28.4.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/1

Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās diena ir jāpārbauda ANO EEK dokumenta TRANS/WP/.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 14 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz drošības jostu stiprinājumiem, ISOFIX stiprinājumu sistēmām un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumiem

Ar visiem spēkā esošajiem grozījumiem līdz:

07 grozījumu sērijas 1. papildinājumam, kas stājies spēkā 2010. gada 19. augustā

SATURS

NOTEIKUMI

1.	Darbības joma

2.	Definīcijas

3.	Apstiprinājuma pieteikums

4.	Apstiprinājums

5.	Specifikācija

Testi

7.	Drošības jostu pārbaudes stiprinājumu statisko testu laikā un pēc tiem

8.	Transportlīdzekļa tipa pārveidojums un apstiprinājuma paplašinājums

9.	Ražošanas atbilstība

10.	Sankcijas par ražošanas neatbilstību

11.	Lietošanas instrukcijas

12.	Pilnīga ražošanas izbeigšana

13.	To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī administratīvo iestāžu nosaukums un adrese

14.	Pārejas noteikumi

PIELIKUMI

1. pielikums –

Paziņojums par transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma piešķiršanu (vai apstiprinājuma paplašināšanu, atteikšanu, atsaukšanu vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu) attiecībā uz drošības jostu stiprinājumiem un ISOFIX stiprinājumu sistēmām, un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu, ja tāds ir, saskaņā ar Noteikumiem Nr. 14

2. pielikums –

Marķējuma izvietojums

3. pielikums –

Efektīvo jostas stiprinājumu atrašanās vieta

4. pielikums –

Mehāniskā transportlīdzekļa sēdvietu H punkta un faktiskā rumpja leņķa noteikšanas metode

1. papildinājums –

Telpiskās H punkta ierīces apraksts

2. papildinājums –

Telpiskā atskaites sistēma

3. papildinājums –

Atskaites dati par sēdvietām

5. pielikums –

Vilkšanas ierīce

6. pielikums –

Minimālais stiprinājuma punktu skaits un apakšējo stiprinājumu atrašanās vieta

Papildinājums –

Apakšējo stiprinājumu atrašanās vieta – tikai leņķu prasības

7. pielikums –

Dinamikas tests kā alternatīva drošības jostu stiprinājumu statiskajam stiprības testam

8. pielikums –

Manekena specifikācijas

9. pielikums –

ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ISOFIX augšējo stiprinājumu saites stiprinājumi

1. DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz:

a)	M un N kategorijas (1) transportlīdzekļiem attiecībā uz to drošības jostu stiprinājumiem, kas paredzēti pieaugušiem pasažieriem uz priekšu vai uz aizmuguri vērstās sēdvietās.

b)	M1 kategorijas transportlīdzekļiem attiecībā uz to ISOFIX stiprinājumu sistēmām un to ISOFIX augšējā stiprinājuma saišu stiprinājumiem, kas paredzēti bērnu ierobežotājsistēmām. Arī citām transportlīdzekļu kategorijām, kas aprīkotas ar ISOFIX stiprinājumiem, jāatbilst šo noteikumu nosacījumiem.

2. DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos lieto šādas definīcijas:

2.1.	“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir tāda transportlīdzekļa tipa apstiprinājums, kas aprīkots ar minētajām drošības jostām paredzētiem stiprinājumiem;

2.2.

“transportlīdzekļa tips” ir mehānisko transportlīdzekļu kategorija, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem aspektiem kā to transportlīdzekļa konstrukcijas vai sēdekļa konstrukcijas sastāvdaļu gabarīti, forma un materiāli, pie kā piestiprina drošības jostu stiprinājumus un ISOFIX stiprinājumu sistēmas, kā arī ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumus, ja tādi ir un ja stiprinājumus pārbauda saskaņā ar dinamikas testu, pēc jebkuriem ierobežotājsistēmas parametriem, jo īpaši slodzes ierobežotāja funkcijas, kas ietekmē spēkus, kas tiek pielikti drošības jostu stiprinājumiem;

2.3.	“jostu stiprinājumi” ir tās transportlīdzekļa konstrukcijas vai sēdekļa konstrukcijas, vai citas transportlīdzekļa daļas detaļa, pie kuras nostiprina drošības jostu komplektus;

2.4.

“efektīvais jostas stiprinājums” ir punkts, ko izmanto, lai atbilstīgi 5.4. punktā norādītajam noteiktu katras drošības jostas daļas leņķi attiecībā pret tās lietotāju, proti, punkts, kam jāpievieno siksna, lai iegūtu tādu pašu izkārtojumu, kādu paredzēts iegūt, kad josta tiek lietota, kas var būt vai var nebūt faktiskais jostas stiprinājums atkarībā no drošības jostas metāla daļu konfigurācijas vietā, kur tā tiek fiksēta jostas stiprinājumā;

2.4.1.

piemēram, gadījumā,

2.4.1.1.

kad transportlīdzekļa korpusā vai sēdekļa korpusā ir izmantota siksnas vadāmierīce, par efektīvo jostas stiprinājumu uzskata vadāmierīces viduspunktu vietā, kur siksna iziet no vadāmierīces jostas lietotāja pusē, un

2.4.1.2.

kad josta iet tieši no lietotāja uz pievilkšanas ierīci, kas pievienota transportlīdzekļa korpusam vai sēdekļa korpusam bez siksnas vadāmierīces starpniecības, par efektīvo jostas stiprinājumu uzskata siksnas uztīšanas spoles ass krustošanās punktu ar plakni, kas iet caur siksnas centra līniju uz spoles;

2.5.	“grīda” ir transportlīdzekļa virsbūves zemākā daļa, kas savieno transportlīdzekļa sienas. Šajā kontekstā grīda ir arī ribas, presējumi un, iespējams, citi pastiprināšanas elementi, arī tie, kas atrodas zem grīdas, piemēram, gareniskie un šķērseniskie konstrukcijas elementi;

2.6.

“sēdeklis” ir konstrukcija, kas var būt vai nebūt transportlīdzekļa uzbūves neatņemama sastāvdaļa ar apdari un kas paredzēta sēdēšanai vienam pieaugušam cilvēkam. Šis termins attiecas gan uz atsevišķiem sēdekļiem, gan uz sola daļu, kas paredzēta sēdēšanai vienai personai;

2.6.1.

“priekšējais pasažieru sēdeklis” ir jebkurš sēdeklis, kur konkrētā sēdekļa “priekšējais H punkts” atrodas vertikālajā šķērsplaknē, kura iet caur autovadītāja R punktu, vai tās priekšā;

2.7.

“sēdekļu grupa” ir vai nu sēdekļi solu veidā, vai atsevišķi sēdekļi, kas novietoti blakus (t. i., tā, ka viena sēdekļa priekšējie stiprinājumi ir vienā rindā ar otra sēdekļa stiprinājumiem vai nu uz priekšu no otra sēdekļa aizmugurējiem stiprinājumiem un vienā rindā ar otra sēdekļa stiprinājumiem, vai aiz otra sēdekļa priekšējiem stiprinājumiem) un ir pielāgoti viena vai vairāku pieaugušu cilvēku sēdēšanai;

2.8.	“sols” ir apdarināta konstrukcija, kas paredzēta sēdēšanai vairāk nekā vienam pieaugušam cilvēkam;

2.9.

“sēdekļa tips” ir sēdekļu kategorija, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem aspektiem kā:

2.9.1.

sēdekļa korpusa forma, izmēri un materiāli,

2.9.2.

regulēšanas sistēmu un visu bloķēšanas sistēmu tipi un izmēri,

2.9.3.

sēdekļa jostas stiprinājumu, sēdekļa stiprinājuma un transportlīdzekļa korpusa saistīto daļu tips un izmēri;

2.10.

“sēdekļa stiprinājums” ir sistēma, ar kuru sēdekļa komplekts ir piestiprināts transportlīdzekļa korpusam, ieskaitot transportlīdzekļa korpusa saistītās daļas;

2.11.

“regulēšanas sistēma” ir ierīce, ar ko sēdekli vai tā daļas var noregulēt tādā stāvoklī, kāds atbilst sēdošā pasažiera morfoloģijai; šī ierīce var īpaši pieļaut:

2.11.1.

pārvietošanu garenvirzienā,

2.11.2.

pārvietošanu vertikāli,

2.11.3.

leņķisko pārvietošanu;

2.12.

“pārvietošanas sistēma” ir ierīce, kas ļauj pārvietot vai rotēt sēdekli vai kādu no tā daļām bez neviena fiksēta starpstāvokļa, lai ļautu viegli piekļūt telpai, kas atrodas aiz konkrētā sēdekļa;

2.13.

“bloķēšanas sistēma” ir jebkāda ierīce, kas nodrošina, lai sēdeklis un tā daļas tiktu noturētas ikvienā lietošanas stāvoklī, un kas ietver ierīces sēdekļa atzveltnes bloķēšanai attiecībā pret sēdekli un sēdekli attiecībā pret transportlīdzekli;

2.14.

“atskaites zona” ir attālums starp divām vertikālām gareniskām plaknēm, kas atrodas 400 mm attālumā viena no otras un ir simetriskas attiecībā pret H punktu, kuru nosaka, belžņa iekārtai rotējot no vertikālā uz horizontālo virzienu, kā aprakstīts Noteikumu Nr. 21 1. pielikumā. Iekārtu novieto tā, kā aprakstīts minētajā Noteikumu Nr. 21 pielikumā, un iestata maksimālajam 840 mm garumam;

2.15.

“slodzes uz krūškurvi samazināšanas funkcija” ir jebkura drošības jostas un/vai sēdekļa, un/vai transportlīdzekļa daļa, kas paredzēta, lai ierobežotu pasažiera krūškurvi fiksējošos spēkus sadursmes gadījumā;

2.16.

“ISOFIX” ir tāda sistēma bērnu ierobežotājsistēmu pievienošanai transportlīdzekļiem, kurai ir divi stingri stiprinājumi, divi atbilstīgi stingri savienojumi ar bērnu ierobežotājsistēmu un līdzeklis bērnu ierobežotājsistēmas gareniskās rotācijas ierobežošanai;

2.17.

“ISOFIX vieta” ir sistēma, kurā iespējams uzstādīt:

a)	universālu ISOFIX uz priekšu vērstu bērna ierobežotājsistēmu, kā definēts Noteikumos Nr. 44, vai

b)	daļēji universālu ISOFIX uz priekšu vērstu bērna ierobežotājsistēmu, kā definēts Noteikumos Nr. 44, vai

c)	daļēji universālu ISOFIX uz aizmuguri vērstu bērna ierobežotājsistēmu, kā definēts Noteikumos Nr. 44, vai

d)	daļēji universālu ISOFIX uz sāniem vērstu bērna ierobežotājsistēmu, kā definēts Noteikumos Nr. 44, vai

e)	transportlīdzeklim raksturīgu ISOFIX bērna ierobežotājsistēmu, kā definēts Noteikumos Nr. 44;

2.18.

“ISOFIX apakšējais stiprinājums” ir viens ciets apaļš horizontāls stienis 6 mm diametrā, kas ir saistīts ar transportlīdzekli vai sēdekli, kam piestiprina un kas ierobežo ISOFIX bērnu ierobežošanas sistēmu ar ISOFIX fiksētājierīcēm;

2.19.

“ISOFIX stiprinājumu sistēma” ir sistēma, kas sastāv no diviem ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem un kas ir paredzēta ISOFIX bērnu ierobežošanas sistēmas piestiprināšanai pie pretrotācijas ierīces;

2.20.

“ISOFIX fiksētājierīce” ir viens no diviem savienojumiem, kas atbilst Noteikumos Nr. 44 paredzētajām prasībām un kas sākas ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas konstrukcijā, un kas ir saderīgs ar ISOFIX apakšējo stiprinājumu;

2.21.

“ISOFIX bērna ierobežotājsistēma” ir bērna ierobežotājsistēma, kas atbilst Noteikumos Nr. 44 paredzētajām prasībām un kas jāpiestiprina pie ISOFIX stiprinājumu sistēmas;

2.22.

“statiskā spēka pielikšanas ierīce (SSPI)” ir testa palīgierīce, ar ko saslēdz transportlīdzekļa ISOFIX stiprinājumu sistēmas un kas ir paredzēta, lai statiskā testā pārbaudītu to stiprību un transportlīdzekļa vai sēdekļa korpusa spēju ierobežot rotāciju. Testa palīgierīce ir aprakstīta 9. pielikuma 1. un 2. attēlā;

2.23.

“pretrotācijas ierīce”

a)	ISOFIX universālās bērnu ierobežotājsistēmas pretrotācijas ierīce ir ISOFIX augšējā stiprinājuma saite,

b)	ISOFIX daļēji universālā bērnu ierobežotājsistēmas pretrotācijas ierīce sastāv no augšējā stiprinājuma saites, transportlīdzekļa instrumentu paneļa vai balsta statņa, kas paredzēts ierobežotājierīces rotācijas ierobežošanai frontālā sadursmē,

c)	ISOFIX universālajai vai daļēji universālajai bērnu ierobežotājsistēmai transportlīdzekļa sēdeklis nav pretrotācijas ierīce;

2.24.

“ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums” ir līdzeklis, piemēram, stienis, kas atrodas noteiktā zonā un ir paredzēts ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksnas savienotājierīces piestiprināšanai un tās ierobežojošā spēka pārnešanai uz transportlīdzekļa konstrukciju;

2.25.

“ISOFIX augšējā stiprinājuma saites savienotājierīce” ir ierīce, kas paredzēta piestiprināšanai pie ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma;

2.26.

“ISOFIX augšējā stiprinājuma saites kāsis” ir ISOFIX augšējā stiprinājuma saites savienotājierīce, ko parasti izmanto, lai savienotu ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksnu ar ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu, kā definēts šo Noteikumu 9. pielikuma 3. attēlā;

2.27.

“ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksna” ir drošības jostas siksna (vai ekvivalents), kas sniedzas no ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas augšas līdz ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumam un kas ir aprīkota ar regulētājierīci, spriegojuma atbrīvošanas ierīci un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites savienotājierīci;

2.28.

“vadības ierīce” ir paredzēta, lai palīdzētu personai, kas uzstāda ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmu, fiziski vadot ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas ISOFIX fiksatorus, pareizi savienojot tos ar ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem, lai veicinātu saslēgšanu;

2.29.

“ISOFIX marķējuma palīgierīce” ir palīgierīce, kas informē personu, kas vēlas uzstādīt ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmu, par ISOFIX vietām transportlīdzeklī un par katru ISOFIX atbilstīgi ISOFIX stiprinājumu sistēmai;

2.30.

“bērnu ierobežošanas palīgierīce” ir palīgierīce atbilstīgi vienai no septiņām ISOFIX izmēru klasēm, kas definētas Noteikumu Nr. 16 17. pielikuma 2. papildinājuma 4. punktā, un jo īpaši, kuru izmēri ir doti iepriekšminētā 4. punktā no 1. attēla līdz 7. attēlam. Noteikumos Nr. 16 šīs bērnu ierobežošanas palīgierīces tiek izmantotas, lai pārbaudītu, kādas ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas var ievietot transportlīdzekļa ISOFIX vietās. Šajos noteikumos izmanto arī vienu no palīgierīcēm, tā dēvēto ISO/F2 (B), kas ir aprakstīta iepriekš minētā 4. punkta 2. attēlā, lai pārbaudītu jebkuras ISOFIX stiprinājumu sistēmas atrašanās vietu un iespēju tai piekļūt.

3. APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.	Pieteikumu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz jostu stiprinājumiem, ISOFIX stiprinājumu sistēmām un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumiem, ja tādi ir, iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.2.

Tam pievieno turpmāk minētos dokumentus trīs eksemplāros un sniedz šādas sīkas ziņas:

3.2.1.

vispārējās transportlīdzekļa konstrukcijas rasējumus atbilstošā mērogā, norādot jostu stiprinājumu, efektīvo jostu stiprinājumu (attiecīgos gadījumos), ISOFIX stiprinājumu sistēmu un ISOFIX augšējā stiprinājuma saišu stiprinājumu, ja tādi ir, atrašanās vietas, kā arī detalizētus jostu stiprinājumu rasējumus, ISOFIX stiprinājumu sistēmu rasējumus, ja tādas ir, ISOFIX augšējo stiprinājumu saišu stiprinājumu rasējumus, ja tādi ir, kā arī punktus, kuros tie ir piestiprināti;

3.2.2.

to izmantoto materiālu specifikāciju, kas var ietekmēt jostu stiprinājumu, ISOFIX stiprinājumu sistēmu un ISOFIX augšējā stiprinājuma saišu stiprinājumu, ja tādi ir, stiprību;

3.2.3.

jostu stiprinājumu, ISOFIX stiprinājumu sistēmu un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu, ja tāds ir, tehnisko aprakstu;

3.2.4.

jostu stiprinājumu gadījumā, par ISOFIX stiprinājumu sistēmām un ISOFIX augšējā stiprinājuma saišu stiprinājumiem, ja tādi ir, kas pievienoti sēdekļa konstrukcijai:

3.2.4.1.

sīki izstrādātu transportlīdzekļu tipa aprakstu, kas attiecas uz sēdekļu, to stiprinājumu un to regulēšanas un bloķēšanas sistēmas konstrukciju;

3.2.4.2.

piemērota mēroga un pietiekami sīki izstrādātus sēdekļu, to stiprinājumu un to regulēšanas un bloķēšanas sistēmas rasējumus;

3.2.5.

pierādījumi, ka drošības josta vai ierobežotājsistēma, kas izmantota stiprinājumu apstiprinājuma testā, atbilst Noteikumiem Nr. 16, gadījumā, ja transportlīdzekļa izgatavotājs izvēlas veikt dinamikas stiprības testu, kas paredzēts kā alternatīvais tests.

3.3.

Dienestam iesniedz pēc izgatavotāja izvēles vai nu apstiprināmā tipa parauga transportlīdzekli vai tās transportlīdzekļa daļas, kuras par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests uzskata par būtiskām jostu stiprinājumu testam, ISOFIX stiprinājumu sistēmu testam un ISOFIX augšējā stiprinājuma saišu stiprinājumu testam, ja tādi ir.

4. APSTIPRINĀJUMS

4.1.	Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzeklis atbilst šo noteikumu attiecīgajām prasībām, piešķir minētā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

4.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 07 noteikumu 07. grozījumu sērijai) norāda uz grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti līdz apstiprinājuma izsniegšanas dienai. Viena un tā pati puse nepiešķir vienu un to pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam, kā definēts 2.2. punktā.

4.3.	Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu, atsaukšanu vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūt 1958. gada nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

4.4.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam, redzamā un viegli pieejamā uz apstiprinājuma veidlapas norādītā vietā piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ko veido

4.4.1.

aplis, kurā ir burts “E” un tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (2);

4.4.2.

pa labi no 4.4.1. punktā minētā apļa – šo noteikumu numurs;

4.4.3.

ja tipu apstiprina saskaņā ar 7. pielikuma dinamikas testu, pa labi no šo noteikumu numura – burts “e”.

4.5.

Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātam transportlīdzekļu tipam saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti nolīgumam, tad valstī, kurā piešķīra apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, nav jāatkārto 4.4.1. punktā noteiktais simbols; šādā gadījumā visu to noteikumu papildu numurus un simbolus, saskaņā ar kuriem apstiprinājums piešķirts valstī, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķīrusi apstiprinājumu, norāda vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.

4.6.	Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

4.7.	Apstiprinājuma marķējums atrodas izgatavotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnes tuvumā vai uz tās.

4.8.	Šo noteikumu 2. pielikumā ir sniegti apstiprinājuma marķējuma izvietojuma paraugi.

5. SPECIFIKĀCIJA

5.1. Definīcijas (sk. 3. pielikumu)

5.1.1. Atbilstīgi šo noteikumu 4. pielikuma 2.3. punktā noteiktajam, H punkts ir atskaites punkts, kas jānosaka saskaņā ar minētajā pielikumā norādīto metodi.

5.1.1.1. H’ punkts ir atskaites punkts, kas atbilst H, kā definēts 5.1.1. punktā, un to nosaka visiem parastiem stāvokļiem, kādos sēdekli lieto.

5.1.1.2. R ir sēdekļa atskaites punkts, kas definēts šo noteikumu 4. pielikuma 2.4. punktā.

5.1.2. Telpiskā atskaites sistēma ir definēta šo noteikumu 4. pielikuma 2. papildinājumā.

5.1.3. L1 un L2 ir apakšējie efektīvie jostas stiprinājumi.

5.1.4. C punkts ir punkts, kas atrodas 450 mm vertikāli virs R punkta. Tomēr, ja attālums S, kā noteikts 5.1.6. punktā, nav mazāks kā 280 mm un ja izgatavotājs izvēlas alternatīvo formulu BR = 260 mm + 0,8 S, kas minēta 5.4.3.3. punktā, vertikālais attālums starp C un R ir 500 mm.

5.1.5. Leņķi α1 un α2 ir attiecīgi leņķi starp horizontālu plakni un tām plaknēm, kas ir perpendikulāras transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei un iet caur H1, L1, un L2. punktu.

5.1.6. S ir attālums milimetros starp efektīvajiem augšējiem jostu stiprinājumiem un atskaites plakni P, kas ir paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei un ko definē šādi:

5.1.6.1.

ja sēdvietas stāvokli precīzi nosaka sēdekļa forma, plakne P ir šā sēdekļa vidus plakne;

5.1.6.2.

ja sēdvietas stāvoklis nav precīzi noteikts:

5.1.6.2.1.

vadītāja sēdekļa plakne P ir vertikāla plakne, kas ir paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei, kura novilkta caur stūres rata centru stūres rata aploces plaknē, kad stūres rats, ja tas ir regulējams, ir centrālajā pozīcijā;

5.1.6.2.2.

P plakne priekšā sēdošam pasažierim ir simetriska vadītāja P plaknei;

5.1.6.2.3.

plakne P aizmugures ārējai sēdvietai ir tā, kuru norādījis izgatavotājs ar nosacījumu, ka tiek ievēroti šādi ierobežojumi attālumam A starp transportlīdzekļa garenisko vidus plakni un P plakni:

A ir vienāds ar 200 mm vai lielāks, ja sols ir projektēts tikai diviem pasažieriem,

A ir vienāds ar 300 mm vai lielāks, ja sols ir projektēts vairāk kā diviem pasažieriem.

5.2. Vispārīgās specifikācijas

5.2.1. Drošības jostas stiprinājumi ir konstruēti, izgatavoti un novietoti tā, lai:

5.2.1.1.

dotu iespēju uzstādīt piemērotu drošības jostu. Priekšējo ārējo vietu jostas stiprinājumi ir piemēroti drošības jostām, kas ietver pievilkšanas ierīci un trīsi, jo īpaši ņemot vērā jostu stiprinājumu izturības rādītājus, ja vien izgatavotājs nepiegādā transportlīdzekli, kurš aprīkots ar cita veida drošības jostām, kas ietver pievilkšanas ierīces. Ja stiprinājumi ir piemēroti tikai konkrētiem drošības jostu tipiem, to tipus norāda 4.3. punktā minētajā pieteikumā;

5.2.1.2.

līdz minimumam samazinātu jostas slīdēšanas risku tās pareizas lietošanas gadījumā;

5.2.1.3.

līdz minimumam samazinātu siksnas bojājuma risku, nonākot saskarē ar transportlīdzekļa vai sēdekļa korpusa asām, nekustīgām daļām.

5.2.1.4.

normālos lietošanas apstākļos transportlīdzeklis atbilstu šo noteikumu prasībām;

5.2.1.5.

ja stiprinājumiem ir citi stāvokļi, lai ļautu personām iekāpt transportlīdzeklī un lai aizsargātu tā pasažierus, tad šo noteikumu specifikācijas attiecas uz stiprinājumiem to efektīvajos fiksējošajos stāvokļos.

5.2.2. Jebkuru ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmām paredzētu ISOFIX stiprinājumu sistēmu un jebkuru ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu, kas ir uzstādīts vai ko ir paredzēts uzstādīt, projektē, izgatavo un novieto tā, lai:

5.2.2.1.

transportlīdzeklis ar jebkuru ISOFIX stiprinājumu sistēmu un jebkuru augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu normālos lietošanas apstākļos atbilstu šo noteikumu nosacījumiem;

jebkura ISOFIX stiprinājumu sistēma un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums, ko var pievienot transportlīdzeklim, arī atbilstu šo noteikumu nosacījumiem. Līdz ar to šādus stiprinājumus apraksta tipa apstiprinājuma pieteikuma dokumentā.

5.2.2.2.

ISOFIX stiprinājumu sistēma un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums ir paredzēti jebkurai ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmai, kuras masas grupa ir 0, 0 + vai 1, kā noteikts Noteikumos Nr. 44.

5.2.3. ISOFIX stiprinājumu sistēmu konstrukcija un novietojums:

5.2.3.1.

Jebkura ISOFIX stiprinājumu sistēma ir šķērss(-i) nekustīgs(-i) stienis(-ņi) 6 mm ± 0,1 mm diametrā, kas sedz divas zonas, kuru minimālais lietderīgais garums ir 25 mm un kas atrodas uz tās pašas ass, kā noteikts 9. pielikuma 4. attēlā.

5.2.3.2.

Transportlīdzekļa sēdvietai uzstādīta ISOFIX stiprinājumu sistēma atrodas ne mazāk kā 120 mm aiz projektētā H punkta, kā noteikts šo noteikumu 4. pielikumā, mērot horizontāli un līdz stieņa centram.

5.2.3.3.

Jebkurai transportlīdzeklī uzstādītai ISOFIX stiprinājumu sistēmai pārbauda, vai iespējams pievienot ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas palīgierīci “ISO/F2” (B), kas aprakstīta Noteikumos Nr. 16 (17. pielikuma 2. papildinājuma 2. attēls).

5.2.3.4.

“ISO/F2” (B) palīgierīces, kā definēts Noteikumos Nr. 16 (17. pielikuma 2. papildinājuma 2. attēls), apakšējai virsmai ir šādi stāvokļa leņķu ierobežojumi, mērot leņķus attiecībā pret transportlīdzekļa atskaites plaknēm, kā definēts šo noteikumu 4. pielikuma 2. papildinājumā:

a)	garensvere: 15° ± 10°;

b)	sānsvere: 0° ± 5°;

c)	rotācija ap vertikālo asi: 0° ± 10°.

5.2.3.5.

ISOFIX stiprinājumu sistēmas ir pastāvīgi novietotas vai uzglabājamas. Uzglabājamu stiprinājumu gadījumā prasības saistībā ar ISOFIX stiprinājumu sistēmu izpilda, kad tā ir uzstādīta.

5.2.3.6.

Katrs ISOFIX apakšējā stiprinājuma stienis (uzstādīts lietošanai) vai katra pastāvīgi uzstādīta norādes ierīce ir redzama, nesaspiežot sēdekļa spilvenu vai sēdekļa aizmuguri, skatoties uz stieni vai norādes ierīci vertikālā gareniskā plaknē, kas šķērso stieņa vai vadības ierīces vidu pa līniju, kas veido uz augšu vērstu 30 grādu lielu leņķi ar horizontālu plakni.

Alternatīva iepriekš minētajai prasībai ir izmantot transportlīdzeklī pastāvīgu marķējumu pie katra stieņa vai norādes ierīces. Šis marķējums pēc izgatavotāja izvēles ir viens no turpmāk minētajiem elementiem.

5.2.3.6.1.

Vismaz 9. pielikumā 12. attēlā redzamais simbols, kuru veido aplis ar vismaz 13 mm diametru un kurā ir piktogramma, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	piktogramma kontrastē ar apļa fonu;

b)	piktogramma atrodas tuvu katram sistēmu veidojošajam stienim.

5.2.3.6.2.

Vārds “ISOFIX” ir ar lielajiem burtiem, kuru augstums ir vismaz 6 mm.

5.2.4. ISOFIX augšējā stiprinājuma saišu stiprinājumi, konstrukcija un novietošana:

Pēc automobiļa izgatavotāja pieprasījuma var alternatīvi izmantot 5.2.4.1. un 5.2.4.2. punktā aprakstītās metodes.

Metodi, kas aprakstīta 5.2.4.1. punktā, var izmantot tikai tad, ja ISOFIX vieta ir uz transportlīdzekļa sēdekļa.

5.2.4.1. Atbilstīgi 5.2.4.3. un 5.2.4.4. punktam, tā ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma daļa, kas ir projektēta, lai saistītos ar ISOFIX augšējā stiprinājuma saites savienotāju, atrodas ne tālāk kā 2 000 mm no katras izraudzītās sēdvietas, kam tā ir uzstādīta, pleca atskaites punkta, iekrāsotajā zonā, kā redzams 9. pielikumā no 6. līdz 10. attēlam, ar norādi uz šablonu, kas aprakstīts SAE J 826 (1995. gada jūlijs) un redzams 9. pielikuma 5. attēlā, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

5.2.4.1.1.

šablona H punkts atrodas unikālā projektētajā H punktā, sēdeklim esot pilnībā uz leju un atpakaļ atvirzītā stāvoklī, izņemot, ja šablons ir novietots sāniski pa vidu starp diviem ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem;

5.2.4.1.2.

šablona rumpja līnijas leņķis pret šķērso vertikālo plakni ir tāds pats kā sēdekļa aizmugurei tās visvairāk vertikālajā stāvoklī un

5.2.4.1.3.

šablons ir novietots vertikālajā gareniskajā plaknē, kurā ir šablona H punkts.

5.2.4.2. ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma zonu var noteikt arī ISOFIX vietā, kas aprīkota ar ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem, kā redzams 9. pielikuma 11. attēlā, izmantojot palīgierīci “ISO/F2” (B) atbilstīgi Noteikumiem Nr. 16 (17. pielikuma 2. papildinājuma 2. attēlā).

