.   Ja nav īpašu norādījumu, lukturu augstumu un orientāciju pārbauda nepiekrautam transportlīdzeklim, kas atrodas uz plakanas, horizontālas virsmas pie nosacījumiem, kas paredzēti 2.24., 2.24.1. un 2.24.2. punktā, un, ja ir uzstādīta AFS, ar šo sistēmu neitrālā stāvoklī.

5.5.   Ja nav īpašu norādījumu, lukturus, kas veido pāri:

5.5.1.

transportlīdzeklī uzstāda simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa centrālo garenplakni (aprēķinam jāpamatojas uz luktura ārējo ģeometrisko formu, nevis uz 2.9. punktā minētās apgaismojošās virsmas malu);

5.5.2.

tie ir savstarpēji simetriski attiecībā pret centrālo garenplakni; šī prasība neattiecas uz lukturu iekšējo struktūru;

5.5.3.

tie atbilst vienādām kolorimetriskām prasībām un ir ar principā identiskiem fotometriskiem raksturlielumiem. Šīs prasības neattiecas uz F3 klases priekšējo miglas lukturu saskaņotu pāri;

5.5.4.

to fotometriskie raksturlielumi principā ir identiski.

5.6.   Transportlīdzekļiem, kuru ārējā forma ir asimetriska, minētās prasības ievēro, ciktāl iespējams.

5.7   Grupēti, kombinēti vai savstarpēji savietoti, vai atsevišķi lukturi

5.7.1.   Lukturi var būt grupēti, kombinēti vai savstarpēji savietoti cits ar citu ar noteikumu, ka tie atbilst visām prasībām, kas attiecas uz krāsu, novietojumu, vērsumu, ģeometrisko redzamību, elektriskajiem slēgumiem, kā arī citām prasībām, ja tādas ir.

5.7.1.1.   Lukturis atbilst fotometriskajām un kolorimetriskajām prasībām, kad visas pārējās funkcijas, ar kurām šis lukturis ir grupēts, kombinēts vai savstarpēji savietots, ir izslēgtas.

Tomēr, ja priekšējais vai pakaļējais gabarītgaismas lukturis ir savstarpēji savietots ar vienu vai vairākām citām funkcijām, ko var aktivizēt kopā ar to, prasībām attiecībā uz katras šādas citas funkcijas krāsu jābūt izpildītām, kad savietotā(-ās) funkcija(-as) un priekšējie vai pakaļējie gabarītgaismas lukturi ir ieslēgti.

5.7.1.2.   Nav atļauts savstarpēji savietot bremžu signāllukturus un virzienrāžus.

5.7.1.3.   Ja bremžu signāllukturi un virzienrāži ir grupēti, tie atbilst šādiem nosacījumiem:

5.7.1.3.1.

jebkura horizontāla vai vertikāla taisne, kas iet cauri šo funkciju šķietamo virsmu projekcijām atskaites asij perpendikulārā plaknē, nešķērso vairāk kā divas blakusesošas dažādu krāsu joslas atdalošas robežlīnijas;

5.7.1.3.2.

to šķietamās virsmas atskaites ass virzienā, pamatojoties uz zonām, kuras norobežo to gaismu izstarojošo virsmu ārējā kontūra, nepārklājas.

5.7.2.   Atsevišķs lukturis

5.7.2.1.   Atsevišķu lukturi, kā definēts 2.16.1. punkta a) apakšpunktā, ko veido divas vai vairāk atsevišķas daļas, uzstāda tādā veidā, ka:

a)

atsevišķo daļu projekcijas kopējais laukums plaknē, kas pieskaras ārējās lēcas ārējai virsmai un ir perpendikulāra atskaites asij, neaizņemtu mazāk kā 60 % no tāda vismazākā taisnstūra laukuma, kurš aptver šo projekciju; vai

b)

minimālais attālums starp divu blakusesošu/tangenciālu atsevišķo daļu malām, kas vērstas viena pret otru, nepārsniegtu 75 mm, to mērot perpendikulāri atskaites asij.

Šī prasība neattiecas uz vienu atpakaļatstarotāju.

5.7.2.2.   Atsevišķu lukturi, kā definēts 2.16.1. punkta b) vai c) apakšpunktā, ko veido divi lukturi ar marķējumu “D” vai divi neatkarīgi atpakaļatstarotāji, uzstāda tā, lai:

a)

abu lukturu vai atpakaļatstarotāju šķietamo virsmu projekcija atskaites ass virzienā aizņemtu ne mazāk kā 60 % no tāda vismazākā taisnstūra laukuma, kas aptver šo redzamo virsmu projekcijas atskaites ass virzienā; vai

b)

minimālais attālums starp abu lukturu vai divu neatkarīgu atpakaļatstarotāju šķietamo virsmu vienas pret otru vērstajām malām atskaites ass virzienā nepārsniegtu 75 mm, to mērot perpendikulāri atskaites asij.

5.7.2.3.   Atsevišķs lukturis, kā definēts 2.16.1. punkta d) apakšpunktā atbilst 5.7.2.1. punkta prasībām.

Ja vienā luktura korpusā ir ietverti divi vai vairāki lukturi un/vai divas vai vairākas atsevišķas šķietamās virsmas, un/vai tiem ir kopēja ārējā lēca, tos neuzskata par savstarpēji atkarīgu lukturu sistēmu.

Tomēr joslas vai sloksnes formas lukturis var būt daļa no savstarpēji atkarīgu lukturu sistēmas.

5.7.2.4.   Divus lukturus vai pāra skaitu lukturu joslas vai sloksnes veidā izvieto simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa centrālo garenplakni, un tie abās pusēs atrodas ne mazāk kā 0,4 m no transportlīdzekļa galējās ārmalas un ir ne mazāk kā 0,8 m gari; šādas joslas apgaismošanu nodrošina vismaz ar diviem gaismas avotiem, kas atrodas pēc iespējas tuvāk tās galiem; gaismu izstarojošo virsmu drīkst veidot vairāki cits citam pretstatīti elementi ar nosacījumu, ka šīs atsevišķās gaismu izstarojošās virsmas, tās projicējot uz šķērsplaknes, atbilst 5.7.2.1. punkta prasībām.

5.8.   Maksimālo augstumu virs zemes mēra no šķietamās virsmas augstākā punkta un minimālo augstumu – no šķietamās virsmas zemākā punkta atskaites ass virzienā.

Ja augstums (maksimālais un minimālais) virs zemes nepārprotami atbilst šo noteikumu prasībām, virsmu malas precīzi nav jānosaka.

5.8.1.   Nolūkā samazināt ģeometriskās redzamības leņķus luktura stāvokli attiecībā uz tā augstumu virs zemes mēra no H plaknes.

5.8.2.   Galveno tuvās gaismas lukturu minimālo augstumu virs zemes mēra no optiskās sistēmas faktiskā izvada (piemēram, atstarotāja, lēcas, projekcijas lēcas) zemākā punkta neatkarīgi no tā izmantojuma.

5.8.3.   Novietojumu platumā nosaka no tās šķietamās virsmas malas atskaites ass virzienā, kura atrodas vistālāk no transportlīdzekļa centrālās garenplaknes, ja tas attiecas uz kopējo platumu, un no šķietamās virsmas iekšējām malām atskaites ass virzienā, ja tas attiecas uz attālumu starp lukturiem.

Ja novietojums platumā nepārprotami atbilst šo noteikumu prasībām, virsmu malas precīzi nav jānosaka.

5.9.   Ja nav īpašu norādījumu, luktura aktivizēšanas laikā ar nolūku netiek mainīti tā fotometriskie raksturlielumi (piemēram, intensitāte, krāsa, šķietamā virsma, u. c.).

5.9.1.   Virzienrāži, transportlīdzekļa avārijas signāls, dzintarkrāsas sānu gabarītgaismas lukturi, kas atbilst 6.18.7. punkta prasībām, un avārijas apstāšanās signāls ir mirgojoši lukturi.

5.9.2.   Jebkura luktura fotometriskie raksturlielumi drīkst mainīties:

a)

atkarībā no apkārtējās vides apgaismojuma;

b)

atkarībā no citu lukturu aktivizēšanas; vai

c)

ja lukturi izmanto citai apgaismes funkcijai,

ar nosacījumu, ka jebkuras fotometrisko raksturlielumu izmaiņas atbilst attiecīgā luktura tehnisko noteikumu prasībām.

5.9.3.   1., 1.a, 1.b, 2.a vai 2.b kategorijas virzienrāžu lukturu fotometriskie raksturlielumi var tikt mainīti ieslēgšanās fāzes laikā, secīgi aktivizējot gaismas avotus, kā noteikts 5.6. punktā Noteikumos Nr.6.

Šo nosacījumu nepiemēro, kad 2.a un 2.b kategorijas virzienrāži tiek darbināti kā avārijas apstāšanās signāls saskaņā ar šo noteikumu 6.23.1. punktu.

5.10.   Lukturis, kas definēts 2.7. punktā, nedrīkst virzienā uz priekšu izstarot sarkanu gaismu, kura varētu būt maldinoša, un neviens lukturis, kas definēts 2.7. punktā, nedrīkst virzienā uz aizmuguri izstarot baltu gaismu, kura varētu būt maldinoša. Neņem vērā apgaismes ierīces, kas uzstādītas transportlīdzekļa iekšpuses apgaismošanai. Šaubu gadījumā atbilstību šai prasībai verificē šādi:

5.10.1.

attiecībā uz sarkanas gaismas redzamību virzienā uz transportlīdzekļa priekšgalu – sarkanas gaismas luktura šķietamo virsmu, izņemot galējo pakaļējo sarkano sānu gabarītgaismas lukturi, nevar tieši redzēt novērotājs, kas pārvietojas 1. zonā, kā noteikts 4. pielikumā;

5.10.2.

attiecībā uz baltas gaismas redzamību virzienā uz aizmuguri, izņemot atpakaļgaitas lukturus un baltas krāsas sānu pamanāmības zīmes, baltas gaismas luktura šķietamo virsmu nevar tieši redzēt novērotājs, kas 2. zonas robežās pārvietojas šķērsplaknē, kura atrodas 25 m attālumā no transportlīdzekļa aizmugures (sk. 4. pielikumu).

5.10.3.

Novērotājam redzamo 1. un 2. zonu attiecīgās plaknes ierobežo šādi:

5.10.3.1.

augstumā – divas horizontālas plaknes, kas atrodas attiecīgi 1 m un 2,2 m virs zemes;

5.10.3.2.

platumā – divas vertikālas plaknes, kas, veidojot 15° leņķi attiecīgi virzienā uz priekšu un uz aizmuguri uz āru no transportlīdzekļa centrālās garenplaknes, šķērso to transportlīdzekļa centrālajai garenplaknei paralēlo vertikālo plakņu saskares punktu vai punktus, kuras ierobežo transportlīdzekļa gabarītplatumu; ja ir vairāki saskares punkti, tad vistālāk priekšā esošais punkts atbilst priekšējai plaknei, un vistālāk aizmugurē esošais punkts – aizmugures plaknei.

5.11.   Elektriskie slēgumi ir tādi, lai priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus, kontūrgaismas lukturus, ja tādi ir, sānu gabarītgaismas lukturus, ja tādi ir, un pakaļējās numura zīmes lukturus varētu ieslēgt un izslēgt tikai vienlaicīgi.

5.11.1.   Šo nosacījumu nepiemēro:

5.11.1.1.

ja ir ieslēgti priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi, kā arī sānu gabarītgaismas lukturi, ja tie ir kombinēti vai savstarpēji savietoti ar minētajiem lukturiem, tos izmantojot kā stāvgaismas lukturus; vai

5.11.1.2.

ja sānu gabarītgaismas lukturi mirgo kopā ar virzienrāžiem; vai

5.11.1.3.

ja gaismas signālierīču sistēma darbojas saskaņā ar 6.2.7.6.2. punktu;

5.11.2.   priekšējiem gabarītgaismas lukturiem, ja to funkcija ir aizstāta saskaņā ar 5.12.1. punkta noteikumiem.

5.11.3.   Savstarpēji atkarīgu lukturu sistēmas gadījumā visi gaismas avoti tiek ieslēgti un izslēgti vienlaicīgi.

5.12.   Elektriskie slēgumi ir tādi, lai galvenos tālās un tuvās gaismas lukturus un priekšējos miglas lukturus nevarētu ieslēgt, ja nav ieslēgti arī 5.11. punktā minētie lukturi. Tomēr šī prasība neattiecas uz galvenajiem tālās vai tuvās gaismas lukturiem, ja to gaismas brīdinājuma signālus veido galveno tālās gaismas lukturu ieslēgšanās/izslēgšanās ar īsiem intervāliem vai galveno tuvās gaismas lukturu ieslēgšanās/izslēgšanās ar īsiem intervāliem, vai pārmaiņus galveno tālās un tuvās gaismas lukturu ieslēgšanās ar īsiem intervāliem.

5.12.1.   Galvenie tuvās gaismas lukturi un/vai galvenie tālās gaismas lukturi, un/vai priekšējie miglas lukturi var aizstāt priekšējo gabarītgaismas lukturu funkciju ar nosacījumu, ka:

5.12.1.1.

to elektriskie slēgumi ir tādi, ka jebkuras šādas apgaismes ierīces atteices gadījumā notiek priekšējo gabarītgaismas lukturu automātiska atkārtota aktivizēšana; kā arī

5.12.1.2.

aizstājošais lukturis/funkcija attiecībā uz konkrēto gabarītgaismas lukturi atbilst prasībām, ko piemēro:

a)

ģeometriskajai redzamībai, kas priekšējiem gabarītgaismas lukturiem noteikta 6.9.5. punktā; kā arī

b)

minimālajām fotometriskajām vērtībām atbilstoši gaismas izplatīšanas leņķiem; kā arī

5.12.1.3.

aizstājošā luktura testa protokolos ir sniegti atbilstoši pierādījumi par atbilstību 5.12.1.2. punktā noteiktajām prasībām.

5.13.   Signālierīce

Ja šajos noteikumos ir noteikta prasība uzstādīt noslēgta kontūra signālierīci, to var aizstāt ar “darbības” signālierīci.

5.14.   Ieslēpjami lukturi

5.14.1.   Lukturus aizliegts ieslēpt, izņemot galvenos tālās gaismas lukturus, galvenos tuvās gaismas lukturus un priekšējos miglas lukturus, ko drīkst ieslēpt, kad tos neizmanto.

5.14.2.   Ja notiek kāda ieslēpšanas ierīces(-ču) darbības atteice, lukturi paliek lietošanas stāvoklī, ja tos jau lieto, vai arī tos iespējams bez darbarīkiem pārvietot darba stāvoklī.

5.14.3.   Lukturus iespējams pārvietot lietošanas stāvoklī un ieslēgt ar vienu un to pašu vadības ierīci, pieļaujot arī iespēju pārvietot tos lietošanas stāvoklī bez ieslēgšanas. Tomēr grupētu galveno tālās gaismas un galveno tuvās gaismas lukturu gadījumā minētajai vadības ierīcei jāiedarbina tikai galvenie tuvās gaismas lukturi.

5.14.4.   Nav iespējams no vadītāja vietas apzināti pārtraukt ieslēgtu lukturu pārvietošanos, pirms tie sasnieguši lietošanas stāvokli. Ja pastāv risks apžilbināt citus ceļu satiksmes dalībniekus, kamēr lukturi atrodas kustībā, tie drīkst iedegties, tikai sasniedzot lietošanas stāvokli.

5.14.5.   Ja ieslēpšanas ierīces temperatūra ir no – 30 °C līdz + 50 °C, galvenie lukturi lietošanas stāvokli spēj sasniegt triju sekunžu laikā pēc vadības ierīces sākotnējās iedarbināšanas.

5.15.   Lukturu (12) izstarotās gaismas krāsas ir šādas:

Galvenais tālās gaismas lukturis:

balta

Galvenais tuvās gaismas lukturis:

balta

Priekšējais miglas lukturis:

balta vai izteikti dzeltena

Atpakaļgaitas lukturis:

balta

Virzienrādis:

dzintarkrāsa

Avārijas signāls:

dzintarkrāsa

Bremžu signāllukturis:

sarkana

Avārijas apstāšanās signāls:

dzintarkrāsa vai sarkana

Pakaļējais sadursmes brīdinājuma signāls:

dzintarkrāsa

Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturis:

balta

Priekšējais gabarītgaismas lukturis:

balta

Pakaļējais gabarītgaismas lukturis:

sarkana

Priekšējais miglas lukturis:

balta vai izteikti dzeltena

Pakaļējais miglas lukturis:

sarkana

Stāvgaismas lukturis:

balta priekšā, sarkana aizmugurē, dzintarkrāsa, ja savietots ar sānu virzienrāžu lukturiem vai sānu gabarītgaismas lukturiem.

Sānu gabarītgaismas lukturis:

dzintarkrāsa; tomēr galējais pakaļējais sānu gabarītgaismas lukturis var būt sarkans, ja tas ir grupēts vai kombinēts, vai savstarpēji apvienots ar pakaļējo gabarītgaismas lukturi, pakaļējo kontūrgaismas lukturi, pakaļējo miglas lukturi, bremžu signāllukturi vai grupēts ar pakaļējo atstarotāju, vai ja tam daļa gaismu izstarojošās virsmas ir kopēja ar pakaļējo atpakaļatstarotāju.

Kontūrgaismas lukturis:

balta priekšā, sarkana aizmugurē

Dienas gaitas lukturis:

balta

Pakaļējais atpakaļatstarotājs, kam nav trīsstūra formas:

sarkana

Pakaļējais atstarotājs, kam ir trīsstūra forma:

sarkana

Priekšējais atpakaļatstarotājs, kam nav trīsstūra formas:

identiska avārijas gaismai (13)

Sānu atpakaļatstarotājs, kam nav trīsstūra formas:

dzintarkrāsa; tomēr galējais pakaļējais sānu atpakaļatstarotājs var būt sarkans, ja tas ir grupēts vai ja tam daļa gaismu izstarojošās virsmas ir kopēja ar pakaļējo gabarītgaismas lukturi, pakaļējo kontūrgaismas lukturi, pakaļējo miglas lukturi, bremžu signāllukturi, galējo pakaļējo sarkano sānu gabarītgaismas lukturi vai pakaļējo atpakaļatstarotāju, kam nav trīsstūra formas.

Pagrieziena lukturis:

balta

Pamanāmības zīmes:

balta priekšā;

balta vai dzeltena sānos;

sarkana vai dzeltena aizmugurē (14)

Adaptīvās priekšējā apgaismojuma sistēmas (AFS):

balta

Ārējais palīgapgaismojuma lukturis:

balta

Manevrēšanas lukturis:

balta

5.16.   Lukturu skaits

5.16.1.   Transportlīdzeklī uzstādīto lukturu skaits ir tāds, kā norādīts šo noteikumu atsevišķajās specifikācijās.

5.17.   Jebkuru lukturi var uzstādīt uz kustīgām sastāvdaļām, ievērojot 5.18., 5.19. un 5.20. punktā minētos nosacījumus.

5.18.   Pakaļējos gabarītgaismas lukturus, pakaļējos virzienrāžus un pakaļējos atpakaļatstarotājus, kam ir trīsstūra forma vai kam tās nav, drīkst uzstādīt uz kustīgām sastāvdaļām tikai šādos gadījumos:

5.18.1.

ja visos kustīgo sastāvdaļu fiksētajos stāvokļos uz šīm kustīgajām sastāvdaļām uzstādītie lukturi atbilst šiem lukturiem piemērojamajām novietojuma, ģeometriskās redzamības, kolorimetriskajām un fotometriskajām prasībām;

5.18.2.

ja 5.18. punktā minētās funkcijas iegūst ar divu tādu lukturu mezglu, kuri marķēti ar “D” (sk. 2.16.1. punktu), pietiek, ja novietojuma, ģeometriskās redzamības un fotometriskajām prasībām atbilst tikai viens no šiem lukturiem visos kustīgo sastāvdaļu fiksētajos stāvokļos,

vai

5.18.3.

ja minētajām funkcijām ir uzstādīti un aktivizēti papildu lukturi, kad attiecīgā kustīgā sastāvdaļa atrodas fiksētā atvērtā stāvoklī, ar noteikumu, ka šie papildu lukturi atbilst novietojuma, ģeometriskās redzamības un fotometriskajām prasībām, kas attiecas uz lukturiem, ko uzstāda uz attiecīgās kustīgās sastāvdaļas.

5.18.4.

Ja 5.18. punktā minētās funkcijas iegūst, izmantojot savstarpēji atkarīgu lukturu sistēmu, piemēro jebkuru no šiem nosacījumiem:

a)

ja visa savstarpēji atkarīgo lukturu sistēma ir uzmontēta uz kustīgās(-ajām) sastāvdaļas(-ām), ievēro 5.18.1. punkta prasības. Tomēr minētajām funkcijām var aktivizēt papildu lukturus, kad kustīgā sastāvdaļa atrodas jebkurā fiksētā atvērtā stāvoklī, ar nosacījumu, ka šādi papildu lukturi atbilst visām novietojuma, ģeometriskās redzamības, kolorimetriskajām un fotometriskajām prasībām, ko piemēro uz kustīgās sastāvdaļas uzstādītajiem lukturiem; vai

b)

ja savstarpēji atkarīgu lukturu sistēma ir daļēji uzstādīta uz nekustīgās sastāvdaļas un daļēji uz kustīgās sastāvdaļas, izņemot virzienrāžu lukturus, savstarpēji atkarīgais(-ie) lukturis(-i), ko pieteikuma iesniedzējs norādījis ierīces apstiprināšanas procedūras laikā, atbilst visām novietojuma, ārējās ģeometriskās redzamības, kolorimetriskajām un fotometriskajām prasībām, ko piemēro šādiem lukturiem, visos kustīgās(-o) sastāvdaļas(-u) fiksētajos stāvokļos.

Iekšējās ģeometriskās redzamības prasību(-as) uzskata par izpildītu(-ām), ja šāds(-i) savstarpēji atkarīgais(-ie) lukturis(-i) visos kustīgās(-o) sastāvdaļas(-u) fiksētajos stāvokļos joprojām atbilst fotometriskajām vērtībām, kas ierīces apstiprināšanai noteiktas attiecībā uz gaismas izplatību.

Virzienrāžiem savstarpēji atkarīgs(-i) lukturis(-i), ko pieteikuma iesniedzējs norādījis ierīces apstiprināšanas procedūras laikā, atbilst visām novietojuma, ģeometriskās redzamības, fotometriskajām un kolorimetriskajām prasībām visos kustīgās(-o) sastāvdaļas(-u) fiksētajos stāvokļos. Šo nosacījumu nepiemēro, ja, lai izpildītu vai līdz galam izpildītu ģeometriskās redzamības leņķa prasības, tiek aktivizēti papildu lukturi, kad kustīgā sastāvdaļa atrodas jebkādā fiksētā atvērtā stāvoklī, ar noteikumu, ka šie papildu lukturi atbilst novietojuma, fotometriskajām un kolorimetriskajām prasībām, ko piemēro virzienrāžu lukturiem, kas uzstādīti uz kustīgas sastāvdaļas.

5.19.   Kad kustīgās sastāvdaļas atrodas stāvoklī, kas nav “normāls lietošanas stāvoklis”, uz šīm kustīgajām sastāvdaļām uzstādītās ierīces nerada nevajadzīgas neērtības ceļu satiksmes dalībniekiem.

5.20.   Ja lukturis ir uzstādīts uz kustīgas sastāvdaļas un ja kustīgā sastāvdaļa ir “normālā lietošanas stāvoklī(-ļos)”, lukturis vienmēr atgriežas tajā stāvoklī(-ļos), ko ražotājs norādījis saskaņā ar šiem noteikumiem. Uzskata, ka galvenie tuvās gaismas lukturi un priekšējie miglas lukturi atbilst šai prasībai, ja, kustīgajām sastāvdaļām pārvietojoties un atgriežoties normālajā stāvoklī 10 reizes, neviena no šo lukturu leņķa slīpuma vērtībām attiecībā pret luktura balstu, to mērot pēc kustīgās sastāvdaļas katras darbināšanas, neatšķiras no 10 izmērīto vērtību vidējās vērtības vairāk kā par 0,15 %. Ja šī vērtība ir pārsniegta, katru 6.2.6.1.1. punktā norādīto robežu modificē atbilstīgi pārsniegtajai vērtībai, lai samazinātu atļautās slīpuma robežas, pārbaudot transportlīdzekli saskaņā ar 6. pielikumu.

5.21.   Neviena kustīgā daļa nevienā fiksētā stāvoklī, kas atšķiras no “normālā lietošanas stāvokļa”, neatkarīgi no tā, vai uz tās ir vai nav uzstādīta gaismas signālierīce, nedrīkst apslēpt vairāk par 50 % no priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu, priekšējo un pakaļējo virzienrāžu lukturu un atpakaļatstarotāju šķietamās virsmas atskaites ass virzienā.

Kustīgas sastāvdaļas fiksēts stāvoklis ir kustīgās sastāvdaļas stabils vai dabisks atbalsta stāvoklis(-ļi), ko norādījis transportlīdzekļa ražotājs, neatkarīgi no tā, vai sastāvdaļa šajā stāvoklī ir vai nav nofiksēta

Ja minētā prasība nav praktiski izpildāma, rīkojas šādi:

5.21.1.

gadījumos, kad kustīgās sastāvdaļas apslēpj vairāk par 50 % no minēto lukturu šķietamās virsmas to atskaites ass virzienā, aktivizē papildu lukturus, kas atbilst visām minēto lukturu novietojuma, ģeometriskās redzamības, kolorimetriskajām un fotometriskajām prasībām; vai

5.21.2.

aizpildot paziņojuma veidlapu (1. pielikuma 10.1. punkts), tajā iekļauj piezīmi, kas informē citas administratīvās iestādes par to, ka kustīgās sastāvdaļas var apslēpt vairāk par 50 % no minēto lukturu šķietamās virsmas atskaites ass virzienā; kā arī

ar uzrakstu transportlīdzeklī informē lietotājus par to, ka, kādai kustīgai daļai atrodoties noteiktā(-os) stāvoklī(-ļos), citi ceļu satiksmes dalībnieki jābrīdina par transportlīdzekļa atrašanos uz ceļa; piemēram, ar brīdinājuma trīsstūri vai citām ierīcēm saskaņā ar valsts prasībām lietošanai uz ceļa.

5.21.3.

Šo noteikumu 5.21.2. punkts neattiecas uz atpakaļatstarotājiem.

5.22.   Ja lukturi nevar darbināt, uzstādot vienīgi gaismas avotu un/vai drošinātāju, par neesošu uzskata arī lukturi, uz kura ir apstiprinājuma marķējums, izņemot atpakaļatstarotājus.

5.23.   Lukturus, kas apstiprināti ar gaismas avotu(-iem) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 37, izņemot gadījumus, kad šādi gaismas avots(-i) tiek lietots(-i) kā nenomaināms(-i) gaismas avots(-i), kā definēts šo noteikumu 2.7.1.1.2. punktā, transportlīdzeklī uzstāda tā, lai gaismas avotu varētu pareizi nomainīt bez speciālistu palīdzības un bez īpašiem darbarīkiem, izņemot tos, ko kopā ar transportlīdzekli piegādājis ražotājs. Transportlīdzekļa ražotājs līdz ar transportlīdzekli piegādā nomaiņas procedūras sīku aprakstu.

5.23.1.   Ja gaismas avota modulim ir ietvere apstiprinātam nomaināmam gaismas avotam atbilstoši Noteikumiem Nr. 37, šis gaismas avots ir nomaināms, kā noteikts iepriekš 5.23. punktā.

5.24.   Ir atļauta jebkāda pakaļējā gabarītgaismas luktura gaismas signālierīces funkcijas pagaidu bezatteices aizvietošana atteices gadījumā ar noteikumu, ka aizstājošā funkcija pēc krāsas, galvenās intensitātes un novietojuma ir līdzīga funkcijai, kas vairs nedarbojas, un ar noteikumu, ka aizvietojošā ierīce turpina pildīt savu sākotnējo drošības funkciju. Aizvietošanas laikā signāls uz vadības paneļa (šo noteikumu 2.18. punkts) norāda uz pagaidu aizvietojumu un vajadzību pēc remonta.

5.25.   Ja ir uzstādīta AFS, to uzskata par līdzvērtīgu galveno tuvās gaismas lukturu pārim, un, ja sistēma nodrošina tālās gaismas funkciju(-as), to uzskata par līdzvērtīgu tālās gaismas lukturu pārim.

5.26.   Ir atļauti pakaļējie virzienrāži, pakaļējie gabarītgaismas lukturi, bremžu signāllukturi (izņemot S4 kategorijas bremžu signāllukturus) un pakaļējie miglas lukturi ar maināmas gaismas intensitātes vadību, kas vienlaikus reaģē vismaz uz vienu no šādiem ārējiem apstākļiem: apkārtējais apgaismojums, migla, snigšana, lietus, šļakatas, putekļu mākoņi, gaismu izstarojošās virsmas netīrība – ar nosacījumu, ka tiem noteiktā intensitātes attiecība tiek saglabāta visās variāciju pārejās. Pāreju laikā nedrīkst būt novērojamas asas intensitātes variācijas. S4 kategorijas bremžu signāllukturi drīkst radīt mainīgu gaismas intensitāti neatkarīgi no pārējiem lukturiem. Vadītājam var būt iespēja iestatīt tādas iepriekšminēto funkciju gaismas intensitātes, kas atbilst to normālas intensitātes kategorijai un pārslēgt tās atpakaļ uz automātiski mainīgo kategoriju.

5.27.   Attiecībā uz M un N kategorijas transportlīdzekļiem pieteikuma iesniedzējs pierāda par tipa apstiprināšanas testiem atbildīgajam tehniskajam dienestam, ka elektroenerģijas padeves nosacījumi attiecībā uz 2.7.9., 2.7.10., 2.7.12., 2.7.14. un 2.7.15. punktā minētajām ierīcēm, kad transportlīdzekļa elektriskajā sistēmā ir nemainīgs darba spriegums, kas atbilst tam, ko pieteikuma iesniedzējs norādījis atbilstošajai mehāniskā transportlīdzekļa kategorijai, atbilst šādiem noteikumiem:

5.27.1.

spriegums, kas tiek pievadīts to ierīču spailēm, kuras atbilstoši to tipa apstiprinājuma dokumentācijai ir pārbaudītas ar īpašu elektroenerģijas padeves/gaismas avota elektronisko vadības iekārtu vai pakārtotās darbības režīmā, vai pie pieteikuma iesniedzēja pieprasītā sprieguma, nepārsniedz spriegumu, kas noteikts attiecīgajām apstiprinātajām ierīcēm vai funkcijām;

5.27.2.

visos gadījumos, kad uz elektroenerģijas padeves nosacījumiem neattiecas 5.27.1. punkts, spriegums uz ierīces(-ču) vai funkcijas(-u) spailēm nepārsniedz 6,75 V (6 voltu sistēmās), 13,5 V (12 voltu sistēmās) vai 28 V (24 voltu sistēmās) par vairāk kā 3 %. Līdzekļi, ar kuriem regulē maksimālo spriegumu uz ierīces spailēm, ērtības labad var atrasties ierīces korpusā.

