15.2.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 56/1 |
KOMISIJAS IETEIKUMS
(2023. gada 8. februāris),
par Savienības noturības pret katastrofām mērķiem
(2023/C 56/01)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (1) un jo īpaši tā 6. panta 5. punktu,
tā kā:
(1) |
ar Lēmumu Nr. 1313/2013/ES izveidotā Savienības civilās aizsardzības mehānisma (“Savienības mehānisms”) mērķis ir nostiprināt sadarbību starp dalībvalstīm un Savienību un veicināt koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu to sistēmu efektivitāti, kuru mērķis ir novērst dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām. |
(2) |
Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 5. punktu Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nosaka un izstrādā Savienības noturības pret katastrofām mērķus civilās aizsardzības jomā un pieņem ieteikumus tos noteikt par nesaistošu kopīgu pamatu, lai atbalstītu novēršanas un sagatavotības darbības tādu pārrobežu katastrofu gadījumā, kuras izraisa vai var izraisīt daudzvalstu pārrobežu ietekmi. |
(3) |
Savienības noturības pret katastrofām mērķu ģeogrāfiskais tvērums aptver Savienību un tās dalībvalstis, kā arī valstis, kas piedalās Savienības mehānismā (2), saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 4. panta 4.a punktu un 4. panta 12. punktu. |
(4) |
Savienība saskaras ar biežākām un nopietnākām dabas un cilvēka izraisītām katastrofām. Klimata pārmaiņas un vides degradācija palielina Savienības riskus, jo pieaug ar laikapstākļiem saistītu notikumu, kaitīga piesārņojuma, ūdens trūkuma un bioloģiskās daudzveidības zuduma biežums un intensitāte. Turklāt katastrofām arvien vairāk ir pārrobežu un pārnozaru ietekme. Katastrofas ne tikai prasa upurus un ietekmē cilvēku veselību, bet arī apdraud ekonomisko labklājību un rada neatgriezeniskus zaudējumus videi, bioloģiskajai daudzveidībai un kultūras mantojumam. Tāpēc noturība pret katastrofām būtu jāstiprina gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī. Savienības noturības pret katastrofām mērķi ir palīdzēt stiprināt noturību pret katastrofām un uzlabot Savienības un tās dalībvalstu spēju izturēt pašreizējo un turpmāko katastrofu sekas. Lai stiprinātu noturību, būtiska nozīme ir visaptverošām un integrētām pieejām katastrofu riska pārvaldībai. |
(5) |
Noturības pret katastrofām stiprināšanas pamatā vajadzētu būt īpašiem horizontāliem principiem un pieejām. |
(6) |
Sadarbībā ar dalībvalstīm tika noteikti šim ieteikumam pievienotie Savienības noturības pret katastrofām mērķi. |
(7) |
Nosakot Savienības noturības pret katastrofām mērķus, īpaša uzmanība tika pievērsta neaizsargāto grupu īpašajām vajadzībām. Šo grupu vajadzības būtu jāņem vērā, īstenojot un pārskatot Savienības noturības pret katastrofām mērķus. |
(8) |
Savienības noturības pret katastrofām mērķu īstenošanā un turpmākā pilnveidošanā būtu jācenšas panākt sinerģiju un papildināmību ar attiecīgajiem starptautiskajiem noturības satvariem, piemēram, Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai, un citām Savienības nozaru noturības veidošanas iniciatīvām, lai uzlabotu Savienības un tās dalībvalstu vispārējo spēju izturēt dabas un cilvēka izraisītu katastrofu sekas. |
(9) |
Tāpēc sadarbība ir jāpadziļina un jāpaplašina, iesaistot valsts un attiecīgās vietējās un reģionālās iestādes ārpus civilās aizsardzības jomas, kā arī pamatpakalpojumu sniedzējus, tostarp transporta nozari, un ieinteresētās personas no privātā sektora, nevalstiskās struktūras, pētniecības aprindas un kultūras mantojuma ekspertus. Savlaicīga datu publiskošana piekļūstamā, savietojamā un atkalizmantojamā veidā atvieglos starpnozaru un pārrobežu sadarbību. |
(10) |
Šāda sadarbība var ietvert arī civilmilitāro sadarbību saskaņā ar Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (3). |
(11) |
Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisijai un attiecīgajām Savienības aģentūrām saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām vajadzētu būt gatavām reaģēt uz dažāda veida un mēroga dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, tostarp negadījumiem rūpniecībā, jūrā un citos ar transportu saistītos negadījumos, ārkārtas situācijās veselības jomā un krīzes situācijās, ko raksturo nenoteiktība, un postošiem notikumiem, kas varētu apdraudēt civilās aizsardzības darbības vai uzņēmējdarbības nepārtrauktību. |
(12) |
Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 5. punktu Savienības noturības pret katastrofām mērķu pamatā ir uz esošo situāciju un nākotni vērsti scenāriji, kas ietver klimata pārmaiņu ietekmi uz katastrofu riskiem, datus par iepriekšējiem gadījumiem un starpnozaru ietekmes analīzi, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām. Tajā pašā laikā Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 10. pantā izklāstītajā katastrofu pārvaldības plānošanā un scenāriju izstrādē ir jāņem vērā darbs, kas veikts saistībā ar Savienības noturības pret katastrofām mērķiem. Tāpēc mērķu un scenāriju izstrāde ir savstarpēji cieši saistītas. Scenāriji sniegs pierādījumus un ar konkrēto risku saistītu informāciju, kam vajadzētu būt mērķu formulēšanas pamatā, bet Savienības noturības pret katastrofām mērķos būtu jānosaka noturībai pret katastrofām svarīgās jomas un tādējādi jāsniedz informācija scenāriju izstrādei. |
