30.6.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/1


KOMISIJAS REGULA (ES) 2023/1315

(2023. gada 23. jūnijs),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, un Regulu (ES) 2022/2473, ar kuru, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2015/1588 (2015. gada 13. jūlijs) par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (1), un jo īpaši tās 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu,

apspriedusies ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1)

Valsts atbalsta pārredzamība ir būtiska pareizai Līguma noteikumu piemērošanai un nodrošina labāku atbilstību, lielāku pārskatatbildību, salīdzinošu izskatīšanu un, visbeidzot, vairo publisko izdevumu lietderību. Ņemot vērā pārredzamības nozīmi un jo īpaši nolūku saskaņot Komisijas Regulā (ES) Nr. 651/2014 (2) noteiktās publicēšanas robežvērtības ar jaunajām robežvērtībām visās nesen pārskatītajās Komisijas valsts atbalsta pamatnostādnēs un regulējumos, robežvērtība, virs kuras jāpublicē minētās regulas III pielikumā minētā informācija par individuālā atbalsta piešķiršanu, būtu jānosaka EUR 100 000 apmērā. Šai robežvērtībai vajadzētu būt EUR 10 000 apmērā saņēmējiem, kas darbojas primārajā lauksaimnieciskajā ražošanā, un saņēmējiem, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, izņemot tos, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 651/2014 2.a iedaļa, un EUR 500 000 apmērā atbalstam, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 16. iedaļu. Attiecībā uz individuālo atbalstu, kas pārsniedz šīs robežvērtības, Regulas (ES) Nr. 651/2014 III pielikumā minētā informācija būtu jāpublicē 6 mēnešu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas. Attiecībā uz atbalstu, kas nepārsniedz šīs robežvērtības, minētās regulas 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju var publicēt vēlāk.

(2)

Lai nodrošinātu ar šo regulu ieviesto Regulas (ES) Nr. 651/2014 grozījumu īstenošanas iespējamību un juridisko noteiktību, jo īpaši attiecībā uz valsts atbalsta pasākumiem zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam, ir lietderīgi Regulas (ES) Nr. 651/2014 piemērošanas periodu pagarināt par 3 gadiem līdz 2026. gada 31. decembrim.

(3)

Attiecīgā gadījumā Regulas (ES) Nr. 651/2014 iedaļās, kas šajā grozījumā tiek īpaši pārskatītas, būtu jāievieš korekcijas paziņošanas robežvērtībās un atbalsta summās, pamatojoties uz tirgus attīstības novērtējumu un Komisijas lietu izskatīšanas praksi. Ņemot vērā ilgo minētās regulas piemērošanas periodu, kopš tās pieņemšanas 2014. gadā, kā arī pašreizējo augsto inflācijas līmeni, ir lietderīgi palielināt paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālās summas arī Regulas (ES) Nr. 651/2014 iedaļās, uz kurām neattiecas īpaša pārskatīšana. Šajā sakarā Komisija uzskata, ka paziņošanas robežvērtību un atbalsta summu vispārējs palielinājums par 10 % attiecībā uz atlikušajām Regulas (ES) Nr. 651/2014 iedaļām ir piemērots un tāpēc tas neradīs konkurences izkropļojumus, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm.

(4)

Ņemot vērā, ka ir pieņemtas pārskatītās Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnes, kas piemērojamas no 2022. gada 1. janvāra (3), Regulā (ES) Nr. 651/2014 būtu jāpieskaņo attiecīgie noteikumi, kas attiecas uz reģionālo atbalstu, lai nodrošinātu konsekvenci starp abiem noteikumu kopumiem, kuri vērsti uz vieniem un tiem pašiem mērķiem. Regulas (ES) Nr. 651/2014 III nodaļas 1. iedaļa būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā izmaiņas tirgū un Eiropas Zaļā kursa (4) un Eiropas Klimata akta mērķus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (5). Darbības atbalsts apdzīvotības sarukuma novēršanai vai samazināšanai būtu jāattiecina arī uz mazapdzīvotiem apgabaliem, lai atvieglotu atbalsta sniegšanu apgabalos, kuros ir demogrāfiskas problēmas. Lai atvieglotu Regulas (ES) Nr. 651/2014 piemērošanu atbalstāmajiem projektiem, kuru vērtība ir mazāka par EUR 50 miljoniem un kurus īsteno mazie un vidējie uzņēmumi (“MVU”), paziņošanas robežvērtības būtu attiecīgi jāpielāgo un jāprecizē.

(5)

Saskaņā ar MVU stratēģijas ilgtspējīgai un digitālai Eiropai (6) mērķiem valsts atbalstu, kas piešķirts MVU konsultācijām, var piešķirt vaučeru veidā, piemēram, lai veicinātu zaļo konsultāciju pakalpojumus. Turklāt, piešķirot valsts atbalstu, dalībvalstis var nolemt MVU piemērot vienkāršotus noteikumus, lai samazinātu administratīvo slogu un atvieglotu MVU dalību konkurenci veicinošās konkursa procedūrās.

(6)

Paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (7) un paziņojumā “Eiropas Datu stratēģija” (8) teikts, ka ir jānodrošina, lai digitālie risinājumi palīdz Eiropai virzīties uz digitālo pārveidi, kas darbojas cilvēku labā, respektējot Eiropas vērtības. Jaunajā Eiropas industriālajā stratēģijā (9) ir minēts, ka Eiropai ir vajadzīga pētniecība un tehnoloģijas un spēcīgs vienotais tirgus, kurā ir izskausti šķēršļi un samazināta birokrātija. Stratēģijā ir atzīts, ka, vairāk investējot pētniecībā, inovācijā, resursu izmantojamībā un pasaules klases infrastruktūrā, raitāk sekmēsies jaunu ražošanas procesu izstrāde un ar tiem saistīto darbvietu radīšana. Šajā sakarā pētniecības projekti un inovācijas atbalsta pakalpojumi ietver arī digitālo produktu, procesu vai pakalpojumu izstrādi vai uzlabošanu jebkurā jomā, nozarē vai sektorā un attiecībā uz jebkuru tehnoloģiju (cita starpā attiecībā uz digitālajām nozarēm, digitālo infrastruktūru un tehnoloģijām, tādām kā superdatošana, kvantu tehnoloģijas, blokķēdes tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, lielie dati un mākoņtehnoloģijas).

(7)

Lai paātrinātu tādu konkrētu novatorisku projektu īstenošanu, kas saistīti ar projektiem, kuros iesaistītas vairākas dalībvalstis, ir lietderīgi ieviest augstākas paziņošanas robežvērtības un atbalsta intensitāti pētniecības un attīstības projektiem, kas sniedz pārrobežu ieguvumus efektīvai sadarbībai un zināšanu izplatīšanai.

(8)

Ņemot vērā to, ka ar Komisijas Regulu (ES) 2022/2472 (10) ir ieviesti īpaši grupu atbrīvojumi sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA), kas Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ietvaros noteikti par LEADER vietējās attīstības projektiem, un Eiropas inovācijas partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai (EIP) darbības grupu projektiem, ir lietderīgi, no vienas puses, paplašināt pašreizējā grupu atbrīvojuma darbības jomu SVVA projektiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 651/2014 ne tikai attiecībā uz LEADER projektiem, un, no otras puses, svītrot grupu atbrīvojumu EIP projektiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 651/2014.

(9)

Ir lietderīgi Regulas (ES) Nr. 651/2014 darbības jomā iekļaut saderības nosacījumus attiecībā uz atbalstu mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi. Šādiem pasākumiem būtu jāatbilst piemērojamajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, ja tie ir kvalificējami kā publiski pasākumi attiecībā uz cenu noteikšanu. Šādiem pasākumiem nebūtu jādiskriminē ne piegādātāji, ne mikrouzņēmumi, un to rezultātā mazumtirdzniecības cenai vajadzētu būt augstākai par izmaksām – tādā līmenī, kurā starp mazumtirgotājiem var pastāvēt efektīva konkurence.

(10)

Lai mazinātu enerģijas cenu pieauguma ietekmi, ko rada Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, Padomes Regula (ES) 2022/1854 (11) izņēmuma kārtā ļauj dalībvalstīm uz laiku piemērot publiskos pasākumus attiecībā uz cenu noteikšanu MVU elektroapgādei, tostarp pienākumus nodrošināt apgādi zem pašizmaksas. Tāpēc ir lietderīgi Regulas (ES) Nr. 651/2014 darbības jomā iekļaut arī saderības nosacījumus attiecībā uz atbalstu MVU pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Šādiem pasākumiem nebūtu jādiskriminē ne MVU, ne piegādātāji vai jārada tiem netaisnīgas izmaksas. Tāpēc būtu jākompensē izmaksas, kas piegādātājiem rodas, veicot piegādes par regulētām cenām, ja publisko pasākumu dēļ tiem ir jāveic piegādes zem pašizmaksas. Lai izvairītos no tā, ka šādi pasākumi palielina pieprasījumu pēc elektroenerģijas, dabasgāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma, regulētām cenām būtu jāattiecas tikai uz ierobežotu patēriņa apjomu, un to rezultātā vidējai piegādes cenai nevajadzētu būt zemākai par cenām, kādas tās bija pirms agresijas pret Ukrainu.

(11)

Atbalsts testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūras izbūvei vai modernizācijai galvenokārt palīdz novērst tirgus nepilnības, kas izriet no nepilnīgas un asimetriskas informācijas vai koordinācijas nepilnībām. Pretēji pētniecības infrastruktūrai testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūru galvenokārt izmanto saimnieciskajai darbībai un, konkrētāk, pakalpojumu sniegšanai uzņēmumiem. Sasniegtajam tehniskajam līmenim atbilstošas testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūras izbūve vai modernizācija prasa augstas sākotnējās ieguldījumu izmaksas, kas apvienojumā ar neskaidrību par klientūru var apgrūtināt piekļuvi privātajam finansējumam. Piekļuve publiski finansētai testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai ir pārredzamā un nediskriminējošā veidā un atbilstoši tirgus nosacījumiem jānodrošina vairākiem lietotājiem. Lai lietotājiem atvieglotu piekļuvi testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai, lietotāju maksas var samazināt saskaņā ar citiem Regulas (ES) Nr. 651/2014 vai Komisijas Regulas (ES) Nr. 1407/2013 (12) noteikumiem. Ja minētie nosacījumi netiek ievēroti, attiecīgais pasākums var ietvert valsts atbalstu infrastruktūras lietotājiem. Šādās situācijās atbalsts lietotājiem vai attiecīgi izbūvei vai modernizācijai būtu jāatbrīvo no paziņošanas prasības tikai tad, ja atbalsts lietotājiem tiek piešķirts saskaņā ar piemērojamajiem valsts atbalsta noteikumiem. Konkrētas testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūras īpašumtiesības un ekspluatēšanas tiesības var būt vairākām personām, un publiskie subjekti un uzņēmumi var attiecīgo infrastruktūru izmantot kopīgi. Testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūru mēdz saukt arī par tehnoloģiju infrastruktūru.

(12)

Atbalsts inovācijas kopām ir vērsts uz tādu tirgus nepilnību novēršanu, kas saistītas ar koordinācijas problēmām, kuras kavē kopu veidošanos vai ierobežo mijiedarbību un zināšanu plūsmu kopu ietvaros. Ar valsts atbalstu var vai nu atbalstīt ieguldījumus atvērtā un kopīgā inovācijas kopu infrastruktūrā, vai atbalstīt kopu darbību, lai uzlabotu sadarbību, tīklošanos un zināšanu apguvi. Tomēr darbības atbalsts inovācijas kopām būtu jāatļauj tikai uz ierobežotu laikposmu, kas nepārsniedz 10 gadus. Lai atvieglotu piekļuvi inovācijas kopas infrastruktūrai vai dalību inovācijas kopas darbībās, piekļuvi var piedāvāt par pazeminātām cenām saskaņā ar citiem Regulas (ES) Nr. 651/2014 vai Regulas (ES) Nr. 1407/2013 noteikumiem.

(13)

Atbalsts inovācijas darbībām ir galvenokārt vērsts uz tirgus nepilnībām, kas saistītas ar pozitīvu ārējo ietekmi (zināšanu pārnesi), koordinācijas grūtībām un – mazākā mērā – informācijas asimetriju. Attiecībā uz MVU šādu inovācijas atbalstu var piešķirt, lai iegūtu, apstiprinātu un aizsargātu patentus un citus nemateriālos aktīvus, pārceltu augsti kvalificētu personālu un iegādātos inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumus, piemēram, pakalpojumus, ko sniedz pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, pētniecības infrastruktūra, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūra vai inovācijas kopas.

(14)

Atvilces maršrutēšanas tīkli ir priekšnoteikums, lai varētu izvērst gan fiksētos, gan mobilos piekļuves tīklus apgabalos, kuros nav šādas infrastruktūras vai kuros šāda infrastruktūra netiktu attīstīta tuvākajā nākotnē. Valsts atbalsts, ko piešķir, lai atbalstītu tādu konkrētu veiktspējīgu atvilces maršrutēšanas tīklu izvēršanu, kuri dod labumu gan fiksētajiem, gan mobilajiem tīkliem, būtu jāuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu un noteiktos apstākļos būtu jāatbrīvo no paziņošanas prasības, lai apgabalos ar tirgus nepilnībām palīdzētu pārvarēt digitālo plaisu, vienlaikus ierobežojot konkurences izkropļošanas un privāto ieguldījumu izspiešanas risku.

(15)

Pēc tam, kad pieņemtas pārskatītās pamatnostādnes par valsts atbalstu (13), kura mērķis ir veicināt riska finansējuma ieguldījumus, kas piemērojamas no 2022. gada, Regulas (ES) Nr. 651/2014 noteikumi, kas attiecas uz MVU piekļuvi finansējumam, būtu jāsaskaņo ar pārskatītajām pamatnostādnēm, lai nodrošinātu konsekvenci. MVU ir dalībvalstu ekonomikas mugurkauls gan attiecībā uz nodarbinātību, gan ekonomikas dinamismu un izaugsmi, un tāpēc tie ir arī visas Savienības ekonomikas attīstības un ekonomiskās noturības pamatā. Tie piedāvā novatoriskus risinājumus tādu problēmu risināšanai kā klimata pārmaiņas, resursu neefektīva izmantošana un sociālās kohēzijas zudums un palīdz izplatīt šo inovāciju un tādējādi atbalsta zaļo un digitālo pārkārtošanos un stiprina Savienības noturību vai tehnoloģisko suverenitāti. Tomēr, lai MVU varētu attīstīties un pilnībā izmantot savu potenciālu, tiem ir vajadzīga piekļuve finansējumam. Tāpēc Komisija uzskata, ka ir lietderīgi stimulēt efektīva riska finansējuma tirgus izveidi, lai MVU varētu piekļūt nepieciešamajam finansējumam katrā attīstības posmā. Kamēr šāds tirgus vēl nav pilnībā izveidots, atbalsts MVU un jaunuzņēmumu piekļuvei finansējumam novērš tirgus nepilnības vai citus attiecīgus šķēršļus, kuri neļauj tiem piesaistīt finansējumu, kas tiem nepieciešams, lai pilnībā izmantotu savu potenciālu. MVU, it īpaši jauni MVU vai MVU jaunās vai augstu tehnoloģiju nozarēs, bieži nespēj pierādīt ieguldītājiem savu kredītspēju. Attiecīgo noteikumu izvērtējums (14), kas veikts 2019. un 2020. gadā, ir apstiprinājis, ka šīs tirgus nepilnības vai citi attiecīgie šķēršļi joprojām pastāv, un šo situāciju, visticamāk, pasliktinās COVID-19 pandēmija un pašreizējās politiskās un ekonomiskās situācijas sekas Eiropā saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Lai vēl vairāk atvieglotu šāda atbalsta izlietošanu nolūkā nodrošināt MVU izaugsmes perspektīvas un Savienības ekonomikas vispārējo noturību un lielāku skaidrību, būtu jāpārskata riska finansējuma noteikumu struktūra un piemērošanas joma. Projekti, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu no Inovāciju fonda, var kvalificēties pielaidīgākai piekļuvei finansējumam, ko piešķir “novatoriskajiem uzņēmumiem”.

(16)

Ņemot vērā, ka ir pieņemtas pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem (15), kas piemērojamas no 2022. gada 27. janvāra, Regulā (ES) Nr. 651/2014 būtu jāpieskaņo noteikumi, kas attiecas uz atbalstu vides aizsardzībai, tostarp klimata aizsardzībai, un enerģētikai, lai nodrošinātu konsekvenci starp abiem noteikumu kopumiem, kuri vērsti uz vieniem un tiem pašiem mērķiem. Lai ņemtu vērā izmaiņas tirgū, Eiropas Zaļā kursa un Eiropas Klimata akta mērķus, kā arī pasākumus, kas paredzēti Komisijas REPowerEU plānā (16) nolūkā novērst ietekmi, ko rada Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un mazināt jebkādu negatīvu ietekmi uz paātrināto zaļo pārkārtošanos, būtu jāpielāgo Regulas (ES) Nr. 651/2014 III nodaļas 7. iedaļas darbības joma, tostarp noteikumi, kas ieviesti 2021. gadā, lai grozītu Regulu (ES) Nr. 651/2014 (17). Izstrādājot valsts atbalsta pasākumus, dalībvalstis var apvienot atbalstu saskaņā ar dažādiem Regulas (ES) Nr. 651/2014 noteikumiem, ja ir ievēroti visi attiecīgie nosacījumi, tostarp nosacījumi par kumulāciju.

(17)

Ieguldījumu atbalsts, kura mērķis ir atbalstīt bezemisiju vai tīro transportlīdzekļu iegādi vai izpirkumnomu un transportlīdzekļu modernizāciju, lai tos varētu uzskatīt par bezemisiju vai tīriem transportlīdzekļiem, veicina pāreju uz bezemisiju mobilitāti un Eiropas Zaļā kursa vērienīgo mērķrādītāju sasniegšanu, galvenokārt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu transporta nozarē. Ņemot vērā Komisijas gūto pieredzi attiecībā uz valsts atbalsta pasākumiem tīras mobilitātes atbalstam, ir lietderīgi ieviest īpašus saderības nosacījumus, lai nodrošinātu, ka atbalsts ir samērīgs un nepamatoti nekropļo konkurenci, novirzot pieprasījumu prom no tīrākām alternatīvām. Būtu jāpaplašina to Regulas (ES) Nr. 651/2014 noteikumu darbības joma, kas attiecas uz ieguldījumu atbalstu elektriskās uzlādes un ūdeņraža uzpildes infrastruktūrai, attiecinot to arī uz uzpildes infrastruktūru, kas piegādā ūdeņradi, kurš nav atjaunīgs, ar nosacījumu, ka pastāv skaidrs ceļš uz piegādātā ūdeņraža dekarbonizāciju. Turklāt atbalstam uzlādes un uzpildes infrastruktūrai vajadzētu būt pieejamam arī attiecībā uz infrastruktūru, kas nav publiski pieejama.

(18)

Ir lietderīgi iekļaut Regulas (ES) Nr. 651/2014 darbības jomā konkrētus saderības nosacījumus attiecībā uz atbalstu ūdeņradim visās nozarēs saskaņā ar Ūdeņraža stratēģijā klimatneitrālai Eiropai (18) izvirzītajiem mērķiem un attiecībā uz uzglabāšanu.

(19)

Regulas (ES) Nr. 651/2014 noteikumi par darbības atbalstu nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu būtu jāattiecina arī uz atjaunīgās enerģijas kopienām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (19). Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu atjaunīgās enerģijas kopienas līdztekus dažādu veidu uzņēmumiem var izmantot attiecīgos Regulas (ES) Nr. 651/2014 noteikumus. Šajā kontekstā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/944 (20) definētās atjaunīgās enerģijas kopienas un iedzīvotāju energokopienas var kvalificēties kā MVU, ciktāl tās atbilst Regulas (ES) Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajām prasībām.

(20)

Ir lietderīgi iekļaut Regulas (ES) Nr. 651/2014 darbības jomā saderības nosacījumus attiecībā uz ieguldījumu atbalstu dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai un dabā balstīto risinājumu īstenošanai nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu saskaņā ar mērķiem, kas izvirzīti Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam (21), Eiropas Klimata akta mērķiem, kas izvirzīti ES Klimatadaptācijas stratēģijā (22) un Paziņojumā par ilgtspējīgiem oglekļa aprites cikliem (23). Minētie nosacījumi būtu jāpievieno spēkā esošajiem noteikumiem par atbalstu piesārņotu vietu remediācijai. Tāpēc ieguldījumu atbalsts šajās jomās būtu jāuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu un, ievērojot konkrētus nosacījumus, jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības. Jo īpaši ir jānodrošina principa “piesārņotājs maksā” ievērošana, saskaņā ar kuru piesārņojuma likvidēšanas pasākumu izmaksas būtu jāsedz tam piesārņotājam, kurš izraisījis šo piesārņojumu.

(21)

Regulas (ES) Nr. 651/2014 noteikumi par ieguldījumu atbalstu atkritumu reciklēšanai un atkārtotai izmantošanai būtu jāpielāgo un jāpaplašina, lai ņemtu vērā tirgus attīstību un saskaņā ar rīcības plānu par aprites ekonomiku (24) atspoguļotu pāreju uz pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt resursefektivitāti un atbalstīt pāreju uz aprites ekonomiku. Primāro izejvielu vai ievadmateriālu aizstāšana ar sekundārajām (atkalizmantotām vai reciklētām) vai atgūtām izejvielām vai ievadmateriāliem samazinās slodzi uz dabas resursiem, radīs ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietas un stiprinās noturību.

(22)

Regulas (ES) Nr. 651/2014 darbības jomā ir jāiekļauj saderības nosacījumi attiecībā uz atbalstu vides nodokļu vai maksājumu samazinājuma veidā. Vides nodokļus vai parafiskālos maksājumus piemēro ar mērķi palielināt videi kaitīgas rīcības izmaksas, tādējādi atturot no šādas rīcības un paaugstinot vides aizsardzības līmeni. Ja vides nodokļus vai parafiskālos maksājumus nevar piemērot, neapdraudot konkrētu uzņēmumu saimniecisko darbību, labvēlīgāka attieksme pret dažiem uzņēmumiem var ļaut sasniegt augstāku vispārējo līmeni devumam vides nodokļos vai parafiskālajos maksājumos. Attiecīgi konkrētos apstākļos vides nodokļu vai parafiskālo maksājumu samazinājumi var netieši sekmēt augstāku vides aizsardzības līmeni.

(23)

Ir lietderīgi piemērot vienādus nosacījumus atbalstam vides nodokļu samazinājumu un atbrīvojumu veidā visās ekonomikas nozarēs, ja vien nav piemērojami īpaši noteikumi. Tāpēc atbalstam tādu nodokļu samazinājumu veidā par zveju iekšējos ūdeņos un zivkopības darbiem, ko dalībvalstis pieņem saskaņā ar Padomes Direktīvas 2003/96/EK (25) 15. panta 1. punkta f) apakšpunktu un 15. panta 3. punktu, būtu jāietilpst Regulas (ES) Nr. 651/2014 darbības jomā pēc tam, kad 2023. gada 30. jūnijā beigsies Komisijas Regulas (ES) 2022/2473 (26) 56. panta darbība.

(24)

Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmām Regulas (ES) Nr. 651/2014 46. pantā noteiktie saderības nosacījumi attiecībā uz atbalstu ieguldījumiem centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmās, ko darbina ar fosilo kurināmo, jo īpaši dabasgāzi, kā arī ieguldījumiem sadales tīklos vai to modernizācijā būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā Eiropas Zaļā kursa un Eiropas Klimata akta mērķus un jo īpaši Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu (27).

(25)

Attiecībā uz ieguldījumiem energoinfrastruktūrā Regulas (ES) Nr. 651/2014 darbības jomā būtu jāiekļauj grupu atbrīvojumi tādu ieguldījumu atbalstam, kas netiek veikti atbalstāmajos apgabalos. Turklāt minētajā regulā paredzētie saderības nosacījumi par atbalstu ieguldījumiem dabasgāzes energoinfrastruktūrā ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā Eiropas Zaļā kursa mērķus un nodrošinātu atbilstību 2030. un 2050. gada klimata mērķrādītājiem.

(26)

Ņemot vērā aizsardzības rūpniecības – kurā pieprasījumu veido gandrīz vienīgi dalībvalstis, kas arī kontrolē visu ar aizsardzību saistīto produktu un tehnoloģiju iegādi, tostarp eksportu, – projektu finansēšanas specifiku, aizsardzības nozares darbība ir unikāla un nenotiek atbilstoši tradicionālajiem noteikumiem un uzņēmējdarbības modeļiem, kas nosaka kārtību tradicionālākos tirgos. Ņemot vērā nozares specifiku un Eiropas Aizsardzības fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/697 (28), un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1092 (29), noteikumus, kuros maksimālās finansējuma likmes ir noteiktas ar mērķi nevis ierobežot kopējo publisko finansējumu, bet gan piesaistīt dalībvalstu līdzfinansējumu, dalībvalstu finansiālais ieguldījums šajos līdzfinansētajos projektos ar konkrētiem nosacījumiem būtu jāuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu un jāatbrīvo no paziņošanas prasības. Jo īpaši šādu līdzfinansējumu var atzīt par saderīgu, pārsniedzot iespējas, ko paredz vispārīgie noteikumi par atbalstu pētniecības un attīstības projektiem, ar nosacījumu, ka saņēmēji maksā tirgus cenu par jebkādu intelektuālā īpašuma tiesību vai projekta rezultātā iegūtu prototipu izmantošanu ar aizsardzību nesaistītiem lietojumiem. Turklāt šādās situācijās nebūtu jāpieprasa atkārtoti izvērtēt atbilstības nosacījumus, ko Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību jau ir novērtējusi transnacionālā līmenī saskaņā ar Eiropas Aizsardzības fonda vai Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas noteikumiem pirms pētniecības un attīstības projekta atlases. Visbeidzot, Regulas (ES) Nr. 651/2014 8. pants būtu jāgroza, lai no Savienības centralizēti pārvaldītā finansējuma un valsts atbalsta kopā varētu segt projekta kopējās izmaksas.

(27)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 651/2014 un (ES) 2022/2473,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 651/2014 groza šādi:

1)

regulas 1. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

shēmām saskaņā ar šīs regulas III nodaļas 1. iedaļu (izņemot 15. pantu), 2. iedaļu (izņemot 19.c un 19.d pantu), 3., 4., 7. iedaļu (izņemot 44. pantu) un 10. iedaļu, kad pagājuši 6 mēneši no to stāšanās spēkā, ja valsts atbalsta vidējais gada budžets dalībvalstī pārsniedz EUR 150 miljonus, un atbalstam, kuru sniedz finanšu produktu veidā saskaņā ar III nodaļas 16. iedaļu, kad pagājuši 6 mēneši no tā stāšanās spēkā, ja valsts atbalsta vidējais gada budžets dalībvalstī pārsniedz EUR 200 miljonus. Attiecībā uz atbalstu saskaņā ar šīs regulas III nodaļas 16. iedaļu, lai novērtētu, vai attiecīgās dalībvalsts valsts atbalsta vidējais gada budžets attiecībā uz finanšu produktu pārsniedz EUR 200 miljonus, ņem vērā tikai konkrētajam finanšu produktam iezīmētās dalībvalsts iemaksas ES garantijas dalībvalsts nodalījumā, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/523 (*1) 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Komisija, izvērtējusi novērtējuma plānu, ko attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Komisijai 20 darbdienu laikā no shēmas stāšanās spēkā, var nolemt, ka šo regulu jebkurai no šīm atbalsta shēmām turpina piemērot ilgāku laikposmu. Ja Komisija attiecībā uz šādām shēmām jau ir pagarinājusi šīs regulas piemērošanas termiņu uz laiku, kas pārsniedz sākotnējos 6 mēnešus, dalībvalstis var nolemt pagarināt minētās shēmas līdz šīs regulas piemērošanas termiņa beigām ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi novērtējuma ziņojumu saskaņā ar Komisijas apstiprināto novērtējuma plānu;

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.).”;"

b)

panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (*2), izņemot:

atbalstu mācībām,

atbalstu MVU piekļuvei finansējumam,

atbalstu pētniecības un attīstības jomā,

inovācijas atbalstu MVU,

atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti,

reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos,

reģionālā darbības atbalsta shēmas,

atbalstu sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem,

atbalstu Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem,

no 2023. gada 1. jūlija – atbalstu vides nodokļu samazinājumu veidā saskaņā ar Padomes Direktīvas 2003/96/EK (*3) 15. panta 1. punkta f) apakšpunktu un 15. panta 3. punktu,

atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, ar izņēmumu attiecībā uz darbībām, kas uzskaitītas Komisijas Regulas (ES) Nr. 717/2014 (*4) 1. panta 1. punktā,

šīs regulas 19.c pantā minēto atbalstu mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi,

šīs regulas 19.d pantā minēto atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu;

b)

atbalstam primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, izņemot reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos, reģionālā darbības atbalsta shēmas, atbalstu konsultācijām MVU, riska finansējuma atbalstu, atbalstu pētniecībai un attīstībai, inovācijas atbalstu MVU, vides aizsardzības atbalstu, atbalstu mācībām, atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti, atbalstu sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem, atbalstu Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, 19.c pantā minēto atbalstu mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi un 19.d pantā minēto atbalstu MVU pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu;

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.)."

(*3)  Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.)."

(*4)  Komisijas Regula (ES) Nr. 717/2014 (2014. gada 27. jūnijs) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (OV L 190, 28.6.2014., 45. lpp.).”;"

c)

pantā pievieno šādu 6. punktu:

“6.   Šīs regulas III nodaļas 7. iedaļu nepiemēro valsts atbalsta pasākumiem kodolenerģijas ražošanai.”

;

2)

regulas 2. pantu groza šādi:

a)

panta 18) punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

attiecībā uz kapitālsabiedrību (izņemot MVU, kas ir pastāvējuši mazāk nekā 3 gadus, vai, attiecībā uz tiesībām uz riska finansējuma atbalstu, tādus MVU, kuri atbilst 21. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un pēc izraudzītā finanšu starpnieka veiktās pienācīgas rūpības procedūras kvalificējas riska finansējuma ieguldījumiem) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla. Tā tas ir gadījumā, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla. Šā noteikuma vajadzībām ar “kapitālsabiedrību” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (*5) I pielikumā, un “kapitāls” attiecīgā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu;

b)

attiecībā uz sabiedrību, kurā vismaz dažiem tās dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot MVU, kas ir pastāvējuši mazāk nekā 3 gadus, vai, attiecībā uz tiesībām uz riska finansējuma atbalstu, tādus MVU, kuri atbilst 21. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un pēc izraudzītā finanšu starpnieka veiktās pienācīgas rūpības procedūras kvalificējas riska finansējuma ieguldījumiem) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas uzrādīts sabiedrības grāmatvedības uzskaitē. Šā noteikuma vajadzībām ar “sabiedrību, kurā vismaz dažiem tās dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Direktīvas 2013/34/ES II pielikumā;

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).”;"

b)

panta 20) punktu aizstāj ar šādu:

“20)

“atbalsta koriģētā summa” ir atbalsta maksimālā pieļaujamā summa lielam ieguldījumu projektam, kas aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

atbalsta koriģētā summa = R × (A + 0,50 × B + 0 × C),

kur: R – atbalsta maksimālā intensitāte, kas pieļaujama attiecīgajā apgabalā (neskaitot atbalsta palielināto intensitāti MVU gadījumā); A – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir vienāda ar EUR 55 miljoniem; B – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir robežās no EUR 55 miljoniem līdz EUR 110 miljoniem; C – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir virs EUR 110 miljoniem;”;

c)

panta 27) punktu aizstāj ar šādu:

“27)

“atbalstāmie apgabali” ir apgabali, kas norādīti saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē, kura ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī;”;

d)

panta 32) punktu aizstāj ar šādu:

“32)

“darbinieku skaita neto pieaugums” ir darbinieku skaita neto pieaugums attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā salīdzinājumā ar vidējo rādītāju noteiktā periodā, tātad no radīto darbvietu skaita ir jāatņem šajā periodā zaudēto darbvietu skaits. Pilna laika, nepilna laika un sezonāli nodarbināto personu skaits ir jānosaka, ievērojot to attiecīgās gada darbaspēka vienību decimāldaļas;”;

e)

panta 34) punktu aizstāj ar šādu:

“34)

“finanšu starpnieks” ir jebkura finanšu iestāde neatkarīgi no tās veida un tā, kā īpašumā tā atrodas, tostarp fondu fondi, privāto ieguldījumu fondi, publisko ieguldījumu fondi, bankas, mikrofinanšu iestādes un garantiju sabiedrības;”;

f)

pantā iekļauj šādu 39.a) un 39.b) punktu:

“39.a)

“godīga konkurence” ir apstākļi, kuros līgumslēdzēju pušu darījuma nosacījumi neatšķiras no tiem, kādi būtu paredzēti, slēdzot darījumu starp neatkarīgiem uzņēmumiem, un nesatur slepenas vienošanās elementus. Uzskata, ka godīgas konkurences principam atbilst darījumi, kas noslēgti atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas procedūras rezultātā;

39.b)

“rakstisks” attiecas uz jebkāda veida rakstisku dokumentu, tostarp elektroniskiem dokumentiem, ar nosacījumu, ka šādi elektroniski dokumenti ir atzīti par līdzvērtīgiem saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī piemērojamajām administratīvajām procedūrām un tiesību aktiem;”;

g)

panta 40) punktu svītro;

h)

panta 42) un 43) punktu aizstāj ar šādiem:

“42)

“reģionālais darbības atbalsts” ir atbalsts, kura mērķis ir mazināt uzņēmuma kārtējos izdevumus, kas ietver tādas izmaksu kategorijas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju, bet neietver amortizācijas atskaitījumus un finansēšanas izmaksas, kuras saistītas ar ieguldījumu, par kuru saņemts ieguldījumu atbalsts;

43)

“tērauda nozare” ir viena vai vairāku šādu produktu ražošana:

a)

čuguns un ferosakausējumi:

 

čuguns tērauda ražošanai, liešanai un citi čuguna veidi, spoguļčuguns un augsta oglekļa satura feromangāns, neskaitot citus ferosakausējumus;

b)

neapstrādāti izstrādājumi un pusfabrikāti no dzelzs, parastā tērauda vai speciālā tērauda:

 

šķidrs tērauds, liets vai neliets lietņos, ieskaitot lietņus tādu pusfabrikātu kalšanai kā velmējumi, sagataves un plāksnes; lokšņu stieņi un baltā skārda sagataves; karsti velmēti platprofila tinumi, izņemot šķidrā tērauda ražošanu mazo un vidējo lietuvju lējumiem;

c)

karsti apstrādāti dzelzs, parastā tērauda vai speciālā tērauda izstrādājumi:

 

sliedes, gulšņi, uzliktņi, balstpaliktņi, sijas, smagie profili 80 mm un vairāk, rievkonstrukcijas, stieņi un profili mazāki par 80 mm un joslas mazākas par 150 mm, stiepļu stieņi, apaļš un kvadrātveidīgs tērauds caurulēm, karsti velmētas stīpas un lentes (tostarp cauruļu sloksnes), karsti velmētas loksnes (pārklātas vai nepārklātas), plāksnes un loksnes ar 3 mm un lielāku biezumu, universālās plāksnes ar 150 mm un lielāku biezumu, izņemot stieples un stiepļu izstrādājumus, pulētos stieņus un dzelzs lējumus;

d)

auksti apstrādāti izstrādājumi:

 

baltais skārds, skārds ar alvas un svina klājumu, melnais skārds, cinkotas loksnes, citādas pārklātas loksnes, auksti velmētas loksnes, elektriskās loksnes un lentes baltā skārda ražošanai, auksti velmētas plāksnes tinumos un lentēs;

e)

caurules:

 

visas bezšuvju tērauda caurules, metinātas tērauda caurules ar diametru lielāku par 406,4 mm;”;

i)

pantā iekļauj šādu 43.a) punktu:

“43.a)

“lignīts” ir zemas šķiras C jeb ortolignīts un zemas šķiras B jeb metalignīts atbilstoši definīcijai, kas sniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātajā starptautiskajā ogļu kodifikācijas sistēmā;”;

j)

panta 44) punktu svītro;

k)

panta 45) punktu aizstāj ar šādu:

“45)

“transporta nozare” ir pasažieru komercpārvadājumi ar gaisa kuģiem, jūras transportu, autotransportu, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu vai kravu komercpārvadājumi; konkrētāk, “transporta nozare” ir šādas darbības saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (NACE 2. red.), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (*6):

a)

NACE 49: Sauszemes transports un cauruļvadu transports, izņemot NACE 49.32 Taksometru pakalpojumi, 49.39 Trošu ceļu, funikulieru, slēpotāju pacēlāju un trošu vagonu ekspluatācija, ja tie nav daļa no pilsētu vai piepilsētu transporta sistēmām, 49.42 Individuālie kravu pārvadāšanas pakalpojumi, 49.5 Cauruļvadu transports;

b)

NACE 50: Ūdens transports;

c)

NACE 51: Gaisa transports, izņemot NACE 51.22 Kosmiskais transports;

(*6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).”;"

l)

pantā iekļauj šādu 47.a) punktu:

“47.a)

“ieguldījuma pabeigšana” ir brīdis, kad valsts iestādes attiecīgo ieguldījumu atzīst par pabeigtu vai, ja šāda atzinuma nav, kad pagājuši 3 gadi no darbu sākuma;”;

m)

panta 49), 50) un 51) punktu aizstāj ar šādiem:

“49)

“sākotnējais ieguldījums” ir viens no šiem:

a)

ieguldījums materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz vienu vai vairākām šādām darbībām:

jaunas uzņēmējdarbības vietas izveide,

esošas uzņēmējdarbības vietas jaudas palielināšana,

izlaides dažādošana attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā ar produktiem vai pakalpojumiem, kas iepriekš tur netika ražoti vai sniegti, vai

produktu vai pakalpojumu, uz kuriem attiecas ieguldījums attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā, vispārējā ražošanas procesa vai attiecīgi vispārējās sniegšanas būtiskas izmaiņas;

b)

tādai uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, kas ir slēgta vai tiktu slēgta, ja tā netiktu nopirkta. Uzņēmuma kapitāldaļu parasta iegāde nekvalificējas kā sākotnējais ieguldījums.

