PADOMES REGULA (ES) 2023/427

(2023. gada 25. februāris),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/434 (2023. gada 25. februāris), ar kuru groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (1),

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopējo priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2014. gada 31. jūlijā pieņēma Regulu (ES) Nr. 833/2014 (2) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā.

(2)	Ar Regulu (ES) Nr. 833/2014 tiek īstenoti konkrēti pasākumi, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2014/512/KĀDP (3).

(3)	Padome 2023. gada 25. februārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2023/434, ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP.

(4)

Ar Lēmumu (KĀDP) 2023/434 paplašina to vienību sarakstu, kuras tieši atbalsta Krievijas militāro un rūpniecisko kompleksu tās agresijas karā pret Ukrainu un kurām tiek piemēroti stingrāki eksporta ierobežojumi attiecībā uz divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām, kā arī precēm un tehnoloģijām, kas varētu veicināt Krievijas aizsardzības un drošības sektora tehnoloģiskās jaudas palielināšanu, pievienojot minētajam sarakstam 96 jaunas vienības. Ņemot vērā tiešo saikni starp Irānas bezpilota lidaparātu ražotājiem un Krievijas militāro un rūpniecisko kompleksu, kā arī konkrēto risku, ka konkrētas preces un tehnoloģijas tiek izmantotas tādu militāru sistēmu ražošanai, kas veicina Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, Lēmuma 2014/512/KĀDP IV pielikumā ietvertajam to fizisko un juridisko personu, vienību vai struktūru sarakstam, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, ir pievienotas vairākas Irānas vienības.

(5)

Ir lietderīgi paplašināt to preču sarakstu, uz kurām attiecas ierobežojumi un kuras varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai aizsardzības un drošības sektora attīstību, cita starpā pievienojot retzemju metālus un savienojumus, elektroniskās integrālās shēmas un termogrāfiskās kameras.

(6)	Ar Lēmumu (KĀDP) 2023/434 paplašina to partnervalstu sarakstu, kas piemēro tādu eksporta kontroles pasākumu kopumu, kuri būtībā ir līdzvērtīgi Regulā (ES) Nr. 833/2014 noteiktajiem pasākumiem.

(7)

Ar Lēmumu (KĀDP) 2023/434 nosaka papildu ierobežojumus tādu preču eksportam, kuras jo īpaši varētu veicināt Krievijas rūpniecības jaudas palielināšanu. Turklāt ar minēto lēmumu ievieš papildu ierobežojumus tādu preču importam, kuras Krievijai rada ievērojamus ieņēmumus, tādējādi ļaujot turpināt tās agresijas karu pret Ukrainu.

(8)	Turklāt, lai pēc iespējas samazinātu ierobežojošo pasākumu apiešanas risku, ar Lēmumu (KĀDP) 2023/434 aizliedz no Savienības eksportētu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju un ieroču tranzītu caur Krievijas teritoriju.

(9)	Ar Lēmumu (KĀDP) 2023/434 paplašina to Krievijas mediju kanālu apraides licenču apturēšanu Savienībā, kurus pastāvīgi kontrolē Krievijas vadība, un to satura apraides aizliegumu.

(10)

Krievijas Federācija ir iesaistījusies sistemātiskā, starptautiskā mediju manipulēšanas un faktu sagrozīšanas kampaņā, lai stiprinātu savu stratēģiju destabilizēt savas kaimiņvalstis un Savienību un tās dalībvalstis. Konkrēti, propaganda tiek atkārtoti un konsekventi vērsta pret Eiropas politiskajām partijām, it sevišķi vēlēšanu laikā, kā arī pret pilsonisko sabiedrību, patvēruma meklētājiem, Krievijas etniskām minoritātēm un dzimtiskām minoritātēm un pret demokrātisko iestāžu darbību Savienībā un tās dalībvalstīs.

(11)	Lai attaisnotu un pamatotu savu agresijas karu pret Ukrainu, Krievijas Federācija ir iesaistījusies nepārtrauktās un saskaņotās propagandas darbībās, kas vērstas pret pilsonisko sabiedrību Savienībā un kaimiņvalstīs, nopietni sagrozot faktus un manipulējot ar tiem.

(12)

Minētās propagandas darbības tiek virzītas ar vairāku mediju kanālu starpniecību, kurus pastāvīgi tieši vai netieši kontrolē Krievijas Federācijas vadība. Šādas darbības rada būtisku un tiešu apdraudējumu Savienības sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Minētie mediju kanāli ir būtiski un kalpo tam, lai sekmētu un atbalstītu agresijas karu pret Ukrainu un lai destabilizētu tās kaimiņvalstis.

(13)

Ņemot vērā situācijas nopietnību un reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, ir nepieciešams, ievērojot Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un brīvības, jo īpaši vārda un informācijas brīvību, kā atzīts tās 11. pantā, ieviest turpmākus ierobežojošus pasākumus, lai apturētu šādu mediju kanālu pārraides darbības Savienībā vai tādas šo mediju kanālu pārraides darbības, kuras vērstas uz Savienību. Šiem pasākumiem vajadzētu palikt spēkā līdz brīdim, kad tiks izbeigta agresija pret Ukrainu un kad Krievijas Federācija un ar to saistītie mediju kanāli pārstās izvērst propagandas darbības pret Savienību un tās dalībvalstīm.

(14)

Ievērojot Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un brīvības, jo īpaši vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību, un tiesības uz īpašumu, kā atzīts Pamattiesību hartas 11., 16. un 17. pantā, minētie pasākumi neliedz mediju kanāliem un to personālam veikt citas darbības Savienībā, kas nav apraide, piemēram, pētniecību un intervijas. Jo īpaši minētie pasākumi negroza pienākumu ievērot tiesības, brīvības un principus, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā, tostarp Pamattiesību hartā, un dalībvalstu konstitūcijās, to attiecīgajās piemērošanas jomās.

(15)

Lai nodrošinātu atbilstību Lēmumā 2014/512/KĀDP paredzētajam apraides licenču apturēšanas procesam, Padomei pēc attiecīgo lietu izskatīšanas būtu jāizmanto īstenošanas pilnvaras, lai nolemtu, vai ierobežojošajiem pasākumiem jākļūst piemērojamiem šajā regulā norādītajā datumā attiecībā uz vairākām vienībām, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 833/2014 XV pielikumā.

(16)

Kritiskajai infrastruktūrai un vienībām kā pamatpakalpojumu sniedzējām ir neaizstājama loma svarīgu sabiedrības funkciju vai saimniecisko darbību uzturēšanā iekšējā tirgū Savienībā, kurā ekonomikas savstarpējā atkarība kļūst aizvien lielāka. Savienības regulējums ir noteikts Padomes Direktīvā 2008/114/EK (4), kura tiek atcelta no 2024. gada 18. oktobra, par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas kritiskās infrastruktūras, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2022/2557 (5) par kritisko vienību noturību, un tā mērķis ir gan uzlabot kritisko vienību noturību iekšējā tirgū ar saskaņotu obligātu noteikumu starpniecību, gan arī palīdzēt tām ar saskaņotiem un specializētiem atbalsta un uzraudzības pasākumiem.

(17)	Krievijas ietekme uz šādām infrastruktūrām un vienībām varētu apdraudēt to pareizu darbību un beigu beigās apdraudēt pamatpakalpojumu sniegšanu Eiropas iedzīvotājiem. Tāpēc ir lietderīgi ierobežot iespēju ieņemt jebkādus amatus minēto vienību pārvaldes struktūrās.

(18)

Saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu jaunais aizliegums ieņemt jebkādus amatus pārvaldes struktūrās līdz 2024. gada 18. oktobrim attiecas uz Eiropas kritiskajām infrastruktūrām un kritiskajām infrastruktūrām, kas kā tādas identificētas vai norādītas valstu tiesību aktos, kā definēts Direktīvā 2008/114/EK, kura ir piemērojama līdz 2024. gada 18. oktobrim. No 2024. gada 18. oktobra jaunais aizliegums attieksies uz kritiskajām vienībām un kritiskajām infrastruktūrām, kā definēts Direktīvā (ES) 2022/2557. Direktīva (ES) 2022/2557 dalībvalstīm nosaka pienākumu līdz 2026. gada 17. jūlijam savos tiesību aktos identificēt kritiskās vienības nozarēs un apakšnozarēs, kuras noteiktas tās pielikumā. Tāpēc no 2026. gada 17. jūlija jaunais aizliegums ieņemt jebkādus amatus pārvaldes struktūrās attieksies uz visām kritiskajām vienībām, ko dalībvalstis kā tādas identificējušas vai norādījušas.

(19)

Tā kā gāzes uzglabāšanas jauda ir kritiski svarīgs resurss gāzes piegādes drošībai Savienībā, ar Lēmumu (KĀDP) 2023/434 nosaka aizliegumu nodrošināt gāzes uzglabāšanas jaudu Savienībā Krievijas valstspiederīgajiem, fiziskām personām, kas uzturas Krievijā, vai Krievijā iedibinātām juridiskām personām vai vienībām. Tas ir nepieciešams, lai nepieļautu, ka Krievija savas gāzes piegādi izmanto kā ieroci, un lai novērstu tirgus manipulāciju riskus, kas apdraudētu kritiski svarīgu energoapgādi Savienībā.

(20)

Lai nepieļautu apiešanu un nodrošinātu to, ka tiek ievērots aizliegums jebkuram Krievijā nereģistrētam gaisa kuģim, kas pieder vai ir fraktēts, vai to citādi kontrolē kāda Krievijas fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra, nolaisties Savienības teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to, ar Lēmumu (KĀDP) 2023/434 ievieš gaisa kuģu operatoriem pienākumu paziņot savām kompetentajām iestādēm par neregulāriem lidojumiem. Attiecīgajai dalībvalstij būtu nekavējoties jāinformē citas dalībvalstis, tīkla pārvaldnieks un Komisija, ja tā neautorizē šādu lidojumu.

(21)

Ar Lēmumu (KĀDP) 2023/434 pagarina tā atbrīvojuma ilgumu, kuru piemēro aizliegumam veikt jebkāda veida darījumus ar konkrētām Krievijas valstij piederošām vienībām, ja šāds darījums ir absolūti nepieciešams, lai likvidētu kopuzņēmuma vai līdzīgu juridisku veidojumu. Ar to arī pagarina laikposmu, kurā dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut darījumus, kas ir nepieciešami, lai minētās Krievijas valstij piederošās vienības atsavinātu aktīvus un izstātos no Savienības uzņēmumiem.

(22)

Lai nodrošinātu tādu darījumu aizlieguma vienveidīgu piemērošanu, kuri ir saistīti ar Krievijas Centrālās bankas rezervju un aktīvu pārvaldīšanu, ir lietderīgi pieprasīt, lai fiziskas un juridiskas personas, vienības un struktūras sniegtu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un vienlaikus Komisijai informāciju par šādiem aktīviem un rezervēm, kas ir to turējumā vai kontrolē vai kuru gadījumā tās ir darījuma partneri. Ir lietderīgi arī precizēt sniedzamās informācijas veidu un to, kā tā būtu jāapstrādā un jāizmanto, lai nodrošinātu šā ziņošanas pienākuma vienveidīgu piemērošanu. Būtu arī jāprecizē, ka dalībvalstīm un attiecīgajām fiziskajām un juridiskajām personām, vienībām un struktūrām ir jāsadarbojas ar Komisiju saistībā ar jebkādām šādas informācijas pārbaudēm un ka Komisija var pieprasīt jebkādu papildu informāciju, vienlaikus par šādu pieprasījumu informējot attiecīgo dalībvalsti. Ziņošanas pienākums ir pakārtots tam, ka tiek efektīvi piemērots aizliegums veikt darījumus saistībā ar Krievijas Centrālās bankas rezervju un aktīvu pārvaldīšanu, un neskar Eiropas Centrālās bankas un dalībvalstu centrālo banku monetārās funkcijas un neatkarības principu. Lai dotu pielāgošanās laiku, ir lietderīgi paredzēt jauno ziņošanas prasību atliktu piemērošanu.

(23)

Lai Savienības uzņēmējiem vēl vairāk atvieglotu aktīvu atsavināšanu no Krievijas tirgus, ar Lēmumu (KĀDP) 2023/434 ievieš pagaidu atkāpi no Regulā (ES) Nr. 833/2014 paredzētā aizlieguma sniegt konkrētus pakalpojumus. Lai atvieglotu ātru iziešanu no Krievijas tirgus, šī atkāpe ir pagaidu atkāpe un tai ir ierobežota darbības joma, ļaujot līdz 2023. gada 31. decembrim turpināt pakalpojumu sniegšanu tām juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām un vienīgi tādu juridisko personu, vienību vai struktūru labā, kuras rodas aktīvu atsavināšanas rezultātā. Turklāt dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka pakalpojumi netiek sniegti Krievijas valdībai vai nesniedz labumu militāriem galalietotājiem vai ka tiem nav militāra galalietojuma.

(24)	Savienība ir apņēmusies nepieļaut draudus kuģošanas drošībai. Tādēļ ar Lēmumu (KĀDP) 2023/434 paredz dažus atbrīvojumus Savienības uzņēmējiem sniegt loču pakalpojumus kuģiem, kas veic miermīlīgu caurbraukšanu, kā definēts starptautiskajās tiesībās, kuri vajadzīgi kuģošanas drošības apsvērumu dēļ.

(25)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz importa režīmu, Lēmumā (KĀDP) 2023/434 ir paredzēti noteikumi par to, kā dalībvalstu muitas iestādes izlaiž preces, kas fiziski atrodas Savienībā un kas jau bija iesniegtas muitas dienestiem brīdī, kad uz tām sāka attiekties šādi ierobežojumi. Šo iespēju piemēro neatkarīgi no procedūrām, ko precēm piemēroja pēc uzrādīšanas muitai (tranzīts, ievešana pārstrādei, laišana brīvā apgrozībā utt.), un neatkarīgi no procedūras posmiem un formalitātēm saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu, kuras nepieciešamas izlaišanai. Ar Lēmumu (KĀDP) 2023/434 arī pilnvaro dalībvalstis izlaist preces, kas Savienībā jau bija iepriekš ievestas. Tas ir nepieciešams to Savienības uzņēmēju labā, kuri minētās preces bija labticīgi ieveduši Savienībā brīdī, kad uz to importu vēl neattiecās ierobežojoši pasākumi, tostarp laikā, kad pārejas periodā to imports vēl bija atļauts. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka preču izlaišana un visi ar to saistītie maksājumi atbilst Savienības ierobežojošo pasākumu noteikumiem un mērķiem. Tāpat jebkuram lēmumam neizlaist šādas preces būtu jāatbilst minētajiem mērķiem un cita starpā jānodrošina, ka preces netiek nosūtītas atpakaļ uz Krieviju.

(26)	Visbeidzot, ar Lēmumu (KĀDP) 2023/434 tiek veiktas konkrētas tehniskas korekcijas Lēmuma 2014/512/KĀDP pamatdaļas tekstā.

(27)	Šie pasākumi ir Līguma par Eiropas Savienību darbības jomā, un tādēļ ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības, jo īpaši lai nodrošinātu to, ka visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi.

(28)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 833/2014,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 833/2014 groza šādi:

regulas 1. pantam pievieno šādus punktus:

“y)	“kritiskās vienības” ir vienības, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2557 (*1) 2. panta 1) punktā;

z)	“kritiskā infrastruktūra” ir infrastruktūra, kā definēts Padomes Direktīvas 2008/114/EK (*2) 2. panta a) punktā un Direktīvas (ES) 2022/2557 2. panta 4) punktā;

za)	“Eiropas kritiskā infrastruktūra” ir infrastruktūra, kā definēts Direktīvas 2008/114/EK 2. panta b) punktā;

zb)	“kritisko infrastruktūru īpašnieki vai operatori” ir vienības, kas atbild par ieguldījumiem tādos konkrētos aktīvos, sistēmās vai to daļās un/vai par to ikdienas darbību, kuri ir noteikti kā kritiskā infrastruktūra vai Eiropas kritiskā infrastruktūra.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2557 (2022. gada 14. decembris) par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu (OV L 333, 27.12.2022., 164. lpp.)."

(*2) Padomes Direktīva 2008/114/EK (2008. gada 8. decembris) par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.).”;"

regulas 2. pantā iekļauj šādus punktus:

“1.a Ir aizliegts no Savienības eksportētu 1. punktā minēto divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju tranzīts caur Krievijas teritoriju.

3.a Neskarot prasību saņemt atļauju atbilstoši Regulai (ES) 2021/821, šā panta 1.a punktā noteiktais aizliegums neattiecas uz tādu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju tranzītu caur Krievijas teritoriju, kuras paredzētas šā panta 3. punkta a)–e) apakšpunktā minētajiem nolūkiem.

4.a Atkāpjoties no 1.a punkta un neskarot prasību saņemt atļauju atbilstoši Regulai (ES) 2021/821, kompetentās iestādes var atļaut divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju tranzītu caur Krievijas teritoriju pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka šādas preces vai tehnoloģijas ir paredzētas šā panta 4. punkta b), c), d) un h) apakšpunktā minētajiem nolūkiem.”;

3)	regulas 2.aa pantā iekļauj šādu punktu: “1.a Ir aizliegts no Savienības eksportētu 1. punktā minēto šaujamieroču, to detaļu un būtisku sastāvdaļu, un munīcijas tranzīts caur Krievijas teritoriju.”;

regulas 3.c pantam pievieno šādu punktu:

“5.c Attiecībā uz XI pielikuma D daļā uzskaitītajām precēm 1. un 4. punktā minētos aizliegumus nepiemēro tādu līgumu izpildei līdz 2023. gada 27. martam, kas noslēgti pirms 2023. gada 26. februāra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei.”;

regulas 3.d pantam pievieno šādus punktus:

“5. Gaisa kuģu operatori, kas vai nu tieši, vai caur kādu trešo valsti veic neregulārus lidojumus starp Krieviju un Savienību, pirms lidojuma uzsākšanas un vismaz 48 stundas iepriekš paziņo visu attiecīgo informāciju par konkrēto lidojumu savām kompetentajām iestādēm.

6. Ja lidojums, par kuru paziņots saskaņā ar 5. punktu, ir atteikts, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē pārējās dalībvalstis, tīkla pārvaldnieku un Komisiju.”;

regulas 3.i pantu groza šādi:

iekļauj šādus punktus:

“3.d Attiecībā uz XXI pielikuma C daļā uzskaitītajām precēm 1. un 2. punktā minētos aizliegumus nepiemēro tādu līgumu izpildei līdz 2023. gada 27. maijam, kas noslēgti pirms 2023. gada 26. februāra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei.

Šis noteikums neattiecas uz XXI pielikuma C daļā uzskaitītajām precēm ar KN kodiem 2803 un 4002, kurām piemēro 3.da punktu.

3.da Šā panta 1. un 2. punktā noteiktos aizliegumus nepiemēro importam, iegādei un transportēšanai, vai saistītai tehniskai vai finansiālai palīdzībai, kas vajadzīgi, lai līdz 2024. gada 30. jūnijam šādos daudzumos Savienībā importētu:

a)	752 475 tonnas precēm ar KN kodu 2803;

b)	562 973 tonnas precēm ar KN kodu 4002.”

;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu

“5. Importa apjoma kvotas, kas noteiktas šā panta 3.da un 4. punktā, pārvalda Komisija un dalībvalstis saskaņā ar tarifa kvotu pārvaldības sistēmu, kura paredzēta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (*3) 49.–54. pantā.

