20.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 326/1

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par Eiropas Savienības dalībvalstu tieslietu ministriju likumdošanas sadarbības tīkla izveidi

(2008/C 326/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

tā kā:

1.

Eiropas Savienības dalībvalstu tieslietu ministrijām zināšanas par pārējo dalībvalstu un pat dažu trešo valstu tiesību aktiem ir svarīgs instruments, īpaši, izstrādājot tiesību aktus un transponējot Eiropas Savienības tiesību aktus, kas galvenokārt ir viņu kompetences jomā, tostarp ieskaitot civiltiesībās un krimināltiesībās, saprotot, ka dalībvalstu tieslietu ministrijām ir atšķirīgas kompetences.

2.

Informācijas iegūšana var izrādīties nepilnīga un sarežģīta.

3.

Dalībvalstu tieslietu ministrijām ir visprecīzākā informācija par savas attiecīgās valsts tiesību aktiem, to piemērošanu tiesu praksē un lielākajām veiktajām reformām.

4.

Lai tieslietu ministrijām sniegtu līdzekļus, ar ko efektīvi piekļūt informācijai par pārējo dalībvalstu tiesību aktiem, būtu jāizveido likumdošanas sadarbības tīkls.

5.

Turklāt Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi nodrošināt saviem pilsoņiem tiesiskuma, brīvības un drošības telpu. Šo telpu būtu vieglāk veidot ar labākām savstarpējām zināšanām par dalībvalstu tiesu un tiesību sistēmām un to tiesību aktiem, kā arī apmainoties ar informāciju par reformu projektiem tieslietu jomā.

6.

Eiropas Savienības dalībvalstu tieslietu ministriju leģislatīvās sadarbības tīkla izveide palīdzētu sasniegt šo mērķi un sekmētu labāku pārējo dalībvalstu tiesību aktu izpratni, kas savukārt ir viens no veidiem, kā uzlabot savstarpējo uzticību un atvieglot savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu. Tas arī tieslietu ministrijām ļautu sadarboties, veicot salīdzināmo tiesību pētījumus par aktuāliem likumdošanas vai juridiskiem jautājumiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REZOLŪCIJU.

1)

Dalībvalstīm būtu pakāpeniski jāizveido “Eiropas Savienības tieslietu ministriju likumdošanas sadarbības tīkls” (še turpmāk — “tīkls”). Iesaistīšanās tīklā būtu brīvprātīga.

2)

1.

Tīkla uzdevumam būtu jābūt uzlabot piekļuvi Eiropas Savienības dalībvalstu tieslietu ministriju informācijai par spēkā esošiem tiesību aktiem, tiesu un tiesību sistēmām un par lielākajiem reformu projektiem tieslietu jomā. Ar to īpaši vajadzētu panākt, ka var:

a)

tīkla dalībniekiem pēc pieprasījuma sniegt atbilstīgu un atjauninātu informāciju par tiesību aktiem un tiesu praksi konkrētos jautājumos;

b)

nodrošināt piekļuvi informācijai par katras valsts tieslietu ministrijas vai tās uzdevumā veiktiem salīdzināmo tiesību pētījumu rezultātiem tajās tiesību jomās, kas galvenokārt ietilpst šo ministriju kompetencē, tostarp, dalībvalstīm veicot reformas vai transponējot Eiropas Savienības tiesību aktus;

c)

saņemt informāciju par lielākajiem tieslietu reformu projektiem, ievērojot valstu attiecīgo struktūru konfidencialitātes prasības.

2.

Nevajadzētu būt prasībai iesniegt dokumentu tulkojumus.

3)

Tīkla darbība būtu jānodrošina administratoram, kas būtu atbildīgs par tīkla administratīvu un tehnisku darbību. Līdz brīdim, kad tiks iecelts administrators, viena dalībvalsts sākumā uzņemtos atbildību par tīkla administratīvo un tehnisko darbību.

4)

Katrai dalībvalstij būtu jāieceļ korespondents, vēlams — no Tieslietu ministrijas. Katra dalībvalsts tomēr varētu iecelt noteiktu skaitu citu korespondentu, ja tas ir uzskatāms par vajadzīgu sakarā ar nodalītu tiesisko sistēmu pastāvēšanu vai kompetenču sadali valstī.

