13.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 297/183


Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama šādā tīmekļa vietnē:

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Grozījumi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumos Nr. 13 – Vienotos noteikumos par M, N un O kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz bremzēm

11. grozījumu sērija

Grozījumi Noteikumos Nr. 13, kas publicēti OV L 257, 2010. gada 30. septembrī, 1. lpp.

Ar šādiem grozījumiem:

 

11. grozījumu sērija, kas stājusies spēkā 2008. gada 11. jūlijā,

 

6. redakcijas 1. grozījuma 1. labojums,

 

6. redakcijas 1. grozījuma 2. labojums,

 

11. grozījumu sērijas 1. papildinājums, kas stājies spēkā 2009. gada 22. jūlijā,

 

11. grozījumu sērijas 2. papildinājums, kas stājies spēkā 2009. gada 24. oktobrī,

 

11. grozījumu sērijas 2. labojums, kas stājies spēkā 2009. gada 24. jūnijā,

 

11. grozījumu sērijas 3. papildinājums, kas stājies spēkā 2010. gada 17. martā

Grozījumi satura rādītājā

16. pielikuma nosaukumu groza šādi:

“16. pielikums. Vilcējtransportlīdzekļu un piekabju savietojamība attiecībā uz ISO 11992 datu apmaiņu

19. pielikumā: iekļauj šādu jaunu 7. un 8. papildinājumu:

 

“19. pielikums. 7. papildinājums. Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijas informācijas dokuments

 

19. pielikums. 8. papildinājums. Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijas testa protokols”

7. un 8. papildinājumu (iepriekš) apzīmē ar numuriem 9. un 10.

Pievieno jaunu 21. pielikumu:

“21. pielikums.

Īpašas prasības transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar transportlīdzekļa stabilitātes funkciju

21. pielikums. 1. papildinājums. Dinamiskās stabilitātes imitācijas lietošana

21. pielikums.

2. papildinājums.

Dinamiskās stabilitātes imitācijas instruments un tā validācija

21. pielikums.

3. papildinājums.

Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijas imitācijas instrumenta testa protokols”

Grozījumi noteikumu pamattekstā

Visā Noteikumu Nr. 13 tekstā atsauci “ISO 11992:2003” aizstāj ar atsauci “ISO 11992:2003, ieskaitot ISO 11992-2:2003 un tā grozījumu Nr. 1:2007”.

Iekļauj šādu jaunu 2.34. - 2.36. punktu:

“2.34.

“Transportlīdzekļa stabilitāte” ir tāda transportlīdzekļa elektroniskas vadības funkcija, kas uzlabo tā dinamisko stabilitāti.

2.34.1.

Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijā ietilpst viena vai abas šīs sastāvdaļas:

a)

virziena vadība;

b)

apgāšanās kontrole.

2.34.2.

Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijā ietilpst šādas vadības funkcijas.

2.34.2.1.

“Virziena vadība” ir tāda transportlīdzekļa stabilitātes funkcija, kas mehāniskā transportlīdzeklī palīdz vadītājam nepietiekamas pagriežamības un pārliekas pagriežamības apstākļos transportlīdzekļa fiziskajās robežās saglabāt vadītāja uzņemto virzienu un piekabes gadījumā palīdz saglabāt piekabes virzienu atbilstoši vilcējtransportlīdzekļa virzienam.

2.34.2.2.

“Apgāšanās kontrole” ir tāda transportlīdzekļa stabilitātes funkcija, kas reaģē uz gaidāmu apgāšanos, lai stabilizētu mehānisko transportlīdzekli vai vilcējtransportlīdzekli kopā ar piekabi, vai atsevišķi piekabi, kad tiek veikti dinamiski manevri transportlīdzekļa fiziskajās robežās.

2.35.

“Konkrētā piekabe” ir tāda piekabe, kuras tipam tiek gaidīts apstiprinājums.

2.36.

“Bremzēšanas koeficients (BF)” ir bremzēšanas ieejas un izejas vērtību attiecība.”

4.2. punktā vārdus “(pašlaik 10)” aizstāj ar vārdiem “(pašlaik 11)”.

Iekļauj šādu jaunu 5.1.3.6.1. punktu:

“5.1.3.6.1.

Standartā ISO 11992-2:2003, ieskaitot grozījumu Nr. 1:2007, minēto ziņojumu programmatūras atbalsts vilcējtransportlīdzeklim un piekabei attiecīgā gadījumā ir norādīts šo noteikumu 16. pielikumā.”

5.1.3.6.1. un 5.1.3.6.2. punktu (iepriekš) attiecīgi apzīmē ar numuriem 5.1.3.6.2. un 5.1.3.6.3.

5.2.1.30.5. punktā svītro atsauci uz 12. zemsvītras piezīmi un 12. zemsvītras piezīmi.

Iekļauj šādu jaunu 5.2.1.32. punktu (kopā ar atsauci uz jaunu 12. zemsvītras piezīmi un jaunu 12. zemsvītras piezīmi):

“5.2.1.32.

Ievērojot šo noteikumu 12.4. punkta prasības, visus M2, M3, N2 un N3  (1) kategorijas transportlīdzekļus, kuriem ir ne vairāk kā trīs asis, aprīko ar transportlīdzekļa stabilitātes funkciju. Tajā ietilpst apgāšanās kontrole un virziena vadība, un tā atbilst šo noteikumu 21. pielikuma tehniskajām prasībām.

5.2.2.17.1. punktu groza šādi (arī svītro piezīmi):

“5.2.2.17.1.

Par stabilitātes funkcijas kļūmi vai defektu, kas rodas piekabēs, kuras aprīkotas ar transportlīdzekļa stabilitātes funkciju, kā definēts šo noteikumu 2.34. punktā, ziņo atsevišķs dzeltens brīdinājuma signāls, kas minēts iepriekš 5.2.1.29.2. punktā un kam izmanto ISO 7638:1997 kontaktspraudņa 5. izvadu.

Brīdinājuma signāls ir nepārtraukts un deg, kamēr kļūme vai defekts nav novērsts un aizdedzes (palaišanas) slēdzis ir stāvoklī “ON”.”

5.2.2.22.1. punktā svītro atsauci uz 19. zemsvītras piezīmi un 19. zemsvītras piezīmi.

5.2.2.22.2. punkta atsauci apzīmē ar numuru 20 un 20. zemsvītras piezīmi apzīmē ar numuru 19, un svītro atsauci uz 21. zemsvītras piezīmi un 21. zemsvītras piezīmi.

Pievieno šādu jaunu 5.2.2.23. punktu (kopā ar atsauci uz jaunu 20. zemsvītras piezīmi un jaunu 20. zemsvītras piezīmi):

“5.2.2.23.

Ievērojot šo noteikumu 12.4. punkta prasības visus O3 un O4  (2) kategorijas transportlīdzekļus, kuriem ir ne vairāk kā trīs asis un kuri ir aprīkoti ar pneimatisko balstiekārtu, aprīko ar transportlīdzekļa stabilitātes funkciju. Tajā ietilpst vismaz apgāšanās kontrole, un tā atbilst šo noteikumu 21. pielikuma tehniskajām prasībām.

Pievieno šādu jaunu 12.1.6. punktu (kopā ar 21. zemsvītras piezīmi):

“12.1.6.

No 11. grozījumu sērijas spēkā stāšanās oficiālā datuma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka tipa apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 11. grozījumu sēriju. (3)

Iekļauj šādu jaunu 12.1.7. punktu:

“12.1.7.

Šo noteikumu 11. grozījumu sērijas 1. papildinājumu piemēro kā norādīts 12.4.1. punktā.”

Iekļauj šādu jaunu 12.1.8. punktu:

“12.1.8.

No šo noteikumu 11. grozījumu sērijas 2. papildinājuma spēkā stāšanās oficiālā datuma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 11. grozījumu sērijas 2. papildinājumu.”

Iekļauj šādu jaunu 12.2.6. punktu:

“12.2.6.

Pēc 48 mēnešiem no šo noteikumu 11. grozījumu sērijas 1. papildinājuma stāšanās spēkā puses piešķir apstiprinājumus transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas 5.2.1.32. un 5.2.2.23. punkts un attiecīgās zemsvītras piezīmes, vienīgi tad, ja tie atbilst šo noteikumu 11. grozījumu sērijas 1. papildinājuma prasībām.”

Iekļauj šādu jaunu 12.2.7. punktu:

“12.2.7.

Pēc 48 mēnešiem no šo noteikumu 11. grozījumu sērijas 2. papildinājuma spēkā stāšanās datuma puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus vienīgi tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļu tips atbilst šo noteikumu prasībām, ievērojot 11. grozījumu sērijas 2. papildinājumu.

Iekļauj šādu jaunu 12.3.2. punktu:

“12.3.2.

Pēc 84 mēnešiem no šo noteikumu 11. grozījumu sērijas 2. papildinājuma stāšanās spēkā puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikt pirmo nacionālo tāda transportlīdzekļa reģistrāciju (pirmo nodošanu ekspluatācijā), kas neatbilst šo noteikumu 11. grozījumu sērijas 2. papildinājuma prasībām.”

Iekļauj šādu jaunu 12.4. punktu (kopā ar (*) piezīmi):

“12.4.   Obligātas prasības transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar transportlīdzekļa stabilitātes funkciju

12.4.1.

Aprīkojuma prasības transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar transportlīdzekļu stabilitātes funkcijām, kā norādīts šo noteikumu 5.2.1.32. un 5.2.2.23. punktā, ievērojot 11. grozījumu sēriju, piemēro šādi:

Transportlīdzekļa kategorija

Piemērošanas datums (skaitot no 11. grozījumu sērijas spēkā stāšanās datuma)

Puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļu tips atbilst šo noteikumu prasībām, ievērojot 11. grozījumu sēriju.

Puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikt pirmo nacionālo vai reģionālo tāda transportlīdzekļa reģistrāciju, kas neatbilst šo noteikumu 11. grozījumu sērijas prasībām.

M2

60 mēneši

84 mēneši

M3 (III klase) (4)

12 mēneši

36 mēneši

M3 < 16 tonnām (pneimatiskais pievads)

24 mēneši

48 mēneši

M3 (II un B) klase) (hidrauliskais pievads)

60 mēneši

84 mēneši

M3 (III klase) (hidrauliskais pievads)

60 mēneši

84 mēneši

M3 (III klase)

(pneimatiskais vadības pievads un hidrauliskais enerģijas pārvads)

72 mēneši

96 mēneši

M3 (II klase)

(pneimatiskais vadības pievads un hidrauliskais enerģijas pārvads)

72 mēneši

96 mēneši

M3 (izņemot iepriekš minētos)

24 mēneši

48 mēneši

N2 (hidrauliskais pievads)

60 mēneši

84 mēneši

N2

(pneimatiskais vadības pievads un hidrauliskais enerģijas pārvads)

72 mēneši

96 mēneši

N2 (izņemot iepriekš minētos)

48 mēneši

72 mēneši

N3 (puspiekabju divasu vilcēji)

12 mēneši

36 mēneši

N3

(puspiekabju divasu vilcēji ar pneimatisko vadības pievadu (ABS))

36 mēneši

60 mēneši

N3 (trīs asis ar elektrisko vadības pievadu (EBS))

36 mēneši

60 mēneši

N3

(divas un trīs asis ar pneimatisko vadības pievadu (ABS))

48 mēneši

72 mēneši

N3 (izņemot iepriekš minētos)

24 mēneši

48 mēneši

O3 (kopējā ass slodze – starp 3,5–7,5 tonnām)

48 mēneši

72 mēneši

O3 (izņemot iepriekš minētos)

36 mēneši

60 mēneši

O4

24 mēneši

36 mēneši

12.4. un 12.4.1. punktu (iepriekš) attiecīgi apzīmē ar numuriem 12.5. un 12.5.1.

Grozījumi 2. pielikumā

2. pielikumā pievieno šādu jaunu 14.14. un 14.14.1. punktu:

“14.14.

Transportlīdzeklis ir aprīkots ar transportlīdzekļa stabilitātes funkciju:

Jā/Nē (2)

Ja jā: …

 

Transportlīdzekļa stabilitātes funkcija ir testēta saskaņā ar 21. pielikuma prasībām un atbilst tām:

Jā/Nē (2)

Transportlīdzekļa stabilitātes funkcija ir papildaprīkojums:

Jā/Nē (2)

Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijā ietilpst virziena vadība:

Jā/Nē (2)

Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijā ietilpst apgāšanās kontrole:

Jā/Nē (2)

14.14.1.

