15.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 417/1

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par Eiropas Savienības darba plānu jaunatnes jomā 2016.–2018. gadam

(2015/C 417/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

I.   IEVADS

1.

ATZĪST, ka kopš tā laika, kad tika pieņemta rezolūcija par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) un ES darba plāns jaunatnes jomā 2014.–2015. gadam, krīze ir turpinājusi dziļi un nesamērīgi ietekmēt jauniešus Eiropā un viņu pāreju uz pieaugušo dzīvi.

2.

ATZĪST – lai pienācīgi risinātu šīs problēmas, jaunatnes jomā ES līmenī ir jāpastiprina starpnozaru sadarbība.

3.

ATZĪMĒ Eiropas Komisijas nodomu par prioritāti noteikt jaunatnes radikalizācijas un marginalizācijas apkarošanu un to, lai tiktu veicināta jauniešu iekļaušana sabiedriskajā, kultūras un pilsoniskajā dzīvē, saskaņā ar stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”), atjaunināto regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018), ES darba plānu sporta jomā (2014–2017) un Kultūras darba plānu (2015–2018) (1).

4.

PIEŅEM ZINĀŠANAI Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgo ES ziņojumu par jaunatni (2), jo īpaši tā 5. iedaļu “ES jaunatnes sadarbības turpmākā virzība”.

Līdz ar to VIENOJAS izstrādāt 36 mēnešu ES darba plānu jaunatnes jomā dalībvalstu un Komisijas rīcībai laikposmam no 2016. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim, lai atbalstītu atjauninātā regulējuma Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) ieviešanu.

II.   PRINCIPI

5.

UZSKATA, ka darba plāns, papildus subsidiaritātes ievērošanai, būtu jābalsta uz šādiem pamatprincipiem. Šim plānam vajadzētu:

—

balstīties uz rezultātiem, kas tika sasniegti ar iepriekšējo darba plānu jaunatnes jomā 2014.–2015. gadam,

—

dot stimulu un atbilstīgu nozīmi ES līmeņa darbam jaunatnes jomā,

—

ar starpnozaru sadarbības palīdzību nodrošināt pārējo ES politikas jomu informētību par specifiskajām problēmām, ar ko saskaras jaunieši,

—

dot ieguldījumu ES drošības, ekonomikas un sociālās politikas programmu visaptverošo prioritāšu īstenošanā,

—

turpināt izstrādāt uz zināšanām un gūtajām atziņām balstītu jaunatnes politiku,

—

arī turpmāk būt elastīgam instrumentam, kas var savlaicīgi rosināt adekvātas reakcijas uz mainīgo politikas vidi,

—

veicināt sadarbībā balstītu un saskaņotu pieeju starp dalībvalstīm un Komisiju, dodot tām iespēju radīt pievienoto vērtību prioritārajos jautājumos, kas izklāstīti 6. punktā (skatīt tālāk tekstā),

—

balstīties uz sinerģiju ar programmu “Erasmus+”, cita starpā sekmējot ar jauniešiem saistīto prioritāšu identificēšanu “Erasmus+” gada darba programmai,

—

iesaistīt jauniešus konsultatīvo procedūru izmantošanā, lai nodrošinātu, ka darba plānā tiek risināti tādi jautājumi, kas tiem ir svarīgi.

6.

VIENOJAS, ka, ņemot vērā pašreizējos notikumus, dalībvalstīm un Komisijai, īstenojot ES līmeņa sadarbību, šā darba plāna aptvertajā laikposmā līdz 2018. gada beigām vajadzētu piešķirt prioritāti turpmāk izklāstītajiem jautājumiem.

Jaunatnes darbu un starpnozaru sadarbību stiprina, lai sasniegtu šādus mērķus, saskaņā ar prioritātēm, par kurām tika panākta vienošanās 2015. gada kopīgajā ES ziņojumā par jaunatni:

A.

visu jauniešu sociālās iekļaušanas palielināšana, ņemot vērā Eiropas pamatvērtības;

B.

visu jauniešu pastiprināta dalība demokrātiskajā un pilsoniskajā dzīvē Eiropā;

C.

vieglāka jauniešu pāreja no jaunieša statusa uz pieaugušo dzīvi, jo īpaši integrācija darba tirgū;

D.

atbalsts jauniešu veselībai un labjutībai, tostarp garīgajai veselībai;

E.

sekmēt to, lai tiktu pievērsta uzmanība problēmām un iespējām, ko digitālais laikmets rada jaunatnes politikai, jaunatnes darbam un jaunatnei;

F.

sekmēt reaģēšanu uz iespējām un problēmām, kas rodas, aizvien palielinotiesgados jauno migrantu un bēgļu skaitam Eiropas Savienībā.