(13) |
Tāpēc Savienības noturības pret katastrofām mērķi būtu pastāvīgi jānovērtē un jāpārskata, ņemot vērā to izstrādē un īstenošanā panākto progresu, jaunus apstākļus un mainīgās vajadzības. |
(14) |
Ziņojot saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 34. panta 2. punktu, cita starpā būtu regulāri jāsniedz informācija par progresu, kas panākts virzībā uz Savienības noturības pret katastrofām mērķu sasniegšanu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
PRIEKŠMETS UN MĒRĶIS
1. |
Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 5. punktu šajā ieteikumā ir noteikti Savienības noturības pret katastrofām mērķi civilās aizsardzības jomā, kā arī to īstenošanas, ziņošanas un pārskatīšanas vispārīgie principi. |
2. |
Savienības noturības pret katastrofām mērķi ir nesaistošs kopējs pamats, kuru nolūks ir atbalstīt novēršanas un sagatavotības darbības tādu katastrofu gadījumā, kuras rada vai var radīt daudzvalstu pārrobežu ietekmi, lai uzlabotu Savienības un tās dalībvalstu spēju stāties pretī šādām katastrofām un izturēt to sekas. Mērķos ir identificētas prioritārās jomas un saistītie konkrētie mērķi, lai stiprinātu Savienības mehānisma un dalībvalstu noturību pret katastrofām. |
HORIZONTĀLIE PRINCIPI UN PIEEJAS, KAS IR NOTURĪBAS PRET KATASTROFĀM PAMATĀ
3. |
Risku kopaina strauji mainās. Biežāku un intensīvāku dabas un cilvēka izraisītu katastrofu ietekme sniedzas pāri robežām un nozarēm un rada zaudējumus cilvēkiem un ekonomikai. Lai saglabātu civilās aizsardzības dalībnieku spēju efektīvi pārvaldīt dažādus turpmākus postošus notikumus, ir jāstiprina noturība pret katastrofām. |
4. |
Noturības pret katastrofām stiprināšanai civilās aizsardzības jomā vajadzētu būt:
|
SAVIENĪBAS NOTURĪBAS PRET KATASTROFĀM MĒRĶI
5. |
Lai stiprinātu noturību pret katastrofām civilās aizsardzības jomā, ir jārīkojas šādās jomās:
|
6. |
Šā panta 5. punktā uzskaitītie Savienības noturības pret katastrofām mērķi ir izklāstīti šā ieteikuma pielikumā. |
7. |
Dalībvalstis un Komisija tiek mudinātas saskaņā ar Savienības mehānismu veikt nepieciešamās darbības un pasākumus, lai sasniegtu Savienības noturības pret katastrofām mērķus. Tās tiek mudinātas veicināt sadarbību ar valsts, reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ieinteresētajām personām no privātā sektora. |
8. |
Tās tiek mudinātas nodrošināt sinerģiju un papildināmību ar attiecīgajiem starptautiskajiem, Eiropas vai valstu noturības satvariem, stratēģijām, plāniem un programmām, lai vēl vairāk stiprinātu Savienības un dalībvalstu vispārējo spēju izturēt katastrofu sekas. |
9. |
Jo īpaši saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu dalībvalstīm, turpinot izstrādāt un pilnveidot katastrofu riska pārvaldības plānošanu valsts vai attiecīgā reģionālā un vietējā līmenī, tostarp attiecībā uz pārrobežu sadarbību, ir jāņem vērā Savienības noturības pret katastrofām mērķi un riski saistībā ar katastrofām, kuras izraisa vai var izraisīt daudzvalstu pārrobežu ietekmi. |
10. |
Dalībvalstis tiek mudinātas piedalīties Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajā salīdzinošajā izvērtēšanā attiecībā uz riska pārvaldības spēju novērtēšanu, lai atbalstītu Savienības noturības pret katastrofām mērķu īstenošanu. |
11. |
Komisijai būtu jāatbalsta Savienības noturības pret katastrofām mērķu īstenošana ar Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkla, kas izveidots saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 13. pantu, un citu Savienības mehānisma pasākumu starpniecību. |
PĀRSKATĪŠANA UN ZIŅOŠANA
12. |
Ņemot vērā Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 10. panta 1. punktā minēto scenāriju izstrādes un katastrofu pārvarēšanas plānošanu, Savienības noturības pret katastrofām mērķi būtu pastāvīgi jānovērtē un jāpārskata, ņemot vērā to īstenošanā panākto progresu, kā arī jaunu apstākļu un mainīgu vajadzību dēļ. |
13. |
Lai saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 34. panta 2. punktu reizi divos gados iesniegtu ziņojumu, tiek ierosināta cieša sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm nolūkā izstrādāt metodoloģiju, kuras mērķis ir uzraudzīt progresu, kas panākts Savienības noturības pret katastrofām mērķu īstenošanā. Šādā metodoloģijā būtu jāiekļauj analīze par pašreizējo stāvokli un atsauces vērtības katrā no jomām, uz kurām attiecas mērķi, un jānosaka piemēroti rādītāji. |
14. |
Dalībvalstis tiek mudinātas sniegt Komisijai attiecīgo informāciju par Savienības noturības pret katastrofām mērķu īstenošanu. |
Briselē, 2023. gada 8. februārī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Janez LENARČIČ
(1) OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.