Sēdvieta ir sēdekļa stāvoklis, kad tas noregulēts vistālāk uz aizmuguri un uz leju, un sēdekļa aizmugure ir pamata stāvoklī vai ir noregulēta atbilstīgi transportlīdzekļa izgatavotāja ieteikumam.

Sānskatā ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums ir aiz “ISO/F2” (B) palīgierīces aizmugurējās skaldnes.

Krustpunkts starp “ISO/F2” (B) palīgierīces aizmugurējo skaldni un horizontālo līniju (9. pielikuma 11. attēla 3. atsauce), uz kuras ir pēdējais nekustīgais punkts, kura cietība pārsniedz 50 pēc Šora A, sēdekļa aizmugures augšdaļā, nosaka 4. atskaites punktu (9. pielikuma 11. attēls) “ISO/F2” (B) palīgierīces vidusdaļā. Šajā atskaites punktā leņķis līdz 45° virs horizontālās līnijas definē augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma zonas augšējo robežu.

Skatā no augšas 4. atskaites punktā (9. pielikuma 11. attēlā) leņķis līdz 90° uz aizmuguri un sāniem un skatā no aizmugures leņķis līdz 40° nosaka divus apgabalus, kas ierobežo ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma zonu.

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksnas sākums (5) atrodas “ISO/F2” (B) palīgierīces krustpunktā ar plakni 550 mm virs “ISO/F2” (B) palīgierīces horizontālas skaldnes (1) uz “ISO/F2” (B) palīgierīces viduslīnijas (6).

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums atrodas vairāk nekā 200 mm, bet ne vairāk kā 2 000 mm no ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksnas sākuma uz “ISO/F2” (B) palīgierīces aizmugurējās skaldnes, mērot saiti gareniski, kad tā tiek stiepta pāri sēdekļa aizmugurei uz ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu.

5.2.4.3. Tā ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma daļa transportlīdzeklī, kas ir paredzēta saistīšanai ar ISOFIX augšējā stiprinājuma saites savienotāju, var atrasties ārpus iekrāsotajām zonām, kas minētas 5.2.4.1. vai 5.2.4.2. punktā, ja vieta šajā zonā nav atbilstīga un transportlīdzeklis ir aprīkots ar izkārtojuma ierīci, kas:

5.2.4.3.1.

nodrošina, ka ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksna funkcionē, it kā tā stiprinājuma daļa, kura paredzēta saistīšanai ar ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu, atrastos iekrāsotajā zonā, un

5.2.4.3.2.

ir vismaz 65 mm aiz rumpja līnijas, mīkstas jostas tipa izkārtojuma ierīces vai saliekamas izkārtojuma ierīces gadījumā, vai vismaz 100 mm aiz rumpja līnijas fiksētas cietas izkārtojuma ierīces gadījumā, un

5.2.4.3.3.

testēšanas laikā pēc uzstādīšanas tā, kā to paredzēts lietot, ierīce ir pietiekami izturīga, lai kopā ar ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu izturētu šo noteikumu 6.6. punktā minēto slodzi.

5.2.4.4. Saites stiprinājums var būt ievietots sēdekļa aizmugurē, ja tas neatrodas siksnas aptīšanas zonā transportlīdzekļa sēdekļa aizmugures augšdaļā.

5.2.4.5. ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumi ļauj pievienot ISOFIX augšējā stiprinājuma saites kāsi, kā precizēts 3. attēlā.

Ap katru ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu nodrošina atstarpi, lai tos varētu fiksēt un atbrīvot. Katrs ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums, kam ir pārsegs, ir atpazīstams, piemēram, pēc kāda no simboliem, kas uzskaitīti 9. pielikumā 13. attēlā vai šo simbolu spoguļattēliem. Pārsegs ir noņemams bez instrumentiem.

5.3. Minimālais nodrošināmais jostu un ISOFIX stiprinājumu skaits

5.3.1. Visi M un N kategorijas transportlīdzekļi (izņemot tos M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļus, kas pieder pie I vai A klases (3)) ir aprīkoti ar drošības jostu stiprinājumiem, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

5.3.1.1. Tādas četrpunktu jostu sistēmas stiprinājumiem, kas apstiprināta kā S tipa josta (ar vai bez spriegotāja(-iem)) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 16 atbilst Noteikumu Nr. 14 nosacījumiem, taču papildu stiprinājums vai stiprinājumi, kas paredzēti kājstarpes siksnas (komplekta) fiksēšanai, ir atbrīvoti no šo noteikumu prasībām attiecībā uz stiprību un atrašanās vietu.

5.3.2. Minimālais drošības jostu stiprinājumu skaits katrai uz priekšu un uz aizmuguri vērstai sēdvietai atbilst 6. papildinājumā noteiktajam.

5.3.3. Tomēr N1 kategorijas transportlīdzekļu ārējām sēdvietām, izņemot priekšējās, kas norādītas 6. pielikumā un atzīmētas ar simbolu Ø, ir atļauti divi apakšējie stiprinājumi, ja starp sēdekli un tuvāko sānsienu ir eja, kura paredzēta pasažieru piekļūšanai pārējām transportlīdzekļa daļām.

Vieta starp sēdekli un sānsienu uzskatāma par eju, ja attālums starp šo sānsienu, visām durvīm esot aizvērtām, un vertikālo garenisko plakni, kas iet caur konkrētā sēdekļa centra līniju, mērot R punkta vietā un perpendikulāri transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei, ir vairāk nekā 500 mm.

5.3.4. Priekšējām centrālajām sēdvietām, kas norādītas 6. pielikumā un apzīmētas ar simbolu *, divi apakšējie stiprinājumi uzskatāmi par pietiekamiem gadījumā, kad priekšējais stikls atrodas ārpus Noteikumu Nr. 21 1. pielikuma noteiktās atskaites zonas. Ja tas atrodas šajā atskaites zonā, vajadzīgi trīs stiprinājumi.

Priekšējais stikls uzskatāms par atskaites zonas daļu jostu stiprinājumiem gadījumos, kad tas spēj nonākt statiskā saskarē ar testa iekārtu atbilstīgi Noteikumu Nr. 21 1. pielikumā aprakstītajai metodei.

5.3.5. Katrā sēdvietā, kas 6. pielikumā atzīmēta ar simbolu , nodrošina trīs stiprinājumus. Drīkst nodrošināt divus stiprinājumus, ja tiek izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

5.3.5.1.

tieši priekšā ir sēdeklis vai citas transportlīdzekļa daļas, kas atbilst Noteikumu Nr. 80 1. papildinājuma 3.5. pantam, vai

5.3.5.2.

neviena transportlīdzekļa daļa nav atskaites zonā vai transportlīdzekļa kustības gadījumā nevar atrasties atskaites zonā, vai

5.3.5.3.

transportlīdzekļa daļas, kas ir minētajā atskaites zonā, atbilst enerģijas absorbcijas prasībām, kuras noteiktas Noteikumu Nr. 80 6. papildinājumā.

5.3.6. Saliekamiem sēdekļiem vai sēdvietām, kuras paredzēts lietot tikai tad, kad transportlīdzeklis stāv, kā arī visiem jebkuru to transportlīdzekļu sēdekļiem, uz kuriem neattiecas 5.3.1. līdz 5.3.4. punkts, jostu stiprinājumi nav vajadzīgi. Tomēr, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar stiprinājumiem šādiem sēdekļiem, tad stiprinājumiem jāatbilst šo noteikumu nosacījumiem. Nav jāatbilst šo noteikumu prasībām stiprinājumam, kuru paredzēts lietot tikai kopā ar personas ar invaliditāti jostu vai jebkuru citu ierobežojošu sistēmu saskaņā ar Noteikumu Nr. 107 2. grozījumu sērijas 8. pielikumu.

5.3.7. Divstāvu transportlīdzekļa augšstāva gadījumā prasības attiecībā uz centrālo priekšējo sēdvietu attiecas arī uz ārējām priekšējām sēdvietām.

5.3.8. Nodrošina minimālo ISOFIX vietu skaitu.

5.3.8.1. Jebkurš M1 kategorijas transportlīdzeklis ir aprīkots ar vismaz divām ISOFIX sēdvietām, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

Vismaz divas no visām ISOFIX sēdvietām ir aprīkotas gan ar ISOFIX stiprinājumu sistēmu, gan ar ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu.

To Noteikumos Nr. 16 noteikto ISOFIX palīgierīču, ko var uzstādīt katrā ISOFIX sēdvietā, tips un skaits ir noteikts Noteikumos Nr. 16.

5.3.8.2. Neatkarīgi no 5.3.8.1. punkta, ja transportlīdzeklis ir aprīkots tikai ar vienu sēdekļu rindu, ISOFIX sēdvieta nav obligāta.

5.3.8.3. Neatkarīgi no 5.3.8.1. punkta, vismaz viena no divām ISOFIX sēdvietu sistēmām ir instalēta otrajā sēdekļu rindā.

5.3.8.4. Ja ISOFIX stiprinājumu sistēma ir uzstādīta priekšējā sēdvietā, kas ir aizsargāta ar priekšējo gaisa spilvenu, šim gaisa spilvenam uzstāda deaktivizācijas ierīci.

5.3.8.5. Neatkarīgi no 5.3.8.1. punkta, integrētas(-u) “iebūvētas(-u)” bērnu ierobežotājsistēmas(-u) gadījumā nodrošināmo ISOFIX sēdvietu skaitu nosaka, no divi atņemot 0, 0 + vai 1 masas grupas integrēto “iebūvēto” bērnu ierobežotājsistēmu skaitu.

5.3.8.6. Neatkarīgi no 5.3.8.1. panta nosacījuma, tādus transportlīdzekļus ar nolaižamu jumtu, kā definēts 7. pielikuma 8.1. punktā Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) (4), kam ir vairākas sēdekļu rindas, aprīko ar vismaz diviem ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem. Gadījumā, ja šādos transportlīdzekļos ir nodrošināts ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums, tas atbilst attiecīgajiem noteikumu nosacījumiem.

5.3.9. Tādu sēdekļu gadījumā, ko var pagriezt vai novietot citos virzienos, kad transportlīdzeklis stāv, 5.3.1. punkta prasības attiecas tikai uz tiem virzieniem, kas paredzēti normālai lietošanai, kad transportlīdzeklis pārvietojas pa ceļu saskaņā ar šiem noteikumiem. Informācijas dokumentā par to iekļauj piezīmi.

5.4. Jostu stiprinājumu atrašanās vietas (sk. 3. pielikuma 1. attēlu)

5.4.1. Vispārēja informācija

5.4.1.1. Jebkurām jostām stiprinājumi var pilnībā atrasties transportlīdzekļa korpusā vai sēdekļa korpusā, vai citā transportlīdzekļa daļā, vai izklaidus šajās vietās.

5.4.1.2. Jebkuru jostas stiprinājumu var izmantot divu blakus esošu drošības jostu galu savienošanai, ja ir izpildītas pārbaudes prasības.

5.4.2. Efektīvo apakšējo jostu stiprinājuma atrašanās vieta

5.4.2.1. Priekšējie sēdekļi, M1 kategorijas transportlīdzekļus

M1 kategorijas mehāniskajos transportlīdzekļos leņķis α1 (sprādzei pretējā pusē) ir no 30 līdz 80 grādu diapazonā, bet leņķis α2 (sprādzes pusē) ir no 45 līdz 80 grādu diapazonā. Abas prasības attiecībā uz leņķiem ir spēkā visiem priekšējo sēdekļu parastiem pārvietošanās stāvokļiem. Ja vismaz viens no leņķiem α1 un α2 visos normālos lietošanas stāvokļos ir nemainīgs (piemēram, stiprinājums sēdeklī ir fiksēts), tā vērtība ir 60 ± 10°. Tādu regulējamu sēdekļu gadījumā, kam ir regulēšanas ierīce, kā aprakstīts 2.12. punktā, un kuru atzveltnes leņķis ir mazāks nekā 20° (sk. 3. pielikuma 1. attēlu), leņķa α1 vērtība drīkst būt iepriekš noteiktā minimālā vērtība (30°), ja nevienā normālā lietošanas stāvoklī tas nav mazāks par 20°.

5.4.2.2. Aizmugures sēdekļi, M1 kategorijas transportlīdzeklis

M1 kategorijas mehāniskajos transportlīdzekļos visu aizmugures sēdekļu leņķi α1 un α2 ir 30 līdz 80 grādu diapazonā. Ja aizmugures sēdekļi ir regulējami, iepriekšminētie leņķi ir spēkā visiem parastiem pārvietošanās stāvokļiem.

5.4.2.3. Priekšējie sēdekļi, transportlīdzekļu kategorijas, kas nav M1 kategorija

Mehānisko transportlīdzekļu kategorijas, kas nav M1 kategorijas transportlīdzekļi, priekšējo sēdekļu visu parasto pārvietošanās stāvokļu α1 un α2 leņķim jābūt 30° līdz 80° diapazonā. Ja transportlīdzeklī ar maksimālo masu, kas nepārsniedz 3,5 tonnas, vismaz viens no priekšējo sēdekļu α1 un α2 leņķiem ir nemainīgs visos parastos lietošanas stāvokļos, tā vērtība ir 60° ± 10° (piemēram, stiprinājums sēdeklī ir fiksēts).

5.4.2.4. Aizmugures sēdekļi un īpaši priekšējie un aizmugures sēdekļi, transportlīdzekļu kategorijas, kas nav M1

Transportlīdzekļos, kuri nav M1 kategorijas transportlīdzekļi:

solu;

b)	regulējamu sēdekļu (priekšējo un aizmugures), kuriem ir 2.12. punktā aprakstītā regulēšanas ierīce un kuru atzveltnes leņķis ir mazāks par 20° (sk. 3. pielikuma 1. attēlu); un

c)	citu aizmugures sēdekļu

α1 un α2 leņķis var būt 20° līdz 80o diapazonā jebkurā parastā lietošanas stāvoklī. Ja transportlīdzeklī ar maksimālo masu, kas nepārsniedz 3,5 tonnas, vismaz viens no leņķiem α1 un α2 ir nemainīgs visos parastas lietošanas stāvokļos, tā vērtība ir 60 ± 10° (piemēram, stiprinājums sēdeklī ir fiksēts).

Tādu M2 un M3 kategoriju transportlīdzekļu sēdekļu gadījumā, kas nav priekšējie sēdekļi, leņķi α1 un α2 visiem normāliem lietošanas stāvokļiem ir no 45 līdz 90 grādiem.

5.4.2.5. Attālums starp divām vertikālajām plaknēm, kas ir paralēlas transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei un kas katra iet caur vienu no diviem tās pašas drošības jostas efektīvajiem apakšējiem jostu stiprinājumiem L1 un L2, nav mazāks par 350 mm. M1 un N1, kategorijas transportlīdzekļu aizmugurējo sēdekļu rindu centrālajām sēdvietām iepriekšminētais attālums nav mazāks par 240 mm, ja aizmugurējās rindas centrālo sēdekli nav iespējams apmainīt pret kādu citu transportlīdzekļa sēdekli. Sēdekļa gareniskā vidus plaknei ir starp punktiem L1 un L2, un atrodas vismaz 120 mm attālumā no šiem punktiem.