7.

VIENOJAS, ka – lai arī dalībvalstu un Komisijas rīcība, kā izklāstīts I pielikumā, tiek vērsta uz visiem jauniešiem,– īpaša uzmanība tiek veltīta šādām grupām:

—

jaunieši, kuriem draud marginalizācija,

—

jaunieši, kas nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā (NEET),

—

migrantu izcelsmes jaunieši, tostarp nesen ieradušies imigranti un gados jauni bēgļi.

8.

VIENOJAS, ka Padome var pārskatīt darba plānu, ņemot vērā sasniegtos rezultātus un politikas norises ES līmenī.

9.

VIENOJAS par tādu konkrētu darbību sarakstu, kas atbilst šiem prioritārajiem jautājumiem, un to īstenošanas grafiku, kas izklāstīti I pielikumā.

III.   DARBA METODES UN STRUKTŪRAS

10.

ATZĪST, ka:

Padomē ir jāpastiprina jaunatnes jomas integrēšana un uz rezultātiem vērsta starpnozaru sadarbība, lai iespēju robežās nodrošinātu, ka politikas veidošanā visās attiecīgajās jomās tiek ņemti vērā jauniešu centieni, apstākļi un vajadzības.

11.

VIENOJAS, ka

—

Šā darba plāna īstenošana vajadzības gadījumā tiks atbalstīta ar šādām darba metodēm: atvērtā koordinācijas metode, par kuru panākta vienošanās atjauninātajā regulējumā Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā, un jo īpaši uz zināšanām un gūtajām atziņām balstīta politikas izstrāde, ekspertu grupas, mācīšanās no līdzbiedriem, salīdzinoša izvērtēšana, pētījumi, konferences, semināri, rezultātu izplatīšana, neoficiālais forums ar jaunatnes pārstāvjiem, jaunatnes lietu ģenerāldirektoru sanāksmes un strukturētais dialogs ar jauniešiem.

—

Izmantojot visas metodes, tostarp ekspertu grupas, darbā galvenā uzmanība tiks pievērsta II iedaļas 6. punktā izklāstītajiem prioritārajiem jautājumiem un I pielikumā uzskaitītajām darbībām un tām noteiktajiem termiņiem. Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji var pārskatīt I pielikumā minētās darbības, ņemot vērā sasniegtos rezultātus un politikas norises ES līmenī.

—

Principi, kas attiecas uz dalību ekspertu grupās un uz to darbību, ir izklāstīti II pielikumā.

—

Kas attiecas uz jauniešu tiesībām piedalīties tos ietekmējošās politikas izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā, konsultatīvās procedūras ļaus jauniešiem iesaistīties kopīgās pārdomās par šā darba plāna prioritārajiem jautājumiem.

—

Jaunatnes lietu ģenerāldirektoru neoficiālajās sanāksmēs izskatīs stratēģiskus jautājumus, kas rodas saistībā ar šo darba plānu, kā arī jautājumus, kas vispārīgāk saistīti ar ES jaunatnes politiku.

—

2018. gada pirmajā pusē Padome un Komisija izvērtēs šā darba plāna īstenošanu, pamatojoties uz tā īstenošanas kopīgo novērtējumu, kas jāveic saistībā ar ES ziņojumu par jaunatni.

12.

ŅEMOT VĒRĀ MINĒTO, AICINA

dalībvalstis un Komisiju pašreizējā darba plāna periodam izveidot ekspertu grupas, kas veiktu šādus uzdevumus:

—

noteikt, kāds konkrēti ir jaunatnes darba, kā arī neformālās un ikdienējās mācīšanās ieguldījums tajā, lai:

a)

sekmētu aktīvu pilsoniskumu un jauniešu dalību daudzveidīgās un tolerantās sabiedrībās, kā arī novērstu marginalizāciju un radikalizāciju, kas var izraisīt vardarbīgu uzvedību;

b)

reaģētu uz iespējām un problēmām, kas rodas, aizvien palielinoties gados jaunu migrantu un bēgļu skaitam Eiropas Savienībā,

—

pievērsties ar digitalizāciju saistītajiem riskiem, iespējām un sekām attiecībā uz jaunatni, jaunatnes darbu un jaunatnes politiku.