(2) Ņemot vērā Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 28. panta 1. punktu, atsauce uz dalībvalstīm ietver iesaistītās valstis, kā definēts Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 4. panta 12. punktā. Savienības mehānismā piedalās Albānija, Bosnija un Hercegovina, Islande, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Norvēģija, Serbija un Turcija.
(3) Militāro spēku kā galējā līdzekļa izmantošana civilajā vadībā var sniegt būtisku ieguldījumu attiecībā uz reaģēšanas spējām katastrofu gadījumos. Gadījumos, kad militāru spēju izmantošanu uzskata par piemērotu, lai atbalstītu civilās aizsardzības operācijas, sadarbībai ar militāriem spēkiem būtu jānotiek saskaņā ar kārtību, procedūrām un kritērijiem, ko Padome vai tās kompetentās struktūras ir noteikušas, lai Savienības mehānismam darītu pieejamas militāras spējas, kuras var izmantot civilai aizsardzībai, un minētajai sadarbībai būtu jāatbilst attiecīgām starptautiskām pamatnostādnēm.
PIELIKUMS
Savienības noturības pret katastrofām mērķis Nr. 1: prognozēšana – uzlabot riska novērtējumu, prognozēšanu un katastrofu riska pārvaldības plānošanu
Laba izpratne par esošajiem un jaunajiem riskiem ir priekšnosacījums, lai novērstu vai mazinātu katastrofu negatīvās sekas. Tādēļ dalībvalstīm un Komisijai būtu jāturpina uzlabot savas spējas apzināt un novērtēt katastrofu riskus, jo īpaši tos, kuriem var būt pārrobežu un starpnozaru ietekme. Eiropas mēroga katastrofu scenārijiem vajadzētu uzlabot Savienības spēju paredzēt turpmākas krīzes un riskus dzīvībai un veselībai. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jābalstās arī uz nozaru un daudznozaru riska novērtējumiem (1) . Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic prognozējoša rīcība, Savienības, valstu un attiecīgā vietējā un reģionālā līmenī ieviešot konkrētus novēršanas un sagatavotības pasākumus un riska pārvaldības plānošanu. Dalībvalstīm būtu jāizmanto Savienības civilās aizsardzības mehānismā (“Savienības mehānisms”) un citos Savienības fondos (2) pieejamais atbalsts, lai veicinātu pārdomātas investīcijas katastrofu novēršanā nolūkā aizsargāt iedzīvotājus no katastrofām, pielāgoties klimata pārmaiņām un veicināt zaļo pārkārtošanos.
Mērķis Līdz 2030. gadam uzlabot Savienības un dalībvalstu spēju apzināt un novērtēt attiecīgos katastrofu riskus ar iespējamu pārrobežu un starpnozaru ietekmi un izmantot minēto informāciju, lai stiprinātu katastrofu novēršanas un sagatavotības darbības, tostarp riska mazināšanas stratēģijas, katastrofu prognozēšanu, riska pārvaldības plānošanu, kā arī reaģēšanas darbības.
Lai atbalstītu un uzraudzītu šā mērķa īstenošanu, būtu jācenšas sasniegt šādus konkrētus mērķus.
Konkrētie mērķi
1.1. |
Uzlabot Savienības mēroga scenāriju izstrādes spējas.
Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm līdz 2023. gada beigām vajadzētu pabeigt izstrādāt galvenos pārrobežu starpnozaru scenārijus, kas aptver 16 galvenos apdraudējumus, kuriem Savienība ir pakļauta. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to katastrofu scenāriji tiek izmantoti Eiropas mēroga scenārijos. Scenārijos būtu jāsniedz informācija turpmākām Savienības un dalībvalstu novēršanas, sagatavotības, tostarp katastrofu riska mazināšanas stratēģijām, katastrofu prognozēšanas un riska pārvaldības plānošanas un reaģēšanas darbībām. Pēc 2023. gada scenāriji būtu pastāvīgi jāatjaunina un vajadzības gadījumā jāpaplašina. |
1.2. |
Uzlabot riska novērtējumu.
Komisijai būtu vēl vairāk jāuzlabo Savienības pārskats par dabas un cilvēka izraisītu katastrofu riskiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma 1313/2013 (3) 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu, lai nodrošinātu visaptverošu Eiropas perspektīvu attiecībā uz katastrofu risku. Savienības pārskatam par katastrofu riskiem būtu jābalstās uz valsts, reģionāliem un pārrobežu riska novērtējumiem civilās aizsardzības jomā un attiecīgiem Savienības mēroga riska novērtējumiem (4), kā arī uz nozaru un daudznozaru riska novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Riska novērtējums Savienības līmenī būtu jābalsta uz galveno un jauno risku, to lavīnveida ietekmes, īpaši apdraudētu vai neaizsargātu teritoriju un grupu labāku apzināšanu un starpnozaru analīzi, un būtu jāņem vērā Savienības teritorijas, kurās ir līdzīgi riski. Dalībvalstīm būtu jāturpina uzlabot riska novērtējumu attiecīgi valsts un vietējā līmenī un attiecībā uz pārrobežu risku. Riska novērtējumos dalībvalstu līmenī būtu jāievēro daudzējāda apdraudējuma pieeja. Dalībvalstīm būtu jāiekļauj pārskats par jauniem riskiem un pārrobežu risku, klimata pārmaiņu ietekmes un lavīnveida ietekmes novērtējums. Valsts, reģionālā un pārrobežu riska novērtējumiem civilās aizsardzības jomā būtu jābalstās uz riska novērtējumiem, ko veic saistītās politikas jomās, un jāatbalsta tie. |
1.3. |
Uzlabot prognozēšanas spējas.
Dalībvalstīm un Komisijai papildus scenāriju izstrādei būtu vēl vairāk jāstiprina prognozēšanas un riska prognozēšanas darbības, piemēram, potenciālo scenāriju analīze un pētniecība, lai būtu iespējams agrīni apzināt pašreizējos un jaunos riskus un problēmas un atbalstīt pielāgošanās, preventīvu vai sagatavotības pasākumu veikšanu saistībā ar gaidāmajiem postošajiem notikumiem. |
1.4. |
Uzlabot riska pārvaldības plānošanu.
Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības mehānisma spēju vajadzību un trūkumu novērtējums balstās uz starpnozaru riska novērtējumiem un scenārijiem un ievēro daudzējāda apdraudējuma pieeju. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka stratēģijās, satvaros un riska pārvaldības plānos valsts un attiecīgā gadījumā vietējā līmenī tiek ievērota daudzējāda apdraudējuma pieeja. Stratēģiju, satvaru un plānu pamatā vajadzētu būt attiecīgiem scenārijiem, pārrobežu un starpnozaru sadarbībai, un tiem būtu jānodrošina pielāgošanās, novēršana un sagatavotība. Dalībvalstīm būtu jāturpina izstrādāt riska pārvaldības plānus attiecībā uz pārrobežu riskiem, pamatojoties uz uzlabotu sadarbību pārrobežu apgabalos. Šajā nolūkā Komisijai un dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā klimata pārmaiņu ietekme, katastrofu lavīnveida ietekme un neaizsargāto grupu īpašās vajadzības. |
1.5. |
Uzlabot civilās aizsardzības spēju izstrādāt preventīvus pasākumus.
Lai panāktu augstu aizsardzības līmeni pret katastrofām, dalībvalstu civilās aizsardzības iestādēm būtu jāpastiprina preventīvie pasākumi, tostarp “atjaunot uzlabojot” rīcību pēc katastrofām (5). |
Savienības noturības pret katastrofām mērķis Nr. 2: sagatavotība – palielināt iedzīvotāju informētību par riskiem un sagatavotību tiem
Riska apzināšanās un iedzīvotāji, kas ir sagatavojušies, ir būtisks noturības pret katastrofām elements, jo cilvēki un kopienas bieži vien ir pirmie, kurus skar katastrofas, un pirmie, kuri uz tām reaģē. Sabiedrības informētība par riskiem un pietiekamas zināšanas par to, kā novērst katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām, ievērojami samazina katastrofu negatīvās sekas. Būtu jāpalielina sabiedrības informētība par katastrofu riskiem un novēršanas pasākumiem; vajadzētu uzlabot indivīdu un kopienu pašaizsardzību, uzvedību un gatavību reaģēt uz katastrofām un veicināt riska novēršanas kultūru un uzticēšanos civilās aizsardzības iestādēm. Ar Komisijas atbalstu dalībvalstīm būtu jāpastiprina sabiedrības informēšanas centieni, lai katastrofu novēršanu un sagatavotību katastrofām integrētu iedzīvotāju ikdienas dzīvē un veicinātu pilsonisko līdzdalību un brīvprātīgās iniciatīvas katastrofu novēršanai un sagatavotībai tām. Dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu jāsadarbojas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, partneriem, tostarp privāto sektoru un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, arī pārrobežu kontekstā.