Ja ir izmantots 19. pielikuma testa protokols, norāda testa protokola numuru: …”

 

Grozījumi 10. pielikumā

10. pielikuma 1.3.1. punkta 2. zemsvītras piezīmi groza šādi:

“(2)

Vairāku asu gadījumā, ja attālums starp divām blakus esošām asīm ir lielāks par 2,0 m, katru asi atsevišķi uzskata par atsevišķu asu grupu.”

Grozījumi 11. pielikumā

11.   pielikums

2. punktu groza šādi:

“2.

Iepriekš 1.1., 1.2. un 1.3. punktā minētais termins “identisks” nozīmē identisks attiecībā uz ģeometriskajiem un mehāniskajiem raksturlielumiem un materiāliem, kas izmantoti šajos punktos minētā transportlīdzekļa sastāvdaļās.

Piekabju gadījumā šīs prasības var uzskatīt par izpildītām attiecībā uz iepriekš minēto 1.1. un 1.2. punktu, ja šā pielikuma 2. papildinājuma 3.7. punktā minētie identifikatori konkrētās piekabes asij/bremzēm ir iekļauti standarta ass/bremžu protokolā.

“Standarta ass/bremzes” ir ass/bremzes, kam ir testa protokols, kas ir minēts šā pielikuma 2. papildinājuma 3.9. punktā.”

11. pielikums. 1. papildinājums

I tabulu groza šādi (kopā ar 1. piezīmi ):

 

“Transportlīdzekļa asis

Standarta asis

Statiskā masa (P) (5)

Nepieciešamais bremzēšanas spēks pie riteņiem

Ātrums

Testa masa (Pe) (5)

Faktiskais bremzēšanas spēks pie riteņiem

Ātrums

kg

N

km/h

kg

N

km/h

1. ass

 

 

 

 

 

 

2. ass

 

 

 

 

 

 

3. ass

 

 

 

 

 

 

4. ass

 

 

 

 

 

 

III tabulas trešā rindu labo šādi (arī svītro 2. piezīmi):

 

“STANDARTA ASS …

(pievieno kopiju)

 

PROTOKOLS NR …

 

Datums …


 

I tips

III tips

Bremzēšanas spēks uz asi (N)

(sk. 2. papildinājuma 4.2.1. punktu)

 

 

1. ass

T1 = … % Fe

T1 = … % Fe

2. ass

T2 = … % Fe

T2 = … % Fe

3. ass

T3 = … % Fe

T3 = … % Fe

…”

11. pielikums. 2. papildinājums

Ievieto šādu jaunu 1.2.2. punktu:

“1.2.2.

Testus, kuri veikti saskaņā ar šo papildinājumu pirms šo noteikumu 11. grozījumu sērijas 2. papildinājuma, kas kopā ar papildu ziņām, ko nodrošina transportlīdzekļa/ass/bremžu izgatavotājs, sniedz pietiekamu informāciju, nodrošinot atbilstību 11. grozījumu sērijas 2. papildinājumam, var izmantot jaunā protokolā vai esoša testa protokola paplašināšanā, neveicot jaunus testus.”

2. punktu groza šādi:

“2.   SIMBOLI UN DEFINĪCIJAS

2.1.   Simboli

P

=

transportlīdzekļa masas daļa uz asi statiskos apstākļos,

F

=

ceļa seguma normālā reakcija uz asi statiskos apstākļos = P·g,

FR

=

ceļa seguma kopējā normālā statiskā reakcija uz visiem piekabes riteņiem,

Fe

=

slodze uz testa asi,

Pe

=

Fe/g

g

=

paātrinājums gravitācijas ietekmē: g = 9,81 m/s2,

C

=

bremzes ieejas griezes moments,

C0

=

bremzes ieejas griezes momenta robežlielums, definīciju sk. 2.2.2. punktā,

C0,dec

=

deklarētais bremzes ieejas griezes momenta robežlielums,

Cmax

=

deklarētais bremzes maksimālais ieejas griezes moments,

R

=

riepu rites rādiuss (dinamiskais),

T

=

bremzēšanas spēks riepu/ceļa saskares vietā,

TR

=

kopējais bremzēšanas spēks piekabes riepu/ceļa saskares vietā,

M

=

bremzētājmoments = T · R,

z

=

bremzēšanas pakāpe = T / F vai M / (R · F),

s

=

bremžu cilindra virzuļa gājiens (darba gājiens un brīvgājiens),

sp

=

sk. 19. pielikuma 9. papildinājumu,

ThA

=

sk. 19. pielikuma 9. papildinājumu,

l

=

sviras garums,

r

=

bremžu trumuļu iekšējais rādiuss vai bremžu disku faktiskais rādiuss,

p

=

bremžu iedarbināšanas spiediens.

Piezīme: simboli ar indeksu “e” attiecas uz parametriem, kas ir saistīti ar standarta bremžu testu, un tos attiecīgā gadījumā var pievienot citiem simboliem.

2.2.   Definīcijas

2.2.1.   Diska vai trumuļa masa

2.2.1.1.

“Deklarētā masa” ir izgatavotāja deklarētā masa, kas ir apstiprināmajam tipam atbilstoša bremžu identifikatora masa (sk. šā papildinājuma 3.7.2.2. punktu).

2.2.1.2.

“Nominālā testa masa” ir masa, ko izgatavotājs norāda diskam vai trumulim, ar kuru tehniskais dienests veic attiecīgo testu.

2.2.1.3.

“Faktiskā testa masa” ir masa, ko tehniskais dienests mēra pirms testa.

2.2.2.   “Bremzes ieejas griezes momenta robežlielums”:

2.2.2.1.

Bremzes ieejas griezes momenta robežlielums “C0” ir ieejas griezes moments, kas vajadzīgs, lai radītu izmērāmu bremzētājmomentu. Šo momentu var noteikt ar mērījumu ekstrapolāciju diapazonā, kas nepārsniedz 15 procentus no bremzēšanas pakāpes, vai ar citām līdzvērtīgām metodēm (skat., 10. pielikuma 1.3.1.1. punktu).

2.2.2.2.

Bremzes ieejas griezes momenta robežlielums “C0,dec” ir izgatavotāja deklarētais bremžu ieejas griezes momenta robežlielums, kas ir reprezentatīvs (sk. šā papildinājuma 3.7.2.2.1. punktu) un vajadzīgs, lai izveidotu 19. pielikumā norādīto 2. diagrammu.

2.2.2.3.

Bremzes ieejas griezes momenta robežlielumu “C0,e” nosaka iepriekš 2.2.2.1. punktā minētajā procedūrā un testa beigās mēra tehniskais dienests.

2.2.3.   “Diska ārējais diametrs”:

2.2.3.1.

“Deklarētais ārējais diametrs” ir izgatavotāja deklarētais diska ārējais diametrs, kas ir reprezentatīvs (sk. šā papildinājuma 3.7.2.2.1. punktu).

2.2.3.2.

“Nominālais ārējais diametrs” ir ārējais diametrs, ko izgatavotājs norāda diskam, ar kuru tehniskais dienests veic attiecīgo testu.

2.2.3.3.

“Faktiskais ārējais diametrs” ir ārējais diametrs, ko tehniskais dienests mēra pirms testa.

2.2.4.   “Sadales vārpstas faktiskais garums” ir attālums no S veida izciļņa centra līnijas līdz darba sviras centra līnijai.”

3.4. punktu groza šādi:

“3.4.   Testa apstākļi (vispārīgi)”

3.7.-3.7.3. punktu svītro.

Ievietot šādu jaunu 3.7.-3.9.4. punktu:

“3.7.   Identifikācija

3.7.1.   Uz ass redzamā vietā vienkopus, bez noteiktas secības, salasāmi un neizdzēšami norāda vismaz šādu identifikācijas informāciju:

a)

ass izgatavotājs un/vai marka;

b)

ass identifikators (sk. šā papildinājuma 3.7.2.1. punktu);

c)

bremžu identifikators (sk. šā papildinājuma 3.7.2.2. punktu);

d)

Fe identifikators (sk. šā papildinājuma 3.7.2.3. punktu);

e)

testa protokola numura pamatdaļa (sk. šā papildinājuma 3.9. punktu).

Šeit norādīts paraugs:

 

 

 

 

 

3.7.1.1.   Uz neiebūvētās bremžu automātiskās regulēšanas ierīces redzamā vietā vienkopus, salasāmi un neizdzēšami norāda vismaz šādu identifikācijas informāciju:

a)

izgatavotājs un/vai marka;

b)

tips;

c)

versija.

3.7.1.2.   Bremžu uzlikai/klucim, kas uzmontēta uz bremžu loka/atbalsta plates, ir redzami katras bremžu uzlikas marka un tips, kas ir norādīti salasāmi un neizdzēšami.

3.7.2.   Identifikatori

3.7.2.1.   Ass identifikators

Ass identifikators kategorizē asi pēc tās bremzēšanas spēka/momenta spējas, kā to norādījis ass izgatavotājs.

Ass identifikators ir burtu un ciparu kombinācija, kas sastāv no četrām rakstu zīmēm “ID1-”, kurām seko ne vairāk kā 20 rakstu zīmes.

3.7.2.2.   Bremžu identifikators

Bremžu identifikators ir burtu un ciparu kombinācija, kas sastāv no četrām rakstu zīmēm “ID2-”, kurām seko ne vairāk kā 20 rakstu zīmes.

Bremzes ar vienādu identifikatoru ir bremzes, kas neatšķiras attiecībā uz šādiem kritērijiem:

a)

bremžu tips (piem., trumuļa (S veida izcilnis, ķīlis utt.) vai disku bremzes (fiksēti vai peldoši, viens vai divi diski utt.));

b)

pamatmateriāls (piem., melnais vai krāsainais metāls) attiecībā uz rāmīša korpusu, bremžu suportu, bremžu disku un bremžu trumuli;

c)

izmēri ar indeksu “e” saskaņā ar šā pielikuma 5. papildinājuma 2.A un 2.B attēlu;

d)

pamata metode, ko izmanto bremzēšanas spēka radīšanai;

e)

disku bremžu gadījumā berzes gredzena uzmontēšanas metode: fiksēts vai peldošs;

f)

bremzēšanas koeficients BF;

g)

atšķirīgas bremžu īpašības attiecībā uz 11. pielikuma prasībām, kas nav minētas 3.7.2.2.1. apakšpunktā.

3.7.2.2.1.   Viena identifikatora robežās pieļaujamās atšķirības

Viens bremžu identifikators var ietvert atšķirīgas bremžu īpašības attiecībā uz šādiem kritērijiem:

a)

maksimālā deklarētā ieejas griezes momenta Cmax palielinājums;

b)

novirze no deklarētās bremžu diska un bremžu trumuļa masas mdec: ± 20 procenti;

c)

metode, ar kādu bremžu uzlika/klucis ir piestiprināts pie bremžu loka/atbalsta plates;

d)

disku bremžu gadījumā bremžu maksimālās gājiena spējas palielinājums;

e)

sadales vārpstas faktiskais garums;

f)

deklarētais griezes momenta robežlielums C0,dec;

g)

± 5 mm no diska deklarētā ārējā diametra;

h)

diska dzesēšanas tips (ventilējams/neventilējams);

i)

rumba (ar iebūvētu rumbu vai bez tās);

j)

disks ar iebūvētu trumuli – ar stāvbremzes funkciju vai bez tās;

k)

disku berzes virsmu un diska stiprinājuma ģeometriskā attiecība;

l)

bremžu uzliku tips;

m)

materiāla variācijas (izņemot pamatmateriāla izmaiņas, skatīt 3.7.2.2. punktu), attiecībā uz kurām izgatavotājs apstiprina, ka šāda materiāla variācija nemaina bremžu veiktspēju vajadzīgajos testos;

n)

atbalsta plate un loki.

3.7.2.3.   Fe identifikators

Fe identifikators norāda slodzi uz testa asi. Fe identifikators ir burtu un ciparu kombinācija, kas sastāv no četrām rakstu zīmēm “ID3-”, kurām seko Fe vērtība daN bez “daN” vienības identifikatora.

3.7.2.4.   Testa protokola identifikators

Testa protokola identifikators ir burtu un ciparu kombinācija, kas sastāv no četrām rakstu zīmēm “ID4-”, kurām seko testa protokola numura pamatdaļa.