5.27.3.

5.27.1. un 5.27.2. punkta nosacījumi neattiecas uz ierīcēm, kurās ietverta gaismas avota elektroniskā vadības iekārta vai mainīgas intensitātes regulators, kas ir daļa no ierīces.

5.27.4.

Apstiprinājuma dokumentācijai pievieno protokolu, kurā izklāsta metodes, kas izmantotas atbilstības pierādīšanai, un iegūtos rezultātus.

5.28.   Vispārīgi noteikumi par ģeometrisko redzamību

5.28.1.   Ģeometriskās redzamības leņķu iekšpusē nav šķēršļu gaismas izplatībai no luktura šķietamās virsmas jebkuras daļas, ko novēro no bezgalības. Tomēr šķēršļus neņem vērā, ja uz tiem ir ticis norādīts jau lukturu tipa apstiprināšanas laikā.

5.28.2.   Ja mērījumus veic tuvāk lukturim, novērošanas virzienu maina paralēli, lai panāktu tādu pašu precizitāti.

5.28.3.   Ja uzstādītam lukturim kādu luktura šķietamās virsmas daļu aizsedz kādas citas transportlīdzekļa daļas, sniedz pierādījumus, ka šķēršļu neaizsegtā luktura daļa joprojām atbilst fotometriskajām vērtībām, kas noteiktas ierīces apstiprināšanai.

5.28.4.   Ja ģeometriskās redzamības vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5° (lukturis atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes, to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta nosacījumiem), uzstādītās optiskās iekārtas fotometrisko mērījumu lauku var samazināt līdz 5° zem horizontāles.

5.28.5.   Savstarpēji atkarīgu lukturu sistēmas ģeometriskās redzamības prasības izpildās, kad visi tās savstarpēji atkarīgie lukturi tiek darbināti reizē.

5.29.   LED modulim nav nepieciešams būt nomaināmam, ja tā norādīts sastāvdaļas tipa apstiprinājuma paziņojuma lapā.

6.   ĪPAŠAS SPECIFIKĀCIJAS

6.1.   Galvenie tālās gaismas lukturi (Noteikumi Nr. 98 un 112)

6.1.1.   Esība

Obligāti mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Aizliegts uzstādīt piekabēm.

6.1.2.   Skaits

Divi vai četri, kuru tips apstiprināts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 98 vai 112, izņemot A klases galvenos lukturus.

N3 kategorijas transportlīdzekļiem drīkst uzstādīt divus papildu galvenos tālās gaismas lukturus.

Ja transportlīdzeklī ir uzstādīti četri ieslēpjami galvenie lukturi, divus papildu galvenos lukturus atļauts uzstādīt tikai kā gaismas signālierīci, kuras signālu veido lukturu ieslēgšanās/izslēgšanās ar īsiem intervāliem (sk. 5.12. punktu) diennakts gaišajā laikā.

6.1.3.   Izkārtojums

Īpašu specifikāciju nav.

6.1.4.   Atrašanās vieta

6.1.4.1.   Platumā: īpašu specifikāciju nav.

6.1.4.2.   Augstumā: īpašu specifikāciju nav.

6.1.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs netiešas redzamības ierīcēs un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

6.1.5.   Ģeometriskā redzamība

Apgaismojošās virsmas redzamību, tostarp tās redzamību zonās, kas attiecīgajā novērošanas virzienā šķiet neapgaismotas, nodrošina diverģējošā telpā, ko nosaka, zīmējot līnijas, kuras pamatojas uz apgaismojošas virsmas perimetru un veido vismaz 5° leņķi ar galvenā luktura atskaites asi. Ģeometriskās redzamības leņķu sākums ir apgaismojošās virsmas projekcijas perimetrs šķērsplaknē, kas pieskaras tai galvenā luktura lēcas daļai, kura ir izvirzīta vistālāk uz priekšu.

6.1.6.   Orientācija

Virzienā uz priekšu.

Katrā transportlīdzekļa pusē drīkst būt ne vairāk kā viens galvenais tālās gaismas lukturis, kas spēj pagriezties, lai nodrošinātu līkumgaismu.

6.1.7.   Elektriskie slēgumi

6.1.7.1.   Izņemot gadījumus, kad galvenie tālās gaismas lukturi tiek izmantoti ar īsiem ieslēgšanas/izslēgšanas intervāliem kā mirgojošs gaismas brīdinājuma signāls, tos var ieslēgt tikai tad, kad galvenais galveno lukturu gaismas slēdzis ir ieslēgtā (“ON”) vai “AUTO” (automātiskā) stāvoklī un ir izpildījušies nosacījumi tuvās gaismas automātiskai aktivizēšanai. Pēdējā minētajā gadījumā galvenie tālās gaismas lukturi izslēdzas automātiski, kad nosacījumi tuvās gaismas automātiskai aktivizēšanai vairs neizpildās.

6.1.7.2.   Galveno tālās gaismas lukturu vadība var būt automātiska attiecībā uz to aktivēšanu un deaktivēšanu, vadības signālus radot sensorsistēmai, kas spēj noteikt šādus apstākļus un reaģēt uz katru no tiem:

a)

apkārtējais apgaismojums;

b)

pretimbraucošo transportlīdzekļu priekšējo apgaismes ierīču un priekšējo gaismas signālierīču izstarotā gaisma;

c)

priekšā braucošo transportlīdzekļu pakaļējo gaismas signālierīču izstarotā gaisma.

Ir atļautas sensoru papildfunkcijas veiktspējas uzlabošanai.

Šajā punktā “transportlīdzekļi” ir tādi L, M, N, O un T kategorijas transportlīdzekļi, kā arī velosipēdi, kas aprīkoti ar atpakaļatstarotājiem, ar apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm, kas ir ieslēgtas.

6.1.7.3.   Vienmēr ir iespējams galvenos tālās gaismas lukturus manuāli ieslēgt un izslēgt un manuāli izslēgt galveno tālās gaismas lukturu automātisko vadību.

Turklāt galveno tālās gaismas lukturu un to automātiskās vadības izslēgšana notiek ar vienkāršu un tūlītējas iedarbības manuālu darbību; apakšizvēlņu izmantošana nav atļauta.

6.1.7.4.   Galvenos tālās gaismas lukturus drīkst ieslēgt vai nu vienlaicīgi vai pa pāriem. Gadījumā, ja, kā tikai N3 kategorijas transportlīdzekļiem atļauts saskaņā ar 6.1.2. punktu, ir uzstādīti divi papildu galvenie tālās gaismas lukturi, vienlaicīgi nedrīkst tikt ieslēgti vairāk kā divi pāri. Pārslēdzot no tuvās gaismas uz tālo gaismu, ieslēdzas vismaz viens galveno tālās gaismas lukturu pāris. Pārslēdzot no tālās gaismas uz tuvo gaismu, vienlaicīgi izslēdzas visi galvenie tālās gaismas lukturi.

6.1.7.5.   Tuvās gaismas lukturi drīkst palikt ieslēgti vienlaicīgi ar tālās gaismas lukturiem.

6.1.7.6.   Ja uzstādīti četri ieslēpjami galvenie lukturi, tiem atrodoties paceltā stāvoklī nav iespējama nekādu citu uzstādītu galveno lukturu darbība, ja tie paredzēti kā gaismas signālierīce, kuras signālu veido lukturu ieslēgšanās/izslēgšanās ar īsiem intervāliem (5.12. punkts) diennakts gaišajā laikā.

6.1.8.   Signālierīce

Noslēgta kontūra signālierīce ir obligāta.

6.1.8.1.   Ja galveno tālās gaismas lukturu vadība ir automātiska, kā aprakstīts iepriekš 6.1.7.1. punktā, vadītājam tiek sniegta norāde, ka tālās gaismas automātiskas kontroles funkcija ir aktivizēta. Šī informācija tiek rādīta vienmēr, kamēr vien ir ieslēgta automātiskā vadība.

6.1.9.   Citas prasības

6.1.9.1.   Kopējā maksimālā gaismas intensitāte galvenajiem tālās gaismas lukturiem, ko var ieslēgt vienlaicīgi, nedrīkst pārsniegt 430 000 cd, kas atbilst atsauces vērtībai 100.

6.1.9.2.   Maksimālo gaismas intensitāti iegūst, saskaitot atsevišķos kontrolskaitļus, kas norādīti uz katra atsevišķā luktura. Katram galvenajam lukturim ar marķējumu “R” vai “CR” piešķir kontrolskaitli “10”.

6.1.9.3.   Galveno tālās gaismas lukturu automātiska aktivizēšana un deaktivizēšana.

6.1.9.3.1.

Sensorsistēma, ko izmanto galveno tālās gaismas lukturu automātiskas aktivizēšanas un deaktivizēšanas vadībai, kā aprakstīts 6.1.7.1. punktā, atbilst šādām prasībām:

6.1.9.3.1.1.

to lauku minimālās robežas, kuros sensors spēj uztvert no citiem 6.1.7.1. punktā definētajiem transportlīdzekļiem izstaroto gaismu, nosaka šādi leņķi.

6.1.9.3.1.1.1.

Horizontālie leņķi: 15° pa kreisi un 15° pa labi.

Vertikālie leņķi:

Augšupvērstais leņķis

Sensora uzstādīšanas augstums (sensoru apertūras augstums virs zemes)

mazāk nekā 2 m

no 1,5 līdz 2,5 m

vairāk nekā 2,0 m

Lejupvērstais leņķis

2° līdz 5°

Šos leņķus mēra no sensora apertūras centra attiecībā pret horizontālu taisnu līniju caur tā centru, kas paralēla transportlīdzekļa centrālajai garenasij.

6.1.9.3.1.2.

Sensorsistēma uz taisna līdzena ceļa spēj konstatēt:

a)

pretimbraucošu mehānisko transportlīdzekli vismaz 400 m attālumā;

b)

pa priekšu tajā pašā virzienā braucošu mehānisko transportlīdzekli vai transportlīdzekli ar piekabi vismaz 100 m attālumā;

c)

pretimbraucošu velosipēdu, kura apgaismojumu veido balts lukturis ar gaismas intensitāti 150 cd ar gaismu izstarojošu virsmu 10 cm2 ± 3 cm2 un augstumu virs zemes 0,8 m – vismaz 75 m attālumā.

Verificējot atbilstību a) un b) apakšpunktam, ieslēdz pretimbraucošā un pa priekšu braucošā mehāniskā transportlīdzekļa (vai transportlīdzekļa ar piekabi) gabarītgaismu lukturus (attiecīgā gadījumā) un galvenos tuvās gaismas lukturus.

6.1.9.3.2.

Pāreja no tālās gaismas uz tuvo gaismu un otrādi saskaņā ar 6.1.7.1. punktā norādītajiem apstākļiem drīkst notikt automātiski un nedrīkst radīt neērtības, traucēt vai apžilbināt.

6.1.9.3.3.

Automātiskās vadības vispārīgo veiktspēju verificē šādi:

6.1.9.3.3.1.

izmantojot pieteikuma iesniedzēja nodrošinātu simulāciju vai citus verifikācijas līdzekļus, ko akceptē tipa apstiprinātāja iestāde;

6.1.9.3.3.2.

veicot testa braucienu saskaņā ar 12. pielikuma 1. punktu. Automātiskās vadības veiktspēju dokumentē un salīdzina ar to, ko aprakstā norādījis pieteikuma iesniedzējs. Jebkāda acīmredzama kļūme tiek pakļauta pārbaudei (piemēram, pārlieka leņķiskā pārvietošanās vai gaismas mirgošana).

6.1.9.3.4.

Galveno tālās gaismas lukturu vadība var būt tāda, ka galvenie tālās gaismas lukturi tiek automātiski ieslēgti tikai, ja:

a)

laukos un attālumos, kā noteikts 6.1.9.3.1.1. un 6.1.9.3.1.2. punktā, nav konstatēti 6.1.7.1. punktā minētie transportlīdzekļi; un

b)

konstatētais apkārtējā apgaismojuma līmenis ir, kā noteikts turpmāk 6.1.9.3.5. punktā.

6.1.9.3.5.

Gadījumā, ja galvenie tālās gaismas lukturi tiek ieslēgti automātiski, tie automātiski tiek izslēgti, ja laukos un attālumos, kā noteikts 6.1.9.3.1.1. un 6.1.9.3.1.2. punktā tiek konstatēti 6.1.7.1. punktā minētie pretimbraucošie vai pa priekšu braucošie transportlīdzekļi.

Turklāt tie tiek automātiski izslēgti, ja dabiskā apgaismojuma apstākļi ir tādi, ka apgaismojums pārsniedz 7 000 lx.

Pieteikuma iesniedzējs pierāda atbilstību šai prasībai, veicot simulāciju vai izmantojot citus verifikācijas līdzekļus, ko akceptē tipa apstiprinātāja iestāde. Ja nepieciešams, apgaismojumu mēra uz horizontālas virsmas ar kosinusiodāli koriģētu sensoru, kas uzstādīts tādā pašā augstumā kā transportlīdzeklī. To ražotājs var pierādīt, iesniedzot pietiekamu dokumentāciju vai izmantojot citus līdzekļus, ko akceptē tipa apstiprinātāja iestāde.

6.2.   Galvenie tuvās gaismas lukturi (Noteikumi Nr. 98 un 112)

6.2.1.   Esība

Obligāti mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Aizliegts uzstādīt piekabēm.

6.2.2.   Skaits

Divi, kuru tips apstiprināts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 98 vai 112, izņemot A klases galvenos lukturus.

6.2.3.   Izkārtojums

Īpašu prasību nav.

6.2.4.   Atrašanās vieta

6.2.4.1.   Platumā: tā šķietamās virsmas mala atskaites ass virzienā, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa centrālās garenplaknes, nav tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp šķietamo virsmu iekšējām malām atskaites asu virzienā nav mazāks par 600 mm. Tomēr tas neattiecas uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem; visu pārējo kategoriju mehāniskajos transportlīdzekļos šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums nepārsniedz 1 300 mm.

6.2.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 500 mm un ne augstāk kā 1 200 mm virs zemes. N3G kategorijas (apvidus) transportlīdzekļiem (15) maksimālo augstumu drīkst palielināt līdz 1 500 mm.

6.2.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs netiešas redzamības ierīcēs un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

6.2.5.   Ģeometriskā redzamība

To nosaka leņķis α un ß, kā noteikts 2.13. punktā:

 

α = 15° uz augšu un 10° uz leju,

 

ß = 45° uz āru un 10° uz iekšu.

Paneļu vai citu aprīkojuma elementu atrašanās galvenā luktura tuvumā nerada sekundāru ietekmi, kas rada neērtības citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

6.2.6.   Orientācija

Uz priekšu

6.2.6.1.   Vertikālā orientācija

6.2.6.1.1.   Sākotnējo lejupvērsto tuvās gaismas kūļa norobežojošo līniju, kas jāiestata nepiekrautam transportlīdzeklim ar cilvēku vadītāja sēdvietā, transportlīdzekļa ražotājs nosaka ar precizitāti līdz 0,1 %, un to skaidri salasāmi un neizdzēšami ar 7. pielikumā parādīto simbolu norāda uz katra transportlīdzekļa vai nu pie katra galvenā luktura vai ražotāja plāksnītes.

Šādi norādītā lejupvērstā slīpuma vērtību definē saskaņā ar 6.2.6.1.2. punktu.

6.2.6.1.2.   Atkarībā no tā, kādā metros izteiktā augstumā (h) atrodas galvenā tuvās gaismas luktura šķietamās virsmas apakšējā mala atskaites ass virzienā, to mērot nepiekrautam transportlīdzeklim, tuvās gaismas kūļa norobežojošās līnijas vertikālais slīpums visos statiskajos stāvokļos, kas noteikti 5. pielikumā, saglabājas šādās robežās, un sākotnējam vērsumam ir šādas vērtības:

h < 0,8

Robežvērtības:

starp – 0,5 % un – 2,5 %

Sākotnējais vērsums:

starp – 1,0 % un – 1,5 %

0,8 < h < 1,0

Robežvērtības:

starp – 0,5 % un – 2,5 %

Sākotnējais vērsums:

starp – 1,0 % un – 1,5 %

vai, pēc ražotāja ieskatiem,

Robežvērtības:

starp – 1,0 % un – 3,0 %

Sākotnējais vērsums:

starp – 1,5 % un – 2,0 %

Šajā gadījumā transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumā iekļauj informāciju par to, kura no abām alternatīvām jāizmanto.

h > 1,0

Robežvērtības:

starp – 1,0 % un – 3,0 %

Sākotnējais vērsums:

starp – 1,5 % un – 2,0 %

Minētās robežvērtības un sākotnējā vērsuma vērtības ir apkopotas turpmākajā diagrammā.

N3G kategorijas (apvidus) transportlīdzekļiem, kuru galveno lukturu augstums pārsniedz 1 200 mm, norobežojošās līnijas vertikālais slīpums ir robežās starp: – 1,5 % un – 3,5 %.

Sākotnējais vērsums ir starp – 2 % un – 2,5 %.

Image

6.2.6.2.   Galveno lukturu līmeņošanas ierīce

6.2.6.2.1.   Ja galveno lukturu līmeņošanas ierīce nepieciešama, lai ievērotu 6.2.6.1.1. un 6.2.6.1.2. punkta prasības, šī ierīce ir automātiska.

6.2.6.2.2.   Tomēr ir atļautas manuālas bezpakāpju un pakāpjveida regulēšanas ierīces, ja tām ir atdures stāvoklis, kurā lukturus var atiestatīt to sākotnējā slīpumā, kā noteikts 6.2.6.1.1. punktā, šajā nolūkā izmantojot regulēšanas skrūves vai tamlīdzīgus līdzekļus.

Šādas manuāli regulējamas ierīces ir darbināmas no vadītāja vietas.

Bezpakāpju regulēšanas ierīcēm ir atskaites marķējums, uz kura norādīti slogošanas nosacījumi, pie kuriem nepieciešama tuvās gaismas kūļa regulēšana.

Stāvokļu skaits ierīcēm, kas nav bezpakāpju regulēšanas ierīces, atbilst 6.2.6.1.2. punktā norādīto vērtību diapazonam saskaņā ar visiem 5. pielikumā noteiktajiem slogošanas nosacījumiem.

Arī šādām ierīcēm pie to vadības ierīces (8. pielikums) ir marķējums, kurā skaidri norādīti slogošanas nosacījumi, kas noteikti 5. pielikumā, un pie kuriem nepieciešama tuvās gaismas kūļa regulēšana.

6.2.6.2.3.   Ja 6.2.6.2.1. un 6.2.6.2.2. punktā aprakstītās ierīces pārstāj darboties, tuvās gaismas lukturi neieņem stāvokli, kurā tuvās gaismas kūļa lejupvērstais slīpums ir mazāks nekā tad, kad ierīce pārstāj darboties.

6.2.6.3.   Mērīšanas procedūra

6.2.6.3.1.   Pēc sākotnējā slīpuma noregulēšanas tuvās gaismas kūļa slīpumu, ko izsaka procentos, mēra statiskā stāvoklī pie 5. pielikumā noteiktajiem slogošanas nosacījumiem.

6.2.6.3.2.   Tuvās gaismas kūļa slīpuma variācijas atkarībā no slodzes mēra saskaņā ar 6. pielikumā noteikto testa procedūru.

6.2.6.4.   Horizontālā orientācija

Viena vai abu galveno tuvās gaismas lukturu horizontālā orientācija var tikt mainīta, lai nodrošinātu līkumgaismu, ar noteikumu, ka, virzot visu gaismas kūli vai norobežojošās līnijas lūzumpunktu, attālums no transportlīdzekļa priekšpuses, kurā norobežojošās līnijas lūzumpunkts krustojas ar transportlīdzekļa smaguma centra trajektorijas līniju, nepārsniedz attiecīgo galveno tuvās gaismas lukturu uzstādījuma augstumu vairāk nekā 100 reizes.

6.2.7.   Elektriskie slēgumi

6.2.7.1.   Vadības ierīce, ar ko pārslēdz uz tuvo gaismu, vienlaicīgi izslēdz visus galvenos tālās gaismas lukturus.

6.2.7.2.   Tuvās gaismas lukturi drīkst palikt ieslēgti vienlaicīgi ar tālās gaismas lukturiem.

6.2.7.3.   Ja galvenie tuvās gaismas lukturi atbilst Noteikumiem Nr. 98, gāzizlādes gaismas avoti tālo gaismu darbības laikā paliek ieslēgti.

6.2.7.4.   Lai nodrošinātu līkumgaismu, ir atļauts aktivizēt vienu papildu gaismas avotu vai vienu vai vairākus LED moduļus, kas atrodas galveno tuvās gaismas lukturu iekšpusē vai lukturī (izņemot galveno tālās gaismas lukturi), kurš ir grupēts vai savstarpēji apvienots ar attiecīgajiem galvenajiem tuvās gaismas lukturiem, ar noteikumu, ka transportlīdzekļa smaguma centra trajektorijas izliekuma horizontālais rādiuss ir 500 m vai mazāks. To ražotājs var pierādīt ar aprēķinu vai citiem līdzekļiem, ko akceptē tipa apstiprinātāja iestāde.

6.2.7.5.   Galveno tuvās gaismas lukturu ieslēgšana un izslēgšana drīkst notikt automātiski. Tomēr vienmēr ir iespēja galvenos tuvās gaismas lukturus ieslēgt un izslēgt manuāli.

6.2.7.6.   Ja ir uzstādīti dienas gaitas lukturi un tie darbojas saskaņā ar 6.19. punktu, tad vai nu:

6.2.7.6.1.

galvenie tuvās gaismas lukturi ieslēdzas un izslēdzas automātiski atkarībā no apkārtējā apgaismojuma (piemēram, tie ieslēdzas, braucot nakts apstākļos, tuneļos u. tml.) saskaņā ar 13. pielikuma prasībām; vai

6.2.7.6.2.

dienas gaitas lukturi darbojas kopā ar 5.11. punktā uzskaitītajiem lukturiem, kad ir aktivizēti vismaz pakaļējie gabarītgaismas lukturi; vai

6.2.7.6.3.

tiek nodrošināti līdzekļi vadītāja nepārprotamai informēšanai, ka galvenie lukturi, gabarītgaismas lukturi un – ja tādi uzstādīti – kontūrgaismas lukturi un sānu gabarītgaismas lukturi nav ieslēgti. Šādi līdzekļi ir:

6.2.7.6.3.1.

dienā un naktī tiek nodrošināti divi atšķirīgi instrumentu paneļa izgaismojuma intensitātes līmeņi, kas norāda vadītājam, ka ir aktivizēti galvenie tuvās gaismas lukturi; vai

6.2.7.6.3.2.

neizgaismoti indikatori un rokas vadības ierīču identifikācija, kas nepieciešama saskaņā ar Noteikumiem Nr. 121, ir jāizgaismo, kad tiek aktivizēti galvenie lukturi; vai

6.2.7.6.3.3.

optiskais vai skaņas signāls, vai abi tiek aktivizēti tikai samazināta apkārtējā apgaismojuma apstākļos, kā definēts 13. pielikumā, lai informētu vadītāju, ka būtu jāieslēdz galvenie tuvās gaismas lukturi. Tiklīdz signāls ir aktivizēts, tas izslēdzas tikai tad, kad ir ieslēgti galvenie tuvās gaismas lukturi vai kad ierīce, kas iedarbina un/vai apstādina dzinēju (vilces sistēmu), ir pārslēgta tādā stāvoklī, ka dzinēja (vilces sistēmas) darbināšana nav iespējama.

6.2.7.7.   Neskarot 6.2.7.6.1. punktu, galvenie tuvās gaismas lukturi drīkst ieslēgties un izslēgties automātiski atkarībā no citiem faktoriem, piemēram, laika vai apkārtējiem apstākļiem (piemēram, diennakts laika, transportlīdzekļa atrašanās vietas, lietus, miglas u. c.).

6.2.8.   Signālierīce

6.2.8.1.   Neobligāta signālierīce

6.2.8.2.   Optiska mirgojoša vai nemirgojoša signālierīce ir obligāta:

a)

ja līkumgaismas nodrošināšanu panāk, pārvietojot visu gaismas kūli vai norobežojošās līnijas lūzumpunktu; vai

b)

ja galvenā tuvās gaismas kūļa nodrošināšanai izmanto vienu vai vairākus LED moduļus, izņemot, ja to vadojums ir tāds, ka jebkura viena LED moduļa atteices gadījumā gaismu izstarot pārtrauc visi moduļi.

Tas tiek aktivizēts:

a)

ja pārstāj darboties norobežojošās līnijas lūzumpunkta virzīšana; vai

b)

ja pārstāj darboties jebkurš LED modulis(-ļi), kas rada galveno tuvās gaismas kūli, izņemot, ja to vadojums ir tāds, ka jebkura viena LED moduļa atteices gadījumā gaismu izstarot pārtrauc visi moduļi.

Tas paliek ieslēgts, kamēr saglabājas bojājums. To uz laiku var atcelt, bet tas atsāk darboties katru reizi, kad tiek ieslēgta un izslēgta ierīce, ar ko iedarbina un apstādina dzinēju.

6.2.9.   Citas prasības

Prasības, kas noteiktas 5.5.2. punktā, neattiecas uz galvenajiem tuvās gaismas lukturiem.

Galvenos tuvās gaismas lukturus ar gaismas avotu vai LED moduli(-ļus), kuri nodrošina galveno tuvās gaismas kūli un kuru objektīvā gaismas plūsma pārsniedz 2 000 lūmenus, uzstāda tikai kopā ar galveno lukturu tīrīšanas ierīci(-ēm) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 45 (16).

Attiecībā uz vertikālo slīpumu nepiemēro 6.2.6.2.2. punkta noteikumus galvenajiem tuvās gaismas lukturiem ar gaismas avotu vai LED moduli(-ļiem), kuri nodrošina galveno tuvās gaismas kūli un kura(-u) objektīvā gaismas plūsma pārsniedz 2 000 lūmenus.

Attiecībā uz kvēlspuldzēm, kurām norādīts vairāk nekā viens testa spriegums, piemēro to objektīvo gaismas plūsmu, kas rada galveno tuvās gaismas kūli, kā norādīts ierīces tipa apstiprinājuma paziņojuma veidlapā.

Attiecībā uz galvenajiem tuvās gaismas lukturiem, kas aprīkoti ar apstiprinātu gaismas avotu, piemērojamā objektīvā gaismas plūsma ir vērtība pie attiecīgā testa sprieguma, kā norādīts to noteikumu attiecīgajā datu lapā, saskaņā ar kuriem izmantotais gaismas avots ir ticis apstiprināts, neņemot vērā objektīvās gaismas plūsmas pielaides, kas norādītas šajā datu lapā.

Lai nodrošinātu līkumgaismu, drīkst izmantot tikai galvenos tuvās gaismas lukturus saskaņā ar Noteikumiem Nr. 98 vai 112.

Ja līkumgaismu nodrošina, horizontāli virzot visu gaismas kūli vai norobežojošās līnijas lūzumpunktu, šo funkciju aktivizē tikai tad, ja transportlīdzeklis pārvietojas uz priekšu; šo prasību nepiemēro, ja līkumgaismu ieslēdz, pagriežoties pa labi labās puses satiksmē (pa kreisi kreisās puses satiksmē).

6.3.   Priekšējie miglas lukturi (Noteikumi Nr. 19)

6.3.1.   Esība

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem nav obligāti. Aizliegts uzstādīt piekabēm.

6.3.2.   Skaits

Divi; tādi, kas atbilst Noteikumu Nr. 19 03. grozījumu sērijas un turpmāko grozījumu sēriju prasībām.

6.3.3.   Izkārtojums

Īpašu prasību nav.

6.3.4.   Atrašanās vieta

6.3.4.1.   Platumā: tas punkts uz šķietamās virsmas atskaites ass virzienā, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa centrālās garenplaknes, nav tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

6.3.4.2.   Augstumā:

minimālais augstums

:

ne mazāk kā 250 mm virs zemes.

maksimālais augstums

:

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem: ne vairāk kā 800 mm virs zemes.

Visu citu kategoriju transportlīdzekļiem, izņemot N3G (apvidus) (17) transportlīdzekļus: ne vairāk kā 1 200 mm virs zemes.

N3G kategorijas transportlīdzekļiem: maksimālo augstumu drīkst palielināt līdz 1 500 mm.

Neviens šķietamās virsmas punkts atskaites ass virzienā neatrodas augstāk par galvenā tuvās gaismas luktura šķietamās virsmas augstāko punktu atskaites ass virzienā.

6.3.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs netiešas redzamības ierīcēs un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

6.3.5.   Ģeometriskā redzamība

To nosaka leņķis α un ß, kā noteikts 2.13. punktā:

 

α = 5 ° uz augšu un uz leju,

 

ß = 45° uz āru un 10° uz iekšu.

Paneļu vai citu aprīkojuma elementu atrašanās priekšējo miglas lukturu tuvumā nerada sekundāru ietekmi, kas var radīt neērtības citiem satiksmes dalībniekiem (18).

6.3.6.   Orientācija

Uz priekšu.

6.3.6.1.   Vertikālā orientācija

6.3.6.1.1.   “B” klases priekšējo miglas lukturu gadījumā norobežojošās līnijas vertikālais slīpums, kas jāiestata nepiekrautam transportlīdzeklim ar vienu cilvēku vadītāja vietā, ir –1,5 % vai mazāks (19).

6.3.6.1.2.   “F3” klases priekšējo miglas lukturu gadījumā:

6.3.6.1.2.1.

Ja gaismas avota kopējā objektīvā gaismas plūsma nepārsniedz 2 000 lm:

6.3.6.1.2.1.1.

norobežojošās līnijas vertikālais slīpums, kas jāiestata nepiekrautam transportlīdzeklim ar vienu cilvēku vadītāja vietā, ir –1,0 % vai mazāks.