(*3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).”;"

regulas 3.k pantu groza šādi:

pantā iekļauj šādus punktus:

“3.c Attiecībā uz XXIII pielikuma C daļā uzskaitītajām precēm 1. un 2. punktā minētos aizliegumus nepiemēro tādu līgumu izpildei līdz 2023. gada 27. martam, kas noslēgti pirms 2023. gada 26. februāra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei.

Šis noteikums neattiecas uz XXIII pielikuma C daļā uzskaitītajām precēm ar KN kodiem 7208 25, 7208 90, 7209 25, 7209 28, 7219 24, kurām piemēro 3. punktu.

5.b Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, kompetentās iestādes ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut XXIII pielikuma C daļā uzskaitīto preču pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportu vai saistītas tehniskās palīdzības, starpniecības pakalpojumu, finansējuma vai finansiālas palīdzības sniegšanu pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka tas ir absolūti nepieciešams tādu titāna preču ražošanai, kas vajadzīgas aeronautikas nozarē un kam nav pieejamas alternatīvas piegādes.”;

panta 5.a un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“5.a Dalībvalstu kompetentās iestādes var saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, atļaut pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt preces ar KN kodu 8417 20, vai sniegt saistītu tehnisko vai finansiālo palīdzību, ja tās konstatējušas, ka šādas preces vai saistītas tehniskās vai finansiālās palīdzības sniegšana ir nepieciešama fizisku personu personiskai lietošanai mājsaimniecībā.

6. Kad kompetentās iestādes pieņem lēmumu par 5., 5.a un 5.b punktā minēto atļauju pieprasījumiem, tās nepiešķir eksporta atļauju jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai izmantošanai Krievijā, ja tām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka precēm varētu būt militārs galalietojums.”;

regulas 5.a pantā iekļauj šādus punktus:

“4.a Neatkarīgi no piemērojamajiem noteikumiem par ziņošanu, konfidencialitāti un dienesta noslēpumu, fiziskās un juridiskās personas, vienības un struktūras, tostarp Eiropas Centrālā banka, dalībvalstu centrālās bankas, finanšu sektora sabiedrības, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (*4) 4. pantā, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (*5) 13. pantā, centrālie vērtspapīru depozitāriji, kā definēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 2. pantā, un centrālie darījumu partneri, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (*6) 2. pantā, ne vēlāk kā divas nedēļas pēc 2023. gada 26. februāra tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tie ir rezidenti vai atrodas, un vienlaikus Komisijai sniedz informāciju par šā punkta 4. pantā minētajiem aktīviem un rezervēm, kas ir to turējumā vai kontrolē vai kuru gadījumā tie ir darījuma partneri. Šādu informāciju atjaunina ik pēc trim mēnešiem, un tā attiecas vismaz uz turpmāko:

a)	informācija, ar ko identificē fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras, kurām pieder šādi aktīvi un rezerves vai kuras tur vai kontrolē šādus aktīvus un rezerves, tostarp vārds/nosaukums, adrese un PVN reģistrācijas numurs vai nodokļa maksātāja identifikācijas numurs;

b)	šādu aktīvu un rezervju summa vai tirgus vērtība ziņošanas dienā un imobilizācijas dienā;

aktīvu un rezervju veidi, kas iedalīti saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 (*7) 1. panta g) punkta i)–vii) apakšpunktā noteiktajām kategorijām, kā arī kriptoaktīvi un citas attiecīgās kategorijas, un papildu kategorija, kura atbilst saimnieciskajiem resursiem Regulas (ES) Nr. 269/2014 1. panta d) punkta nozīmē. Par katru no minētajām kategorijām iespēju robežās norāda attiecīgās iezīmes, piemēram, daudzumu, atrašanās vietu, valūtu, atmaksas termiņu un līgumiskos nosacījumus, kas ir spēkā starp ziņojošo vienību un aktīvu īpašnieku.

4.b Ja ziņojošā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra ir konstatējusi ārkārtējus un neparedzētus zaudējumus vai kaitējumu 4.a punktā minētajiem aktīviem un rezervēm, šo informāciju nekavējoties paziņo attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei un vienlaikus nosūta Komisijai.

4.c Dalībvalstis, kā arī fiziskās un juridiskās personas, vienības un struktūras, uz kurām attiecas 4.a punktā noteiktais ziņošanas pienākums, sadarbojas ar Komisiju tās informācijas pārbaudē, kas saņemta saskaņā ar minēto punktu. Komisija var pieprasīt jebkādu papildu informāciju, kas tai vajadzīga šādas pārbaudes veikšanai. Ja šāds pieprasījums ir adresēts fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, Komisija to vienlaikus nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei. Visu papildu informāciju, ko Komisija saņēmusi tieši, dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

4.d Visu informāciju, kas Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm sniegta saskaņā ar šo pantu vai ko tās saņēmušas saskaņā ar šo pantu, Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes izmanto vienīgi nolūkiem, kuriem tā sniegta vai saņemta.

4.e Persondatus apstrādā saskaņā ar šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2016/679 (*8) un (ES) 2018/1725 (*9) un tikai tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, lai piemērotu šo regulu un šīs regulas piemērošanā nodrošinātu efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī ar Komisiju.

(*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.)."

(*5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.)."

(*6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.)."

(*7) Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L 78, 17.3.2014., 6. lpp.)."

(*8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)."

(*9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).”;"

regulas 5.aa panta 3. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)	darījumiem, tostarp pārdošanai, kas ir absolūti nepieciešami, lai līdz 2023. gada 31. decembrim likvidētu kopuzņēmumu vai līdzīgu juridisku veidojumu, kuri noslēgti pirms 2022. gada 16. marta un kuros iesaistīta 1. punktā minēta juridiskā persona, vienība vai struktūra;”;

10)

regulas 5.aa panta 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“h)	loču pakalpojumu sniegšanai kuģiem, kas veic miermīlīgu caurbraukšanu, kā definēts starptautiskajās tiesībās, kuri vajadzīgi kuģošanas drošības apsvērumu dēļ.”;

11)

regulas 5.aa panta 3.a punktu aizstāj ar šādu:

“3.a Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut darījumus, kas ir absolūti nepieciešami, lai 1. punktā minētās vienības vai to meitasuzņēmumi Savienībā līdz 2023. gada 31. decembrim atsavinātu aktīvus un izstātos no Savienībā iedibinātas juridiskas personas, vienības vai struktūras.”;

12)

iekļauj šādus pantus:

“5.o pants

1. Ir aizliegts no 2023. gada 27. marta atļaut Krievijas valstspiederīgajiem vai fiziskām personām, kas uzturas Krievijā, ieņemt amatus kritisko infrastruktūru, Eiropas kritisko infrastruktūru un kritisko vienību īpašnieku vai operatoru pārvaldības struktūrās.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro kādas dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices valstspiederīgajiem.

5.p pants

1. Ir aizliegts nodrošināt uzglabāšanas jaudu, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2009 (*10) 2. panta 1. punkta 28) apakšpunktā, uzglabāšanas objektā, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (*11) 2. panta 9) punktā, izņemot to sašķidrinātas dabasgāzes iekārtu daļa, ko izmanto uzglabāšanai:

a)	Krievijas valstspiederīgajam, fiziskai personai, kas uzturas Krievijā, vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kura iedibināta Krievijā;

b)	juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kuras īpašumtiesības vairāk nekā 50 % apmērā tieši vai netieši pieder šā punkta a) apakšpunktā minētajai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai; vai

c)	fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas darbojas kādas šā punkta a) vai b) apakšpunktā minētās juridiskās personas, vienības vai struktūras vārdā vai saskaņā ar tās norādēm.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro darbībām, kas ir absolūti nepieciešamas, lai līdz 2023. gada 27. martam izbeigtu ar šo pantu nesaderīgus līgumus, kuri noslēgti pirms 2023. gada 26. februāra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut nodrošināt 1. punktā minēto uzglabāšanas jaudu pēc tam, kad tās konstatējušas, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu kritiski svarīgu energoapgādi Savienībā.

4. Attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis divu nedēļu laikā pēc atļaujas piešķiršanas informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 3. punktu.

(*10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.)."

(*11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).”;"

13)

regulas 12.b pantā iekļauj šādu punktu:

“2.a Atkāpjoties no 5.n panta, kompetentās iestādes var atļaut tajā uzskaitīto pakalpojumu sniegšanas turpināšanu līdz 2023. gada 31. decembrim, ja šāda pasākumu sniegšana ir absolūti nepieciešama, lai atsavinātu aktīvus Krievijā vai izbeigtu uzņēmējdarbību Krievijā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	šādus pakalpojumus sniedz tām juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām un vienīgi tādu juridisko personu, vienību vai struktūru labā, kuras rodas aktīvu atsavināšanas rezultātā; un

b)	kompetentajām iestādēm, kuras lemj par atļauju pieprasījumiem, nav pamatota iemesla uzskatīt, ka pakalpojumi varētu tikt tieši vai netieši sniegti Krievijas valdībai vai militāram galalietotājam vai tiem varētu būt militārs galalietojums Krievijā.”;

14)	regulas 12.b panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Attiecīgā dalībvalsts divu nedēļu laikā pēc atļaujas piešķiršanas informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 1., 2. vai 2.a punktu.”;

15)

iekļauj šādus pantus:

“12.d pants

Šajā regulā noteiktos aizliegumus sniegt tehnisku palīdzību nepiemēro loču pakalpojumu sniegšanai kuģiem, kas veic miermīlīgu caurbraukšanu, kā definēts starptautiskajās tiesībās, kuri vajadzīgi kuģošanas drošības apsvērumu dēļ.

12.e pants

1. Lai piemērotu šajā regulā noteiktos aizliegumus importēt preces, muitas iestādes var izlaist preces, kas fiziski atrodas Savienībā, kā paredzēts Savienības Muitas kodeksa (*12) 5. panta 26. punktā, ja tās bija iesniegtas muitas dienestiem saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 134. pantu pirms attiecīgo importa aizliegumu stāšanās spēkā vai piemērošanas dienas atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk.

2. Ir atļauti visi procedūras posmi, kas vajadzīgi 1. un 5. punktā minētajai attiecīgo preču izlaišanai saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu.

3. Muitas iestādes neatļauj preču izlaišanu, ja tām ir pamatots iemesls aizdomām par sankciju apiešanu, un neatļauj preces reeksportēt uz Krieviju.

4. Maksājumi par šādām precēm atbilst šīs regulas noteikumiem un mērķiem, jo īpaši iegādes aizliegumam, un Regulas (ES) Nr. 269/2014 noteikumiem un mērķiem.

5. Muitas iestādes saskaņā ar 1., 2. un 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem var izlaist preces, kas fiziski atrodas Savienībā, bija iesniegtas muitas dienestiem pirms 2023. gada 26. februāra un tika apturētas, piemērojot šo regulu.

(*12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).”;"

16)	regulas IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

17)	regulas VII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;

18)	regulas VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu;

19)	regulas XI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu;

20)	regulas XV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas V pielikumu. Šīs regulas 20) punktu piemēro attiecībā uz vienu vai vairākām vienībām, kas minētas šīs regulas V pielikumā, sākot no 2023. gada 10. aprīļa un ar noteikumu, ka Padome, izskatījusi attiecīgās lietas, tā izlemj ar īstenošanas aktu;

21)	regulas XXI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VI pielikumu;

22)	regulas XXIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VII pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. panta 8) punktu piemēro no 2023. gada 27. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 25. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. ROSWALL

(1) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 593.. lpp.

(2) Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 229, 31.7.2014., 1. lpp.).

(3) Padomes Lēmums 2014/512/KĀDP (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 229, 31.7.2014., 13. lpp.).

(4) Padomes Direktīva 2008/114/EK (2008. gada 8. decembris) par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2557 (2022. gada 14. decembris) par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu (OV L 333, 27.12.2022., 164. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 833/2014 IV pielikumu aizstāj ar šādu:

“IV PIELIKUMS

Regulas 2. panta 7. punktā, 2.a panta 7. punktā un 2.b panta 1. punktā minēto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru saraksts

1.	JSC Sirius

2.	OJSC Stankoinstrument

3.	OAO JSC Chemcomposite

4.	JSC Kalashnikov

5.	JSC Tula Arms Plant

6.	NPK Technologii Maschinostrojenija

7.	OAO Wysokototschnye Kompleksi

8.	OAO Almaz Antey

9.	OAO NPO Bazalt

10.	Admiralty Shipyard JSC (kuģubūvētava)

11.	Aleksandrov Scientific Research Technological Institute NITI

12.

Argut OOO

13.	Aizsardzības ministrijas komunikācijas centrs

14.	Federālais pētniecības centrs Boreskov Institute of Catalysis

15.	Krievijas prezidenta administrācijas Federālais valsts budžeta uzņēmums

16.	Krievijas prezidenta administrācijas Federālā valsts budžeta uzņēmuma vienība Special Flight Unit Rossiya

17.	Federālais valsts unitārais uzņēmums Dukhov Automatics Research Institute (VNIIA)

18.	Ārvalstu izlūkošanas dienests (SVR)

19.	Nizhniy Novgorod apgabala kriminālistikas centrs Iekšlietu ministrijas galvenajā direktorātā

20.	Starptautiskais kvantu optikas un kvantu tehnoloģiju centrs (the Russian Quantum Center)

21.	Irkut Corporation

22.	Irkut Research and Production Corporation Public Joint Stock Company

23.	Joint Stock Company Scientific Research Institute of Computing Machinery

24.	JSC Central Research Institute of Machine Building (JSC TsNIIMash)

25.	JSC Kazan Helicopter Plant Repair Service

26.	JSC Shipyard Zaliv (Zaliv kuģubūvētava)

27.	JSC Rocket and Space Centre – Progress

28.	Kamensk-Uralsky Metallurgical Works J.S. Co.

29.	Kazan Helicopter Plant PJSC

30.	Komsomolsk-na-Amur Aviation Production Organization (KNAAPO)

31.	Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija

32.	Maskavas Fizikas un tehnoloģiju institūts

33.	NPO High Precision Systems JSC

34.	NPO Splav JSC

35.	OPK Oboronprom

36.	PJSC Beriev Aircraft Company

37.	PJSC Irkut Corporation

38.	PJSC Kazan Helicopters

39.	POLYUS Research Institute of M.F. Stelmakh Joint Stock Company

40.	Promtech-Dubna, JSC

41.	Public Joint Stock Company United Aircraft Corporation

42.	Radiotehnisko un informācijas sistēmu (RTI) uzņēmums

43.	Rapart Services LLC

44.	Rosoboronexport OJSC (ROE)

45.	Rostec (Krievijas tehnoloģiju valsts korporācija)

46.	Rostekh – Azimuth

47.	Russian Aircraft Corporation MiG

48.	Russian Helicopters JSC

49.	SP KVANT (Sovmestnoe Predpriyatie Kvantovye Tekhnologii)

50.	Sukhoi Aviation JSC

51.	Sukhoi Civil Aircraft

52.	Tactical Missiles Corporation JSC

53.	Tupolev JSC

54.	UEC–Saturn

55.	United Aircraft Corporation

56.	JSC AeroKompozit

57.	United Engine Corporation

58.	UEC-Aviadvigatel JSC

59.	United Instrument Manufacturing Corporation

60.	United Shipbuilding Corporation

61.	JSC PO Sevmash

62.	Krasnoye Sormovo Shipyard (kuģubūvētava)

63.	Severnaya Shipyard

64.	Shipyard Yantar (kuģubūvētava)

65.	UralVagonZavod

66.	Baikal Electronics

67.	Center for Technological Competencies in Radiophtonics (radioftonikas tehnoloģisko kompetenču centrs)

68.	Central Research and Development Institute Tsiklon (Centrālais pētniecības un attīstības institūts Tsiklon)

69.	Crocus Nano Electronics

70.	Dalzavod Ship-Repair Center (kuģu remonta centrs)

71.

Elara

72.	Electronic Computing and Information Systems (Elektroniskās datošanas un informācijas sistēmas)

73.

ELPROM

74.	Engineering Center Ltd.

75.	Forss Technology Ltd.

76.	Integral SPB

77.	JSC Element

78.	JSC Pella-Mash

79.	JSC Shipyard Vympel (kuģubūvētava)

80.	Kranark LLC

81.	Lev Anatolyevich Yershov (Ershov)

82.	LLC Center

83.	MCST Lebedev

84.	Miass Machine-Building Factory (mašīnbūves rūpnīca)

85.	Microelectronic Research and Development Center Novosibirsk (mikroelektronikas pētniecības un attīstības centrs)

86.

MPI VOLNA

87.	N.A. Dollezhal Order of Lenin Research and Design Institute of Power Engineering (enerģētikas izpētes un projektēšanas institūts)

88.	Nerpa Shipyard (kuģubūvētava)

89.

NM-Tekh

90.	Novorossiysk Shipyard JSC (kuģubūvētava)

91.	NPO Electronic Systems (elektroniskās sistēmas)

92.

NPP Istok

93.	NTC Metrotek

94.	OAO GosNIIkhimanalit

95.	OAO Svetlovskoye Predpriyatiye Era

96.

OJSC TSRY

97.	OOO Elkomtekh (Elkomtex)

98.	OOO Planar

99.	OOO Sertal

100.	Photon Pro LLC

101.	PJSC Zvezda

102.	Amur Shipbuilding Factory PJSC (Amūras kuģubūves rūpnīca)

103.	AO Center of Shipbuilding and Ship Repairing JSC (kuģubūves un kuģu remonta centrs)

104.	AO Kronshtadt

105.	Avant Space LLC

106.	Ražošanas asociācija Strela

107.	Radioavtomatika

108.	Research Center Module (pētniecības centrs)

109.	Robin Trade Limited

110.	R.Ye. Alekseyev Central Design Bureau for Hydrofoil Ships (kuģu ar zemūdens spārniem projektēšanas birojs)

111.	Rubin Sever Design Bureau

112.	Krievijas kosmosa sistēmas

113.	Rybinsk Shipyard Engineering (kuģubūves inženierija)

114.	Scientific Research Institute of Applied Chemistry (Lietišķās ķīmijas zinātniskās pētniecības institūts)

115.	Scientific-Research Institute of Electronics (Zinātniskās pētniecības institūts elektronikas jomā)

116.	Scientific Research Institute of Hypersonic Systems (Hiperskaņas sistēmu zinātniskās pētniecības institūts)

117.	Zinātniskās pētniecības institūts NII Submikron

118.	Sergey IONOV

119.	Serniya Engineering

120.	Severnaya Verf Shipbuilding Factory

121.	Kuģu apkopes centrs Zvezdochka

122.	Valsts valdības gaisa kuģu sistēmu zinātniskās testēšanas telpa (GkNIPAS)

123.	Valsts mašīnbūves projektēšanas birojs Raduga Bereznya

124.	Valsts zinātniskais centrs AO GNTs RF—FEI A.I. Leypunskiy Physico-Energy Institute

125.	State Scientific Research Institute of Machine Building Bakhirev (GosNIImash) (Valsts zinātniski pētnieciskais institūts mašīnbūves jomā)

126.	Tomsk Microwave and Photonic Integrated Circuits and Modules Collective Design Center (Tomskas mikroviļņu un fotonikas integrālo shēmu un moduļu kolektīvo dizainparaugu centrs)

127.	UAB Pella-Fjord

128.	Apvienotā kuģubūves korporācija JSC “35th Shipyard”

129.	Apvienotā kuģubūves korporācija JSC “Astrakhan Shipyard”

130.	Apvienotā kuģubūves korporācija JSC “Aysberg Central Design Bureau”

131.	Apvienotā kuģubūves korporācija JSC “Baltic Shipbuilding Factory”

132.	Apvienotā kuģubūves korporācija JSC “Krasnoye Sormovo Plant OJSC”

133.	Apvienotā kuģubūves korporācija JSC SC “Zvyozdochka”

134.	Apvienotā kuģubūves korporācija “Pribaltic Shipbuilding Factory Yantar”

135.	Apvienotā kuģubūves korporācija “Scientific Research Design Technological Bureau Onega”

136.	Apvienotā kuģubūves korporācija “Sredne-Nevsky Shipyard”

137.	Ural Scientific Research Institute for Composite Materials (Urālu Zinātniskās pētniecības institūts kompozītmateriālu jomā)

138.	Urals Project Design Bureau Detal (Urālu projektu izstrādes birojs Detal)

139.	Vega Pilot Plant (izmēģinājuma ražotne)

140.	Vertikal LLC

141.	Vladislav Vladimirovich Fedorenko

142.