Mērķis Līdz 2030. gadam ievērojami palielināt Savienības iedzīvotāju informētību par katastrofu risku un sagatavotību tām katrā dalībvalstī.
Lai atbalstītu un uzraudzītu šā mērķa īstenošanu, būtu jācenšas sasniegt šādus konkrētus mērķus.
Konkrētie mērķi
2.1. |
Palielināt vispārējo riska apzināšanās līmeni.
Dalībvalstīm būtu jāturpina izstrādāt riska apzināšanās veicināšanas stratēģijas un jāpastiprina riska apzināšanās pasākumi, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju vidū palielinās riska apzināšanās līmenis attiecībā uz reģionālajiem un galvenajiem valsts riskiem. Riska apzināšanās veicināšanas stratēģijām attiecīgā gadījumā būtu jāattiecas arī uz iedzīvotājiem, kuri attiecīgajā vietā dzīvo sezonāli. Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstu riska apzināšanās darbības un attiecīgā gadījumā tās jāpapildina ar riska izpratnes veicināšanas darbībām Savienības līmenī.
|
2.2. |
Uzlabot sabiedrības piekļuvi informācijai par katastrofu risku.
Savienības un dalībvalstu iestādēm būtu jānodrošina, ka Savienības iedzīvotāji var viegli piekļūt informācijai par katastrofu riskiem un to iespējamo ietekmi. Savienības un dalībvalstu iestādēm, sniedzot informāciju par katastrofu risku, būtu jāņem vērā neaizsargāto grupu un personu ar invaliditāti īpašās vajadzības un apstākļi. |
2.3. |
Palielināt iedzīvotāju informētību par riska novēršanas un sagatavotības pasākumiem un to pieņemšanu.
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai iedzīvotāji, tostarp neaizsargātas grupas un personas ar invaliditāti, labāk apzinātos riska novēršanas pasākumus un darbības, ko viņi var veikt, saskaroties ar visbiežāk sastopamajām katastrofām. Tā rezultātā būtu jāpalielina to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pieņēmuši novēršanas un sagatavotības pasākumus. Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstu riska novēršanas un sabiedrības sagatavotības darbības un jāpapildina tās ar attiecīgu rīcību Savienības līmenī. |
2.4. |
Uzlabot riska novēršanas kultūru iedzīvotāju vidū.
Dalībvalstīm būtu jāveic šādas darbības:
Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstu darbības, kuru mērķis ir uzlabot riska novēršanas kultūru, un jāpapildina tās ar attiecīgu rīcību Savienības līmenī. |
Savienības noturības pret katastrofām mērķis Nr. 3: brīdināšana – uzlabot agrīno brīdināšanu
Lai prognozētu katastrofas un sagatavotos tām, izšķiroša nozīme ir efektīvām agrīnās brīdināšanas un uzraudzības sistēmām. Tās palīdz valsts iestādēm un katastrofu apdraudētajiem cilvēkiem laikus rīkoties, lai līdz minimumam samazinātu ievainojumus, zaudētās dzīvības un kaitējumu īpašumam, videi un kultūras mantojumam. Agrīnās brīdināšanas sistēmas būtu regulāri jānovērtē un jāuzlabo Savienības līmenī un dalībvalstīs. Būtu jāstiprina agrīnās brīdināšanas sistēmu galvenās funkcijas, piemēram, prognozēšana, atklāšana, apdraudējumu un to ietekmes uzraudzība, kā arī savlaicīga un viegli saprotama iedzīvotāju, tostarp neaizsargāto grupu, brīdināšana. Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram (ERCC) būtu proaktīvi jāatbalsta dalībvalstis un jāpalīdz civilās aizsardzības iestādēm pēc pieprasījuma un ātri veikt ietekmes novērtējumus par konstatētajiem vai prognozētajiem notikumiem.
Mērķis Līdz 2030. gadam uzlabot agrīnās brīdināšanas sistēmu efektivitāti un sadarbspēju Savienībā, lai varētu laikus un efektīvi reaģēt uz katastrofām un novērst vai samazināt to negatīvo ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai stiprinātu agrīno brīdināšanu par riskiem, kam ir daudzvalstu pārrobežu ietekme, un galvenajiem valstu riskiem.