6.3.6.1.2.2.

Ja gaismas avota kopējā objektīvā gaismas plūsma pārsniedz 2 000 lm:

6.3.6.1.2.2.1.

atkarībā no metros izteikta augstuma (h), kādā atrodas uzmontēta priekšējā miglas luktura šķietamās virsmas apakšējās mala atskaites ass virzienā, to mērot nepiekrautiem transportlīdzekļiem, norobežojošās līnijas vertikālais slīpums visos statiskajos 5. pielikuma stāvokļos automātiski saglabājas šādās robežās:

h ≤ 0,8

Robežvērtības:

starp – 1,0 % un – 3,0 %

Sākotnējais vērsums:

starp – 1,5 % un – 2,0 %

h > 0,8

Robežvērtības:

starp – 1,5 % un – 3,5 %

Sākotnējais vērsums:

starp – 2,0 % un – 2,5 %

6.3.6.1.2.2.2.

Sākotnējo lejupvērsto norobežojošās līnijas slīpumu, kas jāiestata nepiekrautam transportlīdzeklim ar cilvēku vadītāja sēdvietā, transportlīdzekļa ražotājs nosaka ar precizitāti līdz vienai decimālzīmei aiz komata, un to skaidri salasāmi un neizdzēšami ar 7. pielikumā parādīto simbolu norāda uz katra transportlīdzekļa vai nu pie priekšējā miglas luktura, vai pie ražotāja plāksnītes, vai kombinācijā ar norādi, kas minēta 6.2.6.1.1. punktā. Šādi norādītā lejupvērstā slīpuma vērtību nosaka saskaņā ar 6.3.6.1.2.2.1. punktu.

6.3.6.2.   Priekšējo miglas lukturu līmeņošanas ierīce

6.3.6.2.1.   Ja neatkarīgs vai ar citām priekšējām apgaismes un gaismas signālierīču funkcijām grupēts priekšējais miglas lukturis ir aprīkots ar atsevišķu līmeņošanas ierīci, tā ir tāda, ka vertikālais slīpums pie visiem šo noteikumu 5. pielikumā paredzētajiem statiskās slodzes nosacījumiem, saglabājas 6.3.6.1.2.2.1. punktā paredzētajās robežās.

6.3.6.2.2.   Ja “F3” kategorijas priekšējais miglas lukturis ir galvenā tuvās gaismas luktura vai AFS sistēmas daļa, 6.2.6. punkta noteikumus piemēro tajā laikā, kad priekšējā miglas luktura gaismas kūli izmanto kā daļu no tuvas gaismas kūļa.

Šajā gadījumā 6.2.6. punktā definētās līmeņošanas robežas drīkst piemērot arī tad, ja šo priekšējo miglas lukturi izmanto kā miglas lukturi.

6.3.6.2.3.   Līmeņošanas ierīci drīkst arī lietot, lai automātiski pielāgotu priekšējo miglas lukturu gaismas kūļa slīpumu valdošajiem apkārtējiem apstākļiem, ar nosacījumu, ka netiek pārsniegtas 6.3.6.1.2.2.1. punktā noteiktā lejupvērstā slīpuma robežas.

6.3.6.2.4.   Ja līmeņošanas ierīce pārstāj darboties, priekšējā miglas luktura gaismas kūlis neieņem stāvokli, kurā norobežojošās līnijas slīpums ir mazāks nekā tad, kad ierīce pārstāja darboties.

6.3.7.   Elektriskie slēgumi

Priekšējos miglas lukturus ir iespējams ieslēgt un izslēgt neatkarīgi no galvenajiem tālās gaismas lukturiem, galvenajiem tuvās gaismas lukturiem vai jebkuras galveno tālās un tuvās gaismas lukturu kombinācijas, izņemot, ja:

a)

priekšējie miglas lukturi ir daļa no citas apgaismes funkcijas AFS sistēmā; tomēr priekšējo miglas lukturu ieslēgšanas funkcijai ir prioritāte salīdzinājumā ar funkciju, kurā priekšējos miglas lukturus lieto kā daļu; vai

b)

priekšējos miglas lukturus nevar ieslēgt vienlaicīgi ar citiem lukturiem, ar kuriem tie ir savstarpēji savietoti, kā norādīts ar attiecīgo simbolu (“/”), saskaņā ar Noteikumu Nr. 19 1. pielikuma 10.1. punktu.

6.3.8.   Signālierīce

Noslēgta kontūra signālierīce ir obligāta. Neatkarīgs nemirgojošs brīdinājuma signāls.

6.3.9.   Citas prasības

Ja paziņojuma veidlapā, kas sniegta Noteikumu Nr. 19 1. pielikuma 10.9 punktā, ir pozitīva norāde, “F3” klases priekšējo miglas lukturu gaismas kūļa regulēšana un gaismas intensitāte drīkst tikt automātiski pielāgota valdošajiem apkārtējās vides apstākļiem. Jebkura gaismas intensitātes vai regulēšanas izmaiņas tiek veiktas automātiski un tā, lai neradītu neērtības ne vadītājam, ne citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

6.4.   Atpakaļgaitas lukturis (Noteikumi Nr. 23)

6.4.1.   Esība

Obligāts mehāniskajiem transportlīdzekļiem un O2, O3 un O4 kategorijas piekabēm. Neobligāts O1 kategorijas piekabēm.

6.4.2.   Skaits

6.4.2.1.   Obligāta ir viena ierīce un M1 kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem un visiem pārējiem transportlīdzekļiem, kuru garums nepārsniedz 6 000 mm, pēc izvēles var uzstādīt otru ierīci.

6.4.2.2.   Visiem transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6 000 mm, izņemot M1 kategorijas transportlīdzekļus, obligātas ir divas ierīces un vēl divas ierīces var uzstādīt pēc izvēles.

6.4.3.   Izkārtojums

Īpašu prasību nav.

6.4.4.   Atrašanās vieta

6.4.4.1.   Platumā: īpašu prasību nav.

6.4.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 1 200 mm virs zemes.

6.4.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa aizmugurē.

Tomēr, ja uzstāda divas 6.4.2.2. punktā minētās neobligātās ierīces, tās drīkst uzstādīt transportlīdzekļa sānos, ja tiek ievērotas 6.4.5.2. un 6.4.6.2. punkta prasības.

6.4.5.   Ģeometriskā redzamība

6.4.5.1.   Transportlīdzekļa aizmugurē uzstādītas ierīces:

to nosaka leņķis α un β, kā norādīts 2.13. punktā:

 

α = 15° uz augšu un 5° uz leju,

 

β = 45° pa labi un pa kreisi, ja ir tikai viena ierīce,

 

45° uz āru un 30° uz iekšu, ja ir divas ierīces.

6.4.5.2.   Divas 6.4.2.2. punktā minētās neobligātās ierīces, ja tās uzstādītas transportlīdzekļa sānos:

uzskata, ka ģeometriskā redzamība ir nodrošināta, ja attiecīgās ierīces atskaites ass ir vērsta uz ārpusi leņķī β, kas nepārsniedz 15° attiecībā pret transportlīdzekļa centrālo garenplakni. Abu neobligāto ierīču vertikālais vērsums drīkst būt uz leju.

6.4.6.   Orientācija

6.4.6.1.   Uz aizmuguri.

6.4.6.2.   Turklāt, ja abas 6.4.2.2. punktā minētās neobligātās ierīces ir uzstādītas transportlīdzekļa sānos, piemēro 6.4.5.2. punkta prasības.

6.4.7.   Elektriskie slēgumi

6.4.7.1.   Elektriskie slēgumi ir tādi, lai lukturis varētu iedegties tikai tad, ja ir ieslēgts atpakaļgaitas pārnesums un ja ierīce, kas kontrolē dzinēja iedarbināšanu un apstādināšanu, ir tādā stāvoklī, ka ir iespējama dzinēja darbība. Tas neieslēdzas un neturpina degt, ja neizpildās kāds no abiem nosacījumiem.

6.4.7.2.   Turklāt 6.4.2.2. punktā minēto divu neobligāto ierīču elektriskie slēgumi ir tādi, lai šīs ierīces nevarētu iedegties, ja nav ieslēgti 5.11. punktā minētie lukturi.

Transportlīdzekļa sānos uzstādītās ierīces drīkst ieslēgt, ja transportlīdzeklis lēni manevrē, braucot uz priekšu ar ātrumu, kas nepārsniedz 10 km/h, un izpildās šādi nosacījumi:

a)

ierīces tiek aktivizētas un deaktivizētas manuāli ar atsevišķu slēdzi;

b)

ja tās ir aktivizētas šādā veidā, tas var palikt iedegtas pēc tam, kad ir izslēgts atpakaļgaitas pārnesums;

c)

tās tiek automātiski izslēgtas neatkarīgi no atsevišķā slēdža stāvokļa, ja transportlīdzeklis brauc uz priekšu ar ātrumu, kas pārsniedz 10 km/h; šādā gadījumā ierīces automātiski paliek izslēgtā stāvoklī, līdz tās no jauna apzināti ieslēdz.

6.4.8.   Signālierīce

Signālierīce nav obligāta.

6.4.9.   Citas prasības

Nav.

6,5.   Virzienrādis (Noteikumi Nr. 6)

6.5.1.   Esība (sk. attēlu)

Obligāti. Dažādu tipu virzienrāžus iedala kategorijās (1., 1.a, 1.b, 2.a, 2.b, 5. un 6. kategorija), un to komplekts vienam transportlīdzeklim veido izkārtojumu (“A” un “B”).

“A” izkārtojums attiecas uz visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

“B” izkārtojums attiecas tikai uz piekabēm.

6.5.2.   Skaits

Atbilstīgi izkārtojumam.

6.5.3.   Izkārtojumi (sk. attēlu)

A: divi priekšējie šādu kategoriju virzienrāži:

 

1. vai 1.a, vai 1.b,

ja attālums no šī virzienrāža šķietamās virsmas malas atskaites ass virzienā līdz galvenā tuvās gaismas luktura un/vai priekšējā miglas luktura, ja tāds ir, šķietamās virsmas malai atskaites ass virzienā ir vismaz 40 mm;

 

1.a vai 1.b,

ja attālums no šī virzienrāža šķietamās virsmas malas atskaites ass virzienā līdz galvenā tuvās gaismas luktura un/vai priekšējā miglas luktura, ja tāds ir, šķietamās virsmas malai atskaites ass virzienā ir lielāks nekā 20 mm un mazāks nekā 40 mm;

 

1.b,

Ja attālums no šī virzienrāža šķietamās virsmas malas atskaites ass virzienā līdz galvenā tuvās gaismas luktura un/vai priekšējā miglas luktura, ja tāds ir, šķietamās virsmas malai atskaites ass virzienā ir 20 mm vai mazāks;

divi pakaļējie virzienrāži (2.a vai 2.b kategorija);

divi neobligāti virzienrāži (2.a vai 2.b kategorija) visiem M2, M3, N2, N3 kategorijas transportlīdzekļiem.

Divi 5. vai 6. kategorijas sānu virzienrāži (prasību minimums):

 

5

visiem M1 kategorijas transportlīdzekļiem;

N1, M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru garums nepārsniedz 6 metrus.

 

6

visiem N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem;

N1, M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6 metrus.

Visos gadījumos 5. kategorijas sānu virzienrāžus ir atļauts aizvietot ar 6. kategorijas sānu virzienrāžiem.

Ja ir uzstādīti lukturi, kuros apvienotas priekšējo virzienrāžu (1., 1.a un 1.b kategorija) un sānu virzienrāžu (5. vai 6. kategorija) funkcijas, drīkst uzstādīt divus papildu sānu virzienrāžus (5. vai 6. kategorija), lai izpildītu 6.5.5. punktā noteiktās redzamības prasības.

B: divi pakaļējie virzienrāži (2.a vai 2.b kategorija)

divi neobligāti virzienrāži (2.a vai 2.b kategorija) visiem O2, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem.

Ne vairāk kā trīs 5. kategorijas neobligātas ierīces vai viena 6. kategorijas neobligāta ierīce katrā tāda O2 tipa transportlīdzekļa sānā, kura garums pārsniedz 9 m.

Ja ir uzstādīta AFS sistēma, kategorijas izvēlei vērā ņemamais attālums ir attālums starp priekšējo virzienrādi un tuvāko tādu apgaismes ierīci tās tuvākajā stāvoklī, kura rada daļu no gaismas tuvās gaismas režīmā vai nodrošina šo režīmu.

6.5.3.1.   Turklāt šādu kategoriju transportlīdzekļiem:

a)

M2, M3, N2, un N3, kuru garums ir lielāks par 6 m un līdz 9 m (ieskaitot), pēc izvēles uzstāda vienu 5. kategorijas ierīci;

b)

M2, M3, N2, un N3, kuru garums pārsniedz 9 m, ir obligātas trīs 5. kategorijas papildu ierīces, kuras pēc iespējas vienmērīgāk izvietotas gar katru pusi;

c)

O3 un O4 ir obligātas trīs 5. kategorijas papildu ierīces, kuras pēc iespējas vienmērīgāk izvietotas gar katru pusi.

Šīs prasības nepiemēro, ja ir vismaz trīs dzintarkrāsas sānu gabarītgaismas lukturi, un vienlaikus mirgo sinhroni ar tajā pašā transportlīdzekļa pusē uzstādītajiem virzienrāžiem.

6.5.4.   Atrašanās vieta

6.5.4.1.   Platumā: tā šķietamās virsmas mala atskaites ass virzienā, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa centrālās garenplaknes, neatrodas tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas. Šis nosacījums neattiecas uz neobligātajiem pakaļējiem lukturiem.

Attālums starp abu šķietamo virsmu iekšējām malām atskaites asu virzienā nav mazāks kā 600 mm.

Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1 300 mm.

6.5.4.2.   Augstumā: virs zemes.

6.5.4.2.1.   Sānu virzienrāžu (5. vai 6. kategorija) gaismu izstarojošās virsmas augstums nav:

mazāks kā

:

350 mm M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem un 500 mm visu pārējo kategoriju transportlīdzekļiem, to abos gadījumos mērot no zemākā punkta;

lielāks kā

:

1 500 mm, mērot no augstākā punkta.

6.5.4.2.2.   Virzienrāžu (1., 1.a, 1.b, 2.a un 2.b kategorija) augstums, kas izmērīts saskaņā ar 5.8. punktu, nav mazāks par 350 mm un lielāks par 1 500 mm.

6.5.4.2.3.   Ja transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ šīs augšējās robežas, ko mēra, kā noteikts iepriekš, nav iespējams ievērot, un ja nav uzstādīti neobligātie pakaļējie virzienrāži, tās drīkst palielināt līdz 2 300 mm 5. un 6. kategorijas sānu virzienrāžiem un līdz 2 100 mm 1., 1.a, 1.b, 2.a un 2.b kategorijas virzienrāžiem.

6.5.4.2.4.   Ja uzstāda neobligātos pakaļējos virzienrāžus, tos novieto augstumā, kas atbilst piemērojamajām 6.5.4.1. punkta prasībām un lukturu simetriskumam, ievērojot tādu vertikālu attālumu, kādu pieļauj virsbūves forma, bet ne vairāk par 600 mm virs obligātajiem lukturiem.

6.5.4.3.   Garumā (sk. attēlu)

Attālums starp sānu virzienrāža (5. un 6. kategorija) gaismu izstarojošo virsmu un šķērsplakni, kas veido transportlīdzekļa gabarītgaruma priekšējo robežu, nepārsniedz 1 800 mm.

Tomēr šis attālums nepārsniedz 2 500 mm:

a)

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem;

b)

visu pārējo kategoriju transportlīdzekļiem, ja transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ nav iespējams nodrošināt minimālos redzamības leņķus.

5. kategorijas neobligātos sānu virzienrāžus uzstāda ar vienādu atstatumu visā transportlīdzekļa garumā.

6. kategorijas neobligātos sānu virzienrāžus uzstāda zonā starp piekabes garuma pirmo un pēdējo kvartili.

6.5.5.   Ģeometriskā redzamība

6.5.5.1.   Horizontālie leņķi: (sk. attēlu)

Vertikālie leņķi: 15° virs un zem horizontāles 1., 1.a, 1.b, 2.a, 2.b un 5. kategorijas virzienrāžiem.

Tomēr:

a)

ja lukturis ir uzstādīts zemāk nekā 750 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), lejupvērsto 15° leņķi drīkst samazināt līdz 5°;

b)

ja lukturis ir uzstādīts zemāk nekā 2 100 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), lejupvērsto 15° leņķi drīkst samazināt līdz 5°;

30° virs un 5° zem horizontāles 6. kategorijas virzienrāžiem.

Attēls (sk. 6.5. punktu)

Image

Teksts attēlu

(*)

Aklās zonas leņķa vērtība 5° uz aizmuguri no sānu virzienrāža ir augšējā robeža d ≤ 1,80 m (M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem d ≤ 2,50 m).

1., 1.a, 1.b, 2.a un 2.b kategorijas virzienrāžiem, kas uzstādīti zemāk par 750 mm (mērījumos veicot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), uz iekšu vērsto 45° leņķi drīkst samazināt līdz 20° zem H plaknes.

Image

Teksts attēlu

6.5.5.2.   Vai pēc ražotāja izvēles – M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem: priekšējie un pakaļējie virzienrāži, kā arī sānu gabarītgaismas lukturi (**).

Horizontālie leņķi: (sk. attēlu)

Image

Teksts attēlu

(**)

Aklās zonas leņķa vērtība 5° uz aizmuguri no sānu virzienrāža ir augšējā robeža. d ≤ 2,50 m

Tomēr 1., 1.a, 1.b, 2.a un 2.b kategorijas virzienrāžiem, kas uzstādīti zemāk par 750 mm (mērījumos veicot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), uz iekšu vērsto 45° leņķi drīkst samazināt līdz 20° zem H plaknes.

Vertikālie leņķi: 15° virs un zem horizontāles. Tomēr, ja lukturis ir uzstādīts zemāk nekā 750 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), uz leju vērsto 15° leņķi drīkst samazināt līdz 5°.

Lai virzienrādi varētu uzskatīt par redzamu, neaizsegtiem jābūt vismaz 12,5 kvadrātcentimetriem tā šķietamās virsmas, izņemot 5. un 6. kategorijas sānu virzienrāžus. Šajā laukumā neietilpst gaismu neraidošu atpakaļatstarotāju apgaismojošās virsmas laukums.

6.5.6.   Orientācija

Saskaņā ar ražotāja noteiktām uzstādīšanas specifikācijām, ja tādas ir.

6.5.7.   Elektriskie slēgumi

Virzienrāži ir ieslēdzami neatkarīgi no pārējiem lukturiem. Visi virzienrāži, kas atrodas transportlīdzekļa vienā pusē, tiek ieslēgti un izslēgti ar vienu vadības ierīci, un tie mirgo sinhroni.

Ja M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 metrus un kuros virzienrāži ir izvietoti saskaņā 6.5.5.2. punkta prasībām, ir uzstādīti dzintarkrāsas sānu gabarītgaismas lukturi, arī šie lukturi mirgo ar tādu pašu biežumu kā virzienrāži (un sinhroni ar tiem).

6.5.8.   Signālierīce

Darbības signālierīce ir obligāta 1., 1.a, 1.b, 2.a un 2.b kategorijas virzienrāžiem. Tas var būt optisks vai skaņas signāls, vai abi kopā. Ja tas ir optisks signāls, tas ir ar mirgojošu gaismu un vismaz gadījumā, ja kāds no virzienrāžiem nedarbojas, neieslēdzas vai paliek ieslēgts un nemirgo, vai ievērojami mainās tā darbības frekvence. Ja tas ir tikai akustisks signāls, tas ir skaidri dzirdams un vismaz gadījumā, ja kāds no virzienrāžiem nedarbojas, ievērojami mainās tā darbības frekvence.

Tas tiek aktivizēts ar signālu, ko rada, kā noteikts Noteikumu Nr. 6 6.2.2. punktā, vai citā piemērotā veidā (20).

Ja mehānisks transportlīdzeklis ir aprīkots piekabes vilkšanai, tajā uzstāda īpašu piekabes virzienrāžiem paredzētu optisku darbības signālierīci gadījumā, ja velkošā transportlīdzekļa signālierīce neļauj konstatēt velkošā transportlīdzekļa–piekabes jebkura virzienrāža atteici.

Mehāniskajos transportlīdzekļos un piekabēs uzstādāmajiem neobligātajiem virzienrāžiem darbības signālierīce nav obligāta.

6.5.9.   Citas prasības

Gaisma ir mirgojoša gaisma ar mirgošanas biežumu 90 ± 30 reizes minūtē.

Ne vēlāk kā vienu sekundi pēc gaismas signāla vadības ierīces iedarbināšanas sākas gaismas izstarošana un ne vēlāk kā pusotru sekundi pēc gaismas signāla vadības ierīces iedarbināšanas gaisma pirmoreiz izdziest. Ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots piekabes vilkšanai, velkošā transportlīdzekļa virzienrāžu vadības ierīce darbina arī piekabes virzienrāžus. Ja notiek viena virzienrāža atteice (izņemot īssavienojumu), pārējie virzienrāži turpina mirgot, bet mirgošanas frekvence šādos apstākļos drīkst atšķirties no noteiktās.

6.6.   Avārijas signāls

6.6.1.   Esība

Obligāts.

Avārijas signāls ir transportlīdzekļa virzienrāžu vienlaicīga darbība saskaņā ar 6.5. punkta prasībām.

6.6.2.   Skaits

Kā noteikts 6.5.2. punktā.

6.6.3.   Izkārtojums

Kā noteikts 6.5.3. punktā.

6.6.4.   Atrašanās vieta

6.6.4.1.   Platumā: kā noteikts 6.5.4.1. punktā.

6.6.4.2.   Augstumā: kā noteikts 6.5.4.2. punktā.

6.6.4.3.   Garumā: kā noteikts 6.5.4.3. punktā.

6.6.5.   Ģeometriskā redzamība

Kā noteikts 6.5.5. punktā.

6.6.6.   Orientācija

Kā noteikts 6.5.6. punktā.

6.6.7.   Elektriskie slēgumi

6.6.7.1.   Šo signālu iedarbina ar atsevišķu manuālu vadības ierīci, kas nodrošina visu virzienrāžu sinhronu mirgošanu.

6.6.7.2.   Avārijas signāls drīkst tikt iedarbināts automātiski, ja transportlīdzeklis ir iesaistīts sadursmē vai pēc avārijas apstāšanās signāla deaktivēšanas, kā norādīts 6.23. punktā. Šādos gadījumos to var izslēgt manuāli.

Turklāt avārijas signāls drīkst tikt ieslēgts automātiski, lai pārējos ceļu satiksmes dalībniekus informētu par draudošām briesmām, kā noteikts noteikumos; šādā gadījumā signāls paliek ieslēgts, līdz tas manuāli vai automātiski tiek izslēgts.

6.6.7.3.   Ja M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 metrus un kuros virzienrāži ir izvietoti saskaņā 6.5.5.2. punkta prasībām, ir uzstādīti dzintarkrāsas sānu gabarītgaismas lukturi, arī šie lukturi mirgo ar tādu pašu biežumu kā virzienrāži (un sinhroni ar tiem).

6.6.8.   Signālierīce

Noslēgta kontūra signālierīce ir obligāta.

6.6.9.   Citas prasības

Kā norādīts 6.5.9. punktā, ja mehāniskās piedziņas transportlīdzeklis ir aprīkots piekabes vilkšanai, avārijas signāla vadības ierīce spēj iedarbināt arī piekabes virzienrāžus. Avārijas signāls spēj darboties arī tad, ja ierīce, kas iedarbina vai apstādina dzinēju, ir tādā stāvoklī, ka dzinēju nav iespējams iedarbināt.

6.7.   Bremžu signāllukturis (Noteikumi Nr. 7)

6.7.1.   Esība

S1 vai S2 kategorijas ierīces: obligātas visu kategoriju transportlīdzekļiem.

S3 vai S4 kategorijas ierīces: obligātas M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, izņemot šasijas ar kabīni un N1 kategorijas transportlīdzekļus ar atvērtu kravas nodalījumu; uzstādīšana pārējo kategoriju transportlīdzekļiem nav obligāta.

6.7.2.   Skaits

Visu kategoriju transportlīdzekļos uzstāda divas S1 vai S2 kategorijas ierīces un vienu S3 vai S4 kategorijas ierīci.

6.7.2.1.   Izņemot gadījumus, kad ir uzstādīta S3 vai S4 kategorijas ierīce, visos M2, M3, N2, N3, O2, O3, un O4 kategorijas transportlīdzekļos drīkst uzstādīt divus S1 vai S2 kategorijas neobligātus bremžu signāllukturus.

6.7.2.2.   Tikai tad, ja transportlīdzekļa centrālā garenplakne neatrodas uz fiksēta korpusa paneļa, bet atdala vienu vai divas kustīgas transportlīdzekļa daļas (piemēram, durvis), un nepietiek vietas, lai uz centrālās garenplaknes virs šādām kustīgām daļām uzstādītu vienu S3 vai S4 kategorijas ierīci, ir atļauts:

uzstādīt divas “D” tipa S3 vai S4 kategorijas ierīces vai

attiecībā pret centrālo garenplakni asimetriski uzstādīt vienu S3 vai S4 kategorijas ierīci pa labi vai pa kreisi no šīs plaknes, vai

uzstādīt S3 vai S4 kategorijas savstarpēji atkarīgu lukturu sistēmu.

6.7.3.   Izkārtojums

Īpašu prasību nav.

6.7.4.   Atrašanās vieta

6.7.4.1.   Platumā:

 

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem:

S1 vai S2 kategorijas ierīcēm tas punkts uz šķietamās virsmas atskaites ass virzienā, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa centrālās garenplaknes, nav tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Nav atsevišķu norādījumu attiecībā uz attālumu starp šķietamās virsmas iekšējām malām atskaites asu virzienā.

 

Visu pārējo kategoriju transportlīdzekļiem:

S1 vai S2 kategorijas ierīču gadījumā attālums starp šķietamās virsmas iekšējām malām atskaites asu virzienā nav mazāks par 600 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa gabarītplatums ir mazāks nekā 1 300 mm.

S3 vai S4 kategorijas ierīcēm: atskaites centrs atrodas transportlīdzekļa centrālajā garenplaknē. Tomēr, ja ir uzstādītas divas S3 vai S4 kategorijas ierīces saskaņā ar 6.7.2. punktu, tās novieto pēc iespējas tuvu centrālajai garenplaknei, pa vienai katrā šīs plaknes pusē.

Gadījumā, ja saskaņā ar 6.7.2. punktu ir atļauts uzstādīt vienu S3 vai S4 kategorijas ierīci, kas nobīdīta no centrālās garenplaknes, šī nobīde no centrālās garenplaknes līdz luktura atskaites centram nepārsniedz 150 mm.

6.7.4.2.   Augstumā:

6.7.4.2.1.

S1 vai S2 kategorijas ierīcēm:

ne zemāk kā 350 mm un ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes (2 100 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 1 500 mm robežās un ja nav uzstādīti neobligātie lukturi).

Ja ir uzstādīti neobligātie lukturi, tie ir novietoti augstumā, kas atbilst lukturu platuma un simetriskuma prasībām, un tādā vertikālajā attālumā, kādu pieļauj virsbūves forma, bet ne mazāk kā 600 mm virs obligātajiem lukturiem.

6.7.4.2.2.

S3 vai S4 kategorijas ierīcēm:

horizontālā plakne, kas ir tangenciāla šķietamās virsmas apakšējai malai: atrodas ne vairāk kā 150 mm zem horizontālās plaknes, kas ir tangenciāla pakaļējā loga stikla vai stiklojuma atklātajai virsmai, vai ne zemāk kā 850 mm virs zemes.

Tomēr horizontālā plakne, kas ir tangenciāla S3 vai S4 kategorijas ierīces šķietamās virsmas apakšējai malai, atrodas virs horizontālās plaknes, kas ir tangenciāla S1 vai S2 kategorijas ierīces šķietamās virsmas augšējai malai.

6.7.4.3.   Garumā:

6.7.4.4.   S1 vai S2 kategorijas ierīcēm: transportlīdzekļa aizmugurē.

6.7.4.5.   S3 vai S4 kategorijas ierīcēm: īpašu prasību nav.

6.7.5.   Ģeometriskā redzamība

 

Horizontālais leņķis:

S1 vai S2 kategorijas ierīcēm: 45° pa kreisi un pa labi no transportlīdzekļa garenvirziena ass.

Tomēr S1 un S2 kategorijas bremžu signāllukturiem, kas uzstādīti zemāk par 750 mm (mērījumos veicot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), uz iekšu vērsto 45° leņķi drīkst samazināt līdz 20° zem H plaknes.

S3 vai S4 kategorijas ierīcēm: 10° pa kreisi un pa labi no transportlīdzekļa garenvirziena ass.

 

Vertikālais leņķis:

S1 vai S2 kategorijas ierīcēm: 15° virs un zem horizontāles.

Tomēr,

a)

ja lukturis ir uzstādīts zemāk nekā 750 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), lejupvērsto 15° leņķi drīkst samazināt līdz 5°;

b)

ja neobligāts lukturis ir uzstādīts augstāk nekā 2 100 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), augšupvērsto 15° leņķi drīkst samazināt līdz 5°.

S3 vai S4 kategorijas ierīcēm: 10° virs un 5° zem horizontāles.

6.7.6.   Orientācija

Uz transportlīdzekļa aizmuguri.

6.7.7.   Elektriskie slēgumi

6.7.7.1.   Visi bremžu signāllukturi iedegas vienlaicīgi, kad bremžu sistēma rada attiecīgo signālu, kas paredzēts Noteikumos Nr. 13 un Nr. 13-H.

6.7.7.2.   Bremžu signāllukturiem nav jādarbojas, ja ierīce, ar ko iedarbina un/vai apstādina dzinēju, ir stāvoklī, kurā dzinēju nav iespējams darbināt.

6.7.8.   Signālierīce

Signālierīce nav obligāta; ja signālierīce ir uzstādīta, tā ir darbības signālierīce ar nemirgojošu optisku brīdinājuma signālu, kas iedegas bremžu signāllukturu darbības traucējumu gadījumā.

6.7.9.   Citas prasības

6.7.9.1.   S3 vai S4 kategorijas ierīce nedrīkst būt savstarpēji savietota ar citiem lukturiem.

6.7.9.2.   S3 vai S4 kategorijas ierīci drīkst uzstādīt gan transportlīdzekļa ārpusē, gan iekšpusē.

6.7.9.2.1.   Ja šī ierīce ir uzstādīta transportlīdzekļa iekšpusē:

tās izstarotā gaisma nedrīkst radīt neērtības vadītājam kā atspulgs netiešas redzamības ierīcēs un/vai uz citām transportlīdzekļa virsmām (t. i., aizmugurējiem logiem).