5.4.3. Efektīvā augšējā jostas stiprinājuma atrašanās vieta (sk. 3. pielikumu)

5.4.3.1. Ja tiek izmantota siksnas vadāmierīce vai līdzīga ierīce, kas ietekmē efektīvā augšējā stiprinājuma atrašanās vietu, šo atrašanās vietu nosaka vispārpieņemtā veidā, ņemot vērā stiprinājuma stāvokli, kad siksnas gareniskā centra līnija iet caur J1 punktu, kas noteikts secīgi no R punkta pēc šādiem trijiem segmentiem:

RZ	:	rumpja līnijas segments, kurš mērīts augšupejošā virzienā no R punkta un ir 530 mm garš;
ZX	:	segments, kas ir perpendikulārs transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei, kas mērīts no Z punkta stiprinājuma virzienā un ir 120 mm garš;
XJ1	:	segments, kurš ir perpendikulārs pēc RZ un ZX segmentu noteiktajai plaknei, kas mērīts virzienā uz priekšu no X punkta un ir 60 mm garš.

J2 punktu nosaka pēc simetrijas ar J1 punktu pa garenisko vertikālo plakni, kas iet caur attiecīgajā sēdeklī novietotā manekena 5.1.2. punktā aprakstītajai rumpja līnijai.

Ja izmanto divdurvju konfigurāciju, lai nodrošinātu piekļūšanu gan priekšējiem, gan aizmugures sēdekļiem, un augšējais stiprinājums ir uzstādīts “B” punktā, sistēmai jābūt konstruētai tā, lai neapgrūtinātu iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā.

5.4.3.2. Efektīvais augšējais stiprinājums atrodas zem FN plaknes, kura ir perpendikulāra sēdekļa gareniskajai vidus plaknei un veido 65° leņķi ar torsa līniju. Aizmugurējo sēdekļu gadījumā šo leņķi var samazināt līdz 60°. FN plakne ir novietota tā, ka tā šķērso rumpja līniju D punktā tā, ka DR ir vienāds ar 315 mm + 1,8 S. Tomēr, ja S ≤ 200 mm, tad DR = 675 mm.

5.4.3.3. Efektīvais augšējais jostas stiprinājums atrodas aiz FK plaknes, kas ir perpendikulāra sēdekļa gareniskajai vidus plaknei, šķērsojot atskaites līniju 120° leņķī B punktā tā, ka BR ir vienāds ar 260 mm + S. Ja S ≥ 280 mm, izgatavotājs pēc saviem ieskatiem var izmantot BR = 260 mm + 0,8 S.

5.4.3.4. S vērtība nedrīkst būt mazāka par 140 mm.

5.4.3.5. Efektīvais augšējais jostas stiprinājums atrodas aiz vertikālas plaknes, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei un iet caur R punktu, kā redzams 3. pielikumā.

5.4.3.6. Efektīvais augšējais jostas stiprinājums atrodas virs horizontālās plaknes, kas novilkta caur 5.1.4. punktā definēto C punktu.

5.4.3.7. Papildus augšējam stiprinājumam, kas minēts 5.4.3.1. punktā, var nodrošināt arī citus efektīvus augšējos stiprinājumus, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

5.4.3.7.1.

papildu stiprinājumi atbilst no 5.4.3.1. līdz 5.4.3.6. punktam noteiktajām prasībām;

5.4.3.7.2.

papildu stiprinājumus var izmantot bez instrumentiem, tie atbilst 5.4.3.5. un 5.4.3.6. punkta prasībām un atrodas vienā no apgabaliem, ko nosaka, pārvietojot šo noteikumu 3. pielikuma 1. attēlā redzamo apgabalu vertikāli par 80 mm uz augšu vai uz leju.

5.4.3.7.3.

Stiprinājums(-i) ir paredzēts(-i) četrpunktu jostai, atbilst 5.4.3.6. punktā izklāstītajām prasībām, ja tas (tie) ir izvietoti aiz šķērsās plaknes, kas iet caur atskaites līnijai, un atrodas:

5.4.3.7.3.1.

ja ir viens stiprinājums, vietā, kas ir līdzīga diviem divskaldņiem, kas ir sasaistīti kopā ar vertikālēm, kas iet caur punktiem J1 un J2, kā formulēts 5.4.3.1. punktā, un kuru horizontālie posmi ir redzami šo noteikumu 3. pielikuma 2. attēlā;

5.4.3.7.3.2.

ja ir divi stiprinājumi, vienā no diviem iepriekšminētajiem divskaldņiem ar noteikumu, ka neviens no stiprinājumiem neatrodas vairāk kā 50 mm attālumā no simetriski pretī esošā otra stiprinājuma P plaknē, kā noteikts 5.1.6. punktā.

5.5. Stiprinājumu vītņoto urbumu izmēri

5.5.1. Stiprinājuma vītņotā urbuma izmērs ir 7/16 collas (20 UNF 2B).

5.5.2. Ja izgatavotājs aprīko transportlīdzekli ar drošības jostām, kas ir piestiprinātas visiem attiecīgajam sēdeklim paredzētajiem stiprinājumiem, šiem stiprinājumiem nav jāatbilst 5.5.1. punktā izklāstītajai prasībai, ja tie atbilst pārējiem šo noteikumu nosacījumiem. Turklāt 5.5.1. izklāstītā prasība neattiecas uz papildu stiprinājumiem, kas atbilst 5.4.3.7.3. punktā izklāstītajai prasībai.

5.5.3. Jābūt iespējai noņemt drošības jostu, nebojājot stiprinājumus.

6. TESTI

6.1. Vispārīgie drošības jostu stiprinājumu testi

6.1.1. Piemērojot 6.2. punkta noteikumus un pēc izgatavotāja pieprasījuma:

6.1.1.1.

testus var veikt transportlīdzekļa korpusam vai pilnīgi pabeigtam transportlīdzeklim;

6.1.1.2.

testi var aprobežoties tikai ar viena sēdekļa vai vienas sēdekļu grupas stiprinājumiem ar nosacījumiem, ka:

a)	attiecīgajiem stiprinājumiem ir tādi paši uzbūves parametri kā citu sēdekļu vai sēdekļu grupu stiprinājumiem un

b)	ja šādi stiprinājumi pilnīgi vai daļēji ir uzstādīti sēdeklim vai sēdekļu grupai, sēdekļa vai sēdekļu grupas uzbūves parametri ir tādi paši kā pārējiem sēdekļiem vai sēdekļu grupām;

6.1.1.3.

logi un durvis var būt ieliktas vai neieliktas, aizvērtas vai neaizvērtas;

6.1.1.4.

var būt uzstādīts jebkurš aprīkojums, kas paredzēts transportlīdzekļa tipam un, iespējams, veicina transportlīdzekļa korpusa nekustīgumu.

6.1.2. Sēdekļi ir uzstādīti un novietoti braukšanas vai lietošanas stāvoklī pēc tehniskā dienesta, kas atbildīgs par apstiprināšanas testu veikšanu, izvēles, lai nodrošinātu visnelabvēlīgākos apstākļus sistēmas izturībai. Sēdekļu stāvokli norāda protokolā. Sēdekļa atzveltni, ja tās slīpums ir regulējams, nobloķē, kā noteicis izgatavotājs, vai, ja šādas specifikācijas nav, jebkurā stāvoklī, atbilstīgi efektīvam sēdekļa atzveltnes leņķim, kas cik vien iespējams tuvāk atbilst 25° leņķim M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem un 15° leņķim visu pārējo kategoriju transportlīdzekļiem.

6.2. Transportlīdzekļa nostiprināšana drošības jostu stiprinājumu testiem un ISOFIX stiprinājumu testiem

6.2.1. Metode, kas izmantota transportlīdzekļa nostiprināšanai testa laikā, nedrīkst pastiprināt jostas stiprinājumus vai ISOFIX stiprinājumus un to stiprinājumu vietas, vai mazinātu korpusa parasto deformāciju.

6.2.2. Nostiprināšanas ierīce uzskatāma par apmierinošu, ja tā neietekmē platību, kas sniedzas pāri visam korpusa platumam, un ja transportlīdzeklis vai korpuss tiek bloķēts vai nostiprināts priekšā attālumā, kas nav mazāks par 500 mm no pārbaudāmā jostas stiprinājuma, un tiek turēts vai ir nostiprināts aizmugurē ne mazāk kā 300 mm no šī stiprinājuma.

6.2.3. Ieteicams, lai sistēma atrastos uz balstiem, kas novietoti aptuveni vienā līnijā ar riteņu asi, vai, ja tas nav iespējams, vienā līnijā ar balstiekārtas stiprinājuma punktiem.

6.2.4. Ja izmanto citu testa metodi, nevis šo noteikumu 6.2.1. līdz 6.2.3. punktā paredzēto, jāsniedz pierādījumi, ka tā ir līdzvērtīga.

6.3. Vispārīgās testa prasības drošības jostu stiprinājumiem

6.3.1. Visus tās pašas sēdekļu grupas jostu stiprinājumus testē vienlaicīgi. Tomēr, ja pastāv risks, ka sēdekļu un/vai stiprinājumu nesimetrisks noslogojums var radīt defektus, var veikt papildu testu ar nesimetrisku noslogojumu.

6.3.2. Vilces spēku pieliek virzienā uz priekšu 10 grādu ± 5° leņķī virs horizontāles plaknē, kas paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei.

Pieliek 10 procentu lielu spriedzes slodzi ar pielaidi ± 30 procentu no paredzētās slodzes. Slodzi palielina līdz 100 procentiem attiecīgās paredzētās slodzes.

6.3.3. Pēc iespējas ātrāk nodrošina slodzes pilnīgu pielikšanu, iekļaujoties maksimālajā slodzes pielikšanas laikā, kas ir 60 sekundes.

Tomēr izgatavotājs drīkst pieprasīt, lai slodze tiktu sasniegta 4 sekunžu laikā.

Jostu stiprinājumiem jāiztur konkrētā slodze vismaz 0,2 sekundes.

6.3.4. Šo noteikumu 6.4. punktā aprakstītajos testos izmantojamās vilkšanas ierīces ir attēlotas 5. pielikumā. Ierīces, kas redzamas 5. pielikuma 1. attēlā, novieto uz sēdekļa spilvena un pēc tam, ja iespējams, iespiež sēdekļa atzveltnē, vienlaicīgi ap tām cieši savelkot jostas siksnu. Ierīci, kas redzama 5. pielikuma 2. attēlā, novieto sēdvietā, pārliek ierīcei pāri jostas siksnu un cieši savelk. Izpildot šo darbību, drošības jostu stiprinājumus nenospriego vairāk nekā minimāli vajadzīgs, lai pareizi novietotu testa ierīci.

Vilkšanas ierīces, kuras izmēri ir 254 mm vai 406 mm un ko izmanto katrā sēdvietā, platums ir pēc iespējas tuvāks attālumam starp apakšējiem stiprinājumiem.

Vilkšanas ierīces novietojums novērš abpusēju ietekmi vilkšanas testa laikā, kas nelabvēlīgi ietekmē slodzi un slodzes sadalījumu.

6.3.5. Jostas stiprinājumus sēdekļiem, kuri aprīkoti ar augšējiem jostu stiprinājumiem, pārbauda šādos apstākļos:

6.3.5.1.

priekšējie ārējie sēdekļi:

jostas stiprinājumiem veic 6.4.1. punktā noteikto testu, kur slodze uz tiem tiek pārnesta ar ierīces palīdzību, kura atveido trīspunktu drošības jostas ģeometriju, aprīkotu ar spriegotāju ar trīsi vai siksnas vadāmierīci augšējā jostas stiprinājumā. Turklāt, ja stiprinājumu skaits ir lielāks nekā 5.3. punktā paredzētais, šiem stiprinājumiem veic 6.4.5. punktā norādīto testu, kurā slodze uz stiprinājumiem tiek pārnesta ar ierīces palīdzību, kas atveido tā tipa drošības jostas ģeometriju, kuru tiem paredzēts piestiprināt.

6.3.5.1.1.

Gadījumā, ja attiecīgajam ārējam apakšējam jostas stiprinājumam nav pievienots spriegotājs, vai gadījumā, kad spriegotājs pievienots augšējam jostas stiprinājumam, arī apakšējiem jostas stiprinājumiem veic 6.4.3. punktā paredzēto testu.

6.3.5.1.2.

Iepriekš minētajā gadījumā 6.4.1. un 6.4.3. punktā paredzētos testus var veikt diviem dažādiem korpusiem, ja to pieprasa izgatavotājs.

6.3.5.2.

Aizmugures ārējie sēdekļi un visi vidējie sēdekļi:

jostas stiprinājumiem veic 6.4.2. punktā paredzēto testu, kurā slodze uz tiem tiek pārnesta ar ierīces palīdzību, kura atveido trīspunktu drošības jostas ģeometriju bez spriegotāja, un 6.4.3. punktā paredzēto testu, kurā slodzi uz diviem apakšējiem jostas stiprinājumiem pārnes ar ierīces palīdzību, kurai ir drošības jostas ģeometrija. Abus testus var veikt uz diviem dažādiem korpusiem, ja to pieprasa izgatavotājs.

6.3.5.3.

Ja izgatavotājs piegādā transportlīdzekli ar drošības jostām, attiecīgajiem jostu stiprinājumiem pēc izgatavotāja pieprasījuma var veikt tikai tādu testu, kurā slodze uz tiem tiek pārnesta ar tādas ierīces palīdzību, kam ir to jostu tipa ģeometrija, kuras jāpievieno šiem stiprinājumiem.

6.3.6. Ja ārējiem sēdekļiem un centrālajiem sēdekļiem nav paredzēti augšējie jostu stiprinājumi, apakšējiem jostu stiprinājumiem veic 6.4.3. punktā paredzēto testu, kurā slodze uz tiem tiek pārnesta ar tādas ierīces palīdzību, kam ir drošības jostas ģeometrija.

6.3.7. Ja transportlīdzeklī ir paredzēts uzstādīt citas ierīces, kas neļauj pievienot siksnas tieši jostas stiprinājumiem, netraucējot veltnīšiem vai citām līdzīgām ierīcēm, vai kam nepieciešami jostas stiprinājumi papildus 5.3. punktā minētajiem, ar šo ierīci jostas stiprinājumiem transportlīdzeklī pievieno drošības jostu vai stiepļu, veltnīšu vai līdzīgu ierīču komplektu, kas atveido drošības jostas iekārtu, un jostas stiprinājumiem attiecīgi veic 6.4. punktā paredzētos testus.

6.3.8. Var izmantot citu testa metodi, nevis 6.3. punktā paredzēto, bet ir jāsniedz pierādījumi, ka tā ir līdzvērtīga.

6.4. Īpašas drošības jostu stiprinājuma testa prasības

6.4.1. Trīspunktu jostas konfigurācijas tests, kas ietver pievilkšanas ar trīsi vai siksnas vadāmierīci augšējā jostas stiprinājumā

6.4.1.1. Augšējo jostas stiprinājumu aprīko ar speciālu trīsi vai vadāmierīci stieplei vai siksnai, kas piemērota slodzes pārnešanai no vilkšanas ierīces, vai ar trīsi vai siksnas vadāmierīci, kuru piegādā izgatavotājs.