Tādējādi aizstāšanas ieguldījums nav uzskatāms par sākotnējo ieguldījumu;

50)

“tā pati vai līdzīga darbība” ir darbība, kas ietilpst tajā pašā NACE 2. red. saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas klasē (četrciparu kods) (NACE 2. red.);

51)

“sākotnējais ieguldījums jaunā saimnieciskajā darbībā” ir:

a)

ieguldījums materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz vienu vai abām šādām darbībām:

jaunas uzņēmējdarbības vietas izveide,

darbības dažādošana uzņēmējdarbības vietā ar nosacījumu, ka jaunā darbība nav tā pati vai līdzīga darbība kā tā, kas uzņēmējdarbības vietā tika veikta iepriekš; vai

b)

tādai uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, kas ir slēgta vai tiktu slēgta, ja tā netiktu nopirkta, ar nosacījumu, ka jaunā darbība, kuru paredzēts veikt, izmantojot iegādātos aktīvus, nav tā pati vai līdzīga darbība kā tā, kas uzņēmējdarbības vietā tika veikta pirms iegādes.

Uzņēmuma kapitāldaļu parasta iegāde nekvalificējas kā sākotnējais ieguldījums jaunā saimnieciskajā darbībā;”;

n)

panta 72) un 73) punktu aizstāj ar šādiem:

“72)

“neatkarīgs privātais ieguldītājs” ir ieguldītājs, kurš ir privāts un neatkarīgs, kā noteikts šajā punktā. “Privāti” ieguldītāji ir ieguldītāji, kuri neatkarīgi no to īpašumtiesību struktūras darbojas tīri komerciālās interesēs, izmanto savus resursus un attiecībā uz saviem ieguldījumiem uzņemas pilnu risku, un jo īpaši tie ietver: kredītiestādes, kas iegulda uz sava riska un no saviem resursiem, privātos nodibinājumus un fondus, ģimenes birojus un komerceņģeļus, korporatīvos ieguldītājus, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondus, akadēmiskās iestādes, kā arī fiziskas personas, kas veic vai neveic saimniecisko darbību. Par privātiem ieguldītājiem šīs definīcijas nozīmē netiek uzskatīti Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds, starptautiskās finanšu iestādes, kurās kāda dalībvalsts ir kapitāldaļu īpašniece, un juridiskās personas, kuras profesionāli veic finanšu darbības un kuras kāda dalībvalsts vai dalībvalsts subjekts centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī ir pilnvarojuši veikt attīstības vai veicināšanas darbības (valsts attīstību veicinoša banka vai cita veicināšanas iestāde). “Neatkarīgs” ieguldītājs ir ieguldītājs, kas nav kapitāldaļu īpašnieks atbalsttiesīgajā uzņēmumā, kurā tas iegulda. Attiecībā uz turpmākiem ieguldījumiem ieguldītājs aizvien ir uzskatāms par “neatkarīgu”, ja tas tika uzskatīts par neatkarīgu ieguldītāju iepriekšējā ieguldījumu kārtā. Jauna uzņēmuma izveides gadījumā visi privātie ieguldītāji šajā jaunajā uzņēmumā, tostarp tā dibinātāji, ir uzskatāmi par neatkarīgiem no šā uzņēmuma;

73)

“fiziska persona” 21.a un 23. panta vajadzībām ir persona, kas nav juridiska persona un nav uzņēmums Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē;”;

o)

panta 79) punktu aizstāj ar šādu:

“79)

“pilnvarotais subjekts” ir Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds, starptautiska finanšu iestāde, kurā kāda dalībvalsts ir kapitāldaļu īpašniece, vai juridiska persona, kura profesionāli veic finanšu darbības un kuru dalībvalsts vai dalībvalsts subjekts centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī ir pilnvarojuši veikt attīstības vai veicināšanas darbības (veicināšanas banka vai cita veicināšanas iestāde). Pilnvaroto subjektu var izraudzīties vai tieši iecelt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (*7) noteikumiem vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (*8) 38. panta 4. punkta b) apakšpunkta iii) punktu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (*9) 59. panta 3. punktu, atkarībā no tā, kurš akts ir piemērojams;

(*7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.)."

(*8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.)."

(*9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).”;"

p)

panta 80) punktu aizstāj ar šādu:

“80)

“novatorisks uzņēmums” ir uzņēmums, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

tas, pamatojoties uz ārēja eksperta veiktu izvērtējumu, var pierādīt, ka tuvā nākotnē izstrādās produktus, pakalpojumus vai procesus, kuri ir jauni vai būtiski uzlaboti salīdzinājumā ar nozarē sasniegto tehnisko līmeni un attiecībā uz kuriem pastāv tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risks;

b)

tā pētniecības un attīstības izmaksas ir vismaz 10 % apmērā no tā kopējām darbības izmaksām vismaz vienā no 3 gadiem pirms atbalsta piešķiršanas vai – attiecībā uz jaunuzņēmumu bez finanšu datu vēstures – pašreizējā fiskālajā periodā saskaņā ar ārēja revidenta apliecinātu revīziju;

c)

3 gadu laikā pirms atbalsta piešķiršanas: i) Eiropas Inovācijas padome tam ir piešķīrusi izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājumu saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darba programmu 2018.–2020. gadam, kas pieņemta ar Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2017)7124 (*10), vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/695 (*11) 2. panta 23) punktu un 15. panta 2. punktu; vai ii) tas ir saņēmis Eiropas Inovācijas padomes fonda ieguldījumu, piemēram, ieguldījumu no programmas Accelerator atbilstoši Regulas (ES) 2021/695 48. panta 7. punktam;

d)

3 gadu laikā pirms atbalsta piešķiršanas: i) tas ir piedalījies kādā no Komisijas kosmosa iniciatīvas “CASSINI” darbībām (piemēram, Uzņēmējdarbības stimulēšanas programmā vai Partneru meklēšanas mehānismā) (*12); vai ii) tas ir saņēmis ieguldījumu no “CASSINI” Sagatavošanas un izaugsmes kapitāla finansēšanas mehānisma vai no programmas InnovFin Space Equity Pilot; vai iii) tam ir piešķirta “CASSINI” balva; vai iv) tam saskaņā ar Regulu (ES) 2021/695 ir piešķirts finansējums kosmosa pētniecības jomā, kā rezultātā ir izveidots jaunuzņēmums; vai v) tam ir piešķirts finansējums kā labuma guvējam no Eiropas Aizsardzības fonda pētniecības un izstrādes darbības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/697 (*13); vai vi) tam ir piešķirts finansējums saskaņā ar Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1092 (*14);

(*10)  Komisijas Īstenošanas lēmums C(2017)7124 (2017. gada 27. oktobris) on the adoption of the work programme for 2018-2020 within the framework of the Specific Programme Implementing Horizon 2020 – the Framework Programme for Research and Innovation (2014-2020) and on the financing of the work programme for 2018."

(*11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.)."

(*12)  Iniciatīva “CASSINI”, kas pirmo reizi tika izziņota “MVU stratēģijā ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (COM(2020) 103 final, 10.3.2020.), ir konkrētu darbību kopums, kuru mērķis ir kosmosa nozarē aktīviem MVU atvieglot piekļuvi riska kapitālam, lai finansētu to darbības izvēršanu."

(*13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu (ES) 2018/1092 (OV L 170, 12.5.2021., 149. lpp.)."

(*14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1092 (2018. gada 18. jūlijs), ar ko izveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, lai atbalstītu Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju (OV L 200, 7.8.2018., 30. lpp.).”;"

q)

panta 81) punktu aizstāj ar šādu:

“81)

“alternatīva tirdzniecības platforma” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (*15) 4. panta 1. punkta 22) apakšpunktā, ja vismaz 50 % no tirgot atļautajiem finanšu instrumentiem ir emitējuši MVU;

(*15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).”;"

r)

panta 85) un 86) punktu aizstāj ar šādiem:

“85)

“rūpnieciskie pētījumi” ir plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs ar mērķi iegūt jaunas zināšanas un prasmes jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai ar mērķi būtiski uzlabot esošos produktus, procesus vai pakalpojumus (tai skaitā digitālos produktus, procesus vai pakalpojumus) jebkurā jomā, nozarē vai sektorā un attiecībā uz jebkuru tehnoloģiju (cita starpā attiecībā uz digitālajām nozarēm un tehnoloģijām, tādām kā superdatošana, kvantu tehnoloģijas, blokķēdes tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, lielie dati un mākoņtehnoloģijas).

Rūpnieciskie pētījumi ietver kompleksu sistēmu sastāvdaļu radīšanu un var ietvert prototipu izstrādi laboratorijas vidē vai vidē ar imitētām saskarnēm savienošanai ar esošām sistēmām, kā arī izmēģinājuma līniju radīšanu, kad tas nepieciešams rūpnieciskajiem pētījumiem un jo īpaši nepatentētu tehnoloģiju validēšanai;

86)

“eksperimentālā izstrāde” ir esošo zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, uzņēmējdarbības un citu attiecīgu zināšanu un prasmju iegūšana, kombinēšana, modelēšana un izmantošana ar mērķi izstrādāt jaunus vai uzlabotus produktus, procesus vai pakalpojumus (tai skaitā digitālos produktus, procesus vai pakalpojumus) jebkurā jomā, nozarē vai sektorā un attiecībā uz jebkuru tehnoloģiju (cita starpā attiecībā uz digitālajām nozarēm un tehnoloģijām, tādām kā superdatošana, kvantu tehnoloģijas, blokķēdes tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, lielie dati un mākoņdatošanas vai perifērdatošanas tehnoloģijas). Tajā var ietilpt arī, piemēram, darbības, kuru mērķis ir jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu konceptuāla definēšana, plānošana un dokumentēšana.

Eksperimentālā izstrāde var ietvert jaunu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu prototipu izstrādi, demonstrējumus, izmēģināšanu, testēšanu un validēšanu vidē, kas atspoguļo reālus darbības apstākļus, ja tās galvenais mērķis ir tehniski uzlabot produktus, procesus vai pakalpojumus, kuri vēl nav principā nostabilizējušies. Tā var ietvert tāda komerciāli izmantojama prototipa vai izmēģinājuma izstrādi, kas ir gala komercprodukts un kā izgatavošana ir pārāk dārga, lai to izmantotu vienīgi demonstrējumu un validēšanas nolūkā.

Eksperimentālā izstrāde neietver ierastās vai regulārās izmaiņas, kas skar esošos produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, pakalpojumus un citas notiekošās darbības, pat ja minētās izmaiņas nes uzlabojumus;”;

s)

panta 89) punktu svītro;

t)

pantā iekļauj šādu 90.a) punktu:

“90.a)

“ar aizsardzību nesaistīti lietojumi” 25.e pantā attiecas uz lietojumiem produktos, kas nav ar aizsardzību saistīti ražojumi, kuri uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/43/EK (*16) pielikumā.

(*16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.).”;"

u)

panta 92) punktu aizstāj ar šādu:

“92)

“inovācijas kopas” ir neatkarīgu personu (piemēram, novatorisku jaunuzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu, kā arī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju, pētniecības infrastruktūras, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūras, digitālās inovācijas centru, bezpeļņas organizāciju un citu saistīto ekonomikas dalībnieku) struktūras vai organizētas grupas, kas izveidotas ar mērķi stimulēt inovācijas darbības un jaunus sadarbības veidus – piemēram, ar digitāliem līdzekļiem, – daloties telpās un aprīkojumā un/vai veicinot tādu dalīšanos, apmainoties ar zināšanām un pieredzi un efektīvi sekmējot zināšanu pārnesi, tīklošanos, informācijas izplatīšanu un uzņēmumu un citu kopā ietilpstošo organizāciju sadarbību. Digitālās inovācijas centri (tostarp Eiropas digitālās inovācijas centri, ko finansē centralizēti pārvaldītās programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (*17)) ir subjekti, kuru mērķis ir stimulēt digitālo tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, mākoņdatošanas, perifērdatošanas un augstas veiktspējas datošanas, un kiberdrošības prakses plašu ieviešanu rūpniecībā (jo īpaši MVU) un publiskā sektora organizācijās. Digitālās inovācijas centrus vienus pašus var uzskatīt par inovācijas kopām šīs regulas vajadzībām;

(*17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp.).”;"

v)

panta 94) līdz 97) punktu aizstāj ar šādiem:

“94)

“inovācijas konsultāciju pakalpojumi” ir konsultācijas, palīdzība vai mācības tādās jomās kā zināšanu pārnese, nemateriālo aktīvu iegūšana, aizsardzība un izmantošana vai standartu un noteikumu, kuros tie ietverti, izmantošana, kā arī konsultācijas, palīdzība vai mācības par novatorisku tehnoloģiju un risinājumu (ieskaitot digitālās tehnoloģijas un risinājumus) ieviešanu vai izmantošanu;

95)

“inovācijas atbalsta pakalpojumi’ ir biroja telpu, datu banku, mākoņdatošanas un datu glabāšanas pakalpojumi, bibliotēku, tirgus pētījumu, laboratoriju, kvalitātes marķēšanas, testēšanas, eksperimentēšanas un sertificēšanas vai citi saistītie pakalpojumi (arī tādi pakalpojumi, kurus piedāvā pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, pētniecības infrastruktūras, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūras vai inovācijas kopas), kurus nodrošina ar mērķi izstrādāt iedarbīgākus vai tehnoloģiski progresīvākus produktus, procesus vai pakalpojumus, ietverot novatorisku tehnoloģiju un risinājumu (arī digitālo tehnoloģiju un risinājumu) ieviešanu;

96)

“organizatoriskā inovācija” ir jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmuma līmenī (grupas līmenī konkrētajā nozarē EEZ), darbvietas organizācijā vai ārējās attiecībās, piemēram, tādējādi, ka tiek izmantotas jaunas vai novatoriskas digitālās tehnoloģijas. Šī definīcija neietver izmaiņas, kas balstītas uz uzņēmumā jau lietotām organizatoriskām metodēm, izmaiņas pārvaldības stratēģijā, apvienošanos un pārņemšanu, kāda procesa izmantošanas pārtraukšanu, vienkāršu kapitāla aizstāšanu vai palielināšanu, izmaiņas, kas rodas tikai no izmaiņām resursu cenās, pielāgošanu, lokalizēšanu, regulāras, sezonālas un citas cikliskās izmaiņas un jaunu vai būtiski uzlabotu produktu tirdzniecību;

97)

“procesu inovācija” ir jaunas vai būtiski uzlabotas ražošanas vai piegādes metodes ieviešana, tostarp būtiskas izmaiņas tehniskajos paņēmienos, aprīkojumā vai programmatūrā uzņēmuma līmenī (grupas līmenī konkrētajā nozarē EEZ), piemēram, tādējādi, ka tiek izmantotas jaunas vai novatoriskas digitālās tehnoloģijas vai risinājumi. Šī definīcija neietver nelielas izmaiņas vai uzlabojumus, ražošanas jaudu vai pakalpojumu sniegšanas spēju palielināšanu, pievienojot ražošanas vai loģistikas sistēmas, kas ir ļoti līdzīgas tām, kuras jau tiek lietotas, kāda procesa izmantošanas pārtraukšanu, vienkāršu kapitāla aizstāšanu vai palielināšanu, izmaiņas, kas rodas tikai no izmaiņām resursu cenās, pielāgošanu, lokalizēšanu, regulāras, sezonālas un citas cikliskās izmaiņas un jaunu vai būtiski uzlabotu produktu tirdzniecību;”;

w)

pantā iekļauj šādu 98.a) punktu:

“98.a)

“testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūra” ir kompleksi, aprīkojums, spējas un resursi, piemēram, testa stendi, izmēģinājuma līnijas, demonstrējuma iekārtas, testēšanas kompleksi vai dzīvās laboratorijas un saistītie atbalsta pakalpojumi, ko izmanto galvenokārt uzņēmumi, jo īpaši MVU, kuriem ir vajadzīgs atbalsts testēšanā un eksperimentēšanā, lai izstrādātu jaunus vai uzlabotus produktus, procesus un pakalpojumus un testētu tehnoloģijas un izvērstu to mērogu un tādējādi attīstītos, izmantojot rūpnieciskos pētījumus un eksperimentālo izstrādi. Piekļuvei publiski finansētai testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai ir jābūt atvērtai vairākiem lietotājiem, un tā ir jānodrošina pārredzamā un nediskriminējošā veidā un atbilstoši tirgus nosacījumiem. Testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūru dažkārt sauc arī par tehnoloģiju infrastruktūru (*18);

(*18)  Skatīt Komisijas dienestu darba dokumentu “Technology Infrastructures” (SWD(2019) 158 final, 8.4.2019.).”;"

x)

panta 101) un 102) punktu aizstāj ar šādiem:

“101)

“vides aizsardzība” ir jebkura darbība, kuras mērķis ir samazināt vai nepieļaut cilvēka darbību izraisītu piesārņojumu, negatīvu ietekmi uz vidi vai citu kaitējumu fiziskajai videi (ieskaitot gaisu, ūdeni un augsni), ekosistēmām vai dabas resursiem, tai skaitā mazināt klimata pārmaiņas, samazināt šāda kaitējuma risku, aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību vai veicināt dabas resursu efektīvāku izmantošanu, tai skaitā izmantojot energotaupības pasākumus, atjaunīgos energoresursus un citus paņēmienus siltumnīcefekta gāzu emisiju un citu piesārņotāju mazināšanai, kā arī pāriet uz aprites ekonomikas modeļiem, lai samazinātu primāro materiālu izmantojumu un palielinātu efektivitāti. Tā ietver arī darbības, ar kurām nostiprina pielāgotiesspēju un minimalizē neaizsargātību pret klimata ietekmi;

102)

“Savienības standarts” ir:

a)

obligāts Savienības standarts, ar ko nosaka līmeņus, kādi vides jomā jāsasniedz atsevišķiem uzņēmumiem, izņemot standartus vai mērķrādītājus, kas noteikti Savienības līmenī un ir saistoši dalībvalstīm, bet ne atsevišķiem uzņēmumiem; vai

b)

pienākums izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus (LPTP), kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES (*19), un nodrošināt, lai emisiju līmenis nepārsniegtu līmeni, kas tiktu sasniegts, izmantojot LPTP; gadījumos, kad emisiju līmenis, kas atbilst LPTP, ir noteikts īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES vai saskaņā ar citām piemērojamajām direktīvām, šīs regulas vajadzībām piemērojami minētie līmeņi; ja šie līmeņi ir izteikti kā diapazons, piemērojama ir robežvērtība, attiecībā uz kuru LPTP attiecīgajam uzņēmumam tiek sasniegti vispirms;

(*19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).”;"

y)

panta 102.a), 102.b) un 102.c) punktu aizstāj ar šādiem:

“102.a)

“uzlādes infrastruktūra” ir fiksēta vai mobila infrastruktūra, kas transportlīdzekļus vai mobilo termināļa aprīkojumu, vai mobilo aprīkojumu apkalpošanai uz zemes apgādā ar elektroenerģiju;

102.b)

“uzpildes infrastruktūra” ir fiksēta vai mobila infrastruktūra, kas transportlīdzekļus vai mobilo termināļa aprīkojumu, vai mobilo aprīkojumu apkalpošanai uz zemes apgādā ar ūdeņradi;

102.c)

“atjaunīgais ūdeņradis” ir ūdeņradis, kas ražots, izmantojot atjaunīgo enerģiju, saskaņā ar metodiku, kura Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (*20) noteikta nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām;

(*20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).”;"

z)

pantā iekļauj šādu 102.d) līdz 102.j) punktu:

“102.d)

“atjaunīgā elektroenerģija” ir elektroenerģija, kas ražota no atjaunīgajiem energoresursiem, kuri noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1) punktā;

102.e)

“viedā uzlāde” ir uzlādes operācija, kurā akumulatoram piegādātās elektroenerģijas intensitāte tiek reāllaikā pielāgota, balstoties uz informāciju, kas saņemta, izmantojot elektroniskos sakarus;

102.f)

“tīrs transportlīdzeklis” ir:

a)

attiecībā uz mazas noslodzes autotransporta līdzekļiem: tīrs transportlīdzeklis, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK (*21) 4. panta 4) punkta a) apakšpunktā;

b)

attiecībā uz lielas noslodzes autotransporta līdzekļiem:

līdz 2025. gada 31. decembrim – mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1242 (*22) 3. panta 12) punktā;

līdz 2025. gada 31. decembrim – tīrs transportlīdzeklis, kas definēts Direktīvas 2009/33/EK 4. panta 4) punkta b) apakšpunktā un uz ko neattiecas Regula (ES) 2019/1242;

c)

attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem:

iekšzemes ūdensceļu kuģis pasažieru pārvadāšanai, kam ir hibrīddzinējs vai duālās degvielas dzinējs, kura normālai darbībai vismaz 50 % enerģijas iegūst no nulles tiešo (izpūtēja) CO2 emisiju degvielām vai elektropieslēguma;

iekšzemes ūdensceļu kuģis kravu pārvadāšanai, kura tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas uz tonnkilometru (g CO2/tkm), kas aprēķinātas (vai – jaunu kuģu gadījumā – aplēstas), izmantojot Starptautiskās Jūrniecības organizācijas operacionālo energoefektivitātes rādītāju (EEOI), ir par 50 % mazākas nekā vidējā CO2 emisiju atsauces vērtība, kas noteikta lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļu apakšgrupa 5-LH) saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1242 11. pantu;

d)

attiecībā uz jūras kuģiem:

jūras un piekrastes kuģis pasažieru vai kravu pārvadāšanai, ostas operācijām vai palīgdarbībām, i) kuram ir hibrīddzinējs vai duālās degvielas dzinējs, kura normālai darbībai jūrā un ostās vismaz 25 % enerģijas iegūst no nulles tiešo (izpūtēja) CO2 emisiju degvielām vai elektropieslēguma, vai ii) kurš ir sasniedzis Starptautiskās Jūrniecības organizācijas projektētās energoefektivitātes indeksa (EEDI) vērtību, kura ir par 10 % mazāka nekā prasītā EEDI vērtība, kas piemērojama 2022. gada 1. aprīlī, un kurš spēj darboties ar nulles tiešo (izpūtēja) CO2 emisiju degvielām vai degvielām no atjaunīgajiem energoresursiem;

jūras un piekrastes kuģis kravu pārvadāšanai, ko izmanto vienīgi piekrastes un tuvsatiksmes pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, kuru mērķis ir patlaban pa sauszemi pārvadātās kravas novirzīt uz jūras transportu, un kura tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas, kas aprēķinātas, izmantojot EEDI, ir par 50 % mazākas nekā vidējā CO2 emisiju atsauces vērtība, kas noteikta lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļu apakšgrupa 5-LH), kā publicēts saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1242 11. pantu;

e)

attiecībā uz dzelzceļa ritošo sastāvu: ritošais sastāvs, kuram ir nulles tiešās izpūtēja CO2 emisijas, ja to ekspluatē uz sliežu ceļa, kas aprīkots ar nepieciešamo infrastruktūru, bet, ja šāda infrastruktūra nav pieejama, izmanto parasto dzinēju (bimodālā tehnoloģija);

102.g)

“bezemisiju transportlīdzeklis” ir:

a)

attiecībā uz divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļiem un kvadricikliem: transportlīdzeklis, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (*23), ar nulles izpūtēja CO2 emisijām, kas aprēķinātas saskaņā ar minētās regulas 24. pantā un V pielikumā paredzētajām prasībām;

b)

attiecībā uz mazas noslodzes autotransporta līdzekļiem: M1, M2 vai N1 kategorijas transportlīdzeklis ar nulles izpūtēja CO2 emisijām, kas noteiktas saskaņā ar Komisijas Regulā (ES) 2017/1151 (*24) paredzētajām prasībām;

c)

attiecībā uz lielas noslodzes autotransporta līdzekļiem: lielas noslodzes bezemisiju transportlīdzeklis, kas definēts Direktīvas 2009/33/EK 4. panta 5) punktā;

d)

attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem: iekšzemes ūdensceļu kuģis pasažieru vai kravu pārvadāšanai ar nulles tiešajām (izpūtēja/izplūdes) CO2 emisijām;

e)

attiecībā uz jūras kuģiem: jūras un piekrastes ūdeņu kuģis pasažieru vai kravu pārvadāšanai, ostas operācijām vai palīgdarbībām, kam ir nulles tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

f)

attiecībā uz dzelzceļa ritošo sastāvu: ritošais sastāvs ar nulles tiešajām (izpūtēja) CO2 emisijām;

102.h)

“transportlīdzeklis” ir ikviens no šiem:

a)

M1, M2, N1, M3, N2, N3 vai L kategorijas autotransporta līdzeklis;

b)

iekšzemes ūdensceļu vai jūras un piekrastes ūdeņu kuģis pasažieru vai kravu pārvadāšanai;

c)

ritošais sastāvs;

d)

gaisa kuģis;

102.i)

“mobilais aprīkojums apkalpošanai uz zemes” ir mobilais aprīkojums, ko izmanto gaisa vai jūras transporta palīgdarbībās;

102.j)

“mobilais termināļa aprīkojums” ir mobilais aprīkojums, ko izmanto kravu un intermodālo kravas vienību iekraušanai, izkraušanai un pārkraušanai un kravu pārvietošanai termināļa teritorijā;

(*21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par tīru autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisiju mobilitātes atbalstam (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.)."

(*22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1242 (2019. gada 20. jūnijs) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK (OV L 198, 25.7.2019., 202. lpp.)."

(*23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.)."

(*24)  Komisijas Regula (ES) 2017/1151 (2017. gada 1. jūnijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 175, 7.7.2017., 1. lpp.).”;"

aa)

panta 103) punktu aizstāj ar šādu:

“103)

“energoefektivitāte” ir energoefektivitāte, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (*25) 2. panta 4) punktā;

(*25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).”;"

bb)

panta 103.a) punktu aizstāj ar šādu:

“103.a)

“primārā enerģija” ir enerģija no atjaunīgajiem un neatjaunīgajiem enerģijas avotiem, kas nav bijusi pakļauta nekādam pārveides vai transformācijas procesam;”;

cc)

panta 103.b) punktu svītro;

dd)

panta 103.d) punktu aizstāj ar šādu:

“103.d)

“viedgatavība” ir ēku vai ēkas daļu spēja pielāgot savu funkcionēšanu iemītnieku vajadzībām, tostarp optimizējot energoefektivitāti un kopējo sniegumu, un pielāgot savu funkcionēšanu, reaģējot uz signāliem no energotīkla;”;

ee)

panta 103.e) punktu aizstāj ar šādu:

“103.e)

“mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir uzņēmums, kurš nav MVU un kura darbinieku skaits, kas aprēķināts saskaņā ar I pielikuma 3. līdz 6. pantu, nepārsniedz 499 darbiniekus, un kura gada apgrozījums nepārsniedz EUR 100 miljonus vai kura gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 86 miljonus; vairākus subjektus uzskata par vienu uzņēmumu, ja ir izpildīts kāds no I pielikuma 3. panta 3. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem. Piemērojot 56.e panta 10. punktu un 56.f pantu, “mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir uzņēmums, kas nav MVU un nodarbina lielākais 499 darbiniekus;”;

ff)

pantā iekļauj šādu 103.f) punktu:

“103.f)

“enerģijas ietaupījums” ir enerģijas ietaupījums, kas definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 5) punktā;”;

gg)

panta 105) punktu aizstāj ar šādu:

“105)

“energoefektivitātes fonds” jeb “EEF” ir īpaša ieguldījumu sabiedrība, kas izveidota, lai ieguldītu energoefektivitātes projektos, kuru mērķis ir uzlabot ēku energoefektivitāti. EEF pārvalda energoefektivitātes fonda pārvaldītājs;”;

hh)

panta 108) punktu aizstāj ar šādu:

“108)

“koģenerācija” jeb “kombinēta siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana” ir koģenerācija, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 30) punktā;”;

ii)

pantā iekļauj šādu 108.a) un 108.b) punktu:

“108.a)

“koģenerācija uz atjaunīgo energoresursu bāzes” ir koģenerācija, kurā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā ielaidi 100 % apmērā veido atjaunīgo energoresursu enerģija;

108.b)

“siltumsūknis” ir mehānisms, ierīce vai iekārta, kas pārvada siltumu no apkārtējās vides, piemēram, gaisa, ūdens vai zemes, uz ēkām vai rūpnieciska lietojuma iekārtām, apvēršot siltuma dabisko plūsmu, t. i., no zemākas uz augstāku temperatūru. Ar reversīviem siltumsūkņiem siltumu var pārvadīt arī no ēkas uz apkārtējo vidi;”;

jj)

panta 109) punktu aizstāj ar šādu:

“109)

“atjaunīgo energoresursu enerģija” jeb “atjaunīgā enerģija” ir enerģija, ko ražo stacijās, kuras izmanto tikai atjaunīgos energoresursus, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1) punktā, kā arī tā daļa enerģijas, izteikta siltumspējas izteiksmē, kas ražota no atjaunīgajiem energoresursiem hibrīdstacijās, kurās izmanto arī konvencionālos energoresursus, un tā ietver atjaunīgo elektroenerģiju, ko izmanto, lai uzpildītu akumulēšanas sistēmas, kuras pievienotas aiz skaitītāja (uzstādītas kopā vai kā papildinājums atjaunīgo energoresursu iekārtai), bet neietver elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot akumulēšanas sistēmas;”;

kk)

pantā iekļauj šādu 109.a) punktu:

“109.a)

“atjaunīgās enerģijas kopiena” ir atjaunojamās enerģijas kopiena, kas definēta Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 16) punktā;”;

ll)

panta 110) līdz 113) punktu svītro;

mm)

panta 114) punktu aizstāj ar šādu:

“114)

“novatoriska tehnoloģija” ir jauna un nesen validēta tehnoloģija salīdzinājumā ar nozarē sasniegto tehnisko līmeni, attiecībā uz kuru pastāv tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risks un kura nav esošas tehnoloģijas optimizācija vai izvēršana;”;

nn)

pantā iekļauj šādu 114.a) un 114.b) punktu:

“114.a)

“demonstrējumprojekts” ir demonstrējumprojekts, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/943 (*26) 2. panta 24) punktā;

114.b)

“cenu starpības līgums” ir atbalsta instruments, kas dod saņēmējam iespēju saņemt maksājumu, kurš vienāds ar starpību starp fiksētu(-ām) norunas cenu(-ām) un atsauces cenu, piemēram, tirgus cenu par izlaides vienību;

(*26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV L 158, 14.6.2019., 54. lpp.).”;"

oo)

panta 115) un 116) punktu aizstāj ar šādiem:

“115)

“balansēšana” attiecībā uz elektroenerģiju ir balansēšana, kas definēta Regulas (ES) 2019/943 2. panta 10) punktā;

116)

“balansēšanas standartpienākumi” ir uz visām tehnoloģijām attiecināmi nediskriminējoši balansēšanas pienākumi (“balansatbildība”), no kuriem nav atbrīvots neviens ražotājs, ievērojot Regulas (ES) 2019/943 5. pantu”;

pp)

pantā iekļauj šādu 116.a) punktu:

“116.a)

“balansatbildīgā puse (BAP)” ir balansatbildīgā puse, kas definēta Regulas (ES) 2019/943 2. panta 14) punktā;”;

qq)

panta 117) punktu aizstāj ar šādu:

“117)

“biomasa” ir bioloģiskas izcelsmes produktu, atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, kas definēta Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 24) punktā;”;

rr)

pantā iekļauj šādu 117.a) līdz 117.d) punktu:

“117.a)

“biodegviela” ir biodegviela, kas definēta Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 33) punktā;

117.b)

“biogāze” ir biogāze, kas definēta Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 28) punktā;

117.c)

“bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir bioloģiskais šķidrais kurināmais, kas definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 32) punktā;

117.d)

“biomasas kurināmie/degvielas” ir biomasas kurināmie/degvielas, kas definēti Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 27) punktā;”;

ss)

panta 118) un 119) punktu aizstāj ar šādiem:

“118)

“finansējuma deficīts” ir neto papildu izmaksas, kuras nosaka, aprēķinot starpību starp atbalstāmā projekta ekonomiskajiem ieņēmumiem un izmaksām (ieskaitot ieguldījumu un darbības izmaksas) un tāda alternatīva projekta ekonomiskajiem ieņēmumiem un izmaksām, kādu atbalsta saņēmējs, visticamāk, īstenotu, ja nebūtu atbalsta. Lai noteiktu finansējuma deficītu, dalībvalstij attiecībā uz faktisko scenāriju un ticamu hipotētisku scenāriju ir jākvantificē visas galvenās izmaksas un ieņēmumi, atbalsta saņēmēju lēstā vidējā svērtā kapitāla cena (“WACC”) nākotnes naudas plūsmu diskontēšanai, kā arī neto pašreizējā vērtība (“NPV”) par faktisko scenāriju un hipotētisko scenāriju par visu projekta laiku. Tipiskās neto papildu izmaksas var aplēst kā starpību starp NPV par faktisko scenāriju un hipotētisko scenāriju visā atsauces projekta laikā;

119)

“vides nodoklis vai parafiskālais maksājums” ir nodoklis vai maksājums, kuru piemēro konkrētai nodokļa bāzei, produktiem vai pakalpojumiem, kam ir izteikti negatīva ietekme uz vidi, vai kura mērķis ir noteiktu darbību, preču vai pakalpojumu aplikšana ar nodokli tā, lai to cenā varētu iekļaut vidiskās izmaksas, vai tā, lai ražotājus un patērētājus rosinātu uz darbībām, kas labvēlīgāk ietekmē vidi;”;

tt)

panta 121) punktu svītro;

uu)

pantā iekļauj šādu 121.a) līdz 121.d) punktu:

“121.a)

“remediācija” ir tādas vidiskās pārvaldības darbības kā kontaminantu vai barības vielu pārpalikuma piesaiste vai detoksifikācija no augsnes un ūdens ar mērķi likvidēt degradācijas avotus;

121.b)

“sanācija” ir vidiskās pārvaldības darbības, kuru mērķis ir atjaunot ekosistēmas funkcionēšanas līmeni degradētās vietās nolūkā atjaunot un pastāvīgi nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, nevis panākt tādu bioloģisko daudzveidību un integritāti, kāda ir noteiktai dabiskai vai daļēji dabiskai atsauces ekosistēmai;

121.c)

“ekosistēma” ir ekosistēma, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (*27) 2. panta 13) punktā;

121.d)

“bioloģiskā daudzveidība” ir bioloģiskā daudzveidība, kas definēta Regulas (ES) 2020/852 2. panta 15) punktā;

(*27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).”;"

vv)

pantā iekļauj šādu 123.a) līdz 123.d) punktu:

“123.a)

“piesārņotājs” ir piesārņotājs, kas definēts Regulas (ES) 2020/852 2. panta 10) punktā;

123.b)

“piesārņojums” ir piesārņojums, kas definēts Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 2) punktā;

123.c)

“dabā balstīts risinājums” ir darbība, kuras mērķis ir aizsargāt, saglabāt, atjaunot, ilgtspējīgi izmantot un pārvaldīt dabiskas vai pārveidotas sauszemes, saldūdens, piekrastes un jūras ekosistēmas un kura rezultatīvā un reaģētspējīgā veidā risina sociālās, ekonomiskās un vidiskās problēmas, vienlaikus nodrošinot cilvēku labbūtību, ekosistēmu pakalpojumus, noturību un labumu bioloģiskās daudzveidības ziņā;

123.d)

“atjaunošana” ir process, kurā ekosistēmai palīdz atkopties, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un palielinātu ekosistēmu izturētspēju, jo īpaši noturību pret klimata pārmaiņām. Ekosistēmu atjaunošana ietver pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot ekosistēmas stāvokli un atkalradīt vai atkalizveidot ekosistēmu, ja minētais stāvoklis ir zudis, un uzlabot ekosistēmu izturētspēju un klimatadaptāciju;”;

ww)

panta 124) punktu aizstāj ar šādu:

“124)

“energoefektīva centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde” ir efektīva centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41) punktā;”;

xx)

pantā iekļauj šādu 124.a) un 124.b) punktu:

“124.a)

“centralizētā siltumapgāde” un “centralizētā aukstumapgāde” ir centralizēta siltumapgāde vai centralizēta dzesēšana, kas definētas Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 19) punktā;

124.b)

“centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas” ir siltuma un/vai aukstuma ražošanas objekti, siltumenerģijas uzkrāšanas un sadales tīkls, ko veido gan primārais – pārvades –, gan sekundārais cauruļvadu tīkls siltuma vai aukstuma piegādei patērētājiem. Ja minēta “centralizētā siltumapgāde”, tā ir jāinterpretē kā centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmas atkarībā no tā, vai tīkli piegādā siltumu vai aukstumu kopā vai atsevišķi;”;

yy)

panta 126), 127) un 128) punktu aizstāj ar šādiem:

“126)

“atkalizmantošana” ir atkārtota izmantošana, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (*28) 3. panta 13) punktā;

127)

“sagatavošana atkalizmantošanai” ir sagatavošana atkārtotai izmantošanai, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 16) punktā;

128)

“reciklēšana” ir pārstrāde, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 17) punktā;

(*28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).”;"

zz)

pantā iekļauj šādu 128.a) līdz 128.i) punktu:

“128.a)

“resursefektivitāte” ir vienas izlaides vienības saražošanai vajadzīgā ielaides daudzuma samazināšana vai primārās ielaides aizstāšana ar sekundāro ielaidi;

128.b)

“atkritumi” ir atkritumi, kas definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1) punktā;

128.c)

“atlikumsiltums” ir atlikumsiltums, kas definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 9) punktā;

128.d)

“apstrāde” ir apstrāde, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 14) punktā, kā arī citu produktu, materiālu vai vielu apstrāde;

128.e)

“atgūšana” ir reģenerācija, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 15) punktā, kā arī citu produktu, materiālu vai vielu atgūšana;

128.f)

“likvidēšana” ir apglabāšana, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 19) punktā;

128.g)

“citi produkti, materiāli vai vielas” ir materiāli, produkti un vielas, kas nav atkritumi, tostarp blakusprodukti, kas minēti Direktīvas 2008/98/EK 5. pantā, lauksaimniecības un mežsaimniecības atliekas, notekūdeņi, lietusūdens un noteces ūdens, minerālvielas, barības vielas, ražošanas procesos atlikušās gāzes un liekie produkti, daļas un materiāli;

128.h)

“liekie produkti, daļas un materiāli” ir produkti, daļas vai materiāli, kas to turētājam vairs nav vajadzīgi vai noderīgi, bet ir piemēroti atkalizmantošanai;

128.i)

“dalītā savākšana” ir dalīta savākšana, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 11) punktā;”

aaa)

panta 129) punktu svītro;

bbb)

panta 130) punktu aizstāj ar šādu:

“130)

“energoinfrastruktūra” ir jebkāds materiālais aprīkojums vai objekts, kas atrodas Savienībā vai kas savieno Savienību ar vienu vai vairākām trešām valstīm un ietilpst kādā no šīm kategorijām:

a)

attiecībā uz elektroenerģiju:

i)

pārvades un sadales sistēmas, kur “pārvade” ir elektroenerģijas sauszemes vai atkrastes transportēšana ļoti augsta sprieguma un augstsprieguma starpsavienotā sistēmā nolūkā to piegādāt galalietotājiem vai sadales uzņēmumiem, bet neietver piegādi, un “sadale” ir elektroenerģijas sauszemes vai atkrastes transportēšana augstsprieguma, vidēja sprieguma un zemsprieguma sadales sistēmās nolūkā to piegādāt lietotājiem, bet neietver piegādi;

ii)

jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiski i) punktā minēto sistēmu drošai, neapdraudētai un efektīvai ekspluatācijai, tostarp aizsardzības, monitoringa un vadības sistēmas visiem sprieguma līmeņiem un apakšstacijām;

iii)

pilnībā integrēti tīkla komponenti atbilstoši definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 (*29) 2. panta 51) punktā;

iv)

viedie elektrotīkli, kas ir sistēmas un komponenti, kuros ar operacionālām digitālajām platformām, vadības sistēmām un sensoru tehnoloģijām gan pārvades, gan sadales līmenī integrētas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ar mērķi panākt drošāku, efektīvāku un intelektiskāku elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu, lielākas spējas integrēt jaunus ražošanas, akumulēšanas un patēriņa veidus un veicināt jaunus uzņēmējdarbības modeļus un tirgus struktūras;

v)

atkrastes elektrotīkli, kas ir jebkuras i) apakšpunktā definētās elektroenerģijas pārvades vai sadales infrastruktūras aprīkojums vai iekārta, kam ir divējāda funkcionalitāte: starpsavienošana un atkrastes atjaunīgās elektroenerģijas pārvade vai sadale no atkrastes ražotnēm uz divām vai vairākām valstīm. Tie ietver arī viedtīklus un jebkādu blakusesošu atkrastes aprīkojumu vai iekārtu, kas ir būtiski drošai, neapdraudētai un efektīvai ekspluatācijai, tostarp aizsardzības, monitoringa un vadības sistēmas un vajadzīgās apakšstacijas, ja tās nodrošina arī tehnoloģiju sadarbspēju, cita starpā dažādu tehnoloģiju saskarņu saderību;

b)

attiecībā uz gāzi (dabasgāzi, biogāzi, tostarp biometānu, un/vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo gāzi):

i)

gāzes pārvades un sadales cauruļvadi, kas pieder pie tīkla, izņemot augstspiediena cauruļvadus, kurus izmanto dabasgāzes augšposma sadalei;

ii)

pazemes krātuves, kas savienotas ar i) apakšpunktā minētajiem gāzes augstspiediena cauruļvadiem;

iii)

sašķidrinātas vai saspiestas gāzes pieņemšanas, uzglabāšanas un regazifikācijas vai dekompresijas objekti;

iv)

jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiski sistēmas drošai, neapdraudētai un efektīvai ekspluatācijai vai divvirzienu plūsmas jaudu nodrošināšanai, tostarp kompresoru stacijas;

v)

viedie gāzes tīkli, t. i., jebkurš šāds aprīkojums vai iekārta, kā mērķis ir darīt iespējamu un veicināt atjaunīgo un mazoglekļa gāzu (tostarp ūdeņraža vai nebioloģiskas izcelsmes gāzu) integrēšanu tīklā: digitālās sistēmas un komponenti, kuros integrētas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, vadības sistēmas un sensoru tehnoloģijas, kas ļauj gāzes tīklā nodrošināt interaktīvu un intelektisku gāzes ražošanas, pārvades, sadales un patēriņa monitoringu, uzskaiti, kvalitātes kontroli un pārvaldību. Turklāt viedtīkli var ietvert arī aprīkojumu, kas nodrošina reversās plūsmas no sadales uz pārvades līmeni, un saistītos nepieciešamos modernizācijas darbus esošajā tīklā;

c)

attiecībā uz ūdeņradi:

i)

pārvades cauruļvadi ūdeņraža transportēšanai augstā spiedienā, kā arī cauruļvadi ūdeņraža vietējai sadalei, kas vairākiem tīkla izmantotājiem nodrošina pārredzamu un nediskriminējošu piekļuvi;

ii)

krātuves, t. i., objekti augstas tīrības ūdeņraža uzglabāšanai, kas ietver uzglabāšanai izmantoto ūdeņraža termināļa daļu, bet neietver ražošanas operācijām izmantoto daļu, kā arī ietver objektus, kas paredzēti tikai ūdeņraža tīkla operatoru funkciju izpildei. Ūdeņraža krātuves ietver pazemes krātuves, kas savienotas ar i) punktā minētajiem cauruļvadiem ūdeņraža transportēšanai augstā spiedienā;

iii)

dispečēšanas, pieņemšanas, uzglabāšanas un regazifikācijas vai dekompresijas objekti ūdeņradim vai ūdeņradim, kas ir citās ķīmiskās vielās, ar mērķi ūdeņradi ievadīt gāzes tīklā vai īpaši ūdeņradim paredzētā tīklā;

iv)

termināļi, t. i., iekārtas, ko izmanto šķidrā ūdeņraža pārveidei gāzveida ūdeņradī, lai to ievadītu ūdeņraža tīklā. Termināļi ietver palīgiekārtas un pagaidu krātuves, kas vajadzīgas pārveidei un turpmākai ievadīšanai ūdeņraža tīklā, bet neietver ūdeņraža termināļa daļu, ko izmanto uzglabāšanai;

v)

starpsavienojums, t. i., ūdeņraža tīkls (vai tā daļa), kas šķērso dalībvalstu robežas vai dalībvalsts un trešās valsts robežu līdz dalībvalstu teritorijai vai attiecīgās dalībvalsts teritoriālajiem ūdeņiem;

vi)

jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiski, lai ūdeņraža sistēma būtu ekspluatācijā droša, neapdraudēta un efektīva vai lai nodrošinātu divvirzienu jaudu, arī kompresoru stacijas.

Jebkuri no aktīviem, kas uzskaitīti i) līdz vi) punktā, var būt jaunuzbūvēti aktīvi vai aktīvi, kas no dabasgāzes aktīviem pārveidoti par ūdeņraža aktīviem, vai abu šo aktīvu veidu apvienojums. Aktīvi, kas uzskaitīti i) līdz vi) punktā un uz ko attiecas trešo personu piekļuve, ir uzskatāmi par energoinfrastruktūru;

d)

attiecībā uz oglekļa dioksīdu:

i)

cauruļvadi (izņemot augšposma cauruļvadu tīklus), kurus izmanto, lai no vairāk nekā viena avota, t. i., rūpnieciskām iekārtām (tostarp elektrostacijām), kur oglekļa dioksīds rodas sadedzināšanas procesā vai citās ķīmiskās reakcijās, kurās iesaistīti fosili vai nefosili oglekli saturoši savienojumi, oglekļa dioksīdu transportētu tā pastāvīgai ģeoloģiskai uzglabāšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/31/EK (*30) 3. pantu vai lai oglekļa dioksīdu izmantotu par ievadmateriālu, vai lai uzlabotu bioloģisku procesu ražību;

ii)

objekti oglekļa dioksīda sašķidrināšanai un buferglabāšanai pirms tā transportēšanas vai uzglabāšanas. Tas neietver infrastruktūru ģeoloģiskās formācijās, ko izmanto oglekļa dioksīda pastāvīgai ģeoloģiskajai uzglabāšanai saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 3. pantu, un saistītos virszemes un ievadīšanas objektus;

iii)

jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiski, lai attiecīgā sistēma darbotos pareizi un būtu ekspluatācijā neapdraudēta un efektīva, tostarp aizsardzības, monitoringa un vadības sistēmas. Tas var ietvert īpašas mobilās oglekļa dioksīda transportēšanas un uzglabāšanas iekārtas, ja šādas mobilās iekārtas atbilst “tīra transportlīdzekļa” definīcijai.

Aktīvi, kas uzskaitīti i), ii) un iii) punktā un uz ko attiecas trešo personu piekļuve, ir uzskatāmi par energoinfrastruktūru;

e)

infrastruktūra, ko izmanto siltumenerģijas pārvadei vai sadalei tvaika, karstā ūdens vai atdzesētu šķidrumu veidā no vairākiem ražotājiem vai lietotājiem, ja pamatā ir atjaunīgās enerģijas vai rūpnieciskā atlikumsiltuma izmantošana;

f)

kopīgu interešu projekti, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 347/2013 (*31) 2. panta 4) punktā, vai savstarpēju interešu projekti, kas minēti Līguma 171. pantā;

g)

citu kategoriju infrastruktūra, kas dara iespējamu atjaunīgās vai bezoglekļa enerģijas fizisku vai bezvadu savienojumu starp ražotājiem un izmantotājiem no vairākiem piekļuves un izejas punktiem un kam var piekļūt trešās personas, kuras nepieder pie infrastruktūras īpašnieku vai pārvaldītāju uzņēmumiem.

Aktīvi, kas uzskaitīti a) līdz g) apakšpunktā un izbūvēti vienam ex ante identificētam izmantotājam vai nelielai ex ante identificētu izmantotāju grupai un pielāgoti to vajadzībām (“mērķorientēta infrastruktūra”), par energoinfrastruktūru nav uzskatāmi;

(*29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.)."

(*30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.)."

(*31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 347/2013 (2013. gada 17. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).”;"

ccc)

pantā iekļauj šādu 130.a) līdz130.d) punktu:

“130.a)

“sadales sistēmas operators” (SSO) ir sadales sistēmas operators, kas definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 29) punktā;

130.b)

“pārvades sistēmas operators” (PSO) ir pārvades sistēmas operators, kas definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 35) punktā;

130.c)

“elektroenerģijas akumulēšana” ir elektroenerģijas galīgās izmantošanas atlikšana uz vēlāku laiku par tās ražošanas brīdi vai elektroenerģijas pārveidošana enerģijas formā, ko var akumulēt, šādas enerģijas akumulēšana un vēlāka pārveidošana atpakaļ elektroenerģijā;

130.d)

“siltumenerģijas uzkrāšana” ir siltumenerģijas galīgās izmantošanas atlikšana uz vēlāku laiku par tās ražošanas brīdi vai elektroenerģijas vai siltumenerģijas pārveidošana enerģijas formā, ko var uzkrāt, šādas enerģijas uzkrāšana un pēc vajadzības vēlāka pārveidošana vai pārveidošana atpakaļ siltumenerģijā galīgai izmantošanai (t. i., siltumapgādei vai aukstumapgādei);”;

ddd)

panta 131) punktu aizstāj ar šādu:

“131)

“iekšējā enerģijas tirgus regulējums” ir Direktīva (ES) 2019/944, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (*32), Regula (ES) 2019/943 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (*33);

(*32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.)."

(*33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.).”;"

eee)

pantā iekļauj šādu 131.a) un 131.b) punktu:

“131.a)

“oglekļa uztveršana un uzglabāšana” jeb “CCS” ir tehnoloģiju kopums, ar ko var uztvert CO2 emisijas no rūpnieciskajām ražotnēm, arī tehnoloģiskiem procesiem raksturīgās emisijas, vai tās uztvert tieši no apkārtējā gaisa, transportēt uz uzglabāšanas vietu un ievadīt tās piemērotos pazemes ģeoloģiskajos veidojumos pastāvīgai uzglabāšanai;

131.b)

“oglekļa uztveršana un izmantošana” jeb “CCU” ir tehnoloģiju kopums, ar ko var uztvert CO2 emisijas no rūpnieciskajām ražotnēm, arī tehnoloģiskiem procesiem raksturīgās emisijas, vai tās uztvert tieši no apkārtējā gaisa un transportēt uz CO2 patēriņa vai utilizēšanas vietu pilnīgai šā CO2 izmantošanai;”;

fff)

panta 134) punktu svītro;

ggg)

panta 137) punktu aizstāj ar šādu:

“137)

“platjoslas infrastruktūra” ir platjoslas tīkls, kurā nav aktīvo komponentu, un ietver fizisko infrastruktūru, tostarp kabeļu kanalizāciju, balstus, mastus, torņus, tumšo optisko šķiedru, skapjus un kabeļus (tostarp tumšās optiskās šķiedras kabeļus un vara kabeļus);”;

hhh)

pantā iekļauj šādu 137.a), 137.b) un 137.c) punktu:

“137.a)

“atvilces maršrutēšanas tīkls” ir platjoslas tīkla daļa, kas savieno piekļuves tīklu ar pamattīklu, bet kas nenodrošina tiešu piekļuvi galalietotājiem. Tā ir tīkla daļa, kurā tiek apkopota visu galalietotāju datplūsma;

137.b)

“pamattīkls” ir pamattīkls, kas savieno atvilces maršrutēšanas tīklus no dažādiem apgabaliem vai reģioniem;

137.c)

“piekļuves tīkls” ir platjoslas tīkla segments, kas savieno atvilces maršrutēšanas tīklu ar galalietotāju telpām vai ierīcēm;”;

iii)

panta 139) punktu aizstāj ar šādu:

“139)

“vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve” ir piekļuve, kas operatoram dod iespēju izmantot cita operatora infrastruktūru. Vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve, pamatojoties uz pašreizējo tehnoloģiju attīstību, ietver vismaz šādus piekļuves produktus: i) FTTx tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai, atsaiste un piekļuve bitu plūsmai; ii) kabeļu tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai un piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem; iii) fiksētajiem bezvadu tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai un piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem; iv) mobilajiem tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai un piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem (vismaz viesabonēšanai); v) satelītu platformām: piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem; vi) atvilces maršrutēšanas tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai un piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem;”;

jjj)

panta 139.a) punktu aizstāj ar šādu:

“139.a)

“apkalpojamās telpas” ir galalietotāju telpas, kurām pēc galalietotāju pieprasījuma un četru nedēļu laikā no pieprasījuma dienas pakalpojumu sniedzējs var sniegt platjoslas pakalpojumus (neatkarīgi no tā, vai šīs telpas jau ir vai nav pieslēgtas tīklam). Šajā gadījumā iekasētā cena par platjoslas pakalpojumu sniegšanu galalietotāju telpās nedrīkst pārsniegt parasto pieslēguma maksu, t. i., tā nedrīkst ietvert nekādas papildu vai neparedzētas izmaksas salīdzinājumā ar standarta komercpraksi un jebkurā gadījumā nedrīkst pārsniegt parasto cenu attiecīgajā dalībvalstī. Minēto cenu nosaka valsts kompetentā iestāde;”;

kkk)

pantā iekļauj šādu 139.d), 139.e), un 139.f) punktu:

“139.d)

“maksimumstunda” ir parasti stundu ilgs periods dienā, kura laikā tīkla noslodze ir maksimāla;

139.e)

“maksimumstundas apstākļi” ir apstākļi, kādos paredzama tīkla darbošanās “maksimumstundā”;

139.f)

“attiecīgais laikposms” ir laikposms, ko izmanto, lai pārbaudītu plānotos privātos ieguldījumus, un kas atbilst termiņam, kuru dalībvalsts aplēsusi plānotā valsts finansētā tīkla izvēršanai, no plānotās valsts iejaukšanās sabiedriskās apspriešanas publicēšanas brīža līdz brīdim, kad tīkls tiek nodots ekspluatācijā (t. i., tiek sākta vairumtirdzniecības un/vai mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšana valsts finansētajā tīklā). Attiecīgais laikposms nevar būt īsāks par 2 gadiem;”;

lll)

panta 157) punktu aizstāj ar šādu:

“157

“ostas infrastruktūra” ir infrastruktūra un objekti ar transportu saistītu ostas pakalpojumu sniegšanai, piemēram, piestātnes, ko izmanto kuģu pietauvošanai, piestātņu sienas, moli un peldošas pontonu rampas plūdmaiņu zonās, iekšējie baseini, aizbērumi un zemes meliorācija, kuģu atkritumu un kravu atlieku savākšanas infrastruktūra un uzlādes un uzpildes infrastruktūra ostās, un kura nodrošina transportlīdzekļu, mobilā termināļa aprīkojuma un apkalpošanai uz zemes paredzētā mobilā aprīkojuma apgādi ar elektroenerģiju, ūdeņradi, amonjaku un metanolu;”;

mmm)

panta 161) punktu svītro;

3)

regulas 4. panta 1. punktu groza šādi:

a)

punkta a) līdz e) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

reģionālais ieguldījumu atbalsts: ieguldījumam, kura attiecināmās izmaksas ir EUR 110 miljoni vai vairāk, šādas atbalsta summas vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā:

ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 10 % – EUR 8,25 miljoni,

ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 15 % – EUR 12,38 miljoni,

ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 20 % – EUR 16,5 miljoni,

ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 25 % – EUR 20,63 miljoni,

ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 30 % – EUR 24,75 miljoni,

ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 35 % – EUR 28,88 miljoni,

ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 40 % – EUR 33 miljoni,

ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 50 % – EUR 41,25 miljoni,

ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 60 % – EUR 49,5 miljoni,

ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 70 % – EUR 57,75 miljoni;

b)

reģionālais pilsētu attīstības atbalsts: EUR 22 miljoni, kā noteikts 16. panta 3. punktā;

c)

ieguldījumu atbalsts MVU: EUR 8,25 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

d)

atbalsts konsultācijām MVU: EUR 2,2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

e)

atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs: EUR 2,2 miljoni vienam uzņēmumam gadā;”;

b)

punktā iekļauj šādu e a) un e b) apakšpunktu:

“e a)

šīs regulas 19.c pantā minētais atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi: EUR 200 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā. Mikrouzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā, šis ierobežojums ir EUR 25 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā, un mikrouzņēmumiem, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, – EUR 30 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā;

e b)

šīs regulas 19.d pantā minētais atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu: EUR 2 miljoni vienam saņēmējam kalendārajā gadā. MVU, kas darbojas lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā, šis ierobežojums ir EUR 250 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā, un MVU, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, – EUR 300 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā. Atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā, piemēro nosacījumu, ka tas netiek daļēji vai pilnībā nodots primārajiem ražotājiem;”;

c)

punkta f) līdz s a) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“f)

atbalsts uzņēmumiem, kuri piedalās Eiropas teritoriālās sadarbības projektos – atbalsts saskaņā ar 20. pantu: EUR 2,2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; atbalsts saskaņā ar 20.a pantu: 20.a panta 2. punktā noteiktās summas vienam uzņēmumam vienā projektā;

g)

riska finansējuma atbalsts: EUR 16,5 miljoni vienam atbalsttiesīgajam uzņēmumam, kā noteikts 21. panta 8. punktā un 21.a panta 2. punktā;

h)

darbības sākšanas atbalsts: 22. panta 3., 4., 5. un 7. punktā noteiktās summas vienam uzņēmumam;

i)

atbalsts pētniecībai un attīstībai:

i)

ja projekts pārsvarā ir fundamentālie pētījumi: EUR 55 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; tas attiecas uz gadījumiem, kad vairāk nekā pusi no projekta attiecināmajām izmaksām rada darbības, kas pieder pie fundamentālo pētījumu kategorijas;

ii)

ja projekts pārsvarā ir rūpnieciskie pētījumi: EUR 35 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; tas attiecas uz gadījumiem, kad vairāk nekā pusi no projekta attiecināmajām izmaksām rada darbības, kas pieder pie rūpniecisko pētījumu kategorijas vai rūpniecisko pētījumu un fundamentālo pētījumu kategorijas, tās ņemot kopā;

iii)

ja projekts pārsvarā ir eksperimentālā izstrāde: EUR 25 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; tas attiecas uz gadījumiem, kad vairāk nekā pusi no projekta attiecināmajām izmaksām rada darbības, kas pieder pie eksperimentālās izstrādes kategorijas;

iv)

ja projekts ir Eureka projekts, tiek īstenots kopuzņēmumā, kas izveidots, pamatojoties uz Līguma 185. vai 187. pantu, vai atbilst 25. panta 6. punkta d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, i) līdz iii) punktā minētās summas divkāršo;

v)

summas, kas minētas i) līdz iv) punktā, palielina par 50 %, ja atbalstu pētniecības un attīstības projektiem piešķir atmaksājamu avansu veidā, kurus, ja nav pieņemtas metodikas to dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanai, izsaka kā attiecināmo izmaksu procentuālo daļu, un ja pasākums paredz, ka projekta sekmīga iznākuma gadījumā, ko nosaka, pamatojoties uz saprātīgu un piesardzīgu hipotēzi, avansi tiks atmaksāti ar procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar piešķiršanas laikā piemērojamo diskonta likmi;

vi)

atbalsts tehniski ekonomiskajai priekšizpētei, ko veic, sagatavojoties pētniecības pasākumiem: EUR 8,25 miljoni vienai priekšizpētei;

vii)

atbalsts MVU pētniecības un attīstības projektiem, kuriem piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums un kurus īsteno saskaņā ar 25.a pantu: 25.a pantā minētā summa;

viii)

atbalsts Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām un EPP koncepcijas pamatojuma darbībām, ko īsteno saskaņā ar 25.b pantu: 25.b pantā minētās summas;

ix)

atbalsts līdzfinansētiem pētniecības un attīstības projektiem, ko īsteno saskaņā ar 25.c pantu: 25.c pantā minētās summas;

x)

atbalsts komandsadarbības pasākumiem: 25.d pantā minētās summas;

xi)

atbalsts, kas saistīts ar Eiropas Aizsardzības fonda vai Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas atbalstīto projektu līdzfinansēšanu saskaņā ar 25.e pantu: EUR 80 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

j)

ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai: EUR 35 miljoni vienai infrastruktūrai;

j a)

ieguldījumu atbalsts testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai: EUR 25 miljoni vienai infrastruktūrai;

k)

atbalsts inovācijas kopām: EUR 10 miljoni vienai kopai;

l)

inovācijas atbalsts MVU: EUR 10 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

m)

atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai: EUR 12,5 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

n)

atbalsts mācībām: EUR 3 miljoni vienam mācību projektam;

o)

atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā: EUR 5,5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

p)

atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai: EUR 11 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

q)

atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas: EUR 11 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

r)

atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas: EUR 5,5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

s)

ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai gadījumos, kad nav norādīts citādi: EUR 30 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

s a)

atbalsts 36. panta 4. punktā minētajai mērķorientētajai infrastruktūrai un uzkrāšanai: EUR 25 miljoni vienam projektam;”;

d)

punktā iekļauj šādu s b) līdz s f) apakšpunktu:

“s b)

ieguldījumu atbalsts 36.a panta 1. un 2. punktā minētajai uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai: EUR 30 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā un – shēmu gadījumā – vidējais gada budžets EUR 300 miljonu apmērā;

s c)

ieguldījumu atbalsts 38.a panta 7. punktā un 39. panta 2.a punktā minētajiem ēku energosnieguma un vidiskā snieguma uzlabojumiem, kas tiek īstenoti apvienoti: EUR 30 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

s d)

atbalsts 38.b pantā minētajai energosnieguma līgumu slēgšanas atvieglošanai: kopējais nedzēstais finansējums nominālā izteiksmē EUR 30 miljonu apmērā vienam saņēmējam;

s e)

ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes projektiem finanšu instrumentu veidā: 39. panta 5. punktā noteiktās summas;

s f)

atbalsts 44.a pantā minēto vides nodokļu vai maksājumu samazinājuma veidā: EUR 50 miljoni vienai shēmai gadā;”;

e)

punkta t) un u) apakšpunktu svītro;

f)

punkta v) līdz y) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“v)

42. pantā minētais darbības atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas izmantošanu un 43. pantā minētais darbības atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu un atjaunīgā ūdeņraža ražošanu mazos projektos un atjaunīgās enerģijas kopienās: EUR 30 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; attiecīgi visu 42. pantā minēto shēmu budžetu summa un visu 43. pantā minēto shēmu budžetu summa nedrīkst pārsniegt EUR 300 miljonus gadā;

w)

46. pantā minētais atbalsts centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmām: EUR 50 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

x)

48. pantā minētais atbalsts energoinfrastruktūrai: EUR 70 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

y)

atbalsts, ko fiksēto platjoslas tīklu izvēršanai piešķir dotācijas veidā: EUR 100 miljoni kopējās izmaksas vienā projektā; atbalstam platjoslas tīklu izvēršanai, kas piešķirts kā finanšu instruments, kopējā finansējuma nominālā summa, kas piešķirta galīgajam saņēmējam vienā projektā, nedrīkst pārsniegt EUR 150 miljonus;”;

g)

punktā iekļauj šādu y d) apakšpunktu:

“y d)

atbalsts atvilces maršrutēšanas tīklu izvēršanai, kas piešķirts dotācijas veidā: EUR 100 miljoni kopējās izmaksas vienā projektā; atbalstam atvilces maršrutēšanas tīklu izvēršanai, kas piešķirts kā finanšu instruments, kopējā finansējuma nominālā summa, kas piešķirta galīgajam saņēmējam vienā projektā, nedrīkst pārsniegt EUR 150 miljonus;”;

h)

punkta z) līdz cc) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“z)

ieguldījumu atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 165 miljoni vienam projektam; darbības atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 82,5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

aa)

atbalsta shēmas audiovizuālajiem darbiem: EUR 55 miljoni vienai shēmai gadā;

bb)

ieguldījumu atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai: EUR 33 miljoni vai ja kopējās izmaksas vienam projektam pārsniedz EUR 110 miljonus; darbības atbalsts sporta infrastruktūrai: EUR 2,2 miljoni vienai infrastruktūrai gadā;

cc)

ieguldījumu atbalsts vietējai infrastruktūrai: EUR 11 miljoni vai ja kopējās izmaksas vienai un tai pašai infrastruktūrai pārsniedz EUR 22 miljonus;”;

i)

punkta ee) un ff) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“ee)

atbalsts jūras ostām: attiecināmās izmaksas EUR 143 miljonu apmērā vienam projektam (vai EUR 165 miljoni vienam projektam jūras ostā, kas iekļauta pamattīkla koridora darba plānā, kurš minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 (*34) 47. pantā); attiecībā uz bagarēšanu projekts nozīmē visu bagarēšanu, ko veic 1 kalendārā gada laikā;

ff)

atbalsts iekšzemes ostām: attiecināmās izmaksas EUR 44 miljonu apmērā vienam projektam (vai EUR 55 miljoni vienam projektam iekšzemes ostā, kas iekļauta pamattīkla koridora darba plānā, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantā); attiecībā uz bagarēšanu projekts nozīmē visu bagarēšanu, ko veic 1 kalendārā gada laikā;

(*34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).”;"

j)

punkta hh) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“hh)

atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem attiecībā uz izmaksām par dalību sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektos – atbalsts saskaņā ar 19.a pantu: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; atbalsts saskaņā ar 19.b pantu: summas, kas vienam projektam noteiktas 19.b panta 2. punktā.”;

4)

regulas 5. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)

atbalsts riska finansējuma pasākumu veidā, ja ir izpildīti 21. un 21.a panta nosacījumi;”;

b)

panta 2. punktā iekļauj šādu g a) apakšpunktu:

“g a)

atbalsts MVU, kas izpaužas kā samazināta vai atcelta maksa par 2. panta attiecīgi 94) un 95) punktā definētajiem inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem, kurus piedāvā, piemēram, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, pētniecības infrastruktūra, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūra vai inovācijas kopas, pamatojoties uz atbalsta shēmu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)

priekšrocības, kas izpaužas kā samazināta vai atcelta maksa, ir kvantitatīvi izsakāmas un pierādāmas;

ii)

pilnās vai daļējās pakalpojumu cenu atlaides un noteikumi par MVU pieteikšanos un atlasi un par atlaižu piešķiršanu tiek darīti publiski pieejami (tīmekļa vietnēs vai citos piemērotos veidos), pirms pakalpojumu sniedzējs sāk piedāvāt atlaides;

iii)

pakalpojumu sniedzējs glabā dokumentāciju par katram MVU atlaižu veidā piešķirtā atbalsta summām, lai pārliecinātos, ka tiek ievērotas 28. panta 3. un 4. punktā noteiktie griesti. Šo dokumentāciju glabā 10 gadus no dienas, kad pakalpojumu sniedzējs ir piešķīris pēdējo atbalstu;”;

c)

panta 2. punkta l) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“l)

atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, ja ir izpildīti III nodaļas 16. iedaļas nosacījumi;”;

d)

panta 2. punktā pievieno šādu m) un n) apakšpunktu:

“m)

atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi, ja ir izpildīti 19.c pantā paredzētie nosacījumi;

n)

atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, ja ir izpildīti 19.d pantā paredzētie nosacījumi.”;

5)

regulas 6. pantu groza šādi:

a)

panta 5. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

atbalsts MVU piekļuvei finansējumam, ja ir izpildīti attiecīgie 21., 21.a un 22. panta nosacījumi;”;

b)

panta 5. punkta l) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“l)

atbalsts MVU, kas piedalās sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektos vai gūst no tiem labumu, ja ir izpildīti attiecīgie 19.a vai 19.b panta nosacījumi;”;

c)

panta 5. punktam pievieno šādu m) līdz q) apakšpunktu:

“m)

atbalsts videi nodarītā kaitējuma remediācijai un dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijai, ja remediācijas vai sanācijas izmaksas pārsniedz zemes vai īpašuma vērtības pieaugumu un ir izpildīti 45. panta nosacījumi;

n)

atbalsts bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un dabā balstīto risinājumu īstenošanai nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanos, ja ir izpildīti 45. panta nosacījumi;

o)

atbalsts atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanai saskaņā ar 41., 42. un 43. pantu, ja atbalsts tiek piešķirts automātiski saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un bez turpmākas dalībvalsts rīcības brīvības īstenošanas un ja pasākums ir pieņemts un ir spēkā pirms atbalstāmā projekta vai darbības uzsākšanas;

p)

atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi saskaņā ar 19.c pantā paredzētajiem nosacījumiem;

q)

atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, saskaņā ar 19.d pantā paredzētajiem nosacījumiem.”;

6)

regulas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Lai aprēķinātu atbalsta intensitāti un attiecināmās izmaksas, izmanto lielumus, no kuriem nav atskaitīti nodokļi vai citas maksas. Tomēr, aprēķinot atbalsta intensitāti un attiecināmās izmaksas, neņem vērā pievienotās vērtības nodokli, ko iekasē par attiecināmajām izmaksām vai izdevumiem un kas ir atmaksājams saskaņā ar piemērojamiem valsts nodokļu tiesību aktiem. Attiecināmās izmaksas pamato ar dokumentāriem pierādījumiem, kas ir skaidri, konkrēti un aktuāli. Attiecināmo izmaksu summas var aprēķināt saskaņā ar vienkāršotu izmaksu iespējām ar nosacījumu, ka darbību vismaz daļēji finansē no Savienības fonda, kas pieļauj izmantot minētās vienkāršoto izmaksu iespējas, un ka atbilstoši attiecīgajam atbrīvojuma noteikumam konkrētā izmaksu kategorija ir attiecināma. Šādā gadījumā izmanto vienkāršotu izmaksu iespējas, kas paredzētas attiecīgajos noteikumos, kuri reglamentē Savienības fondu. Turklāt projektiem, kas tiek īstenoti saskaņā ar atveseļošanas un noturības plāniem, kurus Padome apstiprinājusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (*35), attiecināmo izmaksu summas var aprēķināt arī saskaņā ar vienkāršotu izmaksu iespējām, ja tiek izmantotas vienkāršotu izmaksu iespējas, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1303/2013 vai Regulā (ES) 2021/1060. Turklāt atbalstam saskaņā ar 25.a un 25.b pantu netiešās izmaksas var aprēķināt saskaņā ar attiecīgi 25.a panta 3. punktā un 25.b panta 3. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

(*35)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).”;"

7)

regulas 8. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja Savienības finansējums, kuru centralizēti pārvalda Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras un kurš nav dalībvalsts tiešā vai netiešā kontrolē, tiek apvienots ar valsts atbalstu, tad, lai noteiktu, vai ir ievērotas paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālā intensitāte vai atbalsta maksimālā summa, ņem vērā vienīgi valsts atbalstu, ja vien publiskā finansējuma kopsumma, kas piešķirta attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedz labvēlīgāko finansējuma likmi, kura noteikta piemērojamajos Savienības tiesību aktos. Atkāpjoties no minētā, kopējais publiskais finansējums projektiem, kurus atbalsta no Eiropas Aizsardzības fonda, var sasniegt projekta kopējās attiecināmās izmaksas neatkarīgi no maksimālās finansējuma likmes, kas piemērojama saskaņā ar šo fondu, ja tiek ievērotas šajā regulā noteiktās paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālā intensitāte vai atbalsta maksimālā summa.”

;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas un kuram saskaņā ar šīs regulas 19.b, 20.a, 21., 21.a, 22. vai 23. pantu, 56.e panta 5. punkta a) apakšpunkta ii), iii) vai iv) punktu, 56.e panta 10. punktu vai 56.f pantu piešķirts atbrīvojums, var kumulēt ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas. Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, var kumulēt ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, nepārsniedzot attiecīgo lielāko kopējā finansējuma robežvērtību, kas konkrētā gadījuma īpašajiem apstākļiem noteikta šajā vai citā Komisijas pieņemtā grupu atbrīvojuma regulā vai lēmumā. Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas un kuram saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, var kumulēt ar citu atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas un kurš piešķirts, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ko apstiprina ar Komisijas pieņemtu lēmumu. Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas un kuram saskaņā ar šīs regulas 56.e panta 5. punkta a) apakšpunkta ii), iii) vai iv) punktu, 56.e panta 10. punktu un 56.f pantu piešķirts atbrīvojums, var kumulēt ar citu atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas un kuram piešķirts atbrīvojums saskaņā ar minētajiem pantiem.”

;

8)

regulas 9. pantu groza šādi:

a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka Komisijas Atbalsta pārredzamības modulī (*36) vai visaptverošā valsts vai reģionāla līmeņa valsts atbalsta tīmekļa vietnē publicē:

a)

kopsavilkuma informāciju, kas minēta 11. pantā, un tālab izmanto II pielikumā noteikto standartizēto formātu, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi šai informācijai;

b)

katra atbalsta pasākuma pilnu tekstu, kā minēts 11. pantā, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi pilnajam tekstam;

c)

III pielikumā minēto informāciju par katru piešķirto individuālo atbalstu, kas pārsniedz EUR 100 000, vai par atbalstu, kas saistīts ar finanšu produktiem, kurus atbalsta fonds InvestEU saskaņā ar 16. iedaļu, par katru piešķirto individuālo atbalstu, kas pārsniedz EUR 500 000, vai par katru piešķirto individuālo atbalstu, kas pārsniedz EUR 10 000, attiecībā uz saņēmējiem, kuri darbojas primārajā lauksaimnieciskajā ražošanā vai zvejniecības un akvakultūras nozarē, izņemot tos, uz kuriem attiecas 2.a iedaļa.

Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir 20. pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, šajā punktā minēto informāciju ievieto tās dalībvalsts tīmekļa vietnē, kurā atrodas attiecīgā vadošā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1299/2013 (*37) 21. panta vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1059 (*38) 45. panta nozīmē atkarībā no tā, kura regula ir piemērojama. Alternatīvi – iesaistītās dalībvalstis var nolemt, ka katra no tām informāciju par savā teritorijā īstenojamajiem atbalsta pasākumiem sniedz savā attiecīgajā tīmekļa vietnē.

Šā punkta pirmajā daļā noteiktie publicēšanas pienākumi neattiecas uz atbalstu, ko piešķir 20.a pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem un 19.b pantā minētajiem sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem.

2.   Attiecībā uz shēmām nodokļu atvieglojumu veidā un shēmām, uz kurām attiecas 16., 21.a un 22. pants (*39), šā panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nosacījumus uzskata par izpildītiem, ja dalībvalstis prasīto informāciju par individuālā atbalsta summām publicē pa šādiem diapazoniem (miljonos euro):

 

0,01–0,1 (tikai zvejniecībai un akvakultūrai, kā arī primārajai lauksaimnieciskajai ražošanai);

 

0,1–0,5;

 

0,5–1;

 

1–2;

 

2–5;

 

5–10;

 

10–30; un

 

30 un vairāk.

(*36)  Valsts atbalsta pārredzamības datubāzes publiskā meklēšana, pieejama vietnē https://webgate.ec.europa.eu/competition/transparency/public?lang=lv."

(*37)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.)."

(*38)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1059 (2021. gada 24. jūnijs) par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (OV L 231, 30.6.2021., 94. lpp.)."

(*39)  Attiecībā uz shēmām, uz kurām attiecas 16., 21.a un 22. pants, prasību publicēt informāciju par katru piešķirto individuālo atbalstu, kurš pārsniedz EUR 100 000, var atcelt attiecībā uz MVU, kuri nevienā tirgū nav veikuši nevienu komerciālas pārdošanas darījumu.”;"

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju organizē un dara pieejamu III pielikumā aprakstītajā standartizētajā veidā, un nodrošina efektīvas meklēšanas un lejupielādēšanas funkcijas. Minēto informāciju publicē 6 mēnešu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas vai, ja atbalsts ir nodokļu atvieglojumu veidā, – 1 gada laikā no dienas, kad jāiesniedz nodokļu deklarācija, un nodrošina, ka šī informācija ir pieejama vismaz 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas. Attiecībā uz atbalstu nodokļu atvieglojumu veidā, ja nav oficiālas prasības iesniegt ikgadēju deklarāciju, šā punkta nozīmē par piešķiršanas datumu uzskata tā gada 31. decembri, par kuru atbalsts piešķirts.”

;

9)

regulas 11. panta 1. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz atbalstu, ko piešķir 20.a pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem un 19.b pantā minētajiem sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem.”;

10)

regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Reģionālā atbalsta tvērums

Šo iedaļu nepiemēro:

a)

atbalstam tērauda nozarei, lignīta nozarei un ogļrūpniecības nozarei;

b)

atbalstam transporta nozarē, kā arī saistītajai infrastruktūrai; atbalstam enerģijas ražošanai, akumulēšanai, pārvadei, sadalei un infrastruktūrai, izņemot reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos un reģionālā darbības atbalsta shēmas; un atbalstam platjoslas nozarē, izņemot reģionālā darbības atbalsta shēmas;

c)

reģionālajam atbalstam tādu shēmu veidā, kas ir paredzētas ierobežotam skaitam konkrētu saimnieciskās darbības nozaru; shēmas, kas paredzētas tūrisma darbībām vai lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, neuzskata par tādām, kuras paredzētas konkrētām saimnieciskās darbības nozarēm;

d)

reģionālajam darbības atbalstam uzņēmumiem, kuru galvenā darbības joma ietilpst NACE 2. red. K iedaļā “Finanšu un apdrošināšanas darbības”, vai uzņēmumiem, kuri veic darbību grupas ietvaros un kuru galvenā darbības joma ietilpst NACE 2. red. klasē 70.10 “Centrālo biroju darbība” vai 70.22 “Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās”.”;

11)

regulas 14. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Atbalstāmajos apgabalos, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, atbalstu sākotnējam ieguldījumam var piešķirt jebkādā veidā neatkarīgi no saņēmēja lieluma. Atbalstāmajos apgabalos, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, atbalstu var piešķirt MVU par jebkāda veida sākotnējo ieguldījumu un lielajiem uzņēmumiem tikai par sākotnējo ieguldījumu jaunā saimnieciskajā darbībā attiecīgajā apgabalā.”

;

b)

panta 4. līdz 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“4.   Attiecināmās izmaksas ir viens vai vairāki šādi izmaksu veidi:

a)

izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos; vai

b)

lēstās algu izmaksas, kas izriet no sākotnējā ieguldījuma rezultātā radītās nodarbinātības, aprēķinātas par 2 gadu periodu; vai

c)

šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto izmaksu apvienojums, bet nepārsniedzot lielāko no summām, kas atbilst a) vai b) apakšpunktam.

5.   Pēc ieguldījuma pabeigšanas ieguldījums paliek attiecīgajā apgabalā vismaz 5 gadus vai MVU gadījumā vismaz 3 gadus. Tas neliedz aizstāt minētajā periodā novecojušās vai bojātās ražotnes vai aprīkojumu, ja vien konkrētā saimnieciskā darbība attiecīgajā apgabalā tiek turpināta vismaz minimālo periodu.

6.   Iegādātajiem aktīviem ir jābūt jauniem, izņemot, ja tos iegādājas MVU, un izņemot uzņēmējdarbības vietas iegādi.

Ar materiālo aktīvu nomu saistītas izmaksas var ņemt vērā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

ja tiek nomāta zeme un ēkas, lielo uzņēmumu gadījumā nomai jāilgst vismaz 5 gadus, bet MVU gadījumā vismaz 3 gadus pēc ieguldījuma pabeigšanas paredzamā datuma;

b)

ja tiek nomāta ražotne vai tehnika, nomai jābūt finanšu izpirkumnomai (līzingam) un tās līgumā jābūt noteiktam atbalsta saņēmēja pienākumam pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt.

Attiecībā uz sākotnējo ieguldījumu, kas minēts 2. panta 49) punkta b) apakšpunktā vai 51) punkta b) apakšpunktā, principā ņem vērā tikai izmaksas par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. Tomēr nosacījums par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju, nav piemērojams, ja sākotnējā īpašnieka ģimenes loceklis vai viens vai vairāki darbinieki pārņem mazu uzņēmumu. Darījumu veic saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Ja uzņēmējdarbības vietas aktīvu iegāde tiek apvienota ar papildu ieguldījumiem, par kuriem var saņemt reģionālo atbalstu, šo papildu ieguldījumu attiecināmās izmaksas jāpieskaita uzņēmējdarbības vietas aktīvu iegādes izmaksām. Ja attiecīgo aktīvu iegādei jau ir bijis piešķirts atbalsts pirms to iegādes, šo aktīvu izmaksas atņem no attiecināmajām izmaksām, kas saistītas ar uzņēmējdarbības vietas iegādi.

7.   Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir lielajiem uzņēmumiem būtisku izmaiņu veikšanai ražošanas procesā, attiecināmajām izmaksām jāpārsniedz ar modernizējamo darbību saistīto aktīvu amortizācija pēdējo 3 fiskālo gadu laikā. Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir lieliem uzņēmumiem vai MVU esošas uzņēmējdarbības vietas darbības dažādošanai, attiecināmajām izmaksām vismaz par 200 % jāpārsniedz atkārtoti izmantoto aktīvu uzskaites vērtība, kas reģistrēta iepriekšējā fiskālajā gadā pirms darbu sākuma.”

;

c)

panta 8. punktu groza šādi:

i)

punkta pirmās daļas d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

tiem jābūt iekļautiem atbalstu saņemošā uzņēmuma aktīvos un vismaz 5 gadus (MVU gadījumā 3 gadus) jāpaliek piesaistītiem projektam, kuram tiek piešķirts atbalsts.”;

ii)

punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem nemateriālo aktīvu izmaksas ir attiecināmas lielākais 50 % apmērā no sākotnējā ieguldījuma kopējām attiecināmajām ieguldījumu izmaksām. Attiecībā uz MVU nemateriālo aktīvu izmaksas ir attiecināmas 100 % apmērā.”;

d)

panta 9. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

ieguldījumu projekts attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā rada darbinieku skaita neto pieaugumu salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējo 12 mēnešu laikā, kuru iegūst, no radīto darbvietu skaita atņemot attiecīgajā periodā zaudētās darbvietas, kas izteiktas gada darbaspēka vienībās;

b)

katru amata vietu aizpilda 3 gadu laikā no ieguldījuma pabeigšanas;”;

e)

panta 10. un 11. punktu svītro;

f)

panta 12. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“12.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz atbalsta maksimālo intensitāti, kas attiecīgajam apgabalam noteikta reģionālā atbalsta kartē, kura ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā.”

;

g)

panta 13. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“13.   Ikvienu sākotnējo ieguldījumu, kas saistīts ar vienu un to pašu vai līdzīgu darbību, kuru tas pats saņēmējs (grupas līmenī) ir sācis 3 gadu laikā no dienas, kad sākti darbi pie cita atbalstāmā ieguldījuma tajā pašā Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa reģionā, uzskata par daļu no vienota ieguldījumu projekta.”

;

h)

panta 14. un 15. punktu aizstāj ar šādiem:

“14.   Atbalsta saņēmējs nodrošina finansiālo ieguldījumu vismaz 25 % apmērā no attiecināmajām izmaksām, izmantojot paša līdzekļus vai ārējo finansējumu, par ko nav saņemts nekāds publiskais atbalsts. Prasība par pašu finansējumu 25 % apmērā neattiecas uz ieguldījumu atbalstu, kuru piešķir ieguldījumiem tālākajos reģionos, jo tur atbalsta maksimālās intensitātes dēļ ir vajadzīgs mazāks pašu finansējums.

15.   Attiecībā uz sākotnēju ieguldījumu saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 1299/2013 vai Regula (ES) 2021/1059, visiem projektā iesaistītajiem saņēmējiem piemēro tā apgabala atbalsta intensitāti, kurā veic sākotnējo ieguldījumu. Ja sākotnējais ieguldījums tiek veikts divos vai vairākos atbalstāmajos apgabalos, atbalsta maksimālā intensitāte ir tā, kas ir piemērojama atbalstāmajā apgabalā, kurā rodas lielākā attiecināmo izmaksu summa. Atbalstāmajos apgabalos, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, šo noteikumu lielajiem uzņēmumiem piemēro tikai tad, ja sākotnējais ieguldījums rada jaunu saimniecisko darbību.”

;

12)

regulas 15. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

transporta papildu izmaksas ir aprēķinātas, pamatojoties uz preču pārvadājumu attiecīgās dalībvalsts robežās, izmantojot transportlīdzekli, kas rada viszemākās izmaksas saņēmējam. Dalībvalsts var noteikt vides standartus, kas jāievēro attiecībā uz izvēlēto transporta veidu, un, ja attiecībā uz saņēmēju piemēro šādus standartus, transporta papildu izmaksu aprēķinu tas var balstīt uz minēto vides standartu ievērošanas viszemākajām izmaksām.”;

b)

panta 3. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“3.   Mazapdzīvotos un ļoti mazapdzīvotos apgabalos reģionālā darbības atbalsta shēmas izmanto apdzīvotības sarukuma novēršanai vai samazināšanai, ievērojot šādus nosacījumus:”;

13)

regulas 16. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Kopējie ieguldījumi pilsētu attīstības projektā saskaņā ar jebkuriem pilsētu attīstības atbalsta pasākumiem nepārsniedz EUR 22 miljonus.”

;

b)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Pilsētu attīstības atbalstam piesaista papildu ieguldījumus no 2. panta 72) punktā definētajiem neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem pilsētu attīstības fondos vai pilsētu attīstības projektos, lai kopējā summa sasniegtu vismaz 20 % no pilsētu attīstības projektam piešķirtā kopējā finansējuma.”

;

14)

regulas 17. pantu groza šādi:

a)

panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Attiecināmās izmaksas ir viens vai vairāki šādi izmaksu veidi:

a)

izmaksas par ieguldījumu materiālajos un nemateriālajos aktīvos, tostarp vienreizējas neamortizējamas izmaksas, kas tieši saistītas ar ieguldījumu un tā sākotnējo izveidošanu;

b)

lēstās algu izmaksas, kas izriet no ieguldījumu projekta rezultātā tieši radītās nodarbinātības, aprēķinātas par 2 gadu periodu;

c)

šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto izmaksu apvienojums, bet nepārsniedzot lielāko no summām, kas atbilst a) vai b) apakšpunktam.

3.   Ieguldījumu, ko šā panta nolūkos uzskata par attiecināmajām izmaksām, veido:

a)

ieguldījums materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz jaunas uzņēmējdarbības vietas izveidi, esošas uzņēmējdarbības vietas paplašināšanu, uzņēmējdarbības vietas produkcijas dažādošanu ar produktiem vai pakalpojumiem, kuri uzņēmējdarbības vietā iepriekš nav ražoti vai sniegti, vai – izmantojot ieguldījumu uzņēmējdarbības vietā – būtiskām pārmaiņām attiecīgā(-o) produkta(-u) kopējā ražošanas procesā vai attiecīgā(-o) pakalpojuma(-u) kopējā sniegšanas procesā; vai

b)

tādai uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, kas ir slēgta vai tiktu slēgta, ja tā netiktu nopirkta. Uzņēmuma kapitāldaļu parasta iegāde nekvalificējas kā ieguldījums. Darījumu veic saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Principā ņem vērā tikai izmaksas par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. Tomēr nosacījums par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju, nav piemērojams, ja sākotnējā īpašnieka ģimenes loceklis vai viens vai vairāki darbinieki pārņem mazu uzņēmumu.

Tādējādi aizstāšanas ieguldījums nav uzskatāms par ieguldījumu šā punkta nozīmē.”

;

b)

pantā iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a   Ar materiālo aktīvu nomu saistītas izmaksas var ņemt vērā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

ja tiek nomāta zeme un ēkas, nomai jāilgst vismaz 3 gadus pēc ieguldījuma pabeigšanas paredzamā datuma;

b)

ja tiek nomāta ražotne vai tehnika, nomai jābūt finanšu izpirkumnomai (līzingam) un tās līgumā jābūt noteiktam atbalsta saņēmēja pienākumam pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt.”;

c)

panta 4. punktu groza šādi:

i)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

tie ir amortizējami;”;

ii)

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

tie ir iekļauti uzņēmuma, kas saņem atbalstu, aktīvos vismaz 3 gadus.”;

15)

regulas 19.a un 19.b pantu aizstāj ar šādiem:

“19.a pants

Atbalsts MVU izmaksām saistībā ar dalību sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektos

1.   Atbalsts MVU izmaksām saistībā ar dalību SVVA projektos, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 1303/2013 vai Regula (ES) 2021/1060, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecībā uz SVVA projektiem attiecināmas ir šādas izmaksas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punktā vai Regulas (ES) 2021/1060 34. panta 1. punktā atkarībā no tā, kura no tām ir piemērojama:

a)

izmaksas, kas saistītas ar sagatavošanās atbalstu, spēju veidošanu, apmācībām un tīklošanos nolūkā sagatavot un īstenot SVVA stratēģiju;

b)

apstiprināto darbību īstenošana;

c)

sadarbības pasākumu sagatavošana un īstenošana;

d)

pamatdarbības izmaksas, kas saistītas ar SVVA stratēģijas īstenošanas pārvaldību;

e)

SVVA stratēģijas iedzīvināšana nolūkā atvieglot ieinteresēto personu viedokļu apmaiņu, lai sniegtu informāciju un popularizētu stratēģiju un projektus, un sniegt atbalstu potenciālajiem labuma guvējiem darbību izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

3.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz maksimālās atbalsta likmes, kas paredzētas konkrēto fondu regulās par atbalstu SVVA.

19.b pants

Ierobežota apmēra atbalsts MVU, kuri gūst labumu no sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem

1.   Atbalsts uzņēmumiem, kas piedalās 19.a panta 1. punktā minētajos SVVA projektos vai gūst labumu no tiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta kopsumma vienam projektam nepārsniedz EUR 200 000.”;

16)

regulā iekļauj šādu 19.c un 19.d pantu:

“19.c pants

Atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi

1.   Atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi. Šo pantu piemēro:

a)

publiskiem pasākumiem attiecībā uz cenu noteikšanu, ar ko samazina cenas, kuras piegādātāji piemēro mikrouzņēmumiem par elektroenerģijas, gāzes vai siltuma vienību;

b)

maksājumiem, ko veic mikrouzņēmumiem – tieši vai ar piegādātāju starpniecību – par elektroenerģijas, gāzes vai siltuma patēriņa vienību un kas kompensē daļu no minētā patēriņa izmaksām.

2.   Saskaņā ar 1. punktu īstenotie pasākumi:

a)

nediskriminē ne piegādātājus, ne mikrouzņēmumus;

b)

paredz, ka visi piegādātāji ir tiesīgi uz vienāda pamata sniegt piedāvājumus par mikrouzņēmumu elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi;

c)

paredz mehānismu, kas, ja piešķiršanu veic ar piegādātāja starpniecību, nodrošina, ka atbalsts pēc iespējas lielākā apmērā tiek nodots galīgajam saņēmējam; un

d)

to rezultātā rada cenu, kas ir lielāka par izmaksām un kas ir tādā līmenī, kurā var veidoties efektīva cenu konkurence.

3.   Atbalsta summa ir vienāda ar piešķirto maksājumu vai – publiskiem pasākumiem attiecībā uz cenu noteikšanu – nepārsniedz starpību starp tirgus cenu, kas būtu jāmaksā par kopējo patērēto elektroenerģiju, gāzi un/vai siltumu, un cenu, kas jāmaksā par šo patēriņu pēc publiskā pasākuma.

19.d pants

Atbalsts MVU pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu

1.   Atbalsts MVU publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi tādā gadījumā, ja siltumu ražo no dabasgāzes vai elektroenerģijas, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi. Šo pantu piemēro:

a)

publiskiem pasākumiem attiecībā uz cenu noteikšanu, ar ko samazina cenas, kuras piegādātāji piemēro par elektroenerģijas, gāzes vai siltuma vienību;

b)

maksājumiem, ko piešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem – tieši vai ar piegādātāju starpniecību – par elektroenerģijas, gāzes vai siltuma patēriņa vienību un kas kompensē daļu no minētā patēriņa izmaksām.

2.   Saskaņā ar 1. punktu īstenotie pasākumi:

a)

tiek piemēroti ne vairāk kā 70 % no elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma patēriņa, kas saņēmējam rodas laikposmā, uz kuru attiecas atbalsta pasākums;

b)

nediskriminē ne piegādātājus, ne MVU;

c)

paredz kompensāciju piegādātājiem, ja publiskā pasākuma dēļ tiem ir jāveic piegādes zem pašizmaksas;

d)

paredz, ka visi piegādātāji ir tiesīgi uz vienāda pamata sniegt piedāvājumus par elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi;

e)

paredz mehānismu, kas, ja piešķiršanu veic ar piegādātāja starpniecību, nodrošina, ka atbalsts pēc iespējas lielākā apmērā tiek nodots galīgajam saņēmējam;

f)

to rezultātā rada tādu vidējo vienības cenu par piegādi, kas ir vismaz vienāda ar vidējo cenu galalietotājiem par attiecīgi elektroenerģijas, gāzes vai siltuma vienību attiecīgajā dalībvalstī laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

3.   Maksājumi piegādātājiem par piegādēm MVU, kā nosaka publiskie pasākumi attiecībā uz tādu cenu noteikšanu, kuras ir zemākas par piegādātāja izmaksām, ir saderīgi ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

a)

publiskais pasākums attiecībā uz cenu noteikšanu atbilst 2. punktā noteiktajām prasībām; un

b)

kompensācijas maksājums nepārsniedz starpību starp cenu, ko piegādātājs būtu varējis sasniegt, piemērojot uz tirgu balstītas piegādes cenas bez pasākuma, un cenu, kas ar publisko pasākumu noteikta zem pašizmaksas.

4.   Šo pantu piemēro atbalstam, ko piešķir par elektroenerģijas, gāzes vai siltuma izmaksām, kuru patērē laikposmā, kad saskaņā ar sekundārajiem tiesību aktiem, kuru pamatā ir Līguma 122. pants, ir nepārprotami atļauti publiskie pasākumi attiecībā uz cenu noteikšanu MVU, kas saņem gāzi, elektroenerģiju vai siltumu. Atbalsts ir tāds, ko piešķir ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šā laikposma beigām.

5.   Atbalsta summa ir vienāda ar MVU vai piegādātājam piešķirto maksājumu vai – publiskiem pasākumiem attiecībā uz cenu noteikšanu – nepārsniedz starpību starp tirgus cenu, kas būtu jāmaksā par kopējo patērēto enerģiju, un cenu, kas jāmaksā par šo patēriņu pēc publiskā pasākuma.”;

17)

regulas 20.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta kopsumma vienam uzņēmumam vienā projektā nepārsniedz EUR 22 000.”

;

18)

regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Riska finansējuma atbalsts

1.   Riska finansējuma atbalsta shēmas MVU ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Dalībvalstis riska finansējuma pasākumus īsteno tieši vai ar pilnvarota subjekta starpniecību, izmantojot vienu vai vairākus finanšu starpniekus. Dalībvalstis vai pilnvarotie subjekti saskaņā ar 9. līdz 13. punktu nodrošina publisko finansējumu finanšu starpniekiem; un finanšu starpnieki saskaņā ar 14. līdz 17. punktu veic riska finansējuma ieguldījumus saskaņā ar 4. līdz 8. punktu atbalsttiesīgajos uzņēmumos, kas atbilst 3. punktam. Ne dalībvalstis, ne pilnvarotie subjekti neveic tiešus ieguldījumus atbalsttiesīgajos uzņēmumos bez finanšu starpnieka iesaistīšanas.

3.   Atbalsttiesīgi uzņēmumi ir uzņēmumi, kas ir nekotēti MVU un sākotnējā riska finansējuma ieguldījuma brīdī atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

tie nav darbojušies nevienā tirgū;

b)

tie ir darbojušies kādā tirgū

i)

mazāk nekā 10 gadus kopš to reģistrācijas vai

ii)

mazāk nekā 7 gadus kopš to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma.

Ja konkrētam uzņēmumam ir piemērots viens no i) un ii) punktā minētajiem atbalsttiesīguma periodiem, tad arī jebkuram turpmākam riska finansējuma atbalstam tam pašam uzņēmumam var piemērot tikai šo minēto periodu. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas ir iegādājušies citu uzņēmumu vai ir izveidoti apvienošanās rezultātā, piemērotais atbilstības periods ietver arī attiecīgi iegādātā uzņēmuma vai apvienoto uzņēmumu darbības, izņemot tādus iegādātos vai apvienotos uzņēmumus, kuru apgrozījums veido mazāk nekā 10 % no iegādātājuzņēmuma apgrozījuma finanšu gadā pirms iegādes, vai – apvienošanās rezultātā izveidotu uzņēmumu gadījumā – mazāk nekā 10 % no kopējā apgrozījuma, kāds apvienošanās procesā iesaistītajiem uzņēmumiem bijis finanšu gadā pirms apvienošanās. Attiecībā uz atbalsttiesīguma periodu, kas minēts i) punktā, ja to piemēro, uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma reģistrēties, atbalsttiesīguma periodu sāk skaitīt vai nu no brīža, kad uzņēmums sāk saimniecisko darbību, vai no brīža, kad tas attiecībā uz tā saimniecisko darbību kļūst apliekams ar nodokli, atkarībā no tā, kurš notikums iestājas agrāk;

c)

tiem ir nepieciešams sākotnējais ieguldījums, kurš, pamatojoties uz uzņēmējdarbības plānu, kas sagatavots attiecībā uz jaunu saimniecisko darbību, pārsniedz 50 % no iepriekšējo 5 gadu vidējā gada apgrozījuma. Atkāpjoties no pirmā teikuma, minēto robežvērtību nosaka 30 % apmērā attiecībā uz šādiem ieguldījumiem, kurus uzskata par sākotnējiem ieguldījumiem jaunā saimnieciskajā darbībā:

i)

ieguldījumi, kas būtiski uzlabo darbības vidisko sniegumu saskaņā ar 36. panta 2. punktu;

ii)

citi vides ziņā ilgtspējīgi ieguldījumi, kas definēti Regulas (ES) 2020/852 2. panta 1) punktā;

iii)

ieguldījumi, kuru mērķis ir palielināt IV pielikumā uzskaitīto kritiski svarīgo izejvielu ieguves, atdalīšanas, rafinēšanas, pārstrādes vai reciklēšanas jaudu.

4.   Riska finansējuma ieguldījums var attiekties arī uz turpmākiem ieguldījumiem atbalsttiesīgajos uzņēmumos, tostarp pēc 3. punkta b) apakšpunktā minētā atbalsttiesīguma perioda, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi:

a)

netiek pārsniegta 8. punktā minētā riska finansējuma kopsumma;

b)

turpmāko ieguldījumu iespēja bija paredzēta sākotnējā uzņēmējdarbības plānā;

c)

uzņēmums, kurš saņem turpmākos ieguldījumus, nav kļuvis par “saistītu uzņēmumu” I pielikuma 3. panta 3. punkta nozīmē ar tādu citu uzņēmumu, kas nav finanšu starpnieks vai neatkarīgs privātais ieguldītājs, kurš nodrošina riska finansējumu attiecīgā pasākuma ietvaros, izņemot, ja jaunais subjekts ir MVU.

5.   Riska finansējuma ieguldījumi atbalsttiesīgajos uzņēmumos var izpausties kā pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, aizdevumi, garantijas vai to apvienojums.

6.   Ja tiek sniegtas garantijas, tās nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma atbalsttiesīgajam uzņēmumam.

7.   Attiecībā uz riska finansējuma ieguldījumiem, kas izpaužas kā pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi atbalsttiesīgajos uzņēmumos, riska finansējuma pasākums var attiekties uz aizstāšanas kapitālu tikai tad, ja aizstāšanas kapitālu kombinē ar jaunu kapitālu, kas atbilst vismaz 50 % no katras ieguldījumu kārtas atbalsttiesīgajos uzņēmumos.

8.   Šā panta 5. punktā minētā riska finansējuma ieguldījuma kopējā nedzēstā summa jebkurā riska finansējuma pasākumā nepārsniedz EUR 16,5 miljonus vienam atbalsttiesīgajam uzņēmumam. Lai aprēķinātu šo maksimālo riska finansējuma ieguldījuma summu, ņem vērā:

a)

attiecībā uz aizdevumiem un kvazikapitāla ieguldījumiem, kas strukturēti kā parāda instrumenti, – instrumenta nedzēsto summu nominālā izteiksmē;

b)

attiecībā uz garantijām – attiecīgā aizdevuma nedzēsto summu nominālā izteiksmē.

9.   Publiskais finansējums finanšu starpniekiem var tikt nodrošināts vienā no šādiem veidiem:

a)

pašu kapitāls vai kvazikapitāls, vai finansējuma piešķīrums, ar ko atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošina riska finansējuma ieguldījumus;

b)

aizdevumi, ar ko atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošina riska finansējuma ieguldījumus;

c)

atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošinātas garantijas, no kurām sedz riska finansējuma ieguldījumu radītos zaudējumus.

10.   Mehānismi riska un atlīdzības sadalei starp dalībvalsti (vai tās pilnvaroto subjektu), no vienas puses, un privātajiem ieguldītājiem, finanšu starpniekiem vai fondu pārvaldniekiem, no otras puses, ir tādi, kas ir adekvāti, un atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

attiecībā uz tāda riska finansējuma atbalstu, kas nav garantijas, priekšroka tiek dota prioritārai peļņai no ieņēmumiem (asimetriska peļņas sadale vai stimuli gūt prioritāru peļņu), nevis aizsardzībai pret iespējamiem zaudējumiem (aizsardzība pret zaudējumiem);

b)

ja ir paredzēta asimetriska zaudējumu sadale starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem, publiskā ieguldītāja pirmās kārtas zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no riska finansējuma ieguldījuma;

c)

attiecībā uz riska finansējuma atbalstu garantiju veidā garantijas likme nepārsniedz 80 % un dalībvalsts kopējo zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no attiecīgā garantētā portfeļa. Bez maksas var nodrošināt vienīgi garantijas, kas sedz attiecīgā garantētā portfeļa paredzamos zaudējumus. Ja garantija paredz segt arī neparedzētos zaudējumus, finanšu starpnieks par to garantijas daļu, kas sedz neparedzētos zaudējumus, maksā tirgus nosacījumiem atbilstīgu garantijas prēmiju.

11.   Ja finanšu starpniekam nodrošinātais publiskais finansējums ir pašu kapitāls vai kvazikapitāls, kas minēti 9. punkta a) apakšpunktā, likviditātes pārvaldības nolūkā var izmantot ne vairāk kā 30 % no finanšu starpnieka kapitāla finansējuma un nepieprasītā iemaksājamā kapitāla kopsummas.

12.   Attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem, kuru mērķis ir atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem nodrošināt riska finansējuma ieguldījumus pašu kapitāla, kvazikapitāla vai aizdevumu veidā, finanšu starpniekam sniegtais publiskais finansējums piesaista papildu finansējumu no neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem finanšu starpnieku vai atbalsttiesīgo uzņēmumu līmenī, lai panāktu privātās līdzdalības kopējo īpatsvaru, kas sasniedz kā minimums šādas robežvērtības:

a)

10 % no riska finansējuma ieguldījuma, kas sniegts tiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti 3. punkta a) apakšpunktā;

b)

40 % no riska finansējuma ieguldījuma, kas sniegts tiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti 3. punkta b) apakšpunktā;

c)

60 % no riska finansējuma ieguldījuma, kas sniegts tiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti 3. punkta c) apakšpunktā, un no turpmākiem riska finansējuma ieguldījumiem atbalsttiesīgajos uzņēmumos pēc 3. punkta b) apakšpunktā minētā atbalsttiesīguma perioda.

Nosakot šā punkta pirmajā daļā paredzēto privātās līdzdalības kopējo īpatsvaru, neņem vērā finansējumu, ko nodrošina neatkarīgi privātie ieguldītāji, kuri gūst labumu no riska finansējuma atbalsta nodokļu atvieglojumu veidā saskaņā ar 21.a pantu.

Pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minēto privātās līdzdalības īpatsvaru samazina līdz 20 % saskaņā ar b) apakšpunktu un līdz 30 % saskaņā ar c) apakšpunktu ieguldījumiem, kas vai nu: piemērojot Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, tiek veikti atbalstāmajos apgabalos, kuri norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē, kas ir spēkā riska finansējuma ieguldījumu veikšanas laikā; vai saņem atbalstu, pamatojoties uz dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānu, ko apstiprinājusi Padome; vai saņem atbalstu no Eiropas Aizsardzības fonda saskaņā ar Regulu (ES) 2021/697 vai saskaņā ar Savienības kosmosa programmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/696 (*40) vai saņem atbalstu no Savienības fondiem, kurus īsteno dalītā pārvaldībā un uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 1303/2013, Regula (ES) 2021/1060 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (*41).

13.   Ja riska finansējuma pasākums, kuru īsteno ar finanšu starpnieka palīdzību, ir vērsts uz atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem dažādos attīstības posmos atbilstoši 3. un 4. punktam, finanšu starpnieks panāk tādu privātās līdzdalības īpatsvaru, kas atbilst vismaz vidējam svērtajam rādītājam, kuru iegūst, attiecīgā portfeļa atsevišķo ieguldījumu apjomiem piemērojot 12. punktā noteiktos minimālos līdzdalības īpatsvarus, izņemot, ja nepieciešamā neatkarīgo privāto ieguldītāju līdzdalība tiek sasniegta atbalsttiesīgo uzņēmumu līmenī.

14.   Finanšu starpniekus un fondu pārvaldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā procedūrā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Dalībvalstis var prasīt, lai atbalsttiesīgie finanšu starpnieki un fondu pārvaldītāji atbilstu iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas ir objektīvi pamatoti ieguldījumu būtības dēļ. Procedūrai jābalstās uz objektīviem kritērijiem, kas saistīti ar pieredzi, speciālajām zināšanām un darbības un finansiālajām spējām, un kumulatīvi jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tā nodrošina, ka atbalsttiesīgie finanšu starpnieki un fondu pārvaldītāji darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

b)

tā nepieļauj finanšu starpnieku un fondu pārvaldītāju starpā diskrimināciju pēc tā, kurā dalībvalstī ir to darbības vai reģistrācijas vieta;

c)

tās mērķis ir izveidot atbilstīgu riska un atlīdzības sadales mehānismu, kā minēts 10. punktā, un uz peļņas gūšanu vērstus lēmumus, kā minēts 15. punktā.

15.   Riska finansējuma pasākumi ir tādi, kas nodrošina, ka publisko finansējumu saņemošie finanšu starpnieki, nodrošinot atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem riska finansējuma ieguldījumus, pieņem uz peļņas gūšanu vērstus lēmumus. Šis pienākums ir izpildīts, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi:

a)

lai riska finansējuma pasākuma īstenošanā nodrošinātu komerciāli nevainojamu ieguldījumu stratēģiju, dalībvalsts vai pilnvarotais subjekts, kam uzticēta pasākuma īstenošana, paredz pienācīgas rūpības procedūru, ietverot piemērotu riska diversifikācijas pieeju, kuras mērķis ir panākt attiecīgā ieguldījumu portfeļa ekonomisko dzīvotspēju un efektīvu līmeni apjoma un teritoriālā tvēruma ziņā;

b)

riska finansējuma ieguldījumi, ko nodrošina atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, balstās uz dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības plānu, kas ietver sīkas ziņas par produktu, noieta un rentabilitātes attīstību un norāda ex ante finansiālo dzīvotspēju;

c)

katram pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumam ir skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija.

16.   Finanšu starpnieki tiek pārvaldīti komerciāli. Šī prasība ir izpildīta, ja finanšu starpnieks un – atkarībā no riska finansējuma pasākuma veida – fonda pārvaldītājs kumulatīvi atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tiem saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir pienākums rīkoties saskaņā ar paraugpraksi un ar tāda profesionāla pārvaldītāja rūpību, kas rīkojas labticīgi un izvairās no interešu konfliktiem; attiecīgā gadījumā tiek piemērota regulatīvā pārraudzība;

b)

to atalgojums atbilst tirgus praksei. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja tos izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā atlases procedūrā saskaņā ar 14. punktu;

c)

tie uzņemas daļu no ieguldījumu riskiem –, vai nu līdzieguldot pašu resursus, vai saņemot atalgojumu, kas saistīts ar darbības rezultātiem –, lai nodrošinātu, ka to intereses ir pastāvīgi saskaņotas ar dalībvalsts vai tās pilnvarotā subjekta interesēm;

d)

tie nosaka ieguldījumu stratēģiju, kritērijus un ierosināto grafiku ieguldījumiem;

e)

ieguldītājiem ir atļauts būt pārstāvētiem tādās ieguldījumu fonda pārvaldības struktūrās kā uzraudzības padome vai padomdevēja komiteja, ja tāda ir.

17.   Riska finansējuma pasākumā, kurā atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem riska finansējuma ieguldījumi tiek nodrošināti kā garantijas, aizdevumi vai kvazikapitāla ieguldījumi, kas strukturēti kā parāda instrumenti, finanšu starpnieks šiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem nodrošina tādus riska finansējuma ieguldījumus, kuri bez atbalsta netiktu veikti vai tiktu veikti ierobežotā apmērā vai citā veidā. Finanšu starpnieks spēj pierādīt, ka tas izmanto mehānismu, kurš nodrošina, ka visas priekšrocības, kas izpaužas kā lielāks finansējuma apjoms, riskantāki portfeļi, zemākas nodrošinājuma prasības, zemākas garantiju prēmijas vai zemākas procentu likmes, maksimālā apmērā tiek nodotas atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem.

18.   Riska finansējuma pasākumi, ar kuriem nodrošina riska finansējuma ieguldījumus tādiem MVU, kas neatbilst 3. punkta nosacījumiem, ir saderīgi ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi:

a)

attiecībā uz MVU atbalsts atbilst nosacījumiem, kas paredzēti Komisijas Regulā (ES) Nr. 1407/2013 (*42), Komisijas Regulā (ES) Nr. 1408/2013 (*43) vai Regulā (ES) Nr. 717/2014 atkarībā no tā, kura regula ir piemērojama;

b)

ir izpildīti visi šajā pantā paredzētie nosacījumi, izņemot 3., 4., 8., 12. un/vai 13. punktā paredzētos nosacījumus;

c)

attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem, ar kuriem atbalsttiesīgiem uzņēmumiem nodrošina riska finansējuma ieguldījumus pašu kapitāla, kvazikapitāla vai aizdevumu veidā, pasākumam piesaista papildu finansējumu no neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem finanšu starpnieku vai MVU līmenī, lai panāktu privātās līdzdalības kopējo īpatsvaru, kas sasniedz vismaz 60 % no MVU sniegtā riska finansējuma.

Pirmās daļas c) apakšpunktā minēto privātās līdzdalības īpatsvaru samazina līdz 30 % ieguldījumiem, kas vai nu: piemērojot Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, tiek veikti atbalstāmajos apgabalos, kuri norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē, kas ir spēkā riska finansējuma ieguldījumu veikšanas laikā; vai saņem atbalstu, pamatojoties uz dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānu, ko apstiprinājusi Padome; vai saņem atbalstu no Eiropas Aizsardzības fonda saskaņā ar Regulu (ES) 2021/697 vai Savienības Kosmosa programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/696, vai no Savienības fondiem, ko īsteno dalītā pārvaldībā, uz kuru attiecas Regula (ES) 1303/2013, Regula (ES) 2021/1060 vai Regula (ES) 2021/2115.

(*40)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/696 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES (OV L 170, 12.5.2021., 69. lpp.)."

(*41)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.)."

(*42)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.)."

(*43)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1408/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (OV L 352, 24.12.2013., 9. lpp.).”;"

19)

regulā iekļauj šādu 21.a pantu:

“21.a pants

Riska finansējuma atbalsts MVU, kas izpaužas kā nodokļu stimuli privātajiem ieguldītājiem, kuri ir fiziskas personas

1.   Riska finansējuma atbalsta shēmas MVU, kas izpaužas kā nodokļu stimuli neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem, kuri ir fiziskas personas, kas tieši vai netieši nodrošina riska finansējumu atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalsttiesīgie uzņēmumi ir tādi, kas atbilst 21. panta 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Kopējais riska finansējuma ieguldījums, kuru saskaņā ar 21. pantu un saskaņā ar šo pantu nodrošina katram atbalsttiesīgajam uzņēmumam, nepārsniedz 21. panta 8. punktā noteikto maksimālo summu.

3.   Ja neatkarīgs privātais ieguldītājs riska finansējumu nodrošina netieši ar finanšu starpnieka palīdzību, attiecināmais ieguldījums izpaužas kā finanšu starpnieka kapitāldaļu vai līdzdalības iegūšana, un šis finanšu starpnieks savukārt nodrošina riska finansējuma ieguldījumus atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem saskaņā ar 21. panta 5. līdz 8. punktu. Attiecībā uz finanšu starpnieka vai tā pārvaldītāju sniegtajiem pakalpojumiem nedrīkst piešķirt nekādus nodokļu stimulus.

4.   Ja neatkarīgs privātais ieguldītājs riska finansējumu nodrošina tieši atbalsttiesīgajam uzņēmumam, attiecināmais ieguldījums ir tikai atbalsttiesīgā uzņēmuma no jauna emitēto pilna riska parasto kapitāldaļu iegāde. Šīs kapitāldaļas tur vismaz 3 gadus. Aizstāšanas kapitāls ir attiecināms tikai saskaņā ar 21. panta 7. punkta nosacījumiem. Attiecībā uz iespējamiem nodokļu stimulu veidiem – zaudējumus, kas rodas no kapitāldaļu atsavināšanas, var atrēķināt no ienākuma nodokļa. Ja dividendēm ir piemērojams nodokļu atvieglojums, par atbilstīgām kapitāldaļām saņemtās dividendes var tikt (pilnībā vai daļēji) atbrīvotas no ienākumu nodokļa. Jebkāda peļņa no atbilstīgo kapitāldaļu pārdošanas var tikt (pilnībā vai daļēji) atbrīvota no kapitāla pieauguma nodokļa vai arī nodokļu saistības attiecībā uz šādu peļņu var tikt atliktas, ja tā 1 gada laikā tiek reinvestēta jaunās atbilstīgās kapitāldaļās.

5.   Ja neatkarīgais privātais ieguldītājs nodrošina riska finansējumu tieši atbalsttiesīgajam uzņēmumam, lai nodrošinātu šāda neatkarīgā privātā ieguldītāja pienācīgu līdzdalību saskaņā ar 21. panta 12. punktu, nodokļu atvieglojums, ko aprēķina kā kumulatīvo maksimālo nodokļu atvieglojumu no visiem nodokļu stimuliem kopā, nepārsniedz šādas maksimālās robežvērtības:

a)

50 % no neatkarīgā privātā ieguldītāja veiktā attiecināmā ieguldījuma 21. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajos atbalsttiesīgajos uzņēmumos;

b)

35 % no neatkarīgā privātā ieguldītāja veiktā attiecināmā ieguldījuma 21. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajos atbalsttiesīgajos uzņēmumos;

c)

20 % no neatkarīgā privātā ieguldītāja veiktā attiecināmā ieguldījuma 21. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajos atbalsttiesīgajos uzņēmumos vai no turpmākiem attiecināmajiem ieguldījumiem pēc 21. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā atbalsttiesīguma perioda.

Nodokļu atvieglojumu robežvērtības pirmajā daļā minētajiem tiešajiem ieguldījumiem var palielināt līdz 65 % saskaņā ar a) apakšpunktu, līdz 50 % saskaņā ar b) apakšpunktu un līdz 35 % saskaņā ar c) apakšpunktu ieguldījumiem, kas vai nu: piemērojot Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, tiek veikti atbalstāmajos apgabalos, kuri norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē, kas ir spēkā riska finansējuma ieguldījumu veikšanas laikā; vai saņem atbalstu, pamatojoties uz dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānu, ko apstiprinājusi Padome; vai saņem atbalstu no Eiropas Aizsardzības fonda saskaņā ar Regulu (ES) 2021/697 vai Savienības Kosmosa programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/696, vai saņem atbalstu no Savienības fondiem, ko īsteno dalītā pārvaldībā, uz kuru attiecas Regula (ES) 1303/2013, Regula (ES) 2021/1060 vai Regula (ES) 2021/2115.

6.   Ja neatkarīgais privātais ieguldītājs nodrošina riska finansējumu netieši ar finanšu starpnieka palīdzību un saskaņā ar 21. panta 12. punktu, nodokļu atvieglojums, ko aprēķina kā kumulatīvo maksimālo nodokļu atvieglojumu no visiem nodokļu stimuliem kopā, nepārsniedz 30 % no attiecināmā ieguldījuma, ko neatkarīgais privātais ieguldītājs veicis 21. panta 3. punktā minētajā atbalsttiesīgajā uzņēmumā. Šo nodokļu atvieglojumu robežvērtību var palielināt līdz 50 % ieguldījumiem, kas vai nu: piemērojot Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, tiek veikti atbalstāmajos apgabalos, kuri norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē, kas ir spēkā riska finansējuma ieguldījumu veikšanas laikā; vai saņem atbalstu, pamatojoties uz dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānu, ko apstiprinājusi Padome; vai saņem atbalstu no Eiropas Aizsardzības fonda saskaņā ar Regulu (ES) 2021/697 vai Savienības Kosmosa programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/696, vai saņem atbalstu no Savienības fondiem, ko īsteno dalītā pārvaldībā, uz kuru attiecas Regula (ES) 1303/2013, Regula (ES) 2021/1060 vai Regula (ES) 2021/2115.”;

20)

regulas 22. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Atbalsttiesīgie uzņēmumi ir visi nekotētie mazie uzņēmumi, kas reģistrēti ilgākais pirms 5 gadiem un kumulatīvi atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tie nav pārņēmuši cita uzņēmuma darbību, izņemot, ja pārņemtās darbības apgrozījums ir mazāks par 10 % no atbalsttiesīgā uzņēmuma apgrozījuma finanšu gadā pirms darbības pārņemšanas;

b)

tie vēl nav sadalījuši peļņu;

c)

tie nav iegādājušies citu uzņēmumu vai nav izveidoti apvienošanās rezultātā, izņemot gadījumus, kad iegādātā uzņēmuma apgrozījums veido mazāk nekā 10 % no atbalsttiesīgā uzņēmuma apgrozījuma finanšu gadā pirms iegādes vai apvienošanās rezultātā izveidotā uzņēmuma apgrozījums ir par mazāk nekā 10 % lielāks nekā kopējais apgrozījums, kāds apvienošanās procesā iesaistītajiem uzņēmumiem bijis finanšu gadā pirms apvienošanās.

Attiecībā uz atbalsttiesīgiem uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma reģistrēties, 5 gadu atbalsttiesīguma periodu sāk skaitīt vai nu no brīža, kad uzņēmums sāk saimniecisko darbību, vai no brīža, kad tas attiecībā uz tā saimniecisko darbību kļūst apliekams ar nodokli, atkarībā no tā, kurš notikums iestājas agrāk.

Atkāpjoties no pirmās daļas c) apakšpunkta, uzņēmumus, kas izveidoti, apvienojoties uzņēmumiem, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu, arī uzskata par atbalsttiesīgiem uzņēmumiem ilgākais 5 gadus no dienas, kad reģistrēts vecākais no apvienošanās procesā iesaistītajiem uzņēmumiem.”

;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Darbības sākšanas atbalsts ir:

a)

aizdevumi ar tirgus apstākļiem neatbilstīgām procentu likmēm, kuru ilgums ir 10 gadi un maksimālā nominālā summa ir lielākais EUR 1,1 miljons vai EUR 1,65 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 2,2 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Aizdevumiem ar ilgumu no 5 līdz 10 gadiem maksimālās summas var koriģēt, minētās summas reizinot ar attiecību starp 10 gadiem un aizdevuma faktisko ilgumu. Aizdevumiem ar ilgumu līdz 5 gadiem maksimālā summa ir tāda pati kā aizdevumiem, kuru ilgums ir 5 gadi;

b)

garantijas ar tirgus apstākļiem neatbilstīgām prēmijām, kuru ilgums ir 10 gadi un maksimālā garantētā summa ir lielākais EUR 1,65 miljoni vai EUR 2,48 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 3,3 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Garantijām ar ilgumu no 5 līdz 10 gadiem maksimālās garantētās summas var koriģēt, minētās summas reizinot ar attiecību starp 10 gadiem un garantijas faktisko ilgumu. Garantijām ar ilgumu līdz 5 gadiem maksimālā garantētā summa ir tāda pati kā garantijām, kuru ilgums ir 5 gadi. Garantija nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma;

c)

dotācijas, tostarp pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, un procentu likmes un garantijas prēmijas samazinājumi, kuru dotācijas bruto ekvivalents ir lielākais EUR 0,5 miljoni vai EUR 0,75 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 1 miljons uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem;

d)

nodokļu stimuli atbalsttiesīgiem uzņēmumiem, kuru dotācijas bruto ekvivalents ir lielākais EUR 0,5 miljoni vai EUR 0,75 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 1 miljons uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem.”;

c)

pievieno šādu 6. un 7. punktu:

“6.   Ja darbības sākšanas atbalsta shēmu īsteno ar viena vai vairāku finanšu starpnieku palīdzību, piemēro 21. panta 10., 14., 15., 16. un 17. punktā paredzētos nosacījumus, kas attiecas uz finanšu starpniekiem.

7.   Papildus 3., 4. un 5. punktā minētajām summām darbības sākšanas atbalsta shēmas var būt intelektuālā īpašuma (IĪ) nodošana vai saistīto piekļuves tiesību piešķiršana bez maksas vai zem tirgus vērtības. Nodošanu vai piešķiršanu atbalsttiesīgam uzņēmumam 2. punkta nozīmē veic tāda pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija 2. panta 83) punkta nozīmē, kas attiecīgo IĪ ir izstrādājusi, veicot neatkarīgu vai kopīgu pētniecības un attīstības darbību. Nodošanai vai piešķiršanai jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

IĪ nodošanas vai saistīto piekļuves tiesību piešķiršanas mērķis ir laist tirgū jaunu produktu vai pakalpojumu; un

b)

IĪ vērtība tiek noteikta atbilstoši tirgus cenai, kā tas ir gadījumā, ja tā noteikta saskaņā ar vienu no šādām metodēm:

i)

summa ir noteikta konkurenci nodrošinošā un atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā procedūrā;

ii)

neatkarīga eksperta vērtējums apliecina, ka summa ir vismaz vienāda ar tirgus cenu;

iii)

ja atbalsttiesīgajam uzņēmumam ir pirmpirkuma tiesības attiecībā uz IĪ, kas radīts sadarbībā ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju, šī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija īsteno savstarpējas tiesības ievākt ekonomiski izdevīgākus piedāvājumus no trešām personām, tā ka atbalsttiesīgajam sadarbības uzņēmumam attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.

No šajā apakšpunktā minētās IĪ vērtības var atskaitīt jebkuru summu, ko veido atbalsttiesīgā uzņēmuma finansiālais un nefinansiālais devums to pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas darbību izmaksās, kuru rezultātā radies attiecīgais IĪ.

c)

Saskaņā ar šo punktu IĪ nodošanas vai saistīto piekļuves tiesību piešķiršanas atbalsta summa nepārsniedz EUR 1 miljonu. Atbalsta summa atbilst b) apakšpunktā minētajai IĪ vērtībai, no kuras atskaitīts iepriekš b) apakšpunkta pēdējā teikumā minētais atskaitījums, un atskaitīta jebkāda atlīdzība, kura saņēmējam pienākas par šo IĪ. Šā punkta b) apakšpunktā minētā IĪ vērtība var pārsniegt EUR 1 miljonu, un tādā gadījumā šo papildu summu var segt atbalsttiesīgs uzņēmums no pašu kapitāla vai citiem līdzekļiem.”;

21)

regulas 23. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Atbalsta pasākums var būt nodokļu stimulu veidā neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem, kas ir fiziskas personas, attiecībā uz riska finansējuma ieguldījumiem atbalsttiesīgajos uzņēmumos, kuri tiek veikti, izmantojot alternatīvu tirdzniecības platformu, saskaņā ar 21.a panta 2. un 5. punkta nosacījumiem.”;

22)

regulas 24. pantu groza šādi:

a)

panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Attiecināmās izmaksas ir šādas:

a)

izmaksas par sākotnējo caurskatīšanu un oficiālu pienācīgas rūpības procedūru, ko veic finanšu starpnieku pārvaldītāji vai ieguldītāji, lai noteiktu atbalsttiesīgos uzņēmumus saskaņā ar 21., 21.a un 22. pantu;

b)

izmaksas par Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/565 (*44) 36. panta 1. punktā definēto ieguldījumu izpēti, kas veikta individuālā atbalsttiesīgā uzņēmumā saskaņā ar 21., 21.a un 22. pantu, ja šīs izpētes iznākums tiek izplatīts publiski un – ja tas ir izplatīts ieguldījumu izpētes nodrošinātāja klientiem pirms publiskās izplatīšanas – tiek publiski izplatīts tādā pašā veidā un ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc pirmās izplatīšanas klientiem.

3.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā ieguldījumu izpēte atbilst prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2017/565 36. un 37. pantā.

(*44)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/565 (2016. gada 25. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 87, 31.3.2017., 1. lpp.).”;"

b)

pantā pievieno šādu 4. punktu:

“4.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.”

;

23)

regulas 25. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

papildu pieskaitāmās izmaksas un citi darbības izdevumi, tostarp materiālu, piederumu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā; neskarot 7. panta 1. punkta trešo teikumu, šādu pētniecības un attīstības projektu izmaksas var arī aprēķināt, pamatojoties uz vienkāršoto izmaksu pieeju, kurā pētniecības un attīstības projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām, kas minētas a) līdz d) apakšpunktā, tiek piemērota vienota likme maksimāli 20 % apmērā. Šādā gadījumā pētniecības un attīstības projekta izmaksas, ko izmanto netiešo izmaksu aprēķināšanai, nosaka, pamatojoties uz parasto grāmatvedības praksi, un tās ietver tikai attiecināmās pētniecības un attīstības projekta izmaksas, kas minētas a) līdz d) apakšpunktā.”;

b)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Rūpniecisko pētījumu un eksperimentālās izstrādes atbalsta intensitāti var palielināt līdz atbalsta maksimālajai intensitātei 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām saskaņā ar a) līdz d) apakšpunktu, kur b), c) un d) apakšpunktu nedrīkst savstarpēji apvienot:

a)

par 10 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentpunktiem maziem uzņēmumiem;

b)

par 15 procentpunktiem, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

i)

projekts paredz efektīvu sadarbību:

starp uzņēmumiem, no kuriem vismaz viens ir MVU, vai projektu īsteno vismaz divās dalībvalstīs vai dalībvalstī un EEZ līguma līgumslēdzējā pusē, un neviens atsevišķs uzņēmums nesedz vairāk kā 70 % no attiecināmajām izmaksām, vai

starp uzņēmumu un vienu vai vairākām pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, kuras sedz vismaz 10 % no attiecināmajām izmaksām un ir tiesīgas publicēt savu pētījumu rezultātus;

ii)

projekta rezultātus plaši izplata konferencēs, publikācijās, brīvi pieejamās krātuvēs vai ar bezmaksas vai atvērtā pirmkoda programmatūras palīdzību;

iii)

saņēmējs apņemas savlaicīgi EEZ ieinteresētajām personām par tirgus cenu, neekskluzīvi un nediskriminējoši darīt pieejamas licences attiecībā uz atbalstītajos pētniecības un attīstības projektos veiktās pētniecības rezultātiem, kuri ir aizsargāti ar intelektuālā īpašuma tiesībām;

iv)

pētniecības un attīstības projektu īsteno atbalstāmā reģionā, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem;

c)

par 5 procentpunktiem, ja pētniecības un attīstības projektu īsteno atbalstāmā reģionā, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem;

d)

par 25 procentpunktiem, ja pētniecības un attīstības projekts:

i)

ir tāds, ko ir izraudzījusies dalībvalsts pēc atklāta uzaicinājuma piedalīties projektā, kuru kopīgi izstrādājušas vismaz trīs dalībvalstis vai EEZ līguma līgumslēdzējas puses; un

ii)

ietver efektīvu sadarbību starp uzņēmumiem vismaz divās dalībvalstīs vai EEZ līguma līgumslēdzējās pusēs, ja saņēmējs ir MVU, vai vismaz trīs dalībvalstīs vai EEZ līguma līgumslēdzējās pusēs, ja saņēmējs ir liels uzņēmums; un

iii)

ir tāds, ar ko izpilda vismaz vienu no šiem diviem nosacījumiem:

pētniecības un attīstības projekta rezultātus vismaz trijās dalībvalstīs vai EEZ līguma līgumslēdzējās pusēs plaši izplata konferencēs, publikācijās, brīvi pieejamās krātuvēs vai ar bezmaksas vai atvērtā pirmkoda programmatūras palīdzību; vai

saņēmējs apņemas savlaicīgi EEZ ieinteresētajām personām par tirgus cenu, neekskluzīvi un nediskriminējoši darīt pieejamas licences attiecībā uz atbalstītajos pētniecības un attīstības projektos veiktās pētniecības rezultātiem, kuri ir aizsargāti ar intelektuālā īpašuma tiesībām.”;

24)

regulā iekļauj šādu 25.e pantu:

“25.e pants

Atbalsts līdzfinansējumam Eiropas Aizsardzības fonda vai Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas atbalstītajos projektos

1.   Atbalsts, ko sniedz, lai līdzfinansētu pētniecības un attīstības projektu, kuru finansē Eiropas Aizsardzības fonds vai Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma un kurš ir novērtēts, sarindots un atlasīts saskaņā ar Eiropas Aizsardzības fonda vai Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas noteikumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstāmā projekta attiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas definētas kā attiecināmas saskaņā ar Eiropas Aizsardzības fonda vai Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas noteikumiem.

3.   Kopējais piešķirtais publiskais finansējums var sasniegt līdz 100 % no projekta attiecināmajām izmaksām, kas nozīmē, ka projekta izmaksas, kuras nesedz Savienības finansējums, var segt no valsts atbalsta.

4.   Ja saņēmēja saņemtā atbalsta intensitāte pārsniedz atbalsta maksimālo intensitāti, ko tas būtu varējis saņemt saskaņā ar 25. panta 5., 6. un 7. punktu, saņēmējam ir jāmaksā piešķīrējai iestādei tirgus cena, lai ar aizsardzību nesaistītiem lietojumiem varētu izmantot no projekta izrietošās intelektuālā īpašuma tiesības vai prototipus. Jebkurā gadījumā maksimālā summa, ko maksā piešķīrējai iestādei par šādu izmantošanu, nedrīkst pārsniegt starpību starp saņēmēja saņemto atbalstu un maksimālo atbalsta summu, ko saņēmējs būtu varējis saņemt, piemērojot atbalsta maksimālo intensitāti, kas šim saņēmējam atļauta saskaņā ar 25. panta 5., 6. un 7. punktu.”;

25)

regulas 26. pantu groza šādi:

a)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var palielināt līdz 60 %, ja vismaz divas dalībvalstis nodrošina publisko finansējumu, vai pētniecības infrastruktūrai, kas izvērtēta un atlasīta Savienības līmenī.”

26)

regulā iekļauj šādu 26.a pantu:

“26.a pants

Ieguldījumu atbalsts testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai

1.   Atbalsts testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūras izbūvei vai modernizācijai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Par infrastruktūras ekspluatāciju vai izmantošanu pieprasītā cena atbilst tirgus cenai vai, ja tirgus cenas nav, atspoguļo izmaksas, kurām pieskaitīts samērīgs uzcenojums.

3.   Piekļuve infrastruktūrai ir nodrošināta vairākiem lietotājiem, un to piešķir pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Uzņēmumiem, kuri ir finansējuši vismaz 10 % no infrastruktūras ieguldījumu izmaksām, var piešķirt privileģētu piekļuvi ar izdevīgākiem nosacījumiem. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju, nodrošina, ka šī piekļuve ir samērīga ar uzņēmuma daļu ieguldījumu izmaksās un ka attiecīgie nosacījumi ir publiskoti.

4.   Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos.

5.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 25 % no attiecināmajām izmaksām.

6.   Atbalsta intensitāti var palielināt līdz atbalsta maksimālajai intensitātei 40 %, 50 % un 60 % apmērā no attiecināmajām ieguldījumu izmaksām attiecīgi lielajiem, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem šādi:

a)

par 10 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem un 20 procentpunktiem mazajiem uzņēmumiem;

b)

par papildu 10 procentpunktiem pārrobežu testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai, kam vismaz divas dalībvalstis nodrošina publisko finansējumu, vai testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai, kas izvērtēta un atlasīta Savienības līmenī;

c)

par papildu 5 procentpunktiem testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai, no kuras vismaz 80 % no gada jaudas tiek piešķirti MVU.”;

27)

regulas 27. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ieguldījumu atbalstu var piešķirt inovācijas kopas īpašniekam. Inovācijas kopas pārvaldniekam var piešķirt darbības atbalstu. Pārvaldnieks, ja tas nav īpašnieks, var būt vai nu juridiska persona, vai uzņēmumu konsorcijs bez atsevišķas juridiskas personas statusa. Visos gadījumos katram uzņēmumam saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem ir jāveic atsevišķa uzskaite par katras darbības (kopas īpašumtiesības, pārvaldība un izmantošana) izmaksām un ieņēmumiem.”

;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Maksa, ko iekasē par kopas infrastruktūras izmantošanu un dalību kopas darbībās, atbilst tirgus cenai vai atspoguļo attiecīgās izmaksas, kurām pieskaitīts samērīgs uzcenojums.”

;

28)

regulas 28. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

izmaksas par inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem, tostarp pakalpojumiem, ko sniedz pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, pētniecības infrastruktūra, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūra vai inovācijas kopas.”;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Īpašajā gadījumā, kad atbalstu sniedz inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem, atbalsta intensitāti var palielināt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja kopējā atbalsta summa inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem vienam uzņēmumam jebkurā 3 gadu periodā nepārsniedz EUR 220 000.”

;

29)

regulas 36. pantu groza šādi:

a)

virsrakstu un 1. punktu aizstāj ar šādiem:

“36. pants

Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, tostarp dekarbonizācijai

1.   Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, tostarp atbalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un piesaistīšanai, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.”;

b)

pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a   Šo pantu nepiemēro pasākumiem, attiecībā uz kuriem 36.a, 36.b un 38. līdz 48. pantā ir paredzēti konkrētāki noteikumi. Šo pantu nepiemēro arī ieguldījumiem aprīkojumā, tehnikā un rūpnieciskās ražošanas objektos, kuros izmanto fosilo kurināmo, tostarp tajos, kuros izmanto dabasgāzi. Tas neskar iespēju piešķirt atbalstu tādu papildu komponentu uzstādīšanai, kas uzlabo esošā aprīkojuma, tehnikas un rūpnieciskās ražošanas objektu vides aizsardzības līmeni, un šādā gadījumā ieguldījumi nedrīkst izraisīt ražošanas jaudas paplašināšanos vai lielāku fosilā kurināmā patēriņu.”

;

c)

pantā iekļauj šādu 1.b punktu:

“1.b   Šo pantu piemēro arī ieguldījumiem aprīkojumā un tehnikā, kas izmanto ūdeņradi, vai infrastruktūrā, kas transportē ūdeņradi, ciktāl izmantotais vai transportētais ūdeņradis uzskatāms par atjaunīgo ūdeņradi. To piemēro arī ieguldījumiem aprīkojumā un tehnikā, kas izmanto no ūdeņraža iegūtas degvielas, kuru enerģijas saturs ir iegūts no atjaunīgiem energoresursiem, kas nav biomasa, un kuras ražotas saskaņā ar metodiku, kas attiecībā uz nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām noteikta Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos.

Šo pantu piemēro arī atbalstam ieguldījumiem iekārtās, aprīkojumā un tehnikā, kas ražo vai izmanto ūdeņradi, kurš ražots no elektroenerģijas un nav uzskatāms par atjaunīgo ūdeņradi, vai 2. panta 130) punkta pēdējā teikumā minētajā mērķorientētajā infrastruktūrā, kas transportē minēto ūdeņradi, ja var pierādīt, ka saražotais, izmantotais vai transportētais elektroūdeņradis nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu visā aprites ciklā vismaz 70 % apmērā attiecībā pret fosilā kurināmā komparatoru 94 g CO2eq/MJ. Lai noteiktu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu saskaņā ar šo apakšpunktu, siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar ūdeņraža ražošanai izmantotās elektroenerģijas ražošanu, nosaka marginālā ģenerētājvienība tirdzniecības zonā, kurā atrodas elektrolīzeris, nebalansa norēķinu periodos, kad elektrolīzeris patērē elektroenerģiju no tīkla.

Pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos visā ieguldījuma darbības laikā izmanto, transportē vai attiecīgā gadījumā ražo tikai ūdeņradi, kas atbilst minētajās daļās izklāstītajiem nosacījumiem. Dalībvalsts par to saņem attiecīgas saistības.”

;

d)

panta 2. punktu groza šādi:

i)

punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

tas ļauj īstenot projektu, kas, pārsniedzot spēkā esošos Savienības standartus, veicina vides aizsardzības uzlabošanu saņēmēja darbībās, neatkarīgi no tā, vai pastāv obligāti valsts standarti, kas ir stingrāki par Savienības standartiem; projektiem, kas attiecas uz 2. panta 130) punkta pēdējā teikumā minēto mērķorientēto infrastruktūru ūdeņradim šā panta 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2 vai ir saistīti ar to, vai kas ietver savienojumu ar energoinfrastruktūru ūdeņradim 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2, vides aizsardzību var palielināt arī cita infrastruktūras ķēdē iesaistītā subjekta darbības; vai

b)

tas ļauj īstenot projektu, kas, ja nav Savienības standartu, veicina vides aizsardzības uzlabošanu saņēmēja darbībās; projektiem, kas attiecas uz 2. panta 130) punkta pēdējā teikumā minēto mērķorientēto infrastruktūru ūdeņradim 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2 vai ir saistīti ar to, vai kas ietver savienojumu ar energoinfrastruktūru ūdeņradim 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2, vides aizsardzību var palielināt arī cita infrastruktūras ķēdē iesaistītā subjekta darbības; vai”;

ii)

punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)

tas ļauj īstenot projektu, kas veicina vides aizsardzības uzlabošanu saņēmēja darbībās, lai nodrošinātu atbilstību Savienības standartiem, kas ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā; projektiem, kas attiecas uz 2. panta 130) punkta pēdējā teikumā minēto mērķorientēto infrastruktūru ūdeņradim 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2 vai ir saistīti ar to, vai kas ietver savienojumu ar energoinfrastruktūru ūdeņradim 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2, vides aizsardzību var palielināt arī cita infrastruktūras ķēdē iesaistītā subjekta darbības.”;

e)

pantā iekļauj šādu 2.a un 2.b punktu:

“2.a   Ieguldījumi CO2 uztveršanā un transportēšanā kumulatīvi atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

CO2 uztveršana un/vai transportēšana, tostarp individuālie CCS vai CCU ķēdes elementi, tiek integrēti pilnīgā CCS un/vai CCU ķēdē;

b)

ieguldījumu projekta neto pašreizējā vērtība (“NPV”) visā tā laikā ir negatīva. Lai aprēķinātu projekta NPV, ņem vērā novērstās CO2 emisiju izmaksas;

c)

attiecināmās izmaksas ir tikai papildu ieguldījumu izmaksas, kas izriet no CO2 uztveršanas no iekārtas (rūpnieciskas iekārtas vai elektrostacijas), kura rada CO2 emisijas, vai tieši no apkārtējā gaisa, kā arī no uztverto CO2 emisiju buferglabāšanas un transportēšanas.

2.b   Ja atbalsta mērķis ir samazināt tiešās emisijas vai izvairīties no tām, ar atbalstu nedrīkst vienkārši pārlikt attiecīgās emisijas no vienas nozares uz citu un ar to mērķa emisijas jāsamazina kopumā; jo īpaši, ja atbalsta mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ar atbalstu nedrīkst vienkārši pārlikt minētās emisijas no vienas nozares uz citu un ar to tās jāsamazina kopumā.”

;

f)

panta 3. līdz 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Atbalstu nepiešķir, ja ieguldījumus veic, tikai lai panāktu uzņēmumu atbilstību spēkā esošajiem Savienības standartiem. Atbalstu, kas ļauj uzņēmumiem panākt atbilstību Savienības standartiem, kuri ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā, saskaņā ar šo pantu var piešķirt ar nosacījumu, ka ieguldījumi, par kuriem piešķir atbalstu, tiek īstenoti un pabeigti vismaz 18 mēnešus pirms attiecīgā standarta spēkā stāšanās dienas.

4.   Attiecināmās izmaksas ir ieguldījumu papildu izmaksas, kas noteiktas, attiecīgā ieguldījuma izmaksas salīdzinot ar hipotētiska scenārija izmaksām, kas rastos tad, ja nebūtu atbalsta, šādā veidā:

a)

ja hipotētiskais scenārijs paredz veikt videi mazāk labvēlīgu ieguldījumu nekā tādu, kas atbilst parastajai komercpraksei attiecīgajā nozarē vai darbības jomā, attiecināmās izmaksas ir starpība starp tā ieguldījuma izmaksām, kuram piešķirts valsts atbalsts, un videi mazāk labvēlīga ieguldījuma izmaksām;

b)

ja hipotētiskais scenārijs paredz veikt to pašu ieguldījumu, taču vēlāk, attiecināmās izmaksas ir starpība starp tā ieguldījuma izmaksām, kuram piešķirts valsts atbalsts, un vēlākā ieguldījuma izmaksu neto pašreizējo vērtību, kas diskontēta līdz brīdim, kad tiks veikts atbalstāmais ieguldījums;

c)

ja hipotētiskais scenārijs paredz esošo iekārtu un aprīkojuma darbības saglabāšanu, attiecināmās izmaksas ir starpība starp tā ieguldījuma izmaksām, kuram piešķirts valsts atbalsts, un neto pašreizējo vērtību ieguldījumiem esošo iekārtu un aprīkojuma apkopē, remontā un modernizācijā, kas diskontēta līdz brīdim, kad tiktu veikts atbalstāmais ieguldījums;

d)

attiecībā uz aprīkojumu, uz kuru attiecas izpirkumnomas līgumi, attiecināmās izmaksas ir starpība starp tā aprīkojuma izpirkumnomas neto pašreizējo vērtību, par ko piešķirts valsts atbalsts, un tāda videi mazāk labvēlīga aprīkojuma izpirkumnomas neto pašreizējo vērtību, kas tiktu nomāts, ja atbalsts netiktu piešķirts; izpirkumnomas izmaksās neiekļauj izmaksas, kas saistītas ar aprīkojuma vai iekārtas ekspluatāciju (kurināmā/degvielas izmaksas, apdrošināšana, apkope, palīgmateriāli), neatkarīgi no tā, vai tās ir ietvertas izpirkumnomas līgumā.

Visās pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā uzskaitītajās situācijās hipotētiskajam scenārijam ir jāattiecas uz ieguldījumu, kas ir ar salīdzināmu ražošanas jaudu un periodu un kas atbilst jau spēkā esošajiem Savienības standartiem. Hipotētiskajam scenārijam ir jābūt ticamam, ņemot vērā juridiskās prasības, tirgus apstākļus un ES ETS sistēmas radītos stimulus.

Ja attiecīgais ieguldījums, kuram piešķirts valsts atbalsts, ir papildu komponenta uzstādīšana jau esošā objektā, attiecībā uz ko nevar noteikt videi mazāk labvēlīgu hipotētisku ieguldījumu, attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas.

Ja ieguldījums, kam piešķirts valsts atbalsts, ir 2. panta 130) punkta pēdējā teikumā minētās tādas mērķorientētās infrastruktūras izbūve ūdeņradim 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2, kas vajadzīga, lai paaugstinātu vides aizsardzības līmeni, kā minēts 2. un 2.a punktā, attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas. Krātuvju izbūves vai modernizācijas izmaksas, izņemot atjaunīgā ūdeņraža un 1.b punkta otrajā daļā minētā ūdeņraža krātuves, nav attiecināmas.

Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.

5.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 40 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāte var sasniegt 50 %, ja ieguldījuma rezultātā, izņemot ieguldījumus, kas balstīti uz biomasas izmantošanu, tiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinās par 100 %.

6.   Ieguldījumiem, kas attiecas uz CCS un/vai CCU, atbalsta intensitāte nepārsniedz 30 % no attiecināmajām izmaksām.”

;

g)

pantā pievieno šādu 9., 10. un 11. punktu:

“9.   Atbalsta intensitāte var sasniegt 100 % no ieguldījumu izmaksām, ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas papildus 2. panta 38) punktā minētajiem nosacījumiem atbilst visiem turpmākajiem nosacījumiem:

a)

atbalsta piešķiršana balstās uz objektīviem, skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem atbilstības un atlases kritērijiem, kas noteikti ex ante un publicēti vismaz sešas nedēļas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci;

b)

ja konkursa procedūrā visi pretendenti saņem atbalstu, shēmas īstenošanas laikā minētās procedūras plānojumu pielāgo, piemēram, samazinot budžetu vai apjomu, lai nākamajās konkursa procedūrās atjaunotu efektīvu konkurenci;

c)

izslēdz konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijas (piemēram, turpmākas sarunas par konkursa rezultātiem);

d)

vismaz 70 % no kopējiem atlases kritērijiem, ko izmanto piedāvājumu sarindošanai un attiecīgi atbalsta piešķiršanai konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, definē kā atbalstu attiecībā pret projekta devumu pasākuma vidisko mērķu sasniegšanā, piemēram, kā pieprasīto atbalstu uz vienu piegādājamo vides aizsardzības vienību.

10.   Kā alternatīva 4. līdz 9. punktam atbalsta summa nepārsniedz starpību starp ieguldījumu izmaksām, kas tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām ex ante saskaņā ar pamatotām prognozēm un pārbauda ex post, izmantojot atgūšanas mehānismu.

11.   Atkāpjoties no 4. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunkta un 9. un 10. punkta, attiecināmās izmaksas var noteikt, neidentificējot hipotētisko scenāriju un neveicot konkurenci veicinošu konkursa procedūru. Šādā gadījumā attiecināmās izmaksas ir ieguldījumu izmaksas, kas ir tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, un piemērojamo atbalsta intensitāti un paaugstināšanu, kas noteiktas 5. līdz 8. punktā, samazina par 50 %.”

;

30)

regulas 36.a pantu aizstāj ar šādu:

“36.a pants

Ieguldījumu atbalsts uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai

1.   Ieguldījumu atbalsts uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Šis pants attiecas tikai uz atbalstu, kas piešķirts uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai, kura ar elektroenerģiju vai ūdeņradi apgādā transportlīdzekļus, mobilo termināļa aprīkojumu vai mobilo aprīkojumu apkalpošanai uz zemes. Attiecībā uz atbalstāmo uzpildes infrastruktūru, kas apgādā ar ūdeņradi, dalībvalsts no saņēmēja saņem apņemšanos, ka vēlākais līdz 2035. gada 31. decembrim uzpildes infrastruktūra piegādās tikai atjaunīgo ūdeņradi. Šo pantu nepiemēro atbalstam ieguldījumiem, kas saistīti ar uzlādes un uzpildes infrastruktūru ostās.

3.   Attiecināmās izmaksas ir uzlādes vai uzpildes infrastruktūras izbūves, uzstādīšanas, modernizācijas vai paplašināšanas izmaksas. Minētās izmaksas var ietvert izmaksas par pašu uzlādes vai uzpildes infrastruktūru, kā arī ar to saistīto tehnisko aprīkojumu, par elektrisko vai citu komponentu, tostarp elektrokabeļu un transformatoru, kas nepieciešami uzlādes vai uzpildes infrastruktūras pieslēgšanai tīklam vai vietējai elektroenerģijas vai ūdeņraža ražošanas vai akumulēšanas/uzglabāšanas vienībai, uzstādīšanu vai modernizāciju, kā arī par inženiertehniskajiem darbiem, zemes darbiem vai ceļu pielāgošanu, uzstādīšanas izmaksas un izmaksas par attiecīgo atļauju saņemšanu.

Attiecināmās izmaksas var ietvert arī ieguldījumu izmaksas par atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā ūdeņraža ražošanu objektā un ieguldījumu izmaksas par akumulēšanas/uzglabāšanas vienībām atjaunīgās elektroenerģijas akumulēšanai vai ūdeņraža uzglabāšanai. Atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā ūdeņraža enerģijas ražošanas lokālās iekārtas nominālā ražošanas jauda nepārsniedz maksimālo tās uzlādes vai uzpildes infrastruktūras nominālo jaudu vai uzpildes jaudu, kurai tā ir pieslēgta.

4.   Atbalstu saskaņā ar šo pantu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas papildus 2. panta 38) punktā minētajiem nosacījumiem atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

atbalsta piešķiršana balstās uz objektīviem, skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem atbilstības un atlases kritērijiem, kas noteikti ex ante un publicēti vismaz 6 nedēļas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci;

b)

ja konkursa procedūrā visi pretendenti saņem atbalstu, shēmas īstenošanas laikā minētās procedūras plānojumu pielāgo, piemēram, samazinot budžetu vai apjomu, lai nākamajās konkursa procedūrās atjaunotu efektīvu konkurenci;

c)

izslēdz konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijas (piemēram, turpmākas sarunas par konkursa rezultātiem);

d)

vismaz 70 % no kopējiem atlases kritērijiem, ko izmanto piedāvājumu sarindošanai un attiecīgi atbalsta piešķiršanai konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, definē kā atbalstu attiecībā pret projekta devumu pasākuma vidisko mērķu sasniegšanā, piemēram, kā pieprasīto atbalstu uz vienu uzlādes vai uzpildes punktu.

5.   Ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, ievērojot 4. punkta nosacījumus, atbalsta intensitāte var sasniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.

6.   Atkāpjoties no 4. punkta, atbalstu var piešķirt bez konkurenci veicinošas konkursa procedūras, ja atbalstu piešķir, pamatojoties uz atbalsta shēmu. Šajā gadījumā atbalsta intensitāte nepārsniedz 20 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var palielināt par 20 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem un par 30 procentpunktiem maziem uzņēmumiem. Atbalsta intensitāti var arī palielināt, piemērojot Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, par 15 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmajos apgabalos, kuri norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā, vai, piemērojot Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmajos apgabalos, kuri norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā.

7.   Vienam uzņēmumam piešķirtais atbalsts nepārsniedz 40 % no attiecīgās shēmas kopējā budžeta.

8.   Ja uzlādes vai uzpildes infrastruktūra ir pieejama izmantotājiem, kas nav atbalsta saņēmējs vai saņēmēji, atbalstu piešķir tikai tādas uzlādes vai uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai, modernizācijai vai paplašināšanai, kura ir publiski pieejama un izmantotājiem nodrošina nediskriminējošu piekļuvi, tostarp attiecībā uz tarifiem, autentificēšanos, maksāšanas metodēm un citiem izmantošanas noteikumiem. Maksa, ko par uzlādes vai uzpildes infrastruktūras izmantošanu iekasē no izmantotājiem, kuri nav atbalsta saņēmējs vai saņēmēji, atbilst tirgus cenām.

9.   Uzlādes vai uzpildes infrastruktūras operatori, kas savā infrastruktūrā piedāvā vai atļauj uz līgumu balstītus maksājumus, nediskriminē mobilitātes pakalpojumu sniedzējus, piemēram, piemērojot privileģētas piekļuves nosacījumus vai diferencējot cenas bez objektīva pamatojuma.

10.   Atbalsta nepieciešamību nolūkā ieguldīt tās pašas kategorijas uzlādes vai uzpildes infrastruktūrā, kas ir atbalstāmā infrastruktūra (piemēram, attiecībā uz uzlādes infrastruktūru – parastas jaudas vai lieljaudas), nosaka, veicot atklātu ex ante sabiedrisko apspriešanu vai neatkarīgu tirgus pētījumu, kas atbalsta pasākuma spēkā stāšanās brīdī nav vecāki par 1 gadu. Jo īpaši pārbauda, vai nav paredzams, ka šādu ieguldījumu varētu uz komerciāliem pamatiem veikt 3 gadu laikā no atbalsta pasākuma stāšanās spēkā.

Pirmajā daļā noteiktais pienākums veikt atklātu ex ante sabiedrisko apspriešanu vai neatkarīgu tirgus pētījumu neattiecas uz atbalstu publiski nepieejamas uzlādes vai uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai, modernizācijai vai paplašināšanai.

11.   Atkāpjoties no 10. punkta, uzlādes vai uzpildes infrastruktūras atbalsta nepieciešamību attiecībā uz autotransporta līdzekļiem prezumē, ja transportlīdzekļi, ko darbina tikai ar elektroenerģiju (attiecībā uz uzlādes infrastruktūru), vai transportlīdzekļi, ko vismaz daļēji darbina ar ūdeņradi (attiecībā uz uzpildes infrastruktūru), veido mazāk nekā 3 % no attiecīgajā dalībvalstī reģistrēto tās pašas kategorijas transportlīdzekļu kopskaita. Šā punkta vajadzībām uzskata, ka vieglie pasažieru automobiļi un mazas noslodzes komerciālie automobiļi pieder pie vienas un tās pašas transportlīdzekļu kategorijas.

12.   Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz atbalstāmās uzlādes vai uzpildes infrastruktūras ekspluatāciju piešķir konkurenci veicinošā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pienācīgi ievērojot piemērojamos iepirkuma noteikumus.

13.   Ja atbalsts tiek piešķirts tādas jaunas uzlādes infrastruktūras izvēršanai, kas ļauj pārvadīt elektroenerģiju, kuras izejas jauda ir 22 kW vai mazāka, infrastruktūrai jāspēj atbalstīt viedās uzlādes funkcijas.”;

31)

regulā iekļauj šādu 36.b pantu:

“36.b pants

Ieguldījumu atbalsts tīro transportlīdzekļu vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādei un transportlīdzekļu modernizācijai

1.   Ieguldījumu atbalsts tīro transportlīdzekļu vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādei autotransportam, dzelzceļam, iekšzemes ūdensceļiem un jūras transportam un transportlīdzekļu, izņemot gaisa kuģus, modernizācijai, ko veic, lai tos varētu uzskatīt par tīriem transportlīdzekļiem vai bezemisiju transportlīdzekļiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstu piešķir nolūkā iegādāties vai izpirkumnomā uz vismaz 12 mēnešiem nomāt tīros transportlīdzekļus, kurus vismaz daļēji darbina ar elektroenerģiju vai ūdeņradi, vai bezemisiju transportlīdzekļus, kā arī nolūkā modernizēt transportlīdzekļus, lai tos varētu uzskatīt par tīriem vai bezemisiju transportlīdzekļiem.

3.   Attiecināmās izmaksas ir šādas:

a)

attiecībā uz ieguldījumiem, kas paredzēti tīro transportlīdzekļu vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, – papildu izmaksas par tīra transportlīdzekļa vai bezemisiju transportlīdzekļa iegādi. Tās nosaka, aprēķinot starpību starp tīra transportlīdzekļa vai bezemisiju transportlīdzekļa iegādes ieguldījumu izmaksām un ieguldījumu izmaksām par tāda tās pašas kategorijas transportlīdzekļa iegādi, kurš atbilst jau spēkā esošiem piemērojamajiem Savienības standartiem un būtu iegādāts situācijā bez atbalsta;

b)

attiecībā uz ieguldījumiem, kas paredzēti tīro transportlīdzekļu vai bezemisiju transportlīdzekļu izpirkumnomai, – papildu izmaksas par tīra transportlīdzekļa vai bezemisiju transportlīdzekļa izpirkumnomu. Tās nosaka, aprēķinot starpību starp tīra transportlīdzekļa vai bezemisiju transportlīdzekļa izpirkumnomas neto pašreizējo vērtību un tāda tās pašas kategorijas transportlīdzekļa izpirkumnomas neto pašreizējo vērtību, kurš atbilst jau spēkā esošiem piemērojamajiem Savienības standartiem un būtu nomāts situācijā bez atbalsta. Nosakot attiecināmās izmaksas, neņem vērā darbības izmaksas, kas saistītas ar transportlīdzekļa ekspluatāciju, tostarp enerģijas izmaksas, apdrošināšanas un apkopes izmaksas, neatkarīgi no tā, vai tās ir ietvertas izpirkumnomas līgumā;

c)

attiecībā uz ieguldījumiem, kas paredzēti transportlīdzekļu modernizācijai, ko veic, lai tos varētu uzskatīt par tīriem transportlīdzekļiem vai bezemisiju transportlīdzekļiem, – izmaksas par ieguldījumiem modernizācijā.

4.   Atbalstu saskaņā ar šo pantu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas papildus 2. panta 38) punktā minētajiem nosacījumiem atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

atbalsta piešķiršana balstās uz objektīviem, skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem atbilstības un atlases kritērijiem, kas noteikti ex ante un publicēti vismaz 6 nedēļas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci;

b)

ja konkursa procedūrā visi pretendenti saņem atbalstu, shēmas īstenošanas laikā minētās procedūras plānojumu pielāgo, piemēram, samazinot budžetu vai apjomu, lai nākamajās konkursa procedūrās atjaunotu efektīvu konkurenci;

c)

izslēdz konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijas (piemēram, turpmākas sarunas par konkursa rezultātiem);

d)

vismaz 70 % no kopējiem atlases kritērijiem, ko izmanto piedāvājumu sarindošanai un attiecīgi atbalsta piešķiršanai konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, definē kā atbalstu attiecībā pret projekta devumu pasākuma vidisko mērķu sasniegšanā, piemēram, kā pieprasīto atbalstu uz vienu tīru vai bezemisiju transportlīdzekli.

5.   Ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, ievērojot 4. punkta nosacījumus, atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a)

100 % no attiecināmajām izmaksām par bezemisiju transportlīdzekļu iegādi vai izpirkumnomu vai par transportlīdzekļu modernizāciju, ko veic, lai tos varētu uzskatīt par bezemisiju transportlīdzekļiem;

b)

80 % no attiecināmajām izmaksām par tīro transportlīdzekļu iegādi vai izpirkumnomu vai par transportlīdzekļu modernizēšanu, ko veic, lai tos varētu uzskatīt par tīriem transportlīdzekļiem.

6.   Atkāpjoties no 4. punkta, atbalstu var piešķirt ārpus konkurenci veicinošas konkursa procedūras, ja atbalstu piešķir, pamatojoties uz atbalsta shēmu.

Šādos gadījumos atbalsta intensitāte nepārsniedz 20 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem bezemisiju transportlīdzekļiem un par 20 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem vai par 30 procentpunktiem maziem uzņēmumiem.

7.   Atkāpjoties no 4. punkta, atbalstu var piešķirt arī ārpus konkurenci veicinošas konkursa procedūras, ja atbalstu piešķir uzņēmumiem, kam pēc atklāta, pārredzama un nediskriminējoša publiskā iepirkuma konkursa ir piešķirts sabiedrisko pakalpojumu līgums par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu pa sauszemi, dzelzceļu vai ūdeni, tikai attiecībā uz tādu tīro transportlīdzekļu vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi, ko izmanto sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanai, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu līgums.

Šajā gadījumā atbalsta intensitāte nepārsniedz 40 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti bezemisiju transportlīdzekļiem var palielināt par 10 procentpunktiem.”;

32)

regulas 37. pantu svītro;

33)

regulas 38. pantu groza šādi:

a)

panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“38. pants

Ieguldījumu atbalsts energoefektivitātes pasākumiem, kas nav paredzēts ēkām”;

b)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Ieguldījumu atbalsts, kas ļauj uzņēmumiem uzlabot energoefektivitāti un nav paredzēts ēkām, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.”;

2.   Atbalstu saskaņā ar šo pantu nepiešķir ieguldījumiem, kas tiek veikti, lai panāktu atbilstību Savienības standartiem, kuri ir pieņemti un ir stājušies spēkā. Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt ieguldījumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību Savienības standartiem, kas ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā, ar nosacījumu, ka ieguldījums tiek īstenots un pabeigts vismaz 18 mēnešus pirms standarta spēkā stāšanās dienas.”

;

c)

pantā iekļauj šādu 2.a un 2.b punktu:

“2.a   Šis pants neattiecas uz atbalstu koģenerācijai un atbalstu centralizētajai siltumapgādei un/vai aukstumapgādei.

2.b   Atbalsts tāda energoaprīkojuma uzstādīšanai, kurā izmanto fosilo kurināmo, tostarp dabasgāzi, saskaņā ar šo pantu nav atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.”

;

d)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni. Tās nosaka, salīdzinot ieguldījuma izmaksas ar izmaksām hipotētiskajā scenārijā, kas rastos, ja atbalsts netiktu sniegts, kā norādīts turpmāk:

a)

ja hipotētiskais scenārijs paredz veikt mazāk energoefektīvu ieguldījumu, kas atbilst parastajai komercpraksei attiecīgajā nozarē vai darbībā, attiecināmās izmaksas ir starpība starp ieguldījumu izmaksām, par kurām piešķirts valsts atbalsts, un mazāk energoefektīva ieguldījuma izmaksām;

b)

ja hipotētiskais scenārijs paredz veikt to pašu ieguldījumu, taču vēlāk, attiecināmās izmaksas ir starpība starp tā ieguldījuma izmaksām, kuram piešķirts valsts atbalsts, un vēlākā ieguldījuma izmaksu neto pašreizējo vērtību, kas diskontēta līdz brīdim, kad tiks veikts atbalstāmais ieguldījums;

c)

ja hipotētiskais scenārijs paredz esošo iekārtu un aprīkojuma darbības saglabāšanu, attiecināmās izmaksas ir starpība starp ieguldījumu izmaksām, par kurām piešķirts valsts atbalsts, un ieguldījuma neto pašreizējo vērtību esošo iekārtu un aprīkojuma apkopei, remontam un modernizācijai, kas diskontēta līdz brīdim, kad tiktu veikts atbalstāmais ieguldījums;

d)

attiecībā uz aprīkojumu, uz kuru attiecas izpirkumnomas līgumi, attiecināmās izmaksas ir starpība starp tā aprīkojuma izpirkumnomas neto pašreizējo vērtību, par ko piešķirts valsts atbalsts, un tāda mazāk energoefektīva aprīkojuma izpirkumnomas neto pašreizējo vērtību, kas tiktu nomāts, ja atbalsts netiktu piešķirts; izpirkumnomas izmaksās neiekļauj izmaksas, kas saistītas ar aprīkojuma vai iekārtas ekspluatāciju (kurināmā/degvielas izmaksas, apdrošināšana, apkope, palīgmateriāli), neatkarīgi no tā, vai tās ir ietvertas izpirkumnomas līgumā.

Visās pirmajā daļā uzskaitītajās situācijās hipotētiskajam scenārijam ir jāattiecas uz ieguldījumu, kas ir ar salīdzināmu ražošanas jaudu un ekspluatācijas laiku un kas atbilst jau spēkā esošajiem Savienības standartiem. Hipotētiskajam scenārijam ir jābūt ticamam, ņemot vērā juridiskās prasības, tirgus apstākļus un ES ETS sistēmas radītos stimulus.

Ja ieguldījums ir skaidri nosakāms ieguldījums, kura vienīgais mērķis ir uzlabot energoefektivitāti, attiecībā uz ko nevar noteikt mazāk energoefektīvu hipotētisko ieguldījumu, attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas.

Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka energoefektivitātes līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.”

;

e)

panta 3.a punktu svītro;

f)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Atbalsta intensitāte var sasniegt 100 % no kopējām ieguldījumu izmaksām, ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas papildus 2. panta 38) punktā minētajiem nosacījumiem atbilst visiem turpmākajiem nosacījumiem:

a)

atbalsta piešķiršana balstās uz objektīviem, skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem atbilstības un atlases kritērijiem, kas noteikti ex ante un publicēti vismaz sešas nedēļas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci;

b)

ja konkursa procedūrā visi pretendenti saņem atbalstu, shēmas īstenošanas laikā minētās procedūras plānojumu pielāgo, piemēram, samazinot budžetu vai apjomu, lai nākamajās konkursa procedūrās atjaunotu efektīvu konkurenci;

c)

izslēdz konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijas (piemēram, turpmākas sarunas par konkursa rezultātiem);

d)

vismaz 70 % no kopējiem atlases kritērijiem, ko izmanto piedāvājumu sarindošanai un attiecīgi atbalsta piešķiršanai konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, definē kā atbalstu attiecībā pret projekta devumu pasākuma vidisko mērķu sasniegšanā, piemēram, kā pieprasīto atbalstu uz vienu ietaupītās enerģijas vai iegūtās energoefektivitātes vienību. Minēto kritēriju svērums ir ne mazāks kā 70 % attiecībā pret visu atlases kritēriju svērumu.”;

g)

pantā pievieno šādu 8. punktu:

“8.   Atkāpjoties no 3. punkta a) līdz d) apakšpunkta un 7. punkta, attiecināmās izmaksas var noteikt, neidentificējot hipotētisko scenāriju un neveicot konkurenci veicinošu konkursa procedūru. Šādā gadījumā attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas, kas ir tieši saistītas ar augstākas energoefektivitātes sasniegšanu, un piemērojamo atbalsta intensitāti un paaugstināšanu, kas noteiktas 4., 5. un 6. punktā, samazina par 50 %.”

;

34)

regulā iekļauj šādu 38.a pantu:

“38.a pants

Ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes pasākumiem

1.   Ieguldījumu atbalsts, kas ļauj uzņēmumiem sasniegt ēku energoefektivitātes mērķus, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstu saskaņā ar šo pantu nepiešķir ieguldījumiem, kas tiek veikti, lai panāktu atbilstību Savienības standartiem, kuri ir pieņemti un ir stājušies spēkā.

3.   Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt ieguldījumiem, kas tiek veikti, lai panāktu atbilstību Savienības standartiem, kuri ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā. Ja attiecīgie Savienības standarti ir minimālie energosnieguma standarti, atbalstam jābūt tādam, kas piešķirts, pirms standarti attiecīgajam uzņēmumam kļūst obligāti. Šādā gadījumā dalībvalsts nodrošina, ka saņēmēji iesniedz precīzu renovācijas plānu un grafiku, kurā pierādīts, ka atbalstītā renovācija ir vismaz pietiekama, lai panāktu atbilstību minimālajiem energosnieguma standartiem. Ja attiecīgie Savienības standarti atšķiras no minimālajiem energosnieguma standartiem, ieguldījumiem jābūt tādiem, kas īstenoti un pabeigti vismaz 18 mēnešus pirms Savienības standartu stāšanās spēkā.

4.   Šis pants neattiecas uz atbalstu koģenerācijai un atbalstu centralizētajai siltumapgādei un/vai aukstumapgādei.

5.   Attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas. Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka energoefektivitātes līmeņa sasniegšanu ēkā, nav attiecināmās izmaksas.

6.   Atbalsts veicina ēkas energosnieguma uzlabojumu, kas, izteikts primārajā enerģijā, ir uzlabojums: i) vismaz par 20 % salīdzinājumā ar situāciju pirms ieguldījuma veikšanas, ja tiek veikta esošu ēku renovācija, vai ii) vismaz par 10 % salīdzinājumā ar situāciju pirms ieguldījuma veikšanas, ja renovācijas pasākumi attiecas tikai uz viena veida būves elementu uzstādīšanu vai nomaiņu, kā definēts Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 9) punktā, un šādi mērķtiecīgi renovācijas pasākumi neveido vairāk kā 30 % no energoefektivitātes pasākumiem paredzētās shēmas budžeta daļas, vai iii) vismaz par 10 % salīdzinājumā ar robežvērtību, kas noteikta gandrīz nulles enerģijas ēku prasībām valsts pasākumos, ar kuriem transponē Direktīvu 2010/31/ES attiecībā uz jaunām ēkām. Sākotnējo primārās enerģijas pieprasījumu un paredzamo uzlabojumu nosaka, pamatojoties uz Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 12) punktā definēto energoefektivitātes (energosnieguma) sertifikātu.

7.   Atbalstu, ko piešķir ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, var apvienot ar atbalstu vienam vai visiem šādiem pasākumiem:

a)

tāda integrēta aprīkojuma uzstādīšana objektā, kas no atjaunīgajiem energoresursiem ražo elektroenerģiju, nodrošina siltumapgādi vai aukstumapgādi, tostarp, bet ne tikai, fotoelementu paneļiem un siltumsūkņiem;

b)

aprīkojuma uzstādīšana atjaunīgās enerģijas iekārtu objektā saražotās enerģijas akumulēšanai. Akumulēšanas aprīkojums katru gadu akumulē vismaz 75 % enerģijas no tieši pieslēgtas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas;

c)

energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmas un ar to saistītā aprīkojuma pieslēgšana;

d)

ēkas lietotāju vajadzībām paredzētas uzlādes infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras, piemēram, kabeļu kanalizācijas, izbūve un uzstādīšana vietā, kur autostāvvieta atrodas vai nu ēkas iekšienē, vai fiziski blakus ēkai;

e)

aprīkojuma uzstādīšana ēkas digitalizācijai, jo īpaši nolūkā palielināt tās viedgatavību, tostarp pasīvo iekšējo instalāciju ierīkošanai vai strukturēto kabeļu ievilkšanai datu tīklu vajadzībām un platjoslas infrastruktūras palīgdaļai īpašumā, uz kura atrodas attiecīgā ēka, izņemot instalāciju ierīkošanu vai kabeļu ievilkšanu datu tīklu vajadzībām ārpus minētā īpašuma;

f)

ieguldījumi zaļajos jumtos un aprīkojumā lietusūdens uzkrāšanai un izmantošanai.

Šādu kombinēto darbu gadījumā, kas ietver a) līdz f) apakšpunktā paredzētos ieguldījumus, attiecināmās izmaksas ir visas minēto iekārtu un aprīkojuma ieguldījumu izmaksas. Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka vidiskā snieguma līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.

8.   Atbalstu var piešķirt vai nu ēkas īpašniekam(-iem), vai īrniekam(-iem) atkarībā no tā, kurš pasūta energoefektivitātes pasākumu.

9.   Atbalstu var piešķirt arī ēkā esošā siltumapgādes vai aukstumapgādes aprīkojuma energoefektivitātes uzlabošanai.

10.   Atbalsts tāda energoaprīkojuma uzstādīšanai, kurā izmanto fosilo kurināmo, tostarp dabasgāzi, saskaņā ar šo pantu nav atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

11.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 30 % no attiecināmajām izmaksām.

12.   Atkāpjoties no 11. punkta, ja ieguldījums ir paredzēts tam, lai uzstādītu vai nomainītu tikai viena veida būves elementu, kas definēts Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 9) punktā, atbalsta intensitāte nepārsniedz 25 %.

13.   Atkāpjoties no 11. un 12. punkta, ja atbalstu ieguldījumiem ēkās, ko veic, lai panāktu atbilstību minimālajiem energosnieguma standartiem, kuri kvalificējami kā Savienības standarti, piešķir mazāk nekā 18 mēnešus pirms Savienības standartu stāšanās spēkā, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 15 % no attiecināmajām izmaksām, ja ieguldījums ir paredzēts tam, lai uzstādītu vai nomainītu tikai viena veida būves elementu, kas definēts Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 9) punktā, un 20 % visos citos gadījumos.

14.   Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.

15.   Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 15 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

16.   Atbalsta intensitāti var palielināt par 15 procentpunktiem atbalstam, kas piešķirts esošo ēku energosnieguma uzlabošanai, ja atbalsts veicina ēkas energosnieguma uzlabojumu, izsakot to primārajā enerģijā, vismaz par 40 % salīdzinājumā ar situāciju pirms ieguldījuma veikšanas. Šo atbalsta intensitātes palielinājumu nepiemēro, ja ieguldījums neuzlabo ēkas energoefektivitāti vairāk, nekā to nosaka minimālie energosnieguma standarti, kuri kvalificējami kā Savienības standarti, kas stājas spēkā mazāk nekā 18 mēnešu laikā no ieguldījuma īstenošanas un pabeigšanas brīža.”;

35)

regulā iekļauj šādu 38.b pantu:

“38.b pants

Atbalsts energosnieguma līgumu slēgšanas atvieglošanai

1.   Atbalsts energosnieguma līgumu slēgšanas atvieglošanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 27) punktā definēto energosnieguma līgumu slēgšanas atvieglošanai.

3.   Tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu ir MVU un maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kas veic energosnieguma uzlabošanas pasākumus un kas ir atbalsta galīgie saņēmēji.

4.   Atbalsts izpaužas kā prioritārais aizdevums vai garantija energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu sniedzējam saskaņā ar energosnieguma līgumu vai kā finanšu produkts, kura mērķis ir finansēt minēto sniedzēju (piemēram, faktorings vai forfeitings).

5.   Aizdevuma vai garantijas termiņš energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu sniedzējam nepārsniedz 10 gadus.

6.   Ja atbalsts izpaužas kā prioritārais aizdevums, komerciālo parāda finansējuma sniedzēju līdzieguldījums nav mazāks par 30 % no attiecīgā energosnieguma līgumu portfeļa vērtības, un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veicēja atmaksa ir vismaz vienāda ar aizdevuma nominālvērtību.

7.   Ja atbalsts izpaužas kā garantija, tā nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma pamatsummas, un kredītiestāde un valsts sedz zaudējumus proporcionāli un ar vienādiem nosacījumiem. Garantēto summu proporcionāli samazina tā, lai garantija nekad nesegtu vairāk nekā 80 % no aizdevuma nedzēstās summas.

8.   Kopējā nedzēstā finansējuma summa nominālā izteiksmē vienam saņēmējam nepārsniedz EUR 30 miljonus.”;

36)

regulas 39. pantu groza šādi:

a)

panta 2., 2.a un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt ieguldījumiem ēku energoefektivitātes uzlabošanā.

2.a   Atbalstu, ko piešķir ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, var apvienot ar atbalstu vienam vai visiem šādiem pasākumiem:

a)

tāda integrēta aprīkojuma uzstādīšana objektā, kas no atjaunīgajiem energoresursiem ražo elektroenerģiju, nodrošina siltumapgādi vai aukstumapgādi, tostarp, bet ne tikai, fotoelementu paneļiem un siltumsūkņiem;

b)

aprīkojuma uzstādīšana atjaunīgās enerģijas iekārtu objektā saražotās enerģijas akumulēšanai. Akumulēšanas aprīkojums katru gadu akumulē vismaz 75 % enerģijas no tieši pieslēgtas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas;

c)

ieguldījumi energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmas un ar to saistītā aprīkojuma pieslēgšanai;

d)

ēkas lietotāju vajadzībām paredzētas uzlādes infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras, piemēram, kabeļu kanalizācijas, izbūve un uzstādīšana, ja autostāvvieta atrodas vai nu ēkā, vai fiziski blakus tai;

e)

aprīkojuma uzstādīšana ēkas digitalizācijai, jo īpaši nolūkā palielināt tās viedgatavību. Attiecināmie ieguldījumi var ietvert tikai pasākumus, kas attiecas uz pasīvo iekšējo instalāciju ierīkošanu vai strukturēto kabeļu ievilkšanu datu tīklu vajadzībām un platjoslas infrastruktūras palīgdaļai īpašumā, uz kura atrodas attiecīgā ēka, izņemot instalāciju ierīkošanu vai kabeļu ievilkšanu datu tīklu vajadzībām ārpus minētā īpašuma;

f)

ieguldījumi zaļajos jumtos un aprīkojumā lietusūdens uzkrāšanai un izmantošanai.

3.   Attiecināmās izmaksas ir energoefektivitātes projekta kopējās izmaksas, izņemot attiecībā uz 2.a punktā minētajām ēkām, kuru attiecināmās izmaksas ir energoefektivitātes projekta kopējās izmaksas un 2.a punktā uzskaitīto dažādo aprīkojuma elementu ieguldījumu izmaksas.”

;

b)

panta 5. punkta pirmo un otro teikumu aizstāj ar šādu:

“5.   Aizdevumus vai garantijas atbalstāmajiem energoefektivitātes projektiem piešķir energoefektivitātes fonds vai cits finanšu starpnieks. Aizdevuma nominālvērtība vai garantētā summa vienam galīgajam saņēmējam un vienam projektam nepārsniedz EUR 25 miljonus, izņemot 2.a punktā minētos apvienotos ieguldījumus, kuru gadījumā tā nepārsniedz EUR 30 miljonus.”

;

c)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Energoefektivitātes atbalstam piesaista papildu ieguldījumus no 2. panta 72) punktā definētajiem neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem vismaz 30 % apmērā no energoefektivitātes projektam nodrošinātā kopējā finansējuma. Ja atbalstu sniedz energoefektivitātes fonds, šādu privāto ieguldījumu piesaistīšana var notikt energoefektivitātes fonda līmenī un/vai energoefektivitātes projektu līmenī, lai kopējā summa sasniegtu vismaz 30 % no energoefektivitātes projektam piešķirtā kopējā finansējuma.”

;

d)

panta 8. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)

energoefektivitātes fonds vai finanšu starpnieks darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, un attiecīgā dalībvalsts paredz pienācīgas rūpības procedūru, lai pārliecinātos, ka energoefektivitātes atbalsta pasākuma īstenošanā tiek izmantota komerciāli nevainojama ieguldījumu stratēģija.”;

e)

panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10.   Atbalstu saskaņā ar šo pantu nepiešķir ieguldījumiem, kas tiek veikti, lai panāktu atbilstību Savienības standartiem, kuri ir pieņemti un ir stājušies spēkā.”

;

f)

pantā pievieno šādu 11. līdz 14. punktu:

“11.   Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt ieguldījumiem, kas tiek veikti, lai panāktu atbilstību Savienības standartiem, kuri ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā. Ja attiecīgie Savienības standarti ir minimālie energosnieguma standarti, atbalstam jābūt tādam, kas piešķirts, pirms standarti attiecīgajam uzņēmumam kļūst obligāti. Šādā gadījumā dalībvalsts nodrošina, ka saņēmēji iesniedz precīzu renovācijas plānu un grafiku, kurā pierādīts, ka atbalstītā renovācija ir vismaz pietiekama, lai panāktu atbilstību minimālajiem energosnieguma standartiem. Ja attiecīgie Savienības standarti atšķiras no minimālajiem energosnieguma standartiem, ieguldījumiem jābūt tādiem, kas īstenoti un pabeigti vismaz 18 mēnešus pirms minēto standartu stāšanās spēkā.

12.   Atbalstu var piešķirt arī ēkā esošā siltumapgādes vai aukstumapgādes aprīkojuma energoefektivitātes uzlabošanai.

13.   Atbalsts tāda energoaprīkojuma uzstādīšanai, kurā izmanto fosilo kurināmo, tostarp dabasgāzi, saskaņā ar šo pantu nav atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

14.   Dalībvalsts attiecīgā atbalsta pasākuma īstenošanai var norīkot pilnvaroto subjektu.”

;

37)

regulas 40. pantu svītro;

38)

regulas 41. pantu groza šādi:

a)

panta virsrakstu un 1. punktu aizstāj ar šādiem:

“41. pants

Ieguldījumu atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu, atjaunīgā ūdeņraža ražošanu un augstas efektivitātes koģenerāciju

1.   Ieguldījumu atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu, atjaunīgā ūdeņraža ražošanu un augstas efektivitātes koģenerāciju, izņemot elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgā ūdeņraža, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.”;

b)

pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a   Ieguldījumu atbalsts elektroenerģijas akumulēšanas/uzkrāšanas projektiem saskaņā ar šo pantu ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai tiktāl, ciktāl to piešķir kombinētiem atjaunīgo energoresursu un akumulēšanas/uzglabāšanas projektiem (aiz skaitītāja), ja abi elementi ir viena ieguldījuma sastāvdaļas vai ja krātuve ir savienota ar esošo atjaunīgo energoresursu ražošanas iekārtu. Akumulēšanas komponents katru gadu akumulē vismaz 75 % enerģijas no tieši pieslēgtas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas. Nolūkā pārbaudīt atbilstību 4. pantā noteiktajām robežvērtībām visi ieguldījumu komponenti (ražošana un uzkrāšana) tiek uzskatīti par vienu integrētu projektu. Tie paši noteikumi attiecas uz siltumenerģijas uzkrāšanas jaudām, kas ir tieši pieslēgtas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtai.”

;

c)

panta 2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Ieguldījumu atbalsts biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biogāzes (tostarp biometāna) un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai un uzkrāšanai ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai tiktāl, ciktāl atbalstāmās degvielas/kurināmais atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos, un tiek ražoti no minētās direktīvas IX pielikumā uzskaitītajiem ievadmateriāliem. Akumulēšanas komponents katru gadu iegūst vismaz 75 % kurināmā satura no tieši pieslēgtām biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes (tostarp biometāna) un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas iekārtām. Nolūkā pārbaudīt atbilstību šīs regulas 4. pantā noteiktajām robežvērtībām visi ieguldījumu komponenti (ražošana un uzkrāšana) tiek uzskatīti par vienu integrētu projektu.

3.   Ieguldījumu atbalsts ūdeņraža ražošanai ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai attiecībā uz iekārtām, kurās ražo vienīgi atjaunīgo ūdeņradi. Atjaunīgā ūdeņraža projektos, kuros paredzēts elektrolīzeris un viena vai vairākas atjaunīgās ģenerētājvienības aiz viena tīkla pieslēgumpunkta, elektrolīzera jauda nepārsniedz visu atjaunīgo ģenerētājvienību kopējo jaudu. Ieguldījumu atbalsts var attiekties uz mērķorientētu infrastruktūru atjaunīgā ūdeņraža pārvadei vai sadalei, kā arī uz atjaunīgā ūdeņraža krātuvēm.

4.   Ieguldījumu atbalsts augstas efektivitātes koģenerācijas vienībām ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai tiktāl, ciktāl tās kopumā nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu salīdzinājumā ar siltuma un elektroenerģijas atsevišķu ražošanu, kā paredzēts Direktīvā 2012/27/ES vai turpmākos tiesību aktos, ar ko pilnībā vai daļēji aizstāj minēto direktīvu. Ieguldījumu atbalsts projektiem, kas paredz elektroenerģijas un siltumenerģijas akumulēšanas/uzkrāšanas jaudu tiešu pieslēgšanu iekārtam, kurās notiek augstas efektivitātes koģenerācija uz atjaunīgo energoresursu bāzes, ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības saskaņā ar šā panta 1.a punktā paredzētajiem nosacījumiem.”

;

d)

pantā iekļauj šādu 4.a punktu:

“4.a.   Ieguldījumu atbalsts augstas efektivitātes koģenerācijai ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai tad, ja tas neattiecas uz koģenerācijas iekārtām, kurās izmanto fosilo kurināmo, izņemot dabasgāzi, ja tiek nodrošināta atbilstība 2030. un 2050. gada klimata mērķrādītājiem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 (*45) I pielikuma 4.30. iedaļu.

(*45)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (OV L 442, 9.12.2021., 1. lpp.).”;"

e)

panta 5., 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“5.   Ieguldījumu atbalstu piešķir jaunuzstādītām vai atjaunotām jaudām. Atbalsta summa nav atkarīga no izlaides.

6.   Attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas.

7.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a)

45 % no attiecināmajām izmaksām ieguldījumiem atjaunīgo energoresursu ražošanā, tostarp tādu siltumsūkņu ražošanā, kas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 VII pielikumam, atjaunīgā ūdeņraža ražošanā un augstas efektivitātes koģenerācijā uz atjaunīgo energoresursu bāzes;

b)

30 % no attiecināmajām izmaksām visiem citiem šajā pantā paredzētajiem ieguldījumiem.”;

f)

panta 9. punktu svītro;

g)

panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10.   Atbalsta intensitāte var sasniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas papildus 2. panta 38) punktā minētajiem nosacījumiem atbilst visiem turpmākajiem nosacījumiem:

a)

atbalsta piešķiršana balstās uz objektīviem, skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem atbilstības un atlases kritērijiem, kas noteikti ex ante un publicēti vismaz sešas nedēļas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci;

b)

ja konkursa procedūrā visi pretendenti saņem atbalstu, shēmas īstenošanas laikā minētās procedūras plānojumu pielāgo, piemēram, samazinot budžetu vai apjomu, lai nākamajās konkursa procedūrās atjaunotu efektīvu konkurenci;

c)

izslēdz konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijas (piemēram, turpmākas sarunas par konkursa rezultātiem vai normēšanu);

d)

vismaz 70 % no kopējiem atlases kritērijiem, ko izmanto piedāvājumu sarindošanai un attiecīgi atbalsta piešķiršanai konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, definē kā atbalstu uz vienu tādu enerģijas jaudas vienību, kas ražota no atjaunīgajiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijas.”;

39)

regulas 42. pantu groza šādi:

a)

panta 1. līdz 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Darbības atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgās elektroenerģijas izmantošanu, izņemot elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgā ūdeņraža, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas papildus 2. panta 38) punktā minētajiem nosacījumiem atbilst visiem turpmākajiem nosacījumiem:

a)

atbalsta piešķiršana balstās uz objektīviem, skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem atbilstības un atlases kritērijiem, kas noteikti ex ante un publicēti vismaz sešas nedēļas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci;

b)

ja konkursa procedūrā visi pretendenti saņem atbalstu, shēmas īstenošanas laikā minētās procedūras plānojumu pielāgo, piemēram, samazinot budžetu vai apjomu, lai nākamajās konkursa procedūrās atjaunotu efektīvu konkurenci;

c)

izslēdz konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijas (piemēram, turpmākas sarunas par konkursa rezultātiem vai normēšanu);

d)

vismaz 70 % no kopējiem atlases kritērijiem, ko izmanto piedāvājumu sarindošanai un attiecīgi atbalsta piešķiršanai konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, definē kā atbalstu uz vienu saražotās elektroenerģijas vai no atjaunīgajiem energoresursiem saražotas jaudas vienību.

Konkursa procedūra nediskriminējošā veidā attiecas uz visiem ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo no atjaunīgajiem energoresursiem.

3.   Konkursa procedūra var būt vērsta uz kādām konkrētām tehnoloģijām, ja

a)

pasākuma mērķis ir īpaši atbalstīt demonstrējumprojektus;

b)

pasākuma mērķis ir risināt ne tikai dekarbonizācijas problēmu, bet arī gaisa kvalitātes vai cita piesārņojuma jautājumu;

c)

dalībvalsts nosaka iemeslus uzskatīt, ka atbalsttiesīgās nozares vai inovatīvas tehnoloģijas ilgtermiņā var dot nozīmīgu un izmakslietderīgu ieguldījumu vides aizsardzībā un visaptverošajā dekarbonizācijā;

d)

pasākums ir nepieciešams, lai sasniegtu diversifikāciju, kas nepieciešama, lai izvairītos no tādu jautājumu saasināšanās, kuri saistīti ar tīkla stabilitāti;

e)

paredzams, ka selektīvāka pieeja samazinās vides aizsardzības mērķa sasniegšanas izmaksas (piemēram, sistēmas integrācijas izmaksas samazinās diversifikācija (arī atjaunīgo energoresursu starpā), kas varētu ietvert arī pieprasījumreakciju un/vai uzkrāšanu) un/vai radīs mazākus konkurences izkropļojumus.

Dalībvalstis veic sīku novērtējumu par minēto apstākļu pastāvēšanu un iesniedz to Komisijai saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā aprakstīto kārtību.

4.   Ja konkursa procedūra ir vērsta uz vienu vai vairākām inovatīvām tehnoloģijām, šīm tehnoloģijām piešķirtais atbalsts 1 gadā kopā nepārsniedz 5 % no plānotās jaunās no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas jaudas.

5.   Atbalstu piešķir kā piemaksu papildus tirgus cenai vai kā cenu starpības līgumu, saskaņā ar ko ražotāji elektroenerģiju tiešā veidā pārdod tirgū.

6.   Atbalsta saņēmēji pārdod elektroenerģiju tieši tirgū, un tiem piemērojami balansēšanas standartpienākumi. Saņēmēji var uzticēt balansēšanas pienākumu izpildi savā vārdā veikt citiem uzņēmumiem, piemēram, agregatoriem. Turklāt atbalstu nemaksā par periodiem, kad cenas ir negatīvas. Lai novērstu jebkādas šaubas – minētais ir spēkā no brīža, kad cenas kļūst negatīvas.

7.   Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 4. panta 3. punktu maza mēroga atjaunīgās elektroenerģijas iekārtas var gūt labumu no tieša cenu atbalsta, kas sedz visas ekspluatācijas izmaksas, un atbrīvojumu no prasības pārdot saražoto elektroenerģiju tirgū. Iekārtas šā punkta piemērošanas nolūkā tiks uzskatītas par maza mēroga iekārtām, ja to jauda ir mazāka par Regulas (ES) 2019/943 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā vai 5. panta 4. punktā noteikto piemērojamo robežvērtību.”

;

b)

panta 8., 9. un 10. punktu svītro;

c)

panta 11. punktu aizstāj ar šādu:

“11.   Atbalstu piešķir tikai uz projekta laiku.”

;

40)

regulas 43. pantu groza šādi:

a)

pantu virsrakstu un 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“43. pants

Darbības atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu un atjaunīgā ūdeņraža ražošanu mazos projektos un atjaunīgās enerģijas kopienās

1.   Darbības atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu un atjaunīgā ūdeņraža ražošanu mazos projektos un atjaunīgās enerģijas kopienās, izņemot elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgā ūdeņraža, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Šā panta mērķiem mazi projekti ir definēti šādi:

i)

elektroenerģijas ražošanai vai uzkrāšanai – projekti, kuru uzstādītā jauda ir 1 MW vai mazāka;

ii)

elektroenerģijas patēriņam – projekti, kuru maksimālais pieprasījums ir 1 MW vai mazāks;

iii)

siltumenerģijas un gāzes ražošanas tehnoloģijām – projekti, kuru uzstādītā jauda ir 1 MW vai mazāka, vai tiem līdzvērtīgi risinājumi;

iv)

atjaunīgā ūdeņraža ražošanai – projekti, kuru uzstādītā jauda ir 3 MW vai mazāka, vai tiem līdzvērtīgi risinājumi;

v)

biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes (tostarp biometāna) un biomasas kurināmā/degvielas ražošanai – projekti, kuru uzstādītā jauda ir 50 000 t/gadā vai mazāka;

vi)

MVU īpašumā pilnībā esošiem projektiem un demonstrējumprojektiem – projekti, kuru uzstādītā jauda vai maksimālais pieprasījums ir 6 MW vai mazāks;

vii)

projektiem, kas pilnībā pieder mikrouzņēmumiem vai maziem uzņēmumiem, tikai attiecībā uz vēja enerģijas ražošanu – projekti, kuru uzstādītā jauda ir 18 MW vai mazāka.”;

b)

pantā iekļauj šādu 2.a un 2.b punktu:

“2.a   Atbalsts atjaunīgās enerģijas kopienām ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai attiecībā uz projektiem, kuru uzstādītā jauda vai maksimālais pieprasījums ir vienāds ar vai mazāks par 6 MW no visiem atjaunīgajiem energoresursiem, izņemot vienīgi vēja enerģiju, par kuru atbalstu piešķir iekārtām, kuru uzstādītā jauda ir 18 MW vai mazāka.

2.b   Darbības atbalsts ūdeņraža ražošanai ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai attiecībā uz iekārtām, kurās ražo vienīgi atjaunīgo ūdeņradi.”

;

c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Darbības atbalsts biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biogāzes (tostarp biometāna) un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai tiktāl, ciktāl atbalstāmās degvielas/kurināmais atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos, un tiek ražoti no minētās direktīvas IX pielikumā uzskaitītajiem ievadmateriāliem.”

;

d)

panta 4. punktu svītro;

e)

panta 5., 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“5.   Atbalstu ierobežo līdz minimumam, kas nepieciešams atbalstāmā projekta vai darbības veikšanai. Šis nosacījums ir izpildīts, ja atbalsts atbilst neto papildu izmaksām (“finansējuma deficīts”), kas nepieciešamas, lai sasniegtu atbalsta pasākuma mērķi, salīdzinot ar hipotētisko scenāriju bez atbalsta. Šo neto papildu izmaksu detalizēts novērtējums nav vajadzīgs, ja atbalsta summas tiek noteiktas konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, jo tā nodrošina ticamu aplēsi par atbalsta minimumu, kas vajadzīgs iespējamiem atbalsta saņēmējiem.

6.   Atbalstu piešķir tikai uz projekta laiku.

7.   Atbalstu piešķir kā piemaksu papildus tirgus cenai vai kā cenu starpības līgumu, saskaņā ar ko ražotāji elektroenerģiju tiešā veidā pārdod tirgū.”

;

f)

pantā pievieno šādu 8. un 9. punktu:

“8.   Uz atbalsta saņēmējiem attiecas balansēšanas standartpienākumi. Saņēmēji var uzticēt balansēšanas pienākumu izpildi savā vārdā veikt citiem uzņēmumiem, piemēram, agregatoriem. Turklāt atbalstu nemaksā par periodiem, kad cenas ir negatīvas. Lai novērstu jebkādas šaubas – minētais ir spēkā no brīža, kad cenas kļūst negatīvas.

9.   Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 4. panta 3. punktu maza mēroga atjaunīgās elektroenerģijas iekārtas un demonstrējumprojekti var gūt labumu no tieša cenu atbalsta, kas sedz visas ekspluatācijas izmaksas, un atbrīvojumu no prasības pārdot saražoto elektroenerģiju tirgū. Iekārtas šā punkta piemērošanas nolūkā tiks uzskatītas par maza mēroga iekārtām, ja to jauda ir mazāka par Regulas (ES) 2019/943 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā vai 5. panta 4. punktā noteikto piemērojamo robežvērtību.”

;

41)

regulas 44. pantu aizstāj ar šādu:

“44. pants

Atbalsts nodokļu samazinājumu veidā saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK

1.   Atbalsta shēmas nodokļu samazinājumu veidā, kas atbilst Direktīvas 2003/96/EK nosacījumiem, ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Nodokļu samazinājuma saņēmējus izraugās, pamatojoties uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem.

3.   Nodokļa samazinājuma saņēmēji maksā vismaz minimālo nodokļu līmeni, kas noteikts Direktīvas 2003/96/EK I pielikumā, izņemot samazinājumus:

a)

ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, attiecībā uz nodokli apliekamiem produktiem, kurus izmanto, veicot fiskālo kontroli, ekoloģiski nekaitīgāku produktu tehnoloģiskās attīstības izmēģinājumu projektu jomā vai saistībā ar degvielu no atjaunojamiem resursiem;

b)

ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmo, otro, ceturto un piekto ievilkumu, attiecībā uz i) saules, vēja, viļņu, plūdmaiņu vai ģeotermālu elektroenerģiju, ii) šķidruma plūsmas elektroenerģiju, ko ražo hidroelektroiekārtas, iii) elektroenerģiju, ko ražo no pamestu ogļraktuvju izdalīta metāna, un iv) elektroenerģiju, ko ražo no kurināmā elementiem;

c)

ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta trešo ievilkumu, attiecībā uz elektroenerģiju, ko ražo no biomasas vai no biomasas iegūtiem produktiem, ciktāl biomasa atbilst Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem;

d)

ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 1. punkta d) apakšpunktu, attiecībā uz elektroenerģiju, kas iegūta koģenerācijā, ja koģenerācija, ko veic koģeneratori, ir augstas efektivitātes koģenerācija, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34) punktā;

e)

ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 1. punkta l) apakšpunktu, attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas KN kods 2705 un kurus izmanto apkurei;

f)

ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 16. panta 1. punktu.

4.   Atbalsta shēmas nodokļu samazinājumu veidā var balstīties uz piemērojamās nodokļu likmes samazinājumu vai fiksētas kompensācijas summas maksājumu, vai šo mehānismu apvienojumu.

5.   Nodokļu samazinājumi, ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 16. panta 1. punktu, ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai tiktāl, ciktāl atbalstāmās degvielas/kurināmais atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos, un tiek ražoti no minētās direktīvas IX pielikumā uzskaitītajiem ievadmateriāliem.”;

42)

regulā iekļauj šādu 44.a pantu:

“44.a pants

Atbalsts vides nodokļu vai parafiskālo maksājumu samazinājumu veidā

1.   Atbalsta shēmas vides nodokļu vai parafiskālo maksājumu samazinājumu veidā ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi. Šo pantu nepiemēro tādu energoproduktu un elektroenerģijas nodokļu vai maksājumu samazinājumiem, kas definēti Direktīvas 2003/96/EK 2. pantā.

2.   Atbalsts vides nodokļu vai parafiskālo maksājumu samazinājumu veidā ir saderīgs tikai tad, ja samazinājums ļauj sasniegt augstāku vides aizsardzības līmeni, iekļaujot vides nodokļa vai maksājuma darbības jomā uzņēmumus, kuri bez samazinājuma nevarētu veikt saimniecisko darbību.

3.   Atbalstu var saņemt tikai tie uzņēmumi, kuri bez samazinājuma nevarētu turpināt saimniecisko darbību. Šā panta mērķiem par tādiem uzskata uzņēmumus, kuru ražošanas izmaksas būtiski pieaugtu vides nodokļa vai parafiskālā maksājuma dēļ, ja nebūtu samazinājuma, un kuri nespēj šo pieaugumu novirzīt uz klientiem. Ražošanas izmaksu pieaugumu aprēķina attiecībā pret bruto pievienoto vērtību katrai nozarei vai saņēmēju kategorijai.

4.   Saņēmējus izraugās, pamatojoties uz pārredzamiem, nediskriminējošiem un objektīviem kritērijiem. Atbalstu vienādā veidā piešķir visiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri darbojas vienā un tajā pašā saimnieciskās darbības nozarē un kuriem ir tāda pati vai līdzīga faktiskā situācija attiecībā uz atbalsta pasākuma mērķiem.

5.   Atbalsta dotācijas bruto ekvivalents nepārsniedz 80 % no nodokļa vai maksājuma nominālās likmes.

6.   Atbalsta shēmas vides nodokļu vai parafiskālo maksājumu samazinājumu veidā var balstīties uz piemērojamās nodokļu likmes samazinājumu vai fiksētas kompensācijas summas maksājumu, vai šo mehānismu apvienojumu.”;

43)

regulas 45. un 46. pantu aizstāj ar šādiem:

“45. pants

Ieguldījumu atbalsts videi nodarītā kaitējuma remediācijai, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai vai dabā balstīto risinājumu īstenošanai nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanos

1.   Ieguldījumu atbalsts videi nodarītā kaitējuma remediācijai, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai vai atjaunošanai vai dabā balstīto risinājumu īstenošanai nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt šādām darbībām:

a)

videi nodarītā kaitējuma, tostarp augsnes vai virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitātei vai jūras videi nodarītā kaitējuma, remediācija;

b)

degradētu dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācija;

c)

bioloģiskās daudzveidības vai ekosistēmu aizsardzība vai atjaunošana nolūkā palīdzēt ekosistēmām sasniegt labu stāvokli vai aizsargāt ekosistēmas, kas jau ir labā stāvoklī;

d)

dabā balstīto risinājumu īstenošana nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu.

3.   Šo pantu nepiemēro atbalstam, kas paredzēts, lai novērstu dabas katastrofu, piemēram, zemestrīču, lavīnu, zemes nogruvumu, plūdu, viesuļvētru, orkānu, vulkāna izvirdumu un dabiskas izcelsmes ugunsgrēku radītos zaudējumus.

4.   Šo pantu nepiemēro arī atbalstam remediācijai vai sanācijai pēc elektrostaciju slēgšanas un kalnrūpniecības vai ieguves darbību izbeigšanas.

5.   Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/35/EK (*46) vai citus attiecīgus Savienības noteikumus attiecībā uz atbildību par videi nodarīto kaitējumu, ja ir noteikts subjekts vai uzņēmums, kas ir atbildīgs par videi nodarīto kaitējumu saskaņā ar konkrētā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem, šis subjekts vai uzņēmums finansē darbus, kas vajadzīgi, lai novērstu un labotu vides degradāciju un piesārņojumu saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”, un atbalstu nepiešķir par darbiem, kuru veikšana subjektam vai uzņēmumam būtu juridisks pienākums. Dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp tiesiskas darbības, lai noteiktu atbildīgo subjektu vai uzņēmumu, kas radījis kaitējumu videi, un liktu tam segt attiecīgās izmaksas. Ja subjektu vai uzņēmumu, kas ir atbildīgs saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, nav iespējams noteikt vai tiem nevar likt segt izmaksas par videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, jo īpaši tāpēc, ka atbildīgais uzņēmums ir juridiski beidzis pastāvēt un neviens cits uzņēmums nav uzskatāms par tā juridisko vai ekonomisko tiesību pārņēmēju, vai tāpēc, ka nav pietiekama finansiālā nodrošinājuma, lai segtu remediācijas izmaksas, var piešķirt atbalstu, lai atbalstītu remediācijas vai sanācijas darbus. Atbalstu nepiešķir par Padomes Direktīvas 92/43/EEK (*47) 6. panta 4. punktā minēto kompensācijas pasākumu īstenošanu. Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt, lai segtu papildu izmaksas, kas vajadzīgas, lai paplašinātu minēto pasākumu tvērumu vai vērienu, pārsniedzot Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 4. punktā noteiktos juridiskos pienākumus.

6.   Attiecībā uz ieguldījumiem videi nodarītā kaitējuma remediācijā vai dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijā attiecināmās izmaksas ir izmaksas par remediācijas vai sanācijas darbiem, no kurām atskaita zemes vai īpašuma vērtības pieaugumu.

7.   Zemes vai īpašuma vērtības pieaugumu, kas izriet no remediācijas vai sanācijas, izvērtē neatkarīgs kvalificēts eksperts.

8.   Attiecībā uz ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā vai atjaunošanā un dabā balstīto risinājumu īstenošanā nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu attiecināmās izmaksas ir kopējās izmaksas par darbiem, kuru rezultātā tiek sekmēta bioloģiskās daudzveidības aizsardzība vai atjaunošana vai dabā balstīto risinājumu īstenošana nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu.

9.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a)

100 % no attiecināmajām izmaksām ieguldījumiem videi nodarītā kaitējuma remediācijā vai dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijā;

b)

70 % no attiecināmajām izmaksām ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā vai atjaunošanā un dabā balstīto risinājumu īstenošanā nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu.

10.   Atbalsta intensitāti ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā vai atjaunošanā un dabā balstīto risinājumu īstenošanā nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu var palielināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.

46. pants

Ieguldījumu atbalsts energoefektīvai centralizētajai siltumapgādei un/vai aukstumapgādei

1.   Ieguldījumu atbalsts energoefektīvu centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu izbūvei, paplašināšanai vai modernizācijai, kas ietver siltuma vai aukstuma ražošanas iekārtu un/vai siltumenerģijas uzkrāšanas risinājumu un/vai sadales tīkla izbūvi, paplašināšanu vai modernizāciju, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstu piešķir tikai tādu centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmu izbūvei, paplašināšanai vai modernizācijai, kuras ir vai kļūs energoefektīvas atbilstoši definīcijai Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41) punktā. Ja atbalstīto sadales tīkla darbu rezultātā sistēma vēl nav kļuvusi pilnībā energoefektīva, papildu modernizācijai, kas ir vajadzīga, lai izpildītu nosacījumus, lai tā atbilstu energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes definīcijai, attiecībā uz atbalstāmajiem siltuma un/vai aukstuma ražošanas objektiem jāsākas 3 gadu laikā no atbalstāmo sadales tīkla darbu uzsākšanas.

3.   Atbalstu var piešķirt enerģijas ražošanai, kas balstīta uz atjaunīgajiem energoresursiem, tostarp siltumsūkņiem, kas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 VII pielikumam, atlikumsiltumam vai augstas efektivitātes koģenerācijai, kā arī siltumenerģijas uzkrāšanas risinājumiem. Atbalstu enerģijas ražošanai, kas balstīta uz atkritumiem, var piešķirt vai nu par atkritumiem, kas atbilst atjaunīgo energoresursu definīcijai, vai par atkritumiem, ko izmanto, lai darbinātu iekārtas, kuras atbilst augstas efektivitātes koģenerācijas definīcijai. Ar atkritumiem, ko izmanto kā kurināmo, nedrīkst apiet Direktīvas 2008/98/EK 4. panta 1. punktā noteikto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju.

4.   Atbalstu nepiešķir tādu ražošanas objektu izbūvei vai modernizācijai, kuros izmanto fosilo kurināmo, izņemot dabasgāzi. Atbalstu dabasgāzi izmantojošo ražošanas objektu izbūvei vai modernizācijai var piešķirt tikai tad, ja tiek nodrošināta atbilstība 2030. un 2050. gada klimata mērķrādītājiem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I pielikuma 4.30. iedaļu.

5.   Atbalstu tādu uzglabāšanas un sadales tīklu modernizācijai, kuri pārvada no fosilā kurināmā saražotu siltumu un aukstumu, var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

sadales tīkls ir vai kļūs piemērots no atjaunīgajiem energoresursiem un/vai atlikumsiltuma saražota siltuma vai aukstuma pārvadei;

b)

modernizācijas rezultātā nepalielinās enerģijas ražošana no fosilā kurināmā, izņemot dabasgāzi. Ja notiek no dabasgāzes iegūtas siltumapgādes un aukstumapgādes uzglabāšanas vai sadales tīkla modernizācija, ciktāl modernizācijas rezultātā palielinās enerģijas ražošana no dabasgāzes, minētie ražošanas objekti atbilst 2030. un 2050. gada klimata mērķrādītājiem saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I pielikuma 4.31. iedaļu.

6.   Attiecināmās izmaksas ir ieguldījumu izmaksas, kas saistītas ar energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmas izbūvi vai modernizēšanu.

7.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 30 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.

8.   Atbalsta intensitāti var palielināt par 15 procentpunktiem ieguldījumiem, kuros izmanto tikai atjaunīgos energoresursus, atlikumsiltumu vai to kombināciju, tostarp attiecībā uz atjaunīgo energoresursu koģenerāciju.

9.   Alternatīvi 7. punktā minētajam atbalsta intensitāte var sasniegt 100 % no finansējuma deficīta. Atbalstu ierobežo līdz minimumam, kas nepieciešams atbalstāmā projekta vai darbības veikšanai. Šis nosacījums ir izpildīts, ja atbalsts atbilst 2. panta 118) punktā definētajam finansējuma deficītam. Šo neto papildu izmaksu detalizēts novērtējums nav vajadzīgs, ja atbalsta summas tiek noteiktas konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, jo tā nodrošina ticamu aplēsi par atbalsta minimumu, kas vajadzīgs iespējamiem atbalsta saņēmējiem.

(*46)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.)."

(*47)  Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).”;"

44)

regulas 47. pantu groza šādi:

a)

panta virsrakstu un 1. līdz 8. punktu aizstāj ar šādiem:

“47. pants

Ieguldījumu atbalsts resursefektivitātei un pārejai uz aprites ekonomiku

1.   Ieguldījumu atbalsts resursefektivitātei un apritīgumam ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstu piešķir šādu veidu ieguldījumiem:

a)

ieguldījumi resursefektivitātes uzlabošanā vienā vai abos šādos veidos:

i)

neto samazinājums resursiem, kas patērēti, lai saražotu noteiktu produkcijas daudzumu, salīdzinot ar iepriekš pastāvošo ražošanas procesu, ko izmanto saņēmējs, vai ar alternatīviem projektiem vai darbībām, kas uzskaitīti 7. punktā. Patērētie resursi ietver visus patērētos materiālos resursus, izņemot enerģiju, un samazinājumu nosaka, izmērot vai aplēšot patēriņu pirms un pēc atbalsta pasākuma īstenošanas un ņemot vērā jebkādas korekcijas saistībā ar ārējiem apstākļiem, kas var ietekmēt resursu patēriņu;

ii)

primāro izejvielu vai ievadmateriālu aizstāšana ar sekundārajām (atkalizmantotām vai atgūtām, tostarp reciklētām) izejvielām vai ievadmateriāliem;

b)

ieguldījumi atbalsta saņēmēja atkritumu rašanās novēršanai un samazināšanai, atkritumu sagatavošanai atkalizmantošanai, dekontaminācijai un reciklēšanai vai ieguldījumi trešo personu radīto atkritumu sagatavošanai atkalizmantošanai, dekontaminācijai un reciklēšanai, kuri citādi netiktu izmantoti, tiktu likvidēti vai tiktu apstrādāti, izmantojot apstrādes operāciju, kas Direktīvas 2008/98/EK 4. panta 1. punktā minētajā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ieņem zemākas prioritātes rangu, vai mazāk resursefektīvi, vai zemākā reciklēšanas izlaides kvalitātē;

c)

ieguldījumi saņēmēja vai trešo personu radīto citu tādu produktu, materiālu vai vielu savākšanai, šķirošanai, dekontaminācijai, pirmapstrādei un apstrādei, kas citādi netiktu izmantoti vai tiktu izmantoti resursu ziņā mazāk efektīvā veidā;

d)

ieguldījumi atkritumu dalītai savākšanai un šķirošanai nolūkā tos sagatavot atkalizmantošanai vai reciklēšanai.

3.   Atbalsts atkritumu likvidēšanas un atkritumu atgūšanas operācijām enerģijas ražošanas nolūkā saskaņā ar šo pantu nav atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

4.   Atbalsts uzņēmumus, kas rada atkritumus, neatbrīvo no nekādām izmaksām vai pienākumiem sakarā ar atkritumu apstrādi, par ko tie ir atbildīgi saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, tostarp saskaņā ar paplašinātās ražotāja atbildības shēmām, nedz arī no izmaksām, kas būtu uzskatāmas par uzņēmuma parastajām izmaksām.

5.   Atbalsts nedrīkst stimulēt atkritumu rašanos vai resursu lielāku izmantošanu.

6.   Ieguldījumi, kas saistīti ar tehnoloģijām, kuras veido jau rentablu iedibinātu komercpraksi Savienības līmenī, saskaņā ar šo pantu nav atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

7.   Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas noteiktas, projekta kopējās ieguldījumu izmaksas salīdzinot ar videi mazāk draudzīga projekta vai darbības izmaksām, kas ir kāds no šiem:

a)

hipotētisks scenārijs, kas ietver salīdzināmu ieguldījumu, kurš bez atbalsta būtu ticami realizējams jaunā vai iepriekš pastāvošā ražošanas procesā un kurš neļauj panākt tādu pašu resursefektivitātes līmeni;

b)

hipotētisks scenārijs, kas ietver atkritumu apstrādi, izmantojot apstrādes operāciju, kas Direktīvas 2008/98/EK 4. panta 1. punktā minētajā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ieņem zemākas prioritātes rangu, vai atkritumu, citu produktu, materiālu vai vielu apstrādi mazāk resursefektīvi;

c)

hipotētisks scenārijs, kas ietver salīdzināmu ieguldījumu tradicionālajā ražošanas procesā, kurā izmanto primārās izejvielas vai ievadmateriālus, ja iegūtais sekundārais (atkalizmantotais vai atgūtais) produkts tehniski un ekonomiski ir aizstājams ar primāro produktu.

Visās pirmās daļas a) un c) apakšpunktā uzskaitītajās situācijās hipotētiskajam scenārijam ir jāattiecas uz ieguldījumu, kas ir ar salīdzināmu ražošanas jaudu un periodu un kas atbilst jau spēkā esošajiem Savienības standartiem. Hipotētiskajam scenārijam ir jābūt ticamam, ņemot vērā juridiskās prasības, tirgus apstākļus un stimulus.

Ja ieguldījums ir jau esoša objekta papildu komponenta uzstādīšana, kuram nav videi mazāk labvēlīga ekvivalenta, vai ja atbalsta pretendents var pierādīt, ka ieguldījums netiktu veikts, ja atbalsts netiktu piešķirts, attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas.

8.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 40 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.”;

b)

panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10.   Atbalstu saskaņā ar šo pantu nepiešķir ieguldījumiem, kas tiek veikti, lai panāktu atbilstību Savienības standartiem, kuri ir pieņemti un ir stājušies spēkā. Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt ieguldījumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību Savienības standartiem, kas ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā, ar nosacījumu, ka ieguldījums tiek īstenots un pabeigts vismaz 18 mēnešus pirms standarta spēkā stāšanās dienas.”

;

45)

regulas 48. un 49. pantu aizstāj ar šādiem:

“48. pants

Ieguldījumu atbalsts energoinfrastruktūrai

1.   Ieguldījumu atbalsts energoinfrastruktūras izbūvei vai modernizācijai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalsts energoinfrastruktūrai, kas saskaņā ar iekšējā enerģijas tirgus regulējumu ir daļēji vai pilnībā atbrīvota no trešo personu piekļuves vai tarifu regulēšanas, saskaņā ar šo pantu nav atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

3.   Atbrīvojumu no paziņošanas prasības saskaņā ar šo pantu nepiešķir atbalstam ieguldījumiem elektroenerģijas akumulēšanas un gāzes krātuvju projektiem.

4.   Atbalsts gāzes infrastruktūrai ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai tad, ja attiecīgā infrastruktūra ir paredzēta ūdeņraža un/vai atjaunīgo gāzu izmantošanai vai vairāk nekā 50 % apmērā tiek izmantota ūdeņraža un atjaunīgo gāzu transportēšanai.

5.   Attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas.

6.   Atbalsta intensitāte var sasniegt 100 % no finansējuma deficīta. Atbalstu ierobežo līdz minimumam, kas nepieciešams atbalstāmā projekta vai darbības veikšanai. Šis nosacījums ir izpildīts, ja atbalsts atbilst 2. panta 118) punktā definētajam finansējuma deficītam. Šo neto papildu izmaksu detalizēts novērtējums nav vajadzīgs, ja atbalsta summas tiek noteiktas konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, jo tā nodrošina ticamu aplēsi par atbalsta minimumu, kas vajadzīgs iespējamiem atbalsta saņēmējiem.

49. pants

Atbalsts pētījumiem un konsultāciju pakalpojumiem vides aizsardzības un enerģētikas jomā

1.   Atbalsts pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem, tostarp energoauditiem, kas ir tieši saistīti ar ieguldījumiem, par kuriem var saņemt atbalstu saskaņā ar šo iedaļu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Ja viss pētījums vai konsultāciju pakalpojums attiecas uz ieguldījumiem, par kuriem var saņemt atbalstu saskaņā ar šo iedaļu, attiecināmās izmaksas ir pētījuma vai konsultāciju pakalpojuma izmaksas. Ja tikai daļa no pētījuma vai konsultāciju pakalpojuma attiecas uz ieguldījumiem, par kuriem var saņemt atbalstu saskaņā ar šo iedaļu, attiecināmās izmaksas ir izmaksas par to pētījuma vai konsultāciju pakalpojuma daļu, kas attiecas uz minētajiem ieguldījumiem.

2.a   Atbalstu piešķir neatkarīgi no tā, vai pētījuma vai konsultāciju pakalpojuma konstatējumiem seko ieguldījumi, par kuriem var saņemt atbalstu saskaņā ar šo iedaļu.

3.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 60 % no attiecināmajām izmaksām.

4.   Atbalsta intensitāti var palielināt par 20 procentpunktiem attiecībā uz pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem, ko veic mazo uzņēmumu uzdevumā, un par 10 procentpunktiem attiecībā uz pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem, ko veic vidējo uzņēmumu uzdevumā.

5.   Atbalstu nepiešķir attiecībā uz energoauditiem, kas tiek veikti, lai izpildītu Direktīvas 2012/27/ES prasības, izņemot, ja attiecīgo energoauditu veic papildus obligātajam energoauditam saskaņā ar minēto direktīvu.”;

46)

regulas 52. un 52.a pantu aizstāj ar šādiem:

“52. pants

Atbalsts fiksētajiem platjoslas tīkliem

1.   Atbalsts fiksēto platjoslas tīklu izvēršanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecināmās izmaksas ir visas fiksētā platjoslas tīkla izbūves, pārvaldības un ekspluatācijas izmaksas. Atbalsta maksimālo summu projektam nosaka, pamatojoties uz konkursa procedūru, kā noteikts 6. punkta a) apakšpunktā. Ja ieguldījumu veic saskaņā ar 6. punkta b) apakšpunktu bez konkursa procedūras, atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un normālu pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām ex ante saskaņā ar pamatotām prognozēm un pārbauda ex post, izmantojot atgūšanas mehānismu. Pasākuma pamatotajās prognozēs ņem vērā visas izmaksas un visus ieņēmumus, kas varētu rasties ieguldījuma saimnieciskajā ciklā.

3.   Atbalsttiesīgi ir šādi alternatīvi ieguldījumu veidi:

a)

fiksētā platjoslas tīkla izvēršana nolūkā savienot mājsaimniecības un sociālekonomiskos virzītājspēkus apgabalos, kuros nav esoša vai attiecīgajā laikposmā izvēršanai ticami plānota tīkla, kas maksimumstundas apstākļos nodrošinātu vismaz 100 Mb/s lejupielādes ātrumu (robežvērtības ātrums). To pārbauda, veicot kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 4. punktu;

b)

fiksētā platjoslas tīkla izvēršana nolūkā savienot sociālekonomiskos virzītājspēkus apgabalos, kuros ir tikai viens esošs vai attiecīgajā laikposmā izvēršanai ticami plānots tīkls, kas nodrošina vismaz 100 Mb/s lejupielādes ātrumu maksimumstundas apstākļos, bet mazāk nekā 300 Mb/s lejupielādes ātrumu maksimumstundas apstākļos (robežvērtības ātrums). To pārbauda, veicot kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 5. punktu.

4.   Apgabali, kuros ir vismaz viens tīkls, ko var modernizēt, lai maksimumstundas apstākļos nodrošinātu lejupielādes ātrumu vismaz 1 Gb/s, nav atbalsttiesīgi attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar 3. punkta a) un b) apakšpunktu. Tīklu uzskata par modernizējamu, lai maksimumstundas apstākļos nodrošinātu lejupielādes ātrumu vismaz 1 Gb/s, ja tas var nodrošināt šo ātrumu ar nebūtiskiem ieguldījumiem, piemēram, aktīvā aprīkojuma modernizāciju, bez ievērojamiem ieguldījumiem platjoslas infrastruktūrā.

5.   Kartografēšana un sabiedriskā apspriešana, ko veic 3. punkta nolūkiem, kumulatīvi atbilst šādām prasībām:

a)

kartē norāda ģeogrāfiskos mērķapgabalus, uz kuriem plānots attiecināt publisko pasākumu, un ņem vērā visus esošos fiksētos platjoslas tīklus. Kartografēšanu veic:

i)

fiksētajiem vadu tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām;

ii)

fiksētajiem bezvadu piekļuves tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām vai kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 × 100 metriem.

Ja tīkla izvēršana vienlaikus ietver piekļuves tīkla izvēršanu un nepieciešamā atvilces maršrutēšanas tīkla palīgdaļas ierobežotu izvēršanu, atvilces maršrutēšanas tīklu kartēšana nav nepieciešama.

Visus metodikas elementus un tehniskos kritērijus, ko izmanto mērķapgabalu kartografēšanai, dara publiski pieejamus. Kartografēšanu vienmēr pārbauda sabiedriskajā apspriešanā;

b)

sabiedrisko apspriešanu veic kompetentā publiskā iestāde, publicējot plānotā publiskā pasākuma galvenos raksturlielumus un saskaņā ar a) apakšpunktu kartografēšanā noteikto ģeogrāfisko mērķapgabalu sarakstu. Šo informāciju dara publiski pieejamu reģionālā un valsts līmeņa tīmekļa vietnē. Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā tiek aicinātas izteikt piezīmes par plānoto publisko pasākumu un iesniegt argumentētu informāciju saskaņā ar a) apakšpunktu par to tīkliem, kuri nodrošina 3. punktā noteiktos robežvērtības ātrumus un kuri ir esoši vai kurus attiecīgajā laikposmā ticami plānots izvērst mērķapgabalā. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.

6.   Pasākums nodrošina ievērojamu uzlabojumu (krasas izmaiņas) salīdzinājumā ar esošajiem tīkliem vai tīkliem, kurus ticami plānots izvērst attiecīgajā laikposmā, saskaņā ar kartografēšanā un sabiedriskajā apspriešanā veikto identificēšanu atbilstoši 5. punktam. Kraso izmaiņu novērtēšanai ticami plānotos tīklus ņem vērā tikai tad, ja tie paši par sevi nodrošinātu līdzīgu sniegumu kā mērķapgabalos plānotais valsts finansētais tīkls attiecīgajā laikposmā. Krasas izmaiņas ir tad, ja subsidētā pasākuma rezultātā tiek veikti ievērojami jauni ieguldījumi platjoslas tīklā un subsidētais tīkls tirgū sniedz ievērojamas jaunas iespējas platjoslas sakaru pakalpojumu pieejamības, jaudas, ātruma un konkurences ziņā salīdzinājumā ar esošajiem vai attiecīgajā laikposmā ticami plānotajiem tīkliem. Pasākums vairāk nekā 70 % apmērā attiecas uz ieguldījumiem platjoslas infrastruktūrā. Jebkurā gadījumā pasākums, kas ir atbalsttiesīgs, kā noteikts 3. punktā, rada vismaz šādus uzlabojumus:

a)

attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu valsts finansētais tīkls vismaz trīskāršo lejupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem tīkliem (mērķātrums);

b)

attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu valsts finansētais tīkls vismaz trīskāršo lejupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem tīkliem un maksimumstundas apstākļos nodrošina vismaz 1 Gb/s lejupielādes ātrumu (mērķātrums).

7.   Atbalstu piešķir šādi:

a)

atbalstu piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkurenci veicinošā atlases procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam;

b)

ja atbalstu bez konkurenci veicinošas atlases procedūras piešķir publiskai iestādei, lai tieši vai ar iekšēja subjekta starpniecību izvērstu un pārvaldītu fiksētu platjoslas tīklu, publiskā iestāde vai attiecīgā gadījumā iekšējais subjekts, izmantojot subsidēto tīklu, sniedz tikai vairumtirdzniecības pakalpojumus. Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz tīkla izbūvi vai ekspluatāciju piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkurenci veicinošā atlases procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam.

8.   Subsidētais tīkls piedāvā vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi, kā definēts 2. panta 139) punktā, saskaņā ar taisnīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem. Atkāpjoties no minētā, pasākumi, kas ir atbalsttiesīgi saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu, var piedāvāt virtuālo atsaisti fiziskās atsaistes vietā, ja virtuālās atsaistes piekļuves produktu ir iepriekš apstiprinājusi valsts regulatīvā iestāde vai cita kompetentā iestāde. Aktīvo vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi piešķir vismaz uz 10 gadiem no tīkla darbības sākuma, un vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi platjoslas infrastruktūrai piešķir uz attiecīgo elementu kalpošanas laiku. Piekļuvi, kuras pamatā ir virtuālā atsaiste, piešķir uz laiku, kas atbilst tās infrastruktūras darbmūžam, kuru aizstāj virtuālā atsaiste. Visam tīklam, tostarp tādām tīkla daļām, kurās ir izmantota esošā infrastruktūra, piemēro vienādus piekļuves nosacījumus. Piekļuves nodrošināšanas pienākumi paliek spēkā neatkarīgi no izmaiņām tīkla īpašumtiesībās, pārvaldībā vai ekspluatācijā. Tīkls nodrošina piekļuvi vismaz trim piekļuves prasītājiem un dara pieejamus piekļuves prasītājiem vismaz 50 % no jaudas. Lai vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve būtu efektīva un lai piekļuves prasītāji varētu sniegt pakalpojumus, vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi piešķir arī tām tīkla daļām, kurām nav piešķirts valsts finansējums vai kuras var nebūt izvērsis atbalsta saņēmējs, piemēram, piešķirot piekļuvi aktīvam aprīkojumam pat tad, ja ir finansēta tikai platjoslas infrastruktūra.