6.8.   Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturis (Noteikumi Nr. 4)

6.8.1.   Esība

Obligāts.

6.8.2.   Skaits

Tāds, lai ierīce apgaismotu numura zīmei paredzēto vietu.

6.8.3.   Izkārtojums

Tāds, lai ierīce apgaismotu numura zīmei paredzēto vietu.

6.8.4.   Atrašanās vieta

6.8.4.1.   Platumā: tāda, lai ierīce apgaismotu numura zīmei paredzēto vietu.

6.8.4.2.   Augstumā: tāda, lai ierīce apgaismotu numura zīmei paredzēto vietu.

6.8.4.3.   Garumā: tāda, lai ierīce apgaismotu numura zīmei paredzēto vietu.

6.8.5.   Ģeometriskā redzamība

Tāda, lai ierīce apgaismotu numura zīmei paredzēto vietu.

6.8.6.   Orientācija

Tāda, lai ierīce apgaismotu numura zīmei paredzēto vietu.

6.8.7.   Elektriskie slēgumi

Kā noteikts 5.11. punktā.

6.8.8.   Signālierīce

Signālierīce nav obligāta. Ja tāda ir, tās funkciju veic priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu signālierīce.

6.8.9.   Citas prasības

Ja pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturis ir kombinēts ar pakaļējo gabarītgaismas lukturi, kas ir savstarpēji savietots ar bremžu signāllukturi vai pakaļējo miglas lukturi, pakaļējās numura zīmes apgaismojuma luktura fotometriskie raksturlielumi drīkst tikt modificēti laikā, kad ir iedegts bremžu signāllukturis vai pakaļējais miglas lukturis.

6.9.   Priekšējais gabarītgaismas lukturis (Noteikumi Nr. 7)

6.9.1.   Esība

Obligāts visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

Obligāts piekabēm, kas platākas par 1 600 mm.

Neobligāts piekabēm, kas nav platākas par 1 600 mm.

6.9.2.   Skaits

Divi.

6.9.3.   Izkārtojums

Īpašu prasību nav.

6.9.4.   Atrašanās vieta

6.9.4.1.   Platumā: tas punkts uz šķietamās virsmas atskaites ass virzienā, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa centrālās garenplaknes, nav tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Piekabēm tas punkts uz šķietamās virsmas atskaites ass virzienā, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa centrālās garenplaknes, nav tālāk kā 150 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp abu šķietamo virsmu iekšējām malām atskaites asu virzienā ir šāds:

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem: īpašu prasību nav;

Visu pārējo kategoriju transportlīdzekļiem: ne mazāks par 600 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa gabarītplatums ir mazāks nekā 1 300 mm.

6.9.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes (2 100 mm O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem un pārējo kategoriju transportlīdzekļiem, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams ievērot 1 500 mm robežu).

6.9.4.3.   Garumā: īpašu specifikāciju nav.

6.9.4.4.   Ja priekšējais gabarītgaismas lukturis ir savstarpēji savietots ar citu lukturi, lai verificētu atbilstību novietojuma prasībām (6.9.4.1. līdz 6.9.4.3. punkts), izmanto otra luktura šķietamo virsmu atskaites ass virzienā.

6.9.5.   Ģeometriskā redzamība

6.9.5.1.   Horizontālais leņķis: 45° uz iekšu un 80° uz āru.

Tomēr, ja lukturis ir uzstādīts zemāk nekā 750 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), uz iekšu vērsto 45° leņķi drīkst samazināt līdz 20° zem H plaknes.

Piekabēm uz iekšu vērsto leņķi drīkst samazināt līdz 5°.

Vertikālais leņķis: 15° virs un zem horizontāles. Tomēr, ja lukturis ir uzstādīts zemāk nekā 750 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), lejupvērsto 15° leņķi drīkst samazināt līdz 5°.

6.9.5.2.   M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem kā alternatīva 6.9.5.1. punkta prasībām pēc ražotāja vai attiecīgi pilnvarota ražotāja pārstāvja ieskatiem un tikai tad, ja transportlīdzeklim ir uzstādīts priekšējais sānu gabarītgaismas lukturis, var būt šādi ģeometriskās redzamības leņķi.

 

Horizontālais leņķis: 45° uz āru un 45° uz iekšu.

Tomēr, ja lukturis ir uzstādīts zemāk nekā 750 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), uz iekšu vērsto 45° leņķi drīkst samazināt līdz 20° zem H plaknes.

 

Vertikālais leņķis: 15° virs un zem horizontāles.

Tomēr, ja lukturis ir uzstādīts zemāk nekā 750 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), lejupvērsto 15° leņķi drīkst samazināt līdz 5°.

Lai lukturi varētu uzskatīt par redzamu, neaizsegtiem jābūt vismaz 12,5 cm2 tā šķietamās virsmas. Šajā laukumā neietilpst gaismu neraidošu atpakaļatstarotāju apgaismojošās virsmas laukums.

6.9.6.   Orientācija

Virzienā uz priekšu.

6.9.7.   Elektriskie slēgumi

Kā noteikts 5.11. punktā.

Tomēr, ja priekšējais gabarītgaismas lukturis ir savstarpēji savietots ar virzienrādi, priekšējā gabarītgaismas luktura elektriskais savienojums atbilstošajā transportlīdzekļa pusē vai gabarītgaismas luktura savietotā daļa drīkst būt tāds, ka tas ir izslēgts visā virzienrāža aktivācijas laikā (gan cikla “ieslēgts”, gan “izslēgts” daļā).

6.9.8.   Signālierīce

Noslēgta kontūra signālierīce ir obligāta. Šāda signālierīce ir nemirgojoša, un tā nav vajadzīga, ja instrumentu paneļa apgaismojumu var ieslēgt tikai vienlaicīgi ar priekšējiem gabarītgaismas lukturiem.

Šī prasība nav spēkā, ja gaismas signālierīču sistēma darbojas saskaņā ar 6.2.7.6.2. punktu.

6.9.9.   Citas prasības

6.9.9.1.   Ja priekšējā gabarītlukturī ir uzstādīts viens vai vairāki infrasarkanā starojuma ģeneratori, tas (tie) drīkst tikt aktivizēti tikai tad, ja ir ieslēgts galvenais lukturis tajā pašā transportlīdzekļa pusē un transportlīdzeklis virzās uz priekšu. Ja priekšējais gabarītlukturis vai galvenais lukturis tajā pašā pusē pārstāj darboties, infrasarkanā starojuma ģenerators(-i) automātiski izslēdzas.

6.9.9.2.   Ja ir uzstādīta AFS, kas nodrošina līkumrežīmu, priekšējais gabarītgaismas lukturis drīkst tikt pagriezts kopā ar apgaismes ierīci, ar kuru tas ir savstarpēji savietots.

6.10.   Pakaļējie gabarītgaismas lukturi (Noteikumi Nr. 7)

6.10.1.   Esība

R, R1 vai R2 kategorijas ierīces: obligātas

6.10.2.   Skaits

Divi.

6.10.2.1.   Izņemot gadījumu, kad ir uzstādīti kontūrgaismas lukturi, visiem M2, M3, N2, N3, O2, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem drīkst uzstādīt divus neobligātus gabarītgaismas lukturus.

6.10.3.   Izkārtojums

Īpašu prasību nav.

6.10.4.   Atrašanās vieta

6.10.4.1.   Platumā: tas punkts uz šķietamās virsmas atskaites ass virzienā, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa centrālās garenplaknes, nav tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas. Šis nosacījums neattiecas uz neobligātajiem pakaļējiem lukturiem.

Attālums starp abu šķietamo virsmu iekšējām malām atskaites asu virzienā ir šāds:

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem: īpašu prasību nav;

Visu pārējo kategoriju transportlīdzekļiem: tas nav mazāks par 600 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1 300 mm.

6.10.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 350 mm un ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes (2 100 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 1 500 mm un ja nav uzstādīti papildu lukturi). Ja ir uzstādīti neobligātie lukturi, tie ir novietoti augstumā, kas atbilst piemērojamajām 6.10.4.1. punkta prasībām un lukturu simetriskumam, turklāt ievērojot tādu vertikālu attālumu, kādu atļauj virsbūves forma, bet ne mazāk kā 600 mm virs obligātajiem lukturiem.

6.10.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa aizmugurē.

6.10.5.   Ģeometriskā redzamība

6.10.5.1.   Horizontālais leņķis: 45° uz iekšu un 80° uz āru.

Tomēr, ja lukturis ir uzstādīts zemāk nekā 750 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), uz iekšu vērsto 45° leņķi drīkst samazināt līdz 20° zem H plaknes.

Vertikālais leņķis: 15° virs un zem horizontāles.

Tomēr,

a)

ja lukturis ir uzstādīts zemāk nekā 750 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), lejupvērsto 15° leņķi drīkst samazināt līdz 5°;

b)

ja neobligāts lukturis ir uzstādīts augstāk nekā 2 100 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), augšupvērsto 15° leņķi drīkst samazināt līdz 5°.

6.10.5.2.   M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem kā alternatīva 6.10.5.1. punkta prasībām pēc ražotāja vai attiecīgi pilnvarota ražotāja pārstāvja ieskatiem un tikai tad, ja transportlīdzeklim ir uzstādīts priekšējais sānu gabarītgaismas lukturis, var būt šādi ģeometriskās redzamības leņķi.

Horizontālais leņķis: 45° uz āru un 45° uz iekšu. Tomēr, ja lukturis ir uzstādīts zemāk nekā 750 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), uz iekšu vērsto 45° leņķi drīkst samazināt līdz 20° zem H plaknes.

Vertikālais leņķis: 15° virs un zem horizontāles.

Tomēr, ja lukturis ir uzstādīts zemāk nekā 750 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), lejupvērsto 15° leņķi drīkst samazināt līdz 5°.

Lai lukturi varētu uzskatīt par redzamu, neaizsegtiem jābūt vismaz 12,5 cm2 tā šķietamās virsmas. Šajā laukumā neietilpst gaismu neraidošu atpakaļatstarotāju apgaismojošās virsmas laukums.

6.10.6.   Orientācija

Uz aizmuguri.

6.10.7.   Elektriskie slēgumi

Kā noteikts 5.11. punktā.

Tomēr, ja pakaļējais gabarītgaismas lukturis ir savstarpēji savietots ar virzienrādi, pakaļējā gabarītluktura elektriskais slēgums atbilstošajā transportlīdzekļa pusē vai gabarītluktura savstarpēji savietotā daļa drīkst būt tāda, ka tas ir izslēgts visā virzienrāža darbības laikā (gan cikla “ieslēgts”, gan “izslēgts” laikā).

6.10.8.   Signālierīce

Noslēgta kontūra signālierīce ir obligāta. Tā ir apvienota ar priekšējo gabarītgaismas lukturu signālierīci.

Šī prasība nav spēkā, ja gaismas signālierīču sistēma darbojas saskaņā ar 6.2.7.6.2. punktu.

6.10.9.   Citas prasības

Nav.

6.11.   Pakaļējais miglas lukturis (Noteikumi Nr. 38)

6.11.1.   Esība

F, F1 vai F2 kategorijas ierīces: obligātas.

6.11.2.   Skaits

Viens vai divi.

6.11.3.   Izkārtojums

Īpašu prasību nav.

6.11.4.   Atrašanās vieta

6.11.4.1.   Platumā: ja ir tikai viens miglas lukturis, tas atrodas tajā transportlīdzekļa centrālās garenplaknes pusē, kas ir pretēja satiksmes virzienam, kurš noteikts reģistrācijas valstī; arī atskaites centrs drīkst atrasties uz transportlīdzekļa centrālās garenplaknes.

6.11.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 1 000 mm virs zemes. Maksimālo augstumu tādiem pakaļējiem miglas lukturiem, kuri grupēti ar jebkādu pakaļējo lukturi vai uzstādīti N3G kategorijas (apvidus) transportlīdzekļiem, drīkst palielināt līdz 1 200 mm.

6.11.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa aizmugurē.

6.11.5.   Ģeometriskā redzamība

To nosaka leņķis α un ß, kā noteikts 2.13. punktā:

 

α = 5° uz augšu un 5° uz leju;

 

ß = 25° pa labi un pa kreisi.

6.11.6.   Orientācija

Uz aizmuguri.

6.11.7.   Elektriskie slēgumi

Tie ir tādi, lai:

6.11.7.1.

pakaļējais(-ie) miglas lukturis(-i) varētu ieslēgties tikai tad, ja ir ieslēgti galvenie tālās gaismas lukturi, galvenie tuvās gaismas lukturi vai priekšējie miglas lukturi;

6.11.7.2.

pakaļējo(-os) miglas lukturi(-us) varētu izslēgt neatkarīgi no jebkura cita luktura.

6.11.7.3.

Piemēro vienu no šādiem nosacījumiem:

6.11.7.3.1.

pakaļējais(-ie) miglas lukturis(-i) drīkst turpināt darboties, līdz tiek izslēgti gabarītgaismas lukturi, un pēc tam pakaļējais(-ie) miglas lukturis(-i) paliek izslēgts, līdz to (tos) no jauna apzināti ieslēdz.

6.11.7.3.2.

Aizdedzes izslēgšanas gadījumā vai izņemot aizdedzes atslēgu un atverot vadītāja durvis, papildus obligātajai signālierīcei (6.11.8. punkts) ieslēdzas vismaz skaņas brīdinājuma signāls, ja pakaļējā miglas luktura slēdzis atrodas stāvoklī “ieslēgts”, neatkarīgi no tā, vai 6.11.7.1. punktā minētie lukturi ir ieslēgti vai izslēgti.

6.11.7.4.

Izņemot 6.11.7.1., 6.11.7.3. un 6.11.7.5. punkta noteikumus, citu lukturu ieslēgšana vai izslēgšana neietekmē pakaļējā(-o) miglas luktura(-u) darbību.

6.11.7.5.

Velkošā mehāniskā transportlīdzekļa pakaļējais(-ie) miglas lukturis(-i) var tikt automātiski izslēgts(-i), ja ir pievienota piekabe un ir ieslēgts(-i) tās pakaļējais(-ie) miglas lukturis(-i).

6.11.8.   Signālierīce

Noslēgta kontūra signālierīce ir obligāta. Neatkarīgs nemirgojošs brīdinājuma signāls.

6.11.9.   Citas prasības

Attālums starp pakaļējo miglas lukturi un katru bremžu signāllukturi vienmēr ir lielāks par 100 mm.

6.12.   Stāvgaismas lukturis (Noteikumi Nr. 77 vai Nr. 7)

6.12.1.   Esība

Nav obligāts mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru garums nepārsniedz 6 m un platums nepārsniedz 2 m

Visos pārējos transportlīdzekļos uzstādīt aizliegts.

6.12.2.   Skaits

Atbilstīgi izkārtojumam.

6.12.3.   Izkārtojums

Vai nu divi priekšējie lukturi un divi pakaļējie lukturi, vai pa vienam lukturim katrā pusē.

6.12.4.   Atrašanās vieta

6.12.4.1.   Platumā: tas punkts uz šķietamās virsmas atskaites ass virzienā, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa centrālās garenplaknes, nav tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Turklāt divu lukturu gadījumā lukturiem jābūt transportlīdzekļa sānos.

6.12.4.2.   Augstumā:

 

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem: īpašu prasību nav;

 

visu pārējo kategoriju transportlīdzekļiem: ne zemāk kā 350 mm un ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes (2 100 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 1 500 mm).

6.12.4.3.   Garumā: īpašu prasību nav.

6.12.5.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: 45° uz āru, uz priekšu un uz aizmuguri.

Tomēr, ja priekšējais vai pakaļējais stāvgaismas lukturis ir uzstādīts zemāk nekā 750 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), uz iekšu vērsto 45° leņķi drīkst samazināt līdz 20° zem H plaknes.

Vertikālais leņķis: 15° virs un zem horizontāles.

Tomēr, ja lukturis ir uzstādīts zemāk nekā 750 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), lejupvērsto 15° leņķi drīkst samazināt līdz 5°.

6.12.6.   Orientācija

Tāda, lai lukturi atbilstu prasībām par redzamību virzienā uz priekšu un uz aizmuguri.

6.12.7.   Elektriskie slēgumi

Elektriskie slēgumi ir tādi, lai transportlīdzekļa vienas puses stāvgaismas lukturi(-us) varētu ieslēgt neatkarīgi no jebkuriem citiem lukturiem.

Stāvgaismas lukturis(-i) un, attiecīgā gadījumā – priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi, kā paredzēts 6.12.9. punktā, spēj darboties arī tad, ja ierīce, kas iedarbina dzinēju, ir tādā stāvoklī, ka dzinējs nespēj darboties. Ir aizliegtas ierīces, kas pēc noteikta laika automātiski izslēdz šos lukturus.

6.12.8.   Signālierīce

Noslēgta kontūra signālierīce nav obligāta. Ja tāda ir uzstādīta, tā ir tāda, lai to nevarētu sajaukt ar priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu signālierīci.

6.12.9.   Citas prasības

Šā luktura funkciju var pildīt arī vienā transportlīdzekļa pusē vienlaicīgi ieslēgti priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi. Šādā gadījumā uzskata, ka lukturi, kas atbilst priekšējo vai pakaļējo gabarītgaismas lukturu prasībām, atbilst stāvgaismas lukturu prasībām.

6.13.   Kontūrgaismas lukturi (Noteikumi Nr. 7)

6.13.1.   Esība

A vai AM kategorijas ierīces (redzamas no priekšpuses) un R, R1, R2, RM1 vai RM2 kategorijas ierīces (redzamas no aizmugures):

obligātas transportlīdzekļiem, kuru platums pārsniedz 2,10 m; nav obligātas transportlīdzekļiem, kuru platums ir no 1,80 m līdz 2,10 m; šasijām ar kabīni pakaļējie kontūrgaismas lukturi nav obligāti.

6.13.2.   Skaits

Divi no priekšpuses un divi no aizmugures redzami lukturi.

Papildu lukturus drīkst uzstādīt šādi:

a)

divus, kas redzami no priekšpuses;

b)

divus, kas redzami no aizmugures.

6.13.3.   Izkārtojums

Īpašu prasību nav.

6.13.4.   Atrašanās vieta

6.13.4.1.   Platumā:

Priekšpusē un aizmugurē: pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa galējai ārmalai. Šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja tas šķietamās virsmas punkts atskaites ass virzienā, kas ir vistālāk no transportlīdzekļa centrālās garenplaknes, nav tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

6.13.4.2.   Augstumā:

Priekšpusē: mehāniskajiem transportlīdzekļiem – horizontālā plakne, kas ir tangenciāla ierīces šķietamās virsmas augšējai malai atskaites ass virzienā, neatrodas zemāk par horizontālo plakni, kas ir tangenciāla vējstikla caurspīdīgās zonas augšējai malai;

piekabēm un puspiekabēm – maksimāli augstu, ievērojot prasības attiecībā uz transportlīdzekļa platumu, konstrukciju un ekspluatācijas prasībām, kā arī lukturu simetriskumu.

Aizmugurē: maksimāli augstu, ievērojot prasības attiecībā uz transportlīdzekļa platumu, konstrukciju un ekspluatācijas prasībām, kā arī lukturu simetriskumu.

Papildu lukturus, kā norādīts 6.13.2. punkta b) apakšpunktā, uzstāda tā, lai augstumā tās atrastos pēc iespējas tālāk no obligātajiem lukturiem ar nosacījumu, ka to novietojums ir saderīgs ar transportlīdzekļa konstrukcijas/ekspluatācijas prasībām, kā arī lukturu simetriskumu.

6.13.4.3.   Garumā: īpašu prasību nav.

Papildu lukturus, kā norādīts 6.13.2. punkta a) apakšpunktā, uzstāda pēc iespējas tuvu aizmugurei. Uzskata, ka šī prasība ir izpildīta, ja attālums starp papildu lukturiem un transportlīdzekļa aizmuguri nav lielāks par 400 mm.

6.13.5.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: 80° uz āru.

Vertikālais leņķis: 5° virs un 20° zem horizontāles.

6.13.6.   Orientācija

Tāda, lai lukturi atbilstu prasībām attiecībā uz redzamību virzienā uz priekšu un uz aizmuguri.

6.13.7.   Elektriskie slēgumi

Kā noteikts 5.11. punktā.

6.13.8.   Signālierīce

Signālierīce nav obligāta. Ja tāda ir, tās funkciju veic obligātā priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu signālierīce.

6.13.9.   Citas prasības

Ja ir izpildīti visi pārējie noteikumi, obligātie vai neobligātie lukturi, kas redzami no priekšpuses, un obligātie vai neobligātie lukturi, kas redzami no aizmugures, tajā pašā transportlīdzekļa pusē drīkst būt kombinēti vienā ierīcē.

Divi no aizmugures redzamie lukturi var būt grupēti, kombinēti vai savstarpēji savietoti saskaņā ar 5.7. punktu.

Kontūrgaismas luktura novietojums attiecībā pret attiecīgo gabarītgaismas lukturi ir tāds, lai attālums starp to punktu projekcijām vertikālā šķērsplaknē, kuri uz abu aplūkojamo lukturu šķietamajām virsmām attiecīgo atskaites asu virzienā atrodas vistuvāk viens otram, nebūtu mazāks par 200 mm.

6.13.2. punkta a) apakšpunktā norādītos papildu lukturus, ko izmanto transportlīdzekļa, piekabes vai puspiekabes aizmugurējās kontūras marķēšanai, uzstāda tā, lai tie būtu redzami apstiprināto galveno netiešās redzamības atpakaļskata ierīču redzes laukā.

6.14.   Pakaļējie atpakaļatstarotāji, kam nav trijstūra formas (Noteikumi Nr. 3)

6.14.1.   Esība

Obligāti mehāniskajiem transportlīdzekļiem

Piekabēs uzstāda pēc izvēles ar noteikumu, ka tie ir grupēti ar pārējām pakaļējām gaismas signālierīcēm.

6.14.2.   Skaits

Divi, kuru veiktspēja atbilst tām Noteikumu Nr. 3 prasībām, kas attiecas uz IA vai IB klases atpakaļatstarotājiem. Ir atļautas papildu atpakaļatstarojošas ierīces un materiāli (tostarp divi atpakaļatstarotāji, kas neatbilst 6.14.4. punkta prasībām) ar noteikumu, ka tie nevājina obligāto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču efektivitāti.

6.14.3.   Izkārtojums

Īpašu prasību nav.

6.14.4.   Atrašanās vieta

6.14.4.1.   Platumā: tas apgaismojošās virsmas punkts, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa centrālās garenplaknes, nav vairāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp abu šķietamo virsmu iekšējām malām atskaites asu virzienā ir šāds:

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem: īpašu prasību nav;

visu pārējo kategoriju transportlīdzekļiem: tas nav mazāks par 600 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1 300 mm.

6.14.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 900 mm (1 200 mm, ja grupēts ar jebkuru(-iem) pakaļējo(-iem) lukturi(-iem), 1 500 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties attiecīgi 900 mm vai 1 200 mm) virs zemes.

6.14.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa aizmugurē.

6.14.5.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: 30° uz iekšu un uz āru.

Vertikālais leņķis: 10° virs un zem horizontāles.

Tomēr, ja atpakaļatstarotājs ir uzstādīts zemāk nekā 750 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), lejupvērsto 10° leņķi drīkst samazināt līdz 5°.

6.14.6.   Orientācija

Uz aizmuguri.

6.14.7.   Citas prasības

Atpakaļatstarotāja apgaismojošajai virsmai drīkst būt daļas, kas ir kopējas ar kāda cita pakaļējā luktura šķietamo virsmu.

6.15.   Pakaļējie atpakaļatstarotāji, kam ir trijstūra forma (Noteikumi Nr. 3)

6.15.1.   Esība

Obligāti piekabēm.

Aizliegti mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

6.15.2.   Skaits

Divi, kuru veiktspēja atbilst tām Noteikumu Nr. 3 prasībām, kas attiecas uz IIIA vai IIIB klases atpakaļatstarotājiem. Ir atļautas papildu atpakaļatstarojošas ierīces un materiāli (tostarp divi atpakaļatstarotāji, kas neatbilst 6.15.4. punkta prasībām) ar noteikumu, ka tie nevājina obligāto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču efektivitāti.

6.15.3.   Izkārtojums

Trīsstūra virsotnei jābūt vērstai uz augšu.

6.15.4.   Atrašanās vieta

6.15.4.1.   Platumā: tas apgaismojošās virsmas punkts, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa centrālās garenplaknes, nav vairāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp atpakaļatstarotāju iekšējām malām nav mazāks par 600 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1 300 mm.

6.15.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 900 mm (1 200 mm, ja grupēts ar jebkuru(-iem) pakaļējo(-iem) lukturi(-iem), 1 500 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties attiecīgi 900 mm vai 1 200 mm) virs zemes.

6.15.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa aizmugurē.

6.15.5.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: 30° uz iekšu un uz āru.

Vertikālais leņķis: 15° virs un zem horizontāles. Tomēr, ja atpakaļatstarotājs ir uzstādīts zemāk nekā 750 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), lejupvērsto 15° leņķi drīkst samazināt līdz 5°.

6.15.6.   Orientācija

Uz aizmuguri.

6.15.7.   Citas prasības

Atpakaļatstarotāja apgaismojošajai virsmai drīkst būt daļas, kas ir kopējas ar kāda cita pakaļējā luktura šķietamo virsmu.

6.16.   Priekšējie atpakaļatstarotāji, kam nav trijstūra formas (Noteikumi Nr. 3)

6.16.1.   Esība

Obligāti piekabēm.

Obligāti mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kam visi uz priekšu vērstie lukturi ar atstarotājiem ir ieslēpjami.

Citiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem nav obligāti.

6.16.2.   Skaits

Divi, kuru veiktspēja atbilst tām Noteikumu Nr. 3 prasībām, kas attiecas uz IA vai IB klases atpakaļatstarotājiem. Ir atļautas papildu atpakaļatstarojošas ierīces un materiāli (tostarp divi atpakaļatstarotāji, kas neatbilst 6.16.4. punkta prasībām) ar noteikumu, ka tie nevājina obligāto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču efektivitāti.

6.16.3.   Izkārtojums

Īpašu prasību nav.

6.16.4.   Atrašanās vieta

6.16.4.1.   Platumā: tas apgaismojošās virsmas punkts, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa centrālās garenplaknes, nav vairāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Piekabēm apgaismojošās virsmas punkts, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa centrālās garenplaknes, ir ne vairāk kā 150 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp abu šķietamo virsmu iekšējām malām atskaites asu virzienā ir šāds:

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem: īpašu prasību nav;

visu pārējo kategoriju transportlīdzekļiem: tas nav mazāks par 600 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1 300 mm.

6.16.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 900 mm virs zemes (1 500 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 900 mm).

6.16.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa priekšpusē.

6.16.5.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: 30° uz iekšu un uz āru. Piekabēm uz iekšu vērsto leņķi drīkst samazināt līdz 10°. Ja piekabes konstrukcijas dēļ ar obligātajiem atpakaļatstarotājiem šo leņķi nevar nodrošināt, uzstāda papildu atpakaļatstarotājus, uz kuriem neattiecas platuma ierobežojumi (6.16.4.1. punkts) un kuri kopā ar obligātajiem atpakaļatstarotājiem nodrošina vajadzīgo redzamības leņķi.

Vertikālais leņķis: 10° virs un zem horizontāles. Tomēr, ja atpakaļatstarotājs ir uzstādīts zemāk nekā 750 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), lejupvērsto 10° leņķi drīkst samazināt līdz 5°.

6.16.6.   Orientācija

Uz priekšu.

6.16.7.   Citas prasības

Atpakaļatstarotāja apgaismojošajai virsmai drīkst būt daļas, kas ir kopējas ar kāda cita priekšējā luktura šķietamo virsmu.

6.17.   Sānu atpakaļatstarotāji, kam nav trijstūra formas (Noteikumi Nr. 3)

6.17.1.   Esība

Obligāti: visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6 m;

visām piekabēm.

Neobligāti: mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru garums nepārsniedz 6 m.

6.17.2.   Skaits

Tāds, lai tiktu ievēroti noteikumi par novietojumu garenvirzienā. Šo ierīču veiktspēja atbilst tām Noteikumu Nr. 3 prasībām, kas attiecas uz IA vai IB klases atpakaļatstarotājiem. Ir atļautas papildu atpakaļatstarojošas ierīces un materiāli (tostarp divi atpakaļatstarotāji, kas neatbilst 6.17.4. punkta prasībām) ar noteikumu, ka tie nevājina obligāto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču efektivitāti.

6.17.3.   Izkārtojums

Īpašu prasību nav.

6.17.4.   Atrašanās vieta

6.17.4.1.   Platumā: īpašu prasību nav.

6.17.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 900 mm (1 200 mm, ja grupēts kopā ar jebkuru(-iem) lukturi(-iem), 1 500 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties attiecīgi 900 mm vai 1 200 mm vai ja ierīce nav obligāta saskaņā ar 6.17.1. punktu) virs zemes.

6.17.4.3.   Garumā: vismaz vienu sānu atpakaļatstarotāju uzstāda transportlīdzekļa vidējā trešdaļā, un galējais priekšējais sānu atpakaļatstarotājs nedrīkst atrasties tālāk par 3 m no transportlīdzekļa priekšpuses;

attālums starp diviem blakusesošiem sānu atpakaļatstarotājiem nepārsniedz 3 m. Šī prasība tomēr neattiecas uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem.

Ja transportlīdzekļa uzbūves, konstrukcijas vai ekspluatācijas dēļ šādu prasību nav iespējams izpildīt, šo attālumu drīkst palielināt līdz 4 m. Galējais pakaļējais sānu atpakaļatstarotājs neatrodas tālāk par 1 m no transportlīdzekļa aizmugures. Tomēr ir pietiekami, ja transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 m, uzstāda vienu sānu atpakaļatstarotāju, kas atrodas transportlīdzekļa garuma pirmajā trešdaļā un/vai vienu sānu atpakaļatstarotāju, kas atrodas transportlīdzekļa garuma pēdējā trešdaļā.

Attiecībā uz M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6 m, bet nepārsniedz 7 m, ir pietiekami, ja ir viens sānu atpakaļatstarotājs, kas uzstādīts ne tālāk kā 3 m no priekšpuses, un viens – transportlīdzekļa garuma pēdējā trešdaļā.