6.4.1.2. Vilkšanas ierīcei, kura pievienota šīs jostas stiprinājumiem ar tādas ierīces palīdzību, kurai ir šīs drošības jostas ķermeņa augšdaļas siksnas ģeometrija, pieliek testa slodzi 1 350 daN ± 20 daN (sk. 5. pielikuma 2. attēlu). Transportlīdzekļu kategorijām, kuras nav M1 vai N1, testa slodze ir 675 ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategoriju transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 450 ± 20 daN.

6.4.1.3. Tajā pašā laikā vilkšanas ierīcei, kura pievienota abiem apakšējiem jostas stiprinājumiem, piemēro 1 350 daN ± 20 daN lielu vilces spēku (sk. 5. pielikuma 1. attēlu). Transportlīdzekļu kategorijām, kuras nav M1 vai N1, testa slodze ir 675 ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategoriju transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 450 ± 20 daN.

6.4.2. Trīspunktu jostas konfigurācijas tests bez pievilkšanas ierīces vai ar pievilkšanas ierīci augšējā jostas stiprinājumā.

6.4.2.1. Piemēro 1 350 daN ± 20 daN lielu testa slodzi vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 2. attēlu), kas pievienota augšējam jostas stiprinājumam, un tās pašas jostas pretējam apakšējam jostas stiprinājumam, izmantojot spriegotāju, ja izgatavotājs to ir iesniedzis, kas piestiprināts augšējam jostas stiprinājumam. Transportlīdzekļu kategorijām, kuras nav M1 vai N1, testa slodze ir 675 ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategoriju transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 450 ± 20 daN.

6.4.2.2. Tajā pašā laikā 1 350 daN ± 20 daN lielu vilces spēku pieliek vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 1. attēlu), kura pievienota diviem apakšējiem jostu stiprinājumiem. Transportlīdzekļu kategorijām, kas nav M1 vai N1, testa slodze ir 675 ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategoriju transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 450 ± 20 daN.

6.4.3. Drošības jostas konfigurācijas tests

Piemēro 2 225 daN ± 20 daN lielu testa slodze vilkšanas ierīcei (sk. 5 pielikuma 1. attēlu), kas piestiprināta pie diviem apakšējiem jostu stiprinājumiem. Transportlīdzekļu kategorijām, kas nav M1 vai N1, testa slodze ir 1 110 ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategoriju transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 740 ± 20 daN.

6.4.4. Tādu jostas stiprinājumu tests, kas pilnībā atrodas sēdekļa korpusā vai ir izkliedētas starp transportlīdzekļa korpusu un sēdekļa korpusu

6.4.4.1. Atbilstīgi veic iepriekš 6.4.1., 6.4.2. un 6.4.3. punktā norādītos testus, tajā pašā laikā katram sēdeklim un sēdekļu grupai no augšas pieliekot turpmāk norādīto spēku.

6.4.4.2. Slodzi, kas norādīta iepriekš 6.4.1., 6.4.2. un 6.4.3. punktā, papildina ar spēku, kas divdesmitkārtīgi pārsniedz sakomplektēta sēdekļa svaru. Inerto slodzi pieliek sēdeklim vai attiecīgajām sēdekļa detaļām atbilstīgi attiecīgā sēdekļa svara fiziskajai ietekmei uz sēdekļu stiprinājumiem. Slodzi vai slodzes, ko pieliek papildus, un slodzes sadalījumu nosaka izgatavotājs un vienojas ar tehnisko dienestu.

M2 un N2 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā šim spēkam jābūt vienādam ar komplektēta sēdekļa desmitkārtīgu svaru. M3 un N3 kategoriju transportlīdzekļu gadījumā tas ir 6,6 reizes lielāks par nokomplektēta sēdekļa svaru.

6.4.5. Īpaša tipa jostas konfigurācijas tests

6.4.5.1. Vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 2. attēlu), kas pievienota šādas drošības jostas stiprinājumiem ar ierīces palīdzību, kurai ir ķermeņa augšdaļas siksnas vai siksnu ģeometrija, pieliek 1 350 ± 20 daN lielu testa slodzi.

6.4.5.2. Tajā pašā laikā vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 3. attēlu), kura pievienota abiem apakšējiem jostu stiprinājumiem, pieliek 1 350 ± 20 daN liels vilces spēks.

6.4.5.3. Transportlīdzekļu kategorijām, kas nav M1 un N1, šī testa slodze ir 675 ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru testa slodze ir 450 ± 20 daN.

6.4.6. Tests uz aizmuguri vērstu sēdekļu gadījumā

6.4.6.1. Stiprinājuma punktus testē atbilstīgi paredzētajam spēkam attiecīgi 6.4.1., 6.4.2. vai 6.4.3. punktā. Katrā gadījumā testa slodze atbilst M3 vai N3 kategorijas transportlīdzekļiem paredzētajai slodzei.

6.4.6.2. Testa slodzi vērš uz priekšu attiecībā pret konkrēto sēdvietu atbilstīgi 6.3. punktā paredzētajai procedūrai.

6.5. Sēdekļu grupas gadījumā kā aprakstīts 7. pielikuma 1. punktā pēc automobiļa izgatavotāja izvēles kā alternatīvu 6.3. un 6.4. punktā paredzētajam statiskajam testam var veikt 7. pielikumā minēto dinamikas testu.

6.6. Statiskā testa prasības.

6.6.1. ISOFIX stiprinājumu sistēmas stiprību testē, statiskā spēka pielikšanas ierīcei (SFAD), ar ko ir cieši saslēgti ISOFIX savienojumi, pieliekot 6.6.4.3. punktā paredzētos spēkus.

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma gadījumā veic papildu testu, kā paredzēts 6.6.4.4. punktā.

Visas vienas sēdekļu rindas ISOFIX sēdvietas, kuras var lietot vienlaicīgi, testē vienlaicīgi.

6.6.2. Testu var veikt pilnībā pabeigtam transportlīdzeklim vai pietiekami lielā transportlīdzekļa daļā, kas vajadzīgajā apjomā pārstāv transportlīdzekļa strukturālās daļas stiprību un nekustīgumu.

Logi un durvis var būt ieliktas vai neieliktas, aizvērtas vai neaizvērtas.

Var būt uzstādīts jebkurš aprīkojums, kas paredzēts transportlīdzekļa tipam un, iespējams, uzlabo transportlīdzekļa korpusu.

Tests var aprobežoties tikai ar viena sēdekļa vai vienas sēdekļu grupas ISOFIX sēdvietām ar nosacījumu, ka:

a)	attiecīgajai ISOFIX sēdvietai ir tādi paši uzbūves parametri kā citu sēdekļu vai sēdekļu grupu ISOFIX sēdvietām, un

b)	ja šādas ISOFIX sēdvietas pilnīgi vai daļēji ir uzstādītas sēdeklim vai sēdekļu grupai, sēdekļa vai sēdekļu grupas uzbūves parametri ir tādi paši kā pārējiem sēdekļiem vai sēdekļu grupām.

6.6.3. Ja sēdekļi un pagalvis ir regulējami, tos pārbauda tehniskā dienesta noteiktajā stāvoklī, ievērojot automobiļa izgatavotāja noteiktās robežas, kā paredzēts Noteikumu Nr. 16 17. pielikuma 3. papildinājumā.

6.6.4. Spēki, virzieni un novirzes robežlielumi.

6.6.4.1. Statiskās spēka pielikšanas ierīces (SFAD) apakšējam priekšējam šķērsim pieliek 135 N ± 15 N lielu spēku, ar nolūku noregulēt SFAD aizmugures pagarinājuma stāvokli uz priekšu un aizmuguri, lai SFAD un tās balsts nebūtu savienoti par vaļīgu vai par stingru.

6.6.4.2. Statiskajai spēka pielikšanas ierīcei (SFAD) spēku pieliek virzienā uz priekšu un ieslīpi saskaņā ar 1. tabulu.

1. tabula

Testa spēku virzieni

Uz priekšu	0° ± 5°	8 kN ± 0.25 kN
Slīpi	75° ± 5° (uz abām pusēm vai taisni uz priekšu, vai nelabvēlīgākajā sāniskajā virzienā, ja tāds ir, vai, ja abas puses ir simetriskas, tikai uz vienu pusi)	5 kN ± 0.25 kN

Abus testus var veikt uz dažādiem korpusiem, ja to pieprasa izgatavotājs.

Spēku virzienā uz priekšu pieliek ar 10 ± 5° lielu sākotnējo spēka pielikšanas leņķi virs horizontāles. Spēku ieslīpā virzienā pieliek horizontāli ar 0° ± 5° lielu leņķi. Paredzētajā slodzes punktā X, kas norādīts 9. pielikuma 2. attēlā, pieliek 500 N ± 25 N lielu spriedzes spēku. Slodzes pielikšanu pilnā apjomā sasniedz pēc iespējas ātri un maksimālajā slodzes piemērošanas laikā, kas ir 30 sekundes. Taču izgatavotājs var pieprasīt slodzes pielikšanu sasniegt 2 sekundēs. Spēku pieliek vismaz 0,2 sekundes.

Visus mērījumus veic saskaņā ar ISO 6487 ar 60 Hz CFC vai jebkuru ekvivalentu metodi.

6.6.4.3. Tikai ISOFIX stiprinājumu sistēmas testi:

6.6.4.3.1.

spēka tests uz priekšu:

statiskās spēka pielikšanas ierīces X punkta horizontālā gareniskā novirze (pēc iepriekšējas slodzes) 8 kN ± 0,25 kN lielā spēka pielikšanas laikā ir 125 mm robežās, un paliekoša deformācija, ieskaitot jebkura ISOFIX apakšējā stiprinājuma vai apkārtnes daļējs pārrāvums vai plīsums nav defekts, ja nepieciešamais spēks tiek uzturēts noteikto laiku;

6.6.4.3.2.

spēka tests slīpi:

statiskās spēka pielikšanas ierīces X punkta novirze spēka pielikšanas virzienā (pēc spriegošanas) 5 kN ± 0,25 kN lielā spēka pielikšanas laikā ir 125 mm robežās, un paliekoša deformācija, ieskaitot jebkura ISOFIX apakšējā stiprinājuma vai apkārtnes daļējs pārrāvums vai plīsums nav uzskatāms par defektu, ja nepieciešamais spēks tiek uzturēts noteikto laiku.

6.6.4.4. ISOFIX stiprinājumu sistēmu un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma tests:

starp statiskā spēka pielikšanas ierīci un augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu pieliek 50 N ± 5 N lielu iepriekšēja spriegojuma slodzi. X punkta horizontālā novirze (pēc spriegošanas) 8 kN ± 0,25 kN lielā spēka pielikšanas laikā ir 125 mm robežās, un paliekoša deformācija, ieskaitot jebkura ISOFIX apakšējā stiprinājuma, augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma vai apkārtnes daļējs pārrāvums vai plīsums nav uzskatāms par defektu, ja nepieciešamais spēks tiek uzturēts noteikto laiku.

2. tabula

Novirzes robežvērtības

Spēka pielikšanas virziens	Maksimālā SFAD X punkta novirze
Uz priekšu	125 mm garenvirzienā
Slīpi	125 mm spēka virzienā

6.6.5. Papildu spēki.

6.6.5.1. Sēdekļu inerces spēki.

Stāvoklī, kur slodze tiek pārnesta uz transportlīdzekļa sēdekļa komplektu, nevis tieši uz transportlīdzekļa konstrukciju, veic testu, lai pārliecinātos, vai transportlīdzekļa sēdekļu stiprinājumi pie transportlīdzekļa konstrukcijas ir pietiekami izturīgi. Šajā testā sēdeklim vai attiecīgajai sēdekļa komplekta detaļai horizontāli un gareniski uz priekšu pieliek spēku, kas vienāds ar sēdekļa komplekta attiecīgo detaļu divdesmitkārtīgu svaru atbilstīgi attiecīgā sēdekļa svara fiziskajai ietekmei uz sēdekļa stiprinājumiem. Slodzi vai slodzes, ko pieliek papildus, un slodzes sadalījumu nosaka izgatavotājs un vienojas ar tehnisko dienestu.

Pēc izgatavotāja pieprasījuma papildu slodzi var pielikt statiskās spēka pielikšanas ierīces X punktā, veicot iepriekš aprakstītos statiskos testus.

Ja augšējā stiprinājuma saites stiprinājums ir iestrādāts transportlīdzekļa sēdeklī, šo testu veic tikai ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksnai.

Nerodas bojājumi, un ir izpildītas 2. tabulā dotās prasības attiecībā uz novirzi.

PIEZĪME. Šis tests nav jāveic gadījumā, ja kāds transportlīdzekļa drošības jostu sistēmas stiprinājums ir iestrādāts transportlīdzekļa sēdekļa konstrukcijā un ja transportlīdzekļa sēdeklis jau ir testēts, un tam ir apstiprinājums, ka tas iztur stiprinājumu slodzes testus, kādi ar šiem noteikumiem tiek prasīti pieaugušu pasažieru ierobežotājsistēmai.

7. DROŠĪBAS JOSTU STIPRINĀJUMU PĀRBAUDES STATISKO TESTU LAIKĀ UN PĒC TIEM

7.1. Visi stiprinājumi spēj izturēt 6.3. un 6.4. punktā paredzēto testu. Paliekoša deformācija, ieskaitot jebkura stiprinājuma vai apkārtnes daļējs pārrāvums vai plīsums nav uzskatāms par defektu, ja nepieciešamais spēks tiek uzturēts noteikto laiku. Testa laikā ievēro minimālās atstarpes efektīvajiem apakšējiem jostu stiprinājumiem, kas noteiktas 5.4.2.5. punktā, kā arī 5.4.3.6. punkta prasības efektīvajiem augšējiem jostu stiprinājumiem.

7.1.1. M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kam pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 2,5 tonnas, ja augšējais drošības jostas stiprinājums ir piestiprināts sēdekļa konstrukcijai, efektīvais augšējais drošības jostas stiprinājums testa laikā nepārvietojas tālāk par šķērsu plakni, kas iet caur R punktu un attiecīgā sēdekļa C punktu (sk. šo noteikumu 3. pielikuma 1. attēlu).

Transportlīdzekļiem, kam ir cita kategorija, nevis iepriekšminētā, efektīvais augšējais drošības jostu stiprinājums testa laikā nepārvietojas tālāk par šķērsu plakni, kuras slīpums ir 10° virzienā uz priekšu un kura iet caur sēdekļa R punktu.

Testa laikā mēra maksimālo efektīvā augšējā stiprinājuma punkta pārvietojumu.

Ja efektīvā augšējā stiprinājuma punkta pārvietojums pārsniedz iepriekšminēto ierobežojumu, izgatavotājs pierāda tehniskajam dienestam, ka pasažieriem netiek radīts apdraudējums. Piemēram, var veikt testa procedūru saskaņā ar Noteikumiem Nr. 94 vai testu ar ratiņiem ar atbilstīgu impulsu, lai pierādītu, ka ir pietiekami daudz telpas pasažieru izdzīvošanai avārijas gadījumā.