Lai atbalstītu un uzraudzītu šā mērķa īstenošanu, būtu jācenšas sasniegt šādus konkrētus mērķus.
Konkrētie mērķi
3.1. |
Uzlabot prognozēšanas, atklāšanas un uzraudzības spējas.
Komisijai, jo īpaši ERCC, attiecīgajām Savienības aģentūrām un dalībvalstīm būtu jāuzlabo to spēja prognozēt, atklāt un uzraudzīt apdraudējumus un ietekmi, tostarp labāk koordinējot pārrobežu riskus un uzlabojot sistēmu integrāciju un sadarbspēju. Atklāšanas un prognozēšanas sistēmās attiecīgā gadījumā būtu jāintegrē klimata pārmaiņu un vides degradācijas apsvērumi. |
3.2. |
Lai uzlabotu sabiedrības brīdināšanu.
Dalībvalstīm būtu jāuzlabo savas sabiedrības brīdināšanas sistēmas nolūkā nodrošināt labāku riska, ārkārtas un krīzes saziņu par paredzamo ietekmi un veicamajām darbībām. Būtu jāveicina koordinācija starp attiecīgajām iestādēm un dienestiem. Būtu jānosaka skaidri noteiktas informācijas plūsmas un pienākumi. Sabiedrības brīdināšanai dalībvalstīs vajadzētu balstīties uz uzlabotiem brīdināšanas pasākumiem pārrobežu katastrofu gadījumā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sabiedrības brīdināšana notiek iedzīvotājiem saprotamā valodā, ka tā ir iekļaujoša un pielāgota neaizsargāto grupu, tostarp personu ar invaliditāti, īpašajām vajadzībām. Brīdinājumiem būtu savlaicīgi un efektīvi jāsasniedz riskam pakļautie iedzīvotāji. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka iedzīvotāji skaidri saprot sabiedrības brīdināšanā izmantotos signālus un ziņojumus. |
Savienības noturības pret katastrofām mērķis Nr. 4: reaģēšana — Savienības civilās aizsardzības mehānisma reaģēšanas spēju uzlabošana
Palīdzības pieprasījumi kļūst arvien biežāki, un reaģēšanas vajadzības kļūst arvien daudzveidīgākas. Savienības mehānismam vajadzētu būt gatavam reaģēt uz jauniem riskiem un iespējamu pārrobežu katastrofu pieaugumu vairākās valstīs. Tāpēc, lai turpinātu efektīvi atbalstīt dalībvalstu reakciju uz katastrofām, kas pārsniedz to valsts spējas, Savienības mehānisms būtu jāstiprina ar atbilstošu resursu veidu un skaitu. Savienības mehānisma reaģēšanas spēju vajadzības būtu regulāri jāpārskata. Komisijai kopā ar dalībvalstīm vajadzības gadījumā būtu jāturpina attīstīt attiecīgas reaģēšanas spējas Eiropas civilās aizsardzības rezervē un rescEU.
Mērķis Līdz 2024. gadam turpināt attīstīt Savienības mehānisma reaģēšanas spējas tādās jomās kā reaģēšana uz dabas ugunsgrēkiem, plūdiem, meklēšanas un glābšanas vajadzībām, ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un kodolnegadījumiem (CBRN) un ārkārtas situācijām veselības jomā. Turklāt līdz 2024. gadam šis mērķis un tā konkrētie mērķi tiks pilnveidoti un tiks papildinātas spējas tādās jomās kā pagaidu pajumte, ārkārtas energoapgāde un transports.
Lai atbalstītu un uzraudzītu šā mērķa īstenošanu, būtu jācenšas sasniegt šādus konkrētus mērķus.
Konkrētie mērķi (7)
4.1. |
Reaģēšana uz dabas ugunsgrēkiem (8).
Savienības mehānismam vismaz vienu dienu un ne vairāk kā septiņas dienas būtu jāspēj vienlaikus reaģēt vismaz uz sešu dalībvalstu vajadzību dzēst meža ugunsgrēkus no gaisa gadījumos, kad valstu spējas ir pārslogotas. Vienlaikus Savienības mehānismam vismaz septiņas dienas un ne vairāk kā 14 dienas būtu jāspēj vienlaikus reaģēt uz vajadzībām četrās dalībvalstīs, kurās ir pārslogotas valstu reaģēšanas spējas, nodrošinot dabas ugunsgrēku apkarošanas spējas uz zemes. Turklāt Savienības mehānismam būtu jāspēj nosūtīt ugunsdzēšanas padomdevējas un novērtēšanas grupas taktisko konsultāciju sniegšanai, reaģējot uz diviem vienlaicīgiem palīdzības pieprasījumiem saistībā ar dabas ugunsgrēkiem. |
4.2. |
Reaģēšana uz plūdiem.