6.17.5.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: 45° uz priekšu un aizmuguri.

Vertikālais leņķis: 10° virs un zem horizontāles. Tomēr, ja atpakaļatstarotājs ir uzstādīts zemāk nekā 750 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), lejupvērsto 10° leņķi drīkst samazināt līdz 5°.

6.17.6.   Orientācija

Uz sāniem.

6.17.7.   Citas prasības

Atpakaļatstarotāja apgaismojošajai virsmai drīkst būt daļas, kas ir kopējas ar kāda cita sānu luktura šķietamo virsmu.

6.18.   Sānu gabarītgaismas lukturi (Noteikumi Nr. 91)

6.18.1.   Esība

Obligāti: visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6 m, izņemot šasijas ar kabīni.

Visu kategoriju transportlīdzekļiem izmanto SM1 tipa sānu gabarītgaismas lukturus; tomēr M1 kategorijas transportlīdzekļos drīkst izmantot SM2 tipa sānu gabarītgaismas lukturus.

Turklāt M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru garums nepārsniedz 6 m, sānu gabarītgaismas lukturus izmanto, ja tie papildina 6.9.5.2. panta prasībām atbilstīgos priekšējos gabarītgaismas lukturus un 6.10.5.2. panta prasībām atbilstīgos pakaļējos gabarītgaismas lukturus ar samazinātu ģeometrisko redzamību.

Neobligāti: visiem pārējiem transportlīdzekļiem.

Drīkst izmantot SM1 vai SM2 tipa sānu gabarītgaismas lukturus.

6.18.2.   Minimālais skaits vienā pusē

Tāds, lai tiktu ievēroti noteikumi par novietojumu garenvirzienā.

6.18.3.   Izkārtojums

Īpašu specifikāciju nav.

6.18.4.   Atrašanās vieta

6.18.4.1.   Platumā: īpašu specifikāciju nav.

6.18.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes (2 100 mm, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 1 500 mm).

6.18.4.3.   Garumā: vismaz vienu sānu gabarītgaismas lukturi uzstāda transportlīdzekļa vidējā trešdaļā, un galējais priekšējais sānu gabarītgaismas lukturis neatrodas tālāk par 3 m no transportlīdzekļa priekšpuses. Attālums starp diviem blakusesošiem sānu gabarītgaismas lukturiem nepārsniedz 3 m. Ja transportlīdzekļa uzbūves, konstrukcijas vai ekspluatācijas prasību dēļ šādu prasību nav iespējams izpildīt, šo attālumu drīkst palielināt līdz 4 m.

Galējais pakaļējais sānu gabarītgaismas lukturis neatrodas tālāk par 1 m no transportlīdzekļa aizmugures.

Tomēr ir pietiekami, ja transportlīdzekļos, kuru garums nepārsniedz 6 m, uzstāda vienu sānu gabarītgaismas lukturi, kas atrodas transportlīdzekļa garuma pirmajā trešdaļā un/vai vienu sānu gabarītgaismas lukturi, kas atrodas transportlīdzekļa garuma pēdējā trešdaļā. M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6 m, bet nepārsniedz 7 m, ir pietiekami, ja ir viens sānu gabarītgaismas lukturis, kas uzstādīts ne tālāk kā 3 m no priekšpuses, un viens – transportlīdzekļa garuma pēdējā trešdaļā.

6.18.5.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis: 45° uz priekšu un aizmuguri; tomēr transportlīdzekļiem, kuriem sānu gabarītgaismas lukturi nav obligāti, šo vērtību drīkst samazināt līdz 30°.

Ja sānu gabarītgaismas lukturus transportlīdzeklī uzstāda, lai tie papildinātu 6.5.5.2. punktam atbilstīgos priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus ar samazinātu ģeometrisko redzamību un/vai 6.9.5.2. un 6.10.5.2. pantam atbilstīgos gabarītgaismas lukturus, leņķiem jābūt šādiem: 45° uz transportlīdzekļa priekšu un aizmuguri, un 30° virzienā uz transportlīdzekļa centru (skatīt attēlu pie 6.5.5.2. punkta).

Vertikālais leņķis: 10° virs un zem horizontāles. Tomēr, ja lukturis ir uzstādīts zemāk nekā 750 mm (to mērot saskaņā ar 5.8.1. punkta noteikumiem), lejupvērsto 10° leņķi drīkst samazināt līdz 5°.

6.18.6.   Orientācija

Uz sāniem.

6.18.7.   Elektriskie slēgumi

M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru garums nepārsniedz 6 m, dzintarkrāsas sānu gabarītgaismas lukturu elektriskais slēgums drīkst būt tāds, ka tie mirgo sinhroni ar virzienrāžiem tajā pašā transportlīdzekļa pusē.

M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem obligātie dzintarkrāsas sānu gabarītgaismas lukturi drīkst mirgot vienlaikus ar virzienrāžiem tajā pašā transportlīdzekļa pusē. Tomēr, ja transportlīdzekļa sānos saskaņā ar 6.5.3.1. punktu ir uzstādīti 5. kategorijas virzienrāži, šie dzintarkrāsas sānu gabarītgaismas lukturi nemirgo.

6.18.8.   Signālierīce

Signālierīce nav obligāta. Ja tāda ir, tās funkciju veic priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu signālierīce.

6.18.9.   Citas prasības

Ja galējais pakaļējais sānu gabarītgaismas lukturis ir kombinēts ar pakaļējo gabarītgaismas lukturi, kas ir savstarpēji savietots ar pakaļējo miglas lukturi vai bremžu signāllukturi, sānu gabarītgaismas luktura fotometriskie parametri drīkst tikt modificēti laikā, kad deg pakaļējais miglas lukturis vai bremžu signāllukturis.

Ja pakaļējie sānu gabarītgaismas lukturi mirgo kopā ar pakaļējiem virzienrāžiem, tie ir dzintarkrāsas.

6.19.   Dienas gaitas lukturi (Noteikumi Nr. 87) (21)

6.19.1.   Esība

Obligāti mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Aizliegti piekabēm.

6.19.2.   Skaits

Divi.

6.19.3.   Izkārtojums

Īpašu prasību nav.

6.19.4.   Atrašanās vieta

6.19.4.1.   Platumā: attālums starp redzamās virsmas iekšējām malām atskaites asu virzienā nav mazāks par 600 mm.

Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir mazāks nekā 1 300 mm.

6.19.4.2.   Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes.

6.19.4.3.   Garumā: transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs netiešas redzamības ierīcēs un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

6.19.5.   Ģeometriskā redzamība

Horizontāli: 20° uz āru un 20° uz iekšu.

Vertikāli: 10° uz augšu un 10° uz leju.

6.19.6.   Orientācija

Uz priekšu.

6.19.7.   Elektriskie slēgumi

6.19.7.1.   Dienas gaitas lukturi ieslēdzas automātiski, kad ierīce, ar ko iedarbina un/vai apstādina dzinēju (piedziņas sistēmu), ir stāvoklī, kurā dzinēju (piedziņas sistēmu) var darbināt. Tomēr dienas gaitas lukturi var palikt izslēgti, kamēr pastāv šādi apstākļi:

6.19.7.1.1.

automātiskās transmisijas vadības ierīce atrodas stāvvietas režīmā; vai

6.19.7.1.2.

ir iedarbināta stāvbremze; vai

6.19.7.1.3.

pirms transportlīdzeklis uzsāk kustību pirmo reizi pēc piedziņas sistēmas katras manuālās aktivizēšanas.

6.19.7.2.   Dienas gaitas lukturus drīkst izslēgt manuāli, ja transportlīdzekļa ātrums nepārsniedz 10 km/h, ar nosacījumu, ka tie ieslēdzas automātiski, kad transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 10 km/h vai kad transportlīdzeklis ir nobraucis vairāk nekā 100 m, un lukturi paliek ieslēgti, līdz tie atkal tiek apzināti izslēgti.

6.19.7.3.   Dienas gaitas lukturi automātiski izslēdzas, kad ierīce, kas iedarbina un/vai apstādina dzinēju (piedziņas sistēmu), tiek pārslēgta stāvoklī, kurā dzinējs (piedziņas sistēma) nevar darboties, vai kad tiek ieslēgti priekšējie miglas lukturi vai galvenie lukturi, izņemot gadījumus, kad galvenos lukturus izmanto gaismas brīdinājuma signāliem, tos ieslēdzot un izslēdzot ar īsiem intervāliem (22).

6.19.7.4.   Noteikumu 5.11. punktā minētie lukturi drīkst tikt ieslēgti, kad ir ieslēgti dienas gaitas lukturi, izņemot, ja dienas gaitas lukturi darbojas saskaņā ar 6.2.7.6.2. punktu, kad ir aktivizēti vismaz pakaļējie gabarītlukturi.

6.19.7.5.   Ja attālums starp priekšējo virzienrādi un dienas gaitas lukturi ir 40 mm vai mazāks, dienas gaitas luktura elektriskie slēgumi attiecīgajā transportlīdzekļa pusē var būt tādi, ka vai nu:

a)

tas ir izslēgts, vai arī

b)

tā gaismas intensitāte tiek samazināta visā priekšējā virzienrāža aktivācijas laikposmā (gan cikla ieslēgšanās, gan izslēgšanas fāzē).

6.19.7.6.   Ja virzienrāža lukturis ir savstarpēji savietots ar dienas gaitas lukturi, dienas gaitas luktura elektriskie slēgumi attiecīgajā transportlīdzekļa pusē ir tādi, ka dienas gaitas lukturis ir izslēgts visā virzienrāža luktura aktivizācijas periodā (gan cikla ieslēgšanās, gan izslēgšanas fāzē).

6.19.8.   Signālierīce

Noslēgta kontūra signālierīce nav obligāta.

6.19.9.   Citas prasības

Prasību nav.

6.20.   Pagrieziena lukturi (Noteikumi Nr. 119)

6.20.1.   Esība

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem nav obligāti.

6.20.2.   Skaits

Divi.

6.20.3.   Izkārtojums

Īpašu prasību nav.

6.20.4.   Atrašanās vieta

6.20.4.1.   Platumā: viens pagrieziena lukturis transportlīdzekļa centrālās garenplaknes katrā pusē.

6.20.4.2.   Garumā: ne tālāk kā 1 000 mm no priekšpuses.

Augstumā

:

minimālais augstums: ne zemāk kā 250 mm virs zemes;

maksimālais augstums: ne augstāk kā 900 mm virs zemes.

Tomēr neviens šķietamās virsmas punkts atskaites ass virzienā neatrodas augstāk par galvenā tuvās gaismas luktura šķietamās virsmas augstāko punktu atskaites ass virzienā.

6.20.5.   Ģeometriskā redzamība

To nosaka leņķis α un β, kā noteikts 2.13. punktā:

 

α = 10° uz augšu un leju,

 

β = 30° līdz 60° uz āru.

6.20.6.   Orientācija

Tāda, lai lukturi atbilstu ģeometriskās redzamības prasībām.

6.20.7.   Elektriskie slēgumi

Pagrieziena lukturi ir saslēgti tā, lai tos nevarētu ieslēgt, ja vienlaikus nav ieslēgti galvenie tālās gaismas lukturi vai galvenie tuvās gaismas lukturi.

6.20.7.1.   Pagrieziena lukturis transportlīdzekļa vienā pusē drīkst automātiski ieslēgties tikai tad, ja ieslēdzas tajā pašā transportlīdzekļa pusē uzstādītie virzienrāži un/vai ja stūres rats no stāvokļa “taisni uz priekšu” tiek pagriezts uz to pašu transportlīdzekļa pusi.

Pagrieziena lukturis automātiski izslēdzas, kad izslēdzas virzienrādis un/vai stūres rats atgriežas stāvoklī “taisni uz priekšu”.

6.20.7.2.   Ja ieslēdzas atpakaļgaitas lukturis, vienlaikus drīkst ieslēgties abi pagrieziena lukturi neatkarīgi no stūres rata vai virzienrāža stāvokļa. Ja pagrieziena lukturi ir ieslēgušies šādā veidā, tie izslēdzas:

a)

kad izslēdzas atpakaļgaitas lukturis; vai

b)

kad transportlīdzekļa pārvietošanās ātrums uz priekšu pārsniedz 10 km/h.

6.20.8.   Signālierīce

Nav.

6.20.9.   Citas prasības

Pagrieziena lukturi netiek aktivizēti, ja transportlīdzekļa ātrums ir lielāks nekā 40 km/h.

6.21.   Pamanāmības zīmes (Noteikumi Nr. 104)

6.21.1.   Esība

6.21.1.1.   Aizliegtas: M1 un O1 kategorijas transportlīdzekļiem.

6.21.1.2.   Obligātas:

6.21.1.2.1.

aizmugurē:

visu gabarītu pamanāmības zīmes šādu kategoriju transportlīdzekļiem, kuru platums pārsniedz 2 100 mm:

a)

N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru maksimālā masa pārsniedz 7,5 tonnas, un N3 kategorijas transportlīdzekļiem (izņemot šasijas ar kabīni, nepabeigtus transportlīdzekļus un puspiekabju vilcējus);

b)

O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem (izņemot nepabeigtus transportlīdzekļus).

6.21.1.2.2.

sānos:

6.21.1.2.2.1.

daļējas gabarītu pamanāmības zīmes šādu kategoriju transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6 000 mm (ieskaitot piekabju jūgstieni):

a)

N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru maksimālā masa pārsniedz 7,5 tonnas, un N3 kategorijas transportlīdzekļiem (izņemot šasijas ar kabīni, nepabeigtus transportlīdzekļus un puspiekabju vilcējus);

b)

O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem (izņemot nepabeigtus transportlīdzekļus).

6.21.1.2.3.

Tomēr, ja transportlīdzekļa forma, uzbūve, konstrukcija vai ekspluatācijas prasības neļauj uzstādīt obligātās gabarītu pamanāmības zīmes, to vietā drīkst uzstādīt horizontālo gabarītu pamanāmības zīmes.

6.21.1.2.4.

Ja virsbūves ārējās virsmas ir daļēji izgatavotas no elastīga materiāla, šādas horizontālo gabarītu pamanāmības zīmes uzstāda uz transportlīdzekļa stingrās(-ajām) daļas(-ām). Pamanāmības zīmju pārējo daļu var uzstādīt uz elastīgā materiāla. Tomēr, ja virsbūves ārējās virsmas ir pilnībā izgatavotas no elastīga materiāla, ievēro 6.21. punkta prasības.

6.21.1.2.5.

Ja ražotājs pēc tehniskā dienesta veiktas pārbaudes var pierādīt tipa apstiprinātājai iestādei, ka tādu ekspluatācijas prasību dēļ, kuru dēļ transportlīdzeklim var vajadzēt īpašu formu, konstrukciju vai uzbūvi, ir neiespējami izpildīt 6.21.2.–6.21.7.5. punktā noteiktās prasības, ir pieņemami dažas no šīm prasībām izpildīt tikai daļēji. Tas ir atļauts ar nosacījumu, ka prasību kopums tiek izpildīts, kad vien tas ir iespējams, un ka transportlīdzekļa konstrukcijā maksimāli tiek izmantotas prasībām daļēji atbilstošas pamanāmības zīmes. Tas var ietvert tādu papildu skavu vai plākšņu uzstādīšanu, kuru sastāvā ir materiāls, kas atbilst Noteikumiem Nr. 104, ja ir pieejama konstrukcija, lai nodrošinātu nepārprotamu un vienotu marķējumu, kas atbilst pamanāmības mērķim.

Ja prasību daļēju ievērošanu uzskata par pieņemamu, daļu no prasītajām pamanāmības zīmēm var aizstāt ar atpakaļatstarojošām ierīcēm, piemēram, Noteikumos Nr. 3 paredzētiem IVA klases atpakaļatstarotājiem vai kronšteiniem, kuru konstrukcijā ir Noteikumos Nr. 104 noteiktās C klases fotometriskajām prasībām atbilstošs atpakaļatstarojošs materiāls. Šādā gadījumā uzstāda vismaz vienu šādu atpakaļatstarojošo ierīci uz katriem 1 500 mm.

Vajadzīgo informāciju norāda paziņojuma veidlapā.

6.21.1.3.   Nav obligāti:

6.21.1.3.1.

aizmugurē un sānos:

 

visu pārējo kategoriju transportlīdzekļiem, kas nav atsevišķi minēti 6.21.1.1. un 6.21.1.2. punktā, tostarp puspiekabju vilcēju kabīnes un šasiju ar kabīni kabīnes.

 

Obligāto horizontālo gabarītu pamanāmības zīmju vietā drīkst uzstādīt daļējas vai visu gabarītu pamanāmības zīmes, un obligāto daļējo gabarītu pamanāmības zīmju vietā drīkst uzstādīt visu gabarītu pamanāmības zīmes.

6.21.1.3.2.

priekšā:

 

horizontālo gabarītu pamanāmības zīmes O2, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem.

 

Priekšā nedrīkst uzstādīt daļējas vai visu gabarītu pamanāmības zīmes.

6.21.2.   Skaits

Atkarībā no esības.

6.21.3.   Izkārtojums

Pamanāmības zīmes atrodas pēc iespējas horizontālāk un vertikālāk, ievērojot transportlīdzekļa formu, uzbūvi, konstrukciju un ekspluatācijas prasības; ja tas nav iespējams, daļējas vai visu gabarītu pamanāmības zīmes, ja tādas ir uzstādītas, atrodas pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa ārējās formas kontūrai.

Turklāt pamanāmības zīmes izvieto pēc iespējas vienmērīgāk pa visu transportlīdzekļa horizontālo gabarītu tā, lai varētu konstatēt transportlīdzekļa kopējo garumu un/vai platumu.

6.21.4.   Atrašanās vieta

6.21.4.1.   Platumā

6.21.4.1.1.   Pamanāmības zīmes atrodas pēc iespējas tuvu transportlīdzekļa malai.

6.21.4.1.2.   Transportlīdzeklī uzstādīto pamanāmības zīmju elementu kopējais horizontālais garums, izņemot atsevišķu elementu horizontālus pārklājumus, ir vienāds ar vismaz 70 % no transportlīdzekļa kopējā platuma.

6.21.4.2.   Garumā

6.21.4.2.1.   Pamanāmības zīmes atrodas pēc iespējas tuvu transportlīdzekļa galiem un sniedzas līdz 600 mm no transportlīdzekļa katra gala.

6.21.4.2.1.1.   mehāniskajiem transportlīdzekļiem – katrā transportlīdzekļa galā, bet puspiekabju vilcējiem – katrā kabīnes galā.

Tomēr ir atļauts alternatīvs marķēšanas režīms, proti, 2 400 mm attālumā no mehāniskā transportlīdzekļa priekšgala, ja ir uzstādīti vairāki Noteikumos Nr. 3 noteikti IVA klases atpakaļatstarotāji vai Noteikumos Nr. 104 noteikti C klases atpakaļatstarotāji, kuras papildina šādas nepieciešamās pamanāmības zīmes:

a)

atpakaļatstarotāja izmērs – vismaz 25 cm2;

b)

viens atpakaļatstarotājs uzstādīts ne tālāk kā 600 mm no transportlīdzekļa priekšgala;

c)

attālums starp papildu atpakaļatstarotājiem nepārsniedz 600 mm;

d)

attālums starp pēdējo atpakaļatstarotāju un pamanāmības zīmes sākumu nepārsniedz 600 mm;

6.21.4.2.1.2.   piekabes gadījumā –katrā transportlīdzekļa galā (izņemot jūgstieni).

6.21.4.2.2.   Transportlīdzeklim uzstādīto pamanāmības zīmju elementu kopējais horizontālais garums, izņemot atsevišķu elementu jebkādu pārklāšanos, ir vismaz 70 % no:

6.21.4.2.2.1.   mehāniskajiem transportlīdzekļiem – transportlīdzekļa garuma vai puspiekabju vilcēju gadījumā – kabīnes garuma, ja tāda uzstādīta; tomēr, izmantojot alternatīvo marķēšanas režīmu, kā norādīts 6.21.4.2.1.1. punktā, attālums, kas sākas 2 400 mm robežās no transportlīdzekļa priekšgala uz tā aizmuguri.

Image

Teksts attēlu

A ir attālums starp priekšējo pamanāmības zīmi un transportlīdzekļa priekšgalu. A maksimālā vērtība ir 2 400 mm (sk. 6.21.4.2.1.1. punktu).

6.21.4.2.2.2.   piekabēm – no transportlīdzekļa gabarītgaruma (izņemot jūgstieni).

Image

Teksts attēlu

6.21.4.3.   Augstums

6.21.4.3.1.   Horizontālo gabarītu pamanāmības zīmju un gabarītu pamanāmības zīmju apakšējais(-ie) elements(-i)

Pēc iespējas zemāk šādā diapazonā:

 

minimālais augstums: ne zemāk kā 250 mm virs zemes;

 

maksimālais augstums: ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes.

Tomēr gadījumos, kad transportlīdzekļa formas, konstrukcijas, uzbūves vai ekspluatācijas prasību dēļ nav iespējams ievērot maksimālo 1 500 mm augstumu, vai, ja tas vajadzīgs, lai izpildītu 6.21.4.1.2. un 6.21.4.2.2. punkta noteikumus vai horizontālo gabarītu pamanāmības zīmju horizontālā stāvokļa vai gabarītu pamanāmības zīmju apakšējā(-o) elementa(-u) novietojuma prasības, maksimālais pieļaujamais montēšanas augstums var būt 2 500 mm.

Vajadzīgo pamatojumu, kāpēc pamanāmības zīmes jāuzstāda augstāk par 1 500 mm, norāda paziņojuma veidlapā.

6.21.4.3.2.   Gabarītu pamanāmības zīmju augšējais(-ie) elements(-i):

pēc iespējas augstāk, bet 400 mm robežās no transportlīdzekļa pašas augšas.

6.21.5.   Redzamība

Pamanāmības zīmes uzskata par redzamām, ja vismaz 70 % no uzstādīto pamanāmības zīmju apgaismojošās virsmas var redzēt novērotājs, kas atrodas jebkurā tādas telpas punktā, ko ierobežo šādas novērošanas plaknes:

6.21.5.1.   pakaļējo un priekšējo pamanāmības zīmju (sk. 11. pielikuma 1.a un 1.b attēlu) novērošanas plakne ir perpendikulāra transportlīdzekļa gareniskajai asij, atrodas 25 m attālumā no transportlīdzekļa paša gala, un to ierobežo:

6.21.5.1.1.

augstumā – divas horizontālas plaknes, kas atrodas attiecīgi 1 m un 3,0 m virs zemes;

6.21.5.1.2.

platumā – divas vertikālas plaknes, kas veido 4° leņķi uz āru no transportlīdzekļa centrālās garenplaknes un šķērso transportlīdzekļa gabarītplatumu norobežojošo, centrālajai garenplaknei paralēlo vertikālo plakņu un transportlīdzekļa galu norobežojošās, transportlīdzekļa gareniskajai asij perpendikulārās plaknes krustpunktu.

6.21.5.2.   Sānu pamanāmības zīmju (sk. 11. pielikuma 2. attēlu) novērošanas plakne ir paralēla transportlīdzekļa centrālajai garenplaknei, atrodas 25 m attālumā no transportlīdzekļa pašas ārējās malas, un to ierobežo:

6.21.5.2.1.

augstumā – divas horizontālas plaknes, kas atrodas attiecīgi 1,0 m un 1,5 m virs zemes;

6.21.5.2.2.

platumā – divas vertikālas plaknes, kas veido 4° leņķi uz āru no transportlīdzekļa gareniskajai asij perpendikulāras plaknes un šķērso transportlīdzekļa gareniskajai asij perpendikulāro, transportlīdzekļa gabarītgarumu norobežojošo vertikālo plakņu un transportlīdzekļa pašas ārējās malas krustpunktu.

6.21.6.   Orientācija

6.21.6.1.   sānos:

pēc iespējas paralēli transportlīdzekļa centrālajai garenplaknei, ievērojot transportlīdzekļa formu, uzbūvi, konstrukciju un ekspluatācijas prasības; ja tas nav iespējams, pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa ārējās formas kontūrai.

6.21.6.2.   aizmugurē un priekšā:

pēc iespējas paralēli transportlīdzekļa šķērsplaknei, ievērojot transportlīdzekļa formu, uzbūvi, konstrukciju un ekspluatācijas prasības; ja tas nav iespējams, pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa ārējās formas kontūrai.

6.21.7.   Citas prasības

6.21.7.1.   Pamanāmības zīmes uzskata par nepārtrauktām, ja attālums starp blakusesošiem elementiem ir pēc iespējas mazāks un nepārsniedz 50 % no visīsākā blakusesošā elementa garuma. Tomēr, ja ražotājs var pierādīt tipa apstiprinātājai iestādei, ka ir neiespējami ievērot 50 % vērtību, attālums starp blakusesošiem elementiem drīkst būt lielāks nekā 50 % no visīsākā blakusesošā elementa, un tas ir pēc iespējas mazāks un nepārsniedz 1 000 mm.

6.21.7.2.   Daļēju gabarītu pamanāmības zīmju gadījumā katru augšējo stūri iezīmē divas līnijas, kas viena pret otru veido 90° leņķi un no kurām katra ir vismaz 250 mm gara; ja tas nav iespējams, pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa ārējās formas kontūrai.

6.21.7.3.   Attālumam starp pamanāmības zīmēm, kas ir uzstādītas transportlīdzekļa aizmugurē, un katru obligāto bremžu signāllukturi vajadzētu būt lielākam par 200 mm.

6.21.7.4.   Ja saskaņā ar Noteikumu Nr. 70 01. grozījumu sēriju ir uzstādītas pakaļējās atstarojošās zīmes, aprēķinot pamanāmības zīmju garumu un to attālumu līdz transportlīdzekļa sāniem, šīs atstarojošās zīmes pēc ražotāja ieskatiem var uzskatīt par pakaļējo pamanāmības zīmju daļu.

6.21.7.5.   Vietām, kur transportlīdzeklī paredzēts uzstādīt pamanāmības zīmes, pēc izmēriem jābūt tādām, lai varētu uzstādīt vismaz 60 mm platas zīmes.

6.22.   Adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma (AFS) (Noteikumi Nr. 123)

Ja turpmāk nav noteikts citādi, šo noteikumu prasības galvenajiem tālās gaismas lukturiem (6.1. punkts) un galvenajiem tuvās gaismas lukturiem (6.2. punkts) piemēro AFS attiecīgajai daļai.

6.22.1.   Esība

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem nav obligāta. Aizliegta piekabēm.

6.22.2.   Skaits

Viena.

6.22.3.   Izkārtojums

Īpašu prasību nav.

6.22.4.   Atrašanās vieta

Pirms testēšanas procedūrām AFS ieregulē neitrālā stāvoklī.

6.22.4.1.   Platumā un augstumā:

prasības, kas norādītas 6.22.4.1.1. līdz 6.22.4.1.4. punktā, attiecībā uz konkrēto apgaismes funkciju vai režīmu, izpilda ar tām apgaismes ierīcēm, kurām vienlaicīgi pieslēdz elektrisko strāvu minētajai apgaismes funkcijai vai funkcijas režīmam saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja aprakstu.

Visi izmēri attiecas uz šķietamās virsmas(-u) tuvāko malu, ko novēro apgaismes ierīces(-ču) atskaites ass virzienā.

6.22.4.1.1.   Divas simetriski novietotas apgaismes ierīces atrodas augstumā, kas atbilst attiecīgi 6.1.4. un 6.2.4. punkta prasībām, kurās ar “divām simetriski novietotām apgaismes ierīcēm” saprot divas apgaismes ierīces, kas novietotas abās transportlīdzekļa pusēs un tā, lai to redzamo virsmu (ģeometriskais) smaguma centrs būtu vienādā augstumā un vienādā attālumā no transportlīdzekļa centrālās garenplaknes ar pielaidi 50 mm katrai; tomēr to gaismu izstarojošās virsmas, apgaismojošās virsmas un izstarotā gaisma drīkst atšķirties.

6.22.4.1.2.   Ja ir papildu apgaismes ierīces, tās ir novietotas transportlīdzekļa abos sānos tādā attālumā, kas nepārsniedz 140 mm (23) horizontālā virzienā (attēlā apzīmēts ar E) un 400 mm vertikālā virzienā virs vai zem tuvākās apgaismes ierīces (attēlā apzīmēts ar D);

6.22.4.1.3.   Nevienu no 6.22.4.1.2. punktā aprakstītajām papildu apgaismes ierīcēm nedrīkst novietot zemāk kā 250 mm virs zemes (attēlā apzīmēts ar F) un ne augstāk virs zemes, kā norādīts šo noteikumu 6.2.4.2. punktā (attēlā apzīmēts ar G).

6.22.4.1.4.   Turklāt platumā:

katram tuvās gaismas apgaismojuma režīmam:

 

vismaz viena no abās transportlīdzekļa pusēs novietotajām apgaismes ierīcēm šķietamās virsmas ārmala atrodas ne vairāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas (attēlā apzīmēts ar A); kā arī

 

attālums starp šķietamo virsmu iekšējām malām atskaites asu virzienā nav mazāks par 600 mm. Tomēr tas neattiecas uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem; visu pārējo kategoriju mehāniskajiem transportlīdzekļiem šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja transportlīdzekļa kopējais platums nepārsniedz 1 300 mm.

AFS 1. līdz 11. apgaismes ierīces šķietamās virsmas (piemērs)

Image

Apgaismes ierīces, kurām vienlaicīgi pieslēdz elektrisko strāvu attiecīgam apgaismes režīmam: Image

Nr. 3 un 9

:

(divas simetriski novietotas apgaismes ierīces)

Nr. 1 un 11

:

(divas simetriski novietotas apgaismes ierīces)

Nr. 4 un 8

:

(divas papildu apgaismes ierīces)

Apgaismes ierīces, kurām nepieslēdz elektrisko strāvu attiecīgam apgaismes režīmam: Image

Nr. 2 un 10

:

(divas simetriski novietotas apgaismes ierīces)

Nr. 5

:

(papildu apgaismes ierīce)

Nr. 6 un 7

:

(divas simetriski novietotas apgaismes ierīces)

Horizontālie izmēri, mm:

 

A ≤ 400

 

B ≥ 600 vai ≥ 400, ja transportlīdzekļa kopējais platums ir < 1 300 mm, tomēr nav prasību attiecībā uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem

 

C ≤ 200

 

E ≤ 140

Vertikālie izmēri, mm:

 

D ≤ 400

 

F ≥ 250

 

G ≤ 1 200

6.22.4.2.   Garumā:

visas AFS apgaismes ierīces uzstāda transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs netiešas redzamības ierīcēs un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

6.22.5.   Ģeometriskā redzamība

Abos transportlīdzekļa sānos katrai paredzētajai apgaismes funkcijai un režīmam:

ģeometriskās redzamības leņķi, kas saskaņā ar šo noteikumu 6.1.5. un 6.2.5. punktu paredzēti attiecīgajām apgaismes funkcijām, ir ievēroti vismaz vienai no apgaismes ierīcēm, kurām vienlaicīgi pieslēdz elektrisko strāvu, lai izpildītu minēto funkciju un režīmu(-us) saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja aprakstu. Lai izpildītu prasību attiecībā uz dažādiem leņķiem, drīkst izmantot atsevišķas apgaismes ierīces.