7.2. Transportlīdzekļos, kuros tiek izmantotas pārvietošanas un bloķēšanas ierīces, kas ļauj visu sēdekļu lietotājiem izkāpt no transportlīdzekļa, pēc vilces spēka pārtraukšanas šīm ierīcēm joprojām jābūt darbināmām ar roku.

7.3. Pēc testa atzīmē visus jostas stiprinājumu slodzi atbalstošo korpusu bojājumus testu laikā.

7.4. Izdarot atkāpi, apakšējiem stiprinājumiem, kas uzstādīti vienam vai vairākiem sēdekļiem M2 kategorijas transportlīdzekļos ar masu virs 3,5 tonnām un M3 kategorijas transportlīdzekļos, un kas atbilst Noteikumu Nr. 80 prasībām, nav jāatbilst 7.1. punkta prasībām attiecībā uz atbilstību 5.4.3.6. punktam.

8. TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA PĀRVEIDOJUMS UN APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀJUMS

8.1. Par visām transportlīdzekļa tipa modifikācijām ziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas apstiprinājusi transportlīdzekļa tipu. Struktūrvienība var

8.1.1.

uzskatīt, ka izdarītajiem pārveidojumiem nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas un ka transportlīdzeklis joprojām atbilst prasībām, vai arī

8.1.2.

par testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam pieprasīt papildu testa protokolu.

8.2. Noteikumu 4.3. punktā paredzētajā kartībā par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, norādot izmaiņas, paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

8.3. Kompetentā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma paplašinājumu, katram paplašinājumam piešķir sērijas numuru un informē par to pārējās 1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

9. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajām procedūrām, ievērojot šādas prasības:

9.1.	visi transportlīdzekļi ar apstiprinājuma marķējumu, kā noteikts šajos noteikumos, atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam attiecībā uz detaļām, kas ietekmē drošības jostu, kā arī ISOFIX stiprinājumu sistēmām un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma parametriem.

9.2.	Lai pārliecinātos par atbilstību, kā noteikts 9.1. punktā, veic nejaušas pārbaudes pietiekamam skaitam sērijveidā ražotu transportlīdzekļu, kam ir šajos noteikumos prasītais apstiprinājuma marķējums.

9.3.	Parasti šajās pārbaudēs veic tikai mērījumus. Tomēr vajadzības gadījumā transportlīdzekļiem veic dažus no 6. punktā aprakstītajiem testiem, ko izvēlas tehniskais dienests, kas veic apstiprināšanas testus.

10. SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

10.1. Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto apstiprinājumu var atsaukt, ja konstatē neatbilstību 9.1. punktā noteiktajām prasībām vai ja drošības jostu stiprinājumi vai ISOFIX stiprinājumu sistēma un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums neiztur 9. pantā paredzētās pārbaudes.

10.2. Ja nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā nekavējoties, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā, informē pārējās nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus.

11. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Valstu iestādes var pieprasīt transportlīdzekļu izgatavotājiem to reģistrēto transportlīdzekļu ekspluatācijas instrukcijā skaidri norādīt šādas ziņas:

11.1. kur atrodas stiprinājumi un

11.2. kāda tipa jostām stiprinājumi ir paredzēti (sk. 1. pielikuma 5. pozīciju).

12. PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinātāja turētājs pilnībā pārtrauc ražot saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātu drošības jostu stiprinājumu tipu vai ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu tipu, tas attiecīgi informē iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas šī iestāde informē pārējās 1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

13. TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMS UN ADRESE

1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā paplašinājumu, atteikumu vai atsaukumu.

14. PĀREJAS NOTEIKUMI

14.1.

No 06. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt EEK apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 06. grozījumu sēriju.

14.2.

Pēc 2 gadiem kopš šo noteikumu 06. grozījumu sērijas stāšanās spēkā puses, kas piemēro šos noteikumus, EEK tipa apstiprinājumus piešķir tikai tad, ja ir izpildītas prasības, kuras paredz šie noteikumi, kas grozīti ar 06. grozījumu sēriju.

14.3.

Pēc 7 gadiem kops šo noteikumu 06. grozījumu sērijas stāšanās spēkā, puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 06. grozījumu sēriju. Taču paliek spēkā apstiprinājumi tām transportlīdzekļu kategorijām, uz kurām neattiecas noteikumu 06. grozījumu sērija, un puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina tos pieņemt.

14.4.

Attiecībā uz transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas 7.1.1. punkts, paliek spēkā apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 04. grozījumu sēriju.

14.5.

Attiecībā uz transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas šo noteikumu 05. grozījumu sērijas 4. papildinājums, paliek spēkā piešķirtie apstiprinājumi, ja tie ir piešķirti atbilstīgi 05. grozījumu sērijai līdz tās 3. papildinājumam.

14.6.

No 05. grozījumu sērijas 5. papildinājuma spēkā stāšanās dienas puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt EEK apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

14.7.

Attiecībā uz transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas šo noteikumu 05 grozījumu sērijas 5. papildinājums, paliek spēkā piešķirtie apstiprinājumi, ja tie ir piešķirti atbilstīgi 05 grozījumu sērijai līdz tās 3. papildinājumam.

14.8.

No 2005. gada 20. februāra puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir EEK apstiprinājumus M1 kategorijas transportlīdzekļiem tikai tad, ja ir izpildītas prasības, kuras paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

14.9.

No 2007. gada 20. februāra puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt M1 kategorijas transportlīdzekļu apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

14.10.

No 2006. gada 16. jūlija puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumu N kategorijas transportlīdzekļiem tikai tad, ja transportlīdzekļa tips atbilst prasībām šajos noteikumos, kuri grozīti ar 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

14.11.

No 2008. gada 16. jūlija puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt N kategorijas transportlīdzekļu apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

14.12.

Sākot ar 07. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienu, puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt EEK apstiprinājumus atbilstīgi šiem noteikumiem, kuros ietverta 07. grozījumu sērija.

14.13.

Pēc 24 mēnešiem kopš šo noteikumu 07. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir EEK apstiprinājumu tikai tad, ja tiek izpildītas prasības, kuras paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 07. grozījumu sēriju.

14.14.

Pēc 36 mēnešiem kopš 07. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 07. grozījumu sēriju.

14.15.

Neatkarīgi no 14.13. un 14.14. punkta paliek spēkā apstiprinājumi atbilstīgi iepriekšējām grozījumu sērijām transportlīdzekļu kategorijām, uz kurām neattiecas 07. sērijas grozījumi, un puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina tos pieņemt.

14.16.

Ja vien laikā, kad notiek pievienošanās šiem noteikumiem, valsts prasībās nav prasības attiecībā uz drošības jostu stiprinājumu obligātu uzstādīšanu saliekamajiem sēdekļiem, puses var turpināt atļaut to neuzstādīšanu attiecībā uz valsts apstiprinājumu un gadījumos, kad autobusu kategorijai nevar piešķirt tipa apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem.

(1) Kā definēts Konsolidētās rezolūcijas (R.E.3) 7. pielikumā (TRANS/WP29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumiem).

(2) 1 Vācija, 2 Francija, 3 Itālija, 4 Nīderlande, 5 Zviedrija, 6 Beļģija, 7 Ungārija, 8 Čehijas Republika, 9 Spānija, 10 Serbija un Melnkalne, 11 Apvienotā Karaliste, 12 Austrija, 13 Luksemburga, 14 Šveice, 15 (brīvs), 16 Norvēģija, 17 Somija, 18 Dānija, 19 Rumānija, 20 Polija, 21 Portugāle, 22 Krievijas Federācija, 23 Grieķija, 24 Īrija, 25 Horvātija, 26 Slovēnija, 27 Slovākija, 28 Baltkrievija, 29 Igaunija, 30 (brīvs), 31 Bosnija un Hercegovina, 32 Latvija, 33 (brīvs), 34 Bulgārija, 35 (brīvs), 36 Lietuva, 37 Turcija, 38 (brīvs), 39 Azerbaidžāna, 40 Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, 41 (brīvs), 42 Eiropas Kopiena (apstiprinājumus piešķir dalībvalstis, izmantojot attiecīgo EEK simbolu), 43 Japāna, 44 (brīvs), 45 Austrālija, 46 Ukraina, 47 Dienvidāfrika, 48 Jaunzēlande, 49 Kipra, 50 Malta, 51 Korejas Republikai, 52 Malaizija un 53 Taizeme. Nākamos numurus piešķir pārējām valstīm tādā hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē nolīgumu vai pievienojas nolīgumam par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo nolīguma pusēm tām piešķirtos numurus.

(3) Skat. 1. atsauci.

(4) Dokuments TRANS/WP29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumiem.

1. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

2. PIELIKUMS

MARĶĒJUMA IZVIETOJUMS

A PARAUGS

(sk. šo noteikumu 4.4. punktu)

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka transportlīdzekļa tips attiecībā uz drošības jostu stiprinājumiem ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 14 ar numuru 072439. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari norāda, ka laikā, kad piešķīra apstiprinājumu, Noteikumos Nr. 14 jau ir iekļauta 07. grozījumu sērija.

B PARAUGS

(sk. šo noteikumu 4.5. punktu)

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, pas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 14 un Noteikumiem Nr. 24 (1) (pēdējo minēto noteikumu gadījumā absorbcijas koeficienta labota vērtība ir 1,30 m-1). Apstiprinājuma numura cipari norāda, ka laikā, kad piešķīra apstiprinājumu, Noteikumos Nr. 14 bija iekļauta 07. grozījumu sērija, bet Noteikumos Nr. 24 bija iekļauta 03. grozījumu sērija.

(1) Otrais numurs ir dots tikai kā piemērs.

3. PIELIKUMS

EFEKTĪVO JOSTU STIPRINĀJUMU ATRAŠANĀS VIETAS

1. attēls

Efektīvo jostu stiprinājumu atrašanās vietas

(Rasējumā redzams viens piemērs, kur augšējais stiprinājums ir piestiprināts transportlīdzekļa korpusa sānu panelim)

2. attēls

Efektīvie augšējie stiprinājumi, kas atbilst noteikumu 5.4.3.7.3. punktam

4. PIELIKUMS

MEHĀNISKĀ TRANSPORTLĪDZEKĻA SĒDVIETU H PUNKTA UN FAKTISKĀ RUMPJA LEŅĶA NOTEIKŠANAS METODE

1. MĒRĶIS

Šajā pielikumā aprakstīto procedūru izmanto, lai noteiktu H punkta atrašanās vietu un faktisko rumpja leņķi mehānisko transportlīdzekļu sēdvietās un pārbaudītu mērījumu datu atbilstību transportlīdzekļa izgatavotāja dotajai specifikācijai (1).

2. DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā lieto šādas definīcijas.

2.1.

“Atskaites dati” ir viens vai vairāki šādi sēdvietas parametri:

2.1.1.

H punkts un R punkts, un to attiecība,

2.1.2.

faktiskais rumpja leņķis un sēdekļa aizmugures balsta leņķis, un to attiecība.

2.2.	“Telpiska H punkta ierīce” ir ierīce, ko izmanto, lai noteiktu H punktu un faktiskos rumpja leņķus. Šī ierīce ir aprakstīta šā pielikuma 1. papildinājumā.

2.3.

“H punkts” ir saskaņā ar 4. punktā aprakstīto procedūru transportlīdzekļa sēdvietā novietotas telpiskas H punkta ierīces rumpja un augšstilba rotācijas centrs. H punkts atrodas ierīces centrālās līnijas, kura novilkta starp H punkta projekcijas punktiem abās H punkta ierīces pusēs, vidū. H punkts teorētiski atbilst R punktam (pielaides skatīt 3.2.2. punktā). Pēc H punkta noteikšanas saskaņā ar 4. punktā aprakstīto procedūru, to uzskata par fiksētu attiecībā pret sēdekļa spilvena konstrukciju un uzskata, ka tas pārvietojas, kad sēdeklis tiek regulēts.

2.4.	“R punkts” jeb “sēdekļa atskaites punkts” ir konstrukcijas punkts, ko katrai sēdvietai nosaka transportlīdzekļa izgatavotājs un kurš ir apzīmēts telpiskajā atskaites sistēmā.

2.5.	“Rumpja līnija” ir telpiskās H punkta ierīces zondes centra līnija, kad zonde ir galējā aizmugures stāvoklī.

2.6.	“Faktiskais rumpja leņķis” ir leņķis, kas mērīts telpiskās H punkta ierīces aizmugures leņķa kvadrantā starp vertikālu līniju, kas vilkta caur H punktu, un rumpja līniju. Faktiskais rumpja leņķis teorētiski atbilst sēdekļa aizmugures balsta leņķim (pielaides skatīt 3.2.2. punktā).

2.7.	“Sēdekļa aizmugures balsta leņķis” ir leņķis, ko mēra starp vertikālu līniju, kas vilkta caur R punktu, un rumpja līniju stāvoklī, kas atbilst projektētajam sēdekļa atzveltnes stāvoklim, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs.

2.8.	“Pasažiera centra plakne” (C/LO) ir katrā norādītā sēdvietā novietotas telpiskās H punkta ierīces vidējā plakne; to nosaka H punkta koordināte uz Y ass. Atsevišķu sēdekļu centra plakne sakrīt ar pasažiera centra plakni. Citiem sēdekļiem pasažieru centra plakni nosaka izgatavotājs.

2.9.	“Telpiska atskaites sistēma” ir sistēma, kas aprakstīta šā pielikuma 2. papildinājumā.

2.10.

“Atpazīstamības zīmes” ir fiziski punkti (atveres, virsmas, zīmes vai iespiedumi) transportlīdzekļa virsbūvē, kā to noteicis izgatavotājs.

2.11.

“Transportlīdzekļa mērīšanas novietojums” ir transportlīdzekļa novietojums, ko nosaka atpazīstamības zīmju koordinātas telpiskā atskaites sistēmā.

3. PRASĪBAS

3.1. Datu sniegšana

Par katru sēdvietu, kur vajadzīgi atskaites dati, lai varētu pierādīt atbilstību šo noteikumu prasībām, uzrāda visus turpmāk minētos datus vai no tiem attiecīgi atlasītus datus šā pielikuma 3. papildinājumā norādītajā veidlapā:

3.1.1.

R punkta koordinātas telpiskajā atskaites sistēmā;

3.1.2.

sēdekļa aizmugures balsta leņķis;

3.1.3.

visi rādītāji, kas nepieciešami, lai noregulētu sēdekli (ja tas ir regulējams) turpmāk 4.3. punktā noteiktajā mērīšanas stāvoklī.

3.2. Saistība starp mērījumu datiem un aprēķina specifikācijas datiem

3.2.1. H punkta koordinātas un faktiskā rumpja leņķa vērtību, kas iegūta ar turpmāk 4. punktā izklāstīto procedūru, salīdzina attiecīgi ar R punkta koordinātām un sēdekļa aizmugures balsta leņķa vērtību, ko norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs.