IV.   DARBĪBAS

13.

AICINA DALĪBVALSTIS, PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

—

strādāt kopīgi, saņemot Komisijas atbalstu un izmantojot šajā rezolūcijā norādītās darba metodes,

—

turpināt veicināt jaunatnes lietu ministriju aktīvu iesaisti valsts politikas veidošanā attiecībā uz stratēģiju “Eiropa 2020” un Eiropas pusgadu, veicot turpmākus pasākumus, kas ir saistīti ar Padomes secinājumiem par jaunatnes politikas potenciāla maksimālu izmantošanu saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem,

—

izstrādājot valsts un reģionāla līmeņa politiku, vajadzības gadījumā pienācīgi ņemt vērā atjaunināto regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) un šo darba plānu,

—

informēt attiecīgās iestādes, jauniešus un jaunatnes organizācijas par panākumiem, kas gūti ES darba plāna jaunatnes jomā īstenošanā, lai nodrošinātu darbību atbilstīgumu un atpazīstamību.

14.

AICINA PADOMES PREZIDENTVALSTIS

—

balstoties uz ES jaunatnes stratēģijas starpposma pārskatīšanas rezultātiem, apsvērt atbilstošus turpmākus pasākumus,

—

saistībā ar prezidentvalstu komandu, veidojot savu programmu, ņemt vērā ES darba plāna prioritāros jautājumus,

—

informēt Padomes Jaunatnes jautājumu darba grupu par darbu, ko veic citas Padomes darba sagatavošanas struktūras un kas tieši vai netieši ietekmē jauniešus vai jaunatnes politiku,

—

saistībā ar prezidentvalstu komandu ņemt vērā iepriekšējā darba plāna (2014.–2015. gadam) neīstenotos elementus,

—

apsvērt iespēju ierosināt jaunu darba plānu ar šo rezolūciju aptvertā 36 mēnešu laikposma beigās, pamatojoties uz 11. punktā minēto novērtējumu un izvērtējumu,

—

dot iespējas dalībvalstīm un ieinteresētajām personām jaunatnes jomā apspriest Eiropas sadarbības jaunatnes jomā nākotni pēc 2018. gada,

—

ierosināt jaunatnes lietu ģenerāldirektoriem savās kārtējās neoficiālās sanāksmēs apspriest un izmantot saskaņā ar darba plānu iegūtos rezultātus, atbilstošos gadījumos ģenerāldirektoriem organizēt kopīgas starpnozaru ārkārtas sanāksmes, plaši izplatīt rezultātus un dot ieguldījumu ES darba plāna jaunatnes jomā īstenošanas novērtējumā.

15.

AICINA KOMISIJU:

—

atbalstīt jaunatnes darbinieku spēju veidošanu un spēju veidošanu jaunatnes darbā, īstenojot Erasmus+ programmu, kas ir viens no galvenajiem elementiem, veidojot kvalitatīvu jaunatnes darbu Eiropā,

—

atbalstīt dalībvalstis un sadarboties ar tām šā darba plāna – jo īpaši pielikumā minēto darbību – īstenošanā,

—

informēt dalībvalstis par iniciatīvām un pētījumiem, kas tiek īstenoti vai plānoti ES jaunatnes politikā un citās attiecīgajās politikas jomās, kas ietekmē jaunatni, un par attiecīgu notikumu attīstību Komisijā,

—

regulāri apspriesties ar ieinteresētajām personām Eiropas līmenī, tostarp pilsoniskās sabiedrības un jaunatnes pārstāvjiem, un tos informēt par darba plāna izpildes gaitu, lai nodrošinātu darbību atbilstīgumu un atpazīstamību,

—

sekmēt labāku izpratni par ES programmām un šo programmu sinerģiju, kā arī sadarbību ar citām starptautiskajām organizācijām, tādām kā Eiropas Padome.