3.7.3.   Bremžu automātiskās regulēšanas ierīce (iebūvēta un neiebūvēta)

3.7.3.1.   Bremžu automātiskās regulēšanas ierīces tipi

Viena bremžu automātiskās regulēšanas ierīces tipa ietvaros bremžu automātiskās regulēšanas ierīces neatšķiras attiecībā uz šādiem kritērijiem:

a)

korpuss – pamatmateriāls (piem., melnais vai krāsainais metāls, čuguns vai kalts tērauds);

b)

maksimālais pieļaujamais bremžu vārpstas moments;

c)

regulēšanas darbības princips, piem., darbojas ar gājienu, spēku vai darbojas elektroniski/mehāniski.

3.7.3.2.   Bremžu automātiskās regulēšanas ierīces versijas attiecībā uz regulēšanas izpildi

Tāda tipa bremžu automātiskās regulēšanas ierīces, kam ir iespaids uz bremžu darba attālumu, uzskata par atšķirīgām versijām.

3.8.   Testa kritēriji

Testējot nosaka atbilstību visām šā pielikuma 2. papildinājumā paredzētajām prasībām.

Ja asij/bremzēm, kas izmainītas 3.7.2.2.1. punkta robežās, vajadzīgs jauns testa protokols vai testa protokola paplašināšana, tad, lai noteiktu, vai vajadzīga tālāka testēšana, izmanto šos kritērijus, ņemot vērā visnelabvēlīgākās konfigurācijas, kas saskaņotas ar tehnisko dienestu.

Turpmāk redzamie saīsinājumi ir lietoti nākamajā tabulā:

PT (pilns tests)

Tests saskaņā ar 11. pielikuma 2. papildinājumu:

3.5.1.

Aukstu bremžu darbības veiktspējas papildu tests

3.5.2.

Bremžu efektivitātes samazināšanās tests (I tipa tests) (6)

3.5.3.

Bremžu efektivitātes samazināšanās tests (III tipa tests) (6)

Tests saskaņā ar 19. pielikumu:

4.

Aukstu bremžu darbības veiktspējas raksturlielumi piekabju bremzēm (6)

BEST (bremžu efektivitātes samazināšanās tests)

Tests saskaņā ar 11. pielikuma 2. papildinājumu:

3.5.1.

Aukstu bremžu darbības veiktspējas papildu tests

3.5.2.

Bremžu efektivitātes samazināšanās tests (I tipa tests) (6)

3.5.3.

Bremžu efektivitātes samazināšanās tests (III tipa tests) (6)


Atšķirības saskaņā ar iepriekš minēto 3.7.2.2.1. punktu

Testa kritēriji

a)

Maksimālā deklarētā ieejas griezes momenta Cmax palielinājums

Izmaiņas pieļaujamas bez papildu testēšanas.

b)

Novirze no deklarētās bremžu diska un bremžu trumuļa masas mdec: ± 20 procenti

PT. Testē vieglāko variantu. Ja jauna varianta nominālās testa masas nobīde no iepriekš testēta varianta ar augstāku nominālo vērtību ir mazāka par 5 procentiem, tad vieglākās versijas tests nav vajadzīgs.

Testa priekšmeta faktiskā testa masa no nominālās testa masas var atšķirties par ± 5 procentiem.

c)

Metode, ar kādu bremžu uzlika/klucis piestiprināts pie bremžu loka/atbalsta plates

Visnelabvēlīgākie apstākļi, ko norādījis izgatavotājs un apstiprinājuši tehniskie dienesti, kas veic testu.

d)

Disku bremžu gadījumā bremžu maksimālās gājiena spējas palielinājums

Izmaiņas pieļaujamas bez papildu testēšanas.

e)

Sadales vārpstas faktiskais garums

Par visnelabvēlīgākajiem apstākļiem uzskata sadales vārpstas zemāko griezes izturību un to pārbauda:

i)

BEST vai

ii)

izmaiņas pieļaujamas bez papildu testēšanas, ja ietekmi attiecībā uz gājienu un bremzēšanas spēku var noteikt, izdarot aprēķinus. Šajā gadījumā testa protokolā norāda šādas ekstrapolētas vērtības: se, Ce, Te, Te/Fe

f)

Deklarētais griezes momenta robežlielums C0,dec

Pārbauda, vai bremžu veiktspēja nepārkāpj 19. pielikuma 2. diagrammā noteiktās robežas.

g)

±5 mm no diska deklarētā ārējā diametra

Par visnelabvēlīgāko apstākļu testu uzskatāms tests ar mazāko diametru.

Testa priekšmeta faktiskais ārējais diametrs no nominālā ārējā diametra, ko norādījis ass izgatavotājs, var atšķirties par ± 1 mm.

h)

Diska dzesēšanas tips (ventilējams/neventilējams)

Testē katru tipu.

i)

Rumba (ar iebūvētu rumbu vai bez tās)

Testē katru tipu.

j)

Disks ar iebūvētu trumuli – ar stāvbremzes funkciju vai bez tās

Testēt šo aspektu nav nepieciešams.

k)

Disku berzes virsmu un diska stiprinājuma ģeometriskā attiecība

Testēt šo aspektu nav nepieciešams.

l)

Bremžu uzliku tips

Katrs bremžu uzliku tips.

m)

Materiāla variācijas (izņemot pamatmateriāla izmaiņas, skatīt 3.7.2.2. punktu), attiecībā uz kurām izgatavotājs apstiprina, ka šāda materiāla variācija nemaina bremžu veiktspēju saistībā ar vajadzīgajiem testiem

Testēt šo apstākli nav vajadzīgs.

n)

Atbalsta plate un loki

Visnelabvēlīgākie testa apstākļi: (7)

Atbalsta plate: minimālais biezums;

Loks: vieglākais bremžu loks.

3.8.1.

Ja bremžu automātiskās regulēšanas ierīce uzrāda nobīdi attiecībā uz tādu bremžu automātiskās regulēšanas ierīci, kas testēta saskaņā ar 3.7.3.1. un 3.7.3.2. punktu, jāveic papildu tests saskaņā ar šī papildinājuma 3.6.2 punktu.

3.9.   Testa protokols

3.9.1.   Testa protokola numurs

Testa protokola numurs sastāv no divām daļām: pamatdaļas un indeksa, kas norāda uz testa protokola izdošanas līmeni.

Pamatdaļu, kas sastāv no ne vairāk kā 20 rakstu zīmēm, un indeksu skaidri nošķir vienu no otra, izmantojot, piemēram, punktu vai slīpsvītru.

Viena testa protokola numura pamatdaļa attiecas vienīgi uz bremzēm ar vienādu bremžu identifikatoru un vienādu bremzēšanas koeficientu (saskaņā ar šo noteikumu 19. pielikuma 4. punktu).

3.9.2.   Testa kods

“Testa kods”, kas sastāv no ne vairāk kā astoņām rakstu zīmēm (piem., ABC123), papildus testa protokola numuram parāda testa rezultātus, kuri attiecas uz identifikatoriem un testa priekšmetu, ko apraksta pēc iepriekš 3.7 punktā minētajiem datiem.

3.9.3.   Testa rezultāti

3.9.3.1.

Rezultātus testiem, kas veikti saskaņā ar šā papildinājuma 3.5. un 3.6.1. punktu, ieraksta veidlapā, kuras paraugs ir norādīts šā pielikuma 3. papildinājumā.

3.9.3.2.

Ja bremzes ir aprīkotas ar kādu bremžu regulēšanas ierīces variantu, rezultātus testiem, kas veikti saskaņā ar šā papildinājuma 3.6.2. punktu, ieraksta veidlapā, kuras paraugs norādīts šā pielikuma 4. papildinājumā.

3.9.4.   Informācijas dokuments

Informācijas dokuments, ko nodrošina ass vai transportlīdzekļa izgatavotājs un kur ir minēta vismaz tā informācija, kas noteikta šā pielikuma 5. papildinājumā, ir daļa no testa protokola.

Ja šī prasība ir piemērojama, informācijas dokumentā norāda dažādus bremžu/ass aprīkojuma variantus attiecībā uz iepriekš 3.7.2.2.1. punktā uzskaitītajiem pamata kritērijiem.”

4.1. punktu groza šādi:

“4.1.   Sastāvdaļu pārbaude

Apstiprinājumam iesniegtā transportlīdzekļa bremžu specifikācija atbilst iepriekš 3.7. un 3.8. punktā norādītajām prasībām.”

4.1.1.-4.1.7. punktu svītro.

4.3.1.4. punktā minēto formulu groza šādi:

Formula

4.3.2. punktā minēto formulu groza šādi:

Formula

11. pielikums. 3. papildinājums

Groza šādi (arī svītro 1.A, 1.B, 2.A un 2.B attēlu):

“3. PAPILDINĀJUMS

Testa protokola veidlapas paraugs, kas noteikts šā pielikuma 2. papildinājuma 3.9. punktā

TESTA PROTOKOLS Nr. …

 

Pamatdaļa: ID4- …

 

Indekss: …

1.   VISPĀRĒJĀ DAĻA

1.1.

Ass izgatavotājs (nosaukums un adrese): …

1.1.1.

Ass izgatavotāja marka: …

1.2.

Bremžu izgatavotājs (nosaukums un adrese): …

1.2.1.

Bremžu identifikators ID2-: …

1.2.2.

Bremžu automātiskās regulēšanas ierīce: ir/nav iebūvēta (8)

1.3.

Izgatavotāja informācijas dokuments: …

2.   TESTA PROTOKOLS

Par katru testu ieraksta šādus datus:

2.1.

Testa kods (sk. šā pielikuma 2. papildinājuma 3.9.2. punktu): …

2.2.

Testa priekšmets: (testētā varianta precīza identifikācija saistībā ar izgatavotāja informācijas dokumentu. Sk. arī šā pielikuma 2. papildinājuma 3.9.2. punktu)

2.2.1.

Ass

2.2.1.1.

Ass identifikators: ID1-…

2.2.1.2.

Testētās ass identifikācija: …

2.2.1.3.

Slodze uz testa asi (Fe identifikators): ID3-… daN

2.2.2.

Bremzes

2.2.2.1.

Bremžu identifikators ID2-…

2.2.2.2.

Testēto bremžu identifikācija: …

2.2.2.3.

Bremžu maksimālā gājiena spēja (9): …

2.2.2.4.

Sadales vārpstas faktiskais garums (10): …

2.2.2.5.

Materiāla variācija saskaņā ar šā pielikuma 2. papildinājuma 3.8. punkta m) apakšpunktu: …

2.2.2.6.

Bremžu trumulis/disks (8)

2.2.2.6.1.

Diska/trumuļa faktiskā testa masa (8): …

2.2.2.6.2.

Diska nominālais ārējais diametrs (9): …

2.2.2.6.3.

Diska dzesēšanas tips – ventilējams/neventilējams (8)

2.2.2.6.4.

Ar iebūvētu rumbu vai bez tās (8)

2.2.2.6.5.

Disks ar iebūvētu trumuli – ar stāvbremzes funkciju vai bez tās (8)  (9)

2.2.2.6.6.

Disku berzes virsmu un diska stiprinājuma ģeometriskā attiecība: …

2.2.2.6.7.

Pamatmateriāls: …

2.2.2.7.

Bremžu uzlika vai klucis (8)

2.2.2.7.1.

Izgatavotājs: …

2.2.2.7.2.

Marka: …

2.2.2.7.3.

Tips: …

2.2.2.7.4.

Metode, ar kādu bremžu uzlika/klucis piestiprināts pie bremžu loka/atbalsta plates (8): …

2.2.2.7.5.

Atbalsta plates biezums, loku svars vai cita aprakstoša informācija (izgatavotāja informācijas dokuments) (8):

2.2.2.7.6.

Bremžu loka/atbalsta plates pamatmateriāls (8): …

2.2.3.

Bremžu automātiskās regulēšanas ierīce (prasība nav piemērojama iebūvētas automātiskās regulēšanas ierīces gadījumā) (8)

2.2.3.1.

Izgatavotājs (nosaukums un adrese): …

2.2.3.2.

Marka: …

2.2.3.3.

Tips: …

2.2.3.4.

Versija: …

2.2.4.

Ritenis(-ņi) (izmērus sk. šā pielikuma 5. papildinājuma 1.A un 1.B attēlā)

2.2.4.1.

Riepas standarta rites rādiuss (Re) pie slodzes uz testa asi (Fe): …

2.2.4.2.

Uzstādītā riteņa testēšanas dati:

Riepas izmērs

Diska izmērs

Xe (mm)

De (mm)

Ee (mm)

Ge (mm)

 

 

 

 

 

 

2.2.5.