6.22.6.   Orientācija

Uz priekšu.

Pirms testēšanas procedūrām AFS ieregulē neitrālā stāvoklī, kurā tiek izstarota tuvās gaismas pamatkūlis.

6.22.6.1.   Vertikālā orientācija:

6.22.6.1.1.

Pamata tuvās gaismas kūļa norobežojošās līnijas sākotnējo slīpumu uz leju, kas jāiestata nepiekrautam transportlīdzeklim ar vienu cilvēku vadītāja vietā, transportlīdzekļa ražotājs norāda ar precizitāti līdz 0,1 %, un tas ar 7. pielikumā norādīto simbolu skaidri salasāmi un neizdzēšami ir norādīts uz katra transportlīdzekļa vai nu tuvu pie priekšējā apgaismojuma sistēmas, vai ražotāja plāksnītes.

Ja ražotājs norādījis atšķirīgus sākotnējos lejupvērstos slīpumus dažādām apgaismes ierīcēm, kas rada tuvās gaismas norobežojošo līniju vai piedalās tās radīšanā, šīs lejupvērstā slīpuma vērtības transportlīdzekļa ražotājs norāda ar precizitāti līdz 0,1 %, un to skaidri salasāmi un neizdzēšami norāda uz katra transportlīdzekļa vai nu tuvu pie katras attiecīgās apgaismes ierīces, vai ražotāja plāksnītes tādā veidā, lai visas attiecīgās apgaismes ierīces varētu viennozīmīgi identificēt.

6.22.6.1.2.

Lejupvērstais tuvās gaismas “norobežojošās līnijas” horizontālās daļas slīpums saglabājas šo noteikumu 6.2.6.1.2. punktā norādītajās robežās pie visiem transportlīdzekļa statiskās slogošanas nosacījumiem, kuri noteikti šo noteikumu 5. pielikumā; un sākotnējais vērsums atbilst norādītajām vērtībām.

6.22.6.1.2.1.

Ja tuvās gaismas kūli veido vairāki kūļi no dažādām apgaismes ierīcēm, noteikumus saskaņā ar 6.22.6.1.2. punktu piemēro katrai minētā kūļa “norobežojošajai līnijai” (ja tāda ir), kas paredzēta, lai projicētos leņķiskajā zonā, kā norādīts 9.4. punktā paziņojuma veidlapā, kas atbilst paraugam Noteikumu Nr. 123. 1. pielikumā.

6.22.6.2.   Galveno lukturu līmeņošanas ierīce

6.22.6.2.1.   Ja ir nepieciešama galveno lukturu līmeņošanas ierīce, lai ievērotu 6.22.6.1.2. punkta prasības, šī ierīce ir automātiska.

6.22.6.2.2.   Ja šī ierīce pārstāj darboties, tuvās gaismas kūlis neieņem stāvokli, kurā slīpums uz leju ir mazāks nekā tad, kad ierīce pārstāja darboties.

6.22.6.3.   Horizontālā orientācija:

katrs apgaismes ierīces norobežojošās līnijas lūzumpunkts (ja tāds ir), to projicējot uz ekrāna, sakrīt ar vertikālo līniju caur minētās apgaismes ierīces atskaites asi. Ir pieļaujama 0,5 grādu pielaide uz to transportlīdzekļa pusi, kas ir satiksmes virziena puse. Pārējās apgaismes ierīces regulē saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja specifikāciju saskaņā ar Noteikumu Nr. 123 10. pielikuma noteikumiem.

6.22.6.4.   Mērīšanas procedūra:

Pēc gaismas kūļa vērsuma sākotnējā iestatījuma noregulēšanas visiem transportlīdzekļa slogošanas nosacījumiem saskaņā ar specifikācijām šo noteikumu 6.2.6.3.1. un 6.2.6.3.2. punktā verificē tuvās gaismas kūļa vertikālo slīpumu vai, attiecīgos gadījumos, visu to dažādo apgaismes iekārtu vertikālo slīpumu, kuras nodrošina vai daļēji veido pamata tuvās gaismas kūļa norobežojošo līniju(-as) saskaņā ar 6.22.6.1.2.1. punktu.

6.22.7.   Elektriskie slēgumi

6.22.7.1.   Tālo gaismu apgaismojums (ja to nodrošina AFS)

6.22.7.1.1.   Tālās gaismas apgaismes ierīces var tikt aktivizētas vai nu vienlaicīgi, vai pa pāriem. Pārslēdzot apgaismojumu no tuvās gaismas uz tālo gaismu, ieslēdzas vismaz viens tālās gaismas apgaismes ierīču pāris. Pārslēdzot apgaismojumu no tālās gaismas uz tuvo gaismu, vienlaicīgi izslēdzas visas tālās gaismas apgaismes ierīces.

6.22.7.1.2.   Ja tiek ievēroti 6.22.9.3. punkta noteikumi, tālo gaismu konstrukcija drīkst būt tāda, ka tās ir adaptīvas, vadības signālus radot sensorsistēmai, kas spēj konstatēt šādus apstākļus un reaģēt uz katru no tiem:

a)

apkārtējais apgaismojums;

b)

priekšējo apgaismes ierīču un pretimbraucošo transportlīdzekļu priekšējo gaismas signālierīču izstarotā gaisma;

c)

priekšā braucošo transportlīdzekļu pakaļējo gaismas signālierīču izstarotā gaisma.

Ir atļautas sensoru papildfunkcijas veiktspējas uzlabošanai.

Šajā punktā “transportlīdzekļi” ir tādi L, M, N, O un T kategorijas transportlīdzekļi, kā arī velosipēdi, kas aprīkoti ar atpakaļatstarotājiem, ar apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm, kuras ir ieslēgtas.

6.22.7.1.3.   Galvenos tālās gaismas lukturus neatkarīgi no tā, vai tie ir adaptīvi vai nav, vienmēr ir iespējams ieslēgt un izslēgt manuāli, kā arī manuāli izslēgt to automātisko vadību.

Turklāt galveno tālās gaismas lukturu un to automātiskās vadības izslēgšana notiek ar vienkāršu un tūlītējas iedarbības manuālu darbību; apakšizvēlņu izmantošana nav atļauta.

6.22.7.1.4.   Tuvās gaismas lukturi drīkst palikt ieslēgti vienlaicīgi ar tālās gaismas lukturiem.

6.22.7.1.5.   Ja ir uzstādītas četras ieslēpjamas apgaismes ierīces, tad, tām atrodoties paceltā stāvoklī, vienlaikus nav iespējams darbināt nekādu citus uzstādītus papildu galvenos lukturus, ja tie paredzēti tādu gaismas signālu nodrošināšanai, kas sastāv no ieslēgšanās/izslēgšanās ar īsiem intervāliem (sk. 5.12. punktu) diennakts gaišajā laikā.

6.22.7.2.   Tuvās gaismas apgaismojums:

a)

vadības ierīce, ar ko pārslēdz uz tuvo gaismu, vienlaicīgi izslēdz visus galvenos tālās gaismas lukturus vai vienlaicīgi deaktivizē visas AFS tālās gaismas apgaismes ierīces;

b)

tuvās gaismas lukturi drīkst palikt ieslēgti vienlaicīgi ar tālās gaismas lukturiem;

c)

ja tuvās gaismas apgaismes ierīces ir aprīkotas ar gāzizlādes gaismas avotiem, šie gāzizlādes gaismas avoti tālo gaismu darbības laikā paliek ieslēgti.

6.22.7.3.   Tuvo gaismu ieslēgšanās un izslēgšanās drīkst notikt automātiski, tomēr tam jāatbilst šo noteikumu 5.12. punktā minētajām elektrisko slēgumu prasībām.

6.22.7.4.   AFS automātiska darbība

Pārejas starp AFS nodrošināto apgaismes funkciju klasēm un to režīmiem, kā norādīts turpmāk, notiek automātiski un tā, lai neradītu neērtības, netraucētu un neapžilbinātu ne vadītāju, ne citus ceļu satiksmes dalībniekus.

Attiecībā uz tuvās gaismas un, attiecīgos gadījumos, tālās gaismas klašu un to režīmu aktivēšanu un/vai tālās gaismas kūļa adaptāciju ir spēkā šādi nosacījumi.

6.22.7.4.1.   Tuvās gaismas C klases režīms(-i) tiek aktivizēts(-i), ja nav aktivizēts neviens cits tuvās gaismas klases režīms.

6.22.7.4.2.   Tuvās gaismas V klases režīms(-i) darbojas tikai tad, ja automātiski ir konstatēts viens vai vairāki šādi nosacījumi (V signāls):

a)

ceļš atrodas apdzīvotā vietā, un transportlīdzekļa ātrums nepārsniedz 60 km/h;

b)

ceļš ir aprīkots ar stacionāru apgaismes infrastruktūru, un transportlīdzekļa ātrums nepārsniedz 60 km/h;

c)

ceļa virsmas spilgtums pastāvīgi pārsniedz 1 cd/m2 un /vai ceļa horizontālais apgaismojums pastāvīgi pārsniedz 10 lx;

d)

transportlīdzekļa ātrums nepārsniedz 50 km/h.

6.22.7.4.3.   Tuvās gaismas E klases režīms(-i) darbojas tikai tad, ja transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 60 km/h un tiek automātiski konstatēts viens vai vairāki šādi nosacījumi:

a)

ceļa raksturlielumi atbilst automaģistrāles apstākļiem (24), vai transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 110 km/h (E signāls);

b)

tikai tādas tuvās gaismas E klases režīma gadījumā, kas saskaņā ar sistēmas apstiprinājuma dokumentiem/paziņojuma veidlapu atbilst “datu kopai” Noteikumu Nr. 123 3. pielikuma 6. tabulā.

Datu kopa E1: transportlīdzekļa ātrums pārsnied 100 km/h (E1 signāls).

Datu kopa E2: transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 90 km/h (E2 signāls).

Datu kopa E3: transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 80 km/h (E3 signāls).

6.22.7.4.4.   Tuvās gaismas W klases režīms(-i) darbojas tikai tad, ja ir izslēgti priekšējie miglas lukturi (ja tādi ir) un ir automātiski konstatēts viens vai vairāki šādi nosacījumi (W signāls):

a)

automātiski ir konstatēts, ka ceļš ir slapjš;

b)

ir ieslēgts vējstikla tīrītājs un tas ir nepārtraukti vai automātiskās vadības režīmā darbojies vismaz divas minūtes.

6.22.7.4.5.   Tuvās gaismas C, V, E vai W klases kādu režīms nedrīkst tikt modificēts tā, lai tas kļūtu par attiecīgās klases līkumrežīmu (spēkā T signāls kopā ar minētās tuvās gaismas klases signālu saskaņā ar noteikumiem punktos no 6.22.7.4.1. līdz 6.22.7.4.4.), ja vien nav izvērtēts vismaz viens no šādiem raksturlielumiem (vai līdzvērtīgām indikācijām):

a)

stūres mehānisma pagrieziena leņķis;

b)

transportlīdzekļa smaguma centra trajektorija.

Papildus ir spēkā šādi nosacījumi:

i)

asimetriskās norobežojošās līnijas horizontāla pārvietošanās uz sāniem no transportlīdzekļa gareniskās ass, ja tāda ir, ir atļauta tikai, kad transportlīdzeklis kustas uz priekšu (25), un tā ir tāda, ka gareniskā vertikālā plakne caur norobežojošās līnijas lūzumpunktu nekrustojas ar transportlīdzekļa smaguma centra trajektorijas līniju attālumos no transportlīdzekļa priekšas, kas vairāk nekā 100 reizes pārsniedz attiecīgās apgaismes ierīces montāžas augstumu;

ii)

vienai vai vairākām apgaismes ierīcēm papildus var pieslēgt elektrisko strāvu tikai tad, ja transportlīdzekļa smaguma centra trajektorijas liekuma horizontālais rādiuss ir 500 m vai mazāks.

6.22.7.5.   Vadītājam vienmēr ir iespējams ieslēgt AFS neitrālajā stāvoklī un pārslēgt atpakaļ automātiskajā režīmā.

6.22.8.   Signālierīce

6.22.8.1.

Uz attiecīgajām AFS daļām attiecas šo noteikumu 6.1.8. punkta nosacījumi (galvenie tālās gaismas lukturi) un 6.2.8. punkta nosacījumi (galvenie tuvās gaismas lukturi).

6.22.8.2.

AFS bojājuma optiska signālierīce ir obligāta. Tās radītais signāls ir nemirgojošs. Tas ieslēdzas vienmēr, kad tiek konstatēts bojājums saistībā ar AFS vadības signāliem vai kad tiek saņemts signāls par bojājumu saskaņā ar Noteikumu Nr. 123 5.9. punktu. Tas paliek ieslēgts, kamēr saglabājas bojājums. To uz laiku var atcelt, bet tas ieslēdzas ik reizi, kad tiek ieslēgta un izslēgta ierīce, ar ko iedarbina un apstādina dzinēju.

6.22.8.3.

Ja tālā gaisma ir adaptīva, ir optiska signālierīce, kas vadītāju informē, ka tālās gaismas adaptācija ir aktivizēta. Šī informācija tiek rādīta vienmēr, kad adaptācija ir aktivizēta.

6.22.8.4.

Signālierīce, kas norāda, ka vadītājs ir ieslēdzis sistēmu režīmā saskaņā ar Noteikumu Nr. 123 5.8. punktu, nav obligāts.

6.22.9.   Citas prasības

6.22.9.1.   AFS drīkst uzstādīt tikai kopā ar galveno lukturu tīrīšanas ierīci(-ēm) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 45 (26) vismaz tām apgaismes ierīcēm, kuras norādītas 9.3. punktā paziņojuma veidlapā, kas atbilst paraugam Noteikumu Nr. 123 1. pielikumā, ja šo apgaismes ierīču gaismas avotu kopējā objektīvā gaismas plūsma pārsniedz 2 000 lm katrā pusē, un kuras piedalās C klases (pamata) tuvās gaismas kūļa veidošanā.

6.22.9.2.   Atbilstības AFS automātiskās darbības prasībām verifikācija

6.22.9.2.1.   Pieteikuma iesniedzējs ar īsu aprakstu vai citā pieņemamā veidā tipa apstiprinātājai iestādei pierāda:

a)

AFS vadības signālu atbilstību

i)

šo noteikumu 3.2.6. punktā prasītajam; un

ii)

attiecīgajiem AFS vadības signāliem, kas noteikti AFS tipa apstiprinājuma dokumentos; un

b)

atbilstību automātiskās darbības prasībām saskaņā ar 6.22.7.4.1. līdz 6.22.7.4.5. punkta noteikumiem.

6.22.9.2.2.   Lai verificētu to, vai saskaņā ar 6.22.7.4. punktu AFS automātiskā darbība nerada neērtības, tehniskais dienests veic testa braucienu, kurā ietver visas situācijas, kas attiecas uz sistēmas vadību, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja aprakstu; reģistrē, vai tiek aktivizēti visi režīmi, vai tie darbojas un tiek deaktivizēti saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja aprakstu; norāda acīmredzami nepareizu darbību, ja tāda ir (piemēram, pārlieka leņķiskā pārvietošanās vai gaismas mirgošana).

6.22.9.2.3.   Automātiskās vadības vispārējo veiktspēju pieteikuma iesniedzējs pierāda ar dokumentāciju vai citiem līdzekļiem, ko akceptē tipa apstiprinātāja iestāde. Turklāt ražotājs iesniedz dokumentācijas paketi, kura sniedz piekļuvi sistēmas “drošības koncepcijas” konstrukcijai. Šī “drošības koncepcija” ir to sistēmā, piemēram, elektroniskajos mezglos, iestrādāto pasākumu apraksts, kuri paredzēti, lai nodrošinātu sistēmas integritāti un tādējādi arī drošu darbību mehāniskas vai elektriskas atteices gadījumā, kas varētu radīt neērtības, traucējumus vai apžilbinājumu vadītājam vai pretimbraucošo un pa priekšu braucošo transportlīdzekļu vadītājiem. Šajā aprakstā ir iekļauts arī vienkāršs paskaidrojums par visām “sistēmas” vadības funkcijām un metodēm, kas izmantotas, lai sasniegtu attiecīgos mērķus, tostarp norādot mehānismu(-us), ar kuru(-iem) īsteno vadību.

Norāda visus ievades un ar devējiem nosakāmos mainīgos un definē šo mainīgo darba diapazonu. Daļa no drošības koncepcijas ir iespēja atgriezties pie pamata tuvās gaismas (C klase) funkcijas.

Ražotāja norādītās sistēmas funkcijas un drošības koncepcija ir jāizskaidro. Dokumentācija ir īsa, tomēr tā sniedz pierādījumus, ka sistēmas projektēšana un izstrāde pamatojas uz zinātību visās sistēmas jomās.

Dokumentācijā ir aprakstīts, kā regulārajās tehniskajās apskatēs var pārbaudīt “sistēmas” pašreizējo darba stāvokli.

Tipa apstiprināšanas nolūkā šo dokumentāciju izmanto kā galveno atsauces materiālu verifikācijas procesā.

6.22.9.2.4.   Lai pārliecinātos, ka tālās gaismas adaptācija ne vadītājam, ne arī pretimbraucošu vai pa priekšu braucošu transportlīdzekļu vadītājiem nerada neērtības, traucējumus vai apžilbinājumu, tehniskais dienests veic testa braucienu atbilstoši 12. pielikuma 2. punktam. Tas ietver visas situācijas, kas attiecas uz sistēmas vadību, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja aprakstu. Tālās gaismas adaptācijas veiktspēju dokumentē un salīdzina ar to, ko aprakstā norādījis pieteikuma iesniedzējs. Norāda acīmredzami nepareizu darbību, ja tāda ir (piemēram, pārlieka leņķiskā pārvietošanās vai gaismas mirgošana).

6.22.9.3.   Tālās gaismas adaptācija

6.22.9.3.1.   Sensorsistēma, ko izmanto tālās gaismas adaptācijas vadībai, kā aprakstīts 6.22.7.1.2. punktā, atbilst šādām prasībām:

6.22.9.3.1.1.

to minimālo lauku robežas, kuros sensors spēj uztvert no citiem 6.22.7.1.2. punktā definētajiem transportlīdzekļiem izstaroto gaismu, nosaka šo noteikumu 6.1.9.3.1.1. punktā norādītie leņķi;

6.22.9.3.1.2.

sensorsistēmas jutīgums atbilst prasībām šo noteikumu 6.1.9.3.1.2. punktā;

6.22.9.3.1.3.

adaptīvā tālā gaisma tiek izslēgta, ja dabiskā apgaismojuma apstākļi ir tādi, ka apgaismojums pārsniedz 7 000 lx.

Pieteikuma iesniedzējs pierāda atbilstību šai prasībai, izmantojot simulāciju vai citus verifikācijas līdzekļus, ko akceptē tipa apstiprinātāja iestāde. Ja nepieciešams, apgaismojumu mēra uz horizontālas virsmas ar kosinusiāli koriģētu sensoru, kas uzstādīts tādā pašā augstumā kā transportlīdzeklī. To ražotājs var pierādīt, iesniedzot pietiekamu dokumentāciju vai izmantojot citus līdzekļus, ko akceptē tipa apstiprinātāja iestāde.

6.22.9.4.   Kopējā maksimālā gaismas intensitāte apgaismes ierīcēm, ko var ieslēgt vienlaicīgi, lai nodrošinātu tālo gaismu apgaismojumu vai tā režīmus, nepārsniedz 430 000 cd, kas atbilst atsauces vērtībai 100.

Šo maksimālo intensitāti iegūst, saskaitot atsevišķos kontrolskaitļus, kas norādīti uz katras uzstādītās ierīces, kuras vienlaicīgi izmanto, lai nodrošinātu tālo gaismu.

6.22.9.5.   Lietotāja rokasgrāmatā sīki paskaidro veidu, kas saskaņā ar Noteikumu Nr. 123 5.8. punkta nosacījumiem uz laiku ļauj lietot transportlīdzekli teritorijā ar braukšanas virzienu, kas pretējs tam, ko izmanto apstiprinājuma pieprasīšanas valstī.

6.23.   Avārijas apstāšanās signāls

6.23.1.   Esība

Neobligāts

Avārijas apstāšanās signāls ir vienlaicīga visu to bremžu signāllukturu vai virzienrāžu darbība, kas uzstādīti, kā aprakstīts 6.23.7. punktā.

6.23.2.   Skaits

Kā noteikts 6.5.2. vai 6.7.2. punktā.

6.23.3.   Izkārtojums

Kā noteikts 6.5.3. vai 6.7.3. punktā.

6.23.4.   Atrašanās vieta

Kā noteikts 6.5.4. vai 6.7.4. punktā.

6.23.5.   Ģeometriskā redzamība

Kā noteikts 6.5.5. vai 6.7.5. punktā.

6.23.6.   Orientācija

Kā noteikts 6.5.6. vai 6.7.6. punktā.

6.23.7.   Elektriskie slēgumi

6.23.7.1.   Visi avārijas apstāšanās signāla lukturi mirgo sinhroni ar 4,0 ± 1,0 Hz frekvenci.

6.23.7.1.1.   Tomēr ja kādā no avārijas apstāšanās signāla lukturiem transportlīdzekļa aizmugurē ir izmantoti kvēldiega gaismas avoti, frekvence ir 4,0 +0,0/–1,0 Hz.

6.23.7.2.   Avārijas apstāšanās signāls darbojas neatkarīgi no citiem lukturiem.

6.23.7.3.   Avārijas apstāšanās signāls tiek aktivizēts un deaktivizēts automātiski.

6.23.7.3.1.   Avārijas apstāšanās signāls tiek aktivizēts tikai tad, ja transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 50 km/h un bremžu sistēma ģenerē avārijas bremzēšanas loģikas signālu, kas definēts Noteikumos Nr. 13 un Nr. 13-H.

6.23.7.3.2.   Avārijas bremžu signāls tiek automātiski deaktivizēts, ja vairs netiek ģenerēts avārijas bremzēšanas loģikas signāls, kā noteikts Noteikumos Nr. 13 un Nr. 13-H, vai ja ir aktivizēts avārijas signāls.

6.23.8.   Signālierīce

Nav obligāta.

6.23.9.   Citas prasības

6.23.9.1.   Izņemot, kā paredzēts 6.23.9.2. punktā, ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots piekabes vilkšanai, mehāniskā transportlīdzekļa avārijas apstāšanās signāla vadības ierīce spēj iedarbināt arī piekabes avārijas apstāšanās signālu.

Ja mehāniskais transportlīdzeklis ir elektriski savienots ar piekabi, abu avārijas apstāšanās signālu darbības frekvence atbilst 6.23.7.1.1. punktā noteiktajai frekvencei. Tomēr, ja mehāniskais transportlīdzeklis spēj konstatēt, ka piekabes avārijas apstāšanās signālam netiek lietoti kvēldiega gaismas avoti, frekvence drīkst atbilst 6.23.7.1. punktā minētajai.

6.23.9.2.   Ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots tādas piekabes vilkšanai, kas ir aprīkota ar nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas tipa darba bremžu sistēmu, kā definēts Noteikumos Nr. 13, jānodrošina, ka caur šādu piekabju bremžu signāllukturu elektrosavienotāju tiek nodrošināta nepārtraukta enerģijas padeve, kamēr tiek darbinātas darba bremzes.

Avārijas apstāšanās signāls visām šādām piekabēm drīkst darboties neatkarīgi no velkošā transportlīdzekļa, un tam nav jādarbojas vai nu ar tādu pašu frekvenci kā, vai sinhroni ar velkošā transportlīdzekļa avārijas apstāšanās signālu.

6.24.   Ārējais palīgapgaismojuma lukturis

6.24.1.   Esība

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem nav obligāts.

6.24.2.   Skaits

Divi, tomēr ir atļauti papildu ārējie palīgapgaismojuma lukturi pakāpienu un/vai durvju rokturu apgaismošanai. Katru durvju rokturi vai pakāpienu apgaismo ne vairāk kā viens lukturis.

6.24.3.   Izkārtojums

Īpašu prasību nav, tomēr ir spēkā 6.24.9.3. punkta prasības.

6.24.4.   Atrašanās vieta

Īpašu prasību nav.

6.24.5.   Ģeometriskā redzamība

Īpašu prasību nav.

6.24.6.   Orientācija

Īpašu prasību nav.

6.24.7.   Elektriskie slēgumi

Īpašu prasību nav.

6.24.8.   Signālierīce

Īpašu prasību nav.

6.24.9.   Citas prasības

6.24.9.1.   Ārējais palīgapgaismojuma lukturis tiek aktivizēts tikai tad, ja transportlīdzeklis ir stacionārs un ir spēkā viens vai vairāki šādi nosacījumi:

a)

dzinējs nedarbojas; vai

b)

vadītāja vai pasažiera durvis ir atvērtas; vai

c)

kravas nodalījuma durvis ir atvērtas.

5.10. punkta nosacījumiem jābūt ievērotiem visos fiksētajos izmantošanas stāvokļos.

6.24.9.2.   Palīgapgaismojuma luktura funkcijas vajadzībām drīkst aktivizēt apstiprinātus lukturus, kas izstaro baltu gaismu, izņemot galvenos tālās gaismas lukturus, dienas gaitas lukturus un atpakaļgaitas lukturus. Tos drīkst arī aktivizēt kopā ar ārējiem palīgapgaismojuma lukturiem, un 5.11. un 5.12. punkta nosacījumus drīkst nepiemērot.

6.24.9.3.   Tehniskais dienests veic vizuālu testu, lai atbilstoši tipa apstiprinātājas iestādes prasībām verificētu, ka ārējo palīgapgaismojuma lukturu šķietamās virsmas nav tieši redzamas novērotājam, kas pārvietojas pa tādas zonas robežu, ko veido šķērsplakne 10 m uz priekšu no transportlīdzekļa, šķērsplakne 10 m uz aizmuguri no transportlīdzekļa un divas garenplaknes 10 m katrā transportlīdzekļa pusē; šīs četras plaknes stiepjas no 1 m līdz 3 m virs zemes un perpendikulāri tai, kā parādīts 14. pielikumā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma un ar tehniskā dienesta piekrišanu šo prasību var verificēt, izmantojot rasējumu vai simulāciju.

6.25.   Pakaļējais sadursmes brīdinājuma signāls

6.25.1.   Esība

Neobligāts

Pakaļējais sadursmes brīdinājuma signāls ir vienlaicīga visu virzienrāžu darbība, kas uzstādīti, kā aprakstīts 6.25.7. punktā.

6.25.2.   Skaits

Kā noteikts 6.5.2. punktā.

6.25.3.   Izkārtojums

Kā noteikts 6.5.3. punktā.

6.25.4.   Atrašanās vieta

Kā noteikts 6.5.4. punktā.

6.25.5.   Ģeometriskā redzamība

Kā noteikts 6.5.5. punktā.

6.25.6.   Orientācija

Kā noteikts 6.5.6. punktā.

6.25.7.   Elektriskie slēgumi. Pieteikuma iesniedzējs pierāda atbilstību šīm prasībām, veicot simulāciju vai izmantojot citus verifikācijas līdzekļus, kas ir pieņemami tehniskajam dienestam, kas atbildīgs par tipa apstiprināšanu.

6.25.7.1.   Visi pakaļējie sadursmes brīdinājuma signāla lukturi mirgo sinhroni ar frekvenci 4,0 +/– 1,0 Hz.

6.25.7.1.1.   Tomēr, ja kādam no pakaļējiem sadursmes brīdinājuma signāla lukturiem transportlīdzekļa aizmugurē tiek izmantots kvēldiega gaismas avots, frekvence ir 4,0 +0,0/–1,0 Hz.

6.25.7.2.   Pakaļējais sadursmes brīdinājuma signāls darbojas neatkarīgi no citiem lukturiem.

6.25.7.3.   Pakaļējais sadursmes brīdinājuma signāls tiek aktivizēts un deaktivizēts automātiski.

6.25.7.4.   Pakaļējais sadursmes brīdinājuma signāls netiek aktivizēts, ja ir aktivizēti virzienrāži, avārijas signāls vai avārijas apstāšanās signāls.

6.25.7.5.   Pakaļējais sadursmes brīdinājuma signāls drīkst tikt aktivizēts tikai šādos apstākļos:

Vr

aktivizēšana

Vr > 30 km/h

TTC ≤ 1,4

Vr ≤ 30 km/h

TTC ≤ 1,4 / 30 × Vr

“Vr (relatīvais ātrums)”: ātruma starpība starp transportlīdzekli ar pakaļējo sadursmes brīdinājuma signālu un tajā pašā joslā sekojošu transportlīdzekli.

“TTC (laiks līdz sadursmei)”: aprēķinātais laiks līdz transportlīdzekļa ar pakaļējo sadursmes brīdinājuma signālu un sekojoša transportlīdzekļa sadursmei, pieņemot, ka relatīvais ātrums saglabājas tāds pats kā aprēķina veikšanas brīdī.

6.25.7.6.   Pakaļējā sadursmes brīdinājuma signāla aktivēšanas laiks nepārsniedz 3 sekundes.

6.25.8.   Signālierīce

Nav obligāta.

6.26.   Manevrēšanas lukturi (Noteikumi Nr. 23)

6.26.1.   Esība

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem nav obligāti.

6.26.2.   Skaits

Viens vai divi (viens katrā pusē)

6.26.3.   Izkārtojums

Īpašu prasību nav, tomēr ir spēkā 6.26.9. punkta prasības.

6.26.4.   Atrašanās vieta

Īpašu prasību nav.

6.26.5.   Ģeometriskā redzamība

Īpašu prasību nav.

6.26.6.   Orientācija

Uz leju, tomēr ir spēkā 6.26.9. punkta prasības.