16.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SAVĀS ATTIECĪGAJĀS KOMPETENČU JOMĀS, PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU,

—

turpināt ciešu sadarbību ekspertu līmenī saskaņā ar šīs rezolūcijas I un II pielikumu,

—

ņemt vērā šā darba plāna prioritātes, gatavojoties “Erasmus+” gada darba programmai jaunatnes jomā, cita starpā attiecībā uz “Erasmus+” gada darba programmas vispārējiem mērķiem, partnerattiecību nolīgumu ar Eiropas Padomi un jaunatnes vikivietni,

—

mudināt citas nozares ņemt vērā jaunatnes jomu, formulējot, īstenojot un izvērtējot politiku un darbības citās politikas jomās, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai tiktu nodrošināta jaunatnes jomas laicīga un efektīva iekļaušana politikas veidošanas procesā,

—

gādāt, lai labāk tiktu novērtēts politikas jaunatnes jomā ieguldījums to Eiropas politikas jomu vispārējos mērķos, kuras attiecas uz jauniešiem, ņemot vērā labvēlīgo ietekmi uz aktīvu pilsoniskumu, nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, kultūru un inovāciju, izglītību un apmācību, kā arī veselību un labjutību.

(1)  COM(2015) 185 final.

(2)  Dok. 13635/15

I PIELIKUMS

Uz prioritārajiem jautājumiem balstītas darbības, instrumenti un termiņi

Uz prioritārajiem jautājumiem balstītas darbības

Darba metode/instruments

Rezultāti un termiņš

Atsauce

 

A prioriāte

Visu jauniešu sociālās iekļaušanas palielināšana, ņemot vērā Eiropas pamatvērtības

Padome un darba sagatavošanas struktūras

Jaunatnes sektora ieguldījums vardarbīgas radikalizācijas novēršanā

2016. gada pirmais pusgads

(iesp.) Padomes debates

A1

Uz zināšanām un gūtajām atziņām balstīta politikas veidošana

Komisijas pētījums par to, kādas ir jaunatnes darba kvalitātes sistēmas un satvari Eiropas Savienībā

2016. gada otrais pusgads

Īstenošanas rokasgrāmata

A2

Strukturētais dialogs/Padome un darba sagatavošanas struktūras

“Jauniešiem piemītošas būtiskas dzīves prasmes un kompetences daudzveidīgā, savienotā un iekļaujošā Eiropā aktīvai dalībai kopienas un darba dzīvē”

2017. gada pirmais pusgads

(iesp.) Padomes rezolūcija

A3

B prioritāte

Visu jauniešu pastiprināta dalība demokrātiskajā un pilsoniskajā dzīvē Eiropā

Ekspertu grupa

Noteikšana, kāds konkrēti ir jaunatnes darba, kā arī neformālās un ikdienējās mācīšanās ieguldījums, kas sekmē aktīvu pilsoniskumu un jauniešu dalību daudzveidīgās un tolerantās sabiedrībās un novērš marginalizāciju, radikalizāciju un var izraisīt vardarbīgu uzvedību

2017. gada pirmais pusgads

—

Ziņojums

—

(iesp.) Padomes secinājumi

B1

Uz zināšanām un gūtajām atziņām balstīta politikas veidošana

Komisijas pētījums par transnacionālā brīvprātīgā darba ietekmi, izmantojot Eiropas Brīvprātīgo dienestu

2017. gada pirmais pusgads

—

Ziņojums

—

(iesp.) Padomes secinājumi par pētījumu

B2

Seminārs jauniešu un sporta politikas veidotājiem

“Demokrātija, jaunatne un sports – starpnozaru pieejas jauniešu aktīvai dalībai un iesaistīšanai pilsoniskajā un demokrātiskajā dzīvē ar sporta palīdzību”

2017. gada otrais pusgads

Semināra ziņojums par paraugpraksi un ieteikumiem attiecībā uz to, kā starpnozaru pieejas, kas aptver jaunatnes un sporta jomas, var jauniešu vidū veicināt demokrātijas vērtības un iesaistīšanos pilsoniskajā dzīvē

B3

C prioritāte

Vieglāka jauniešu pāreja no jaunieša statusa uz pieaugušo dzīvi, jo īpaši integrācija darba tirgū

Savstarpēja mācīšanās dalībvalstu un Komisijas/ģenerāldirektoru vidū

“Jaunatnes darbs kā atzīts instruments, kas rada papildu vērtību, starpnozaru sadarbībai, atbalstot jauniešu pāreju uz pieaugušo dzīvi un darba pasauli”

2017. gada otrais pusgads

Ziņojums par paraugpraksi un ieteikumiem attiecībā uz jaunatnes darbu kā atzītu instrumentu, kas rada papildu vērtību, starpnozaru sadarbībai, atbalstot jauniešu pāreju uz pieaugušo dzīvi un darba pasauli.