Sviras garums le: …

2.2.6.

Bremžu cilindra virzulis

2.2.6.1.

Izgatavotājs: …

2.2.6.2.

Marka: …

2.2.6.3.

Tips: …

2.2.6.4.

(Testa) identifikācijas numurs: …

2.3.

Testa rezultāti (koriģēti, lai ņemtu vērā rites pretestību 0,01 · Fe)

2.3.1.

O2 un O3 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā

Testa tips:

0

I

11. pielikuma 2. papildinājums, punkts:

3.5.1.2.

3.5.2.2./3.

3.5.2.4.

Testa ātrums

km/h

40

40

40

Bremžu cilindra virzuļa spiediens pe

kPa

 

 

Bremzēšanas laiks

min

2,55

Bremžu radītais spēks Te

daN

 

 

 

Bremzēšanas efektivitāte Te/Fe

 

 

 

Bremžu cilindra virzuļa gājiens se

mm

 

 

Bremžu ieejas griezes moments Ce

Nm

 

 

Bremžu ieejas griezes momenta robežlielums C0,e

Nm

 

 

2.3.2.

O4 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā

Testa tips:

0

III

11. pielikuma 2. papildinājums, punkts:

3.5.1.2.

3.5.3.1.

3.5.3.2.

Testa sākuma ātrums

km/h

60

 

60

Testa beigu ātrums

km/h

 

 

 

Bremžu cilindra virzuļa spiediens pe

kPa

 

 

Bremžu iedarbināšanas reižu skaits

20

Bremzēšanas cikla ilgums

s

60

Bremžu radītais spēks Te

daN

 

 

 

Bremzēšanas efektivitāte Te/Fe

 

 

 

Bremžu cilindra virzuļa gājiens se

mm

 

 

Bremžu ieejas griezes moments Ce

Nm

 

 

Bremžu ieejas griezes momenta robežlielums C0,e

Nm

 

 

2.3.3.

Šī daļa ir jāaizpilda tikai tad, ja bremzēm ir veikta šo noteikumu 19. pielikuma 4. punktā noteiktā testa procedūra, lai pārbaudītu aukstu bremžu darbības veiktspējas raksturlielumus, izmantojot bremzēšanas koeficientu (BF).

2.3.3.1.

Bremzēšanas koeficients BF:

2.3.3.2.

Deklarētais griezes momenta robežlielums C0,dec Nm

2.3.4.

Bremžu automātiskās regulēšanas ierīces veiktspēja (ja prasība piemērojama)

2.3.4.1.

Brīva ripošana saskaņā ar 11. pielikuma 2. papildinājuma 3.6.3. punktu: jā/nē (8)

3.   PIEMĒROŠANAS DIAPAZONS

Piemērošanas diapazons nosaka ass/bremžu variantus, kas ir apskatīti šajā testa protokolā, parādot, kuriem mainīgajiem lielumiem ir piešķirti atsevišķi testa kodi.

4.   Šis tests ir veikts un par rezultātiem paziņots saskaņā ar Noteikumu Nr. 1311. pielikuma 2. papildinājumu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 19. pielikuma 4. punktu pēc jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar … grozījumu sēriju.

Pēc 11. pielikuma 2. papildinājuma 3.6. punktā noteiktā testa konstatēts, ka Noteikumu Nr. 135.2.2.8.1. punkta (11) prasības ir izpildītas/nav izpildītas (8).

TEHNISKAIS DIENESTS (12), KURŠ VEICIS TESTU

Paraksts: … Datums: …

5.   APSTIPRINĀTĀJIESTĀDE (12)

Paraksts: … Datums: …

11. pielikums. 4. papildinājuma

1.1. daļā vārdus “Tehniski pieļaujamā ass slodze (Pe)” aizstāj ar vārdiem “Slodze uz testa asi (Fe identifikators): ID3-”.

11. pielikumam pievieno šādu jaunu 5. papildinājumu:

“5. PAPILDINĀJUMS

Piekabes ass un bremžu informācijas dokuments attiecībā uz alternatīvo I un III tipa procedūru

1.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1.1.

Ass vai transportlīdzekļa izgatavotāja nosaukums un adrese: …

2.   ASS DATI

2.1.

Izgatavotājs (nosaukums un adrese): …

2.2.

Tips/variants: …

2.3.

Ass identifikators: ID1-…

2.4.

Slodze uz testa asi (Fe): … daN

2.5.

Riteņa un bremžu dati saskaņā ar turpmāk redzamo 1.A un 1.B attēlu

1.A attēls

Image

1.B attēls

Image

3.   BREMZES

3.1.

Vispārīga informācija

3.1.1.

Marka: …

3.1.2.

Izgatavotājs (nosaukums un adrese): …

3.1.3.

Bremžu tips (piem., trumuļa/disku): …

3.1.3.1.

Variants (S veida izcilnis, viens ķīlis utt.): …

3.1.4.

Bremžu identifikators: ID2-…

3.1.5.

Bremžu dati saskaņā ar turpmāk redzamo 2.A un 2.B attēlu

2.A attēls

Image

2.B attēls

Image

xe (mm)

ae (mm)

he (mm)

ce (mm)

de (mm)

ee (mm)

α0e

α1e

be (mm)

re (mm)

Ae (cm2)

S1e (mm)

S2e (mm)

S3e (mm)

3.2.

Trumuļa bremžu dati

3.2.1.

Bremžu regulēšanas ierīce (ārēja/iebūvēta): …

3.2.2.

Deklarētais maksimālais bremzes ieejas griezes moments Cmax: …Nm

3.2.3.

Mehāniskā efektivitāte: η = …

3.2.4.

Deklarētais bremzes ieejas griezes momenta robežlielums C0,dec: … Nm

3.2.5.

Sadales vārpstas faktiskais garums: … mm

3.3.

Bremžu trumulis

3.3.1.

Berzes virsmas maksimālais diametrs (nodiluma robeža): …mm

3.3.2.

Pamatmateriāls: …

3.3.3.

Deklarētā masa: … kg

3.3.4.

Nominālā masa: … kg

3.4.

Bremžu uzlika

3.4.1.

Izgatavotājs un adrese: …

3.4.2.

Marka: …

3.4.3.

Tips: …

3.4.4.

Identifikācija (tipa identifikācija uz uzlikas): …

3.4.5.

Minimālais biezums (nodiluma robeža): … mm

3.4.6.

Metode, ar kādu berzes materiāls piestiprināts pie bremžu loka: …

3.4.6.1.

Visnelabvēlīgākie piestiprināšanas apstākļi (vairāk kā viena apstākļa gadījumā): …

3.5.

Disku bremžu dati

3.5.1.

Ass savienojuma tips (aksiāls, radiāls, iebūvēts utt.): …

3.5.2.

Bremžu regulēšanas ierīce (ārēja/iebūvēta): …

3.5.3.

Maksimālais iedarbināšanas gājiens: … mm

3.5.4.

Deklarētais maksimālais ieejas spēks ThAmax: …daN

3.5.4.1.

Cmax = ThAmax · le: … Nm

3.5.5.

Berzes rādiuss: re = … mm

3.5.6.

Sviras garums: le = … mm

3.5.7.

Ieejas/izejas vērtību attiecība (le/ee): i = …

3.5.8.

Mehāniskā efektivitāte: η = …

3.5.9.

Deklarētais bremzes ieejas griezes robežspēks ThA0,dec: … N

3.5.9.1.

C0,dec = ThA0,dec · le: … Nm

3.5.10.

Minimālais rotora biezums (nodiluma robeža): …mm

3.6.

Bremžu diska dati

3.6.1.

Diska tipa apraksts: …

3.6.2.

Savienojums/stiprinājums pie rumbas: …

3.6.3.

Ventilācija (ir/nav): …

3.6.4.

Deklarētā masa: … kg

3.6.5.

Nominālā masa: … kg

3.6.6.

Deklarētais ārējais diametrs: … mm

3.6.7.

Minimālais ārējais diametrs: … mm

3.6.8.

Berzes gredzena iekšējais diametrs: … mm

3.6.9.

Ventilācijas kanāla platums (ja prasība piemērojama): …mm

3.6.10.

Pamatmateriāls: …

3.7.

Bremžu kluča dati

3.7.1.

Izgatavotājs un adrese: …

3.7.2.

Marka: …

3.7.3.

Tips: …

3.7.4.

Identifikācija (tipa identifikācija uz kluča atbalsta plates): …

3.7.5.

Minimālais biezums (nodiluma robeža): … mm

3.7.6.

Metode, ar kādu berzes materiāls piestiprināts pie atbalsta plates: …

3.7.6.1.

Visnelabvēlīgākie piestiprināšanas apstākļi (vairāk kā viena apstākļa gadījumā): …”

Grozījumi 13. pielikumā

13. pielikuma 4.3. punktu groza šādi:

“4.3.

Iepriekš 4.1. punktā minētās darbības kļūmes gadījumā piemērojamas turpmāk minētās prasības.

Mehāniskie transportlīdzekļi

:

attiecīgajam transportlīdzeklim paredz atlikušo bremzēšanas veiktspēju šo noteikumu 5.2.1.4. punktā noteiktās darba bremžu pievada daļas darbības kļūmes gadījumā. Šī prasība nav uzskatāma par atkāpi no prasībām par papildu bremzēm.

Piekabes

:

atlikusī bremzēšanas veiktspēja atbilst prasībām šo noteikumu 5.2.2.15.2. punktā.”

Grozījumi 16. pielikumā

16. pielikumu groza šādi:

“16. PIELIKUMS

Vilcējtransportlīdzekļu un piekabju savietojamībaattiecībā uz iso11992 datu apmaiņu

1.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1.1.

Šā pielikuma prasības attiecas vienīgi uz vilcējtransportlīdzekļiem un piekabēm, kas ir aprīkotas ar elektrisko vadības līniju, kā definēts šo noteikumu 2.24. punktā.

1.2.

ISO 7638 kontaktspraudnis nodrošina energoapgādi piekabes bremžu sistēmai vai pretbloķēšanas bremžu sistēmai. Atbilstoši noteikumu 2.24. punktam ar elektrisko vadības līniju aprīkotu transportlīdzekļu gadījumā šis kontaktspraudnis arī nodrošina datu apmaiņas saskarni, izmantojot 6. un 7. izvadu, – sk. noteikumu 5.1.3.6. punktu.

1.3.

Šajā pielikumā norādītas prasības, kas piemērojamas vilcējtransportlīdzeklim un piekabei attiecībā uz ziņojumu programmatūras atbalstu, kas ir noteikts ISO 11992-2:2003, ieskaitot grozījumu Nr. 1:2007.

2.   ISO 11992-2:2003, ieskaitot grozījumu Nr. 1:2007, noteiktos parametrus, kurus pārraida pa elektrisko vadības līniju, atbalsta šādi:

2.1.

Vilcējtransportlīdzeklis un piekabe attiecīgi atbalsta šādas funkcijas un saistītos ziņojumus, kas ir norādīti šajos noteikumos:

2.1.1.

Ziņojumi, ko pārraida no vilcējtransportlīdzekļa uz piekabi:

Funkcija/parametrs

Atsauce uz ISO 11992-2:2003

Atsauce uz Noteikumiem Nr. 13

Darba/papildu bremžu pieprasījuma vērtība

EBS11

3.–4. baits

10. pielikuma

3.1.3.2. punkts

Divu elektrisko kontūru bremžu pieprasījuma vērtība

EBS12

3. baits, 1.–2. bits

Noteikumu Nr. 13,

5.1.3.2. punkts

Pneimatiskās vadības līnija

EBS12

3. baits, 5.–6. bits

Noteikumu Nr. 13,

5.1.3.2. punkts

2.1.2.

Ziņojumi, ko pārraida no piekabes uz vilcējtransportlīdzekli:

Funkcija/parametrs

Atsauce uz ISO 11992-2:2003

Atsauce uz Noteikumiem Nr. 13

TDV aktīva/pasīva

EBS21, 2. baits

1.–2. bits

21. pielikuma

2.1.6. punkts

Transporta elektroenerģijas padeve pietiekama/nepietiekama

EBS22, 2. baits

1.–2. bits

Noteikumu Nr. 13

5.2.2.20. punkts

Sarkana brīdinājuma signāla pieprasījums

EBS22, 2. baits

3.–4. bits

Noteikumu Nr. 13

5.2.2.15.2.1., 5.2.2.16. un 5.2.2.20. punkts

Barošanas līnijas bremzēšanas pieprasījums

EBS22, 4. baits

3.–4. bits

Noteikumu Nr. 13

5.2.2.15.2. punkts

Bremžu signāllukturu pieprasījums

EBS22, 4. baits

5.–6. bits

Noteikumu Nr. 13

5.2.2.22.1. punkts

Transportlīdzekļa pneimatiskā barošana pietiekama/nepietiekama

EBS23, 1. baits

7.–8. bits

Noteikumu Nr. 13

5.2.2.16. punkts

2.2.