Savienības mehānismam būtu vismaz jāspēj reaģēt uz plūdu gadījumiem, kas vienlaikus skar vismaz trīs dalībvalstis, kurās ir pārslogotas valsts reaģēšanas spējas. Šādai reakcijai jāietver vismaz kopējā spēja līdz 21 dienai sūknēt vismaz 20 000 m3 ūdens/stundā. Turklāt Savienības mehānismam vajadzētu būt spējīgam plūdu situācijā nodrošināt plūdu ierobežošanu, atkritumu apsaimniekošanu, aizsprostu novērtēšanu un meklēšanas un glābšanas operācijas. |
4.3. |
Reaģēšana meklēšanas un glābšanas pasākumu jomā.
Savienības mehānismam būtu vismaz jāspēj veikt meklēšanas un glābšanas operācijas vismaz četrās dalībvalstīs vienlaikus dažādās vidēs un katastrofu veidos. Šāda reaģēšana ietver operācijas 24 stundas dienā 7 dienas vidējos meklēšanas un glābšanas apstākļos pilsētā un 10 dienas smagos meklēšanas un glābšanas apstākļos pilsētā. Vajadzētu būt pieejamām papildu spējām, kas paredzētas īpašām meklēšanas un glābšanas operācijām kalnos un alās, kā arī ekspertiem vulkanoloģijas, seismoloģijas, aizsprostu novērtēšanas un strukturālās inženierijas jomā. |
4.4. |
Reaģēšana uz CBRN.
Savienības mehānismam būtu vismaz 14 dienas bez pārtraukuma jāspēj reaģēt vienlaikus uz triju dalībvalstu pieprasījumiem attiecībā uz vismaz 500 cilvēkiem, tostarp 50 ievainotām personām, apstrādājot 15 000 m2 āra virsmas un 200 m2 iekštelpu virsmu stundā, pieņemot, ka dekontamināciju var veikt ar ūdeni, tostarp jāspēj dekontaminēt kritiski svarīgas iekārtas vai pierādījumus. Turklāt Savienības mehānismam būtu vismaz 10 dienas bez pārtraukuma jāspēj vienlaikus reaģēt uz divu dalībvalstu pieprasījumiem veikt radioloģisko un kodolradiācijas monitoringu attiecībā uz kopumā 100 cilvēkiem, 10 transportlīdzekļiem, 10 000 m2 āra virsmas un 1 000 m2 iekštelpu virsmas stundā. Turklāt Savienības mehānismam būtu jānodrošina, ka tas spēj sniegt īpašas ar CBRN saistītas konsultācijas, izmantojot izvietošanu vai attālinātu ekspertīzi. |
4.5. |
Attiecībā uz reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā (9).
Savienības mehānismam būtu jāspēj vienlaikus reaģēt vismaz uz trīs dalībvalstu pieprasījumiem vismaz divas nedēļas ārstēt kopumā 800 ambulatoros pacientus dienā, izmantojot 1. tipa neatliekamās medicīniskās palīdzības vienību (EMT1): ambulatorās neatliekamās palīdzības aprūpes moduļi; izveidot operāciju zāles kopumā 60 stacionāriem pacientiem, izmantojot 2. tipa neatliekamās medicīniskās palīdzības vienību (EMT2): stacionārās ķirurģiskās ārkārtas aprūpes moduļi. Šāda reakcija ietver vismaz spēju divas nedēļas veikt 45 nelielas ķirurģiskas operācijas dienā. Savienības mehānismam būtu jāspēj reaģēt vismaz uz piecu dalībvalstu pieprasījumiem par medicīniskās evakuācijas vajadzībām, kuru kopējā kapacitāte ir 24 intensīvās aprūpes pacienti un 200 neintensīvas aprūpes pacienti dienā, kā arī seši ļoti infekciozu slimību pacienti dienā ne ilgāk kā 14 dienas. Savienības mehānismam būtu jāspēj reaģēt vismaz uz trīs dalībvalstu pieprasījumiem vienlaicīgi veikt mobilās laboratorijas analīzes, tostarp izmantojot potenciālas CBRN spējas, ar kopējo jaudu 150 paraugi dienā uz laiku, kas nepārsniedz 14 dienas. Turklāt Savienības mehānismam sadarbībā ar Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA) būtu jānodrošina kritiski svarīgu medicīnisko pretlīdzekļu, jo īpaši terapijas līdzekļu un medicīnisko ierīču, pieejamība un piekļuve, lai novērstu nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus. Savienības mehānismam būtu arī jāspēj sniegt konkrētas sabiedrības veselības un epidemioloģiskās konsultācijas, nosūtot attiecīgus ekspertus uz vietas un vajadzības gadījumā izmantojot attālinātu ekspertīzi. |
Savienības noturības pret katastrofām mērķis Nr. 5: nodrošināšana – stabilas civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšana
Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram (ERCC) un civilās aizsardzības iestādēm dalībvalstīs būtu jāturpina stiprināt savu darbības nepārtrauktību. Turklāt tām būtu jāpielāgo darbības nepārtrauktības plānošana starpnozaru pārrobežu katastrofām. Šajā nolūkā ERCC un dalībvalstu civilās aizsardzības iestādēm būtu jānodrošina starpnozaru un pārrobežu sadarbība un jāveicina partnerības, piemēram, ar privāto sektoru, pilsonisko sabiedrību un brīvprātīgo organizācijām. Savienības mehānismam būtu jāatbalsta stresa testu veikšana, lai pārbaudītu ārkārtas operāciju centru darbības nepārtrauktību, un jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai veiktu turpmākus pasākumus saistībā ar gūto pieredzi un ieteikumiem.