C1

Uz zināšanām un gūtajām atziņām balstīta politikas veidošana

Komisijas pētījums par jaunatnes darbu un jauniešu uzņēmējdarbību

2017. gada otrais pusgads

—

Ziņojums

—

(iesp.) Padomes secinājumi par pētījumu

C2

D prioritāte

Atbalsts jauniešu veselībai un labjutībai, tostarp garīgajai veselībai

Padome un darba sagatavošanas struktūras

Starpnozaru sadarbība attiecībā uz dalību, lai veicinātu jauniešu veselību un labjutību pārejā uz pieaugušo dzīvi, jo īpaši to jauniešu, kuriem ir garīga rakstura sarežģījumi (1), kas bieži saistīti ar viņu pāreju uz pieaugušo dzīvi. Koncentrēšanās uz viņu iespējamo devumu sabiedrībai, nevis viņu problēmām.

a)    2016. gada pirmais pusgads

(iesp.) Padomes secinājumi

D1

b)    2017. gada otrais pusgads

Starpnozaru savstarpēja mācīšanās dalībvalstu vidū

D2

E prioritāte

Sekmēt to, lai tiktu pievērsta uzmanība problēmām un iespējām, ko digitālais laikmets rada jaunatnes politikai, jaunatnes darbam un jaunatnei

Padome un darba sagatavošanas struktūras

Jaunas pieejas jaunatnes darbā, lai palielinātu jauniešu potenciāla un talanta attīstību un viņu iekļaušanu sabiedrībā.

Tiks uzsvērti jauni, mūsdienīgi un saistoši jauniešu darba paņēmieni, tostarp jauniešu darba paņēmieni tiešsaistē, lai atspoguļotu jaunās tendences jauniešu dzīvē un palielinātu izpratni par jauniešu darbu ar mērķi tā pasākumos iesaistīt lielāku skaitu jauniešu.

2016. gada otrais pusgads

(iesp.) Padomes secinājumi

E1

Savstarpēja mācīšanās

Jauni paņēmieni jaunatnes darbā un jaunatnes darba pievilcīguma palielināšana jauniešu vidū

2017. gada pirmais pusgads

Ziņojums par esošajiem paņēmieniem, atspoguļojot tendences un ieteikumus attiecībā uz iekļaušanu ikdienas jaunatnes darba praksē

E2

Ekspertu grupa

“Ar digitalizāciju saistītie riski, iespējas un sekas attiecībā uz jaunatni, jaunatnes darbu un jaunatnes politiku”

2017. gada otrais pusgads

Ekspertu grupas ziņojums

E3

Uz zināšanām un gūtajām atziņām balstīta politikas veidošana

Komisijas pētījums par interneta un sociālo mediju ietekmi uz jauniešu dalību un jaunatnes darbu

2018. gada pirmais pusgads

Ziņojums

E4

Padome un darba sagatavošanas struktūras

Inovatīvu metožu izstrāde jaunatnes darbā, tostarp digitālu rīku izstrāde, lai efektīvākā, viedākā un atbilstošākā veidā panāktu labāku atbilstību jauniešu vajadzībām un centieniem un sekmētu starpnozaru sadarbību

2018. gada pirmais pusgads

(iesp.) Padomes secinājumi, kas cita starpā atbilst minētajām darbībām E3 un E4

E5

F prioritāte

Sekmēt reaģēšanu uz iespējām un problēmām, kas rodas, aizvien palielinoties gados jaunu migrantu un bēgļu skaitam Eiropas Savienībā

Ekspertu grupa

Noteikt, kāds konkrēti ir jaunatnes darba, kā arī neformālās un ikdienējās mācīšanās ieguldījums, lai reaģētu uz iespējām un problēmām, kas rodas, aizvien palielinoties gados jaunu migrantu un bēgļu skaitam Eiropas Savienībā

2018. gada otrais pusgads

—

Ziņojums

—

(iesp.) Padomes secinājumi par pētījumu

F1


Citi

 

Jautājums

Instruments/Darbība

Rezultāti un termiņš

 

ES jaunatnes stratēģija

Savstarpēja mācīšanās

a.

Komisijas priekšlikums elastīgai sistēmai

2016. gada pirmais pusgads

Mācīšanās no līdzbiedriem vajadzībām paredzētas elastīgas sistēmas formalizēšana

O1

Uz zināšanām un gūtajām atziņām balstīta politikas veidošana

b.