Kad piekabe pārraida šādus ziņojumus, vilcējtransportlīdzeklis nosūta vadītājam brīdinājumu:

Funkcija/parametrs

Atsauce uz ISO 11992-2:2003

Vajadzīgs brīdināt vadītāju

TDV aktīva/pasīva (1) (13)

EBS21, 2. baits

1.–2. bits

21. pielikuma 2.1.6. punkts

Sarkana brīdinājuma signāla pieprasījums

EBS22, 2. baits

3.–4. bits

Noteikumu Nr. 13 5.2.1.29.2.1. punkts

2.3.

Vilcējtransportlīdzeklis vai piekabe atbalsta šos ziņojumus, kas norādīti ISO 11992-2:2003, ieskaitot grozījumu Nr. 1:2007:

2.3.1.

Ziņojumi, ko pārraida no vilcējtransportlīdzekļa uz piekabi:

šobrīd nav norādīts neviens ziņojums.

2.3.2.

Ziņojumi, ko pārraida no piekabes uz vilcējtransportlīdzekli:

Funkcija/parametrs

Atsauce uz ISO 11992-2:2003

Transportlīdzekļa darba bremzes aktīvas/pasīvas

EBS22, 1. baits5.–6. bits

Atbalstīta bremzēšana, izmantojot elektrisko vadības līniju

EBS22, 4. baits7.–8. bits

Ģeometrisko datu indekss

EBS24, 1. baits

Ģeometrisko datu indeksa saturs

EBS24, 2. baits

2.4.

Šos ziņojumus attiecīgā gadījumā atbalsta vilcējtransportlīdzeklis vai piekabe, ja transportlīdzeklī ir uzstādīta funkcija, kas ir saistīta ar attiecīgo parametru:

2.4.1.

Ziņojumi, ko pārraida no vilcējtransportlīdzekļa uz piekabi:

Funkcija/parametrs

Atsauce uz ISO 11992-2:2003

Transportlīdzekļa tips

EBS11, 2. baits3.–4. bits

TDV (transportlīdzekļa dinamiskā vadība) aktīva/pasīva (14)

EBS11, 2. baits5.–6. bits

Bremžu pieprasījuma vērtība transportlīdzekļa priekšpusei vai kreisajam sānam

EBS11, 7. baits

Bremžu pieprasījuma vērtība transportlīdzekļa aizmugurei vai labajam sānam

EBS11, 8. baits

PA (pretapgāšanās aizsardzība) sistēma ieslēgta/izslēgta (15)

EBS12, 1. baits3.–4. bits

KMV (kursa maiņas vadības) sistēma ieslēgta/izslēgta (16)

EBS12, 1. baits5.–6. bits

Ieslēgt/izslēgt piekabes PA (pretapgāšanās aizsardzības) sistēmu (15)

EBS12, 2. baits1.–2. bits

Ieslēgt/izslēgt piekabes KMV (kursa maiņas vadības) sistēmu (16)

EBS12, 2. baits3.–4. bits

Vilces palīdzības pieprasījums

RGE11, 1. baits7.–8. bits

1. paceļamā ass – pozīcijas pieprasījums

RGE11, 2. baits1.–2. bits

2. paceļamā ass – pozīcijas pieprasījums

RGE11, 2. baits3.–4. bits

Stūrējamās ass bloķēšanas pieprasījums

RGE11, 2. baits5.–6. bits

Sekundes

TD11, 1. baits

Minūtes

TD11, 2. baits

Stundas

TD11, 3. baits

Mēneši

TD11, 4. baits

Diena

TD11, 5. baits

Gads

TD11, 6. baits

Vietējā minūšu nobīde

TD11, 7. baits

Vietējā stundu nobīde

TD11, 8. baits

2.4.2.

Ziņojumi, ko pārraida no piekabes uz vilcējtransportlīdzekli:

Funkcija/parametrs

Atsauce uz ISO 11992-2:2003

Sānu vai asu bremzēšanas spēka sadalījuma atbalsts

EBS21, 2. baits3.–4. bits

Transportlīdzekļa ātrums, vadoties pēc riteņiem

EBS21, 3.–4. baits

Laterālais (sānu) paātrinājums

EBS21, 8. baits

Transportlīdzekļa ABS aktīva/pasīva

EBS22, 1. baits1.–2. bits

Dzeltena brīdinājuma signāla pieprasījums

EBS22, 2. baits5.–6. bits

Transportlīdzekļa tips

EBS22, 3. baits5.–6. bits

Iekraušanas rampas palīgs

EBS22, 4. baits1.–2. bits

Asu slodzes summa

EBS22, 5.–6. baits

Riepas spiediens pietiekams/nepietiekams

EBS23, 1. baits1.–2. bits

Bremžu uzlika pietiekama/nepietiekama

EBS23, 1. baits3.–4. bits

Bremžu temperatūras stāvoklis

EBS23, 1. baits5.–6. bits

Riepas/riteņa identifikācija (spiediens)

EBS23, 2. baits

Riepas/riteņa identifikācija (uzlika)

EBS23, 3. baits

Riepas/riteņa identifikācija (temperatūra)

EBS23, 4. baits

Riepas spiediens (faktiskais riepas spiediens)

EBS23, 5. baits

Bremžu uzlika

EBS23, 6. baits

Bremžu temperatūra

EBS23, 7. baits

Bremžu cilindra spiediens pirmās ass kreisajā ritenī

EBS25, 1. baits

Bremžu cilindra spiediens pirmās ass labajā ritenī

EBS25, 2. baits

Bremžu cilindra spiediens otrās ass kreisajā ritenī

EBS25, 3. baits

Bremžu cilindra spiediens otrās ass labajā ritenī

EBS25, 4. baits

Bremžu cilindra spiediens trešās ass kreisajā ritenī

EBS25, 5. baits

Bremžu cilindra spiediens trešās ass labajā ritenī

EBS25, 6. baits

PA (pretapgāšanās aizsardzība) sistēma ieslēgta/izslēgta (17)

EBS25, 7. baits1.–2. bits

KMV (kursa maiņas vadības) sistēma ieslēgta/izslēgta (18)

EBS25, 7. baits3.–4. bits

Vilces palīdzība

RGE21, 1. baits5.–6. bits

1. paceļamās ass pozīcija

RGE21, 2. baits1.–2. bits

2. paceļamās ass pozīcija

RGE21, 2. baits3.–4. bits

Stūrējamās ass bloķēšana

RGE21, 2. baits5.–6. bits

Riepas riteņa identifikācija

RGE23, 1. baits

Riepas temperatūra

RGE23, 2.–3. baits

Gaisa noplūdes noteikšana (riepa)

RGE23, 4.–5. baits

Riepu spiediena robežlieluma noteikšana

RGE23, 6. baits1.–3. bits

2.5.

Visu citu ziņojumu, kas ir norādīti ISO 11992-2:2003, ieskaitot grozījumu Nr. 1:2007, atbalsts vilcējtransportlīdzeklim un piekabei nav obligāts.”

Grozījumi 17. pielikumā

Noteikumu 17. pielikumā

pievieno šādu jaunu 3.2.2.6. un 3.2.2.7. punktu:

“3.2.2.6.   Bremžu signāllukturu ieslēgšanās

Imitē ziņojumu EBS22 4. baita 5.–6. bits ar vērtību 00 un pārliecinās, ka bremžu signāllukturi neieslēdzas.

Imitē ziņojumu EBS22 4. baita 5.–6. bits ar vērtību 01 un pārliecinās, ka bremžu signāllukturi ieslēdzas.

3.2.2.7.   Piekabes stabilitātes funkcijas iedarbošanās

Imitē ziņojumu EBS21 2. baita 1.–2. bits ar vērtību 00 un pārliecinās, ka 21. pielikuma 2.1.6. punktā norādītais vadītāja brīdinājums neieslēdzas.

Imitē ziņojumu EBS21 2. baita 1.–2. bits ar vērtību 01 un pārliecinās, ka 21. pielikuma 2.1.6. punktā norādītais vadītāja brīdinājums ieslēdzas.”

Pievieno šādu jaunu 3.2.3.2. punktu:

“3.2.3.2.

16. pielikuma 2.4.1. punktā ir norādīti papildu ziņojumi, kurus vilcējtransportlīdzeklis atbalsta noteiktos apstākļos. Var veikt papildu pārbaudes, lai pārbaudītu atbalstīto ziņojumu stāvokli, nodrošinot noteikumu 5.1.3.6.2. punkta prasību izpildi.”

Pievienot šādu jaunu 4.2.2.4 un 4.2.2.6. punktu:

“4.2.2.4.   Automātiski vadīta bremzēšana

Ja piekabei ir funkcija, kuras darbības rezultātā aktivizējas automātiski vadīta bremzēšana, veic turpmāk minētās pārbaudes.

Ja automātiski vadīta bremzēšana neaktivizējas, pārbauda, vai ziņojuma EBS22 4. baita 5.–6. bita vērtība ir 00.

Imitē automātiski vadītu bremzēšanu, kad radītais palēninājums ir ≥ 0,7 m/sek2, un pārbauda, vai ziņojuma EBS22 4. baita 5.–6. bita vērtība ir 01.

4.2.2.5.   Transportlīdzekļa stabilitātes funkcija

Ja piekabe ir aprīkota ar transportlīdzekļa stabilitātes funkciju, veic turpmāk minētās pārbaudes.

 

Kad transportlīdzekļa stabilitātes funkcija nav aktīva, pārbauda, vai ziņojuma EBS21 2. baita 1.–2. bita vērtība ir 00.

 

Imitē transportlīdzekļa stabilitātes vadības funkciju, kā noteikts 21. pielikuma 2.2.4. punktā, un pārbauda, vai ziņojuma EBS21 2. baita 1.–2. bita vērtība ir 01.

4.2.2.6.   Elektriskās vadības līnijas atbalsts

Ja piekabes bremžu sistēma neatbalsta bremzēšanu, izmantojot elektriskās vadības līniju, pārbauda, vai ziņojuma EBS22 4. baita 7.–8. bita vērtība ir 00.

Ja piekabes bremžu sistēma atbalsta elektriskās vadības līniju, pārbauda, vai ziņojuma EBS22 4. baita 7.–8. bita vērtība ir 01.”

Pievieno šādu jaunu 4.2.3.2. punktu:

“4.2.3.2.

16. pielikuma 2.4.2. punktā ir norādīti papildu ziņojumi, kurus piekabe atbalsta noteiktos apstākļos. Var veikt papildu pārbaudes, lai pārbaudītu atbalstīto ziņojumu stāvokli, nodrošinot noteikumu 5.1.3.6.2. punkta prasību izpildi.”

Grozījumi 19. pielikumā

19. pielikumā

pievieno šādu jaunu 1.1.5. punktu:

“1.1.5.

Transportlīdzekļa stabilitātes funkcija (sk. 6. punktu).”

2.2.3. punktā vārdus “7. papildinājumu” aizstāj ar vārdiem “9. papildinājumu”.

4.2.2. punktu groza šādi:

‘4.2.2.

Bremzēšanas koeficientu nosaka pēc šādas formulas:

Formula

un pārbauda attiecībā uz katru 4.3.1.3. punktā noteikto uzliku vai kluču materiālu.’

4.3.2.3. punktu groza šādi:

“4.3.2.3.

Deklarētais griezes momenta robežlielums C0,dec

Pievieno šādu jaunu 6. - 6.6.1. punktu:

“6.   Transportlīdzekļa stabilitātes funkcija

6.1.   Vispārīga informācija

6.1.1.

Šajā sadaļā ir norādīta testa procedūra, kādā nosaka tāda transportlīdzekļa dinamiskās īpašības, kas ir aprīkots ar transportlīdzekļa stabilitātes funkciju, kurā ietilpst vismaz viena no šīm funkcijām.

a)

virziena vadība;

b)

apgāšanās kontrole.

6.2.   Informācijas dokuments

6.2.1.