3.2.2. R punkta un H punkta relatīvās pozīcijas un attiecību starp sēdekļa aizmugures balsta leņķi un faktisko rumpja leņķi attiecīgajai sēdvietai var uzskatīt par apmierinošu, ja H punkta koordinātas atrodas kvadrātā, kura malu garums ir 50 mm un tā horizontālo un vertikālo malu diagonāles krustojas R punktā, un ja faktiskais rumpja leņķis no sēdekļa aizmugures balsta leņķa neatšķiras vairāk par 5 grādiem.

3.2.3. Ja šie nosacījumi ir ievēroti, R punktu un sēdekļa aizmugures balsta leņķi izmanto, lai pierādītu atbilstību šo noteikumu prasībām.

3.2.4. Ja H punkts vai faktiskais rumpja leņķis neatbilst 3.2.2. punktā noteiktajām prasībām, H punktu un sēdekļa aizmugures balsta leņķi nosaka vēl divas reizes (pavisam trīs reizes). Ja no šīm trim darbībām divu darbību rezultāti atbilst šīm prasībām, piemēro iepriekš 3.2.3. punktā minētos nosacījumus.

3.2.5. Ja vismaz divās no trim 3.2.4. punktā aprakstītajām darbībām iegūtie rezultāti neatbilst 3.2.2. punktā minētajām prasībām vai arī, ja atbilstības pārbaudi nav iespējams veikt tāpēc, ka izgatavotājs nav sniedzis datus par R punkta pozīciju vai par sēdekļa aizmugures balsta leņķi, izmanto šo trīs izmērīto punktu rezultātā iegūto smaguma centru vai trīs izmērīto leņķu vidējo vērtību un uzskata tos par piemērojamiem visos gadījumos, kur šajos noteikumos minēts R punkts vai sēdekļa aizmugures balsta leņķis.

4. H PUNKTA UN FAKTISKĀ RUMPJA LEŅĶA NOTEIKŠANAS PROCEDŪRA

4.1. Transportlīdzekli pēc izgatavotāja ieskatiem atbilstoši sagatavo 20 ± 10 °C temperatūrā, lai nodrošinātu, ka sēdekļa materiāls ir telpas temperatūrā. Ja pārbaudāmajā sēdeklī nekad nav sēdēts, tajā divas reizes uz vienu minūti iesēdina 70 līdz 80 kg smagu cilvēku vai ierīci, lai saspiestu sēdekļa spilvenu un atzveltni. Pēc izgatavotāja pieprasījuma visus sēdekļa komplektus noslogo vismaz 30 minūtes pirms telpiskās H punkta ierīces novietošanas.

4.2. Transportlīdzeklis ir 2.11. punktā definētajā mērīšanas novietojumā.

4.3. Sēdekli, ja tas ir regulējams, vispirms noregulē vistālāk atpakaļ parastajā braukšanas stāvoklī, kā norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs, ņemot vērā vienīgi sēdekļa regulējumu garenvirzienā, izņemot sēdekļa pārvietojumu, kas nav paredzēts parastajam braukšanas stāvoklim. Ja ir vēl citi sēdekļa regulēšanas veidi (vertikāla, leņķiska, sēdekļa atzveltnes utt. regulēšana), tad tie jānoregulē stāvoklī, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs. Atsperotiem sēdekļiem vertikālo pozīciju stingri nofiksē atbilstoši parastajam braukšanas stāvoklim, ko noteicis izgatavotājs.

4.4. Sēdvietas virsmu, kas saskaras ar telpisko H punkta ierīci, pārklāj ar pietiekama izmēra un atbilstošas faktūras kokvilnas muslīnu, ko var raksturot kā vienkāršu kokvilnas audumu ar 18,9 diegiem uz cm2 un svaru 0,228 kg/m2, vai trikotāžas vai neaustu drānu ar līdzvērtīgiem parametriem. Ja sēdeklim testu veic ārpus transportlīdzekļa, grīdai, uz kuras sēdekli novieto, ir tādi paši pamata parametri (2), kādi ir tā transportlīdzekļa grīdai, uz kuras šo sēdekli paredzēts izmantot.

4.5. Telpiskās H punkta ierīces sēdekļa un muguras mezglu novieto tā, lai pasažiera centra plakne (C/LO) sakristu ar telpiskās H punkta ierīces centra plakni. Pēc izgatavotāja pieprasījuma telpisko H punkta ierīci drīkst pavirzīt uz iekšu attiecībā pret C/LO, ja telpiskā H punkta ierīce atrodas tik tālu uz āru, ka sēdekļa mala telpisko H punkta ierīci neļauj regulēt.

4.6. Pēdas un apakšējās kājas savienojumu pievieno sēdekļa paliktnim vai nu atsevišķi, vai izmantojot T veida siju un apakšējās kājas mezglu. Līnija, kas novilkta starp H punkta projekcijas punktiem, ir paralēla zemei un perpendikulāra sēdekļa centra plaknei garenvirzienā.

4.7. Telpiskās H punkta ierīces pēdu un kāju pozīciju noregulē šādi.

4.7.1. Norādītā sēdvieta: vadītājs un priekšējais malējais pasažieris

4.7.1.1. Ja nepieciešams, gan pēdu, gan kāju mezglus pavirza uz priekšu tā, lai pēdas uz grīdas būtu dabiskā pozīcijā, attiecīgā gadījumā starp vadības pedāļiem. Kreiso pēdu pēc iespējas novieto aptuveni tādā pašā attālumā pa kreisi no telpiskās H punkta ierīces centra plaknes kā labo pēdu – pa labi. Līmeņrādi, ar ko pārbauda telpiskās H punkta ierīces šķērsvirzienu, pavērš horizontāli, vajadzības gadījumā regulējot sēdekļa paliktni vai pavirzot kājas un pēdas savienojumu uz aizmuguri. Līnija, kas novilkta starp H punkta projekcijas punktiem, ir perpendikulāra sēdekļa centra plaknei garenvirzienā.

4.7.1.2. Ja kreiso kāju nevar nolikt paralēli labajai kājai un kreiso kāju nevar atbalstīt pret konstrukciju, kreiso pēdu pārvieto, līdz tā ir atbalstīta. Saglabā projekcijas punktu uzstādījumu.

4.7.2. Norādītā sēdvieta: malējā aizmugurējā.

Aizmugurējos sēdekļos vai papildu sēdvietās kājas novieto pēc izgatavotāja norādījumiem. Ja pēdas balstās uz grīdas, kas ir dažādos līmeņos, tad pēda, kas pirmā saskaras ar priekšējo sēdekli, ir atskaites pēda, bet otru pēdu novieto tā, lai līmeņrādis, ar ko pārbauda tā sēdekļa šķērsvirzienu, uz kura novietota ierīce, rādītu horizontāli.

4.7.3. Citas norādītās sēdvietas.

Ievēro vispārējo procedūru, kas norādīta 4.7.1. punktā, izņemot to, ka pēdas novieto, kā noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs.

4.8. Piestiprina apakšējās kājas un augšstilba svarus un noregulē telpisko H punkta ierīci.

4.9. Muguras paliktni liec uz priekšu līdz priekšējai atdurei un telpisko H punkta ierīci atvelk no sēdekļa atzveltnes, izmantojot T veida siju. Maina telpiskās H punkta ierīces stāvokli uz sēdekļa, izmantojot vienu no šādām metodēm.

4.9.1. Ja telpiskā H punkta ierīce tiecas slīdēt atpakaļ, izmanto šādu procedūru. Ļauj telpiskajai H punkta ierīcei slīdēt atpakaļ, līdz uz priekšu vērstā horizontālā ierobežotājslodze T veida sijai vairs nav vajadzīga, t. i., līdz sēdekļa paliktnis saskaras ar sēdekļa atzveltni. Vajadzības gadījumā maina apakšējās kājas stāvokli.

4.9.2. Ja telpiskā H punkta ierīce netiecas slīdēt atpakaļ, izmanto šādu procedūru. Liek telpiskajai H punkta ierīcei slīdēt atpakaļ, T veida sijai pieliekot uz aizmuguri vērstu horizontālu slodzi, līdz sēdekļa paliktnis saskaras ar sēdekļa atzveltni (skatīt šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu).

4.10. Pieliek 100 ± 10 N lielu slodzi telpiskās H punkta ierīces muguras un paliktņa mezglam vietā, kur krustojas gūžas leņķa kvadrants un T veida sijas balsts. Slodzes virzienu saglabā līnijā, kas novilkta caur minēto krustpunktu uz punktu tieši virs augšstilba sijas balsta (skatīt šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu). Tad uzmanīgi atvirza muguras paliktni atpakaļ pie sēdekļa atzveltnes. Procedūras atlikušajā daļā jārīkojas uzmanīgi, lai novērstu telpiskās H punkta ierīces slīdēšanu uz priekšu.

4.11. Uzliek labās un kreisās puses sēžas svarus un tad pēc kārtas astoņus rumpja svarus. Saglabā telpiskās H punkta ierīces līmeni.

4.12. Noliec muguras paliktni uz priekšu, lai sēdekļa atzveltni atbrīvotu no spiediena. Telpisko H punkta ierīci šūpo no vienas puses uz otru 10° lielā lokā (5° uz katru pusi no vertikālās centra plaknes), izdarot trīs pilnus ciklus, lai nepieļautu, ka starp telpisko H punkta ierīci un sēdekli rodas berze.

Šūpošanas laikā telpiskās H punkta ierīces T veida sija var sliekties novirzīties no noteiktā horizontālā un vertikālā stāvokļa. Tāpēc T veida sija jāstabilizē, pieliekot attiecīgu sānu slodzi šūpošanas laikā. Lai nodrošinātu, ka vertikālā virzienā vai virzienā uz priekšu un atpakaļ netiek pieliktas nejaušas ārējas slodzes, T veida sijas turēšana un telpiskās H punkta ierīces šūpošana jāveic uzmanīgi.

Šajā posmā telpiskās H punkta ierīces pēdas nav jāstabilizē vai jātur. Ja pēdas maina pozīciju, tām uz laiku atļauj palikt šādā stāvoklī.

Uzmanīgi atliec muguras paliktni atpakaļ pret sēdekļa atzveltni un pārbauda, vai abi līmeņrāži ir nulles stāvoklī. Ja telpiskās H punkta ierīces šūpošanas laikā pēdas ir izkustējušās, to stāvokli maina šādi.

Pēc kārtas katru pēdu paceļ no grīdas tiktāl, cik vajadzīgs, lai nerodas pēdas papildu kustība. Šīs pacelšanas laikā pēda var brīvi griezties, un uz priekšu vērsta vai sānu slodze netiek pielikta. Kad katru pēdu novieto atpakaļ uz grīdas, papēdim jāsaskaras ar tam paredzēto konstrukciju.

Pārbauda, vai sānu līmeņrādis ir nulles stāvoklī; vajadzības gadījumā muguras paliktņa augšpusē pieliek sānu slodzi, kas ir pietiekama, lai uz sēdekļa izlīdzinātu telpiskās H punkta ierīces paliktni.

4.13. Turot T veida siju, lai nepieļautu telpiskās H punkta ierīces slīdēšanu pa sēdekļa spilvenu uz priekšu, rīkojas šādi.

a)	Atvirza muguras paliktni atpakaļ pie sēdekļa atzveltnes;

muguras leņķa sijai aptuveni rumpja svara centra augstumā secīgi pieliek un atņem tādu uz aizmuguri vērstu horizontālu slodzi, kas nepārsniedz 25 N, līdz gūžas leņķa kvadrants norāda, ka pēc slodzes atņemšanas ir panākta stabila pozīcija. Rūpīgi seko, lai uz telpisko H punkta ierīci neiedarbotos uz leju vai sāniem vērstas ārējas slodzes. Ja telpiskās H punkta ierīces līmenis jāregulē vēlreiz, muguras paliktni pagriež uz priekšu, vēlreiz noregulē līmeni un atkārto 4.12. punktā minēto procedūru.

4.14. Veic visus mērījumus.

4.14.1. Telpiskajā atskaites sistēmā nosaka H punkta koordinātas.

4.14.2. Faktisko rumpja leņķi nolasa telpiskās H punkta ierīces muguras leņķa kvadrantā, kad zonde ir galējā aizmugures stāvoklī.

4.15. Ja nepieciešams telpisko H punkta ierīci uzstādīt atkārtoti, vismaz 30 minūtes pirms atkārtotās uzstādīšanas sēdekļa mezglu nenoslogo. Telpisko H punkta ierīci neatstāj novietotu uz sēdekļa mezgla ilgāk nekā tas vajadzīgs testa veikšanai.

4.16. Ja sēdekļus, kas atrodas vienā rindā, var uzskatīt par līdzīgiem (sols, vienādi sēdekļi utt.), tad katrai sēdekļu rindai nosaka tikai vienu H punktu un vienu “faktisko rumpja leņķi”, šā pielikuma 1. papildinājumā aprakstīto telpisko H punkta ierīci novietojot sēdvietā, ko uzskata par reprezentatīvu šai rindai. Šī vieta ir:

4.16.1.

priekšējā rindā – vadītāja sēdeklis;

4.16.2.

aizmugurējā rindā vai rindās – ārējais sēdeklis.

(1) Jebkurā sēdvietā, kas nav priekšējais sēdeklis, kur H punktu nevar noteikt, izmantojot telpisko H punkta ierīci vai citas metodes, pēc kompetentās iestādes ieskatiem par atskaites punktu var uzskatīt transportlīdzekļa izgatavotāja norādīto R punktu.

(2) Slīpuma leņķis, augstumu starpība attiecībā pret sēdekļa stiprinājumu, virsmas faktūra utt.

1. papildinājums

TELPISKĀS H PUNKTA IERĪCES APRAKSTS (1)

(telpiskā H punkta ierīce)

1. Muguras un sēdekļa paliktņi

Muguras un sēdekļa paliktņi ir būvēti no stiegrota plasta un metāla; tie imitē cilvēka rumpi un augšstilbus, un tiem ir mehāniska vira H punktā. Faktiskā rumpja leņķa mērījumiem pie zondes ar locījuma vietu H punktā ir piestiprināts kvadrants. Ar regulējamu augšstilba siju, kas piestiprināta pie sēdekļa paliktņa, nosaka augšstilba centra līniju un to izmanto kā gūžas leņķa kvadranta pamatlīniju.

2. Ķermeņa un kāju elementi

Apakšējās kājas segmenti ir savienoti ar sēdekļa paliktņa mezglu ar T veida siju, kura savieno ceļgalus un kura ir augšstilba regulējamās sijas sānisks pagarinājums. Apakšējās kājas segmentos ir iestiprināti kvadranti ceļgalu leņķu noteikšanai. Kurpju un pēdu mezglus kalibrē, lai noteiktu pēdas leņķi. Ar diviem līmeņrāžiem nosaka ierīces stāvokli telpā. Ķermeņa elementu svarus novieto attiecīgos smaguma centros, lai nodrošinātu sēdekļa iespiedumu, kas līdzvērtīgs iespiedumam, kuru radītu 76 kg smags vīrietis. Visas telpiskās H punkta locītavas jāpārbauda, lai tās brīvi kustētos bez ievērojamas berzes.