ES jaunatnes stratēģijas starpposma pārskatīšana un ieteikums par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā

2016. gada otrais pusgads

(iesp.) Padomes secinājumi, ar ko tiek reaģēts uz izvērtējumu, tostarp uz Padomes Ieteikuma par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā izvērtējumu

O2

c.

ES ziņojums par jaunatni

2018. gada pirmais pusgads

Kopīgais ES ziņojums par jaunatni

O3

“Erasmus+”

Uz zināšanām un gūtajām atziņām balstīta politikas veidošana

“Erasmus+” un pirms tam bijušo programmu starpposma pārskatīšana

2018. gada pirmais pusgads

Reaģēšana uz izvērtējumu sadarbībā ar attiecīgajām nozarēm (izglītība, apmācība, jaunatne, sports)

O4

(1)  Tie ietver smagus un bieži sastopamus psihiskus traucējumus, psiholoģisku diskomfortu un (pārejošus) psiholoģiskus traucējumus spilgtu dzīves izaicinājumu vai krīžu brīžos.

II PIELIKUMS

Principi, kas attiecas uz dalību ekspertu grupās un uz tādu ekspertu grupu darbību, ko dalībvalstis un Komisija izveidojušas saistībā ar ES darba plānu jaunatnes jomā (2016. gada 1. janvāris – 2018. gada 31. decembris)

Dalība

—

Dalībvalstu dalība grupu darbā ir brīvprātīga, un dalībvalstis var grupām pievienoties jebkurā laikā.

—

Dalībvalstis, kas vēlas piedalīties grupu darbā, izvirza ekspertus par attiecīgo grupu locekļiem. Dalībvalstis nodrošinās, lai izvirzītajiem ekspertiem būtu vajadzīgā pieredze attiecīgajā jomā valsts līmenī. Izvirzītie eksperti nodrošinās efektīvu saziņu ar kompetentajām valsts iestādēm. Iecelšanu koordinēs Komisija.

—

Katra ekspertu grupa var nolemt uzaicināt citus dalībniekus, proti, neatkarīgos ekspertus, jaunatnes organizāciju pārstāvjus, jaunatnes pētniekus un citas ieinteresētās personas, kā arī trešo valstu pārstāvjus. Katra ekspertu grupa var ierosināt uz visu darba periodu iekļaut arī citus dalībniekus, ar nosacījumu, ka ekspertu grupa vienprātīgi apstiprina viņu dalību.

Pilnvaras

Ekspertu grupas pilnvarojumu ierosina Komisija saskaņā ar darba plāna 12. punktu un pielāgo, ņemot vērā komentārus Padomes Jaunatnes jautājumu darba grupā.

Darba procedūras

—

Ekspertu grupas strādās ar mērķi uzdotajā tematiskajā jomā sasniegt nelielu skaitu konkrētu un izmantojamu rezultātu.

—

Lai īstenotu šo darba plānu, katra ekspertu grupa būs atbildīga par to, lai ekspertu grupas pirmajā sanāksmē pēc darba plāna pieņemšanas tiktu iecelts grupas priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji. Priekšsēdētājus ievēlēs atklātā un pārredzamā veidā, un to ievēlēšanu koordinēs Komisija, rīkojoties kā ekspertu grupu sekretariāts. Katra ekspertu grupa sagatavos darba grafiku atbilstīgi šim darba plānam.

—

Komisija grupu darbā nodrošinās speciālās zināšanas, kā arī materiāltehnisko atbalstu. Cik vien iespējams, tā grupas atbalsta arī ar citiem piemērotiem līdzekļiem (tostarp veicot attiecīgus pētījumus grupu darbības jomā).

Ziņojumi un informēšana

Ekspertu grupu priekšsēdētāji ziņos Jaunatnes jautājumu darba grupai par sasniegto progresu un rezultātiem. Padomes Jaunatnes jautājumu darba grupa vajadzības gadījumā sniegs turpmākus norādījumus ekspertu grupai, lai nodrošinātu vēlamo rezultātu noteiktajos termiņos. Par rezultātiem informē ģenerāldirektori.

Visu grupu sanāksmju darba kārtības un ziņojumi būs pieejami visām dalībvalstīm neatkarīgi no tā, cik lielā mērā tās ir iesaistījušās attiecīgās jomas darbā. Grupu darba galarezultāti tiks publicēti.