Sistēmas/transportlīdzekļa izgatavotājs tehniskajam dienestam piegādā informācijas dokumentu par vadības funkciju(-ām), attiecībā uz kuru(-ām) vajadzīga veiktspējas pārbaude. Šajā dokumentā iekļauj vismaz to informāciju, kas norādīta šī pielikuma 7. papildinājumā.

6.3.   Testa transportlīdzekļa(-u) definīcija

6.3.1.

Pamatojoties uz stabilitātes vadības funkciju(-ām) un tās (to) lietojumu(-iem), kas norādīts(-i) izgatavotāja informācijas dokumentā, tehniskais dienests veic veiktspējas pārbaudi. Tajā var būt viens vai vairāki dinamiski manevri, kā norādīts šo noteikumu 21. pielikuma 2.2.3. punktā, ko veic ar piekabi(-ēm), kuras(-u) maksimālais asu skaits ir trīs un kurai(-ām) ir noteikts reprezentatīvs lietojums(-i) atbilstoši izgatavotāja informācijas dokumenta 2.1. punktam.

6.3.1.1.

Izvēloties piekabi(-es) vērtēšanai, ņem vērā arī šādus parametrus:

a)

balstiekārtas tips: katrā balstiekārtas grupā, piem., balansētas pneimatiskas balstiekārtas grupā, vērtē šīs specifikācijas piekabi;

b)

garenbāze: garenbāze nav ierobežojošs faktors;

c)

bremžu tips: apstiprinājumu veic tikai piekabēm ar S veida izciļņu vai disku bremzēm, bet, ja kļūst pieejamas citu tipu bremzes, tad var būt jāveic salīdzinājuma tests;

d)

bremžu sistēma: nosaka vērtējamās(-o) piekabes(-ju) bremžu sistēmas atbilstību visām atbilstošajām šo noteikumu prasībām.

6.4.   Testa programma

6.4.1.

Testus, kuros vērtē transportlīdzekļa stabilitātes vadības funkciju, saskaņo sistēmas/transportlīdzekļa izgatavotājs un tehniskais dienests un atbilstoši vērtējamai funkcijai tajos iekļauj apstākļus, kuru rezultātā bez stabilitātes vadības funkcijas iedarbības tiek zaudēta virziena vadība vai notiek apgāšanās. Testa protokolā norāda dinamiskos manevrus, testa apstākļus un rezultātus.

6.5.   Vilcējtransportlīdzeklis

6.5.1.

Vilcējtransportlīdzeklim, ko lieto transportlīdzekļa (piekabes) stabilitātes funkcijas veiktspējas vērtēšanā, ir vajadzīgie pneimatiskie un elektriskie savienojumi un, ja vilcējtransportlīdzeklis ir aprīkots ar transportlīdzekļa stabilitātes funkciju, kā norādīts šo noteikumu 2.34. punktā, tad šo funkciju izslēdz.

6.6.   Testa protokols

6.6.1.

Sagatavo testa protokolu, kurā ir vismaz šī pielikuma 8. papildinājumā norādītais saturs.”

19. pielikumā pievieno šādu jaunu 7. papildinājumu:

“7. PAPILDINĀJUMS

Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijas informācijas dokuments

1.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1.1.

Izgatavotāja nosaukums

1.2.

Sistēmas nosaukums

1.3.

Sistēmas variācijas

1.4.

Vadības funkcija (virziena/apgāšanās/abas), ieskaitot pamatfunkcijas un/vai vadības skaidrojumu

1.5.

Sistēmas konfigurācijas (attiecīgā gadījumā)

1.6.

Sistēmas identifikācija

2.   LIETOJUMI

2.1.

To piekabju tipu un konfigurāciju saraksts, kurām tiek prasīts apstiprinājums

2.2.

To attiecīgo konfigurāciju shematiskās diagrammas, kuras uzstādītas iepriekš 2.1. punktā norādītajās piekabēs, pievēršot uzmanību šādiem parametriem:

a)

paceļamās asis;

b)

stūrējamās asis;

c)

pretbloķēšanas bremžu konfigurācijas.

2.3.

Piemērošanas joma balstiekārtas tipam:

a)

pneimatiskā balstiekārta: jebkāda tipa balansēta garensviras pneimatiskā balstiekārta;

b)

citas balstiekārtas: atsevišķi identificē pēc izgatavotāja, modeļa un tipa (balansēta/nebalansēta).

2.4.

Papildinformācija (ja prasība piemērojama) virziena vadības un/vai apgāšanās kontroles funkcijas(-u) iedarbināšanai

3.   SASTĀVDAĻAS APRAKSTS

3.1.   Devēji, kas atrodas ārpus kontrollera:

a)

funkcija;

b)

devēju atrašanās vietas ierobežojumi;

c)

identifikācija, piem., detaļu numuri.

3.2.   Kontrolleris(-i):

a)

vispārējs apraksts un funkcija;

b)

identifikācija, piem., detaļu numuri;

c)

kontrollera(-u) atrašanās vietas ierobežojumi;

d)

papildu iespējas.

3.3.   Modulatori:

a)

vispārējs apraksts un funkcija;

b)

identifikācija;

c)

ierobežojumi.

3.4.   Elektriskais aprīkojums:

a)

kontūru diagrammas;

b)

strāvas pārvada veidi.

3.5.   Pneimatiskie kontūri

Sistēmas diagrammas, ieskaitot pretbloķēšanas bremžu konfigurācijas, kas saistītas ar šā pielikuma 6.2.1. punktā norādītajiem piekabju tipiem.

3.6.   Elektroniskās sistēmas drošības aspekti saskaņā ar šo noteikumu 18. pielikumu

3.7.   Elektromagnētiskā savietojamība

3.7.1.

Dokuments, kas pierāda atbilstību Noteikumiem Nr. 10, ieskaitot 02. grozījumu sēriju.”

19. pielikumā pievieno šādu jaunu 8. papildinājumu:

“8. PAPILDINĀJUMS

Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijas testa protokols

TESTA PROTOKOLS Nr.: …

1.   IDENTIFIKĀCIJA:

1.1.

Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijas izgatavotājs (nosaukums un adrese): …

1.2.

Sistēmas nosaukums/modelis: …

1.3.

Vadības funkcija: …

2.   APSTIPRINĀTĀ(-ĀS) SISTĒMA(-AS) UN INSTALĀCIJAS

2.1.

Pretbloķēšanas bremžu konfigurācijas (attiecīgā gadījumā): …

2.2.

Piemērošanas diapazons (piekabes tips(-i) un asu skaits): …

2.3.

Sistēmas identifikācija: …

2.4.

Papildu iespējas: …

3.   TESTA DATI UN REZULTĀTI

3.1.

Testējamā transportlīdzekļa dati (ieskaitot vilcējtransportlīdzekļa specifikāciju un funkcijas): …

3.2.

Informācija par testam izmantojamo ceļa segumu: …

3.3.

Papildinformācija: …

3.4.

Demonstrācijas testi/imitācijas, ko izmanto, lai attiecīgajos gadījumos vērtētu virziena vadību un apgāšanās kontroli: …

3.5.

Testa rezultāti: …

3.6.

Pārbaude saskaņā ar šo noteikumu 18. pielikumu: …

4.   UZSTĀDĪŠANAS IEROBEŽOJUMI

4.1.

Balstiekārtas tips: …

4.2.

Bremžu tips: …

4.3.

Sastāvdaļu atrašanās vieta piekabē: …

4.4.

Pretbloķēšanas bremžu konfigurācijas: …

4.5.

Citi ieteikumi/ierobežojumi (piem., paceļamās asis, stūrējamās asis utt.): …

5.   PIELIKUMI: …

6.   TESTA DATUMS: …

7.   Šis tests ir veikts un par rezultātiem paziņots saskaņā ar EEK Noteikumu Nr. 13 19. pielikumu atbilstoši jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar … grozījumu sēriju.

TEHNISKAIS DIENESTS, KAS VEICIS TESTU (19):

Paraksts: … Datums: …

8.   APSTIPRINĀTĀJIESTĀDE (19):

Paraksts: … Datums: …

7. un 8. papildinājumu attiecīgi apzīmē ar numuriem 9. un 10.

Grozījumi 20. pielikumā

20. pielikuma

2.1.3. punktu groza šādi:

“2.1.3.

dokumentu paketi, kurā iekļauti attiecīgo pārbaužu rezultāti, tostarp šādu parametru aprēķini (attiecīgā gadījumā):

Veiktspējas prasības

Atsauce uz 20. pielikumu

Aukstu darba bremžu veiktspēja

3

Stāvbremžu veiktspēja

4

Automātisko (papildu) bremžu veiktspēja

5

Bremzēšanas spēka sadales sistēmas darbības kļūme

6

Pretbloķēšanas bremzēšana

7

Transportlīdzekļa stabilitātes funkcija

8

Darbības pārbaudes

9”

Pievieno šādu jaunu 8.-8.2.1.4. punktu:

8.   Alternatīva procedūra, lai pierādītu ar transportlīdzekļa stabilitātes funkciju aprīkotas piekabes veiktspēju.

8.1.   Piekabes vērtēšanu saskaņā ar šo noteikumu 21. pielikuma 2. papildinājumu piekabes tipa apstiprināšanā var atcelt, ja vien transportlīdzekļa stabilitātes funkcija atbilst šo noteikumu 19. pielikuma attiecīgajām prasībām.

8.2.   Pārbaude

8.2.1.   Sastāvdaļu un uzstādīšanas pārbaude

Tās bremžu sistēmas specifikāciju, kurā ir iebūvēta stabilitātes vadības funkcija un kura ir uzstādīta apstiprinājumam iesniegtajā piekabē, pārbauda, pārliecinoties par atbilstību katram no šādiem kritērijiem:

 

Nosacījums

Kritēriji

8.2.1.1.

a)

Devējs(-i)

Izmaiņas nav atļautas

b)

Kontrolleris(-i)

Izmaiņas nav atļautas

c)

Modulators(-i)

Izmaiņas nav atļautas

8.2.1.2.

Piekabes tipi, kā norādīti testa protokolā

Izmaiņas nav atļautas

8.2.1.3.

Uzstādīšanas konfigurācijas, kā norādītas testa protokolā

Izmaiņas nav atļautas

8.2.1.4.

Par citiem ierobežojumiem skatīt testa protokola 4. punktu, kā noteikts šo noteikumu 19. pielikuma 8. papildinājumā.

Izmaiņas nav atļautas”

8.-8.1.7.1. punktu (iepriekš) attiecīgi apzīmē ar numuriem 9.-9.1.7.1.

8.1.8. un 8.1.8.1. punktu (iepriekš) attiecīgi apzīmē ar numuriem 9.1.9. un 9.1.9.1.

Pievieno šādu jaunu 9.1.8.–9.1.8.1. punktu:

“9.1.8.   Transportlīdzekļa stabilitātes funkcija

9.1.8.1.

Praktisku iemeslu dēļ transportlīdzekļa stabilitātes funkcijai veic vienīgi uzstādīšanas pārbaudi, kā norādīts iepriekš 8.2. punktā, un apskati attiecībā uz pareizu brīdinājuma signālu secību, lai nodrošinātu transportlīdzekļa stabilitātes funkcijas darbību bez bojājumiem.”

Pievieno šādu jaunu 21. pielikumu (kopā ar tā 1.–3. papildinājumu):

21. PIELIKUMS

Īpašas prasības transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar transportlīdzekļa stabilitātes funkciju

1.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Šajā pielikumā norādītas īpašas prasības transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar transportlīdzekļa stabilitātes funkciju, atbilstoši šo noteikumu 5.2.1.32. un 5.2.2.23. punktam.

2.   PRASĪBAS

2.1.   Mehāniskie transportlīdzekļi

2.1.1.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar transportlīdzekļa stabilitātes funkciju, kā norādīts šo noteikumu 2.34. punktā, uz to attiecas turpmāk norādītais:

 

virziena vadības gadījumā funkcija, izmantojot selektīvo bremzēšanu un pamatojoties uz transportlīdzekļa faktiskās darbības vērtējumu salīdzinājumā ar vadītāja noteiktās transportlīdzekļa darbības konstatējumu, spēj automātiski regulēt atsevišķi kreisās un labās puses riteņu ātrumu katrā asī vai katras asu grupas asī (20)  (21).