6.26.7.   Elektriskie slēgumi

Manevrēšanas lukturi ir saslēgti tā, ka tos var aktivizēt tikai tad, ja vienlaikus ir ieslēgti galvenie tālās gaismas lukturi vai galvenie tuvās gaismas lukturi.

Manevrēšanas lukturis(-i) tiek aktivizēts(-i) automātiski manevrēšanas līdz 10 km/h laikā, ja izpildās viens no šādiem nosacījumiem:

a)

pirms transportlīdzeklis uzsāk kustību pirmo reizi pēc piedziņas sistēmas katras manuālās aktivizēšanas; vai

b)

ir ieslēgts atpakaļgaitas pārnesums; vai

c)

ir aktivizēta kameru [izmantojoša] sistēma, kas palīdz veikt manevrēšanu, lai transportlīdzekli novietotu stāvēšanai.

Manevrēšanas lukturi automātiski izslēdzas, ja transportlīdzekļa pārvietošanās ātrums uz priekšu pārsniedz 10 km/h, un tie paliek izslēgti, līdz no jauna izpildās to ieslēgšanas nosacījumi.

6.26.8.   Signālierīce

Īpašu prasību nav.

6.26.9.   Citas prasības

6.26.9.1.   Tehniskais dienests veic vizuālu testu, lai atbilstoši tipa apstiprinātājas iestādes prasībām verificētu, ka šo lukturu šķietamās virsmas nav tieši redzamas novērotājam, kas pārvietojas pa tādas zonas robežu, ko veido šķērsplakne 10 m uz priekšu no transportlīdzekļa, šķērsplakne 10 m uz aizmuguri no transportlīdzekļa un divas garenplaknes 10 m katrā transportlīdzekļa pusē; šīs četras plaknes stiepjas no 1 m līdz 3 m virs zemes un perpendikulāri tai, kā parādīts 14. pielikumā.

6.26.9.2.   Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma un ar tehniskā dienesta piekrišanu 6.26.9.1. punkta prasību izpildi drīkst verificēt, izmantojot rasējumu vai simulāciju, vai drīkst uzskatīt, ka tās ir ievērotas, ja uzstādīšanas nosacījumi atbilst 6.2.3. punktam Noteikumos Nr. 23, kā norādīts 1. pielikuma 9. punkta paziņojuma dokumentā.

7.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA APSTIPRINĀJUMA MODIFIKĀCIJAS UN PAPLAŠINĀJUMI VAI TAJĀ UZSTĀDĪTO APGAISMES IERĪČU UN GAISMAS SIGNĀLIERĪČU APSTIPRINĀJUMA MODIFIKĀCIJAS UN PAPLAŠINĀJUMI

7.1.   Par visām transportlīdzekļa tipa vai apgaismes ierīču vai gaismas signālierīču uzstādījuma modifikācijām, vai 3.2.2. punktā minētā saraksta modifikācijām ziņo tipa apstiprinātājai iestādei, kas apstiprinājusi attiecīgo transportlīdzekļa tipu. Šī iestāde drīkst vai nu:

7.1.1.

uzskatīt, ka veiktajām modifikācijām nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas un ka transportlīdzeklis joprojām atbilst prasībām; vai

7.1.2.

par testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam pieprasīt papildu testa protokolu.

7.2.   Noteikumu 4.3. punktā paredzētajā kārtībā par apstiprinājuma paplašinājumu vai atteikumu, norādot izmaiņas, paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

7.3.   Tipa apstiprinātāja iestāde, kas izdod apstiprinājuma paplašinājumu, piešķir tam sērijas numuru un par to informē pārējās 1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, šajā nolūkā izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

8.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajām procedūrām, ievērojot šādas prasības:

8.1.

ikviens transportlīdzeklis, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, ir izgatavots atbilstīgi apstiprinātajam tipam, ievērojot 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

8.2.

Apstiprinājuma turētājs jo īpaši:

8.2.1.

nodrošina, lai saistībā ar visiem aspektiem, kas attiecas uz 5. un 6. punktā noteikto prasību ievērošanu, pastāvētu efektīva transportlīdzekļu kvalitātes kontroles kārtība;

8.2.2.

nodrošina, lai katram transportlīdzekļa tipam tiktu veiktas vismaz šo noteikumu 9. pielikumā noteiktie testi vai fiziskas pārbaudes, kas ļauj iegūt līdzvērtīgu informāciju.

8.3.

Tipa apstiprinātāja iestāde drīkst veikt jebkuru šajos noteikumos paredzēto testu. Šos testus veic izlases kārtā ņemtiem paraugiem, netraucējot ražotājiem pildīt piegādes saistības.

8.4.

Tipa apstiprinātājas iestādes mērķis ir veikt pārbaudes reizi gadā. Tomēr šajā jautājumā tipa apstiprinātāja iestāde drīkst rīkoties pēc saviem ieskatiem un atbilstīgi savai pārliecībai par ražojumu atbilstības kontroles pasākumu efektīvu nodrošinājumu. Ja tipa apstiprinātāja iestāde konstatē neapmierinošus rezultātus, tā attiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu visu to pasākumu īstenošanu, kas vajadzīgi pēc iespējas ātrākai ražošanas atbilstības atjaunošanai.

9.   SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

9.1.   Apstiprinājumu, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts attiecībā uz transportlīdzekļa tipu, drīkst atsaukt, ja nav ievērotas prasības vai ja transportlīdzeklis, uz kura ir apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam.

9.2.   Ja nolīguma puse, kura piemēro šos noteikumus, atsauc apstiprinājumu, ko tā pirms tam piešķīrusi, tā, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā, nekavējoties informē par to pārējās pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

10.   PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnīgi izbeidz saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināta transportlīdzekļa tipa ražošanu, viņš par to informē iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas šī iestāde informē pārējās Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, šajā nolūkā izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

11.   TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE, KURI ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ TIPA APSTIPRINĀTĀJU IESTĀŽU NOSAUKUMS UN ADRESE

Tās 1958. gada nolīguma līgumslēdzējas puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumus un adreses, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumus un adreses, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, to paplašinājumu, atteikumu vai atsaukumu.

12.   PĀREJAS NOTEIKUMI

12.1   Vispārēja informācija

12.1.1.   No dienas, kad oficiāli stājas spēkā jaunākā grozījumu sērija, neviena nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar jaunāko grozījumu sēriju.

12.1.2.   No dienas, kad oficiāli stājas spēkā jaunākā grozījumu sērija, neviena nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt valsts vai reģionālu tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim, kura tips apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar jaunāko grozījumu sēriju.

12.1.3.   Laikā no dienas, kad oficiāli stājas spēkā jaunākā grozījumu sērija, un līdz tās obligātai piemērošanai jauniem tipa apstiprinājumiem nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina piešķirt apstiprinājumus tiem transportlīdzekļu tipiem, kas atbilst šo noteikumu prasībām, kas grozīti ar visām piemērojamām iepriekšējām grozījumu sērijām.

12.1.4.   Spēkā esošie apstiprinājumi, kas piešķirti līdz dienai, no kuras obligāti jāpiemēro jaunākā grozījumu sērija, paliek spēkā uz nenoteiktu laiku, un nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina tos atzīt un neatsakās piešķirt apstiprinājumu paplašinājumus (izņemot to, kas norādīts 12.1.6. punktā).

12.1.5.   Ja atbilstīgi kādai no iepriekšējām grozījumu sērijām apstiprināts transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, kas paredzētas šajos ar jaunāko grozījumu sēriju grozītajos noteikumos, nolīguma puse, kas piešķīrusi apstiprinājumu, par to paziņo citām nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus.

12.1.6.   Neatkarīgi no 12.1.4. punktā noteiktā nolīguma pusēm, kas šos noteikumus sāk piemērot pēc jaunākās grozījumu sērijas stāšanās spēkā, nav pienākuma pieņemt apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar jebkuru no iepriekšējām šo noteikumu grozījumu sērijām.

12.1.7.   Līdz turpmākam paziņojumam Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram Japāna pasludina, ka saistībā ar apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu uz Japānu attiecas tikai tās nolīguma, kam pievienoti šie noteikumi, prasības, kas skar M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļus.

12.2.   Pārejas noteikumi, kas piemērojami 03. grozījumu sēriju.

Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus:

a)

no 2007. gada 10. oktobra (12 mēneši pēc spēkā stāšanās dienas) piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 03. grozījumu sēriju;

b)

līdz 2009. gada 9. oktobrim (36 mēneši pēc spēkā stāšanās dienas) neatsaka valsts vai reģiona tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar jebkuru no iepriekšējām šo noteikumu grozījumu sērijām;

c)

no 2009. gada 10. oktobra (36 mēneši pēc spēkā stāšanās dienas) drīkst atteikt pirmo valsts vai reģionālo nodošanu ekspluatācijā N2 kategorijas transportlīdzekļiem (kuru maksimālā masa pārsniedz 7,5 tonnas), N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru platums pārsniedz 2 100 mm (attiecībā uz pakaļējo marķējumu) un garums pārsniedz 6 000 mm (attiecībā uz sānu marķējumu), izņemot puspiekabju vilcējus un nepabeigtus transportlīdzekļus, kas neatbilst šo noteikumu 03. grozījumu sērijas prasībām;

d)

neatkarīgi no 12.1.4. punktā noteiktā no 2011. gada 10. oktobra (60 mēneši pēc spēkā stāšanās dienas) vairs neatzīst apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kas N2 kategorijas transportlīdzekļiem (kuru maksimālā masa pārsniedz 7,5 tonnas), N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru platums pārsniedz 2 100 mm (attiecībā uz pakaļējo marķējumu) un garums pārsniedz 6 000 mm (attiecībā uz sānu marķējumu), izņemot puspiekabju vilcējus un nepabeigtus transportlīdzekļus, piešķirti saskaņā ar jebkuru iepriekšēju grozījumu sēriju, kas zaudē spēku;

e)

no 2010. gada 12. jūnija (36 mēneši pēc 03. grozījumu sērijas 3. papildinājuma spēkā stāšanās dienas) piešķir apstiprinājumus tikai, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 03. grozījumu sērijas 3. papildinājumu;

f)

līdz 2010. gada 11. janvārim (18 mēneši pēc dienas, kad oficiāli stājās spēkā 03. grozījumu sērijas 4. papildinājums) turpina piešķirt apstiprinājumus jauniem transportlīdzekļu tipiem, kas neatbilst prasībām par priekšējo miglas lukturu vertikālo orientāciju (6.3.6.1.1. punkts) un/vai par virzienrāžu darbības signālierīci (6.5.8. punkts), un/vai dienas gaitas lukturu izslēgšanos (6.19.7.3. punkts);

g)

līdz 2011. gada 10. oktobrim (60 mēneši pēc oficiālās spēkā stāšanās dienas) turpina piešķirt apstiprinājumus jauniem transportlīdzekļu tipiem, kas neatbilst prasībām par pamanāmības zīmju kopējo garumu (6.21.4.1.3. punkts) (27).

12.3.   Pārejas noteikumi, kas piemērojami 04. grozījumu sērijai.

Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus:

a)

no 2011. gada 7. februāra M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem un no 2012. gada 7. augusta pārējo kategoriju transportlīdzekļiem (attiecīgi 30 un 48 mēneši pēc oficiālās spēkā stāšanās dienas) piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 04. grozījumu sēriju;

b)

pēc 2009. gada 22. jūlija (04. grozījumu sērijas 2. papildinājuma spēkā stāšanās datums) turpina piešķirt apstiprinājumus transportlīdzekļu tipiem, kuri neatbilst ar 04. grozījumu sērijas 2. papildinājumu grozītajām 5.2.1. punkta prasībām, ja tie ir aprīkoti ar galvenajiem lukturiem, kas apstiprināti atbilstoši Noteikumiem Nr. 98 (pirms 9. papildinājuma) vai Noteikumiem Nr. 112 (pirms 8. papildinājuma);

c)

no 2012. gada 24. oktobra (36 mēneši pēc 04. grozījumu sērijas 3. papildinājuma spēkā stāšanās dienas) piešķir apstiprinājumus tikai, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām par sprieguma ierobežojumu, kas noteiktas 3.2.7. un 5.27. līdz 5.27.4. punktā šajos noteikumos, kas grozīti ar 04. grozījumu sērijas 3. papildinājumu;

d)

līdz 2011. gada 7. februārim M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem un līdz 2012. gada 7. augustam citu kategoriju transportlīdzekļiem (attiecīgi 30 un 48 mēneši pēc dienas, kad oficiāli stājās spēkā 04. grozījumu sērijas 2. papildinājums) turpina piešķirt apstiprinājumus jauniem transportlīdzekļu tipiem, kas neatbilst prasībām par tādu dienas gaitas lukturu izslēgšanos, kas ir savstarpēji savietoti ar priekšējiem virzienrāžiem (6.19.7.6. punkts).

12.3.1.   Neraugoties uz iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem, tām nolīguma pusēm, kuras Noteikumus Nr. 112 sāk piemērot pēc 2008. gada 7. augusta (diena, kad stājās spēkā šo noteikumu 04. grozījumu sērija), nav pienākuma pieņemt apstiprinājumus, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips neatbilst prasībām, kas noteiktas 6.1.2. un 6.2.2. punktā šajos noteikumos, kas grozīti ar šo noteikumu 04. grozījumu sēriju attiecībā uz Noteikumiem Nr. 112.

12.4.   Pārejas noteikumi, kas piemērojami 05. grozījumu sērijai.

Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus:

a)

no 2015. gada 30. janvāra (48 mēneši pēc oficiālās spēkā stāšanās dienas) piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 05. grozījumu sēriju;

b)

līdz 2016. gada 30. jūlijam jauniem M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu tipiem un līdz 2018. gada 30. janvārim jauniem citu kategoriju transportlīdzekļu tipiem (attiecīgi 66 un 84 mēneši pēc oficiālās spēkā stāšanās dienas) piešķir apstiprinājumus, ja jaunais apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, kas paredzētas vienā vai vairākos šādos šo noteikumu punktos: 6.2.7.6.2. vai 6.2.7.6.3. līdz 6.2.7.6.3.3., nevis prasībām, kas paredzētas šo noteikumu 6.2.7.6.1. punktā, kuri grozīti ar 05. grozījumu sēriju.

12.5.   Pārejas noteikumi, kas piemērojami 06. grozījumu sērijai.

Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus:

no 2017. gada 18. novembra (60 mēneši pēc spēkā stāšanās dienas) piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 06. grozījumu sēriju.


(1)  Kā noteikts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3), dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.3, 2. punkts – www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html

(2)  Attiecībā uz pakaļējās numura zīmes apgaismes ierīcēm un 5. un 6. kategorijas virzienrāžiem izmanto terminu “gaismu izstarojoša virsma”.

(3)  Piemēri attiecībā uz lēmumu par lukturu savietošanu ir atrodami 3. pielikuma 7. daļā.

(4)  CIE publikācija 15.2., 1986. gads. Kolorimetrija, CIE 1931 standarta kolorimetrisks uztvērējs.

(5)  CIE publikācija 15.2., 1986. gads. Kolorimetrija, CIE 1931 standarta kolorimetrisks uztvērējs.

(6)  CIE publikācija 15.2., 1986. gads. Kolorimetrija, CIE 1931 standarta kolorimetrisks uztvērējs.

(7)  CIE publikācija 15.2., 1986. gads. Kolorimetrija, CIE 1931 standarta kolorimetrisks uztvērējs.

(8)  CIE publikācija 15.2., 1986. gads. Kolorimetrija, CIE 1931 standarta kolorimetrisks uztvērējs.

(9)  CIE publikācija 15.2., 1986. gads. Kolorimetrija, CIE 1931 standarta kolorimetrisks uztvērējs.

(10)  1958. gada nolīguma pušu pazīšanas numuri ir doti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev. 3 – www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html

(11)  Tas neattiecas uz īpašiem priekšmetiem, kas var tikt piestiprināti galvenā luktura ārpusē.

(12)  Šajos noteikumos nav noteikts, kā mērīt lukturu izstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas.

(13)  Saukts arī “baltais” vai “bezkrāsainais” atpakaļatstarotājs.

(14)  Šie noteikumi neaizliedz līgumslēdzējām pusēm, kas tos piemēro, savā teritorijā atļaut aizmugurē izmantot baltas krāsas pamanāmības zīmes.

(15)  Kā noteikts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3), dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.3, 2. punkts – www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html

(16)  Attiecīgo noteikumu Līgumslēdzējas puses var aizliegt mehānisku tīrīšanas sistēmu izmantošanu, ja ir uzstādīti galvenie lukturi ar plastmasas lēcām un marķējumu “PL”.

(17)  Kā noteikts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3), dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.3, 2. punkts – www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html

(18)  Jaunus transportlīdzekļu tipus, kas neatbilst šim noteikumam, drīkst turpināt apstiprināt 18 mēnešus pēc 03. grozījumu sērijas 4. papildinājuma spēkā stāšanās datuma.

(19)  Jaunus transportlīdzekļu tipus, kas neatbilst šim noteikumam, drīkst turpināt apstiprināt 18 mēnešus pēc 03. grozījumu sērijas 4. papildinājuma spēkā stāšanās datuma.

(20)  Jaunus transportlīdzekļu tipus, kas neatbilst šim noteikumam, drīkst turpināt apstiprināt 18 mēnešus pēc 03. grozījumu sērijas 4. papildinājuma spēkā stāšanās datuma.

(21)  Līgumslēdzējas puses, kuras nepiemēro Noteikumus Nr. 87, drīkst aizliegt dienas gaitas lukturu esību (kā noteikts 5.22. punktā), pamatojoties uz valsts tiesību aktiem.

(22)  Jaunus transportlīdzekļu tipus, kas neatbilst šim noteikumam, drīkst turpināt apstiprināt 18 mēnešus pēc 03. grozījumu sērijas 4. papildinājuma spēkā stāšanās datuma.

(23)  Ja ir uzstādītas papildu “divas simetriski novietotas apgaismes ierīces”, horizontālais attālums drīkst būt 200 mm (attēlā apzīmēts ar C).

(24)  Ceļu satiksmes virzieni ir nodalīti ar ceļubūves konstrukciju vai tiek konstatēts attiecīgs laterālais attālums līdz pretējā kustības virzienu satiksmei. Tas nozīmē, ka pretējā virzienā braucošu transportlīdzekļu galvenie lukturi rada mazāku nevēlamo apžilbinājumu.

(25)  Šo prasību nepiemēro tuvās gaismas apgaismojumam, ja līkumgaismu ieslēdz, lai nogrieztos pa labi labās puses satiksmē (pa kreisi kreisās puses satiksmē).

(26)  Tomēr attiecīgo noteikumu Līgumslēdzējas puses var aizliegt mehānisku tīrīšanas sistēmu izmantošanu, ja ir uzstādīti galvenie lukturi ar plastmasas lēcām un marķējumu “PL”.

(27)  Sekretariāta piezīme. Attiecībā uz 6.21.4.1.3. punktu, lūdzu, skatīt 03. grozījumu sēriju, kas ietverta dokumentā E/ECE/324/Rev.1/Add.47/Rev.6 – E/ECE/TRANS/505/Rev.1/Add.47/Rev.6


1. PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA PARAUGI

A PARAUGS

(Sk. šo noteikumu 4.4. punktu)

Image

Šis transportlīdzeklim piestiprinātais apstiprinājuma marķējums rāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 48, kas grozīti ar 06. grozījumu sēriju. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 48, kuri grozīti ar 06. grozījumu sēriju.

B PARAUGS

(Sk. šo noteikumu 4.5. punktu)

Image

Šis transportlīdzeklim piestiprinātais marķējums norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 48, kas grozīti ar 06. grozījumu sēriju, un Noteikumiem Nr. 33 (1). Apstiprinājuma numurs norāda, ka laikā, kad attiecīgie apstiprinājumi ir piešķirti, Noteikumi Nr. 48 jau bija grozīti ar 06. grozījumu sēriju, bet Noteikumi Nr. 33 bija to sākotnējā redakcijā.


(1)  Otrais numurs norādīts tikai kā piemērs


3. PIELIKUMS

LUKTURU VIRSMU, ASU, ATSKAITES CENTRU UN ĢEOMETRISKĀS REDZAMĪBAS LEŅĶU PIEMĒRI

Šajos piemēros ir attēloti daži izkārtojumi, lai palīdzētu izprast noteikumus, un tie nav paredzēti kā konstrukciju ierobežojoši.

APZĪMĒJUMI visos šā pielikuma piemēros:

1.

Apgaismojošā virsma

2.

Atskaites ass

3.

Atskaites centrs

4.

Ģeometriskās redzamības leņķis

5.

Gaismu izstarojošā virsma

6.

Šķietamā virsma, pamatojoties uz apgaismojošo virsmu

7.a

Šķietamā virsma, pamatojoties uz gaismu izstarojošo virsmu saskaņā ar 2.8. punkta a) apakšpunktu (ar ārējo lēcu)

7.b

Šķietamā virsma, pamatojoties uz gaismu izstarojošo virsmu saskaņā ar 2.8. punkta b) apakšpunktu (bez ārējās lēcas)

8.

Redzamības virziens

IO

Iekšējā optiskā daļa

LG

Gaismvirzis

L

Ārējā lēca

R

Atstarotājs

S

Gaismas avots

X

Nav šīs funkcijas daļa

F1

Pirmā funkcija

F2

Otrā funkcija

1. DAĻA

Gaismas signālierīces, kas nav atpakaļatstarotājs, gaismu izstarojošā virsma

Image

Teksts attēlu

2. DAĻA

Gaismas signālierīces, kas nav atpakaļatstarotājs, apgaismojošā virsma

Image

Teksts attēlu

3. DAĻA

Šķietamās virsmas piemēri, pamatojoties uz apgaismojošo virsmu dažādos ģeometriskās redzamības virzienos

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

4. DAĻA

Šķietamās virsmas piemēri, pamatojoties uz gaismu izstarojošo virsmu dažādos ģeometriskās redzamības virzienos

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

5. DAĻA

Piemērs, kurā attēlota apgaismojošā virsma salīdzinājumā ar gaismu izstarojošo virsmu “monofunkcionāla luktura” gadījumā (sk. šo noteikumu 2.8. un 2.9. punktu)

Piemēri, kuros attēlots gaismas avots ar atstarotāja optiku aiz ārējās lēcas:

1. piemērs

2. piemērs

Image

Image

(Ietverot ārējo lēcu)

(Neietverot neteksturēto ārējo lēcu)

Piemēri, kuros attēlots gaismas avots ar atstarotāja optiku ar iekšējo lēcu aiz ārējās lēcas:

3. piemērs

4. piemērs

Image

Image

(Ietverot ārējo lēcu)

(Neietverot neteksturēto ārējo lēcu)

Piemēri, kuros attēlots gaismas avots ar atstarotāja optiku ar daļēju iekšējo lēcu aiz ārējās lēcas:

5. piemērs

6. piemērs

Image

Image

(Ietverot ārējo lēcu)

(Neietverot neteksturēto ārējo lēcu)

Piemērs, kurā attēlota gaismvirža optika aiz ārējās lēcas:

7. piemērs

Image

Teksts attēlu

Piemērs, kurā attēlota gaismvirža vai atstarotāja optika aiz ārējās lēcas:

8. piemērs

Image

Teksts attēlu

Piemērs, kurā attēlots gaismas avots ar atstarotāja optiku apvienojumā ar zonu, kas nav šīs funkcijas daļa, aiz ārējās lēcas:

9. piemērs.

Image

Teksts attēlu

6. DAĻA

Piemēri, kuros attēlota gaismu izstarojošās virsmas noteikšana salīdzinājumā ar apgaismojošo virsmu (skatīt šo noteikumu 2.8. un 2.9. punktu)

Piezīme. Atstarotā gaisma varētu/var ietekmēt gaismu izstarojošās virsmas noteikšanu

A piemērs

Image

Teksts attēlu

 

Apgaismojošā virsma

Deklarētā gaismu izstarojošā virsma saskaņā ar 2.8. punkta a) apakšpunktu

Malas ir

a un b

c un d

B piemērs

Image

Teksts attēlu

 

Apgaismojošā virsma

Deklarētā gaismu izstarojošā virsma saskaņā ar 2.8. punkta a) apakšpunktu

Malas ir

a un b

c un d

C piemērs

Piemērs, kā noteikt apgaismojošo virsmu apvienojumā ar zonu, kas nav daļa no attiecīgās funkcijas

Image

Teksts attēlu

 

Apgaismojošā virsma

Malas ir

a un b

D piemērs

Piemērs, kā noteikt gaismu izstarojošo virsmu saskaņā ar 2.8. punkta a) apakšpunktu apvienojumā ar zonu, kas nav daļa no attiecīgās funkcijas

Image

Teksts attēlu

 

Deklarētā gaismu izstarojošā virsma saskaņā ar 2.8. punkta a) apakšpunktu

Malas ir

c–d un e–f

E piemērs

Piemērs, kā noteikt šķietamo virsmu apvienojumā ar zonu, kas nav daļa no attiecīgās funkcijas, un neteksturētu ārējo lēcu (saskaņā ar 2.8. punkta b) apakšpunktu)

Image

Teksts attēlu

 

Deklarētā gaismu izstarojošā virsma, piemēram, saskaņā ar 2.8. punkta b) apakšpunktu

Malas ir

c'-d' un e'-f'

7. DAĻA

Piemēri lēmuma pieņemšanai par divu funkciju savstarpēju savietošanu

Ja ir teksturēta ārējā lēca ar sienu pa vidu:

Image

Teksts attēlu

Ja ir teksturēta ārējā lēca:

Image

Teksts attēlu

Ja neteksturētā ārējā lēca nav ietverta:

Image

Teksts attēlu

Ja neteksturētā ārējā lēca nav ietverta:

Image

Teksts attēlu

Ja ārējā lēca (teksturēta vai neteksturēta) ir ietverta:

Image

Teksts attēlu

Ja ārējā lēca (teksturēta vai neteksturēta) ir ietverta:

Image

Teksts attēlu

Ja neteksturētā ārējā lēca nav ietverta, “7b” ir šķietamā virsma saskaņā ar 2.8. punktu, un caur F1 nevar redzēt F2:

Image

Teksts attēlu

Ja neteksturētā ārējā lēca ir vai nav ietverta:

Image

Teksts attēlu

4. PIELIKUMS

SARKANAS GAISMAS LUKTURA REDZAMĪBA UZ PRIEKŠU UN BALTAS GAISMAS LUKTURA REDZAMĪBA UZ AIZMUGURI

(sk. šo noteikumu 5.10.1. un 5.10.2. punktu)

1. attēls

Image

Teksts attēlu

2. attēls

Image

Teksts attēlu

5. PIELIKUMS

SLOGOŠANAS STĀVOKĻI, KAS JĀŅEM VĒRĀ, NOSAKOT GALVENO TUVĀS GAISMAS LUKTURU VERTIKĀLĀS ORIENTĀCIJAS VARIĀCIJAS

Asu slogošanas nosacījumi, kas minēti 6.2.6.1. un 6.2.6.3.1. punktā.

1.   Turpmāk aprakstītajiem testiem pasažieru masu aprēķina, pieņemot, ka viens cilvēks sver 75 kg.

2.   Slogošanas nosacījumi dažādiem transportlīdzekļu tipiem:

2.1.

M1 kategorijas transportlīdzekļi (1):

2.1.1.

Galveno tuvās gaismas lukturu gaismas kūļa leņķi nosaka pie šādiem slogošanas nosacījumiem:

2.1.1.1.

viens cilvēks vadītāja vietā;

2.1.1.2.

vadītājs un viens pasažieris priekšējā sēdeklī, kas atrodas vistālāk no vadītāja;

2.1.1.3.

vadītājs, viens pasažieris priekšējā sēdeklī, kas atrodas vistālāk no vadītāja, un pasažieri visos sēdekļos, kas ir vistālāk aizmugurē;

2.1.1.4.

cilvēki visos sēdekļos;

2.1.1.5.

cilvēki visos sēdekļos un vienmērīgi sadalīta slodze bagāžniekā, lai iegūtu pieļaujamo slodzi uz pakaļējās ass vai uz priekšējās ass, ja bagāžnieks ir priekšā. Ja transportlīdzeklim ir priekšējais un pakaļējais bagāžnieks, papildu slodzi attiecīgi sadala, lai iegūtu pieļaujamo slodzi uz asīm. Tomēr, ja maksimāli pieļaujamo pilno masu iegūst, pirms tiek sasniegta pieļaujamā slodze uz vienas no asīm, bagāžnieka(-u) slogošanu ierobežo līdz vērtībai, kura nodrošina minētās masas sasniegšanu;

2.1.1.6.

vadītājs un vienmērīgi sadalīta slodze bagāžniekā, lai iegūtu pieļaujamo slodzi uz attiecīgās ass.

Tomēr, ja maksimāli pieļaujamo pilno masu iegūst pirms tiek sasniegta pieļaujamā slodze uz ass, bagāžnieka(-u) slogošanu ierobežo līdz vērtībai, kura nodrošina minētās masas sasniegšanu.

2.1.2.

Nosakot minētos slogošanas nosacījumus, ņem vērā visus ražotāja noteiktos slogošanas ierobežojumus.

2.2.

M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi (1);

Galveno tuvās gaismas lukturu gaismas kūļa leņķi nosaka pie šādiem slogošanas nosacījumiem:

2.2.1.

nepiekrauts transportlīdzeklis ar vienu cilvēku vadītāja vietā;

2.2.2.

transportlīdzekļi slogoti tā, lai uz katras ass būtu maksimālā tehniski pieļaujamā slodze vai līdz sasniegta transportlīdzekļa maksimāli pieļaujamā masa, proporcionāli slogojot priekšējo un pakaļējo asi līdz to maksimāli tehniski pieļaujamajai slodzei atkarība no tā, kurš no šiem nosacījumiem izpildās pirmais.

2.3.

N kategorijas transportlīdzekļi ar kravas virsmām:

2.3.1.

Galveno tuvās gaismas lukturu gaismas kūļa leņķi nosaka pie šādiem slogošanas nosacījumiem;

2.3.1.1.

nepiekrauts transportlīdzeklis ar vienu cilvēku vadītāja vietā;

2.3.1.2.

vadītājs un krava, kas izvietota tā, lai uz aizmugurējās ass vai asīm būtu maksimālā tehniski pieļaujamā slodze vai lai būtu sasniegta transportlīdzekļa maksimāli pieļaujamā masa, atkarībā no tā, kurš no šiem nosacījumiem izpildās pirmais, nepārsniedzot priekšējās ass slodzi, ko aprēķina, nepiekrauta transportlīdzekļa priekšējās ass slodzei pieskaitot 25 % no priekšējās ass maksimālās pieļaujamās slodzes. Ja kravas platforma atrodas priekšpusē, minētie nosacījumi attiecas uz priekšējo asi.