1. attēls

Telpiskās H punkta ierīces elementu apzīmējums

2. attēls

Telpiskās H punkta ierīces elementu izmēri un slodzes sadalījums

(1) Sīkāku informāciju par telpiskās H punkta ierīces uzbūvi var iegūt Society of Automobile Engineers (SAE), 400 Commonwealth Drive, Warrendale, Pennsylvania 15096, United States of America.

Ierīce atbilst aprakstam ISO standartā 6549:1980.

2. papildinājums

TELPISKĀ ATSKAITES SISTĒMA

1.	Telpisko atskaites sistēmu definē trīs ortogonālas plaknes, ko nosaka transportlīdzekļa izgatavotājs (skatīt attēlu) (1).

2.	Transportlīdzekļa mērīšanas novietojumu nosaka, novietojot transportlīdzekli uz balstošas virsmas tā, lai atpazīstamības zīmju koordinātas atbilstu izgatavotāja norādītajiem raksturlielumiem.

3.	R punkta un H punkta koordinātas nosaka attiecībā pret transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajām atpazīstamības zīmēm.

Attēls

Telpiskā atskaites sistēma

(1) Šī atskaites sistēma atbilst ISO standartam 4130:1978.

3. papildinājums

ATSKAITES DATI PAR SĒDVIETĀM

1. Atskaites datu kodēšana

Katrai sēdvietai atskaites dati tiek minēti secīgi. Sēdvietas identificē ar divciparu kodu. Pirmā rakstzīme ir arābu cipars un norāda sēdekļu rindu, skaitot no transportlīdzekļa priekšas uz aizmuguri. Otrā rakstzīme ir lielais burts, kas norāda sēdvietas atrašanās vietu rindā, skatoties virzienā, kas atbilst transportlīdzekļa kustības virzienam uz priekšu; izmanto šādus burtus:

L	=	pa kreisi
C	=	vidū
R	=	pa labi

2. Transportlīdzekļa mērīšanas novietojuma apraksts

2.1. Atpazīstamības zīmju koordinātas

X …

Y …

Z …

3. Atskaites datu saraksts

3.1. Sēdvieta: …

3.1.1. R punkta koordinātas

X …

Y …

Z …

3.1.2. Sēdekļa aizmugures balsta leņķis: …

3.1.3. Specifikācijas sēdekļa regulēšanai (1)

horizontāla: …

vertikāla: …

leņķiska: …

rumpja leņķis: …

Piezīme. Atskaites datus pārējām sēdvietām uzskaita 3.2., 3.3. punktā utt.

(1) Svītro to, kas nav piemērojams.

5.PIELIKUMS

VILKŠANAS IERĪCE

1. attēls

1.a attēls

2. attēls

Pleca jostas vilkšanas ierīci, lai nostiprinātu siksnu, var pārveidot, pievienojot divas kontroles šķautnes un/vai dažas skrūves, lai novērstu saites nokrišanu vilkšanas testa laikā.

3. attēls

6. PIELIKUMS

MINIMĀLAIS STIPRINĀJUMA PUNKTU SKAITS UN APAKŠĒJO STIPRINĀJUMU ATRAŠANĀS VIETA

Transportlīdzekļa kategorija

Uz priekšu vērstas sēdvietas

Uz aizmuguri vērsta

Ārpusē

Vidū

Priekšā

Cita

Priekšā

Cita

M2 ≤ 3,5 tonnām

M3 & M2 > 3,5 tonnām

3 vai 2

3 vai 2 Ø

3 vai 2 *

N2 & N3

3 vai 2 *

2	:	divi apakšējie stiprinājumi, kas ļauj uzstādīt B tipa drošības jostu, vai Br, Br3, Br4m vai Br4Nm tipa drošības jostu, ja tas ir noteikts 13. pielikuma 1. papildinājumā Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3);
3	:	divi apakšējie stiprinājumi un viens augšējais stiprinājums, kas ļauj uzstādīt trīspunktu A tipa drošības jostu vai Ar, Ar4m vai Ar4Nm tipa drošības jostu, ja tas ir noteikts 13. pielikuma 1. papildinājumā Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3);
Ø	:	attiecas uz 5.3.3. pantu (atļauti divi stiprinājumi, ja sēdeklis ir ejas iekšpusē);
*	:	attiecas uz 5.3.4. pantu (atļauti divi stiprinājumi, ja priekšējais stikls ir ārpus atskaites zonas);
	:	attiecas uz 5.3.5. pantu (atļauti divi stiprinājumi, ja nekas nav atsauces zonā);
	:	attiecas uz 5.3.7. pantu (īpašs noteikums attiecībā uz transportlīdzekļa augšstāvu).

Papildinājums

APAKŠĒJO STIPRINĀJUMU ATRAŠANĀS VIETA – TIKAI LEŅĶU PRASĪBAS

Sēdeklis

Izņemot M1

Priekšpuse (*)

Sprādzes pusē (α2)

45°–80°

30°–80°

Izņemot sprādzes pusi (α1)

30°–80°

Leņķa konstante

50°–70°

Sols – sprādzes pusē (α2)

45°–80°

20°–80°

Sols – izņemot sprādzes pusi (α1)

30°–80°

20°–80°

Regulējams sēdeklis ar sēdekļa atzveltnes leņķi < 20°

45°–80° (α2) (*)

20°–80° (α1) (*)

20°–80°

Aizmugures puse ≠

30°–80°

20°–80° Ψ

Saliekams

Jostas stiprinājums nav nepieciešams.

Ja aprīkots ar stiprinājumu, sk. prasības attiecībā uz leņķiem priekšā un aizmugurē.

≠:	ārmalā un centrā,
(*)	ja leņķis nav konstants, sk. 5.4.2.1. punktu,
Ψ:	45°–90° M2 un M3 kategoriju transportlīdzekļu gadījumā.

7. PIELIKUMS

DINAMIKAS TESTS KĀ ALTERNATĪVA DROŠĪBAS JOSTU STIPRINĀJUMU STATISKAJAM STIPRĪBAS TESTAM

1. DARBĪBAS JOMA

Šajā pielikumā aprakstīts dinamikas tests ar ratiņiem, ko var veikt kā alternatīvu drošības jostu stiprinājumu statiskajam stiprības testam, kas paredzēts šo noteikumu 6.3. un 6.4. pantā.

Šo alternatīvu var piemērot pēc automobiļa izgatavotāja pieprasījuma tādas sēdekļu grupas gadījumā, kuras visas sēdvietas ir aprīkotas ar trīspunktu drošības jostām, ar ko ir saistītas krūškurvja slodzes ierobežošanas funkcijas, un ja grupa ietver papildu sēdvietu, kuras augšējās drošības jostas stiprinājums atrodas sēdekļa konstrukcijā.

2. PRIEKŠRAKSTI

2.1. Dinamikas testā, kas paredzēts šā pielikuma 3. punktā, netiek pārrauts neviens stiprinājums vai saplēsta tā apkārtne. Plānots pārrāvums, kas nepieciešams slodzes ierobežotāja funkcionēšanai, tomēr ir pieļaujams.

Šo noteikumu 5.4.2.5. punktā norādīto apakšējo stiprinājumu minimālās atstarpes un šo noteikumu 5.4.3.6. punktā norādītās prasības tiek ievērotas un vajadzības gadījumā tiek papildinātas ar turpmāko 2.1.1. punktu.

2.1.1. M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru kopējā pieļaujamā masa nepārsniedz 2,5 tonnas, augšējās drošības jostas stiprinājumi, ja tie ir piestiprināti pie transportlīdzekļa korpusa, nepārvietojas tālāk par šķērsu plakni, kas novilkta caur R punktu un attiecīgā sēdekļa C punktu (sk. šo noteikumu 3. pielikuma 1. attēlu).

Transportlīdzekļiem, kas nav minēti iepriekš, augšējās drošības jostas stiprinājums nepārvietojas tālāk par šķērsu plakni, kuras slīpums ir par 10° virzienā uz priekšu un kura ir novilkta caur sēdekļa R punktu.

2.2. Transportlīdzekļos, kuros tiek izmantotas pārvietošanas un bloķēšanas ierīces, kas ļauj visu sēdekļu lietotājiem izkāpt no transportlīdzekļa, šīm ierīcēm joprojām jābūt darbināmām ar roku.

2.3. Transportlīdzekļa īpašnieka rokasgrāmatā iekļauj norādes, ka visas drošības jostas maina tikai pret apstiprinātām drošības jostām, kas paredzētas konkrētajai sēdvietai transportlīdzeklī, un jo īpaši norāda tās sēdvietas, kuras drīkst aprīkot tikai ar atbilstīgas slodzes ierobežotāju aprīkotām drošības jostām.

3. DINAMIKAS TESTA NOSACĪJUMI

3.1. Vispārīgie nosacījumi

Uz šajā pielikumā aprakstīto testu attiecas šo noteikumu 6.1. punktā aprakstītie vispārīgie nosacījumi.

3.2. Uzstādīšana un sagatavošana

3.2.1. Ratiņi

Ratiņiem jābūt tā konstruētiem, lai pēc testa nerastos paliekoša deformācija. Tie jāvada tā, lai trieciena brīdī novirze nepārsniegtu 5° vertikālajā plaknē un 2° horizontālajā plaknē.

3.2.2. Transportlīdzekļa konstrukcijas nostiprināšana

Uz ratiņiem nostabilizē to transportlīdzekļa konstrukcijas daļu, ko uzskata par būtisku transportlīdzekļa nekustīgumam attiecībā uz sēdekļu stiprinājumiem un drošības jostu stiprinājumiem, saskaņā ar pārvietojumu, kas aprakstīts šo noteikumu 6.2. punktā.

3.2.3. Ierobežotājsistēmas

3.2.3.1. Ierobežotājsistēmas (sēdekļu komplektu, drošības jostu komplektu un slodzes ierobežotājierīces) uzmontē transportlīdzekļa konstrukcijai saskaņā ar sērijveida ražojuma transportlīdzekļu specifikācijām.

Transportlīdzekļa vidi pretī testējamam sēdeklim (vadības paneli, sēdekli utt. atkarībā no testējamā sēdekļa) iespējams uzmontēt uz testa ratiņiem. Ja transportlīdzeklim ir priekšējais gaisa spilvens, tas ir jādeaktivizē.

3.2.3.2. Pēc transportlīdzekļa izgatavotāja pieprasījuma un vienojoties ar tehnisko dienestu, kas atbildīgs par testu veikšanu, dažu ierobežotājsistēmu daļas, kas nav sēdekļu komplekti, drošības jostu komplekti un slodzes ierobežotājierīces, drīkst nemontēt uz testa ratiņiem vai aizvietot ar daļām, kurām ir ekvivalenta vai zemāka stiprība, kuru izmēri ietilpst transportlīdzekļa salona aprīkojuma izmēros, ja testējamā konfigurācija ir vismaz tikpat nelabvēlīga kā sērijveida konfigurācija attiecībā uz spēkiem, kas iedarbojas uz sēdekli un drošības jostu stiprinājumiem.

3.2.3.3. Sēdekļus noregulē, kā prasīts šo noteikumu 6.1.2. pantā, lietošanas stāvoklī pēc tehniskā dienesta izvēles, lai nodrošinātu visnelabvēlīgākos apstākļus attiecībā uz stiprinājumu izturību un saderīgi ar leļļu ievietošanu transportlīdzeklī.

3.2.4. Manekeni

Katrā transportlīdzekļa sēdeklī novieto un ar drošības jostu piestiprina manekenu, kura izmēri un masa ir noteikti 8. pielikumā.

Manekena novietošanai nav nepieciešami instrumenti.

3.3. Tests

3.3.1. Ratiņus darbina tā, lai testa laikā to ātruma izmaiņas ir 50 km/h. Ratiņu ātrumu samazināšana ietilpst robežās, kas norādītas Noteikumu Nr. 16 8. pielikumā.

3.3.2. Attiecīgos gadījumos, saskaņā ar automobiļa izgatavotāja instrukcijām tiek aktivizētas papildu ierobežojošās ierīces (savilcējierīces utt., izņemot gaisa spilvenus).

3.3.3. Pārbauda, vai drošības jostu stiprinājumu pārvietojums nepārsniedz šī pielikuma 2.1. un 2.1.1. punktā noteiktās robežvērtības.

8. PIELIKUMS

MANEKENA SPECIFIKĀCIJAS (1)

Masa	97,5 ± 5 kg
Augstums sēdus	965 mm
Gūžu platums (sēdus)	415 mm
Gūžu apkārtmērs (sēdus)	1 200 mm
Vidukļa apkārtmērs (sēdus)	1 080 mm
Krūškurvja dziļums	265 mm
Krūškurvja apkārtmērs	1 130 mm
Plecu augstums	680 mm
Pielaide visu izmēru garumam	± 5 procenti

Piezīme: turpmāk tekstā dota skice ar izmēru skaidrojumu.

(1) Par ekvivalentām uzskata ierīces, kas aprakstītas Austrālijas projektēšanas normās (Australian Design Rule (ADR) 4/03) un Federālo Mehānisko transportlīdzekļu drošības standartā (Federal Motor Vehicle Safety Standard, FMVSS Nr. 208).

9. PIELIKUMS

ISOFIX STIPRINĀJUMU SISTĒMAS UN ISOFIX AUGŠĒJO STIPRINĀJUMU SAITES STIPRINĀJUMI

1. attēls

Statiskā spēka pielikšanas ierīce (SSPI), izometriski skati

2. attēls

Statiskā spēka pielikšanas ierīce (SSPI), izmēri

3. attēls

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites savienotāja (kāša veida) izmēri

4. attēls

Attālums starp abām apakšējo stiprinājumu zonām

5. attēls

Divdimensiju šablons

6. attēls

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites atrašanās vieta, ISOFIX zona – sānskats

7. attēls

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma atrašanās vieta, ISOFIX zona – Lielāks aptīšanas laukuma sānskats

8. attēls

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma atrašanās vieta, ISOFIX zona – Plāna skats

(R plaknes šķērsgriezums)

9. attēls

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma atrašanās vieta, ISOFIX zona – pretskats

10. attēls

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites atrašanās vieta, ISOFIX zona – telpisks shematisks skats

11. attēls

Alternatīva augšējā stiprinājuma saites atrašanās vietas noteikšanas metode, izmantojot “ISO/F2” (B) palīgierīci, ISOFIX zona – sānskats, skats no augšas un aizmugures skats

12. attēls

ISOFIX apakšējā stiprinājuma simbols

13. attēls

Simbols, ko izmanto, lai atpazītu augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu, kas atrodas zem pārsega

Piezīmes:

1.	Izmēri norādīti milimetros.

2.	Rasējums neatbilst mērogam.

3.	Simbolam jābūt skaidri redzamam, izmantojot kontrastējošas krāsas vai pietiekamu reljefu, ja tas ir veidots veidnē vai ja tam ir reljefs.