VTK Ltd

143.	Yaroslavl Shipbuilding Factory (Jaroslavļas kuģubūves rūpnīca)

144.	ZAO Elmiks-VS

145.	ZAO Sparta

146.	ZAO Svyaz Inzhiniring

147.	46th TSNII Central Scientific Research Institute (46. Centrālais zinātniskās pētniecības institūts TSNII)

148.	Alagir Resistor Factory

149.	All-Russian Research Institute of Optical and Physical Measurements (Viskrievijas pētniecības institūts optisko un fizisko mērījumu jomā)

150.	All-Russian Scientific-Research Institute Etalon JSC (Viskrievijas zinātniskās pētniecības institūts Etalon)

151.

Almaz JSC

152.	Arzam Scientific Production Enterprise Temp Avia

153.	Automated Procurement System for State Defense Orders, LLC (Automatizētā iepirkuma sistēma valsts aizsardzības jomā)

154.	Dolgoprudniy Design Bureau of Automatics (DDBA JSC)

155.	Electronic Computing Technology Scientific-Research Center JSC (Elektroniskās datošanas tehnoloģijas zinātniskās pētniecības institūts)

156.	Electrosignal JSC

157.	Energiya JSC

158.	Engineering Center Moselectronproekt (Inženierijas centrs Moselectronproekt)

159.	Etalon Scientific and Production Association (Zinātniskā un ražošanas asociācija Etalon)

160.	Evgeny Krayushin

161.	Foreign Trade Association Mashpriborintorg (Ārējās tirdzniecības asociācija Mashpriborintorg)

162.

Ineko LLC

163.	Informakustika JSC

164.	Institute of High Energy Physics (Augstas enerģijas fizikas institūts)

165.	Institute of Theoretical and Experimental Physics (Teorētiskās un eksperimentālās fizikas institūts)

166.	Inteltech PJSC

167.	ISE SO RAN Institute of High-Current Electronics (Augststrāvas elektronikas institūts ISE SO RAN)

168.	Kaluga Scientific-Research Institute of Telemechanical Devices JSC (Kalugas telemehānisko ierīču zinātniskās pētniecības institūts)

169.	Kulon Scientific-Research Institute JSC (Zinātniskās pētniecības institūts Kulon)

170.	Lutch Design Office JSC

171.	Meteor Plant JSC

172.	Moscow Communications Research Institute JSC (Maskavas Komunikācijas pētniecības institūts)

173.	Moscow Order of the Red Banner of Labor Research Radio Engineering Institute JSC

174.	NPO Elektromechaniki JSC

175.	Omsk Production Union Irtysh JSC

176.	Omsk Scientific-Research Institute of Instrument Engineering JSC (Omskas Zinātniskās pētniecības institūts instrumentu inženierijas jomā)

177.	Optron, JSC

178.	Pella Shipyard OJSC (kuģubūvētava OJSC Pella)

179.	Polyot Chelyabinsk Radio Plant JSC (Čeļabinskas radio rūpnīca Polyot)

180.	Pskov Distance Communications Equipment Plant (Pleskavas attālinātās saziņas ierīču rūpnīca)

181.	Radiozavod JSC

182.	Razryad JSC

183.	Research Production Association Mars (Pētniecības ražošanas asociācija Mars)

184.	Ryazan Radio-Plant (Rjazaņas radio rūpnīca)

185.	Scientific Production Center Vigstar JSC (Zinātniskās ražošanas centrs Vigstar)

186.	Scientific Production Enterprise“Radiosviaz”

187.	Scientific Research Institute Ferrite-Domen (Zinātniskās pētniecības institūts Ferrite-Domen)

188.	Scientific Research Institute of Communication Management Systems (Komunikāciju vadības sistēmu zinātniskās pētniecības institūts)

189.	Scientific-Production Association and Scientific-Research Institute of Radio-Components (Zinātniskās ražošanas asociācija un zinātniskās pētniecības institūts radiokomponentu jomā)

190.	Scientific-Production Enterprise“Kant”

191.	Scientific-Production Enterprise“Svyaz”

192.	Scientific-Production Enterprise Almaz JSC (Zinātniskās ražošanas uzņēmums Almaz)

193.	Scientific-Production Enterprise Salyut JSC (Zinātniskās ražošanas uzņēmums Salyut)

194.	Scientific Production Enterprise Volna (Zinātniskās ražošanas uzņēmums Volna)

195.	Scientific-Production Enterprise Vostok JSC (Zinātniskās ražošanas uzņēmums Vostok)

196.	Scientific-Research Institute“Argon” (Zinātniskās pētniecības institūts “Argon”)

197.	Scientific-Research Institute and Factory Platan (Zinātniskās pētniecības institūts un rūpnīca Platan)

198.	Scientific-Research Institute of Automated Systems and Communications Complexes Neptune JSC (Automatizēto sistēmu un komunikācijas kompleksu Zinātniskās pētniecības institūts Neptune JSC)

199.	Special Design and Technical Bureau for Relay Technology (Īpašā dizaina un tehniskais birojs releju jomā)

200.	Special Design Bureau Salute JSC (Īpašā dizaina birojs Salute)

201.	Tactical Missile Company, Joint Stock Company“Salute” (Taktisko raķešu uzņēmums “Salute”)

202.	Tactical Missile Company, Joint Stock Company“State Machine Building Design Bureau “Vympel” By Name I.I.Toropov” (I.I.Toropov vārdā nosauktais taktisko raķešu uzņēmums “Valsts mašīnbūves projektēšanas birojs Vympel”)

203.	Tactical Missile Company, Joint Stock Company“URALELEMENT” (Taktisko raķešu uzņēmums “URALELEMENT”)

204.	Tactical Missile Company, Joint Stock Company“Plant Dagdiesel” (Taktisko raķešu uzņēmums “Plant Dagdiesel”)

205.	Tactical Missile Company, Joint Stock Company“Scientific Research Institute of Marine Heat Engineering” (Taktisko raķešu uzņēmums “Zinātniskās pētniecības institūts jūras karstuma inženierijas jomā”)

206.	Tactical Missile Company, Joint Stock Company PA Strela (Taktisko raķešu uzņēmums PA Strela)

207.	Tactical Missile Company, Joint Stock Company Plant Kulakov (Taktisko raķešu uzņēmums Plant Kulakov)

208.	Tactical Missile Company, Joint Stock Company Ravenstvo (Taktisko raķešu uzņēmums Ravenstvo)

209.	Tactical Missile Company, Joint Stock Company Ravenstvo-service (Taktisko raķešu uzņēmums Ravenstvo-service)

210.	Tactical Missile Company, Joint Stock Company Saratov Radio Instrument Plant (Taktisko raķešu uzņēmums “Saratovas radio instrumentu rūpnīca”)

211.	Tactical Missile Company, Joint Stock Company Severny Press (Taktisko raķešu uzņēmums Severny Press)

212.	Tactical Missile Company, Joint-Stock Company“Research Center for Automated Design” (Taktisko raķešu uzņēmums “Pētniecības centrs automatizētās izstrādes jomā”)

213.	Tactical Missile Company, KB Mashinostroeniya (Taktisko raķešu uzņēmums KB Mashinostroeniya)

214.	Tactical Missile Company, NPO Electromechanics (Taktisko raķešu uzņēmums NPO Electromechanics)

215.	Tactical Missile Company, NPO Lightning (Taktisko raķešu uzņēmums NPO Lightning)

216.	Tactical Missile Company, Petrovsky Electromechanical Plant“Molot” (Taktisko raķešu uzņēmums Petrovsky Electromechanical Plant“Molot”)

217.	Tactical Missile Company, PJSC MBDB“ISKRA” (Taktisko raķešu uzņēmums PJSC MBDB“ISKRA”)

218.	Tactical Missile Company, PJSC ANPP Temp Avia (Taktisko raķešu uzņēmums PJSC ANPP Temp Avia)

219.	Tactical Missile Company, Raduga Design Bureau (Taktisko raķešu uzņēmums “Raduga Design Bureau”)

220.	Tactical Missile Corporation, “Central Design Bureau of Automation” (Taktisko raķešu uzņēmums “Central Design Bureau of Automation”)

221.	Tactical Missile Corporation, 711 Aircraft Repair Plant (Taktisko raķešu uzņēmums “711. Gaisa kuģu remonta rūpnīca”)

222.	Tactical Missile Corporation, AO GNPP“Region” (Taktisko raķešu uzņēmums AO GNPP“Region”)

223.	Tactical Missile Corporation, AO TMKB“Soyuz” (Taktisko raķešu uzņēmums AO TMKB“Soyuz”)

224.	Tactical Missile Corporation, Azov Optical and Mechanical Plant (Taktisko raķešu uzņēmums “Azovas Optiskā un mehāniskā rūpnīca”)

225.	Tactical Missile Corporation, Concern“MPO – Gidropribor” (Taktisko raķešu uzņēmums, koncerns “MPO – Gidropribor”)

226.	Tactical Missile Corporation, Joint Stock Company“KRASNY GIDROPRESS” (Taktisko raķešu uzņēmums “KRASNY GIDROPRESS”)

227.	Tactical Missile Corporation, Joint Stock Company Avangard (Taktisko raķešu uzņēmums Avangard)

228.	Tactical Missile Corporation, Joint Stock Company Concern Granit-Electron (Taktisko raķešu uzņēmums Granit-Electron)

229.	Tactical Missile Corporation, Joint Stock Company Elektrotyaga (Taktisko raķešu uzņēmums Elektrotyaga)

230.	Tactical Missile Corporation, Joint Stock Company GosNIIMash (Taktisko raķešu uzņēmums GosNIIMash)

231.	Tactical Missile Corporation, RKB Globus (Taktisko raķešu uzņēmums RKB Globus)

232.	Tactical Missile Corporation, Smolensk Aviation Plant (Taktisko raķešu uzņēmums “Smoļenskas Aviācijas rūpnīca”)

233.	Tactical Missile Corporation, TRV Engineering (Taktisko raķešu uzņēmums TRV Engineering)

234.	Tactical Missile Corporation, Ural Design Bureau“Detal” (Taktisko raķešu uzņēmums “Urālu projektu izstrādes birojs Detal”)

235.	Tactical Missile Corporation, Zvezda-Strela Limited Liability Company (Taktisko raķešu uzņēmums SIA Zvezda-Strela)

236.	Tambov Plant (TZ)“October”

237.	United Shipbuilding Corporation“Production Association Northern Machine Building Enterprise” (Apvienotā kuģubūves korporācija “Production Association Northern Machine Building Enterprise”)

238.	Apvienotā kuģubūves korporācija “5th Shipyard”

239.	Federālais Divējāda lietojuma tehnoloģiju centrs (FTsDT) “Soyuz”

240.	Turajevas mašīnbūves projektēšanas birojs “Soyuz”

241.	Žukovskijas Centrālais aerohidrodinamikas institūts (TsAGI)

242.	Rosatomflot

243.	Lyulki Experimental-Design Bureau (projektēšanas birojs Lyulki Experimental)

244.	Lyulki Science and Technology Center (Zinātnes un tehnoloģiju centrs Lyulki)

245.	AO Aviaagregat

246.	Central Aerohydrodynamic Institute (TsAGI) (Centrālais aerohidrodinamikas institūts)

247.	Closed Joint Stock Company Turborus (Turborus)

248.	Federal Autonomous Institution Central Institute of Engine-Building N.A. P.I. Baranov; Central Institute of Aviation Motors (CIAM)

249.	Federal State Budgetary Institution National Research Center Institute N.A. N.E. Zhukovsky (Zhukovsky National Research Institute)

250.	Federal State Unitary Enterprise“State Scientific-Research Institute for Aviation Systems” (GosNIIAS)

251.	Joint Stock Company 123 Aviation Repair Plant (123 ARZ)

252.	Joint Stock Company 218 Aviation Repair Plant (218 ARZ)

253.	Joint Stock Company 360 Aviation Repair Plant (360 ARZ)

254.	Joint Stock Company 514 Aviation Repair Plant (514 ARZ)

255.	Joint Stock Company 766 UPTK

256.	Joint Stock Company Aramil Aviation Repair Plant (AARZ)

257.	Joint Stock Company Aviaremont (Aviaremont)

258.	Joint Stock Company Flight Research Institute N.A. M.M. Gromov (FRI Gromov)

259.	Joint Stock Company Metallist Samara (Metallist Samara)

260.	Joint Stock Company Moscow Machine-Building Enterprise named after V. V. Chernyshev (MMP V.V. Chernyshev)

261.	JSC NII Steel

262.	Joint Stock Company Remdizel

263.	Joint Stock Company Special Industrial and Technical Base Zvezdochka (SPTB Zvezdochka)

264.	Joint Stock Company STAR

265.	Joint Stock Company Votkinsk Machine Building Plant

266.	Joint Stock Company Yaroslav Radio Factory

267.	Joint Stock Company Zlatoustovsky Machine Building Plant (JSC Zlatmash)

268.	Limited Liability Company Center for Specialized Production OSK Propulsion (OSK Propulsion)

269.	Lytkarino Machine-Building Plant

270.	Maskavas Aviācijas institūts

271.	Moscow Institute of Thermal Technology

272.	Omsk Motor-Manufacturing Design Bureau

273.	Open Joint Stock Company 170 Flight Support Equipment Repair Plant (170 RZ SOP)

274.	Open Joint Stock Company 20 Aviation Repair Plant (20 ARZ)

275.	Open Joint Stock Company 275 Aviation Repair Plant (275 ARZ)

276.	Open Joint Stock Company 308 Aviation Repair Plant (308 ARZ)

277.	Open Joint Stock Company 32 Repair Plant of Flight Support Equipment (32 RZ SOP)

278.	Open Joint Stock Company 322 Aviation Repair Plant (322 ARZ)

279.	Open Joint Stock Company 325 Aviation Repair Plant (325 ARZ)

280.	Open Joint Stock Company 680 Aircraft Repair Plant (680 ARZ)

281.	Open Joint Stock Company 720 Special Flight Support Equipment Repair Plant (720 RZ SOP)

282.	Open Joint Stock Company Volgograd Radio-Technical Equipment Plant (VZ RTO)

283.	Public Joint Stock Company Agregat (PJSC Agregat)

284.	Salute Gas Turbine Research and Production Center

285.	Scientific-Production Association Vint of Zvezdochka Shipyard (SPU Vint)

286.	Scientific Research Institute of Applied Acoustics (NIIPA)

287.	Siberian Scientific-Research Institute of Aviation N.A. S.A. Chaplygin (SibNIA)

288.	Software Research Institute

289.	Subsidiary Sevastopol Naval Plant of Zvezdochka Shipyard (Sevastopol Naval Plant)

290.	Tula Arms Plant

291.	Russian Institute of Radio Navigation and Time

292.	Federal Technical Regulation and Metrology Agency (Rosstandart)

293.	Federal State Budgetary Institution of Science P.I. K.A. Valiev RAS of the Ministry of Science and Higher Education of Russia (FTIAN)

294.	Federal State Unitary Enterprise All-Russian Research Institute of Physical, Technical and Radio Engineering Measurements (VNIIFTRI)

295.	Institute of Physics Named After P.N. Lebedev of the Russian Academy of Sciences (LPI)

296.	The Institute of Solid-State Physics of the Russian Academy of Sciences (ISSP)

297.	Rzhanov Institute of Semiconductor Physics, Siberian Branch of Russian Academy of Sciences (IPP SB RAS)

298.	UEC-Perm Engines, JSC

299.	Ural Works of Civil Aviation, JSC

300.	Central Design Bureau for Marine Engineering“Rubin”, JSC

301.	“Aeropribor-Voskhod”, JSC

302.	Aerospace Equipment Corporation, JSC

303.	Central Research Institute of Automation and Hydraulics (CNIIAG), JSC

304.	Aerospace Systems Design Bureau, JSC

305.	Afanasyev Technomac, JSC

306.	Ak Bars Shipbuilding Corporation, CJSC

307.	AGAT, Gavrilov-Yaminskiy Machine-Building Plant, JSC

308.	Almaz Central Marine Design Bureau, JSC

309.	Joint Stock Company Eleron

310.

AO Rubin

311.	Branch of AO Company Sukhoi Yuri Gagarin Komsomolsk-on-Amur Aircraft Plant

312.	Branch of PAO II – Aviastar

313.	Branch of RSK MiG Nizhny Novgorod Aircraft-Construction Plant Sokol

314.	Chkalov Novosibirsk Aviation Plant

315.	Joint Stock Company All-Russian Scientific-Research Institute Gradient

316.	Joint Stock Company Almatyevsk Radiopribor Plant (JSC AZRP)

317.	Joint Stock Company Experimental-Design Bureau Elektroavtomatika in the name of P.A. Efimov

318.	Joint Stock Company Industrial Controls Design Bureau

319.	Joint Stock Company Kazan Instrument-Engineering and Design Bureau

320.	Joint Stok Company Microtechnology

321.	Phasotron Scientific-Research Institute of Radio-Engineering

322.	Joint Stock Company Radiopribor

323.	Joint Stock Company Ramensk Instrument-Engineering Bureau

324.	Joint Stock Company Research and Production Center SAPSAN

325.	Joint Stock Company Rychag

326.	Joint Stock Company Scientific Production Enterprise Izmeritel

327.	Joint Stock Company Scientific-Production Union for Radioelectronics named after V.I. Shimko

328.	Joint Stock Company Taganrog Communications Scientific-Research Institute

329.	Joint Stock Company Urals Instrument-Engineering Plant

330.	Joint Stock Company Vzlet Engineering Testing Support

331.	Joint Stock Company Zhiguli Radio Plant

332.	Joint Stock Company Bryansk Electromechanical Plant

333.	Public Joint Stock Company Moscow Institute of Electro-Mechanics and Automation

334.	Public Joint Stock Company Stavropol Radio Plant Signal

335.	Public Joint Stock Company Techpribor

336.	Joint Stock Company Ramensky Instrument-Engineering Plant

337.	V.V. Tarasov Avia Avtomatika

338.	Design Bureau of Chemical Machine Building KBKhM

339.	Far Eastern Shipbuilding and Ship Repair Center

340.	Ilyushin Aviation Complex Branch: Myasishcheva Experimental Mechanical Engineering Plant

341.	Institute of Marine Technology Problems Far East Branch Russian Academy of Sciences

342.	Irkutsk Aviation Plant

343.	Joint Stock Company Aerocomposit Ulyanovsk Plant

344.	Joint Stock Company Experimental Design Bureau named after A.S. Yakovlev

345.	Joint Stock Company Federal Research and Production Center Altai

346.	Joint Stock Company“Head Special Design Bureau Prozhektor”

347.	Joint Stock Company Ilyushin Aviation Complex

348.	Joint Stock Company Lazurit Central Design Bureau

349.	Joint Stock Company Research and Development Enterprise Protek

350.	Joint Stock Company SPMDB Malachite

351.	Joint Stock Company Votkinsky Zavod

352.	Kalyazinsky Machine Building Factory – Branch of RSK MiG

353.	Main Directorate of Deep-Sea Research of the Ministry of Defense of the Russian Federation

354.