5)

Katrai dalībvalstij būtu jāinformē tīkla administrators, norādot:

a)

korespondenta(-u) uzvārdu, vārdu un amatu;

b)

katra korespondenta valodu zināšanas; kā arī

c)

korespondentam(-iem) pieejamos saziņas līdzekļus, sniedzot precīzus (tālruņu) numurus, (īpašas e-pasta) adreses, u.c.

Katrai dalībvalstij būtu jāinformē tīkla administrators par visām izmaiņām attiecībā uz tās korespondenta(-u) datiem, kas norādīti saskaņā ar šo punktu.

6)

Korespondentam būtu jāsūta pieprasījums — vēlams, elektroniski — attiecīgajam(-iem) citas dalībvalsts vai dalībvalstu korespondentam(-iem). Korespondentam būtu jānosūta pieprasījuma kopija arī tīkla administratoram.

7)

Korespondentam būtu jāpārliecinās, ka iesniegtais pieprasījums

—

ietilpst attiecīgās Tieslietu ministrijas kompetencē vai attiecas uz jautājumiem, kas parasti ietilpst tieslietu ministriju kompetencē, piemēram, civiltiesības un krimināltiesības;

—

ir precīzi formulēts;

—

nerada nepamatotu darba slodzi pārējiem korespondentiem un/vai tieslietu ministriju departamentiem, kuri veido tīklu.

8)

Korespondentiem, kuri ir saņēmuši šādu pieprasījumu, būtu jādara viss, lai samērīgā laikā atbildētu uz pieprasījumu, bet tiem nav prasības nodrošināt iesniegto dokumentu, piemēram, tiesību aktu teksta, tiesību aktu (projektu), ziņojumu un pētījumu tulkojumu.

Ja korespondents, kuram ir nosūtīts lūgums, nevar sniegt atbildi, viņam vai viņai tas būtu jāpārsūta kompetentajai iestādei, kas varētu sniegt atbildi, un par to būtu jāinformē pieprasījumu iesniegušais korespondents.

Ja korespondents nevar atbildēt uz pieprasījumu vai noteikt kompetento iestādi, viņam vai viņai par to būtu jāinformē pieprasījumu iesniegušais korespondents.

9)

Korespondenta sniegtās atbildes būtu pieejamas visā tīklā, ja vien tam piekrīt korespondents, kuram attiecīgais lūgums tika iesniegts.

10)

Lai atvieglotu tīkla praktisko darbību, katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka tās korespondents(-i) pietiekami labi prot kādu no Eiropas Savienības valodām, kas nav korespondenta dzimtā valoda, ievērojot vajadzību sazināties ar citu dalībvalstu korespondentiem.

11)

Ja vajadzīgs, būtu jāorganizē korespondentu sanāksmes. Lai nostiprinātu tīklu un sekmētu ideju un pieredzes apmaiņu starp tā dalībniekiem, sanāksmes varētu būt pieejamas plašākai publikai, lai konkrētus jautājumus analizētu no salīdzināmo tiesību viedokļa.

12)

Lai atvieglotu informācijas apmaiņu, tīklam un tā korespondentiem būtu jāizmanto vispiemērotākās mūsdienu saziņas un informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas, jo īpaši saskaņā ar neseno attīstību Eiropas “e-tiesiskuma” jomā.

13)

Vajadzības gadījumā tīklam būtu jāpiešķir piemērots juridiskais statuss.

14)

Tīklam būtu jāizstrādā iekšēji noteikumi par tā darbības praktiskajiem aspektiem, tostarp par valodu jautājumiem.

15)

Eiropas Komisiju varētu aicināt piedalīties tīklā.

16)

Padome ne vēlāk kā trīs gadus pēc šās rezolūcijas pieņemšanas pārskata tās piemērošanu. Pārskatīšanā būtu jāpievērš uzmanība, inter alia, šādiem jautājumiem:

a)

tīkla izveides procesam, administrēšanas noteikumiem, rezultātiem un praktiskajai darbībai;

b)

tīkla finansiālajai situācijai;

c)

iespējai nodrošināt trešām valstīm un EDAP misijām piekļuvi informācijai, kas jau ir pieejama tīklā.

Ņemot vērā šās pārskatīšanas rezultātus, vajadzības gadījumā būtu jāveic piemēroti pasākumi, lai uzlabotu situāciju.