 

Apgāšanās kontroles gadījumā funkcija, izmantojot selektīvo bremzēšanu vai automātiski vadītu bremzēšanu un pamatojoties uz vērtējumu par transportlīdzekļa faktisko darbību, kas var izraisīt transportlīdzekļa apgāšanos, spēj automātiski regulēt ātrumu vismaz diviem riteņiem katrā asī vai asu grupā (20)  (21).

 

Abos gadījumos funkcija nav nepieciešama:

a)

ja transportlīdzekļa ātrums ir mazāks par 20 km/h;

b)

pirms sākotnējās iedarbināšanas paštesta un parametru atbilstības pārbaudes pabeigšanas;

c)

transportlīdzekli vadot atpakaļgaitā.

2.1.2.

Lai īstenotu iepriekš norādītās funkcijas, transportlīdzekļa stabilitātes funkcijai papildus selektīvai bremzēšanai un/vai automātiski vadītai bremzēšanai raksturīgs vismaz turpmāk norādītais:

a)

spēja regulēt motora jaudu;

b)

virziena vadības gadījumā: transportlīdzekļa faktiskās darbības konstatējums pēc vērtībām, kuras raksturo kursa maiņas ātrumu, laterālo (sānu) paātrinājumu, riteņu ātrumus, un pēc darbībām, ko vadītājs veic ar vadības ierīcēm attiecībā uz bremžu sistēmu, stūres mehānismu un motoru. Izmanto vienīgi tādu informāciju, ko pārraida transportlīdzeklī iebūvētās sistēmas. Ja šīs vērtības nemēra tiešā veidā, tipa apstiprināšanā tehniskajam dienestam nodrošina pierādījumus par attiecīgu korelāciju ar tiešā veidā izmērītām vērtībām visos braukšanas apstākļos (piem., ieskaitot braukšanu pa tuneli);

c)

apgāšanās kontroles gadījumā: transportlīdzekļa faktiskās darbības konstatējums pēc vērtībām, kuras raksturo vertikālo spēku uz riepu(-ām) (vai vismaz laterālo (sānu) paātrinājumu un riteņu ātrumus), un pēc darbībām, ko vadītājs veic ar vadības ierīcēm attiecībā uz bremžu sistēmu un motoru. Izmanto vienīgi tādu informāciju, ko pārraida transportlīdzeklī iebūvētās sistēmas. Ja šīs vērtības nemēra tiešā veidā, tipa apstiprināšanā tehniskajam dienestam nodrošina pierādījumus par attiecīgu korelāciju ar tiešā veidā izmērītām vērtībām visos braukšanas apstākļos (piem., ieskaitot braukšanu pa tuneli);

d)

ja vilcējtransportlīdzeklis ir aprīkots saskaņā ar šo noteikumu 5.1.3.1. punktu: spēja lietot piekabes darba bremzes neatkarīgi no vadītāja, izmantojot attiecīgo vadības līniju(-as).

2.1.3.

Tehniskajam dienestam transportlīdzekļa stabilitātes funkcijas darbību apliecina, veicot dinamiskus manevrus ar vienu transportlīdzekli. Tas izdarāms, salīdzinot rezultātus, kas iegūti ar ieslēgtu un ar izslēgtu transportlīdzekļa stabilitātes funkciju, pie noteikta kravas stāvokļa. Kā alternatīvu dinamisku manevru veikšanai attiecībā uz citiem transportlīdzekļiem un citiem kravas stāvokļiem, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar tādu pašu transportlīdzekļa stabilitātes sistēmu, var iesniegt reālu transportlīdzekļu testu vai ar datoru veiktu imitāciju rezultātus.

Simulatora lietošana ir norādīta šā pielikuma 1. papildinājumā.

Simulatora specifikācija un validācija ir norādīta šā pielikuma 2. papildinājumā.

Kamēr nav saskaņotas vienotas testa procedūras, pierādīšanas metodi saskaņo transportlīdzekļa izgatavotājs un tehniskais dienests un tajā paredz virziena vadības un apgāšanās kontroles kritiskos apstākļus atbilstoši transportlīdzeklī uzstādītajai transportlīdzekļa stabilitātes funkcijai; pierādīšanas metodes aprakstu un rezultātus pievieno tipa apstiprinājuma protokolam. Iepriekšminētās darbības nav obligāti jāveic tipa apstiprināšanā.

Lai pierādītu transportlīdzekļa stabilitātes funkciju, izmanto kādu no šiem dinamiskajiem manevriem (22):

Virziena vadība

Apgāšanās kontrole

Rādiusa samazināšanas tests

Vienmērīga stāvokļa apļveida tests

Pakāpenisks stūres vadības ieejas tests

J veida manevrs ar atpakaļgaitā braucošu transportlīdzekli

Sinusoīdas veida manevrs ar aizturi

 

J veida manevrs ar atpakaļgaitā braucošu transportlīdzekli

 

μveida sadalīšanās vienas joslas maiņas manevrs

 

Apsteigšanas manevrs

 

“Makšķerāķa” tests

 

Asimetriskas viena perioda sinusoīdas veida manevrs

 

Lai pierādītu atkārtojamību, transportlīdzeklim tiks veikta atkārtota pārbaude, izmantojot izvēlēto(-os) manevru(-us).

2.1.4.

Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijas iedarbošanos vadītājam parāda ar īpašu optisku brīdinājuma signālu. Kamēr transportlīdzekļa stabilitātes funkcija darbojas, šis brīdinājuma signāls ir ieslēgts. Šo noteikumu 5.2.1.29. punktā noteiktos brīdinājuma signālus šim nolūkam nelieto.

Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijas iedarbošanās apmācību procesā, lai noteiktu transportlīdzekļa ekspluatācijas īpašības, neieslēdz iepriekš minēto signālu.

Vadītājs signālu var saskatīt arī dienas gaismā; signāla stāvokli vadītājs var viegli pārbaudīt no savas sēdvietas.

2.1.5.

Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijas darbības kļūmi vai defektu atklāj un parāda vadītājam ar īpašu dzeltenu optisku brīdinājuma signālu, kas minēts šo noteiktumu 5.2.1.29.1.2. punktā.

Brīdinājuma signāls ir nepārtraukts un deg, kamēr darbības kļūme vai defekts nav novērsts un aizdedzes (palaišanas) slēdzis ir stāvoklī “ON”.

2.1.6.

Ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots ar elektriskās vadības līniju un tam ir elektrības savienojums ar piekabi, kura ir aprīkota ar elektriskās vadības līniju, tad, piekabei pa elektriskās vadības līnijas datu apmaiņas daļu sniedzot informāciju “TDV aktīva”, vadītāju brīdina ar īpašu optisku brīdinājuma signālu. Šim nolūkam var izmantot iepriekš 2.1.4. punktā norādīto optisko signālu.

2.2.   Piekabes

2.2.1.

Ja piekabe ir aprīkota ar transportlīdzekļa stabilitātes funkciju, kā norādīts šo noteikumu 2.34. punktā, uz to attiecas turpmāk norādītais.

 

Virziena vadības gadījumā funkcija, izmantojot selektīvo bremzēšanu un pamatojoties uz piekabes faktiskās darbības vērtējumu salīdzinājumā ar vilcējtransportlīdzekļa relatīvās darbības konstatējumu, spēj automātiski regulēt atsevišķi kreisās un labās puses riteņu ātrumu katrā asī vai katras asu grupas asī (20). (21)

 

Apgāšanās kontroles gadījumā funkcija, izmantojot selektīvo bremzēšanu vai automātiski vadītu bremzēšanu un pamatojoties vērtējumu par piekabes faktisko darbību, kas var izraisīt tās apgāšanos, spēj automātiski regulēt ātrumu vismaz diviem riteņiem katrā asī vai asu grupā (20). (21)

2.2.2.

Lai īstenotu iepriekš norādītās funkcijas, transportlīdzekļa stabilitātes funkcijai papildus automātiski vadītai bremzēšanai un attiecīgā gadījumā selektīvai bremzēšanai ir raksturīgs vismaz turpmāk norādītais:

a)

piekabes faktiskās darbības konstatējums pēc vērtībām, kuras raksturo vertikālo spēku uz riepu (-ām) vai vismaz laterālo (sānu) paātrinājumu un riteņu ātrumus. Izmanto vienīgi tādu informāciju, ko pārraida transportlīdzeklī iebūvētās sistēmas. Ja šīs vērtības nemēra tiešā veidā, tipa apstiprināšanā tehniskajam dienestam nodrošina pierādījumus par attiecīgu korelāciju ar tiešā veidā izmērītām vērtībām visos braukšanas apstākļos (piem., ieskaitot braukšanu pa tuneli).

2.2.3.

Tehniskajam dienestam transportlīdzekļa stabilitātes funkcijas darbību pierāda, veicot dinamiskus manevrus ar vienu transportlīdzekli. Tas izdarāms, salīdzinot rezultātus, kas iegūti ar ieslēgtu un ar izslēgtu transportlīdzekļa stabilitātes funkciju, pie noteikta kravas stāvokļa. Kā alternatīvu dinamisku manevru veikšanai attiecībā uz citiem transportlīdzekļiem un citiem kravas stāvokļiem, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar tādu pašu transportlīdzekļa stabilitātes sistēmu, var iesniegt reālu transportlīdzekļu testu vai ar datoru veiktu imitāciju rezultātus.

Simulatora lietošana ir norādīta šā pielikuma 1. papildinājumā.

Simulatora specifikācija un validācija ir norādīta šā pielikuma 2. papildinājumā.

Kamēr nav saskaņotas vienotas testa procedūras, pierādīšanas metodi saskaņo piekabes izgatavotājs un tehniskais dienests, un tajā iekļauj apgāšanās kontroles un virziena vadības kritiskos apstākļus atbilstoši piekabē uzstādītajai transportlīdzekļa stabilitātes funkcijai; pierādīšanas metodes aprakstu un rezultātus pievieno tipa apstiprinājuma protokolam. Iepriekšminētās darbības nav obligāti jāveic tipa apstiprināšanā.

Lai pierādītu transportlīdzekļa stabilitātes funkciju, izmanto kādu no šiem dinamiskajiem manevriem (22):

Virziena vadība

Apgāšanās kontrole

Rādiusa samazināšanas tests

Vienmērīga stāvokļa apļveida tests

Pakāpenisks stūres vadības ieejas tests

J veida manevrs ar atpakaļgaitā braucošu transportlīdzekli

Sinusoīdas veida manevrs ar aizturi

 

J veida manevrs ar atpakaļgaitā braucošu transportlīdzekli

 

μveida sadalīšanās vienas joslas maiņas manevrs

 

Apsteigšanas manevrs

 

“Makšķerāķa” tests

 

Asimetriskas viena perioda sinusoīdas veida manevrs

 

Lai pierādītu atkārtojamību, transportlīdzeklim veic atkārtotu pārbaudi, izmantojot izvēlēto(-os) manevru(-us).

2.2.4.

Kad transportlīdzekļa stabilitātes funkcija darbojas, ar elektriskās vadības līniju aprīkotas piekabes, ja tām ir elektrības savienojums ar vilcējtransportlīdzekli, kas ir aprīkots ar elektriskās vadības līniju, pa elektriskās vadības līnijas datu apmaiņas daļu sniedz informāciju “TDV aktīva”. Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijas darbība apmācību procesā, lai noteiktu piekabes ekspluatācijas īpašības, nedod iepriekš minēto informāciju.

2.2.5.

Lai palielinātu to piekabju veiktspēju, kurās izmanto opciju “select-low”, “transportlīdzekļa stabilitātes funkcijas” darbības laikā tajās ir atļauts mainīt vadības režīmu uz “select-high”.

1. PAPILDINĀJUMS

Dinamiskās Stabilitātes Imitācijas Lietošana

M, N un O kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem un piekabēm virziena un/vai apgāšanās stabilitātes vadības funkcijas efektivitāti var noteikt, izmantojot ar datoru veiktas imitācijas.

1.   IMITĀCIJAS LIETOŠANA

1.1

Transportlīdzekļa izgatavotājs tipa apstiprinātājiestādei vai tehniskajam dienestam transportlīdzekļa stabilitātes funkciju pierāda ar to pašu dinamisko manevru (vai manevriem), kas norādīts praktiskai pierādīšanai 21. pielikuma 2.1.3. vai 2.2.3 punktā.

1.2.

Imitācija ir līdzeklis, ar kuru transportlīdzekļa stabilitātes veiktspēju var pierādīt ar ieslēgtu un izslēgtu transportlīdzekļa stabilitātes funkciju, kā arī apstākļos ar kravu un bez tās.

1.3.