NPP Start

355.	OAO Radiofizika

356.	P.A. Voronin Lukhovitsk Aviation Plant, branch of RSK MiG

357.	Public Joint Stock Company Bryansk Special Design Bureau

358.	Public Joint Stock Company Voronezh Joint Stock Aircraft Company

359.	Radio Technical Institute named after A. L. Mints

360.	Russian Federal Nuclear Center – All-Russian Research Institute of Experimental Physics

361.	Shvabe JSC

362.	Special Technological Center LLC

363.	St. Petersburg Marine Bureau of Machine Building Malakhit

364.	St. Petersburg Naval Design Bureau Almaz

365.	St. Petersburg Shipbuilding Institution Krylov 45

366.	Strategic Control Posts Corporation

367.	V.A. Trapeznikov Institute of Control Sciences of Russian Academy of Sciences

368.	Vladimir Design Bureau for Radio Communications OJSC

369.	Voentelecom JSC

370.	A.A. Kharkevich Institute for Information Transmission Problems (IITP), Russian Academy of Sciences (RAS)

371.	Ak Bars Holding

372.	Special Research Bureau for Automation of Marine Researches Far East Branch Russian Academy of Sciences

373.	Systems of Biological Synthesis LLC

374.	Borisfen, JSC

375.	Barnaul cartridge plant, JSC

376.	Concern Avrora Scientific and Production Association, JSC

377.	Bryansk Automobile Plant, JSC

378.	Burevestnik Central Research Institute, JSC

379.	Research Institute of Space Instrumentation, JSC

380.	Arsenal Machine-building plant, OJSC

381.	Central Design Bureau of Automatics, JSC

382.	Zelenodolsk Design Bureau, JSC

383.	Zavod Elecon, JSC

384.	VMP“Avitec”, JSC

385.	JSC V. Tikhomirov Scientific Research Institute of Instrument Design

386.	Tulatochmash, JSC

387.	PJSC“I.S. Brook”INEUM

388.	SPE“Krasnoznamenets”, JSC

389.	SPA Pribor named after S.S. Golembiovsky, SC

390.	SPA“Impuls”, JSC

391.

RusBITech

392.

ROTOR 43

393.	Rostov optical and mechanical plant, PJSC

394.	RATEP, JSC

395.

PLAZ

396.	OKB“Technika”

397.	Ocean Chips

398.	Nudelman Precision Engineering Design Bureau

399.	Angstrem JSC

400.

NPCAP

401.	Novosibirsk Plant of Artificial Fibre

402.	Novosibirsk Cartridge Plant, JSC (alias: SIBFIRE), Новосибирский Патронный Завод

403.	Novator DB

404.	NIMI named after V.V. BAHIREV, JSC

405.	NII Stali JSC

406.	Nevskoe Design Bureau, JSC

407.	Neva Electronica JSC

408.

ENICS

409.	The JSC Makeyev Design Bureau

410.	KURGANPRIBOR, JSC

411.	Ural Optical-Mechanical Plant E.S. Yalamova, JSC

412.	Ramenskoye Engineering Design Office, JSC

413.	Vologda Optical and Mechanical Plant, JSC

414.	Videoglaz Project

415.	Innovative Underwater Technologies, LLC

416.	Ulyanovsk Mechanical Plant

417.	All-Russian Research Institute of Radio Engineering

418.	PJSC“Scientific and Production Association “Almaz” named after Academician A.A. Raspletin”

419.	Concern OJSC - KIZLYAR ELECTRO-MECHANICAL PLANT

420.	Concern Oceanpribor, JSC

421.	JSC Zelenogradsky Nanotechnology Center

422.	JSC Elektronstandart Pribor

423.	JSC“Urals Optical-Mechanical Plant named after Mr E.S Yalamov”

424.	Ramenskoye Instrument-Making Design Bureau, JSC

425.	Special Technology Centre Limited Liability Company

426.	Vest Ost Limited Liability

427.	Trade-Component LLC

428.	Radiant Electronic Components JSC

429.	JSC ICC Milandr

430.	SMT iLogic LLC

431.	Device Consulting

432.	Concern Radio-Electronic Technologies

433.	Technodinamika, JSC

434.	OOO“UNITEK”

435.	Closed Joint Stock Company TPK LINKOS

436.	Closed Joint Stock Company TPK LINKOS, SUBDIVISION IN ASTRAKHAN

437.	Design and Manufacturing of Aircraft Engines (DAMA)

438.	Islamic Revolutionary Guard Corps Aerospace Force

439.	Islamic Revolutionary Guard Corps Research and Self-Sufficiency Jihad Organization (IRGC SSJO)

440.	Oje Parvaz Mado Nafar Company (Mado)

441.	Paravar Pars Company

442.	Qods Aviation Industries

443.	Shahed Aviation Industries

444.	Concern Morinformsystem–Agat

445.	AO Papilon

446.	IT-Papillon OOO

447.

OOO Adis

448.	Papilon Systems Limited Liability Company

449.	Advanced Research Foundation

450.	Federal Service for Military-Technical Cooperation

451.	Federal State Budgetary Scientific Institution Research and Production Complex Technology Center

452.	Federal State Institution Federal Scientific Center Scientific Research Institute for System Analysis of the Russian Academy of Sciences

453.	Joint Stock Company All-Russian Research Institute Signal

454.	Joint Stock Company Center of Research and Technology Services Dinamika

455.	Joint Stock Company Concern Avtomatika

456.	Joint Stock Company Corporation Moscow Institute of Heat Technology

457.	Joint Stock Company Design Center Soyuz

458.	Joint Stock Company Design Technology Center Elektronika

459.	Joint Stock Company Institute for Scientific Research Microelectronic Equipment Progress

460.	Joint Stock Company Machine-Building Engineering Office Fakel Named After Akademika P.D. Grushina

461.	Joint Stock Company Moscow Institute of Electromechanics and Automatics

462.	Joint Stock Company North Western Regional Center of Almaz Antey Concern Obukhovsky Plant

463.	Joint Stock Company Obninsk Research and Production Enterprise Technologiya Named After A.G. Romashin

464.	Joint Stock Company Penza Electrotechnical Research Institute

465.	Joint Stock Company Production Association Sever

466.	Joint Stock Company Research Center ELINS

467.	Joint Stock Company Research and Production Association of Measuring Equipment

468.	Joint Stock Company Research and Production Enterprise Radar MMS

469.	Joint Stock Company Research and Production Enterprise Sapfir

470.	Joint Stock Company RT-Tekhpriemka

471.	Joint Stock Company Russian Research Institute Electronstandart

472.	Joint Stock Company Ryazan Plant of Metal Ceramic Instruments

473.	Joint Stock Company Scientific Production Enterprise Digital Solutions

474.	Joint Stock Company Scientific Production Enterprise Kontakt

475.	Joint Stock Company Scientific Production Enterprise Topaz

476.	Joint Stock Company Scientific Research Institute Giricond

477.	Joint Stock Company Scientific Research Institute of Computer Engineering NII SVT

478.	Joint Stock Company Scientific Research Institute of Electrical Carbon Products

479.	Joint Stock Company Scientific Research Institute of Electronic and Mechanical Devices

480.	Joint Stock Company Scientific Research Institute of Electronic Engineering Materials

481.	Joint Stock Company Scientific Research Institute of Gas Discharge Devices Plasma

482.	Joint Stock Company Scientific Research Institute of Industrial Television Rastr

483.	Joint Stock Company Scientific Research Institute of Precision Mechanical Engineering

484.	Joint Stock Company Special Design Bureau of Computer Engineering

485.	Joint Stock Company Special Design Bureau of Control Means

486.	Joint Stock Company Special Design Bureau Turbina

487.	Joint Stock Company State Scientific Research Institute Kristall

488.	Joint Stock Company Svetlana Semiconductors

489.	Joint Stock Company Tekhnodinamika

490.	Joint Stock Company Voronezh Semiconductor Devices Factory Assembly

491.	KAMAZ Publicly Traded Company

492.	Keldysh Institute of Applied Mathematics of the Russian Academy of Sciences

493.	Limited Liability Company Research and Production Association Radiovolna

494.	Limited Liability Company RSBGroup

495.	Mitishinskiy Scientific Research Institute of Radio Measuring Instruments

496.	Open Joint Stock Company Khabarovsk Radio Engineering Plant

497.	Open Joint Stock Company Mariyskiy Machine-Building Plant

498.	Open Joint Stock Company Scientific and Production Enterprise Pulsar

499.	Public Joint Stock Company Megafon

500.	Public Joint Stock Company Tutaev Motor Plant

501.	Public Joint Stock Company Vympel Interstate Corporation

502.	RT-Inform Limited Liability Company

503.	Skolkovo Foundation

504.	Skolkovo Institute of Science and Technology

505.	State Flight Testing Center Named After V.P. Chkalov

506.	Joint Stock Company Research and Production Association Named After S.A. Lavochkina”.

II PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 833/2014 VII pielikumu aizstāj ar šādu:

“VII PIELIKUMS

Regulas 2.a panta 1. punktā un 2.b panta 1. punktā minēto preču un tehnoloģiju saraksts

A daļa

Šajā pielikumā piemēro vispārīgas piezīmes, akronīmus un abreviatūras (saīsinājumus), un definīcijas, kas lietotas Regulas (ES) 2021/821 I pielikumā, izņemot “I daļa. Vispārīgas piezīmes, akronīmi un saīsinājumi, un definīcijas. Vispārīgas piezīmes par I pielikumu. 2. punkts”.

Šajā pielikumā piemēro definētos terminus, kas lietoti Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā (KMPS) (2020/C 85/01).

Neskarot šīs regulas 12. pantu, kontrolei nepakļautiem priekšmetiem, kas satur vienu vai vairākus šajā pielikumā uzskaitītos komponentus, nepiemēro šīs regulas 2.a un 2.b pantā paredzēto kontroli.

I kategorija – Elektronika

X.A.I.001

Elektroniskas ierīces un komponenti:

“mikroprocesoru mikroshēmas”, “mikrodatoru mikroshēmas” un mikrokontrolleru mikroshēmas, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.	darbības ātrums ir 5 gigaflopi vai lielāks un aritmētiskās loģikas elementa ieejas signāla koda platums ir 32 biti vai lielāks;

2.	takts frekvence ir lielāka par 25 MHz; vai

3.	vairāk nekā viena datu kopne vai komandkopne vai secīgu datu pārraides ports, kas nodrošina tiešu ārēju savienojumu starp paralēlām “mikroprocesoru mikroshēmām” ar datu pārraides ātrumu 2,5 MB/s;

šādas datu uzglabāšanas integrālshēmas:

elektriski pārprogrammējamās lasāmatmiņas (EEPROM) ar uzglabāšanas spēju, kas

a.	zibatmiņas tipa iekārtu gadījumā pārsniedz 16 Mbit vienā paketē; vai

visu citu EEPROM tipa iekārtu gadījumā pārsniedz kādu no turpmāk minētajiem raksturlielumiem:

1.	1 Mbit vienā paketē; vai

2.	256 kbit vienā paketē un maksimālais piekļuves laiks, kas ir mazāks par 80 ns;

statiskās brīvpiekļuves atmiņas (SRAM) ar uzglabāšanas spēju, kas pārsniedz:

a.	1 Mbit vienā paketē; vai

b.	256 kbit vienā paketē un maksimālais piekļuves laiks, kas ir mazāks par 25 ns;

analogciparu pārveidotāji, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.	izšķiršanas spēja ir 8 biti vai lielāka, bet mazāka par 12 bitiem, ar izvades ātrumu lielāku par 200 megaparaugiem sekundē (MSPS);

2.	izšķiršanas spēja ir 12 biti, ar izvades ātrumu lielāku par 105 megaparaugiem sekundē (MSPS);

3.	izšķiršanas spēja ir lielāka par 12 bitiem, bet nepārsniedz 14 bitus, ar izvades ātrumu lielāku par 10 megaparaugiem sekundē (MSPS); vai

4.	izšķiršanas spēja ir lielāka par 14 bitiem, ar izvades ātrumu lielāku par 2,5 megaparaugiem sekundē (MSPS);

d.	uz vietas programmējamas loģiskas iekārtas, kuru maksimālais vienvirziena ciparu ievades/izvades skaits ir no 200 līdz 700;

e.	ātrā Furjē pārveidojuma (FFT) procesori, kuru nominālais operācijas izpildes laiks 1 024 punktu kompleksam FFT ir mazāks par 1 ms;

pēc pasūtījuma izgatavotas integrālshēmas, kuru izpildāmās funkcijas nav zināmas vai arī par kurām ražotājam nav zināms, kādās iekārtās šīs shēmas lietos, ja tām ir kāda no šīm īpašībām:

1.	vairāk nekā 144 termināļu; vai

2.	raksturīgais pamatelementa signāla nodošanas kavējuma laiks mazāks par 0,4 ns;

šādas skrejviļņu “elektroniskas vakuumierīces” ar pulsējošu vai nepārtrauktu vilni:

1.	savietotas rezonatorierīces vai to atvasinājumi;

ierīces, kuras balstītas uz spirālveida liektā viļņvada vai serpentīnveida viļņvada shēmām vai to atvasinājumiem un kurām piemīt kāda no šīm īpašībām:

a.	“momentānais joslas platums” ir vienāds ar pusi oktāvas vai lielāks par to, bet vidējās jaudas (kW izteiksmē) reizinājums ar frekvenci (GHz izteiksmē) ir lielāks par 0,2; vai

b.	“momentānais joslas platums” ir mazāks par pusi oktāvas, bet vidējās jaudas (kW izteiksmē) reizinājums ar frekvenci (GHz izteiksmē) ir lielāks par 0,4;

h.	elastīgi viļņvadi, kas paredzēti lietošanai frekvencē, kas pārsniedz 40 GHz;

virsmas akustisku viļņu un virsmas virskārtas akustisku viļņu ierīces, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.	nesējfrekvence ir lielāka par 1 GHz; vai

nesējfrekvence nav lielāka par 1 GHz; un

a.	“frekvences blakuspīķu atdalīšana” (pavājinājums) pārsniedz 55 dB;

b.	maksimālā aiztures laika un joslas platuma reizinājums (laiks μs izteiksmē, bet joslas platums MHz izteiksmē) ir lielāks par 100; vai

c.	dispersā aizture ilgāka par 10 μs; Tehniska Piezīme . X.A.I.001.i pozīcijā “frekvences blakuspīķu atdalīšana” (pavājinājums) ir maksimālais atdalīšanas rādītājs, kas norādīts tehnisko datu sarakstā;

šādi “galvaniskie elementi”:

1.	“primārie galvaniskie elementi”, kam enerģijas blīvums 293 K (20 °C) temperatūrā nepārsniedz 550 Wh/kg;

“sekundārie galvaniskie elementi”, kam enerģijas blīvums 293 K (20 °C) temperatūrā nepārsniedz 350 Wh/kg.

Piezīme . X.A.I.001.j. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz baterijām, tostarp baterijām ar vienu galvanisko elementu.

Tehniskas Piezīmes.

X.A.I.001.j. pozīcijas vajadzībām enerģijas blīvumu (Wh/kg) aprēķina, nominālo spriegumu reizinot ar nominālo kapacitāti ampērstundās (Ah) un dalot ar masu kilogramos. Ja nominālā kapacitāte nav norādīta, enerģijas blīvumu aprēķina, nominālo spriegumu kāpinot kvadrātā un reizinot ar izlādes ilgumu stundās, dalot ar izlādes slodzi omos un ar masu kilogramos.

2.	X.A.I.001.j. pozīcijā “galvaniskais elements” ir elektroķīmiska ierīce, kam ir pozitīvs un negatīvs elektrods un elektrolīts un kas ir elektroenerģijas avots. Tas ir baterijas pamatsastāvdaļa.

3.	X.A.I.001.j.1. pozīcijā “primārais galvaniskais elements” ir “galvaniskais elements”, ko nav paredzēts uzlādēt no cita avota.

4.	X.A.I.001.j.2. pozīcijā “sekundārais galvaniskais elements” ir “galvaniskais elements”, ko paredzēts uzlādēt no ārēja elektrības avota.

“supravadoši” elektromagnēti vai solenoīdi, kas speciāli konstruēti, lai pilnībā uzlādētos vai izlādētos laikā mazākā par vienu minūti, un kam ir visi šie raksturlielumi:

Piezīme . X.A.I.001.k. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz “supravadošiem” elektromagnētiem un solenoīdiem, kas speciāli konstruēti lietošanai medicīnā magnētiskas rezonanses caurskates (MRI) iekārtās.

1.	izlādes laikā saražotā maksimālā enerģija, dalīta ar izlādes ilgumu, ir lielāka par 500 kJ minūtē;

2.	strāvas vadītāju vijumu iekšējais diametrs ir lielāks par 250 mm; un

3.	nominālā magnētiskā indukcija ir lielāka par 8 T vai “kopējais strāvas blīvums” vijumos ir lielāks par 300 A/mm2;

elektromagnētiskās enerģijas akumulēšanai paredzētās shēmas vai sistēmas, kurām ir komponenti, kas ražoti no “supravadošiem” materiāliem, kuras ir speciāli konstruētas ekspluatācijai temperatūrā, kas zemāka par vismaz vienas to “supravadošas” sastāvdaļas “kritisko temperatūru”, un kurām piemīt visas šīs īpašības:

1.	darbojas ar rezonanses frekvencēm, kas pārsniedz 1 MHz;

2.	uzkrātās enerģijas blīvums ir 1 MJ/m3 vai vairāk; un

3.	izlādes laiks ir mazāks par 1 ms;

m.	ar ūdeņradi/ūdeņraža izotopiem pildīti tiratroni, kuri izgatavoti no metālkeramikas un kuru nominālā maksimālā strāva ir vismaz 500 A;

n.	neizmanto;

o.	“kosmosā lietojami” saules enerģijas elementi, elementu, to savienojumu un stikla apvalku (CIC) bloki, saules enerģijas paneļi, kā arī fotoelementu virknes, uz ko neattiecas 3A001.e.4. pozīcija (1).

X.A.I.002

Vispārēja lietojuma “elektroniski mezgli”, moduļi un iekārtas:

a.	elektroniskas testēšanas iekārtas, kas nav minētas KMPS vai Regulā (ES) 2021/821;

digitālās datu magnētiskas ierakstīšanas ierīces, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.	maksimālais ciparu saskarnes caurlaides ātrums ir lielāks par 60 Mbit/s, un tiek izmantota helikoidālas skenēšanas metode;

2.	maksimālais ciparu saskarnes caurlaides ātrums ir lielāks par 120 Mbit/s, un tiek izmantota fiksētas galviņas metode; vai

3.	“lietojamas kosmosā”;

c.	iekārtas ar maksimālo digitālās saskarnes caurlaides ātrumu virs 60 Mbiti/s, kuras izgatavotas, lai digitālos videomagnetofonus pārviedotu par digitālajām datu ierakstīšanas ierīcēm;

d.	nemodulāri analogi osciloskopi ar joslas platumu 1 GHz vai lielāku;

modulāras analogas osciloskopu sistēmas, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.	centrālais procesors ar joslas platumu 1 GHz vai lielāku; vai

2.	spraudņi ar individuālo joslas platumu 4 GHz vai lielāku;

f.	analogi izlases osciloskopi atkārtotu parādību analīzei ar faktisko joslas platumu lielāku par 4 GHz;

digitālie osciloskopi un pārejas procesu ierakstīšanas ierīces, kurās izmanto analogciparu konversijas metodi un kuri pārejas procesus reģistrē, secīgi izraugoties ievades datus ar secīgiem intervāliem, kas mazāki par 1 ns (vairāk par 1 gigaparaugu sekundē (GSPS)), digitalizējot līdz 8 bitiem vai lielāku izšķirtspēju un uzglabājot 256 paraugus vai vairāk.