2.4.

N kategorijas transportlīdzekļi bez kravas virsmas:

2.4.1.

Puspiekabju vilcēji:

2.4.1.1.

nepiekrauts transportlīdzeklis bez slodzes uz jūgierīci un ar vienu cilvēku vadītāja vietā;

2.4.1.2.

viens cilvēks vadītāja vietā: tehniski pieļaujamā slodze uz jūgierīces, kad ierīce ir tajā stāvoklī, kurš atbilst lielākajai slodzei uz pakaļējās ass.

2.4.2.

Piekabju vilcēji:

2.4.2.1.

nepiekrauts transportlīdzeklis ar vienu cilvēku vadītāja vietā;

2.4.2.2.

viens cilvēks vadītāja vietā, aizņemtas visas pārējās vietas vadītāja kabīnē.


(1)  Kā noteikts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3), dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.3, 2. punkts – www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html


6. PIELIKUMS

TUVĀS GAISMAS KŪĻA SLĪPUMA VARIĀCIJU MĒRĪŠANA ATKARĪBĀ NO SLODZES

1.   DARBĪBAS JOMA

Šajā pielikumā ir noteikts paņēmiens, ar kuru mēra, kā atkarībā no piekraušanas izraisītas transportlīdzekļa sasveres mainās mehānisko transportlīdzekļu tuvās gaismas kūļa slīpums attiecībā pret tā sākotnējo slīpumu.

2.   DEFINĪCIJAS

2.1.   Sākotnējais slīpums

2.1.1.   Deklarētais sākotnējais slīpums

Tuvās gaismas kūļa sākotnējais slīpums, ko norādījis mehāniskā transportlīdzekļa ražotājs un kas ir atskaites vērtība pieļaujamo variāciju aprēķināšanai.

2.1.2.   Izmērītais sākotnējais slīpums

Tuvās gaismas kūļa slīpuma vai transportlīdzekļa slīpuma vidējā vērtība, ko mēra, kad transportlīdzeklis ir stāvoklī Nr. 1, kurš attiecīgajam testējamās kategorijas transportlīdzeklim noteikts 5. pielikumā. Tā ir atskaites vērtība, ko izmanto, novērtējot gaismas kūļa slīpuma variācijas atkarībā no slodzes.

2.2.   Tuvās gaismas kūļa slīpums

To var definēt šādi:

 

vai nu miliradiānos izteikts leņķis starp kūļa virzienu uz raksturīgu punktu priekšējā luktura gaismas izplatības norobežojošās līnijas horizontālajā daļā un horizontālo plakni,

 

vai arī minētā leņķa tangente, ko izsaka ar procentuālo slīpumu, jo leņķi ir mazi (šādiem maziem leņķiem 1 % ir vienāds ar 10 mrad).

Ja slīpumu izsaka ar procentuālo slīpumu, to var aprēķināt pēc šādas formulas:

Formula

kur:

h1

ir minētā raksturīgā punkta augstums virs zemes milimetros, ko mēra uz vertikāla ekrāna, kurš ir perpendikulārs transportlīdzekļa centrālajai garenplaknei un atrodas horizontālā attālumā L;

h2

ir atskaites centra augstums virs zemes milimetros (šo punktu pieņem par h1 nolūkā izraudzītā raksturīgā punkta nominālo sākotnējo punktu);

L

ir attālums milimetros no ekrāna līdz atskaites centram.

Negatīvas vērtības norāda uz lejupvērstu slīpumu (sk. 1. attēlu).

Pozitīvas vērtības norāda uz augšupvērstu slīpumu.

1. attēls

M1 kategorijas transportlīdzekļa tuvās gaismas kūļa lejupvērsts slīpums

Image

Piezīmes

1.

Šajā attēlā ir attēlots M1 kategorijas transportlīdzeklis, bet parādītais princips vienlīdz attiecas uz citu kategoriju transportlīdzekļiem.

2.

Ja transportlīdzeklim nav galveno lukturu līmeņošanas sistēmas, tuvās gaismas kūļa slīpuma variācija ir identiska paša transportlīdzekļa slīpuma izmaiņai.

3.   MĒRĪŠANAS NOSACĪJUMI

3.1.   Ja tuvās gaismas kūli pārbauda vizuāli uz ekrāna vai izmanto fotometrisku metodi, mērījumus veic tumšā vidē (piemēram, tumšā telpā), kurā ir pietiekami daudz vietas, lai transportlīdzekli un ekrānu varētu novietot, kā norādīts 1. attēlā. Galveno lukturu atskaites centri no ekrāna atrodas vismaz 10 m attālumā.

3.2.   Virsma, uz kuras izdara mērījumus, ir pēc iespējas līdzena un horizontāla, lai tuvās gaismas kūļa slīpuma mērījumu atkārtojamību varētu nodrošināt ar ± 0,5 mrad (± 0,05 % slīpuma) precizitāti.

3.3.   Ja lieto ekrānu, tā marķējums, novietojums un orientācija attiecībā pret zemi un transportlīdzekļa centrālo garenplakni ir tāds, lai tuvās gaismas kūļa slīpuma mērījumu atkārtojamību varētu nodrošināt ar ± 0,5 mrad (± 0,05 % slīpuma) precizitāti.

3.4.   Mērīšanas laikā apkārtējās vides temperatūra ir no 10 līdz 30 °C.

4.   TRANSPORTLĪDZEKĻA SAGATAVOŠANA

4.1.   Mērījumus veic transportlīdzeklim, kas nobraucis no 1 000 līdz 10 000 km, vēlams 5 000 km.

4.2.   Riepas piesūknē līdz transportlīdzekļa ražotāja norādītajam pilnas slodzes spiedienam. Ir uzpildītas visas transportlīdzekļa tvertnes (degvielas, ūdens, eļļas), un transportlīdzeklī atrodas visi ražotāja noteiktie piederumi un darbarīki. Transportlīdzekļa degvielas tvertni uzskata par uzpildītu, ja tā piepildīta vismaz līdz 90 % no ietilpības.

4.3.   Transportlīdzekļa stāvbremze ir atlaista, un pārnesumkārba ir pārslēgta neitrālā stāvoklī.

4.4.   Transportlīdzeklis vismaz 8 stundas atrodas 3.4. punktā norādītajā temperatūrā.

4.5.   Ja izmanto fotometrisku vai vizuālu paņēmienu, testējamajam transportlīdzeklim ieteicams uzstādīt galvenos lukturus ar izteiktu tuvās gaismas kūļa norobežojošo līniju. Lai iegūtu precīzāku nolasījumu, ir atļauta citu līdzekļu izmantošana (piemēram, var noņemt galvenā lukturu lēcu).

5.   TESTA PROCEDŪRA

5.1.   Vispārēja informācija

Tuvās gaismas kūļa vai transportlīdzekļa slīpuma variācijas atkarībā no izraudzītā paņēmiena mēra katrā transportlīdzekļa pusē atsevišķi. Rezultāti, ko iegūst pie visiem 5. pielikuma slogošanas nosacījumiem, veicot mērījumus gan kreisajam, gan labajam galvenajam lukturim, ir 5.5. punktā noteiktajās robežās. Transportlīdzekli slogo pakāpeniski, nepakļaujot to pārmērīgām straujām slodzes izmaiņām.

5.1.1.   Ja ir uzstādīta AFS, mērījumus veic ar AFS neitrālā stāvoklī.

5.2.   Izmērītā sākotnējā slīpuma noteikšana

Transportlīdzekli sagatavo, kā noteikts 4. punktā, un piekrauj, kā noteikts 5. pielikumā (attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa pirmais slogošanas nosacījums). Pirms katra mērījuma transportlīdzekli šūpo, kā noteikts 5.4. punktā. Mērījumus veic trīs reizes.

5.2.1.   Ja neviens no trim mērīšanas rezultātiem neatšķiras no šo rezultātu vidējās aritmētiskās vērtības vairāk kā par 2 mrad (0,2 % slīpuma), minētā vidējā aritmētiskā vērtība ir galīgais rezultāts.

5.2.2.   Ja kāds mērījums atšķiras no rezultātu vidējās aritmētiskās vērtības vairāk kā par 2 mrad (0,2 % slīpuma), veic vēl 10 mērījumus, kuru vidējā aritmētiskā vērtība ir galīgais rezultāts.

5.3.   Mērījumu metodes

Slīpuma variācijas drīkst mērīt ar jebkuru metodi, ja nolasījumu precizitāte ir ±0,2 mrad (±0,02 % slīpuma) robežās.

5.4.   Darbības ar transportlīdzekli katrā slogošanas stāvoklī

Saskaņā ar tālāk aprakstītajiem paņēmieniem aktivē transportlīdzekļa balstiekārtu un jebkuras citas daļas, kas varētu ietekmēt tuvās gaismas kūļa slīpumu.

Tomēr tehniskās iestādes un ražotāji var kopīgi ieteikt citus paņēmienus (eksperimentālus vai tādus, kas pamatojas uz aprēķiniem), jo īpaši, ja tests rada īpašas problēmas, ar nosacījumu, ka šādi aprēķini ir neapšaubāmi derīgi.

5.4.1.   M1 kategorijas transportlīdzekļi ar parastu balstiekārtu

Transportlīdzeklim atrodoties mērīšanas laukumā un tā riteņiem, ja nepieciešams, balstoties uz svārstīgām platformām (kas jālieto, ja bez tām balstiekārtas kustība būtu ierobežota tā, ka tas ietekmētu mērījumus), transportlīdzekli bez pārtraukuma šūpo vismaz trīs pilnus ciklus, katrā ciklā vispirms spiežot uz leju transportlīdzekļa pakaļgalu un tad priekšgalu.

Šūpošanu beidz, kad ir pabeigts cikls. Pirms mērīšanas transportlīdzeklim ļauj pašam beigt svārstīties. Tā paša rezultāta sasniegšanai svārstīgās platformas var aizstāt ar transportlīdzekļa pārvietošanu atpakaļ un uz priekšu vismaz par pilnu riteņa apgriezienu.

5.4.2.   M2, M3 un N kategorijas transportlīdzekļi ar parastu balstiekārtu

5.4.2.1.   Ja 5.4.1. punktā aprakstīto M1 kategorijas transportlīdzekļu šūpošanas paņēmienu nevar izmantot, drīkst izmantot 5.4.2.2. vai 5.4.2.3. punktā aprakstīto paņēmienu.

5.4.2.2.   Transportlīdzeklim atrodoties mērīšanas laukumā ar riteņiem uz zemes, transportlīdzekli šūpo, īslaicīgi mainot slodzi.

5.4.2.3.   Transportlīdzeklim atrodoties mērīšanas laukumā un tā riteņiem atrodoties uz zemes, izmantojot vibrācijas aprīkojumu, aktivizē transportlīdzekļa balstiekārtu un visas pārējās daļas, kas var ietekmēt tuvās gaismas kūļa slīpumu. Tā var būt vibrācijas platforma, uz kuras balstās riteņi.

5.4.3.   Transportlīdzekļi ar balstiekārtu, kas nav parasta balstiekārta un kuras darbībai nepieciešams, lai darbotos dzinējs

Pirms veikt jebkādus mērījumus, nogaida, līdz transportlīdzeklis, dzinējam darbojoties, ir ieņēmis galīgo stāvokli.

5.5.   Mērījumi

Tuvās gaismas kūļa slīpuma variācijas atbilstīgi katram no dažādajiem slogošanas nosacījumiem novērtē attiecībā pret izmērīto sākotnējo slīpumu, kas noteikts saskaņā ar 5.2. punktu.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar galveno lukturu manuālu līmeņošanas sistēmu, to noregulē stāvokļos, ko attiecīgajiem slogošanas nosacījumiem noteicis ražotājs (saskaņā ar 5. pielikumu).

5.5.1.   Vispirms pie katra slogošanas nosacījuma veic vienu mērījumu. Prasības ir izpildītas, ja pie visiem slogošanas nosacījumiem slīpuma variācijas ir aprēķinātajās robežās (piemēram, nepārsniedz starpību starp deklarēto sākotnējo slīpumu un apakšējo un augšējo robežu, kas noteikta apstiprināšanai) ar 4 mrad (0,4 % slīpuma) drošības pielaidi.

5.5.2.   Ja kāda(-u) mērījuma(-u) rezultāts(-i) neiekļaujas 5.5.1. punktā minētajā drošības pielaidē vai pārsniedz robežvērtības, veic vēl trīs mērījumus pie slogošanas nosacījumiem, kas atbilst šim(-iem) rezultātam(-iem), kā noteikts 5.5.3. punktā.

5.5.3.   Pie katra minētā slogošanas nosacījuma:

5.5.3.1.   ja neviens no trim mērīšanas rezultātiem neatšķiras no šo rezultātu vidējās aritmētiskās vērtības vairāk kā par 2 mrad (0,2 % slīpuma), minētā vidējā aritmētiskā vērtība ir galīgais rezultāts;

5.5.3.2.   ja kāds mērījums atšķiras no rezultātu vidējās aritmētiskās vērtības vairāk kā par 2 mrad (0,2 % slīpuma), veic vēl 10 mērījumus, kuru vidējā aritmētiskā vērtība ir galīgais rezultāts;

5.5.3.3.   ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar automātisku galveno lukturu līmeņošanas sistēmu, kurā ietverts histerēzes cikls, vidējos rezultātus histerēzes cikla augšā un apakšā pieņem par nozīmīgām vērtībām.

Visus šos mērījumus veic saskaņā ar 5.5.3.1. un 5.5.3.2. punktu.

5.5.4.   Prasības ir izpildītas, ja pie visiem slogošanas nosacījumiem variācija starp izmērīto sākotnējo slīpumu, kas noteikts saskaņā ar 5.2. punktu, un slīpumu, kas izmērīts pie katra slogošanas nosacījuma, ir mazāka nekā 5.5.1. punktā aprēķinātās vērtības (bez drošības pielaides).

5.5.5.   Ja ir pārsniegta tikai viena no aprēķinātajām augšējām vai apakšējām noviržu robežām, ražotājam ļauj izraudzīties citu deklarētā sākotnējā slīpuma vērtību apstiprināšanai noteiktajās robežās.


7. PIELIKUMS

GALVENO TUVĀS GAISMAS LUKTURU NOROBEŽOJOŠĀS LĪNIJAS LEJUPVĒRSTĀ SLĪPUMA NORĀDE, KAS MINĒTA ŠO NOTEIKUMU 6.2.6.1.1. PUNKTĀ, UN PRIEKŠĒJO MIGLAS LUKTURU NOROBEŽOJOŠĀS LĪNIJAS LEJUPVĒRSTĀ SLĪPUMA NORĀDE, KAS MINĒTA ŠO NOTEIKUMU 6.3.6.1.2. PUNKTĀ

1. piemērs

Simbola un zīmju izmēru izvēlas ražotājs.

Image

2. piemērs

Simbola un zīmju izmēru izvēlas ražotājs.

Image

8. PIELIKUMS

GALVENO LUKTURU LĪMEŅOŠANAS IERĪČU VADĪBAS IERĪCES, KAS MINĒTAS ŠO NOTEIKUMU 6.2.6.2.2. PUNKTĀ

1.   SPECIFIKĀCIJAS

1.1.   Tuvās gaismas lejupvērsto slīpumu vienmēr iegūst vienā no šādiem veidiem:

a)

pārvietojot vadības ierīci uz leju vai pa kreisi;

b)

pagriežot vadības ierīci pretēji pulksteņrādītāju kustības virzienam;

c)

nospiežot pogu (piespiešanas–pavilkšanas vadības ierīce).

Ja gaismas kūli regulē ar vairākām pogām, poga, ar ko panāk lielāko lejupvērsto slīpumu, ir ierīkota pa kreisi no pogas(-ām), ar ko regulē citus tuvās gaismas stāvokļus, vai zem tās(-m).

Ja pagriežama vadības ierīce uzstādīta tā, ka redzama no sāna, vai tā, ka redzama tikai tās mala, tā darbojas pēc a) vai c) tipa vadības ierīču darbības principa.

1.1.1.   Uz šīs vadības ierīces ir simboli, ar ko skaidri norāda pārvietošanas virzienu, kas atbilst tuvās gaismas slīpuma maiņai uz leju un augšu.

1.2.   “0” stāvoklis atbilst sākotnējam slīpumam saskaņā ar šo noteikumu 6.2.6.1.1. punktu.

1.3.   “0” stāvoklim, kam saskaņā ar šo noteikumu 6.2.6.1.1. punktu jābūt “galējam stāvoklim”, nav obligāti jābūt skalas galā.

1.4.   Uz vadības ierīces esošie marķējumi ir izskaidroti lietotāja rokasgrāmatā.

1.5.   Vadības ierīču apzīmēšanai drīkst izmantot tikai šādus simbolus:

Image

Drīkst izmantot arī simbolus, kuriem četru svītru vietā ir piecas svītras

1. piemērs

Image

2. piemērs

Image

3. piemērs

Image

9. PIELIKUMS

RAŽOŠANAS ATBILSTĪBAS KONTROLE

1.   TESTI

1.1.   Lukturu novietojums

Šo noteikumu 2.7. punktā definēto lukturu novietojumu platumā, augstumā un garumā pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 2.8. līdz 2.10., 2.14. un 5.4. punktā izklāstītajiem vispārīgajām prasībām.

Izmērītajām attālumu vērtībām jābūt tādām, kas atbilst katram lukturim piemērojamajām atsevišķajām specifikācijām.

1.2.   Lukturu redzamība

1.2.1.   Ģeometriskās redzamības leņķus pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 2.13. punktu.

Izmērītajām leņķu vērtībām jābūt tādām, kas atbilst katram lukturim piemērojamajām atsevišķajām specifikācijām, tomēr, uzstādot gaismas signālierīces, attiecībā uz leņķu robežām ir pieļaujama 5.3. punktā minētā ± 3° novirze.

1.2.2.   Sarkanas gaismas redzamību virzienā uz transportlīdzekļa priekšgalu un baltas gaismas redzamību virzienā uz aizmuguri pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 5.10. punktu.

1.3.   Galveno tuvās gaismas lukturu un “F3” klases priekšējo miglas lukturu pozicionēšana virzienā uz priekšu

1.3.1.   Sākotnējais lejupvērstais slīpums

Sākotnējo lejupvērsto tuvās gaismas lukturu un “F3” klases priekšējo miglas lukturu norobežojošās līnijas slīpumu iestata atbilstoši uz plāksnītes norādītai vērtībai, kā noteikts un parādīts 7. pielikumā.

Alternatīvi ražotājs noregulē sākotnējo iestatījumu, kura vērtība atšķiras no vērtības, kas norādīta uz plāksnītes, ja iespējams pierādīt, ka tā uzskatāma par reprezentatīvu apstiprinātajam tipam, to testējot saskaņā ar 6. pielikumā un jo īpaši 4.1. punktā ietvertajām procedūrām.

1.3.2.   Slīpuma variācijas atkarībā no slodzes

Tuvās gaismas lejupvērstā slīpuma norobežojošās līnijas variācijas atkarībā no šajā iedaļā minētajiem slogošanas nosacījumiem nepārsniedz šādas robežas:

 

0,2 līdz 2,8 % ja galveno lukturu montēšanas augstums h < 0,8;

 

0,2 līdz 2,8 % ja galveno lukturu montēšanas augstums 0,8 ≤ h ≤ 1,0 vai

 

0,7 līdz 3,3 % (saskaņā ar iestatījuma robežām, ko ražotājs izvēlējies apstiprināšanai);

 

0,7 līdz 3,3 % ja galveno lukturu montēšanas augstums 1,0 < h ≤ 1,2 m;

 

1,2 līdz 3,8 % ja galveno lukturu montēšanas augstums h > 1,2 m.

Tādu “F3” klases priekšējo miglas lukturu gadījumā, kam ir gaismas avots(-i), kura kopējā objektīvā gaismas plūsma pārsniedz 2 000 lūmenus, lejupvērstā slīpuma variācijas atkarībā no šajā sadaļā noteiktajiem slogošanas nosacījumiem nepārsniedz šādas robežas:

 

0,7 līdz 3,3 % ja priekšējā miglas luktura montēšanas augstums h ≤ 0,8 m;

 

1,2 līdz 3,8 % ja priekšējā miglas luktura montēšanas augstums h > 0,8 m.

Izmantojamie slogošanas nosacījumi, kā norādīts šo noteikumu 5. pielikumā, attiecīgi pielāgojot katrai sistēmai.

1.3.2.1.   M1 kategorijas transportlīdzekļi:

 

2.1.1.1. punkts,

 

2.1.1.6. punkts, ievērojot

 

2.1.2. punktu.

1.3.2.2.   M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi:

 

2.2.1. punkts,

 

2.2.2. punkts.

1.3.2.3.   N kategorijas transportlīdzekļi ar kravas virsmām:

 

2.3.1.1. punkts,

 

2.3.1.2. punkts.

1.3.2.4.   N kategorijas transportlīdzekļi bez kravas virsmām

1.3.2.4.1.   Puspiekabju vilcēji:

 

2.4.1.1. punkts,

 

2.4.1.2. punkts.

1.3.2.4.2.   Piekabju vilcēji:

 

2.4.2.1. punkts,

 

2.4.2.2. punkts.

1.4.   Elektriskie slēgumi un signāli

Elektriskos slēgumus pārbauda, ieslēdzot katru transportlīdzekļa elektriskajā sistēmā ietilpstošo lukturi.

Lukturi un signāli darbojas saskaņā ar šo noteikumu 5.11.–5.14. punkta nosacījumiem un saskaņā ar katram lukturim piemērojamajām konkrētajām specifikācijām.

1.5.   Gaismas intensitāte

1.5.1.   Galvenie tālās gaismas lukturi

Galveno tālās gaismas lukturu kopējo maksimālo gaismas intensitāti pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 6.1.9.2. punktā aprakstīto procedūru. Iegūtajai vērtībai jāatbilst šo noteikumu 6.1.9.1. punktā minētajai prasībai.

1.6.   Lukturu esību, skaitu, krāsu, izkārtojumu un, attiecīgos gadījumos, kategoriju pārbauda, vizuāli inspicējot lukturus un to marķējumu.

Rezultātiem jāatbilst 5.15. un 5.16. punktā minētajām prasībām, kā arī konkrētajām specifikācijām, kas piemērojamas katram lukturim.


10. PIELIKUMS

REZERVĒTS


11. PIELIKUMS

TRANSPORTLĪDZEKĻA PAKAĻĒJO, PRIEKŠĒJO UN SĀNU PAMANĀMĪBAS ZĪMJU REDZAMĪBA

(sk. šo noteikumu 6.21.5. punktu)

1.a attēls

Aizmugure

Image

Teksts attēlu

1.b attēls

Priekšpuse (tikai piekabes)

Image

Teksts attēlu

2. attēls

Sāni

Image

Teksts attēlu

12. PIELIKUMS

TESTA BRAUCIENS

1.   Galveno tālās gaismas lukturu automātiskās vadības testa brauciena specifikācijas

1.1.   Testa braucienu veic skaidrā laikā (1) un ar tīriem galvenajiem lukturiem.

1.2.   Testa maršruts ietver testa posmus ar satiksmes apstākļiem un ātrumu, kas atbilst attiecīgajiem ceļa tipiem, kā aprakstīts 1. tabulā.

1. tabula

Testa

posmi

Satiksmes apstākļi

Ceļa tips

Apdzīvotas vietas

Vairākjoslu ceļš, piemēram, automaģistrāle

Lauku ceļš

Ātrums

50 ± 10 km/h

100 ± 20 km/h

80 ± 20 km/h

Vidējā procentuālā vērtība no testa brauciena kopējā garuma

10 %

20 %

70 %

A

Viens pretimbraucošs transportlīdzeklis vai viens pa priekšu braucošs transportlīdzeklis ar tādu biežumu, lai galvenais lukturis ieslēgtos un izslēgtos.

 

X

X

B

Satiksmes situācijas ar pretimbraucošiem un pa priekšu braucošiem transportlīdzekļiem ar tādu biežumu, lai galvenais lukturis ieslēgtos un izslēgtos.

 

X

X

C

Aktīvi un pasīvi apdzīšanas manevri ar tādu biežumu, lai galvenais lukturis ieslēgtos un izslēgtos.

 

X

X

D

Pretimbraucošs velosipēds, kā aprakstīts 6.1.9.3.1.2. punktā.

 

 

X

E

Satiksmes situācijas ar pretimbraucošiem un pa priekšu braucošiem transportlīdzekļiem

X

 

 

1.3.   Apdzīvotas vietas ietver ceļus ar apgaismojumu un bez tā.

1.4.   Lauku ceļi ietver posmus ar divām joslām un posmus ar četrām vai vairāk joslām, kā arī ietver krustojumus, pakalnus un/vai nogāzes, padziļinājumus un līkumotus ceļus.

1.5.   Vairākjoslu ceļi (piemēram, automaģistrāles) un lauku ceļi ietver līdzenus posmus, kuru garums pārsniedz 600 m. Turklāt tie ietver arī posmus ar līkumiem uz kreiso un labo pusi.

1.6.   Ņem vērā intensīvas satiksmes situācijas.

2.   Adaptīvu galveno tālās gaismas lukturu testa brauciena specifikācijas

2.1.   Testa braucienu veic skaidrā laikā (1) un ar tīriem galvenajiem lukturiem.

2.2.   Testa maršruts ietver testa posmus ar satiksmes apstākļiem un ātrumu, kas atbilst attiecīgajiem ceļa tipiem, kā aprakstīts 2. tabulā.

2. tabula

Testa

posms

Satiksmes apstākļi

Ceļa tips

Apdzīvotas vietas

Vairākjoslu ceļš, piemēram, automaģistrāle

Lauku ceļš

Ātrums

50 ± 10 km/h

100 ± 20 km/h

80 ± 20 km/h

Vidējā procentuālā vērtība no testa brauciena kopējā garuma

10 %

20 %

70 %

A

Viens pretimbraucošs transportlīdzeklis vai viens pa priekšu braucošs transportlīdzeklis ar tādu biežumu, lai adaptīvā tālā gaisma reaģētu, demonstrējot adaptācijas procesu.

 

X

X

B

Satiksmes situācijas ar pretimbraucošiem un pa priekšu braucošiem transportlīdzekļiem ar tādu biežumu, lai adaptīvā tālā gaisma reaģētu, demonstrējot adaptācijas procesu.

 

X

X

C

Aktīvi un pasīvi apdzīšanas manevri ar tādu biežumu, lai adaptīvā tālā gaisma reaģētu, demonstrējot adaptācijas procesu.

 

X

X

D

Pretimbraucošs velosipēds, kā aprakstīts 6.22.9.3.1.2. punktā.

 

 

X

E

Satiksmes situācijas ar pretimbraucošiem un pa priekšu braucošiem transportlīdzekļiem.

X

 

 

2.3.   Apdzīvotas vietas ietver ceļus ar apgaismojumu un bez tā.

2.4.   Lauku ceļi ietver posmus ar divām joslām un posmus ar četrām vai vairāk joslām, kā arī ietver krustojumus, pakalnus un/vai nogāzes, padziļinājumus un līkumotus ceļus.

2.5.   Vairākjoslu ceļi (piemēram, automaģistrāles) un lauku ceļi ietver līdzenus posmus, kuru garums pārsniedz 600 m. Turklāt tie ietver arī posmus ar līkumiem uz kreiso un labo pusi.

2.6.   Ņem vērā intensīvas satiksmes situācijas.

2.7.   Tabulā norādītajām testa sadaļām A un B inženieri, kas veic testus, novērtē un reģistrē adaptācijas procesa veiktspējas pieņemamību attiecībā uz pretimbraucošajiem un pa priekšu braucošajiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Tas nozīmē, ka testa inženieri atrodas testējamajā transportlīdzeklī, kā arī pretimbraucošajos un pa priekšu braucošajos transportlīdzekļos.


(1)  Laba redzamība (meteoroloģiskais optiskais tālums MOR > 2 000 m, kas definēts atbilstīgi WMO, Guide to Meteorological Instruments and Methods of Observation, Sixth Edition, ISBN: 92-63-16008-2, 1. 9. 1./ 1. 9. 11. lpp., Ženēva, 1996).


13. PIELIKUMS

GALVENO TUVĀS GAISMAS LUKTURU AUTOMĀTISKĀS IESLĒGŠANĀS NOSACĪJUMI

Galveno tuvās gaismas lukturu automātiskās ieslēgšanās nosacījumi  (1)

Apkārtējā gaisma ārpus transportlīdzekļa (2)

Galvenie tuvās gaismas lukturi

Reakcijas laiks

mazāk nekā 1 000 lux

IESL.

ne ilgāks par 2 sekundēm

no 1 000 līdz 7 000 lux

pēc ražotāja ieskatiem

pēc ražotāja ieskatiem

vairāk nekā 7 000 lux

IZSL.

vairāk nekā 5 sekundes, bet ne vairāk par 300 sekundēm


(1)  Pieteikuma iesniedzējs pierāda atbilstību šiem nosacījumiem, izmantojot simulāciju vai citus verifikācijas līdzekļus, ko akceptē tipa apstiprinātāja iestāde.

(2)  Apgaismojumu mēra uz horizontālas virsmas ar kosinusiāli koriģētu sensoru, kas uzstādīts tādā pašā augstumā kā transportlīdzeklī. To ražotājs var pierādīt, iesniedzot pietiekamu dokumentāciju vai izmantojot citus līdzekļus, ko akceptē tipa apstiprinātāja iestāde.


14. PIELIKUMS

NOVĒROŠANAS ZONA VIRZIENĀ UZ MANEVRĒŠANAS LUKTURU UN PALĪGAPGAISMOJUMA LUKTURU ŠĶIETAMO VIRSMU

Novērošanas zonas

Šajā attēlā zona parādīta no vienas puses, pārējās zonas ir virzienā no transportlīdzekļa priekšpuses, aizmugures un otras puses.

Image

Zonu robežas

Image


15. PIELIKUMS

ŠO NOTEIKUMU 2.34. PUNKTĀ DEFINĒTĀ GONIO(FOTO)METRA SISTĒMA, KO IZMANTO FOTOMETRISKAJIEM MĒRĪJUMIEM

Image

Teksts attēlu