Mērķis Līdz 2027. gadam nodrošināt ERCC un civilās aizsardzības partneru darbības nepārtrauktību dalībvalstīs un saglabāt to pamatfunkcijas, tostarp tādu nopietnu katastrofu scenārijos, kurām ir lavīnveida starpnozaru un pārrobežu ietekme, vienlaicīgu un atkārtotu katastrofu, ilgstošu ārkārtas situāciju un jaunu katastrofu risku gadījumos.
Lai atbalstītu un uzraudzītu šā mērķa īstenošanu, būtu jācenšas sasniegt šādus konkrētus mērķus.
Konkrētie mērķi
5.1. |
Uzlabot darbības nepārtrauktības plānošanas spējas.
ERCC un dalībvalstu partneriem būtu regulāri jāpārskata plāni un procedūras, lai padarītu tos elastīgākus un pielāgojamākus pašreizējo un turpmāko katastrofu paredzamajām sekām. Plāni un procedūras jābalsta uz scenārijiem un ietekmes analīzi. Vajadzības gadījumā tiem būtu jāaptver šādi jautājumi: personāla pārvaldība, regulāras mācības un vingrinājumi, piegādes ķēdes pārvaldība un vajadzība pēc aprīkojuma, krājumu veidošana, darbinieku atlaišana, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmu noturība un drošība. |
5.2. |
Uzlabot starpnozaru koordinācijas spējas.
ERCC un dalībvalstīm vajadzētu:
|
5.3. |
Uzlabot pārrobežu koordinācijas spējas.
ERCC un dalībvalstīm vajadzētu:
|
5.4. |
Uzlabot katastrofu riska paziņošanas un informācijas pārvaldības spējas.
ERCC un dalībvalstīm vajadzētu:
|
5.5. |
Uzlabot pēckatastrofu novērtēšanas spējas.
ERCC un dalībvalstīm vajadzētu:
|
(1) Riska novērtējumi, kas veikti dažādos pārvaldības līmeņos un ko veikuši dažādi dalībnieki atkarībā no konkrētā gadījuma, ir ietverti, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2022/2557 (2022. gada 14. decembris) par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu (OV L 333, 27.12.2022., 164. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2022/2371 (2022. gada 23. novembris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (OV L 314, 6.12.2022,26. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/18/ES (2012. gada 4. jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (OV L 288, 6.11.2007., 27. lpp.).
(2) Attiecīgie Savienības fondi ir, piemēram, Noturības un atveseļošanas mehānisms, kohēzijas politikas fondi, Lauksaimniecības un lauku attīstības fonds, tehniskā atbalsta instruments, programma “Apvārsnis Eiropa” un programma LIFE.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).
(4) Savienības mēroga riska novērtējumi ietver, piemēram, Eiropas klimata riska novērtējumu saskaņā ar 14. punktu paziņojumā “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu – jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija”, COM(2021) 82 final, 2021. gada 24. februārī.
(5) “Atjaunot uzlabojot” pēc katastrofas nozīmē, ka tiek ņemti vērā iespējamie novēršanas, katastrofu riska mazināšanas, zaļināšanas un citi ilgtspējīgas attīstības principi un struktūras iezīmes, nevis tikai veikta atjaunošana tādā pašā veidā kā pirms katastrofas.
(6) Pamatojoties uz iedzīvotāju definīciju Eirobarometra aptaujās civilās aizsardzības jomā: dalībvalsts rezidenti no 15 gadu vecuma.
(7) Konkrēto mērķu definīcija ir balstīta uz reaģēšanas spēju tehniskajām minimālajām prasībām attiecīgajās jomās, kā noteikts attiecīgajos Komisijas īstenošanas lēmumos, kā arī uz operatīvo pieredzi un dalībvalstu ekspertu atsauksmēm par šo spēju izvietošanu.
(8) Ražošanas problēmu dēļ paredzams, ka meža ugunsgrēku dzēšanas spējas no gaisa sasniegs pilnu jaudu līdz 2030. gadam.
(9) Mērķrādītāji reaģēšanai ārkārtas situācijās veselības jomā neietver EMT2 rescEU spēju, kas tiek izstrādāta un, paredzams, pilnībā sāks darboties pēc 2024. gada.