Piezīme .

X.A.I.002. pozīcijā paredzētā kontrole attiecas uz šādiem komponentiem, kas speciāli izstrādāti analogiem osciloskopiem:

1.	bloki ar spraudkontaktu;

2.	ārējie pastiprinātāji;

3.	priekšpastiprinātāji;

4.	paraugu ņemšanas ierīces;

5.	katodstaru lampas.

X.A.I.003

Specifiskas apstrādes ierīces, izņemot tās, kas minētas KMPS vai Regulā (ES) 2021/821:

a.	frekvenču pārveidotāji un to speciāli konstruēti komponenti, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821;

b.	masspektometri, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821;

c.	visas impulsa tipa rentgenstaru iekārtas un no tām izstrādāti komponenti, tostarp Marksa ģeneratori, lieljaudas impulsu formēšanas tīkli, augstsprieguma kondensatori un trigeri;

d.	impulsu pastiprinātāji, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821;

elektroniskas ierīces laikiztures ģenerēšanai vai laika intervāla mērījumiem:

1.	digitālie laikiztures ģeneratori ar ne vairāk kā 50 ns izšķirtspēju vismaz 1 μs ilgos laika intervālos; vai

2.	daudzkanālu (t. i., ar 3 vai vairāk kanāliem) vai modulāri laika intervālu mērītāji un hronometrāžas ierīces ar ne vairāk kā 50 ns izšķirtspēju vismaz 1 μs ilgos laika intervālos;

f.	hromatogrāfijas un spektrometrijas analītiskie instrumenti.

X.B.I.001

Iekārtas elektronisko komponentu vai materiālu ražošanai un speciāli konstruēti komponenti un piederumi:

a.	iekārtas, kas speciāli izstrādātas elektronu lampu, optisko elementu un speciāli tiem izstrādātu komponentu ražošanai, uz kurām attiecas 3A001. (2) vai X.A.I.001. pozīcijā paredzētā kontrole;

iekārtas, kas speciāli konstruētas pusvadītāju ierīču, integrālshēmu un “elektronisko mezglu ražošanai”, un sistēmas, kurās ir iestrādātas šādas iekārtas vai kurām piemīt to īpašības:

Piezīme . X.B.I.001.b. pozīcijā paredzētā kontrole attiecas arī uz iekārtām, ko izmanto vai kas pārveidotas tā, lai tās varētu izmantot citu ierīču, piemēram, attēlveidošanas ierīču, elektrooptisku ierīču, akustisko viļņu ierīču, ražošanā.

Iekārtas to materiālu pārstrādei, kas nepieciešami X.B.I.001.b pozīcijā minēto ierīču un komponentu ražošanai:

Piezīme . X.B.I.001. pozīcijā paredzēto kontroli neattiecina uz krāšņu kvarca caurulēm, krāšņu oderējumu, lāpstiņām, pusvadītāju plāksnīšu turētājiem (izņemot speciāli konstruētus būra tipa turētājus), iztvaicētājiem, kasetēm un tīģeļiem, kas “speciāli konstruēti” apstrādes iekārtām, uz kurām attiecas X.B.I.001.b.1. pozīcijā paredzētā kontrole.

a.	iekārtas polikristāliskā silīcija un tādu materiālu ražošanai, uz kuriem attiecas 3C001. pozīcijā (3) paredzētā kontrole;

b.	iekārtas, kas speciāli izstrādātas tādu III/V un II/VI pusvadītāju materiālu attīrīšanai vai apstrādei, uz kuriem attiecas 3C001., 3C002., 3C003., 3C004. vai 3C005. pozīcijā 1 paredzētā kontrole, izņemot kristālu audzēšanas ierīces, par kurām sk. X.B.I.001.b.1.c pozīciju;

kristālu audzēšanas ierīces (ar stiepšanas metodi) un krāsnis:

Piezīme . X.B.I.001.b.1.c. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz difūzijas un oksidācijas krāsnīm.

1.	Atkvēlināšanas vai rekristalizācijas iekārtas, izņemot konstantas temperatūras krāsnis, kurās izmanto intensīvu enerģijas pārnesi un kurās ir iespējams pusvadītāju plāksnes apstrādāt ar ātrumu virs 0,005 m2 minūtē;

“ierakstītas programmas vadītas” rūpnieciskās kristālu audzēšanas iekārtas (ar stiepšanas paņēmienu), kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

a.	papildināmas, nenomainot tīģeli;

b.	spēj darboties spiedienā virs 2,5 x 105 Pa; vai

c.	spēj izvilkt kristālus, kuru diametrs pārsniedz 100 mm;

“ierakstītas programmas vadītas” kristālu epitaksiālās audzēšanas iekārtas, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.	spēj izveidot viendabīga biezuma silīcija slāni, proti, 200 mm vai lielākā atstatumā biezuma atšķirība ir mazāka par ± 2,5 %;

2.	spēj izveidot viendabīga biezuma jebkāda materiāla (izņemot silīciju) slāni, proti, biezuma atšķirība uz plāksnes nav lielāka par ± 3,5 %; vai

3.	nodrošina atsevišķu plākšņu rotāciju apstrādes laikā;

e.	molekulārā kūļa epitaksiālās audzēšanas iekārtas;

f.	magnētiskā lauka ierosinātas “uzputināšanas” iekārtas ar speciāli konstruētām integrālām ielaides slūžām, kas spēj pārvietot plāksnes izolētā vakuuma vidē;

iekārtas, kas speciāli konstruētas jonu implantācijai, jonpastiprinātai difūzijai vai fotopastiprinātai difūzijai un kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.	zīmējuma uznešanas spēja;

2.	starojuma enerģija (paātrināšanas spriegums) ir lielāka par 200 keV;

3.	optimizācija darbam pie starojuma enerģijas (paātrinošā sprieguma), kas mazāka par 10 keV; vai

4.	skābekļa augstas enerģijas implantācija sakarsētā “substrātā”;

“ierakstītas programmas vadītas” iekārtas selektīvai noārdīšanai (kodināšanai), izmantojot anizotropiskas sausās metodes (piemēram, plazmu):

“partiju apstrādei paredzētas iekārtas”, kurām piemīt kāda no šīm īpašībām:

a.	beigu punkta detektēšana, izņemot optiskās emisijas spektroskopijas tipus; vai

b.	reaktora darbības (kodināšanas) spiediens ir 26,66 Pa vai mazāks;

“atsevišķu pusvadītāju apstrādei paredzētas iekārtas”, kurām piemīt kāda no šīm īpašībām:

a.	beigu punkta detektēšana, izņemot optiskās emisijas spektroskopijas tipus;

b.	reaktora darbības (kodināšanas) spiediens ir 26,66 Pa vai mazāks; vai

pusvadītāju plāksnītes tiek pārvietotas, izmantojot “kasetnes–kasetnes” sistēmu vai ielaides slūžas;

Piezīmes.

1.	“Partiju tipa” mašīnas ir mašīnas, kas nav speciāli konstruētas atsevišķu pusvadītāju plāksnīšu izgatavošanai. Šādas mašīnas var apstrādāt divas vai vairākas plāksnītes vienlaicīgi pie kopējiem procesa parametriem (piem., RF jaudas, temperatūras, kodināšanas gāzes veida, plūsmas ātruma).

“Atsevišķu plāksnīšu tipa” mašīnas ir mašīnas, kas ir speciāli konstruētas atsevišķu pusvadītāju plāksnīšu izgatavošanai. Šīs mašīnas var izmantot automātiskas pusvadītāju plāksnīšu pārvietošanas metodes, lai apstrādes iekārtā ievietotu pa vienai plāksnītei. Definīcija ietver aprīkojumu, kas var padot un apstrādāt vairākas plāksnītes, bet kur kodināšanas parametrus, piemēram, RF jaudu vai beigu punktu, var neatkarīgi iestatīt katrai atsevišķai plāksnītei.

ķīmiskās tvaiku nogulsnēšanas (CVD) iekārtas, piemēram, plazmas stimulētas CVD (PECVD) vai fotostimulētas CVD iekārtas pusvadītāju ierīču ražošanai, kurām piemīt kāda no šīm funkcijām oksīdu, nitrīdu, metālu vai polisilīcija uzklāšanai:

1.	ķīmiskās tvaiku nogulsnēšanas iekārtas, kas darbojas zem 105 Pa; vai

PECVD iekārtas, kuras vai nu darbojas spiedienā zem 60 Pa, vai kurās pusvadītāju plāksnītes tiek pārvietotas, izmantojot “kasetnes–kasetnes” vai ielaides slūžu sistēmu;

Piezīme . X.B.I.001.b.1.i. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz zema spiediena “ķīmiskās tvaika nogulsnēšanas” (LPCVD) sistēmām vai reaktīvām “uzputināšanas” iekārtām.

elektronstaru sistēmas, kas speciāli konstruētas vai modificētas masku izgatavošanai vai pusvadītāju ierīču apstrādei un kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.	elektrostatiskā stara noliece;

2.	formēts stara profils, kas nav Gausa stara profils;

3.	konversijas ātrums no digitālā signāla uz analogo signālu pārsniedz 3 MHz;

4.	ciparanalogā pārveidošana, kuras precizitāte pārsniedz 12 bitus; vai

5.	“mērķa – stara” pozīcijas atgriezeniskās saites kontroles precizitāte 1 μm vai lielāka; Piezīme . X.B.I.001.b.1.j. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz elektronstaru nogulsnēšanas sistēmām vai vispārlietojamiem skenējošiem elektronu mikroskopiem.

pusvadītāju plāksnīšu virsmas apstrādes iekārtas:

1.	speciāli konstruētas iekārtas par 100 μm plānāku pusvadītāju plāksnīšu apakšpuses apstrādei un pēcākai atdalīšanai; vai

speciāli izstrādātas iekārtas, kas paredzētas, lai panāktu, ka apstrādātas pusvadītāju plāksnītes aktīvās virsmas nelīdzenums nepārsniedz 2 μm (novirzes vērtība 2 sigmas) ar kopējo indikatoru rādījumu (TIR);

Piezīme . X.B.I.001.b.1.k. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz vienpusējas lepēšanas un pulēšanas iekārtām pusvadītāju plākšņu virsmas apdarei.

l.	starpsavienojumu iekārtas, kurās ietilpst kopējas viennodalījuma vai daudznodalījumu vakuumkameras, kas speciāli konstruētas tā, lai visas iekārtas, uz kurām attiecas X.B.I.001. pozīcijā paredzētā kontrole, varētu integrēt pilnā sistēmā;

“ierakstītas programmas vadītas” iekārtas, kurās izmanto “lāzerus”“monolītu integrālshēmu” remontam vai apgriešanai un kurām piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.	pozicionēšanas precizitāte ir mazāka par ± 1 μm; vai

stara diametrs (griezuma platums) ir mazāks par 3 μm.

Tehniska Piezīme . X.B.I.001.b.1. pozīcijā “uzputināšana” ir virsmas pārklāšanas process, kura gaitā pozitīvi lādētu jonu kustība elektriskajā laukā paātrinās virzienā uz mērķvirsmu (pārklājamo materiālu). Jonu triecienu kinētiskā enerģija ir pietiekama, lai atbrīvotu atomus uz mērķvirsmas un ar tiem pārklātu substrātu. ( Piezīme . Bieži vien procesā izmanto triodes, magnetronus vai radiofrekvences, lai palielinātu pārklājuma adhēziju un pārklāšanas ātrumu.)

Maskas, masku substrāti, masku izgatavošanas iekārtas un attēlpārneses iekārtas, ko izmanto X.B.I.001. pozīcijā minēto ierīču un komponentu ražošanā:

Piezīme . Jēdziens “maskas” attiecas uz maskām, ko izmanto elektronstaru litogrāfijā, rentgenstaru litogrāfijā un ultravioleto staru litogrāfijā, kā arī parastajā ultravioleto staru un redzamo staru fotolitogrāfijā.

gatavas maskas, fotošabloni (retikuli) un to modeļi, izņemot:

1.	gatavas maskas vai fotošabloni (retikuli) tādu integrālshēmu ražošanai, uz kurām neattiecas 3A001. pozīcijā (4) paredzētā kontrole; vai

maskas vai fotošabloni (retikuli), kam piemīt abas šīs īpašības:

a.	to zīmējuma pamatā ir vismaz 2,5 μm platas līnijas; un

b.	zīmējums nesatur nekādas īpašas iezīmes, kas ļautu mainīt paredzēto lietojumu, izmantojot ražošanas iekārtas vai “programmatūru”;

masku substrāti:

1.	substrāti (piem., stikls, kvarcs, safīrs) ar cietu pārklājumu (piem., hroms, silīcijs, molibdēns), kas domāti tādu masku izgatavošanai, kuru izmēri pārsniedz 125 mm x 125 mm; vai

2.	substrāti, kas speciāli konstruēti rentgenstaru maskām;

c.	iekārtas, izņemot vispārlietojamus datorus, kas speciāli konstruētas pusvadītāju ierīču vai integrālshēmu datorizētai projektēšanai (CAD);

iekārtas vai mašīnas masku vai fotošablonu (retikulu) izgatavošanai:

fotooptiskās ikkadra uzņemšanas kameras (steperi), kas spēj producēt blokus, kuri ir lielāki par 100 mm x 100 mm, vai kas spēj attēla (t. i., fokusa) plaknē eksponēt bloku, kas ir lielāks par 6 mm x 6 mm, vai kas uz “substrāta” uzklātajā fotorezistā spēj producēt līnijas, kuru platums ir mazāks par 2,5 μm;

2.	masku vai fotošablonu (retikulu) ražošanas iekārtas, kurās izmanto jonu vai “lāzera” staru litogrāfiju, kas spēj radīt līnijas, kas nav platākas par 2,5 μm; vai

iekārtas vai turētāji masku vai fotošablonu (retikulu) izmainīšanai vai plēvīšu (pelikulu) uzklāšanai defektu novēršanas nolūkā;

Piezīme . X.B.I.001.b.2.d.1. un b.2.d.2. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz masku ražošanas iekārtām, kurās izmanto fotooptiskas metodes un kuras vai nu bija komerciāli pieejamas pirms 1980. gada 1. janvāra, vai kuru veiktspēja nav labāka kā šādām iekārtām.

“ierakstītas programmas vadītas” iekārtas masku, fotošablonu (retikulu) vai plēvīšu (pelikulu) pārbaudei, ja:

1.	izšķirtspēja ir 0,25 μm vai lielāka; un

precizitāte ir 0,75 μm vai lielāka vienas vai divu koordinātu attālumā, kas ir 63,5 mm vai vairāk;

Piezīme . X.B.I.001.b.2.e. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz vispārlietojamiem skenējošiem elektronu mikroskopiem, izņemot gadījumus, kad tie ir speciāli izstrādāti un instrumentalizēti zīmējuma automātiskai pārbaudei.

līdzināšanas un ekspozīcijas iekārtas, ko izmanto pusvadītāju plākšņu ražošanā, izmantojot fotooptiskas vai rentgenstaru metodes, piemēram, litogrāfijas iekārtas, tostarp gan projicējošās attēlpārneses iekārtas, gan steperus (projicēšana tieši uz plāksnītes) vai skenerus, kas spēj veikt kādu no šīm funkcijām:

Piezīme . X.B.I.001.b.2.f. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz fotooptiskajām kontakta un bezkontakta masku līdzināšanas un ekspozīcijas iekārtām vai attēlu kontaktpārneses iekārtām.

1.	tādu zīmējumu izgatavošana, kuru izmērs ir mazāks par 2,5 μm;

2.	līdzināšana ar precizitāti, kas lielāka par ± 0,25 μm (3 sigmas);

3.	mašīnas–mašīnas pārklājums nav labāks par ± 0,3 μm; vai

4.	gaismas avota viļņu garums mazāks par 400 nm;

g.	elektronstaru, jonu staru vai rentgenstaru attēlpārneses iekārtas, kas spēj radīt zīmējumus, kuri mazāki par 2,5 μm; Piezīme . Par fokusēta, noliekta stara sistēmām (tiešā ieraksta sistēmām) sk. X.B.I.001.b.1.j. pozīciju.

h.	iekārtas, kurās izmanto tiešā ieraksta “lāzerus” tādu zīmējumu iegūšanai uz pusvadītāju plāksnēm, kuru izmērs ir mazāks par 2,5 μm.

Integrālshēmu montāžas iekārtas:

“ierakstītas programmas vadītas” kristālu montāžas iekārtas, kam piemīt visas šīs īpašības:

1.	speciāli konstruētas “hibrīdajām integrālshēmām”;

2.	pozicionētas atstatumā X–Y, kas pārsniedz 37,5 × 37,5 mm; un

3.	novietojuma precizitāte X–Y plaknē ir lielāka par ±10 μm;

b.	“ierakstītas programmas vadītas” iekārtas, ar kurām vienas operācijas laikā veido vairākus savienojumus (piemēram, “sijas” tipa savienojumu veidotājiekārtas, kristālu nesējiekārtas, lentes iekārtas);

pusautomātiskie vai automātiskie termohermetizētāji (hot cap seals), kuros hermetizējošo stiklu lokāli uzkarsē līdz augstākai temperatūrai nekā mikroshēmas korpuss; šīs ierīces ir speciāli konstruētas keramiskiem mikroshēmu korpusiem, uz kuriem attiecas 3A001. pozīcija (5), un to ražīgums ir viens vai vairāki korpusi minūtē.

Piezīme . X.B.I.001.b.3. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz vispārlietojamām punktmetināšanas (metināšanas ar pretestību) iekārtām.

Tīrtelpu filtri, kas spēj nodrošināt tādu gaisa vidi, kurā 0,02832 m3 gaisa tilpumā ir ne vairāk kā 10 daļiņas, kuru izmērs ir 0,3 μm vai mazāk, un šādiem filtriem nepieciešamie materiāli.

Tehniska Piezīme . X.B.I.001. pozīcijā “ierakstītas programmas vadīts” nozīmē vadīšanu, kurā izmanto instrukcijas, kas atrodas elektroniskā krātuvē un ko procesors var izpildīt, lai vadītu iepriekš noteiktu funkciju izpildi. Iekārta var būt “ierakstītas programmas vadīta” neatkarīgi no tā, vai elektroniskā atmiņa ir iekšēja vai ārēja.

X.B.I.002

Elektronisku komponentu un materiālu un to īpaši konstruētu komponentu un piederumu inspicēšanas vai testēšanas iekārtas:

a.	iekārtas, kas speciāli konstruētas elektronu lampu, to optisko elementu un speciāli konstruētu to komponentu inspicēšanai vai testēšanai un uz ko tāpēc attiecas 3A001. (6) vai X.A.I.001. pozīcijā paredzētā kontrole;

zemāk norādītās pusvadītāju ierīču, integrālshēmu un elektronisku bloku inspicēšanai vai testēšanai speciāli konstruētas iekārtas, kā arī sistēmas, kurās šādas iekārtas iebūvētas vai kurām piemīt šādu iekārtu īpašības:

Piezīme . X.B.I.002.b. pozīcijā paredzētā kontrole attiecas arī uz iekārtām, ko izmanto tādu citu ierīču inspicēšanai vai testēšanai kā attēlveides ierīces, elektrooptiskas ierīces un akustisko viļņu ierīces, vai kas ir attiecīgi pārveidotas šādai izmantošanai.