9.   Vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves cenas pamatā ir viens no šādiem salīdzinošajiem rādītājiem un cenas noteikšanas principiem:

a)

vidējās publicētās vairumtirdzniecības cenas, kas dominē citos salīdzināmos un konkurētspējīgākos dalībvalsts apgabalos;

b)

regulētās cenas, ko attiecīgajiem tirgiem un pakalpojumiem jau noteikusi vai apstiprinājusi valsts regulatīvā iestāde; vai

c)

orientēšanās uz izmaksām vai metodika, kas paredzēta saskaņā ar nozares tiesisko regulējumu.

Neskarot valsts regulatīvās iestādes kompetenci saskaņā ar tiesisko regulējumu, ar valsts regulatīvo iestādi apspriežas par vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves produktiem, piekļuves noteikumiem, tostarp par cenām, un par strīdiem, kas saistīti ar šā panta piemērošanu.

10.   Ja projektam piešķiramā atbalsta summa pārsniedz EUR 10 miljonus, dalībvalstis izveido uzraudzības un atgūšanas mehānismu.

11.   Lai nodrošinātu, ka atbalsts saglabājas samērīgs un neizraisa neatbalstāmo darbību pārmērīgu kompensēšanu vai šķērssubsidēšanu, atbalsta saņēmējs nošķir valsts finansētā tīkla izvēršanai un ekspluatācijai izmantoto līdzekļu uzskaiti un citu tā rīcībā esošo līdzekļu uzskaiti.

52.a pants

Atbalsts 4G un 5G mobilo sakaru tīkliem

1.   Atbalsts 4G un 5G mobilo sakaru tīkla izvēršanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecināmās izmaksas ir visas izmaksas, kas saistītas ar mobilo sakaru tīkla pasīvo un aktīvo komponentu izbūvi, pārvaldību un ekspluatāciju. Atbalsta maksimālo summu projektam nosaka, pamatojoties uz konkursa procedūru, kā noteikts 7. punkta a) apakšpunktā. Ja ieguldījumu veic saskaņā ar 7. punkta b) apakšpunktu bez konkursa procedūras, atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un normālu pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām ex ante saskaņā ar pamatotām prognozēm un pārbauda ex post, izmantojot atgūšanas mehānismu. Pasākuma pamatotajās prognozēs ņem vērā visas izmaksas un visus ieņēmumus, kas varētu rasties ieguldījuma saimnieciskajā ciklā.

3.   Mobilo sakaru 5G tīkla izvēršanu veic apgabalos, kuros nav esošu 4G un 5G mobilo sakaru tīklu un tādus nav ticami plānots izvērst attiecīgajā laikposmā. Mobilo sakaru 4G tīkla izvēršanu veic apgabalos, kuros nav esošu 3G, 4G vai 5G mobilo sakaru tīklu un tādus nav ticami plānots izvērst attiecīgajā laikposmā. Šīs prasības pārbauda, veicot kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 4. punktu.

4.   Kartografēšana un sabiedriskā apspriešana, ko veic 3. punkta nolūkiem, kumulatīvi atbilst šādām prasībām:

a)

kartē skaidri norāda ģeogrāfiskos mērķapgabalus, uz kuriem plānots attiecināt publisko pasākumu, un ņem vērā visus esošos mobilo sakaru tīklus. Kartografēšanu veic, pamatojoties uz kartes režģiem, kas nav lielāki par 100×100 metriem. Visus metodikas elementus un tehniskos kritērijus, ko izmanto mērķapgabalu kartografēšanai, dara publiski pieejamus. Kartografēšanu vienmēr pārbauda sabiedriskajā apspriešanā.

Ja tīkla izvēršana vienlaikus ietver piekļuves tīkla izvēršanu un nepieciešamā atvilces maršrutēšanas tīkla palīgdaļas ierobežotu izvēršanu, atsevišķa atvilces maršrutēšanas tīklu kartēšana nav nepieciešama;

b)

sabiedrisko apspriešanu veic kompetentā publiskā iestāde, publicējot plānotā publiskā pasākuma galvenos raksturlielumus un saskaņā ar a) apakšpunktu kartografēšanā noteikto ģeogrāfisko mērķapgabalu sarakstu. Šo informāciju dara publiski pieejamu reģionālā un valsts līmeņa tīmekļa vietnē. Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā tiek aicinātas izteikt piezīmes par plānoto publisko pasākumu un iesniegt argumentētu informāciju saskaņā ar a) apakšpunktu par to mobilo sakaru tīkliem, kuriem ir 3. punktā noteiktie raksturlielumi un kuri ir esoši vai kurus attiecīgajā laikposmā ticami plānots izvērst mērķapgabalā. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.

5.   Nosakot, vai ir izpildītas mobilo sakaru tīklu operatoru pārklājuma nodrošināšanas saistības, kas izriet no 4G un 5G spektra izmantošanas tiesību nosacījumiem, atbalstāmo infrastruktūru neņem vērā.

6.   Pasākums nodrošina ievērojamu uzlabojumu (krasas izmaiņas) salīdzinājumā ar mobilo sakaru tīkliem, kuri ir esoši vai kurus attiecīgajā laikposmā ticami plānots izvērst, saskaņā ar kartografēšanā un sabiedriskajā apspriešanā veikto identificēšanu atbilstoši 4. punktam. Kraso izmaiņu novērtēšanai ticami plānotos tīklus ņem vērā tikai tad, ja tie paši par sevi nodrošinātu līdzīgu sniegumu kā mērķapgabalos plānotais valsts finansētais tīkls attiecīgajā laikposmā. Krasas izmaiņas ir tad, ja subsidētā pasākuma rezultātā tiek veikti ievērojami jauni ieguldījumi mobilo sakaru tīklā un subsidētais tīkls tirgū sniedz ievērojamas jaunas iespējas mobilo sakaru pakalpojumu pieejamības, jaudas, ātruma un konkurences ziņā salīdzinājumā ar esošajiem vai attiecīgajā laikposmā ticami plānotajiem tīkliem. Pasākums vairāk nekā 50 % apmērā attiecas uz ieguldījumiem platjoslas infrastruktūrā.

7.   Atbalstu piešķir šādi:

a)

atbalstu piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkurenci veicinošā atlases procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam;

b)

ja atbalstu bez konkurenci veicinošas atlases procedūras piešķir publiskai iestādei, lai tieši vai ar iekšēja subjekta starpniecību izvērstu un pārvaldītu mobilo sakaru tīklu, publiskā iestāde vai attiecīgā gadījumā iekšējais subjekts, izmantojot subsidēto tīklu, sniedz tikai vairumtirdzniecības pakalpojumus. Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz tīkla izbūvi vai ekspluatāciju piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkurenci veicinošā atlases procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam.

8.   Subsidētā tīkla ekspluatācija piedāvā vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi, kā definēts 2. panta 139) punktā, saskaņā ar taisnīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem. Aktīvo vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi piešķir vismaz uz 10 gadiem no tīkla darbības sākuma, un vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi platjoslas infrastruktūrai piešķir uz attiecīgo elementu kalpošanas laiku. Visam tīklam, tostarp tādām šāda tīkla daļām, kurās ir izmantota esošā infrastruktūra, piemēro vienādus piekļuves nosacījumus. Piekļuves nodrošināšanas pienākumi paliek spēkā neatkarīgi no izmaiņām tīkla īpašumtiesībās, pārvaldībā vai ekspluatācijā. Lai vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve būtu efektīva un lai piekļuves prasītāji varētu sniegt pakalpojumus, vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi piešķir arī tām tīkla daļām, kurām nav piešķirts valsts finansējums vai kuras var nebūt izvērsis atbalsta saņēmējs, piemēram, piešķirot piekļuvi aktīvam aprīkojumam pat tad, ja ir finansēta tikai platjoslas infrastruktūra.

9.   Vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves cenas pamatā ir viens no šādiem salīdzinošajiem rādītājiem un cenas noteikšanas principiem:

a)

vidējās publicētās vairumtirdzniecības cenas, kas dominē citos salīdzināmos un konkurētspējīgākos dalībvalsts apgabalos;

b)

regulētās cenas, ko attiecīgajiem tirgiem un pakalpojumiem jau noteikusi vai apstiprinājusi valsts regulatīvā iestāde;

c)

orientēšanās uz izmaksām vai metodika, kas paredzēta saskaņā ar nozares tiesisko regulējumu.

Neskarot valsts regulatīvās iestādes kompetenci saskaņā ar tiesisko regulējumu, ar valsts regulatīvo iestādi apspriežas par vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves produktiem, piekļuves noteikumiem, tostarp par cenām, un par strīdiem, kas saistīti ar šā panta piemērošanu.

10.   Ja projektam piešķiramā atbalsta summa pārsniedz EUR 10 miljonus, dalībvalstis izveido uzraudzības un atgūšanas mehānismu.

11.   Valsts finansēta mobilā 4G vai 5G tīkla izmantošana nolūkā sniegt fiksētās bezvadu piekļuves pakalpojumus ir atļauta tikai tajos apgabalos, kuros nav esoša vai attiecīgajā laikposmā izvēršanai ticami plānota tīkla, kas maksimumstundas apstākļos nodrošinātu vismaz 100 Mb/s lejupielādes ātrumu, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi:

a)

kartografēšanā un sabiedriskajā apspriešanā ņem vērā esošos vai ticami plānotos fiksētos platjoslas tīklus, kas noteikti saskaņā ar 52. panta 5. punktu;

b)

atbalstāmais 4G vai 5G fiksētais bezvadu piekļuves tīkls vismaz trīskāršo lejupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem vai ticami plānotajiem tīkliem (mērķātrums) saskaņā ar 52. panta 5. punktu.

12.   Lai nodrošinātu, ka atbalsts saglabājas samērīgs un neizraisa neatbalstāmo darbību pārmērīgu kompensēšanu vai šķērssubsidēšanu, atbalsta saņēmējs nošķir valsts finansētā tīkla izvēršanai un ekspluatācijai izmantoto līdzekļu uzskaiti un citu tā rīcībā esošo līdzekļu uzskaiti.”;

47)

regulas 52.c pantu aizstāj ar šādu:

“52.c pants

Savienotības vaučeri

1.   Atbalsts savienotības vaučeru shēmas veidā patērētājiem ar mērķi atvieglot tāldarbu, tiešsaistes izglītību un apmācības pakalpojumus vai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Vaučeru shēmas ilgums nepārsniedz 3 gadus. Vaučeru derīgums galalietotājiem nevar pārsniegt 2 gadus.

3.   Atbalsttiesīgas ir šādas vaučeru kategorijas:

a)

vaučeri, kas patērētājiem un MVU dod iespēju abonēt jaunu platjoslas pakalpojumu vai pašreizējā abonementa ietvaros pāriet uz pakalpojumu, kurš nodrošina lejupielādes ātrumu, kas maksimumstundas apstākļos ir vismaz 30 Mb/s, ar noteikumu, ka shēmā ir tiesīgi piedalīties visi elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina lejupielādes ātrumu, kurš maksimumstundas apstākļos ir vismaz 30 Mb/s. Vaučerus nepiešķir, lai mainītu pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina tādu pašu ātrumu, kāds jau ir pieejams saskaņā ar esošo abonementu, vai esošā abonementa ietvaros, kam lejupielādes ātrums maksimumstundas apstākļos ir vismaz 30 Mb/s, pārietu uz ātrāku;

b)

vaučeri, kas MVU dod iespēju abonēt jaunu platjoslas pakalpojumu vai pašreizējā abonementa ietvaros pāriet uz pakalpojumu, kurš nodrošina lejupielādes ātrumu, kas maksimumstundas apstākļos ir vismaz 100 Mb/s, ar noteikumu, ka shēmā ir tiesīgi piedalīties visi elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina lejupielādes ātrumu, kurš maksimumstundas apstākļos ir vismaz 100 Mb/s. Vaučerus nepiešķir, lai mainītu pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina tādu pašu ātrumu, kāds jau ir pieejams saskaņā ar esošo abonementu, vai esošā abonementa ietvaros, kam lejupielādes ātrums maksimumstundas apstākļos ir vismaz 100 Mb/s, pārietu uz ātrāku.

4.   Vaučeri sedz līdz 50 % no attiecināmajām izmaksām. Attiecināmās izmaksas ir mēneša abonēšanas maksa, standarta ierīkošanas izmaksas un galiekārtas, kas vajadzīgas, lai galalietotāji varētu izmantot platjoslas pakalpojumus ar 3. punktā noteikto ātrumu. Attiecināmas ir arī izmaksas par iekšējo instalāciju ierīkošanu un ierobežotu izvēršanu galalietotāju privātīpašumos vai publiskā īpašumā galalietotāju privātīpašumu tiešā tuvumā, ciktāl tās ir papildus nepieciešamas pakalpojuma nodrošināšanai. Publiskās iestādes atlīdzina vaučera summu tieši galalietotājam vai tieši pakalpojumu sniedzējam, ko izvēlējies galalietotājs.

5.   Vaučerus nesniedz par apgabaliem, kuros nav tīkla, kas nodrošina 3. punktā minētos atbalsttiesīgos pakalpojumus. Dalībvalstis veic sabiedrisko apspriešanu, publicējot shēmas galvenos raksturlielumus un ģeogrāfisko mērķapgabalu sarakstu publiski pieejamā tīmekļa vietnē reģionālā un valsts līmenī. Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā tiek aicinātas izteikt piezīmes par pasākuma projektu un iesniegt argumentētu informāciju par esošajiem tīkliem, kas spēj uzticami nodrošināt 3. punktā noteiktos ātrumus. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.

6.   Vaučeri ir tehnoloģiski neitrāli. Shēmas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem iespējamiem pakalpojumu sniedzējiem un piedāvā galalietotājiem visplašāko iespējamo pakalpojumu sniedzēju izvēli neatkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām. Šajā nolūkā dalībvalsts izveido visu atbalsttiesīgo pakalpojumu sniedzēju tiešsaistes reģistru vai īsteno līdzvērtīgu alternatīvu metodi, lai nodrošinātu publiskā pasākuma atklātību, pārredzamību un nediskriminējošu raksturu. Galalietotājiem ir iespēja iepazīties ar šādu informāciju par visiem uzņēmumiem, kas spēj sniegt atbalsttiesīgus pakalpojumus. Visiem uzņēmumiem, kas spēj sniegt atbalsttiesīgus pakalpojumus, ir tiesības pēc pieprasījuma tikt iekļautiem minētajā tiešsaistes reģistrā vai jebkurā citā dalībvalsts izvēlētā alternatīvā.

7.   Lai līdz minimumam samazinātu tirgus izkropļojumus, dalībvalstis veic tirgus novērtējumu, apzinot atbalsttiesīgos pakalpojumu sniedzējus, kas darbojas attiecīgajā apgabalā, un vāc informāciju, lai aprēķinātu to tirgus daļu, atbalsttiesīgo pakalpojumu piedāvāšanas līmeni un cenas. Atbalstu piešķir tikai tad, ja tirgus novērtējumā ir noteikts, ka shēma ir izstrādāta pietiekami plaši, lai nepamatoti nesniegtu labumu ierobežotam pakalpojumu sniedzēju skaitam, un ka shēma nepastiprina konkrētu pakalpojumu sniedzēju ietekmi (vietējā) tirgū.

8.   Lai varētu pretendēt uz atbalstu, ja platjoslas pakalpojumu sniedzējs ir vertikāli integrēts un tā mazumtirdzniecības tirgus daļa pārsniedz 25 %, tam attiecīgajā vairumtirdzniecības piekļuves tirgū jāpiedāvā vairumtirdzniecības piekļuves produkti, uz kuru pamata ikviens piekļuves prasītājs var sniegt atbalsttiesīgos pakalpojumus ar 3. punktā noteikto ātrumu saskaņā ar atklātiem, pārredzamiem un nediskriminējošiem nosacījumiem.

Vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves cenu veido viens no šādiem salīdzinošajiem rādītājiem un cenas noteikšanas principiem:

a)

vidējās publicētās vairumtirdzniecības cenas, kas dominē citos salīdzināmos un konkurētspējīgākos dalībvalsts apgabalos;

b)

regulētās cenas, ko attiecīgajiem tirgiem un pakalpojumiem jau noteikusi vai apstiprinājusi valsts regulatīvā iestāde;

c)

orientēšanās uz izmaksām vai metodika, kas paredzēta saskaņā ar nozares tiesisko regulējumu.

Neskarot valsts regulatīvās iestādes kompetenci saskaņā ar tiesisko regulējumu, ar valsts regulatīvo iestādi apspriežas par vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves produktiem, piekļuves noteikumiem, tostarp par cenām, un par strīdiem, kas saistīti ar šā panta piemērošanu.”;

48)

regulā iekļauj šādu 52.d pantu:

“52.d pants

Atbalsts atvilces maršrutēšanas tīkliem

1.   Atbalsts atvilces maršrutēšanas tīklu izvēršanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecināmās izmaksas ir visas atvilces maršrutēšanas tīkla izbūves, pārvaldības un ekspluatācijas izmaksas. Atbalsta maksimālo summu projektam nosaka, pamatojoties uz konkursa procedūru, kā noteikts 6. punkta a) apakšpunktā. Ja ieguldījumu veic saskaņā ar 6. punkta b) apakšpunktu bez konkursa procedūras, atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un normālu pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām ex ante saskaņā ar pamatotām prognozēm un pārbauda ex post, izmantojot atgūšanas mehānismu. Pasākuma pamatotajās prognozēs ņem vērā visas izmaksas un visus ieņēmumus, kas varētu rasties ieguldījuma saimnieciskajā ciklā.

3.   Atvilces maršrutēšanas tīklu izvēršanu veic apgabalos, kuros nav tāda esoša vai attiecīgajā laikposmā izvēršanai ticami plānota atvilces maršrutēšanas tīkla, kas balstīts uz optisko šķiedru vai citām tehnoloģijām, kuras spēj nodrošināt tādu pašu snieguma un uzticamības līmeni kā optiskā šķiedra. To pārbauda, veicot kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 4. punktu.

4.   Kartografēšana un sabiedriskā apspriešana, ko veic 3. punkta nolūkiem, kumulatīvi atbilst šādām prasībām:

a)

kartografēšanā nosaka atvilces maršrutēšanas publiskā pasākuma mērķapgabalus un ņem vērā visus esošos atvilces maršrutēšanas tīklus. Visus metodikas elementus un tehniskos kritērijus, ko izmanto mērķapgabalu kartografēšanai, dara publiski pieejamus. Kartografēšanu vienmēr pārbauda sabiedriskajā apspriešanā;

b)

sabiedrisko apspriešanu veic kompetentā publiskā iestāde, publicējot plānotā publiskā pasākuma galvenos raksturlielumus un saskaņā ar a) apakšpunktu kartografēšanā noteikto apgabalu sarakstu. Šo informāciju dara publiski pieejamu reģionālā un valsts līmeņa tīmekļa vietnē. Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā tiek aicinātas paust piezīmes par plānoto publisko pasākumu un iesniegt argumentētu informāciju saskaņā ar a) apakšpunktu par atvilces maršrutēšanas tīkliem, kuri ir esoši vai kurus ticami plānots izvērst attiecīgajā laikposmā. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.

5.   Pasākums nodrošina ievērojamu uzlabojumu (krasas izmaiņas) salīdzinājumā ar atvilces maršrutēšanas tīkliem, kuri ir esoši vai kurus ticami plānots izvērst attiecīgajā laikposmā, saskaņā ar kartografēšanā un sabiedriskajā apspriešanā veikto identificēšanu atbilstoši 4. punktam. Kraso izmaiņu novērtēšanai ticami plānotos tīklus ņem vērā tikai tad, ja tie paši par sevi nodrošinātu līdzīgu sniegumu kā mērķapgabalos plānotais valsts finansētais tīkls attiecīgajā laikposmā. Krasas izmaiņas ir tad, ja subsidētā pasākuma rezultātā tiek veikti ievērojami jauni ieguldījumi atvilces maršrutēšanas tīklā un subsidētais atvilces maršrutēšanas tīkls ir balstīts uz optisko šķiedru vai citām tehnoloģijām, kas spēj nodrošināt tādu pašu optiskās šķiedras snieguma līmeni kā esošie vai attiecīgajā laikposmā ticami plānotie tīkli. Pasākums vairāk nekā 70 % apmērā attiecas uz ieguldījumiem platjoslas infrastruktūrā.

6.   Atbalstu piešķir šādi:

a)

atbalstu piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkurenci veicinošā atlases procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam;

b)

ja atbalstu bez konkurenci veicinošas atlases procedūras piešķir publiskai iestādei, lai tieši vai ar iekšēja subjekta starpniecību izvērstu un pārvaldītu atvilces maršrutēšanas tīklu, publiskā iestāde vai attiecīgā gadījumā iekšējais subjekts, izmantojot subsidēto tīklu, sniedz tikai vairumtirdzniecības pakalpojumus. Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz tīkla izbūvi vai ekspluatāciju piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkurenci veicinošā atlases procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam.

7.   Subsidētā tīkla ekspluatācija piedāvā vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi, kā definēts 2. panta 139) punktā, gan fiksētiem, gan mobilo sakaru tīkliem saskaņā ar taisnīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem. Aktīvo vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi piešķir vismaz uz 10 gadiem no tīkla darbības sākuma, un vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi platjoslas infrastruktūrai piešķir uz attiecīgo elementu kalpošanas laiku. Visam tīklam, tostarp tādām tīkla daļām, kurās ir izmantota esošā infrastruktūra, piemēro vienādus piekļuves nosacījumus. Piekļuves nodrošināšanas pienākumi paliek spēkā neatkarīgi no izmaiņām tīkla īpašumtiesībās, pārvaldībā vai ekspluatācijā. Valsts finansētais tīkls apkalpo visus fiksētos un mobilo sakaru tīklus atvilces maršrutēšanas pasākuma mērķapgabalos un dara pieejamus piekļuves prasītājiem vismaz 50 % no jaudas. Lai vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve būtu efektīva un lai piekļuves prasītāji varētu sniegt pakalpojumus, vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi piešķir arī tām tīkla daļām, kurām nav piešķirts valsts finansējums vai kuras var nebūt izvērsis atbalsta saņēmējs, piemēram, piešķirot piekļuvi aktīvam aprīkojumam pat tad, ja ir finansēta tikai platjoslas infrastruktūra.

8.   Vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves cenas pamatā ir viens no šādiem salīdzinošajiem rādītājiem un cenas noteikšanas principiem:

a)

vidējās publicētās vairumtirdzniecības cenas, kas dominē citos salīdzināmos, konkurētspējīgākos dalībvalsts apgabalos;

b)

regulētās cenas, ko attiecīgajiem tirgiem un pakalpojumiem jau noteikusi vai apstiprinājusi valsts regulatīvā iestāde; vai

c)

orientēšanās uz izmaksām vai metodika, kas paredzēta saskaņā ar nozares tiesisko regulējumu.

Neskarot valsts regulatīvās iestādes kompetenci saskaņā ar tiesisko regulējumu, ar valsts regulatīvo iestādi apspriežas par vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves produktiem, piekļuves noteikumiem, tostarp par cenām, un par strīdiem, kas saistīti ar šā panta piemērošanu.

9.   Ja projektam piešķiramā atbalsta summa pārsniedz EUR 10 miljonus, dalībvalstis izveido uzraudzības un atgūšanas mehānismu.

10.   Lai nodrošinātu, ka atbalsts saglabājas samērīgs un neizraisa neatbalstāmo darbību pārmērīgu kompensēšanu vai šķērssubsidēšanu, atbalsta saņēmējs nošķir valsts finansētā tīkla izvēršanai un ekspluatācijai izmantoto līdzekļu uzskaiti un citu tā rīcībā esošo līdzekļu uzskaiti.”;

49)

regulas 53. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Kā alternatīvu 6. un 7. punktā minētās metodes piemērošanai, ja atbalsts nepārsniedz 2,2 miljonus EUR, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.”

;

50)

regulas 55. panta 12. punktu aizstāj ar šādu:

“12.   Kā alternatīvu 10. un 11. punktā minētās metodes piemērošanai, ja atbalsts nepārsniedz 2,2 miljonus EUR, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.”

;

51)

regulas 56.b pantu groza šādi:

a)

pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a   Atbalstu saskaņā ar šo pantu nepiešķir tādas uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai vai modernizācijai, ar ko kuģus apgādā ar fosilo degvielu, piemēram, dīzeļdegvielu, dabasgāzi gāzveida (saspiestā dabasgāze (CNG)) un sašķidrinātā veidā (sašķidrinātā dabasgāze (LNG)) un sašķidrinātu naftas gāzi (LPG).”

;

b)

pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a   Attiecībā uz atbalstu uzlādes un uzpildes infrastruktūrai, kas apgādā ar elektroenerģiju, ūdeņradi, amonjaku un metanolu, attiecināmās izmaksas ir uzlādes vai uzpildes infrastruktūras izbūves, uzstādīšanas, modernizācijas vai paplašināšanas izmaksas. Minētās izmaksas var ietvert izmaksas par pašu uzlādes vai uzpildes infrastruktūru, kā arī ar to saistīto tehnisko aprīkojumu, tostarp stacionāras, mobilas vai peldošas iekārtas, par elektrisko vai citu komponentu, tostarp elektrokabeļu un transformatoru, kas nepieciešami uzlādes vai uzpildes infrastruktūras pieslēgšanai tīklam vai vietējai elektroenerģijas vai ūdeņraža ražošanas vai akumulēšanas/uzglabāšanas vienībai, uzstādīšanu vai modernizāciju, kā arī par inženiertehniskajiem darbiem, zemes darbiem vai ceļu pielāgošanu, uzstādīšanas izmaksas un izmaksas par attiecīgo atļauju saņemšanu.

Attiecināmās izmaksas var ietvert arī ieguldījumu izmaksas par atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā ūdeņraža ražošanu objektā un ieguldījumu izmaksas par akumulēšanas/uzglabāšanas vienībām atjaunīgās elektroenerģijas akumulēšanai vai ūdeņraža uzglabāšanai. Atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā ūdeņraža enerģijas ražošanas lokālās iekārtas nominālā ražošanas jauda nepārsniedz maksimālo tās uzlādes vai uzpildes infrastruktūras nominālo jaudu vai uzpildes jaudu, kurai tā ir pieslēgta.”

;

c)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Atbalsta intensitāte attiecībā uz katru ieguldījumu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, nepārsniedz:

a)

100 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir mazākas par EUR 22 miljoniem;

b)

80 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz EUR 22 miljonus, bet ir mazākas par EUR 55 miljoniem;

c)

60 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz EUR 55 miljonus, bet ir mazākas par 4. panta 1. punkta ee) apakšpunktā paredzēto summu.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas 2. punkta b) un c) apakšpunktā, un nepārsniedz summu, kas paredzēta 4. panta 1. punkta ee) apakšpunktā.”

;

d)

pantā iekļauj šādu 8.a punktu:

“8.a   Ja atbalsts tiek piešķirts ūdeņraža uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai vai modernizācijai, saņēmējs apņemas, ka vēlākais līdz 2035. gada 31. decembrim atbalstāmā uzpildes infrastruktūra piegādās tikai atjaunīgo ūdeņradi. Ja atbalstu piešķir tādas amonjaka vai metanola uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai vai modernizācijai, saņēmējs apņemas, ka vēlākais līdz 2035. gada 31. decembrim atbalstāmā uzpildes infrastruktūra piegādās tikai amonjaku vai metanolu, kura enerģijas saturs ir iegūts no atjaunīgiem energoresursiem, kas nav biomasa, un kurš ir ražots saskaņā ar metodiku, kas attiecībā uz nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām noteikta Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos.”

;

e)

panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9.   Kā alternatīvu 4., 5. un 6. punktā minētās metodes piemērošanai, ja atbalsts nepārsniedz EUR 5,5 miljonus, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.”

;

52)

regulas 56.c pantu groza šādi:

a)

pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a   Atbalstu saskaņā ar šo pantu nepiešķir tādas uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai vai modernizācijai, ar ko kuģus apgādā ar fosilo degvielu, piemēram, dīzeļdegvielu, dabasgāzi gāzveida (saspiestā dabasgāze (CNG)) un sašķidrinātā veidā (sašķidrinātā dabasgāze (LNG)) un sašķidrinātu naftas gāzi (LPG).”

;

b)

pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a   Attiecībā uz atbalstu uzlādes un uzpildes infrastruktūrai, kas apgādā ar elektroenerģiju, ūdeņradi, amonjaku un metanolu, attiecināmās izmaksas ir uzlādes vai uzpildes infrastruktūras izbūves, uzstādīšanas, modernizācijas vai paplašināšanas izmaksas. Minētās izmaksas var ietvert izmaksas par pašu uzlādes vai uzpildes infrastruktūru, kā arī ar to saistīto tehnisko aprīkojumu, tostarp stacionāras, mobilas vai peldošas iekārtas, par elektrisko vai citu komponentu, tostarp elektrokabeļu un transformatoru, kas nepieciešami uzlādes vai uzpildes infrastruktūras pieslēgšanai tīklam vai vietējai elektroenerģijas vai ūdeņraža ražošanas vai akumulēšanas/uzglabāšanas vienībai, uzstādīšanu vai modernizāciju, kā arī par inženiertehniskajiem darbiem, zemes darbiem vai ceļu pielāgošanu, uzstādīšanas izmaksas un izmaksas par attiecīgo atļauju saņemšanu.

Attiecināmās izmaksas var ietvert arī ieguldījumu izmaksas par atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā ūdeņraža ražošanu objektā un ieguldījumu izmaksas par akumulēšanas/uzglabāšanas vienībām atjaunīgās elektroenerģijas akumulēšanai vai ūdeņraža uzglabāšanai. Atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā ūdeņraža enerģijas ražošanas lokālās iekārtas nominālā ražošanas jauda nepārsniedz maksimālo tās uzlādes vai uzpildes infrastruktūras nominālo jaudu vai uzpildes jaudu, kurai tā ir pieslēgta.”

;

c)

pantā iekļauj šādu 7.a punktu:

“7.a   Ja atbalsts tiek piešķirts ūdeņraža uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai vai modernizācijai, atbalsta saņēmējs apņemas, ka vēlākais līdz 2035. gada 31. decembrim atbalstāmā uzpildes infrastruktūra piegādās tikai atjaunīgo ūdeņradi. Ja atbalstu piešķir tādas amonjaka vai metanola uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai vai modernizācijai, saņēmējs apņemas, ka vēlākais līdz 2035. gada 31. decembrim atbalstāmā uzpildes infrastruktūra piegādās tikai amonjaku vai metanolu, kura enerģijas saturs ir iegūts no atjaunīgiem energoresursiem, kas nav biomasa, un kurš ir ražots saskaņā ar metodiku, kas attiecībā uz nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām noteikta Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos.”

;

d)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Kā alternatīvu 4. un 5. punktā minētās metodes piemērošanai, ja atbalsts nepārsniedz 2,2 miljonus EUR, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.”

;

53)

regulas 56.d panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Maksimālās robežvērtības, kas noteiktas 56.e un 56.f pantā, piemēro kopējam nedzēstajam finansējumam, ciktāl minētais finansējums, kas sniegts visu to finanšu produktu ietvaros, kurus atbalsta no fonda InvestEU, satur atbalstu. Maksimālās robežvērtības ir piemērojamas:

a)

uz vienu projektu tāda atbalsta gadījumā, kuram ir nosakāmas attiecināmās izmaksas un uz kuru attiecas 56.e panta 2., 3. un 4. punkts, 56.e panta 5. punkta a) apakšpunkta i) punkts un 56.e panta 6., 7., 8. un 9. punkts;

b)

uz vienu galīgo saņēmēju tāda atbalsta gadījumā, kuram nav nosakāmu attiecināmo izmaksu un uz kuru attiecas 56.e panta 5. punkta a) apakšpunkta ii), iii) un iv) punkts, 56.e panta 10. punkts un 56.f pants.”;

54)

regulas 56.e pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Atbalsts fiksēto platjoslas tīklu izvēršanai un atbalsts 4G un 5G mobilo sakaru tīklu izvēršanai ar mērķi savienot noteiktus atbalsttiesīgus sociālekonomiskos virzītājspēkus atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

atbalstu piešķir tikai projektiem, kas atbilst visiem attiecīgi 52. un 52.a pantā paredzētajiem saderības nosacījumiem, ja vien šā punkta c) un d) apakšpunktā nav norādīts citādi;

b)

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 150 miljonus vienam projektam;

c)

projekts savieno sociālekonomiskos virzītājspēkus, kas ir valsts pārvaldes iestādes vai publiski vai privāti subjekti, kuriem uzticēts sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumus vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus Līguma 106. panta 2. punkta nozīmē. Nav ietverti projekti, kas iekļauj elementus vai subjektus, kādi nav norādīti šajā apakšpunktā;

d)

atkāpjoties no 52. panta 4. punkta, konstatētā tirgus nepilnība ir jāpārbauda vai nu ar atbilstīgu kartografēšanu, vai, ja attiecīgā karte nav pieejama, ar sabiedrisko apspriešanu, šādi:

i)

karti var uzskatīt par piemērotu, ja tā nav vecāka par 18 mēnešiem. Kartē skaidri norāda sociālekonomiskos virzītājspēkus, ko paredzēts aptvert ar publisko pasākumu, un ietver visus esošos vai attiecīgajā laikposmā izvēršanai ticami plānotos tīklus, kas maksimumstundas apstākļos nodrošina lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 100 Mb/s, bet mazāks par 300 Mb/s (robežvērtības ātrumi), un kas apkalpo c) apakšpunktā minētā identificētā atbalsttiesīgā sociālekonomiskā virzītājspēka telpas. Kartografēšanu veic kompetentā publiskā iestāde. Kartografēšanu veic 1) tīri fiksētajiem tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām; 2) fiksētajiem bezvadu piekļuves tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām vai kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 × 100 metriem; 3) mobilo sakaru tīkliem – pamatojoties uz kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 × 100 metriem. Visus metodikas elementus un tehniskos kritērijus, ko izmanto mērķapgabalu kartografēšanai, dara publiski pieejamus. Nolūkā veicināt publiskās pārvaldes sinerģiju un vienkāršošanu par piemērotu kartografēšanu šā punkta nozīmē var uzskatīt ģeogrāfisku apsekojumu, kas veikts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 22. pantu, ja ir izpildīti šajā punktā paredzētie nosacījumi;

ii)

sabiedrisko apspriešanu veic kompetentā publiskā iestāde, publiski pieejamā tīmekļa vietnē reģionālā un valsts līmenī publicējot plānotā publiskā pasākuma galvenos raksturlielumus. Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā tiek aicinātas izteikt piezīmes par plānoto publisko pasākumu un iesniegt argumentētu informāciju par esošajiem vai attiecīgajā laikposmā izvēršanai ticami plānotajiem tīkliem, kas maksimumstundas apstākļos nodrošina lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 100 Mb/s, bet mazāks par 300 Mb/s (robežvērtības ātrumi), un kas apkalpo c) apakšpunktā minētā atbalsttiesīgā sociālekonomiskā virzītājspēka telpas, kuras identificētas saskaņā ar i) punktu, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta: 1) tīri fiksētajiem tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām; 2) fiksētajiem bezvadu piekļuves tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām vai kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 × 100 metriem; 3) mobilo sakaru tīkliem – pamatojoties uz kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 × 100 metriem. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.”;

b)

panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

atbalstu piešķir tikai tādiem ieguldījumiem energoinfrastruktūrā, uz kuriem neattiecas atbrīvojums attiecībā uz trešo personu piekļuvi, tarifu regulēšanu un atsaisti, pamatojoties uz iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem, šādās projektu kategorijās:

i)

attiecībā uz gāzes infrastruktūru – projekti, kas ietverti spēkā esošajā Savienības kopīgu interešu projektu sarakstā Regulas (ES) Nr. 347/2013 VII pielikumā; un

ii)

visi projekti, kas attiecas uz elektroenerģijas infrastruktūru, ūdeņraža infrastruktūru un oglekļa dioksīda infrastruktūru;

b)

ieguldījumu atbalsts enerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem atbilst šādām prasībām:

i)

atbalstu piešķir vienīgi jaunām iekārtām, kas atlasītas konkurenci veicinošā, pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā veidā saskaņā ar 41. panta 10. punktu;

ii)

atbalstu var piešķirt kombinētas atjaunīgo energoresursu un elektroenerģijas vai siltumenerģijas akumulēšanas/uzkrāšanas projektiem, ja ir izpildītas 41. panta 1.a punktā noteiktās prasības;

iii)

atbalstu var piešķirt kombinētas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biogāzes (tostarp biometāna) un biomasas kurināmo/degvielu uzkrāšanas projektiem, ja ir izpildītas 41. panta 2. punktā noteiktās prasības;

iv)

attiecībā uz iekārtām, kas ražo atjaunīgo ūdeņradi, atbalstu piešķir vienīgi iekārtām, kas atbilst 41. panta 3. punktā noteiktajām prasībām;