Imitācijas veic ar validētu modelēšanas un imitācijas instrumentu. Pārbaudi veic, izmantojot to pašu manevru (vai manevrus), kas norādīts iepriekš 1.1. punktā.

Metode, ar kuru validē imitācijas instrumentu, ir noteikta 21. pielikuma 2. papildinājumā.

2. PAPILDINĀJUMS

Dinamiskās stabilitātes imitācijas instruments un tā validācija

1.   IMITĀCIJAS INSTRUMENTA SPECIFIKĀCIJA

1.1.   Attiecībā uz imitācijas metodi ņem vērā galvenos faktorus, kas ietekmē transportlīdzekļa taisnvirziena kustību un rotācijas kustību. Tipiskā modelī var būt ietverti šādi transportlīdzekļa parametri tiešā vai netiešā formā:

a)

ass/ritenis;

b)

balstiekārta;

c)

riepa;

d)

šasija/transportlīdzekļa virsbūve;

e)

spēka piedziņa/transmisija, ja parametrs piemērojams;

f)

bremžu sistēma;

g)

lietderīgā slodze.

1.2.   Transportlīdzekļa stabilitātes funkciju imitācijas modelim pievieno, izmantojot:

a)

imitācijas instrumenta apakšsistēmu (programmatūras modeli); vai

b)

elektronisku vadības bloku, kas pievienots aparatūras un programmatūras konfigurācijā.

1.3.   Piekabes gadījumā imitāciju veic, izmantojot piekabi sakabē ar apstiprināmajam tipam atbilstošu vilcējtransportlīdzekli.

1.4   Transportlīdzekļa kravas apstākļi

1.4.1.

Lietojot simulatoru, ir iespēja ņemt vērā apstākļus ar kravu un bez tās.

1.4.2.

Ar slodzi saprot nemainīgu slodzi ar izgatavotāja noteiktām īpašībām (masu, masas sadalījumu un maksimālo ieteicamo smaguma centra augstumu).

2.   IMITĀCIJAS INSTRUMENTA VALIDĀCIJA

2.1.

Izmantotā modelēšanas un imitācijas instrumenta derīgumu pārbauda, izdarot salīdzinājumus ar reālu(-iem) transportlīdzekļa testu(-iem). Validācijā izdara testu(-us), kura(-u) rezultātā, neveicot vadības darbības, tiek zaudēta virziena vadība (izraisot nepietiekamu pagriežamību un pārlieku pagriežamību) vai apgāšanās kontrole atbilstoši tās stabilitātes vadības funkcijas apakšfunkcijām, kura uzstādīta apstiprināmajam tipam atbilstošā transportlīdzeklī.

Testa(-u) laikā attiecīgajā gadījumā reģistrē vai aprēķina šādus kustības mainīgos lielumus saskaņā ar ISO 15037 daļu Nr. 1:2005: “Vispārīgi noteikumi vieglajiem automobiļiem” vai daļu Nr. 2:2002: “Vispārīgi noteikumi kravas automobiļiem un autobusiem” (atkarībā no transportlīdzekļa kategorijas):

a)

kursa maiņas ātrums;

b)

laterālais (sānu) paātrinājums;

c)

riteņa slodze vai riteņa celtspēja;

d)

horizontāls ātruma pieaugums;

e)

vadītāja veiktā transportlīdzekļa vadīšana.

2.2.

Mērķis ir parādīt, ka imitētā transportlīdzekļa darbība un transportlīdzekļa stabilitātes funkcijas darbība ir salīdzināma ar reāliem transportlīdzekļa testiem.

2.3.

Simulators ir uzskatāms par validētu, ja ar to iegūtais iznākums ir salīdzināms ar reāla testa rezultātiem, kas iegūti ar noteiktu transportlīdzekļa tipu veicot manevrus, kuri izvēlēti no 21. pielikuma 2.1.3. vai 2.2.3. punktā norādītajiem manevriem.

Vienmērīga stāvokļa apļveida testa gadījumā salīdzināšanu veic, izmantojot nepietiekamas pagriežamības gradientu.

Dinamiska manevra gadījumā salīdzināšanu veic, vērtējot transportlīdzekļa stabilitātes funkcijas aktivizācijas un secības attiecību imitācijā un reālā transportlīdzekļa testā.

2.4.

Ja fiziskie parametri attiecībā uz standarta transportlīdzekli un imitētajām transportlīdzekļa konfigurācijām atšķiras, tos atbilstoši maina imitācijā.

2.5.

Sagatavo simulatora testa protokolu, kura paraugs ir norādīts šī pielikuma 3. papildinājumā, un tā kopiju pievieno transportlīdzekļa apstiprinājuma protokolam.

3. PAPILDINĀJUMS

Transportlīdzekļa stabilitātes funkcijas imitācijas testa protokols

TESTA PROTOKOLA Nr.: …

1.   IDENTIFIKĀCIJA

1.1.

Imitācijas instrumenta izgatavotāja nosaukums un adrese

1.2.

Imitācijas instrumenta identifikācija: nosaukums/modelis/numurs (aparatūra un programmatūra)

2.   PIEMĒROŠANAS JOMA

2.1.

Transportlīdzekļa tips: (piem., kravas automobilis, vilcējs, autobuss, puspiekabe, centrālass piekabe, pilnīga piekabe)

2.2.

Transportlīdzekļa konfigurācija: (piem., 4 × 2, 4 × 4, 6 × 2, 6 × 4, 6 × 6)

2.3.

Ierobežojoši faktori: (piem., vienīgi mehāniskā balstiekārta)

2.4.

Manevrs(-i), attiecībā uz kuru(-iem) simulators ir validēts:

3.   PĀRBAUDES TRANSPORTLĪDZEKĻA TESTS(-I)

3.1.

Transportlīdzekļa(-u) apraksts; piekabes testēšanas gadījumā arī vilcējtransportlīdzekļa apraksts:

3.1.1.

Transportlīdzekļa(-u) identifikācija: marka/modelis/transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN)

3.1.1.1.

Nestandarta piederumi:

3.1.2.

Transportlīdzekļa apraksts, ieskaitot asu konfigurāciju/balstiekārtu/riteņus, motoru un transmisiju, bremžu sistēmu(-as) un transportlīdzekļa stabilitātes funkcijas saturu (virziena vadība/apgāšanās kontrole) un stūres mehānismu – ar nosaukuma/modeļa/numura identifikāciju:

3.1.3.

Imitācijā izmantotie transportlīdzekļa dati (norādīt sīki):

3.2.

Testa(-u) apraksts, ieskaitot vietu(-as), seguma apstākļus uz ceļa/testa teritorijā, temperatūru un datumu(-us):

3.3.

Rezultāti ar kravu un bez tās ar ieslēgtu un izslēgtu transportlīdzekļa stabilitātes funkciju, attiecīgā gadījumā arī 21. pielikuma 2. papildinājuma 2.1. punktā minētie kustības mainīgie lielumi:

4.   IMITĀCIJAS REZULTĀTI

4.1.

Transportlīdzekļa parametri un vērtības, kas izmantoti imitācijā un nav faktiskā testa transportlīdzekļa parametri un vērtības (nenorādīt sīki):

4.2.

Katra testa, kas veikts saskaņā ar šā papildinājuma 3.2. punktu, rezultāti ar kravu un bez tās ar ieslēgtu un izslēgtu transportlīdzekļa stabilitātes funkciju, attiecīgā gadījumā arī 21. pielikuma 2. papildinājuma 2.1. punktā minētie kustības mainīgie lielumi:

5.   Šis tests ir veikts un par rezultātiem paziņots saskaņā ar EEK Noteikumu Nr. 13 21. pielikuma 2. papildinājumu atbilstoši jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar … grozījumu sēriju.

Tehniskais dienests, kas veicis testu (23): …

Paraksts: … Datums: …

Apstiprinātājiestāde (23): …

Paraksts: … Datums: …


(1)  Šī prasība neattiecas uz apvidus transportlīdzekļiem, speciālajiem transportlīdzekļiem (piem., pārvietojamām iekārtām ar nestandarta transportlīdzekļu šasijām (piem., ceļamkrāniem), hidrostatiskās piedziņas transportlīdzekļiem, kuros hidraulisko piedziņas sistēmu lieto arī bremžu darbībai un papildfunkcijām), M2 un M3 kategorijas I un A klases autobusiem, posmainajiem autobusiem, N2 puspiekabju vilcējiem, kuru pilna masa (GVM) ir lielāka par 3,5 un mazāka par 7,5 tonnām.”

(2)  Šo prasību neattiecina uz piekabēm, kas paredzētas īpašas kravas pārvadāšanai, un uz piekabēm ar stāvvietām.”

(3)  Šis punkts Dānijai neliedz arī turpmāk piemērot noteikumus par obligātu transportlīdzekļa stabilitātes funkciju, ievērojot šo noteikumu prasības.”

(4)  III klase atbilstoši Noteikumiem Nr. 107.”

(5)  Sk. šā pielikuma 2. papildinājuma 2.1. punktu”

(6)  Ja šāds tests ir veicams.

(7)  Testu veikt nav vajadzīgs, ja izgatavotājs var parādīt, ka izmaiņas neietekmē izturību.

(8)  Lieko svītrot.

(9)  Attiecas tikai uz disku bremzēm.

(10)  Attiecas tikai uz trumuļu bremzēm.

(11)  Jāaizpilda tikai tad, ja ir uzstādīta bremžu nodiluma automātiskās regulēšanas ierīce.

(12)  Paraksta atšķirīgas personas pat tad, ja tehniskais dienests un apstiprinātājiestāde ir viena un tā pati struktūra vai ja kopā ar protokolu ir izsniegta atsevišķa apstiprinātājiestādes atļauja.

(13)  TDV (transportlīdzekļa dinamiskā vadība), kā norādīts ISO 11992-2:2003, ieskaitot grozījumu Nr. 1:2007, šajos noteikumos atbilst transportlīdzekļa stabilitātes funkcijai – sk. noteikumu 2.34. punktu.

(14)  TDV (transportlīdzekļa dinamiskā vadība), kā norādīts ISO 11992-2:2003, ieskaitot grozījumu Nr. 1:2007, šajos noteikumos atbilst transportlīdzekļa stabilitātes funkcijai – sk. noteikumu 2.34. punktu.

(15)  PA (pretapgāšanās aizsardzība), kā norādīts ISO 11992-2:2003, ieskaitot grozījumu Nr. 1:2007, šajos noteikumos atbilst apgāšanās kontrolei – sk. noteikumu 2.32.2.2. punktu.

(16)  KMV (kursa maiņas vadība), kā norādīts ISO 11992-2:2003, ieskaitot grozījumu Nr. 1:2007, šajos noteikumos atbilst virziena vadībai – sk. noteikumu 2.32.2.1. punktu.

(17)  PA (pretapgāšanās aizsardzība), kā norādīts ISO 11992-2:2003, ieskaitot grozījumu Nr. 1:2007, šajos noteikumos atbilst apgāšanās kontrolei – sk. noteikumu 2.32.2.2. punktu.

(18)  KMV (kursa maiņas vadība), kā norādīts ISO 11992-2:2003, ieskaitot grozījumu Nr. 1:2007, šajos noteikumos atbilst virziena vadībai – sk. noteikumu 2.32.2.1. punktu

(19)  Paraksta atšķirīgas personas pat tad, ja tehniskais dienests un apstiprinātājiestāde ir viena un tā pati struktūra vai ja kopā ar protokolu ir izsniegta atsevišķa apstiprinātājiestādes atļauja.

(20)  Vairāku asu gadījumā, ja attālums starp divām blakus esošām asīm ir lielāks par 2 m, katru asi atsevišķi uzskata par atsevišķu asu grupu.

(21)  Papildu mijiedarbība ar citām transportlīdzekļa sistēmām vai sastāvdaļām ir atļauta. Ja uz šīm sistēmām vai sastāvdaļām attiecas īpaši noteikumi, šī mijiedarbība atbilst attiecīgo noteikumu prasībām, piem., mijiedarbība ar stūres mehānismu atbilst prasībām par korektīvo stūrēšanu Noteikumos Nr. 79.

(22)  Ja iepriekš norādīto manevru rezultātā attiecīgajā gadījumā netiek zaudēta virziena kontrole vai nenotiek apgāšanās, var veikt citu manevru, to saskaņojot ar tehnisko dienestu.

(23)  Paraksta atšķirīgas personas, ja tehniskais dienests un apstiprinātājiestāde ir viena un tā pati struktūra.