“ierakstītas programmas vadītas” inspicēšanas iekārtas, kas paredzētas tam, lai apstrādātos pusvadītāju sagatavju diskos un tādos substrātos, kas nav iespiedshēmu plates vai integrētas shēmas, vai uz šādiem diskiem un substrātiem automātiski detektētu defektus, kļūdas vai kontaminantus, kā izmērs ir 0,6 μm vai mazāks; attiecas uz shēmu salīdzināšanai paredzētas optiskās attēlu ieguves tehnoloģijas izmantošanu;

Piezīme . X.B.I.002.b.1. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz vispārlietojamiem skenējošiem elektronu mikroskopiem, ja vien tie nav speciāli konstruēti un instrumentizēti automātiskai shēmu inspicēšanai.

šādas speciāli konstruētas “ierakstītas programmas vadītas” mērierīces un analītiskas ierīces:

a.	speciāli konstruētas pusvadītāju materiālu skābekļa vai oglekļa satura mērīšanas iekārtas;

b.	līniju platuma mērīšanas iekārtas, kuru izšķirtspēja ir 1 μm vai lielāka;

c.	speciāli konstruēti reljefa (plakanuma) mērīšanas instrumenti, kas pie 1 μm vai lielākas izšķirtspējas spēj izmērīt reljefa (plakanuma) novirzi 10 μm vai mazāk;

“ierakstītas programmas vadītas” pusvadītāju sagatavju disku zondēšanas iekārtas, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

a.	pozicionēšanas precizitāte ir lielāka par 3,5 μm;

b.	spēj testēt ierīces, kam ir vairāk nekā 68 termināļi; vai

c.	spēj testēt par 1 GHz augstākā frekvencē;

šādas testēšanas iekārtas:

a.	“ierakstītas programmas vadītas” iekārtas, kas speciāli konstruētas diskrētu pusvadītāju ierīču un neiekapsulētu disku testēšanai un ir piemērotas testēšanai par 18 GHz augstākās frekvencēs; Tehniska Piezīme . Pie diskrētām pusvadītāju ierīcēm pieder fotoelementi un saules enerģijas elementi.

“ierakstītas programmas vadītas” iekārtas, kas speciāli konstruētas integrālshēmu un to “elektronisko mezglu” testēšanai un spēj funkcionāli testēt:

1.	pie “digitālās frekvences”, kas pārsniedz 20 MHz; vai

pie “digitālās frekvences” starp 10 un 20 MHz un turklāt spēj testēt vairāk nekā 68 termināļu paketes;

Piezīme s. X.B.I.002.b.4.b. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz testēšanas iekārtām, kas ir speciāli konstruētas šādu elementu testēšanai:

atmiņas;

2.	sadzīves vai izklaides lietotnēm paredzēti “mezgli” vai šādu “elektronisko mezglu” klase, un un

3.	tādi elektroniski komponenti, “elektroniski bloki” un integrālshēmas, uz kurām neattiecas 3A001. (7) vai X.A.I.001. pozīcijā paredzētā kontrole, ja vien šādā testēšanas iekārtā nav integrēts skaitļošanas bloks ar “lietotājam pieejamu programmējamību”.

Tehniska Piezīme . X.B.I.002.b.4.b. pozīcijā “digitālā frekvence” ir testera digitālo operāciju maksimālā frekvence. Proti, tā ir vienāda ar lielāko datu pārraides ātrumu, kuru testētājs spēj nodrošināt, nestrādājot multipleksā režīmā. To sauc arī par testēšanas ātrumu, maksimālo digitālo frekvenci vai maksimālo digitālo ātrumu.

iekārtas, kuras speciāli konstruētas tā, lai pie viļņu garuma, kas pārsniedz 1 200 nm, ar “ierakstītas programmas vadītiem” mērījumiem vai datoratbalstītu izvērtēšanu noteiktu fokālās plaknes bloku veiktspēju un kurām piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.	izmanto skenējošu gaismas punktu diametrus, kas nesasniedz 0,12 mm;

2.	ir konstruētas fotosensitīvu veiktspējas parametru mērīšanai un frekvenčnoteiktu reakciju, modulācijas pārneses funkcijas, jutības vai trokšņa vienveidības izvērtēšanai; vai

3.	ir konstruētas izvērtēt matrices, kas spēj veidot attēlus, kuriem ir vairāk par 32 x 32 līnijelementiem;

3 keV vai zemākam spriegumam konstruētas elektronstaru testēšanas sistēmas vai “lāzera” staru sistēmas, kas paredzētas spriegumam pievienotu pusvadītāja ierīču bezkontakta zondēšanai un kam piemīt kāda no šīm funkcijām:

a.	spēj darboties stroboskopiski, vai nu ar stara slāpētāju vai plaiksnījošu detektoru;

b.	elektronu spektrometrs sprieguma mērījumiem ar precizitāti, kas nesasniedz 0,5 V; vai

c.	integrālshēmu veiktspējas analīzei paredzētas elektrisku testu palīgierīces; Piezīme . X.B.I.002.b.5. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz skenējošiem elektronu mikroskopiem, ja vien tie nav speciāli konstruēti un instrumentizēti ar strāvu darbināmu pusvadītāju ierīču bezkontakta zondēšanai.

“ierakstītas programmas vadītas” vairākfunkcionāli orientētas jonu staru sistēmas, kas speciāli konstruētas masku vai pusvadītāju ierīču ražošanai, labošanai, fiziskā izvietojuma analizēšanai un testēšanai un kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

a.	“mērķa – stara” pozīcijas atgriezeniskās saites kontroles precizitāte 1 μm vai lielāka; vai

b.	ciparanalogā pārveidošana, kuras precizitāte pārsniedz 12 bitus;

daļiņu mērīšanas sistēmas, kurās izmantoti daļiņu lieluma un gaisa koncentrācijas mērīšanai konstruēti “lāzeri” un kurām ir abas šīs funkcijas:

a.	pie caurplūduma 0,02832 m3 minūtē vai pie augstāka caurplūduma spēj mērīt 0,2 μm lielas vai mazākas daļiņas; un

gaisam spēj noteikt 10. tīrības klasi vai augstāku klasi.

Tehniska Piezīme . X.B.I.002. pozīcijā “ierakstītas programmas vadīts” nozīmē vadīšanu, kurā izmanto instrukcijas, kas atrodas elektroniskā krātuvē un ko procesors var izpildīt, lai vadītu iepriekš noteiktu funkciju izpildi. Iekārta var būt “ierakstītas programmas vadīta” neatkarīgi no tā, vai elektroniskā atmiņa ir iekšēja vai ārēja.

X.C.I.001

Pusvadītāju litogrāfijai konstruēti pozitīvi aizsargpārklājumi, kas speciāli pielāgoti (optimizēti) lietošanai pie viļņu garuma no 370 nm līdz 193 nm.

X.D.I.001

“Programmatūra”, kas speciāli izstrādāta tādu elektronisku ierīču vai komponentu, uz kurām attiecas X.A.I.001. pozīcijā paredzētā kontrole, universālu elektronisku iekārtu, uz kurām attiecas X.A.I.002. pozīcijā paredzētā kontrole, vai ražošanas un testēšanas iekārtu, uz kurām attiecas X.B.I.001. un X.B.I.002. pozīcijā paredzētā kontrole, “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietošanai”; vai “programmatūra”, kas speciāli izstrādāta tādu iekārtu “lietošanai”, uz kurām attiecas 3B001.g. vai 3B001.h. (8) pozīcijā paredzētā kontrole.

X.E.I.001

“Tehnoloģija”, kas paredzēta tādu elektronisku ierīču vai komponentu, uz kurām attiecas X.A.I.001. pozīcijā paredzētā kontrole, universālu elektronisku iekārtu, uz kurām attiecas X.A.I.002. pozīcijā paredzētā kontrole, ražošanas un testēšanas iekārtu, uz kurām attiecas X.B.I.001. un X.B.I.002. pozīcijā paredzētā kontrole, vai materiālu, uz kuriem attiecas X.C.I.001. pozīcijā paredzētā kontrole, “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietošanai”.

II kategorija – Datori

Piezīme . II kategorijā netiek kontrolētas fizisku personu personiska lietojuma preces.

X.A.II.001

Datori, “elektroniski mezgli” un saistītās iekārtas, uz ko neattiecas 4A001. vai 4A003. pozīcija 1 , un speciāli tiem izstrādāti komponenti:

Piezīme . X.A.II.001. pozīcijā aprakstīto “cipardatoru” un ar tiem saistīto iekārtu kontroles režīms ir atkarīgs no pārējo iekārtu vai sistēmu kontroles režīma, ja:

a.	“cipardatori” vai saistītās iekārtas ir būtiskas pārējo iekārtu vai sistēmu ekspluatācijai;

“cipardatori” vai saistītās iekārtas nav pārējo iekārtu vai sistēmu “galvenais elements”; un

N.B.1! Kontroles režīmu “signālu apstrādes” vai “attēlu uzlabošanas” iekārtām, kas speciāli konstruētas lietošanai citās iekārtās, kuru funkcijas nepārsniedz pārējām iekārtām nepieciešamās funkcijas, ir atkarīgs no pārējo iekārtu kontroles režīma, pat ja šajā gadījumā tiek pārsniegts “galvenā elementa” kritērijs.

N.B.2! Attiecībā uz kontroles režīmu “cipardatoriem” vai saistītām iekārtām, kas paredzēti telesakariem, sk. 5. kategorijas 1. daļu (“Telesakari”) (9) .

c.	“cipardatoriem” un saistītām iekārtām paredzētās “tehnoloģijas” konstatē saskaņā ar 4E sadaļu 1 .

a.	elektroniski datori un saistītās iekārtas un “elektroniski mezgli” un speciāli tiem izstrādāti komponenti, kas paredzēti ekspluatācijai apkārtējās vides temperatūrā, kura pārsniedz 343 K (70°C);

b.	“cipardatori”, to skaitā “signālu apstrādes” vai “attēlu uzlabošanas” iekārtas, kuru “koriģētā maksimumjauda” (APP) ir 0,0128 svērto TeraFLOPS (WT) vienību vai lielāka par to;

“elektroniski mezgli”, kas speciāli izstrādāti vai pārveidoti, lai palielinātu veiktspēju, apvienojot procesorus, šādā veidā:

1.	izstrādāts, lai būtu apvienojams konfigurācijās ar 16 vai vairāk procesoru;

neizmanto;

1. Piezīme . X.A.II.001.c. pozīcija attiecas tikai uz “elektroniskiem mezgliem” un programmējamiem savienotājelementiem ar “APP”, kuri nepārsniedz X.A.II.001.b. pozīcijā minēto robežlielumu, ja tos piegādā kā atsevišķus “elektroniskos mezglus”. Tas neattiecas uz “elektroniskiem mezgliem”, kurus to konstrukcijas dēļ paredzēts lietot tikai kā saistītās iekārtas, uz ko attiecas X.A.II.001.k. pozīcijā paredzētā kontrole.

2. Piezīme . X.A.II.001.c. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz “elektroniskiem mezgliem”, kas ir speciāli izstrādāti izstrādājumam vai izstrādājumu grupai, kuru maksimālā konfigurācija nepārsniedz X.A.II.001.b. pozīcijā minētos robežlielumus.

d.	neizmanto;

e.	neizmanto;

f.	“signālu apstrādes” vai “attēlu uzlabošanas” iekārtas, kuru “koriģētā maksimumjauda” (APP) ir 0,0128 svērto TeraFLOPS (WT) vienību vai lielāka par to;

g.	neizmanto;

h.	neizmanto;

i.	iekārtas, kas satur “termināļa saskarnes iekārtu”, kura pārsniedz X.A.III.101. pozīcijā noteiktos robežlielumus; Tehniska Piezīme . X.A.II.001.i. pozīcijā “termināļa saskarnes iekārta” ir iekārta, kurā informācija iekļūst telesakaru sistēmā vai atstāj to, piem., tālrunis, datu ierīce, dators utt.

iekārtas, kas speciāli izstrādātas, lai nodrošinātu “cipardatoru” vai ar tiem saistīto iekārtu ārējo starpsavienojumu, kas nodrošina sakarus ar datu apmaiņas ātrumu virs 80 MB/s;

Piezīme . X.A.II.001.j. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz iekšējā, starpsavienojumu iekārtām (piemēram, aizmugures paneļiem, kopnēm), pasīvu starpsavienojumu iekārtām, “tīkla piekļuves kontrolleriem” vai “sakaru kanāla kontrolleriem”.

Tehniska Piezīme . X.A.II.001.j. pozīcijā “sakaru kanāla kontrollers” ir fiziskā saskarne, kas kontrolē sinhronas vai asinhronas digitālas informācijas plūsmu. Šādu iekārtu var integrēt datorā vai telesakaru iekārtās, lai nodrošinātu pieeju sakariem.

“hibrīdie datori” un “elektroniski mezgli” un speciāli tiem izstrādāti komponenti, kas satur ciparanalogos pārveidotājus, kuriem ir visi turpmāk minētie raksturlielumi:

1.	32 kanāli vai vairāk; un

2.	14 bitu izšķirtspēja (pluszīmes bits) vai augstāka, ar pārveidošanas ātrumu 200 000 Hz vai vairāk.

X.D.II.001

“Programmas” noturības un validēšanas “programmatūra”, “programmatūra”“pirmkoda” automātiskai ģenerēšanai un operētājsistēmas “programmatūra”, kas ir speciāli izstrādāta iekārtām, kas veic “apstrādi reāllaikā”:

a.	“programmas” noturības un validēšanas “programmatūra”, kurā izmantoti matemātiski un analītiski paņēmieni un kura izstrādāta vai pārveidota “programmām”, kurās ir vairāk nekā 500 000“pirmkoda” instrukciju;

b.	“programmatūra”“pirmkoda” automātiskai ģenerēšanai no datiem, kas iegūti no ārējiem sensoriem, kuri aprakstīti Regulā (ES) 2021/821; vai

operētājsistēmas “programmatūra”, kas speciāli izstrādāta iekārtām, kuras veic “apstrādi reāllaikā” un garantē “globālā pārtraukuma latento laiku”, kas ir mazāks nekā 20 μs.

Tehniska Piezīme . X.D.II.001. pozīcijā “globālā pārtraukuma latentais laiks” ir laiks, kas datorsistēmai vajadzīgs, lai konstatētu pārtraukumu, kas radies notikuma rezultātā, apstrādāt pārtraukumu un kontekstuāli pārslēgties uz alternatīvu atmiņā esošu uzdevumu, kura turpināšana ir atkarīga no pārtraukuma.

X.D.II.002

“Programmatūra”, izņemot programmatūru, uz ko attiecas 4D001. pozīcija (10) un kas ir speciāli izstrādāta vai pārveidota, lai “izstrādātu”, “ražotu” vai “lietotu” iekārtu, uz ko attiecas 4A101. pozīcija 1 .

X.E.II.001

“Tehnoloģija” tādas iekārtas “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietošanai”, uz ko attiecas X.A.II.001. pozīcijā paredzētā kontrole, vai “programmatūra”, uz kuru attiecas X.D.II.001. vai X.D.II.002. pozīcijā paredzētā kontrole.

X.E.II.002

“Tehnoloģija” tādas iekārtas “izstrādei” vai “ražošanai”, kas izstrādāta “multidatu plūsmas apstrādei”.

Tehniska Piezīme . X.E.II.002. pozīcijā “multidatu plūsmas apstrāde” ir mikroprogramma vai tādu iekārtu arhitektūra, kas reizē ļauj apstrādāt divas vai vairākas datu sekvences, un ko kontrolē viena vai vairākas instrukciju sekvences, izmantojot:

1.	vienas instrukcijas multidatu (SIMD) arhitektūras izstrādnes, piemēram, vektora vai blokprocesorus;

2.	daudzkārtīgas vienas instrukcijas multidatu (MSIMD) arhitektūras izstrādnes;

3.	daudzkārtīgas instrukciju multidatu (MIMD) arhitektūras izstrādnes, tai skaitā tādas, kas ir tuvu sapārotas, cieši sapārotas vai brīvi sapārotas; vai

4.	izpildelementu procesoru elementu struktūrblokus, tai skaitā sistoliskos blokus.

III kategorija. 1. daļa – Telesakari

Piezīme . III kategorijas 1. daļā kontrole neattiecas uz fizisku personu personiska lietojuma precēm.

X.A.III.101

Telesakaru iekārtas

a.	Jebkura veida telesakaru iekārtas, uz ko neattiecas 5A001.a. pozīcijā (11) paredzētā kontrole un kas ir speciāli izstrādātas darbam ārpus temperatūras diapazona no 219 K (–54 °C) līdz 397 K (124 °C).

telesakaru pārraides iekārtas un sistēmas, kā arī speciāli tām izstrādāti komponenti un piederumi, kam ir kāds no šiem raksturlielumiem, funkcijām vai īpašībām:

Piezīme . Telesakaru pārraides iekārtas:

šādās kategorijās vai to kombinācijās:

1.	radioiekārtas (piemēram, raidītāji, uztvērēji un raiduztvērēji);

2.	līnijas galiekārtas;

3.	starppastiprinātāju iekārtas;

4.	retranslatoru iekārtas;

5.	reģeneratoru iekārtas;

6.	pārkodētāji (transkoderi);

7.	multipleksēšanas iekārtas (ieskaitot statistiskos multipleksus);

8.	modulatori/demodulatori (modemi);

9.	transmultipleksēšanas iekārtas (sk. CCITT Rec. G701);

10.	“ierakstītas programmas vadītas” šķērssavienojuma cipariekārtas;

11.	“vārtejas” un tilti;

12.	“vides piekļuves bloki”; un

konstruētas lietošanai viena vai vairāku kanālu sakaros pa kādu no šiem:

1.	vads (stieple);

2.	koaksiālais kabelis;

3.	optiskās šķiedras kabelis;

4.	elektromagnētiskais starojums; vai

5.	zemūdens akustisko viļņu izplatīšanās,

kas izmanto ciparsignālu tehnoloģijas, ieskaitot analogu signālu ciparapstrādi, un paredzēti darbam ar “cipardatu pārsūtīšanas ātrumu” augstākajā multipleksa līmenī, kas pārsniedz 45 Mbit/s, vai ar “kopējo cipardatu pārsūtīšanas ātrumu”, kas pārsniedz 90 Mbit/s;

Piezīme . X.A.III.101.b.1. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz iekārtām, kas speciāli izstrādātas iebūvēšanai un darbināšanai satelītu sistēmā civilām vajadzībām.

2.	modemi, kuros izmanto viena balss kanāla joslas platumu ar “datu signāla pārraides ātrumu”, kas pārsniedz 9 600 bitus sekundē;

3.	kas ir “ierakstītas programmas vadītas” šķērssavienojuma cipariekārtas, kuru “cipardatu pārsūtīšanas ātrums” pārsniedz 8,5 Mbit/s vienā pieslēgvietā;

kas ir iekārtas, kurās ir kāds no šiem:

a.	“tīkla piekļuves kontrolleri” un ar tiem saistītie parastie datu nesēji, kam “cipardatu pārsūtīšanas ātrums” pārsniedz 33 Mbit/s; vai

“sakaru kanālu kontrolleri” ar cipardatu izvadi, kam “datu signāla pārraides ātrums” ir lielāks par 64 000 bit/s vienam kanālam;

Piezīme . Ja kādā nekontrolētā iekārtā ir “tīkla piekļuves kontrollers”, tai nevar būt nekāda veida telesakaru saskarnes, izņemot tādas, kas aprakstītas X.A.III.101.b.4. pozīcijā, bet netiek tai atbilstoši kontrolētas.

kas izmanto “lāzeru” un kam ir kāds no šiem raksturlielumiem:

a.	pārraides viļņu garums ir lielāks par 1 000 nm; vai

b.	izmanto analogus paņēmienus, un joslas platums pārsniedz 45 MHz;

c.	izmanto koherentās optiskās pārraides vai koherentās optiskās detektēšanas metodi (ko dēvē arī par optiskām heterodīna vai homodīna metodēm);

d.	izmanto multipleksās viļņu garuma dalīšanas paņēmienus; vai

e.	veic “optisko pastiprināšanu”;

radioiekārtas, kas darbojas ar ieejas vai izejas frekvencēm, kuras pārsniedz:

a.	31 GHz satelīta–Zemes stacijas lietojumiem; vai

b.	26,5 GHz citiem lietojumiem; Piezīme . X.A.III.101.b.6. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz civilām vajadzībām paredzētām iekārtām, ja tās atbilst Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) piešķirtai joslai starp 26,5 GHz un 31 GHz.

kas ir radioiekārtas, kuras izmanto kādu no šīm:

a.	kvadrātiskās amplitūdas modulācijas (QAM) metodes virs 4. līmeņa, ja “kopējais cipardatu pārsūtīšanas ātrums” pārsniedz 8,5 Mbit/s;

b.	QAM metodes virs 16. līmeņa, ja “kopējais cipardatu pārsūtīšanas ātrums” ir vienāds ar vai mazāks par 8,5 Mbit/s;

c.	citas ciparmodulācijas metodes, kuru “spektrālā efektivitāte” pārsniedz 3 bit/s/Hz; vai

darbojas 1,5 MHz līdz 87,5 MHz frekvenču diapazonā, un izmanto adaptīvus paņēmienus, kas nodrošina traucētāju signālu slāpēšanu vairāk par 15 dB;

Piezīmes.

1.	X.A.III.101.b.7. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz iekārtām, kas speciāli izstrādātas iebūvēšanai un darbināšanai satelītu sistēmā civilām vajadzībām.

X.A.III.101.b.7. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz radioreleja iekārtām, kas paredzētas darbībai Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) piešķirtā joslā:

kam ir kāda no šīm īpašībām:

1.	nepārsniedz 960 MHz; vai

2.	“kopējais cipardatu pārsūtīšanas ātrums” nepārsniedz 8,5 Mbit/s; un

b.	kuru “spektrālā efektivitāte” nepārsniedz 4 bit/s/Hz.

“ierakstītas programmas vadītas” komutācijas iekārtas un ar tām saistītas signalizācijas sistēmas, kam ir kādi no šiem raksturlielumiem, funkcijām vai īpašībām, un speciāli tām izstrādātas sastāvdaļas un piederumi:

Piezīme . Statistiskos multipleksorus ar cipardatu ievadi un cipardatu izvadi, kas nodrošina komutāciju, uzskata par “ierakstītas programmas vadītiem” komutatoriem.

1.	“datu (ziņojuma) komutācijas” iekārtas vai sistēmas, kas projektētas “darbībai paketes režīmā” un to elektroniskie bloki un komponenti, izņemot KMPS vai Regulā (ES) 2021/821 noteiktās;

2.	neizmanto;

3.	“datagrammu” pakešu maršrutēšana vai komutācija; Piezīme . X.A.III.101.c.3. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz tīkliem, kuros izmanto tikai “tīkla piekļuves kontrollerus”, un uz pašiem “tīkla piekļuves kontrolleriem”.

4.	neizmanto;

5.	vairāklīmeņu prioritāte un privilēģija ķēžu komutācijai; Piezīme . X.A.III.101.c.5. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz vienlīmeņa izsaukuma privilēģiju.

6.	paredzētas šūnu radioizsaukumu automātiskai nodošanai citiem šūnu komutatoriem vai automātiskai savienošanai ar centralizētu abonentu datubāzi, kas kopīga vairāk nekā vienam komutatoram;

7.	kurās ir “ierakstītas programmas vadītas” šķērssavienojuma cipariekārtas, kuru “cipardatu pārsūtīšanas ātrums” pārsniedz 8,5 Mbit/s vienā pieslēgvietā;

8.	“vienkanāla signalizācija”, kas darbojas nesaistītā vai kvazisaistītā darbības režīmā;

9.	“dinamiska adaptīvā maršrutēšana”;

10.

ir pakešu komutatori, ķēžu komutatori un maršrutētāji, kuru pieslēgvietas vai līnijas pārsniedz kādu no šiem raksturlielumiem:

“datu signāla ātrums”64 000 bit/s vienā kanālā “sakaru kanāla kontrolierim”; vai

Piezīme . X.A.III.101.c.10.a. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz multipleksiem saliktiem savienojumiem, kas sastāv tikai no sakaru kanāliem, uz kuriem atsevišķi neattiecas X.A.III.101.b.1. pozīcijā paredzētā kontrole.

“cipardatu pārsūtīšanas ātrums” 33 Mbit/s “tīkla piekļuves kontrolleram” un ar to saistītiem parastiem datu nesējiem;

Piezīme . X.A.III.101.c.10. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz pakešu slēdžiem un maršrutētājiem, kuru pieslēgvietas un līnijas nepārsniedz X.A.III.101.c.10. pozīcijā noteiktos robežlielumus.

11.	“optiskā komutācija”;

12.	izmanto “asinhroniskas pārsūtīšanas režīma” (“ATM”) metodes;

d.	optiskās šķiedras un optiskās šķiedras kabeļi, garāki par 50 m, paredzēti darbam vienā režīmā;

ar šādiem raksturlielumiem:

1.	saņem datus no mezgliem; un

apstrādā šos datus, lai nodrošinātu kontroli pār datplūsmu, par kuru nav jāpieņem operatora lēmumi, un tādējādi veiktu “dinamisko adaptīvo maršrutēšanu”;

1. Piezīme . X.A.III.101.e neietilpst gadījumi, kur lēmumus par maršrutēšanu pieņem pēc iepriekš noteiktas informācijas.

2. Piezīme . X.A.III.101.e neizslēdz datplūsmas kā prognozējamu statistisko datplūsmas apstākļu funkcijas kontroli.

fāzētu bloku antenas, kas darbojas virs 10,5 GHz un satur aktīvus elementus un izkliedētas sastāvdaļas, un ir konstruētas tā, lai varētu elektroniski kontrolēt staru kūļa veidošanu un orientāciju, izņemot nosēšanās sistēmas ar instrumentiem, kas atbilst Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartiem (mikroviļņu nosēšanās sistēmas (MLS));

g.	mobilo sakaru iekārtas, izņemot KMPS vai Regulā (ES) 2021/821 noteiktās, elektroniskie mezgli un to sastāvdaļas; vai

radioreleju sakaru iekārtas, kas paredzētas izmantošanai frekvencēs, kas vienādas ar 19,7 GHz vai augstākas, un to sastāvdaļas, izņemot KMPS vai Regulā (ES) 2021/821 noteiktās.

Tehniska Piezīme . X.A.III.101. pozīcijā:

1)	“Asinhroniskās pārsūtīšanas režīms”(“ATM”) ir pārsūtīšanas režīms, kurā informāciju organizē šūnās; tas ir asinhronisks tādā nozīmē, ka šūnu informācijas atjaunošanās ir atkarīga no vajadzīgā vai momentānā datu pārsūtīšanas ātruma.

2)	“Viena balss kanāla platuma josla” ir datu sakaru iekārta, kas paredzēta darbam vienā 3 100 Hz balss kanālā, kā noteikts CCITT Ieteikumā G.151.

3)	“Sakaru kanāla kontrollers” ir fiziskā saskarne, kas kontrolē sinhroniskas vai asinhroniskas cipardatu informācijas plūsmu. Šādu iekārtu var integrēt datorā vai telesakaru iekārtās, lai nodrošinātu pieeju sakariem.

4)	“Datagramma” ir autonoms, neatkarīgs datu vienums, kas nes pietiekamu informāciju, lai to varētu maršrutēt no avota uz galamērķa datu galiekārtu, nebalstoties uz agrāku apmaiņu starp šo avotu un galamērķa datu galiekārtu un pārsūtošo tīklu.

5)	“Ātrā atlase” ir funkcija, ko izmanto virtuāliem izsaukumiem, ļaujot datu galiekārtām paplašināt iespēju pārsūtīt datus izsaukuma savienošanas un notīrīšanas “paketēs”, pārsniedzot virtuāla izsaukuma pamatiespējas.

6)	“Vārteja” ir funkcija, ko īsteno ar kādu iekārtas un “programmatūras” kombināciju, lai veiktu vienā sistēmā izmantotās informācijas attēlošanas, apstrādes vai nosūtīšanas konvenciju konvertēšanu attiecīgajās, bet atšķirīgās konvencijās, ko izmanto citā sistēmā.

“Integrēto pakalpojumu cipardatu tīkls” (ISDN) ir vienots gala–gala cipardatu tīkls, kurā visdažādākos veidos (piemēram, balss, teksta, datu, nekustīgu un kustīgu attēlu) komunicētos datus pārraida no vienas pieslēgvietas (galiekārtas) centrālē (komutatorā) pa vienu piekļuves līniju abonentam un no abonenta.

8)	“Pakete” ir binārciparu grupa, kurā ietilpst datu un izsaukuma vadības signāli un kuru komutē kā saliktu veselumu. Dati, izsaukuma vadības signāli un varbūtējā informācija par kļūdvadīklu ir sakārtota noteiktā formā.

9)	“Vienkanāla signalizācija” ir vadības informācijas pārraide (signāls) atsevišķā kanālā, ko neizmanto ziņojumiem. Signalizācijas kanāls parasti vada vairākus ziņojumu kanālus.

10)	“Datu signāla ātrums” ir ātrums, kas definēts ITU Ieteikumā 53–36, ievērojot, ka nebinārā modulācijā bods un bits sekundē nav vienādi. Jāiekļauj biti kodēšanas, pārbaudes un sinhronizācijas funkcijām.

11)	“Dinamiska adaptīvā maršrutēšana” ir automātiska datu pārraides maršruta maiņa pēc tīkla faktiskā stāvokļa noteikšanas un analīzes.

12)	“Vides piekļuves bloks” ir iekārta, kurā ir viena vai vairākas sakaru saskarnes (“tīkla pieslēguma vadības ierīce”, “sakaru kanāla vadības ierīce”, modems vai datoru kopne), kas galiekārtu savieno ar tīklu.

13)	“Spektrālā efektivitāte” ir “cipardatu pārsūtīšanas ātrums” [bit/s] / 6 dB spektra joslas platuma Hz.

14)	“Ierakstītas programmas vadīts” ir vadībā, kura izmanto elektroniskā atmiņas ierīcē saglabātas komandas, ko procesors var izpildīt, lai virzītu iepriekš noteiktu funkciju izpildi.

Piezīme . Iekārta var būt “ierakstītas programmas vadīta” neatkarīgi no tā, vai elektroniskā atmiņa ir iekšēja vai ārēja.

X.B.III.101

Telesakaru pārbaudes iekārtas, izņemot KMPS vai Regulā (ES) 2021/821 noteiktās.

X.C.III.101

Stikla vai cita materiāla sagataves, kas optimalizētas atbilstoši X.A.III.101. pozīcijai kontrolējamo optisko šķiedru izgatavošanai.

X.D.III.101

“Programmatūra”, kas īpaši izstrādāta vai pārveidota, lai “izstrādātu”, “ražotu” vai “lietotu” iekārtas, uz kurām attiecas kontrole atbilstoši X.A.III.101. un X.B.III.101. pozīcijai, un tālāk te aprakstītā dinamiskas adaptīvās maršrutēšanas programmatūra:

a.	“programmatūra”, kas nav mašīnizpildāmā formā, ir īpaši izstrādāta “dinamiskai adaptīvajai maršrutēšanai”.

b.	neizmanto.

X.E.III.101

“Tehnoloģija” tādu iekārtu “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietošanai”, uz ko attiecas X.A.III.101. vai X.B.III.101. pozīcija, vai “programmatūra”, uz kuru attiecas X.D.III.101. pozīcija, un citas “tehnoloģijas”:

šādas specifiskas “tehnoloģijas”:

1.	“tehnoloģija” pārklājumu apstrādei un uzklāšanai optiskajai šķiedrai, īpaši izstrādāta, lai to padarītu derīgu lietošanai zem ūdens;

“tehnoloģija” iekārtu “izstrādei”, kur izmanto “sinhroniskās cipardatu hierarhijas” (“SDH”) vai “sinhroniskā optiskā tīkla” (“SONET”) metodes.

Tehniska Piezīme . X.E.III.101. pozīcijā:

“Sinhroniska cipardatu hierarhija” (SDH) ir cipardatu hierarhija, kas nodrošina līdzekļus dažādu datplūsmas veidu pārvaldībai, multipleksēšanai un piekļuvei tiem, izmantojot sinhronisku pārraides formātu dažādu veidu nesējos. Formāts balstās uz sinhronisko pārsūtīšanas moduli (STM), kas definēts CCITT Ieteikumos G.703, G.707, G.708, G.709 un citos vēl publicējamos ieteikumos. “SDH” pirmā līmeņa ātrums ir 155,52 Mbit/s.

“Sinhronisks optiskais tīkls” (SONET) ir tīkls, kas nodrošina līdzekli dažādu cipardatu plūsmas veidu pārvaldībai, multipleksēšanai un piekļuvei, izmantojot sinhronisku pārraides formātu šķiedru optikā. Formāts ir “SDH” Ziemeļamerikas paveids, un arī tajā izmantots sinhroniskais pārsūtīšanas modulis (STM). Taču par pamata pārsūtīšanas moduli tas lieto sinhronisko pārsūtīšanas signālu (STS) ar pirmā līmeņa ātrumu 51,81 Mbit/s. SONET standarti tiek iestrādāti “SDH” standartos.

III kategorija. 2. daļa – Informācijas drošība

Piezīme . III kategorijas 2. daļā kontrole neattiecas uz fizisku personu personiska lietojuma precēm.

X.A.III.201

Šādas iekārtas:

a.	neizmanto;

b.	neizmanto;

c.	preces, ko klasificē kā šifrēšanas preces masu patēriņa tirgum saskaņā ar piezīmi par kriptogrāfiju – 5. kategorijas 2. daļas 3. piezīmi (12).

X.D.III.201

Šāda “informācijas drošības”“programmatūra”:

Piezīme . Šis ieraksts neskar “programmatūru”, kas izstrādāta vai pārveidota aizsardzībai pret ļaunprātīgu datora bojāšanu, piemēram, vīrusiem, ja “kriptogrāfijas” izmantošana nepārsniedz autentifikāciju, digitālo parakstīšanu un/vai datu vai datņu atšifrēšanu.

a.	neizmanto;

b.	neizmanto;

c.	“programmatūra”, kas klasificēta kā šifrēšanas programmatūra masu patēriņa tirgum saskaņā ar piezīmi par kriptogrāfiju – 5. kategorijas 2. daļas 3. piezīmi (13).

X.E.III.201

“Informācijas drošības”“tehnoloģija” saskaņā ar vispārīgo piezīmi par tehnoloģijām, šāda:

a.	neizmanto;

b.	“tehnoloģija”, izņemot KMPS vai Regulā (ES) 2021/821 noteikto, X.A.III.201.c pozīcijas masu patēriņa tirgus preču vai X.D.III.201.c pozīcijas masu patēriņa tirgus “programmatūras”“lietošanai”

IV kategorija– Sensori un lāzeri

X.A.IV.001

Jūras vai sauszemes akustiskās iekārtas, kas spēj atklāt zemūdens objektus vai iezīmes vai noteikt to atrašanās vietu, vai noteikt virsūdens kuģu vai zemūdens aparātu pozīciju; un speciāli konstruēti komponenti, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821.

X.A.IV.002

Optiskie sensori:

attēla pastiprinātājlampas un tām speciāli konstruēti komponenti:

attēla pastiprinātājlampas, kam ir visas šīs īpašības:

a.	maksimālā jutība ir viļņu garuma diapazonā, kas pārsniedz 400 nm, bet nepārsniedz 1 050 nm;

b.	mikrokanālu plate elektronu attēlu pastiprinātājam ar perforācijas soli (atstatums no centra līdz centram) mazāku nekā 25 μm; un

kam ir kāda no šīm īpašībām:

1.	S–20, S–25 vai vairāku sārmu fotokatods; vai

2.	GaAs vai GaInAs fotokatods;

speciāli konstruētas mikrokanālu plates, kam ir abas šīs īpašības:

a.	katrai platei ir 15 000 vai vairāk dobu cauruļu; un

b.	perforācijas solis (atstatums no centra līdz centram) mazāks nekā 25 μm;

b.	tiešā skata attēlveidošanas iekārtas darbam spektra redzamajā vai infrasarkanajā daļā, kurās izmanto attēla pastiprinātājlampas, kam ir X.A.IV.002.a.1. pozīcijā uzskaitītās īpašības.

X.A.IV.003

Kameras:

a.	kameras, kas atbilst 6A003.b.4. pozīcijas 3. piezīmē noteiktajiem kritērijiem (14);

b.	neizmanto;

X.A.IV.004

Optikas ierīces:

Piezīme . X.A.IV.004. pozīcija neattiecas uz optiskajiem filtriem ar fiksētām gaisa spraugām vai Lyot tipa filtriem.

Optiskie filtri:

kas paredzēti viļņu garumiem, kuri pārsniedz 250 nm, un sastāv no daudzslāņu optiskiem pārklājumiem un kam ir kāda no šīm īpašībām:

a.	joslas platums ir 1 nm no pilna platuma pusintensitātes (FWHI) vai mazāks un maksimālā transmisija ir 90 % vai vairāk; vai

b.	joslas platums ir 0,1 nm FWHI vai mazāks un maksimālā transmisija ir 50 % vai vairāk;

kas paredzēti viļņu garumiem, kuri pārsniedz 250 nm, un kam ir visas šīs īpašības:

a.	noskaņojami spektra diapazonā 500 nm vai vairāk;

b.	momentānais optiskais joslu filtrs 1,25 nm vai mazāks;

c.	viļņu garums atiestatāms 0,1 ms robežās ar precizitāti 1 nm vai labāku noskaņojamajā spektra diapazonā; un

d.	viena maksimālā transmisija ir 91 % vai lielāka;

3.	optiskie necaurspīdības slēdži (filtri), kuru redzes lauks ir 30° vai lielāks un reakcijas laiks ir vienāds ar vai mazāks par 1 ns;

b.	"fluorīda šķiedras" kabeļi vai to optiskās šķiedras ar vājinājumu mazāk nekā 4 dB/km viļņu garuma diapazonā, kas pārsniedz 1 nm, bet nepārsniedz 3 000 nm. Tehniska Piezīme . X.A.IV.004.b pozīcijā "fluorīda šķiedras" ir šķiedras, kas izgatavotas no makroskopiskiem fluorīda savienojumiem.

X.A.IV.005

“Lāzeri”:

oglekļa dioksīda (CO2) “lāzeri”, kuriem piemīt jebkura no šādām īpašībām:

1.	nepārtrauktā režīma (CW) izejas jauda pārsniedz 10 kW;

ģenerē pulsējošu starojumu ar “impulsa ilgumu” virs 10 μs; un

a.	vidējā izstarošanas jauda lielāka par 10 kW; vai

b.	impulsa "maksimālā jauda" pārsniedz 100 kW; vai

ģenerē pulsējošu starojumu ar 10 μs vai mazāku “impulsa ilgumu”; un

a.	starojuma enerģija uz vienu impulsu pārsniedz 5 J un “maksimumjauda” pārsniedz 2,5 kW; vai

b.	vidējā izstarošanas jauda lielāka par 2,5 kW;

šādi pusvadītāju “lāzeri”:

atsevišķi viena šķērsmoda pusvadītāju “lāzeri” ar šādām īpašībām:

a.	vidējā izstarošanas jauda lielāka par 100 mW; vai

b.	pārraides viļņu garums ir lielāks par 1 050 nm;

2.	atsevišķi vairāku šķērsmodu pusvadītāju “lāzeri” vai atsevišķu pusvadītāju “lāzeru” bloki ar viļņu garumu lielāku nekā 1 050 nm;

c.	rubīna “lāzeri”, kuru radītā enerģija pārsniedz 20 J uz vienu impulsu;

“nenoskaņojami”“impulsu lāzeri”, kam izejas viļņu garums pārsniedz 975 nm, bet nepārsniedz 1 150 nm, un kam ir kāda no šīm īpašībām:

“impulsa ilgums” ir 1 ns vai garāks, bet nepārsniedz 1 μs, un kāda no šīm īpašībām:

viena šķērsmoda izeja un kāda no šīm īpašībām:

1.	"elektrorozetes efektivitāte" ir lielāka par 12 % un "vidējā izejas jauda" pārsniedz 10 W, un var darboties ar impulsa atkārtošanās frekvenci, lielāku par 1 kHz; vai

2.	vidējā izstarošanas jauda lielāka par 20 W; vai

vairāku šķērsmodu izeja un kāda no šīm īpašībām:

1.	"elektrorozetes efektivitāte" ir lielāka par 18 % un “vidējā izejas jauda” ir lielāka par 30 W;

2.	"maksimālā jauda" ir lielāka par 200 MW; vai

3.	vidējā izstarošanas jauda lielāka par 50 W; vai

“impulsa ilgums” ir garāks par 1 μs, un ir kāda no šīm īpašībām:

viena šķērsmoda izeja un kāda no šīm īpašībām:

1.	"elektrorozetes efektivitāte" ir lielāka par 12 % un "vidējā izejas jauda" pārsniedz 10 W, un var darboties ar impulsa atkārtošanās frekvenci, lielāku par 1 kHz; vai

2.	vidējā izstarošanas jauda lielāka par 20 W; vai

vairāku šķērsmodu izeja un kāda no šīm īpašībām:

1.	"elektrorozetes efektivitāte" ir lielāka par 18 % un “vidējā izejas jauda” ir lielāka par 30 W; vai

2.	vidējā izstarošanas jauda lielāka par 500 W;

“nenoskaņojami” nepārtrauktā viļņa “(CW) lāzeri”, kam izejas viļņu garums pārsniedz 975 nm, bet nepārsniedz 1 150 nm, un kam ir kāda no šīm īpašībām:

viena šķērsmoda izeja un kāda no šīm īpašībām:

a.	"elektrorozetes efektivitāte" ir lielāka par 12 % un "vidējā izejas jauda" pārsniedz 10 W, un var darboties ar impulsa atkārtošanās frekvenci, lielāku par 1 kHz; vai

b.	vidējā izstarošanas jauda lielāka par 50 W; vai

vairāku šķērsmodu izeja un kāda no šīm īpašībām:

a.	"elektrorozetes efektivitāte" ir lielāka par 18 % un “vidējā izejas jauda” ir lielāka par 30 W; vai

vidējā izstarošanas jauda lielāka par 500 W;

Piezīme . X.A.IV.005.e.2.b pozīcija neattiecas uz vairāku šķērsmodu, industriāliem “lāzeriem”, kuru izejas jauda ir mazāka nekā vai vienāda ar 2 kW un kopējā masa ir lielāka par 1 200 kg. Šajā piezīmē kopējā masa ir visu to detaļu masa, kas ir vajadzīgas, lai darbinātu “lāzeru”, piemēram, pats “lāzers”, tā barošanas bloks, siltummaiņa bloks, tomēr tajā nav iekļautas ārējās optikas ierīces staru kūļa kondicionēšanai un/vai nodrošināšanai.

“nenoskaņojami”“lāzeri”, kam viļņu garums pārsniedz 1 400 nm, bet nepārsniedz 1 555 nm, un kam ir kāda no šīm īpašībām:

1.	enerģija pārsniedz 100 mJ impulsā, un impulsa "maksimālā jauda" pārsniedz 1 W; vai

2.	vidējā vai nepārtrauktā režīma (CW) izejas jauda pārsniedz 1 W;

brīvo elektronu “lāzeri”.

Tehniska Piezīme . X.A.IV.005. pozīcijā "elektrorozetes efektivitāte" ir “lāzera” izejas jaudas (vai “vidējās izejas jaudas”) attiecība pret kopējo patērēto elektrisko jaudu, kas vajadzīga “lāzera” darbināšanai, ieskaitot enerģijas piegādi kondicionēšanai un siltummaiņu termiskajai kondicionēšanai.

X.A.IV.006

“Magnetometri”, “supravadošie” elektromagnētiskie sensori un tiem speciāli konstruēti komponenti:

“magnetometri”, izņemot KMPS vai Regulā (ES) 2021/821 minētos, ar “jutību”, kas mazāka (labāka) par 1,0 nT (vidējā kvadrātiskā vērtība) uz kvadrātsakni no Hz.

Tehniska Piezīme . X.A.IV.006.a. pozīcijā "jutība" (trokšņa līmenis) ir (vidējā kvadrātiskā vērtība) no ierīces zemākā trokšņa robežlieluma, kas ir zemākais izmērāmais signāls.

“supravadošie” elektromagnētiskie sensori, komponenti, kas izgatavoti no “supravadošiem” materiāliem:

1.	paredzēti darbam temperatūrās zemākās par vismaz vienas to “supravadošās” sastāvdaļas “kritisko temperatūru” (ieskaitot Džozefsona efekta ierīces vai “supravadītāju” kvantu interferences ierīces (SQUIDS));

2.	paredzēti elektromagnētiskā lauka izmaiņu konstatēšanai pie frekvencēm 1 kHz vai zemākām; un

tiem ir kāda no šīm īpašībām:

a.	tajos ietilpst plānas plēves SQUIDS ar minimālo izšķirtspēju mazāku par 2 μm un ar saistītiem ieejas un izejas ķēžu savienojumiem;

b.	paredzēti darbam ar lielā ātrumā rotējošu magnētisko lauku, kura rotācijas ātrums pārsniedz 1 x 106 magnētiskās plūsmas kvantu sekundē;

c.	paredzēti darbam bez magnētiskā ekrāna dabiskajā zemes magnētiskajā laukā; vai

d.	ar temperatūras koeficientu, kas mazāks par 0,1 no magnētiskās plūsmas kvanta/K.

X.A.IV.007

Gravitācijas mērītāji (gravimetri) izmantošanai uz zemes, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821:

a.	ar statisko precizitāti mazāku (labāku) par 100 μGal; vai

b.	kvarca elementa (Vordena) tipa.

X.A.IV.008

Radaru sistēmas, iekārtas un svarīgi komponenti, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821, un tām speciāli konstruēti komponenti:

a.	gaisa kuģa radara iekārtas, izņemot KMPS vai Regulā (ES) 2021/821 minētās, un tām speciāli konstruēti komponenti;

b.	“kosmosā lietojamu”“lāzera” radaru vai attāluma lāzermērīšanas (LIDAR) iekārtas, kas speciāli konstruētas novērošanai vai meteoroloģiskajiem novērojumiem;

milimetru viļņu uzlabotas redzamības radara attēlveidošanas sistēmas, kas speciāli konstruētas rotorplāniem un kam ir visas šīs īpašības:

1.	darbojas 94 GHz frekvencē;

2.	vidējā izejas jauda ir mazāka nekā 20 mW;

3.	radara staru kūļa platums ir 1 grāds; un

4.	darbības diapazons ir 1 500 m vai lielāks.

X.A.IV.009

Īpašas apstrādes iekārtas:

a.	seismiskās noteikšanas iekārtas, uz ko neattiecas X.A.IV.009.c pozīcija;

b.	pret radiāciju izturīgas TV kameras, izņemot KMPS vai Regulā (ES) 2021/821 minētās; vai

c.	ielaušanās atklāšanas seismiskās sistēmas, kas atklāj, klasificē un nosaka konstatētā signāla avota kursu.

X.B.IV.001

Iekārtas, ieskaitot instrumentus, veidnes, palīgierīces vai mērītājus, un citi tām speciāli konstruēti komponenti un piederumi, kas speciāli konstruēti vai pārveidoti kādam no šiem nolūkiem:

lai ražotu vai pārbaudītu:

1.	brīvo elektronu “lāzera” magnēta viglerus;

2.	brīvo elektronu “lāzera” fotoinžektorus;

b.	lai pieļaujamo pielaižu robežās pielāgotu brīvo elektronu “lāzeru” garenvirziena magnētisko lauku.

X.C.IV.001

Optiskās sensoru šķiedras, kas ir strukturāli pārveidotas tā, lai to "sitienu garums" būtu mazāks par 500 mm (augsta dubultlaušana), vai optisko sensoru materiāli, kuri nav aprakstīti 6C002.b pozīcijā (15) un kuros cinka saturs pēc "mola daļas" ir 6 % vai lielāks.

Tehniska Piezīme . X.C.IV.001. pozīcijā:

1)	“Mola daļas” ir kristālā esošo ZnTe molu attiecība pret CdTe un ZnTe molu summu.

2)	"sitienu garums" ir attālums, kāds diviem ortogonāli polarizētiem signāliem, kas sākotnēji atrodas fāzē, jāveic, lai sasniegtu 2 Pi radiāna(–u) fāzes starpību.

X.C.IV.002

Optiskie materiāli:

materiāli ar zemu optisko absorbciju:

1.	makroskopiski fluorīda savienojumi, kas satur sastāvdaļas ar tīrības pakāpi 99,999 % vai augstāku; vai Piezīme . X.C.IV.002.a.1. pozīcija attiecas uz cirkonija vai alumīnija fluorīdiem un to variantiem.

2.	monokristāliskais fluorīdu stikls, kas izgatavots no savienojumiem, uz ko attiecas 6C004.e.1. pozīcija (16);

“optiskās šķiedras sagataves”, kas izgatavotas no makroskopiskiem fluorīda savienojumiem, kuri satur sastāvdaļas ar tīrības pakāpi 99,999 % vai augstāku, “speciāli konstruētas” tādu "fluorīda šķiedru" ražošanai, uz kurām attiecas X.A.IV.004.b pozīcija.

Tehniska Piezīme . X.C.IV.002. pozīcijā:

1)	"fluorīda šķiedras" ir šķiedras, kas ražotas no makroskopiskiem fluorīda savienojumiem;

2)	"optisko šķiedru sagataves" ir no stikla, plastmasas vai citiem materiāliem izgatavoti stieņi vai lietņi, kas speciāli apstrādāti izmantošanai optisko šķiedru ražošanā. Sagataves īpašības nosaka iegūstamo optisko šķiedru pamatparametrus.

X.D.IV.001

KMPS vai Regulā (ES) 2021/821 neminēta “programmatūra”, kas speciāli izstrādāta tādu preču “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”, uz kurām attiecas 6A002., 6A003. 1 , X.A.IV.001., X.A.IV.006., X.A.IV.007. vai X.A.IV.008. pozīcija.

X.D.IV.002

“Programmatūra”, kas speciāli izstrādāta tādu iekārtu “projektēšanai” vai “ražošanai”, uz kurām attiecas X.A.IV.002., X.A.IV.004. vai X.A.IV.005. pozīcija.

X.D.IV.003

Šāda cita “programmatūra”:

a.	gaisa satiksmes vadības (ATC) “programmatūras” lietojuma “programmas”, kas tiek mitinātas parastajos gaisa satiksmes vadības centru datoros un spēj primārā radara mērķa datus (ja tie nav korelēti ar sekundārā radara (SSR) datiem) automātiski nodot no galvenā ATC centra citam ATC centram;

b.	“programmatūra”, kas speciāli izstrādāta” X.A.IV.009.c pozīcijā minētajām seismiskajām ielaušanās atklāšanas sistēmām; vai

c.	“pirmkods”, kas speciāli izstrādāts X.A.IV.009.c pozīcijā minētajām seismiskajām ielaušanās atklāšanas sistēmām.

X.E.IV.001

“Tehnoloģija” tādu iekārtu “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”, uz kurām attiecas X.A.IV.001., X.A.IV.006., X.A.IV.007., X.A.IV.008. vai X.A.IV.009.c pozīcija.

X.E.IV.002

“Tehnoloģija” tādu iekārtu, materiālu vai “programmatūras”“projektēšanai” vai “ražošanai”, uz kuriem attiecas X.A.IV.002., X.A.IV.004. vai X.A.IV.005., X.B.IV.001., X.C.IV.001., X.C.IV.002. vai X.D.IV.003. pozīcija.

X.E.IV.003

Šādas citas “tehnoloģijas”:

optiskās ražošanas tehnoloģijas, kas paredzētas optisko komponentu sērijveida ražošanai apjomā, kas pārsniedz 10 m2 virsmas laukuma gadā vienai vārpstai, un kam ir visas šīs īpašības:

1.	laukums pārsniedz 1 m2; un

2.	virsmas skaitlis pārsniedz λ/10 (vidējā kvadrātiskā vērtība) konkrētajā viļņa garumā;

b.	“tehnoloģija” optiskajiem filtriem ar joslas platumu 10 nm vai lielāku, redzes leņķi (FOV) lielāku par 40° un izšķirtspēju lielāku par 0,75 līniju pāriem miliradiānā;

c.	“tehnoloģija” tādu kameru “projektēšanai” vai “ražošanai”, uz kurām attiecas X.A.IV.003. pozīcija;

“tehnoloģija”, kas nepieciešama tādu netriaksiālo magnētiskās plūsmas ieejas (fluxgate) “magnetometru” vai netriaksiālo magnētiskās plūsmas ieejas (fluxgate) “magnetometru” sistēmu “projektēšanai” vai “ražošanai”, kam ir kāda no šīm īpašībām:

1.	“jutība” mazāka (labāka) par 0,05 nT (vidējā kvadrātiskā vērtība) uz kvadrātsakni no Hz pie frekvencēm, kas mazākas par 1 Hz; vai

2.	“jutība” mazāka (labāka) par 1 x 10-3 nT (vidējā kvadrātiskā vērtība) uz kvadrātsakni no Hz, ja frekvence ir 1 Hz vai lielāka;

“tehnoloģija”, kas nepieciešama tādu infrasarkano augšupkonvertēšanas ierīču “projektēšanai” vai “ražošanai”, kurām piemīt visas šīs īpašības:

1.	jutība ir viļņu garuma diapazonā, kas pārsniedz 700 nm, bet nepārsniedz 1 500 nm; un

infrasarkanā fotodetektora, gaismas diodes (OLED) un nanokristāla kombinācija, ko izmanto, lai infrasarkano gaismu pārvērstu redzamā gaismā.

Tehniska Piezīme. X.E.IV.003. pozīcijā "jutība" (trokšņa līmenis) ir vidējā kvadrātiskā vērtība no ierīces zemākā trokšņa robežlieluma, kas ir zemākais izmērāmais signāls.

V kategorija — Navigācija un aviācijas elektronika

X.A.V.001

Gaisa kuģu sakaru iekārtas, visas “gaisa kuģu” inerciālās navigācijas sistēmas un citas aviācijas elektronikas iekārtas, tai skaitā komponenti, izņemot tās, kas minētas KMPS vai Regulā (ES) 2021/821.

1. Piezīme . X.A.V.001. pozīcija neattiecas uz austiņām un mikrofoniem.

2. Piezīme . X.A.VI.001. pozīcija neattiecas uz precēm, ko fiziskas personas izmanto personiskai lietošanai.

X.B.V.001

Citas iekārtas, kas speciāli konstruētas navigācijas un aviācijas elektronikas iekārtu testēšanai, pārbaudei vai “ražošanai”.

X.D.V.001

“Programmatūra”, izņemot to, kas minēta KMPS vai Regulā (ES) 2021/821, navigācijas iekārtu, gaisa kuģu sakaru iekārtu un citas aviācijas elektronikas “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”.

X.E.V.001

“Tehnoloģijas”, izņemot tās, kas minētas KMPS vai Regulā (ES) 2021/821, navigācijas iekārtu, gaisa kuģu sakaru iekārtu un citas aviācijas elektronikas “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”.

VI kategorija – Jūrniecība

X.A.VI.001

Šādi peldlīdzekļi, kuģu sistēmas vai iekārtas un speciāli konstruēti to komponenti, kā arī komponenti un piederumi:

šādas zemūdens redzamības sistēmas:

1.	televīzijas sistēmas (kas sastāv no kameras, apgaismošanas aprīkojuma, monitora un signālu pārraides iekārtas), kuru robežizšķirtspēja, mērīta atmosfērā, ir lielāka par 500 rindām un kuras ir speciāli konstruētas vai pārveidotas attālinātai ekspluatācijai zemūdens transportlīdzeklī; vai

televīzijas kameras darbam zem ūdens, ar lielāko izšķirtspēju, veicot mērījumus gaisa vidē, pāri par 700 līnijām;

Tehniska Piezīme . Televīzijā lielākā izšķiršanas spēja ir horizontālās izšķiršanas spējas mērījums, ko parasti nosaka pēc maksimālā līniju skaita attēlā, ko var labi izšķirt izmēģinājuma diagrammā, izmantojot IEEE standartu 208/1960 vai tam līdzvērtīgu valsts nacionālo standartu.

b.	fotokameras, kas speciāli konstruētas vai pārveidotas izmantošanai zem ūdens, ar 35 mm vai platāku fotofilmu un ar automātisku vai attālinātu fokusēšanu, kas “speciāli konstruēta” izmantošanai zem ūdens;

c.	stroboskopiskas apgaismošanas sistēmas, kas speciāli konstruētas vai pārveidotas izmantošanai zem ūdens un spēj sasniegt gaismas impulsa enerģiju virs 300 J zibsnī;

d.	citas zemūdens kameru iekārtas, izņemot tās, kas minētas KMPS vai Regulā (ES) 2021/821;

e.	neizmanto;

peldlīdzekļi (virsūdens vai zemūdens), tai skaitā piepūšamās laivas, un speciāli konstruēti to komponenti, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821;

Piezīme . X.A.VI.001.f pozīcija neattiecas uz peldlīdzekļiem, kuri teritorijā uzturas uz laiku un kurus izmanto privātiem pārvadājumiem vai pasažieru vai kravu pārvadājumiem no Savienības muitas teritorijas vai caur to.

g.	kuģu dzinēji (iebūvēti un piekarināmi) un zemūdeņu dzinēji, un speciāli konstruēti to komponenti, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821;

h.	autonomi zemūdens elpošanas aparāti (akvalangi) un to piederumi, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821;

i.	glābšanas vestes, kasetnes piepūšanai, niršanas kompasi un niršanas datori; Piezīme . X.A.VI.001.i pozīcija neattiecas uz precēm, ko fiziskas personas izmanto personiskai lietošanai.

j.	zemūdens apgaismošanas un vilces iekārtas; vai Piezīme . X.A.VI.001.j pozīcija neattiecas uz precēm, ko fiziskas personas izmanto personiskai lietošanai.

k.	gaisa kompresori un filtrācijas sistēma, kas speciāli konstruēti gaisa balonu uzpildīšanai.

X.D.VI.001

“Programmatūra”, kas speciāli izstrādāta vai pārveidota tādu iekārtu “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”, uz kurām attiecas X.A.VI.001. pozīcija.

X.D.VI.002

“Programmatūra”, kas speciāli izstrādāta tādu bezpilota zemūdens transportlīdzekļu ekspluatācijai, kurus izmanto naftas un gāzes rūpniecībā.

X.E.VI.001

“Tehnoloģijas” tādu iekārtu “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”, uz kurām attiecas X.A.VI.001. pozīcija.

VII kategorija — Kosmiskā aviācija un vilces dzinēju sistēmas

X.A.VII.001

Dīzeļdzinēji, traktori un vilcēji, un speciāli konstruēti to komponenti, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821: