(1)

Digitālajiem pakalpojumiem kopumā un jo īpaši tiešsaistes platformām ir arvien lielāka nozīme ekonomikā, īpaši iekšējā tirgū, jo tie dod iespēju uzņēmumiem sasniegt lietotājus visā Savienībā, atvieglo pārrobežu tirdzniecību un paver lielam skaitam uzņēmumu Savienībā pilnīgi jaunas uzņēmējdarbības iespējas patērētāju labā Savienībā.

(2)

Tajā pašā laikā starp minētajiem digitālajiem pakalpojumiem platformas pamatpakalpojumiem piemīt vairākas iezīmes, kuras var neatbilstīgi izmantot uzņēmumi, kas tos sniedz. Piemērs šādām platformas pamatpakalpojumu iezīmēm ir ārkārtīgi lieli apjomradīti ietaupījumi, kas nereti tiek gūti ar gandrīz nulles robežizmaksām komerciālo lietotāju vai galalietotāju piesaistīšanai. Citas šādas platformas pamatpakalpojumu iezīmes ir ļoti spēcīgs tīkla efekts, spēja savienot daudzus komerciālos lietotājus ar daudziem galalietotājiem, pateicoties šo pakalpojumu daudzveidībai, spēja nodrošināt ievērojamu atkarības pakāpi gan komerciālajiem lietotājiem, gan galalietotājiem, piesaistes efekts, tas, ka galalietotājiem netiek sniegta daudzviesošanās iespēja vienam un tam pašam mērķim, vertikālā integrācija un uz datiem balstītas priekšrocības. Visas šīs iezīmes apvienojumā ar to uzņēmumu negodīgu praksi, kuri sniedz platformas pamatpakalpojumus, var būtiski apdraudēt sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā, kā arī ietekmēt komercattiecību godīgumu starp uzņēmumiem, kas sniedz šādus pakalpojumus, un to komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem. Praksē tas izraisa komerciālo lietotāju un galalietotāju izvēles iespēju strauju un, iespējams, tālejošu samazinājumu, un tādējādi minēto pakalpojumu sniedzējam var tikt piešķirts tā dēvētā vārtziņa statuss. Vienlaikus būtu jāatzīst, ka pakalpojumi, kas darbojas nekomerciālā nolūkā, kā, piemēram, kopdarbības projekti, nebūtu jāuzskata par platformas pamatpakalpojumiem šīs regulas mērķim.

(3)

Ir parādījies neliels skaits lielu uzņēmumu, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ar ievērojamu ekonomisko varu, kas tos varētu kvalificēt par tādiem, kam, ievērojot šo regulu, ir jānosaka vārtziņa statuss. Parasti tie ar saviem pakalpojumiem nodrošina iespēju savienot daudzus komerciālos lietotājus ar daudziem galalietotājiem, un tas savukārt dod tiem iespēju maksimāli izmantot savas priekšrocības, piemēram, piekļuvi lielam datu apjomam, pārnesot tās no vienas savas darbības jomas uz citu. Daži no minētajiem uzņēmumiem kontrolē visas platformu ekosistēmas digitālajā ekonomikā, un esošajiem vai jaunajiem tirgus dalībniekiem neatkarīgi no minēto tirgus dalībnieku novatorisma vai efektivitātes pakāpes ar tiem strukturālā ziņā ir ļoti grūti konkurēt vai sacensties. Sāncensību jo īpaši samazina ļoti lielie šķēršļi ienākšanai tirgū vai iziešanai no tā, kā arī augstas ieguldījumu izmaksas, kuras nevar atgūt vai nav viegli atgūt iziešanas gadījumā, un dažu galveno digitālās ekonomikas resursu, piemēram, datu, trūkums vai ierobežota piekļuve šiem resursiem. Rezultātā palielinās varbūtība, ka to pamatā esošie tirgi nedarbojas pareizi vai arī drīz pārstās darboties pareizi.

(4)

Minēto vārtziņa iezīmju kombinācija daudzos gadījumos var izraisīt nopietnu nelīdzsvarotību attiecībā uz spēju aizstāvēt savas intereses un līdz ar to radīt negodīgu praksi un nosacījumus vārtziņu sniegto platformas pamatpakalpojumu komerciālajiem lietotājiem, kā arī galalietotājiem, nelabvēlīgi ietekmējot cenas, kvalitāti, godīgu konkurenci, izvēli un inovāciju digitālajā nozarē.

(5)

Tādējādi tirgus procesi bieži vien nespēj nodrošināt godīgu ekonomisko iznākumu platformas pamatpakalpojumu jomā. Lai gan Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. un 102. pantu piemēro attiecībā uz vārtziņu rīcību, minēto normu darbības joma attiecas tikai uz noteiktiem tirgus ietekmes gadījumiem, piemēram, dominējošs stāvoklis konkrētos tirgos, un pret konkurenci vērstas darbības gadījumiem, un izpilde notiek ex post, un katrā atsevišķā gadījumā ir jāveic plaša un bieži vien ļoti sarežģītu faktu izpēte. Turklāt spēkā esošie Savienības tiesību akti nerisina vai pilnvērtīgi nerisina problēmas, kas saistītas ar iekšējā tirgus efektīvu darbību un ko izraisa tādu vārtziņu rīcība, kuri ne vienmēr ir dominējoši konkurences tiesību nozīmē.

(6)

Vārtziņiem ir būtiska ietekme uz iekšējo tirgu, jo lielam skaitam komerciālo lietotāju visā Savienībā un dažādos tirgos tie nodrošina vārtejas, caur kurām sasniegt galalietotājus. Negodīgas prakses nelabvēlīgā ietekme uz iekšējo tirgu un īpaši vāja sāncensība platformas pamatpakalpojumu jomā, arī šādas negodīgas prakses negatīvā ietekme uz sabiedrību un ekonomiku, ir likusi valstu likumdevējiem un nozaru regulatoriem rīkoties. Lai risinātu jautājumu par negodīgu praksi un sāncensību digitālo pakalpojumu jomā vai vismaz attiecībā uz dažiem no tiem, jau ir pieņemti vai ierosināti vairāki reglamentējošie risinājumi valstu līmenī. Tas ir radījis atšķirīgus reglamentējošus risinājumus, kas izraisa iekšējā tirgus sadrumstalotību, kas savukārt palielina atbilstības nodrošināšanas izmaksu pieauguma risku atšķirīgu valstu reglamentējošo prasību dēļ.

(7)

Tāpēc šīs regulas mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, paredzot noteikumus, kas nodrošina sāncensību un godīgumu tirgiem digitālajā nozarē vispār un, konkrēti, komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem, kas izmanto vārtziņu sniegtos platformas pamatpakalpojumus. Lai veicinātu pārrobežu uzņēmējdarbību Savienībā un tādējādi pienācīgi pilnveidotu iekšējā tirgus darbību, kā arī lai likvidētu pašreizējo vai iespējamo sadrumstalotību konkrētās jomās, uz kurām attiecas šī regula, visā Savienībā vārtziņu sniegto platformas pamatpakalpojumu komerciālo lietotāju un galalietotāju labā jānodrošina atbilstīgi reglamentējošie aizsardzības pasākumi, kas vērsti pret vārtziņu negodīgu praksi. Turklāt, lai gan vārtziņi mēdz pārņemt globālus vai vismaz visas Eiropas mēroga uzņēmējdarbības modeļus un algoritmiskās struktūras, tie var pārņemt un dažos gadījumos ir pārņēmuši atšķirīgus uzņēmējdarbības nosacījumus un praksi dažādās dalībvalstīs, kas var radīt atšķirīgus konkurences apstākļus vārtziņu sniegto platformas pamatpakalpojumu lietotājiem, kaitējot iekšējā tirgus integrācijai.

(8)

Tuvinot atšķirīgos valstu tiesību aktus, ir iespējams novērst šķēršļus attiecībā uz brīvību sniegt un saņemt pakalpojumus, arī mazumtirdzniecības pakalpojumus, iekšējā tirgū. Tādēļ Savienības līmenī būtu jāizveido mērķtiecīgs saskaņotu juridisko pienākumu kopums, lai iekšējā tirgū nodrošinātu sāncensīgus un godīgus digitālos tirgus ar vārtziņu klātbūtni, tādējādi sniedzot labumu Savienības ekonomikai kopumā un galu galā Savienības patērētājiem.

(9)

Iekšējā tirgus sadrumstalotību var pilnvērtīgi novērst tikai tad, ja dalībvalstīm ir liegts piemērot valsts noteikumus, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā un kuriem ir tādi paši mērķi kā šai regulai. Tas neizslēdz iespēju, ka vārtziņiem šīs regulas nozīmē piemēro citus valsts noteikumus, kuru mērķis ir citas leģitīmas sabiedrības intereses, kā izklāstīts LESD, vai primāri vispārējo interešu iemesli, kā to atzinusi Eiropas Savienības Tiesas (“Tiesa”) judikatūra.

(10)

Tajā pašā laikā, tā kā šīs regulas mērķis ir papildināt konkurences tiesību aktu piemērošanu, tā būtu jāpiemēro, neskarot LESD 101. un 102. pantu, attiecīgos valsts konkurences noteikumus un citus valsts konkurences noteikumus, kuri attiecas uz vienpusēju rīcību un kuri pamatojas uz stāvokļa tirgū un rīcības individuālu novērtējumu, tostarp šā stāvokļa un rīcības faktisko vai iespējamo ietekmi un precīzu aizliegtās rīcības tvērumu, un kuri paredz iespēju uzņēmumiem sniegt argumentus par attiecīgās rīcības efektivitāti un objektīvu pamatojumu, un valstu noteikumus par apvienošanos kontroli. Tomēr minēto noteikumu piemērošanai nevajadzētu skart ar šo regulu vārtziņiem uzliktos pienākumus un to vienotu un pilnvērtīgu piemērošanu iekšējā tirgū.

(11)

LESD 101. un 102. pants un attiecīgie valstu konkurences noteikumi, kas paredzēti pret konkurenci vērstas daudzpusējas un vienpusējas rīcības novēršanai, kā arī apvienošanās kontrolei, tiecas aizsargāt netraucētu konkurenci tirgū. Ar šo regulu īsteno mērķi, kas papildina, bet tomēr atšķiras no mērķa aizsargāt netraucētu konkurenci jebkurā attiecīgajā tirgū, kā noteikts konkurences tiesību aktos, proti, regulas mērķis ir nodrošināt, ka tirgi, kuros darbojas vārtziņi, ir sāncensīgi un godīgi un saglabā šīs iezīmes neatkarīgi no tā, kāda ir konkrētā vārtziņa, uz kuru attiecas šī regula, faktiskā, iespējamā vai paredzamā ietekme uz konkurenci konkrētajā tirgū. Tādējādi – salīdzinājumā ar minētajiem noteikumiem – šī regula tiecas aizsargāt atšķirīgas juridiskās intereses, un tā būtu jāpiemēro, neskarot minēto noteikumu piemērošanu.

(12)

Šī regula būtu jāpiemēro arī, neskarot noteikumus, kas izriet no citiem Savienības tiesību aktiem, kuri reglamentē atsevišķus pakalpojumu sniegšanas aspektus, uz kuriem attiecas šī regula, jo īpaši no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2016/679 (4) un (ES) 2019/1150 (5) un Regulas par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2002/58/EK (6), 2005/29/EK (7), 2010/13/ES (8), (ES) 2015/2366 (9), (ES) 2019/790 (10) un (ES) 2019/882 (11), un Padomes Direktīvas 93/13/EEK (12), kā arī valstu noteikumus, kuru mērķis ir minēto Savienības tiesību aktu izpilde vai īstenošana.

(13)

Vāja sāncensība un negodīga prakse digitālajā nozarē dažus digitālos pakalpojumus skar biežāk un izteiktāk nekā citus. Tas jo īpaši attiecas uz plaši izplatītiem un plaši lietotiem digitālajiem pakalpojumiem, kuri galvenokārt tiek izmantoti kā tiešie starpniekpakalpojumi starp komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem un kuru dominējošās iezīmes ir ārkārtēji apjomradīti ietaupījumi, ļoti spēcīgs tīkla efekts, spēja savienot daudzus komerciālos lietotājus ar daudziem galalietotājiem, izmantojot šo pakalpojumu daudzpusību, piesaistes efekts, daudzviesošanas trūkums vai vertikālā integrācija. Bieži vien minētos digitālos pakalpojumus sniedz tikai viens vai daži lieli uzņēmumi. Minētie uzņēmumi visbiežāk ir kļuvuši par vārtziņiem attiecībā uz komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem, un tam ir tālejoša ietekme. Jo īpaši tie ir ieguvuši spēju viegli, vienpusēji un nelabvēlīgā veidā noteikt komerciālus nosacījumus un noteikumus saviem komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem. Tāpēc galvenā uzmanība jāvērš tikai uz tiem digitālajiem pakalpojumiem, kurus visvairāk izmanto komerciālie lietotāji un galalietotāji un kuros no iekšējā tirgus viedokļa bažas par vāju sāncensību un vārtziņu īstenotu negodīgu praksi ir pamanāmākas un aktuālākas.

(14)

Jo īpaši tiešsaistes starpniecības pakalpojumi, tiešsaistes meklētājprogrammas, operētājsistēmas, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumi, video koplietošanas platformu pakalpojumi, numurneatkarīgi starppersonu sakaru pakalpojumi, mākoņdatošanas pakalpojumi, virtuālie asistenti, tīmekļa pārlūkprogrammas un tiešsaistes reklāmas pakalpojumi, tostarp reklāmas starpniecības pakalpojumi, spēj ietekmēt lielu skaitu galalietotāju un uzņēmumu, un tas rada negodīgas uzņēmējdarbības risku. Tāpēc tie būtu jāiekļauj platformas pamatpakalpojumu definīcijā un uz tiem jāattiecina šīs regulas darbības joma. Tiešsaistes starpniecības pakalpojumi var būt aktīvi arī finanšu pakalpojumu jomā, un tie var būt starpnieki vai tikt izmantoti tādu pakalpojumu sniegšanai, kuri uzskaitīti neizsmeļošajā sarakstā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 (13) II pielikumā. Šajā regulā platformas pamatpakalpojumu definīcijai vajadzētu būt tehnoloģiski neitrālai un tā būtu jāsaprot tā, ka tā ietver pakalpojumus, ko sniedz dažādos līdzekļos vai ierīcēs vai ar to starpniecību, piemēram, hibrīdtelevīzija vai iegultie digitālie pakalpojumi transportlīdzekļos. Noteiktos apstākļos galalietotāju jēdziens būtu jāattiecina uz lietotājiem, kurus parasti uzskata par komerciālajiem lietotājiem, bet kuri konkrētajā situācijā platformas pamatpakalpojumus neizmanto nolūkā nodrošināt preces vai pakalpojumus citiem galalietotājiem, piemēram, uzņēmumiem, kas izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus savām vajadzībām.

(15)

Tas, ka digitālais pakalpojums ir kvalificējams kā platformas pamatpakalpojums, pats par sevi nerada pietiekami nopietnas bažas par sāncensību vai negodīgu praksi. Šādas bažas rodas tikai tad, ja platformas pamatpakalpojums ir svarīga vārteja un to nodrošina uzņēmums, kuram ir būtiska ietekme iekšējā tirgū un kuram piemīt ietekmīgs un noturīgs stāvoklis, vai uzņēmums, kuram šāds stāvoklis ir paredzams tuvākajā nākotnē. Tāpēc šajā regulā noteiktais mērķtiecīgais saskaņoto noteikumu kopums būtu jāpiemēro tikai tiem uzņēmumiem, kuriem ir noteikts vārtziņa statuss, pamatojoties uz minētajiem trim objektīvajiem kritērijiem, un tikai tiem šo uzņēmumu platformas pamatpakalpojumiem, kas atsevišķi veido svarīgu vārteju, kuru komerciālie lietotāji izmanto, lai sasniegtu galalietotājus. Tam, ka ir iespējams, ka uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ir starpnieks ne tikai starp komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem, bet arī starp galalietotājiem un galalietotājiem, piemēram, numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu gadījumā, nevajadzētu izslēgt secinājumu, ka šāds uzņēmums ir vai varētu būt svarīga vārteja komerciālajiem lietotājiem, lai sasniegtu galalietotājus.

(16)

Lai nodrošinātu šīs regulas pilnvērtīgu piemērošanu uzņēmumiem, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, kuri, visticamāk, atbilst minētajām objektīvajām prasībām, un gadījumos, kad negodīga prakse, kas vājina sāncensību, ir īpaši izplatīta un tai ir vislielākā ietekme, Komisijai būtu jāvar tieši noteikt par vārtziņiem tos uzņēmumus, kas sniedz tādus platformas pamatpakalpojumus, kuri atbilst noteiktām kvantitatīvām robežvērtībām. Jebkurā gadījumā, tiklīdz šī regula kļūst piemērojama, attiecībā uz šādiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro ātrā statusa noteikšanas procedūra.

(17)

Tas, ka uzņēmumam ir ļoti ievērojams apgrozījums Savienībā un tas sniedz platformas pamatpakalpojumu vismaz trīs dalībvalstīs, pārliecinoši norāda uz to, ka minētajam uzņēmumam ir būtiska ietekme uz iekšējo tirgu. Tas pats attiecas arī uz gadījumiem, kad uzņēmumam, kas platformas pamatpakalpojumu sniedz vismaz trīs dalībvalstīs, ir ļoti ievērojama tirgus kapitalizācija vai līdzvērtīga patiesā tirgus vērtība. Tāpēc būtu jāpieņem, ka uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu, ir būtiska ietekme uz iekšējo tirgu gadījumos, kad tas sniedz platformas pamatpakalpojumu vismaz trīs dalībvalstīs un vai nu tā grupas radītais apgrozījums Savienībā ir vienāds ar konkrētu augstu robežvērtību vai to pārsniedz, vai tā grupas tirgus kapitalizācija ir vienāda ar noteiktu absolūtu vērtību vai to pārsniedz. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus un kas ir biržu sarakstos neiekļauti uzņēmumi, līdzvērtīgā patiesā tirgus vērtība būtu jāizmanto kā atsauce. Komisijai vajadzētu būt iespējai savas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus izmantot, lai izstrādātu objektīvu metodiku minētās vērtības aprēķināšanai.

Augsts Savienībā īstenots grupas apgrozījums kopā ar platformas pamatpakalpojumu lietotāju skaita robežvērtību Savienībā liecina par samērā izteiktu spēju monetizēt minētos lietotājus. Augsts tirgus kapitalizācijas līmenis attiecībā pret to pašu lietotāju robežvērtību Savienībā atspoguļo samērā ievērojamu potenciālu monetizēt minētos lietotājus tuvākajā nākotnē. Savukārt šis monetizācijas potenciāls principā atspoguļo attiecīgo uzņēmumu vārtejas stāvokli. Turklāt abi rādītāji atspoguļo attiecīgo uzņēmumu finansiālās spējas, arī spēju savu piekļuvi finanšu tirgiem izmantot sava stāvokļa nostiprināšanai. Piemēram, tas var būt gadījumā, kad šī augstākā līmeņa piekļuve tiek izmantota, lai iegādātos citus uzņēmumus, savukārt tas var nelabvēlīgi ietekmēt inovāciju. Tirgus kapitalizācija var atspoguļot arī paredzamo stāvokli nākotnē un ietekmi uz attiecīgo uzņēmumu iekšējo tirgu, neraugoties uz potenciāli salīdzinoši zemo pašreizējo apgrozījumu. Tirgus kapitalizācijas vērtība būtu jānosaka tādā līmenī, kas attiecīgā laikposmā atspoguļo Savienības biržu sarakstos iekļauto lielāko uzņēmumu vidējo tirgus kapitalizāciju.

(18)

Tirgus kapitalizācijai, kas pēdējā finanšu gadā sasniedz vai pārsniedz robežvērtību, būtu jārada pamats pieņēmumam, ka uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ir būtiska ietekme uz iekšējo tirgu, savukārt, uzņēmuma, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ilgstoša tirgus kapitalizācija, kas sasniedz vai pārsniedz robežvērtību trīs vai vairāk gadu laikā, būtu jāuzskata par apstākli, kurš vēl jo vairāk apstiprina minēto pieņēmumu.

(19)

Turpretī attiecībā uz tirgus kapitalizāciju varētu būt vairāki faktori, kuri būtu padziļināti jānovērtē, lai noteiktu, vai uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ir uzskatāms par tādu, kas būtiski ietekmē iekšējo tirgu. Tas varētu būt tādā gadījumā, ja uzņēmuma, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, tirgus kapitalizācija iepriekšējos finanšu gados bija ievērojami zemāka par robežvērtību un tā tirgus kapitalizācijas svārstīgums attiecīgajā periodā bija nesamērīgs ar vispārējo akciju tirgus svārstīgumu vai tā tirgus kapitalizācijas trajektorija attiecībā uz tirgus tendencēm neatbilda straujas un vienvirziena izaugsmes rādītājiem.

(20)

Ļoti liels skaits komerciālo lietotāju, kas no platformas pamatpakalpojuma ir atkarīgi, lai sasniegtu ļoti lielu skaitu ikmēneša aktīvo galalietotāju, dod iespēju uzņēmumam, kas sniedz minēto pakalpojumu, ietekmēt ievērojamas komerciālo lietotāju daļas darbību savā labā, un tas principā norāda uz to, ka minētais uzņēmums ir nozīmīga vārteja. Lai noteiktu komerciālo lietotāju robežvērtību, būtu jānosaka tādi attiecīgie līmeņi minēto lietotāju skaitam, kuri attiecībā uz galalietotājiem atspoguļotu visas Savienības iedzīvotāju kopskaita nozīmīgu procentuālo daļu un visu to uzņēmumu kopumu, kuri izmanto platformas pamatpakalpojumus. Aktīvie galalietotāji un komerciālie lietotāji būtu jāidentificē un jāaprēķina tā, lai adekvāti būtu atspoguļota tieši konkrētā platformas pamatpakalpojuma nozīmība un tvērums. Lai vārtziņiem nodrošinātu juridisko noteiktību, katras platformas pamatpakalpojumu aktīvo galalietotāju un komerciālo lietotāju skaita noteikšanas elementi būtu jāizklāsta šīs regulas pielikumā. Šādus elementus var skart tehnoloģiju attīstība un citas norises. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētus aktus, kuru nolūks ir grozīt šo regulu, atjauninot metodiku un to rādītāju sarakstu, kurus izmanto, lai noteiktu aktīvo galalietotāju un aktīvo komerciālo lietotāju skaitu.

(21)

Ietekmīgs un noturīgs stāvoklis savu darbību jomā vai paredzama šāda stāvokļa baudīšana nākotnē jo īpaši ir vērojama gadījumos, kad sāncensība attiecībā uz tā uzņēmuma stāvokli, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu, ir ierobežota. Tā tas varētu būt gadījumā, kad minētais uzņēmums vismaz trīs dalībvalstīs vismaz trīs gadu laikposmā ir sniedzis platformas pamatpakalpojumu lielam skaitam komerciālo lietotāju un galalietotāju.

(22)

Šādas robežvērtības var skart tirgus un tehniskā attīstība. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem precizēt metodiku, pēc kuras nosaka, vai ir sasniegtas kvantitatīvās robežvērtības, un vajadzības gadījumā to regulāri pielāgot tirgus un tehnoloģiju attīstībai. Ar šādiem deleģētajiem aktiem nevajadzētu grozīt šajā regulā noteiktās kvantitatīvās robežvērtības.

(23)

Uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, vajadzētu būt iespējai izņēmuma kārtā atspēkot pieņēmumu, ka uzņēmumam ir būtiska ietekme uz iekšējo tirgu, pierādot, ka, lai gan tas atbilst šajā regulā noteiktajām kvantitatīvajām robežvērtībām, tas neatbilst prasībām vārtziņa statusa noteikšanai. Minētajam uzņēmumam būtu jāuzņemas pienākums sniegt pierādījumus, ka tam nav piemērojams pieņēmums, kas izriet no kvantitatīvo robežvērtību izpildes. Novērtējot iesniegtos pierādījumus un argumentus, Komisijai būtu jāņem vērā tikai tie elementi, kas tieši saistās ar kvantitatīvajiem kritērijiem, proti, uzņēmuma, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ietekme uz iekšējo tirgu, kura sniedzas tālāk par ieņēmumiem vai tirgus kapitalizāciju, piemēram, tā lielums absolūtā izteiksmē un to dalībvalstu skaits, kurās šis uzņēmums darbojas; tas, cik lielā mērā faktisko komerciālo lietotāju un galalietotāju skaits pārsniedz robežvērtības un cik svarīgs ir uzņēmuma platformas pamatpakalpojums, ņemot vērā attiecīgā platformas pamatpakalpojuma darbību vispārējo mērogu; un tas, cik gadus robežvērtības ir sasniegtas.

Būtu jāatsakās no jebkāda ekonomiskā pamatojuma, kura mērķis ir iekļauties tirgus definīcijā vai pierādīt efektivitāti, kas izriet no tā uzņēmuma īpaša rīcības veida, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, jo tas neattiecas uz vārtziņa statusa piešķiršanu. Ja iesniegtie argumenti nav pietiekami pamatoti, jo tie neliek nepārprotami apšaubīt pieņēmumu, Komisijai vajadzētu būt iespējai šos argumentus noraidīt 45 darba dienu laikā, kas paredzēti statusa noteikšanai. Gadījumos, kad uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, traucē izpēti, nepildot Komisijas noteiktos izpētes pasākumus, Komisijai būtu jāvar pieņemt lēmumu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par kvantitatīvajām robežvērtībām.

(24)

Tāpat būtu jāparedz, ka uzņēmumiem, kas sniedz tādus platformas pamatpakalpojumus, kuri neatbilst visām kvantitatīvajām robežvērtībām, arī tiek novērtēta vārtziņa loma, ņemot vērā vispārējās objektīvās prasības, ka tiem ir būtiska ietekme uz iekšējo tirgu, tie darbojas kā nozīmīga vārteja tam, lai komerciālie lietotāji sasniegtu galalietotājus, un tie gūst labumu no ietekmīga un noturīga stāvokļa savu darbību jomā vai ir sagaidāms, ka tie to darīs tuvākajā nākotnē. Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ir vidējs uzņēmums, mazais uzņēmums vai mikrouzņēmums, novērtējumā būtu rūpīgi jāņem vērā, vai šāds uzņēmums varētu būtiski apdraudēt sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā, jo šī regula galvenokārt attiecas uz lieliem uzņēmumiem ar ievērojamu ekonomisko ietekmi, nevis vidējiem uzņēmumiem, maziem uzņēmumiem vai mikrouzņēmumiem.

(25)

Šādu novērtējumu var veikt tikai, pamatojoties uz tirgus izpēti, vienlaikus ņemot vērā kvantitatīvās robežvērtības. Komisijai savā novērtējumā būtu jāņem vērā mērķi saglabāt un veicināt inovāciju un digitālo produktu un pakalpojumu kvalitāti, godīgu un konkurētspējīgu cenu līmeni, kā arī augstu kvalitāti un plašu izvēli komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem. Novērtējumā var ņemt vērā elementus, kas ir raksturīgi uzņēmumiem, kuri sniedz attiecīgos platformu pamatpakalpojumus, piemēram, ārkārtīgi lieli apjomradīti vai diversifikācijas radīti ietaupījumi, ļoti spēcīgs tīkla efekts, uz datiem balstītas priekšrocības, spēja savienot daudzus komerciālos lietotājus ar daudziem galalietotājiem, izmantojot minēto pakalpojumu daudzpusību, piesaistes efekts, daudzviesošanas trūkums, konglomerāta korporatīvā struktūra vai vertikālā integrācija. Turklāt ļoti augsta tirgus kapitalizācija, ļoti augsta pašu kapitāla vērtības attiecība pret peļņu vai ļoti liels apgrozījums, ko gūst no viena platformas pamatpakalpojuma galalietotājiem, var tikt izmantoti kā rādītāji, kas liecina par šādu uzņēmumu ietekmes potenciālu un tirgus nosliekšanos tiem par labu. Kopā ar tirgus kapitalizāciju augsti relatīvās izaugsmes rādītāji ir dinamisku parametru piemēri, kas ir īpaši būtiski, lai identificētu šādus uzņēmumus, kuri sniedz platformas pamatpakalpojumus un kuriem tuvākajā nākotnē ir paredzams ietekmīgs un noturīgs stāvoklis. Gadījumos, kad uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ievērojami traucē izpēti, nepildot Komisijas noteiktos izpētes pasākumus, Komisijai būtu jāvar pieņemt lēmumu, izdarot nelabvēlīgus secinājumus uz pieejamo faktu pamata.

(26)

Īpaša noteikumu apakšgrupa būtu jāpiemēro tiem uzņēmumiem, kuri sniedz platformas pamatpakalpojumus un kuriem tuvākajā nākotnē ir paredzams ietekmīgs un noturīgs stāvoklis. Tādas pašas platformas pamatpakalpojumu iezīmes sekmē tirgus nosliekšanās tendenci par labu attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem: tiklīdz uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu, ir ieguvis noteiktu priekšrocību salīdzinājumā ar sāncenšiem vai potenciālajiem konkurentiem mēroga vai starpniecības spējas ziņā, tā stāvoklis varētu kļūt neietekmējams un situācija varētu attīstīties tik tālu, ka tuvākajā nākotnē tā stāvoklis, visticamāk, kļūs ietekmīgs un noturīgs. Uzņēmumi var mēģināt rosināt šo tirgus nosliekšanos un kļūt par vārtziņiem, izmantojot kādu no saskaņā ar šo regulu reglamentētajiem negodīgo nosacījumu un prakses veidiem. Šādā situācijā šķiet lietderīgi iejaukties, pirms tirgus nosliekšanās kļūst neatgriezeniska.

(27)

Tomēr šādai savlaicīgai intervencei vajadzētu aprobežoties tikai ar tādu pienākumu uzlikšanu, kas ir nepieciešami un piemēroti, lai nodrošinātu attiecīgo pakalpojumu sāncensības saglabāšanu un dotu iespēju izvairīties no attiecīgā riska, kas saistīts ar negodīgiem nosacījumiem un praksi. Šim nolūkam piemērotāki ir pienākumi, kas neļauj attiecīgajam uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, baudīt ietekmīgu un noturīgu stāvokli savā darbības jomā, piemēram, pienākumi, kuri novērš piesaistīšanu, un pienākumi, kuri atvieglo pārslēgšanos un daudzviesošanu. Turklāt, lai nodrošinātu samērīgumu, Komisijai no minētā pienākumu apakškopuma būtu jāpiemēro tikai tie pienākumi, kas ir nepieciešami un samērīgi šīs regulas mērķu sasniegšanai, un būtu regulāri jāpārskata, vai šādi pienākumi būtu jāsaglabā, jāatceļ vai jāpielāgo.

(28)

Tam, ka tiek piemēroti tikai tie pienākumi, kas ir nepieciešami un samērīgi, lai sasniegtu šīs regulas mērķus, būtu jāļauj Komisijai savlaicīgi un efektīvi iejaukties, vienlaikus pilnībā ievērojot apsvērto pasākumu samērīgumu. Tam būtu arī jāpārliecina faktiskie vai iespējamie tirgus dalībnieki par attiecīgo pakalpojumu sāncensību un godīgumu.

(29)

Vārtziņiem būtu jāievēro šajā regulā noteiktie pienākumi attiecībā uz katru no platformas pamatpakalpojumiem, kas ir uzskaitīti attiecīgajā lēmumā par statusa noteikšanu. Pienākumi būtu jāpiemēro, attiecīgā gadījumā ņemot vērā vārtziņu konglomerāta stāvokli. Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai ar lēmumu noteikt īstenošanas pasākumus vārtzinim. Minētie īstenošanas pasākumi būtu jāizstrādā efektīvi, ņemot vērā platformas pamatpakalpojumu iezīmes un iespējamos apiešanas riskus un ievērojot proporcionalitātes principu un attiecīgo uzņēmumu, kā arī trešo personu pamattiesības.

(30)

Ņemot vērā platformas pamatpakalpojumu ļoti strauji mainīgo un sarežģīto tehnoloģisko būtību, ir nepieciešams regulāri pārskatīt vārtziņu statusu, arī to vārtziņu statusu, kuriem to darbības jomā tuvākajā nākotnē ir paredzams ietekmīgs un noturīgs stāvoklis. Lai visiem tirgus dalībniekiem, to vidū vārtziņiem, nodrošinātu nepieciešamo noteiktību attiecībā uz piemērojamajiem juridiskajiem pienākumiem, ir jānosaka termiņš šādas regulāras pārskatīšanas veikšanai. Tāpat ir svarīgi nodrošināt, lai šādas pārskatīšanas tiek veiktas regulāri un vismaz reizi trīs gados. Turklāt ir svarīgi precizēt, ka ne katra izmaiņa faktos, uz kuru pamata uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, tika noteikts vārtziņa statuss, nozīmē to, ka lēmums par statusa noteikšanu būtu jāgroza. Grozīšana būs nepieciešama tikai tādā gadījumā, ja izmaiņa faktos izraisa arī izmaiņu novērtējumā. Tas, vai tas tā ir, būtu jāpamato ar faktu un apstākļu novērtējumu katrā atsevišķā gadījumā.

(31)

Lai nodrošinātu vārtziņu sniegto platformas pamatpakalpojumu sāncensību un godīgumu, attiecībā uz minētajiem pakalpojumiem ir skaidri un nepārprotami jāparedz saskaņotu noteikumu kopums. Šādi noteikumi ir vajadzīgi, lai novērstu vārtziņu prakses nelabvēlīgas ietekmes risku, tādējādi uzlabojot attiecīgo pakalpojumu uzņēmējdarbības vidi un dodot labumu gan lietotājiem, gan galu galā sabiedrībai kopumā. Pienākumi atbilst praksei, ko uzskata par tādu, kas mazina sāncensību vai ir negodīga, vai ko raksturo šie abi aspekti, ja ņem vērā digitālās nozares iezīmes, un kam ir īpaši negatīva tieša ietekme uz komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem. Šajā regulā noteiktajos pienākumos vajadzētu būt iespējai īpaši ņemt vērā sniegto platformas pamatpakalpojumu raksturu. Šajā regulā noteiktajiem pienākumiem būtu jānodrošina ne tikai sāncensība un godīgums attiecībā uz lēmumā par statusa noteikšanu uzskaitītajiem platformas pamatpakalpojumiem, bet arī attiecībā uz citiem digitālajiem produktiem un pakalpojumiem, kuros vārtziņi izmanto savu vārtejas stāvokli un kuri bieži tiek sniegti kopā ar platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam.

(32)

Šajā regulā sāncensībai vajadzētu būt saistītai ar uzņēmumu spēju efektīvi pārvarēt šķēršļus ienākšanai tirgū un darbības paplašināšanai un mest izaicinājumu vārtzinim attiecībā uz tā produktu un pakalpojumu priekšrocībām. Platformas pamatpakalpojumu iezīmes digitālajā nozarē, piemēram, tīkla efekts, spēcīgi apjomradīti ietaupījumi un ieguvumi no datiem, ir ierobežojuši sāncensību šajos pakalpojumos un saistītajās ekosistēmās. Šāda vāja sāncensība mazina stimulus ieviest inovācijas un uzlabot produktus un pakalpojumus vārtzinim, tā komerciālajiem lietotājiem, tā konkurentiem un klientiem un tādējādi negatīvi ietekmē plašākas tiešsaistes platformu ekonomikas inovācijas potenciālu. Sāncensība attiecībā uz pakalpojumiem digitālajā nozarē var tikt ierobežota arī tad, ja kādam platformas pamatpakalpojumam ir vairāk nekā viens vārtzinis. Tāpēc ar šo regulu būtu jāaizliedz konkrēta vārtziņu prakse, proti, tāda, kas palielina šķēršļus ienākšanai tirgū vai darbības paplašināšanai, un jānosaka vārtziņiem konkrēti pienākumi, ar kuriem tiecas minētos šķēršļus samazināt. Pienākumiem būtu jāattiecas arī uz situācijām, kad vārtziņa stāvoklis var tikt nostiprināts tādā mērā, ka starpplatformu konkurence īstermiņā nav efektīva, un tas nozīmē, ka ir jārada vai jāpalielina konkurence platformas iekšienē.

(33)

Šajā regulā negodīgumam vajadzētu būt saistītam ar nelīdzsvarotību starp komerciālo lietotāju tiesībām un pienākumiem, ja vārtzinis iegūst nesamērīgas priekšrocības. Tirgus dalībniekiem, tostarp platformas pamatpakalpojumu komerciālajiem lietotājiem un alternatīviem tādu pakalpojumu sniedzējiem, ko sniedz kopā ar šādiem platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, vajadzētu būt iespējai pienācīgi izmantot ieguvumus, kas izriet no to inovatīvajiem vai citiem centieniem. Ņemot vērā to vārtejas stāvokli un augstāku spēju aizstāvēt savas intereses, ir iespējams, ka vārtziņi iesaistās rīcībā, kas neļauj citiem pilnībā gūt labumu no saviem ieguldījumiem, un vienpusēji nosaka nelīdzsvarotus nosacījumus savu platformas pamatpakalpojumu vai tādu pakalpojumu izmantošanai, ko sniedz kopā ar to platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam. Šādu nelīdzsvarotību neizslēdz tas, ka vārtzinis bez maksas piedāvā konkrētu pakalpojumu konkrētai lietotāju grupai, un tas var izpausties arī kā komerciālo lietotāju izslēgšana vai diskriminācija pret tiem, jo īpaši, ja tie konkurē ar vārtziņa sniegtajiem pakalpojumiem. Tāpēc ar šo regulu vārtziņiem būtu jānosaka pienākumi, ar ko pievēršas šādai rīcībai.

(34)

Sāncensība un godīgums ir savstarpēji saistīti. Sāncensības trūkums vai vāja sāncensība attiecībā uz konkrētu pakalpojumu var dot iespēju vārtzinim iesaistīties negodīgā praksē. Līdzīgā kārtā vārtziņa negodīga prakse var samazināt komerciālo lietotāju vai citu personu iespējas apstrīdēt vārtziņa stāvokli. Tāpēc konkrēts pienākums šajā regulā var attiekties uz abiem elementiem.

(35)

Tāpēc šajā regulā noteiktie pienākumi ir nepieciešami, lai risinātu konstatētās ar sabiedrības interesēm saistītās problēmas, jo nav pieejami alternatīvi un mazāk ierobežojoši pasākumi, ar kuriem pienācīgi panāktu tādu pašu rezultātu, ņemot vērā vajadzību aizsargāt sabiedrisko kārtību un privātumu un apkarot krāpniecisku un maldinošu komercpraksi.

(36)

Vārtziņi bieži vien tieši vāc galalietotāju personas datus, lai sniegtu tiešsaistes reklāmas pakalpojumus, kad galalietotāji izmanto trešo personu tīmekļa vietnes un lietojumprogrammas. Trešās personas arī sniedz vārtziņiem savu galalietotāju personas datus, lai izmantotu noteiktus vārtziņu sniegtos pakalpojumus saistībā ar to platformas pamatpakalpojumiem, piemēram, atlasītu klientu loku. Tādu trešo personu sniegtu personas datu apstrāde tiešsaistes reklāmas pakalpojumu sniegšanas nolūkā, kuras izmanto platformas pamatpakalpojumus, sniedz vārtziņiem potenciālas priekšrocības datu uzkrāšanas ziņā, tādējādi palielinot šķēršļus ienākšanai tirgū. Tas ir tāpēc, ka vārtziņi apstrādā personas datus no ievērojami lielāka skaita trešo personu nekā citi uzņēmumi. Līdzīgas priekšrocības rodas no rīcības, kura izpaužas, i) apvienojot galalietotāju personas datus, kas savākti no platformas pamatpakalpojuma, ar datiem, kas savākti no citiem pakalpojumiem, ii) savstarpēji izmantojot personas datus no platformas pamatpakalpojuma citos pakalpojumos, ko vārtzinis sniedz atsevišķi, jo īpaši pakalpojumos, kas netiek sniegti kopā ar attiecīgo platformas pamatpakalpojumu vai tā atbalstam, un otrādi, vai iii) pierakstot galalietotājus dažādos vārtziņu pakalpojumos, lai apvienotu personas datus. Lai nodrošinātu, ka vārtziņi negodīgā veidā neapdraud platformas pamatpakalpojumu sāncensību, vārtziņiem būtu jādod galalietotājiem brīva iespēja izvēlēties šādu datu apstrādes un pierakstīšanās praksi, piedāvājot mazāk personalizētu, bet ekvivalentu alternatīvu un neparedzot nosacījumu, ka platformas pamatpakalpojuma vai dažu tā funkciju izmantošanai ir atkarīga no galalietotāja piekrišanas. Tam nebūtu jāskar vārtzinis, kas apstrādā personas datus vai pieraksta galalietotājus pakalpojumā, pamatojoties uz juridisko pamatu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktu, bet ne uz minētās regulas 6. panta 1. punkta b) un f) apakšpunktu.

(37)

Mazāk personalizētajai alternatīvai nevajadzētu būt atšķirīgai vai sliktākai kvalitātes ziņā salīdzinājumā ar pakalpojumu, ko sniedz galalietotājiem, kuri dod piekrišanu, ja vien kvalitātes pasliktināšanās nav tiešas sekas tam, ka vārtzinis nespēj apstrādāt šādus personas datus vai pierakstīt galalietotājus pakalpojumā. Piekrišanas nedošanai nevajadzētu būt sarežģītākai par piekrišanas došanu. Ja vārtzinis pieprasa piekrišanu, tam būtu proaktīvi jāpiedāvā galalietotājam lietotājam draudzīgs risinājums, kā sniegt, grozīt vai atsaukt piekrišanu nepārprotamā, skaidrā un tiešā veidā. Jo īpaši piekrišana būtu jādod ar skaidri apstiprinošu darbību vai paziņojumu, kas nozīmē brīvi sniegtu, konkrētu, apzinātu un viennozīmīgu norādi par galalietotāja piekrišanu, kā definēts Regulā (ES) 2016/679. Piekrišanas došanas brīdī un tikai attiecīgā gadījumā galalietotājs būtu jāinformē par to, ka piekrišanas nedošanas gadījumā piedāvājums var būt mazāk personalizēts, bet ka visādi citādi platformas pamatpakalpojums nemainīsies un ka nekādas funkcijas netiks atceltas. Izņēmuma kārtā, ja piekrišanu nevar dot tieši vārtziņa platformas pamatpakalpojumam, galalietotājiem būtu jāvar dot piekrišanu, izmantojot katru trešās personas pakalpojumu, kas izmanto minēto platformas pamatpakalpojumu, lai vārtzinis varētu apstrādāt personas datus tiešsaistes reklāmas pakalpojumu sniegšanas nolūkā.

Visbeidzot, vajadzētu būt tikpat viegli atsaukt piekrišanu kā dot. Vārtziņiem nebūtu jāizstrādā, jāorganizē vai jāekspluatē savas tiešsaistes saskarnes tādā veidā, kas maldina, manipulē vai citādi būtiski kropļo vai vājina galalietotāju spēju brīvi dot piekrišanu. Jo īpaši vārtziņi nedrīkstētu mudināt galalietotājus vairāk nekā reizi gadā dot piekrišanu tam pašam apstrādes nolūkam, attiecībā uz kuru galalietotāji sākotnēji nedeva piekrišanu vai atsauca savu piekrišanu. Šī regula neskar Regulu (ES) 2016/679, tostarp tās izpildes sistēmu, kas joprojām ir pilnībā piemērojama attiecībā uz jebkādām datu subjektu prasībām saistībā ar viņu tiesību pārkāpumu saskaņā ar minēto regulu.

(38)

Bērni ir pelnījuši īpašu aizsardzību attiecībā uz viņu personas datiem, jo īpaši attiecībā uz viņu personas datu izmantošanu komerciālu paziņojumu vai lietotāju profilu izveides nolūkā. Bērnu aizsardzība tiešsaistē ir svarīgs Savienības mērķis, un tā būtu jāatspoguļo attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Šajā kontekstā būtu pienācīgi jāņem vērā Regula par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu. Nekas šajā regulā neatbrīvo vārtziņus no bērnu aizsardzības pienākuma, kas noteikts piemērojamajos Savienības tiesību aktos.

(39)

Atsevišķos gadījumos, piemēram, uzspiežot līgumiskus noteikumus un nosacījumus, vārtziņi var ierobežot savu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu komerciālo lietotāju spēju piedāvāt galapatērētājiem produktus vai pakalpojumus ar izdevīgākiem nosacījumiem, to skaitā cenu, izmantojot citus tiešsaistes starpniecības pakalpojumus vai tiešās pārdošanas tiešsaistes kanālus. Ja šādi ierobežojumi attiecas uz trešo personu tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem, tie ierobežo sāncensību starp platformām, kas savukārt ierobežo alternatīvu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu izvēli galalietotājiem. Ja šādi ierobežojumi attiecas uz tiešās pārdošanas tiešsaistes kanāliem, tie negodīgi ierobežo komerciālo lietotāju brīvību izmantot šādus kanālus. Lai nodrošinātu, ka vārtziņu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu komerciālie lietotāji var brīvi izvēlēties alternatīvus tiešsaistes starpniecības pakalpojumus vai tiešās pārdošanas tiešsaistes kanālus un diferencēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem tie piedāvā savus produktus vai pakalpojumus galalietotājiem, nevajadzētu pieļaut, ka vārtziņi ierobežo komerciālo lietotāju izvēli diferencēt komerciālos nosacījumus, arī cenu. Šāds ierobežojums būtu jāpiemēro visiem pasākumiem ar līdzvērtīgu ietekmi, piemēram, palielinātām komisijas maksām vai komerciālo lietotāju piedāvājumu izņemšanai no sortimenta.

(40)

Lai nepieļautu vēl lielāku atkarību no vārtziņu platformas pamatpakalpojumiem un lai sekmētu daudzviesošanu, būtu jānodrošina iespēja minēto vārtziņu komerciālajiem lietotājiem brīvi reklamēt un izvēlēties izplatīšanas kanālu, ko tie uzskata par vispiemērotāko mijiedarbības nolūkam ar jebkuriem galalietotājiem, kurus minētie komerciālie lietotāji jau ir piesaistījuši, izmantojot vārtziņu sniegtos platformas pamatpakalpojumus vai citus kanālus. Tam būtu jāattiecas uz piedāvājumu reklamēšanu, tostarp, izmantojot komerciālā lietotāja lietojumprogrammu, un jebkāda veida saziņu un līgumu slēgšanu starp komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem. Piesaistīts galalietotājs ir galalietotājs, kas jau ir stājies komerciālās attiecībās ar komerciālo lietotāju, un attiecīgā gadījumā komerciālais lietotājs ir tieši vai netieši atalgojis vārtzini par to, ka tas komerciālajam lietotājam ir atvieglojis galalietotāja sākotnējo piesaistīšanu. Šādas komerciālas attiecības var būt vai nu par maksu, vai bezmaksas, piemēram, bezmaksas izmēģinājumi vai bezmaksas pakalpojuma kontingents, un tajās var stāties vai nu vārtziņa platformas pamatpakalpojumā, vai arī izmantojot kādu citu kanālu. Savukārt galalietotājiem vajadzētu būt iespējai brīvi izvēlēties šādu komerciālo lietotāju piedāvājumus un slēgt līgumus ar tiem, izmantojot vai nu vārtziņa platformas pamatpakalpojumus, ja piemērojams, vai arī komerciālā lietotāja tiešās izplatīšanas kanālu vai citu netiešu kanālu, ko šāds komerciālais lietotājs izmanto.

(41)

Nevajadzētu mazināt vai ierobežot galalietotāju iespējas iegūt saturu, abonementus, funkcijas vai citus elementus ārpus vārtziņa platformas pamatpakalpojumiem. Jo īpaši būtu jānovērš situācija, kurā vārtziņi ierobežo lietotāju piekļuvi šādiem pakalpojumiem un to izmantošanu, izmantojot lietojumprogrammu, kas darbojas to platformas pamatpakalpojumā. Piemēram, tāda tiešsaistes satura abonentiem, kas iegādāts ārpus lietojumprogrammas, lietojumprogrammu veikala vai virtuālā asistenta, nevajadzētu liegt piekļuvi šādam tiešsaistes saturam vārtziņa platformas pamatpakalpojumā izmantotajā lietojumprogrammā tikai tāpēc, ka tas tika iegādāts ārpus šādas lietojumprogrammas, lietojumprogrammu veikala vai virtuālā asistenta.

(42)

Lai nodrošinātu godīgu komerciālo vidi un aizsargātu sāncensību digitālajā nozarē, ir svarīgi aizsargāt komerciālo lietotāju un galalietotāju, tostarp trauksmes cēlēju, tiesības paust bažas par vārtziņu negodīgu praksi, jebkādu jautājumu par neatbilstību attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem aktualizējot jebkurā attiecīgā administratīvā vai citā publiskā iestādē, arī valstu tiesās. Piemēram, ir iespējams, ka komerciālie lietotāji vai galalietotāji vēlēsies sūdzēties par dažādiem negodīgas prakses veidiem, tādiem kā diskriminējoši piekļuves nosacījumi, komerciālo lietotāju kontu nepamatota slēgšana vai neskaidrs pamatojums produktu izņemšanai no sortimenta. Tāpēc būtu jāaizliedz jebkura prakse, kas jebkādā veidā traucētu vai kavētu minētos lietotājus paust savas bažas vai izmantot pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, piemēram, izmantojot konfidencialitātes klauzulas līgumos vai citos rakstveida noteikumos. Šim aizliegumam nevajadzētu skart komerciālo lietotāju un vārtziņu tiesības savos līgumos noteikt lietošanas noteikumus, kā arī likumīgu sūdzību izskatīšanas mehānismu, alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu vai konkrētu tiesu jurisdikcijas izmantošanu, ievērojot attiecīgos Savienības un valsts tiesību aktus. Tam arī nevajadzētu skart vārtziņu lomu cīņā pret nelikumīgu saturu tiešsaistē.

(43)

Konkrēti pakalpojumi, ko sniedz kopā ar attiecīgajiem vārtziņa platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, piemēram, identifikācijas pakalpojumi, tīmekļa pārlūkprogrammas, maksājumu pakalpojumi vai tehniskie pakalpojumi, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, maksājumu sistēmas pirkumiem lietotnē, ir būtiski, lai komerciālie lietotāji varētu veikt savu uzņēmējdarbību un optimizēt pakalpojumus. Proti, katra pārlūkprogramma ir veidota uz tīmekļa pārlūkprogrammas bāzes, kas atbild par galvenās pārlūkprogrammas funkcionalitāti, piemēram, ātrumu, uzticamību un tīmekļa savietojamību. Kad vārtziņi ekspluatē un uzspiež tīmekļa pārlūkprogrammas, tie spēj noteikt funkcionalitāti un standartus, kas attieksies ne tikai uz viņu pašu tīmekļa pārlūkprogrammām, bet arī uz konkurējošām tīmekļa pārlūkprogrammām un tādējādi arī uz tīmekļa lietojumprogrammām. Tāpēc vārtziņiem savs statuss nebūtu jāizmanto, lai pieprasītu saviem atkarīgajiem komerciālajiem lietotājiem izmantot jebkādus pakalpojumus, ko pats vārtzinis sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, kā daļu no minēto komerciālo lietotāju sniegtajiem pakalpojumiem vai piedāvātajiem produktiem. Lai izvairītos no situācijas, kad vārtziņi netieši uzspiež komerciālajiem lietotājiem savus pakalpojumus, ko sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, būtu jāaizliedz vārtziņiem arī pieprasīt galalietotājiem izmantot šādus pakalpojumus, ja minētā prasība tiktu noteikta saistībā ar pakalpojumu, ko galalietotājiem sniedz komerciālie lietotāji, izmantojot vārtziņa platformas pamatpakalpojumu. Minētā aizlieguma mērķis ir aizsargāt komerciālā lietotāja brīvību izvēlēties vārtziņa pakalpojumiem alternatīvus pakalpojumus, bet to nevajadzētu interpretēt kā tādu, kas liek komerciālajam lietotājam piedāvāt šādas alternatīvas saviem galalietotājiem.

(44)

Prakse, saskaņā ar kuru prasība, ka komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem ir jāabonē jebkādi citi vārtziņu, kuri uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu vai kuri atbilst šajā regulā izklāstītajām aktīvu galalietotāju un komerciālo lietotāju robežvērtībām, platformas pamatpakalpojumi vai ka tiem tajos ir jāreģistrējas, tiek izvirzīta par nosacījumu tam, lai šie komerciālie lietotāji vai galalietotāji varētu izmantot platformas pamatpakalpojumu, tam piekļūt, to abonēt vai tajā reģistrēties, dod vārtzinim līdzekļus, ar ko saviem platformas pamatpakalpojumiem piesaistīt un tajos noturēt jaunus komerciālos lietotājus un galalietotājus, nodrošinot, ka komerciālie lietotāji nevar piekļūt vienam platformas pamatpakalpojumam, ja tie arī vismaz nereģistrējas vai neizveido kontu otra platformas pamatpakalpojuma saņemšanai. Šādi rīkojoties, vārtziņiem ir arī potenciālas priekšrocības datu uzkrāšanas ziņā. Šāda prakse kā tāda var radīt šķēršļus iekļūšanai tirgū, un tā būtu jāaizliedz.

(45)

Nosacījumi, saskaņā ar kuriem vārtziņi sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus komerciālajiem lietotājiem, tostarp gan reklāmdevējiem, gan izdevējiem, bieži vien ir nepārredzami un neskaidri. Šī neskaidrība daļēji ir saistīta ar dažu platformu praksi, kā arī ar mūsdienu programmatiskās reklāmas sistēmu sarežģītību. Tiek uzskatīts, ka minētā nozare ir kļuvusi mazāk pārredzama pēc jaunu privātuma tiesību aktu ieviešanas. Tā rezultātā reklāmdevējiem un izdevējiem bieži vien trūkst informācijas un zināšanu par to tiešsaistes reklāmas pakalpojumu nosacījumiem, kurus viņi iegādājas, un tas samazina viņu iespējas pāriet starp uzņēmumiem, kas sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus. Turklāt tiešsaistes reklāmas pakalpojumu izmaksas pie šādiem nosacījumiem, iespējams, būs lielākas, nekā tās būtu taisnīgākā, pārredzamākā un konkurējošākā platformu vidē. Minētās lielākās izmaksas, iespējams, atspoguļosies cenās, ko galalietotāji maksā par daudziem ikdienas produktiem un pakalpojumiem, kas ir atkarīgi no tiešsaistes reklāmas pakalpojumu izmantošanas. Tāpēc pārredzamības pienākumos būtu jāparedz, ka vārtziņi reklāmdevējiem un izdevējiem, kuriem tie sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus, pēc pieprasījuma nodrošina bezmaksas informāciju, kas abām pusēm ļauj saprast, kāda cena samaksāta par katru no dažādajiem tiešsaistes reklāmas pakalpojumiem, kuri sniegti kā daļa no attiecīgās reklamēšanas vērtības ķēdes.

Šī informācija pēc pieprasījuma būtu jāsniedz reklāmdevējam individuālas reklāmas līmenī attiecībā uz cenu un maksu, ko iekasē no minētā reklāmdevēja, un saskaņā ar vienošanos, ko noslēdzis izdevējs, kuram pieder inventārs, uz kura reklāma tiek izvietota, atlīdzību, ko saņēmis minētais piekritušais izdevējs. Šīs informācijas sniegšana katru dienu ļaus reklāmdevējiem saņemt informāciju pietiekamā detalizācijas līmenī, kas nepieciešams, lai salīdzinātu vārtziņu tiešsaistes reklāmas pakalpojumu izmantošanas izmaksas ar alternatīvu uzņēmumu tiešsaistes reklāmas pakalpojumu izmantošanas izmaksām. Ja daži izdevēji nesniedz piekrišanu attiecīgās informācijas kopīgošanai ar reklāmdevēju, vārtzinim būtu jāsniedz reklāmdevējam informācija par dienas vidējo atlīdzību, ko minētie izdevēji saņem par attiecīgajām reklāmām. Izdevēju pieprasījumiem būtu jāpiemēro tāds pats pienākums un principi attiecībā uz attiecīgās informācijas par tiešsaistes reklāmas pakalpojumu sniegšanu kopīgošanu. Tā kā vārtziņi var izmantot dažādus cenu noteikšanas modeļus tiešsaistes reklāmas pakalpojumu sniegšanai reklāmdevējiem un izdevējiem, piemēram, cenu par parādījumu, skatījumu vai jebkuru citu kritēriju, vārtziņiem būtu arī jānorāda metode, pēc kuras aprēķina katru no cenām un atlīdzībām.

(46)

Noteiktos apstākļos vārtzinim ir divējāda funkcija kā uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, jo tas nodrošina platformas pamatpakalpojumu – un, iespējams, citus pakalpojumus, kurus sniedz kopā ar minēto platformas pamatpakalpojumu vai tā atbalstam – saviem komerciālajiem lietotājiem un tajā pašā laikā konkurē vai plāno konkurēt ar tiem pašiem komerciālajiem lietotājiem, sniedzot tādus pašus vai līdzīgus pakalpojumus vai piedāvājot tādus pašus vai līdzīgus produktus tiem pašiem galalietotājiem. Minētajos apstākļos vārtzinis var izmantot savu divējādo funkciju, lai izmantotu savu komerciālo lietotāju ģenerētos vai sniegtos datus saistībā ar minēto komerciālo lietotāju darbībām, izmantojot platformas pamatpakalpojumus vai pakalpojumus, ko sniedz kopā ar minētajiem platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, savu pakalpojumu vai produktu vajadzībām. Komerciālā lietotāja dati var ietvert arī jebkādus datus, ko ģenerējušas tā galalietotāju darbības vai kas sniegti šo darbību laikā. Tas var notikt, piemēram, ja vārtzinis nodrošina komerciālajiem lietotājiem tiešsaistes tirdzniecības vietu vai lietojumprogrammu veikalu un vienlaikus sniedz pakalpojumus kā uzņēmums, kas sniedz tiešsaistes mazumtirdzniecības pakalpojumus vai nodrošina lietojumprogrammas. Lai novērstu to, ka vārtziņi negodīgi izmanto savu divējādo funkciju, ir jānodrošina, ka viņi neizmanto nekādus apkopotus vai neapkopotus datus, kas varētu ietvert anonimizētus datus un personas datus, kuri nav publiski pieejami, lai sniegtu pakalpojumus, kas līdzinās to komerciālo lietotāju sniegtajiem pakalpojumiem. Minētais pienākums būtu jāattiecina uz vārtzini kopumā, tai skaitā, bet ne tikai, arī uz tā struktūrvienību, kas konkurē ar platformas pamatpakalpojuma komerciālajiem lietotājiem.

(47)

Lai piedāvātu preces un sniegtu pakalpojumus galalietotājiem, komerciālie lietotāji var iegādāties arī tiešsaistes reklāmas pakalpojumus no uzņēmuma, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus. Šādā gadījumā var notikt tas, ka dati netiek ģenerēti platformas pamatpakalpojumā, bet gan komerciālais lietotājs tos nodrošina platformas pamatpakalpojumam, vai arī tie tiek ģenerēti, pamatojoties uz tā darbībām, izmantojot attiecīgo platformas pamatpakalpojumu. Dažos gadījumos minētajam platformas pamatpakalpojumam, kas nodrošina reklāmu, var būt divējāda funkcija gan kā uzņēmumam, kas sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus, gan kā uzņēmumam, kas sniedz pakalpojumus, kuri konkurē ar komerciālajiem lietotājiem. Līdz ar to pienākums, kas aizliedz vārtzinim ar divējādu funkciju izmantot komerciālo lietotāju datus, būtu jāpiemēro arī attiecībā uz tiem datiem, kurus platformas pamatpakalpojums ir saņēmis no uzņēmumiem, lai sniegtu tiešsaistes reklāmas pakalpojumus saistībā ar šo platformas pamatpakalpojumu.

(48)

Attiecībā uz mākoņdatošanas pakalpojumiem pienākumam neizmantot komerciālo lietotāju datus būtu jāattiecas arī uz tiem datiem, kurus nodrošina vai ģenerē vārtziņa komerciālie lietotāji saistībā ar vārtziņa mākoņdatošanas pakalpojuma izmantošanu vai izmantojot vārtziņa lietojumprogrammu veikalu, kas mākoņdatošanas pakalpojumu galalietotājiem ļauj piekļūt lietojumprogrammām. Minētajam pienākumam nebūtu jāskar vārtziņa tiesības apkopotos datus izmantot, lai sniegtu citus pakalpojumus, kurus sniedz kopā ar tā platformas pamatpakalpojumu vai tā atbalstam, piemēram, datu analīzes pakalpojumus, nodrošinot atbilstību Regulai (ES) 2016/679 un Direktīvai 2002/58/EK, kā arī šajā regulā paredzētajiem attiecīgajiem pienākumiem attiecībā uz šādiem pakalpojumiem.

(49)

Vārtzinis var izmantot dažādus līdzekļus, ar kuriem veicināt savus vai trešo personu pakalpojumus vai produktus tā operētājsistēmā, virtuālajā asistentā vai tīmekļa pārlūkprogrammā, un tādējādi nelabvēlīgi ietekmēt tādus pašus vai līdzīgus pakalpojumus, ko galalietotāji varētu saņemt ar citu trešo personu starpniecību. Tas, piemēram, var notikt, kad vārtzinis ir iepriekš instalējis noteiktas lietojumprogrammas vai pakalpojumus. Lai dotu iespēju galalietotājiem izvēlēties, vārtziņi nedrīkstētu liegt galalietotājiem atinstalēt jebkuras lietojumprogrammas to operētājsistēmā. Vārtzinim vajadzētu būt iespējai ierobežot šādu atinstalēšanu tikai tad, ja šādas lietojumprogrammas ir ļoti svarīgas operētājsistēmas vai ierīces darbībai. Vārtziņiem būtu arī jāļauj galalietotājiem viegli mainīt noklusējuma iestatījumus operētājsistēmā, virtuālajā asistentā un tīmekļa pārlūkprogrammā, ja minētie noklusējuma iestatījumi dod priekšroku savām lietojumprogrammām un pakalpojumiem. Tas ietver izvēles ekrāna aktivizēšanu brīdī, kad lietotāji pirmo reizi izmanto tāda vārtziņa tiešsaistes meklētājprogrammu, virtuālo asistentu vai tīmekļa pārlūkprogrammu, kas minēts lēmumā par statusa noteikšanu, ļaujot galalietotājiem izvēlēties alternatīvu noklusējuma pakalpojumu, kad vārtziņa operētājsistēma novirza galalietotājus uz minēto tiešsaistes meklētājprogrammu, virtuālo asistentu vai tīmekļa pārlūkprogrammu un kad vārtziņa virtuālais asistents vai tīmekļa pārlūkprogramma novirza lietotāju uz tiešsaistes meklētājprogrammu, kas minēta lēmumā par statusa noteikšanu.

(50)

Vārtziņa noteikumi par lietojumprogrammu izplatīšanu noteiktos apstākļos var ierobežot galalietotāju spēju instalēt un faktiski izmantot trešo personu lietojumprogrammas vai lietojumprogrammu veikalus minētā vārtziņa aparatūrā vai operētājsistēmās un ierobežot galalietotāju iespējas piekļūt šādām lietojumprogrammām vai lietojumprogrammu veikaliem ārpus šā vārtziņa platformas pamatpakalpojumiem. Šādi ierobežojumi var ierobežot lietojumprogrammu izstrādātāju spēju izmantot alternatīvus izplatīšanas kanālus un galalietotāju spēju izvēlēties starp dažādām lietojumprogrammām no dažādiem izplatīšanas kanāliem, un tie būtu jāaizliedz kā negodīgi ierobežojumi, kas varētu vājināt sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā. Lai nodrošinātu sāncensību, vārtzinim turklāt būtu jāļauj trešo personu lietojumprogrammām vai lietojumprogrammu veikaliem mudināt galalietotāju izlemt, vai minētajam pakalpojumam būtu jākļūst par noklusējuma pakalpojumu, un jādod iespēja viegli veikt minētās izmaiņas.

Lai nodrošinātu, ka trešo personu lietojumprogrammas vai lietojumprogrammu veikali neapdraud vārtziņa nodrošinātās aparatūras vai operētājsistēmas integritāti, attiecīgajam vārtzinim vajadzētu būt iespējai īstenot samērīgus tehniskus vai līgumiskus pasākumus šā mērķa sasniegšanai, ja vārtzinis pierāda, ka šādi pasākumi ir nepieciešami un pamatoti un ka nav pieejami mazāk ierobežojoši līdzekļi, kuri nodrošinātu aparatūras vai operētājsistēmas integritāti. Aparatūras vai operētājsistēmas integritātei būtu jāietver visas konceptuālās iespējas, kas jāīsteno un jāuztur, lai aparatūra vai operētājsistēma būtu aizsargāta pret neatļautu piekļuvi, nodrošinot, ka nevar tikt apdraudēta attiecīgajai aparatūrai vai operētājsistēmai noteiktā drošības kontrole. Turklāt, lai nodrošinātu, ka trešo personu lietojumprogrammas vai lietojumprogrammu veikali neapdraud galalietotāju drošību, vārtzinim vajadzētu būt iespējai īstenot absolūti nepieciešamus un samērīgus pasākumus un iestatījumus, izņemot noklusējuma iestatījumus, kas dod iespēju galalietotājiem efektīvi aizsargāt drošību saistībā ar trešo personu lietojumprogrammām vai lietojumprogrammu veikaliem, ja vārtzinis parāda, ka šādi pasākumi un iestatījumi ir absolūti nepieciešami un pamatoti un ka nav mazāk ierobežojošu līdzekļu minētā mērķa sasniegšanai. Vārtzinim būtu jāliedz īstenot šādus pasākumus kā noklusējuma iestatījumu vai kā iepriekšēju instalēšanu.

(51)

Vārtziņi bieži vien ir vertikāli integrēti un ar savu platformas pamatpakalpojumu starpniecību vai ar tāda komerciālā lietotāja starpniecību, kuru tie kontrolē, piedāvā noteiktus produktus vai pakalpojumus galalietotājiem, un tas bieži izraisa interešu konfliktus. Tas var ietvert situāciju, kad vārtzinis sniedz savus tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, izmantojot tiešsaistes meklētājprogrammu. Piedāvājot minētos produktus vai pakalpojumus platformas pamatpakalpojumā, vārtziņi var rezervēt labāku ranžējuma pozīciju un saistīto indeksāciju un tīmekļa pārmeklēšanu savam piedāvājumam salīdzinājumā ar to trešo personu produktiem vai pakalpojumiem, kuras arī darbojas minētajā platformas pamatpakalpojumā. Tas var notikt, piemēram, attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, arī citiem platformas pamatpakalpojumiem, kas tiešsaistes meklētājprogrammu parādītajos rezultātos ir sakārtoti prioritārā secībā vai kas daļēji vai pilnībā ir iegulti tiešsaistes meklētājprogrammu rezultātos vai noteiktas tēmas rezultātu grupās, kuras tiek parādītas kopā ar tādas tiešsaistes meklētājprogrammas rezultātiem, kuru daži galalietotāji uzskata vai izmanto kā no tiešsaistes meklētājprogrammas atšķirīgu vai to papildinošu pakalpojumu.

Kā citus piemērus var minēt lietojumprogrammas, kas tiek izplatītas lietojumprogrammu veikalos, vai video, ko izplata, izmantojot video koplietošanas platformu, vai produktus vai pakalpojumus, kuri tiek izcelti un parādīti tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojuma jaunumu plūsmā, vai produktus vai pakalpojumus, kas ir sakārtoti meklēšanas rezultātos vai tiek parādīti tiešsaistes tirdzniecības vietā, vai produktus vai pakalpojumus, ko piedāvā ar virtuālā asistenta starpniecību. Šāda vārtziņa paša piedāvājuma labākas pozīcijas rezervēšana var notikt pat pirms ranžējuma pēc vaicājuma, piemēram, tīmekļa pārmeklēšanas un indeksācijas laikā. Piemēram, jau tīmekļa pārmeklēšanas laikā, kas ir atklāšanas process, kurā tiek atrasts jauns un atjaunināts saturs, kā arī indeksēšanas laikā, kas ietver tīmekļa pārmeklēšanas procesā atrastā satura uzglabāšanu un organizēšanu, vārtzinis var dot priekšroku savam saturam salīdzinājumā ar trešo personu saturu. Minētajos apstākļos vārtzinim ir divējāda funkcija kā starpniekam attiecībā uz trešo personu uzņēmumiem un kā uzņēmumam, kas tieši nodrošina produktus vai pakalpojumus. Līdz ar to šādiem vārtziņiem ir iespēja tiešā veidā vājināt šo produktu vai pakalpojumu konkurētspēju minētajos platformas pamatpakalpojumos, kaitējot tiem komerciālajiem lietotājiem, kurus vārtzinis nekontrolē.

(52)

Šādās situācijās vārtzinim nebūtu jārada nekāda diferencēta vai preferenciāla attieksme attiecībā uz ranžējumu platformas pamatpakalpojumā un saistīto indeksāciju un tīmekļa pārmeklēšanu, izmantojot juridiskus, komerciālus vai tehniskus līdzekļus, dodot priekšroku tiem produktiem vai pakalpojumiem, ko tas piedāvā pats vai ar tā kontrolēta komerciālā lietotāja starpniecību. Lai nodrošinātu šā pienākuma efektivitāti, nosacījumiem, kas attiecas uz šādu ranžējumu, vajadzētu būt arī kopumā taisnīgiem un pārredzamiem. Šajā sakarā ranžējumam būtu jāaptver visi relatīvās pamanāmības veidi, ieskaitot attēlošanu, vērtēšanu, saistīšanu vai balss rezultātus, un tajā būtu jāietver arī gadījumi, kad platformas pamatpakalpojums galalietotājam uzrāda vai paziņo tikai vienu rezultātu. Lai nodrošinātu, ka šis pienākums ir lietderīgs un to nevar apiet, tas būtu jāpiemēro arī visiem pasākumiem, kam ir līdzvērtīga ietekme uz diferencēto vai preferenciālo ranžējuma režīmu. Šā pienākuma īstenošana un izpilde būtu jāveicina arī vadlīnijām, kas pieņemtas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1150 5. pantu.

(53)

Vārtziņiem nevajadzētu ierobežot vai liegt galalietotājiem brīvu izvēli, tehniski vai kā citādi liedzot pārslēgties starp dažādām lietojumprogrammām vai pakalpojumiem vai tos abonēt. Tas ļautu lielākam skaitam uzņēmumu piedāvāt savus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot plašākas izvēles iespējas galalietotājiem. Vārtziņiem būtu jānodrošina izvēles brīvība neatkarīgi no tā, vai tie ir tādas aparatūras ražotāji, kura tiek izmantota šādu lietojumprogrammu vai pakalpojumu piekļuvei, un tiem nebūtu jārada mākslīgi tehniski vai citādi šķēršļi, kuri pārslēgšanos padara neiespējamu vai neefektīvu. Attiecīgā produkta vai pakalpojuma piedāvājums patērētājiem, arī ar iepriekšēju instalēšanu, kā arī galalietotājiem sniegtā piedāvājuma uzlabošana, piemēram, piedāvājot izdevīgākas cenas vai uzlabojot kvalitāti, pati par sevi nav uzskatāma par šķērsli, kas kavē pārslēgšanos.

(54)

Vārtziņi var traucēt galalietotāju spējai piekļūt tiešsaistes saturam un pakalpojumiem, arī lietojumprogrammām. Tāpēc būtu jāizstrādā noteikumi, kuri nodrošinātu, ka vārtziņu īstenotā prakse neapdraud galalietotāju tiesības piekļūt atvērtam internetam. Vārtziņi var arī tehniski ierobežot galalietotāju spēju faktiski pārslēgties starp dažādiem uzņēmumiem, kas sniedz interneta piekļuves pakalpojumu, jo īpaši, kontrolējot aparatūru vai operētājsistēmas. Tas apdraud vienlīdzīgas konkurences principus attiecībā uz interneta piekļuves pakalpojumiem, kā rezultātā tiek kaitēts galalietotājiem. Tāpēc būtu jānodrošina, ka vārtziņi nepamatoti neierobežo galalietotāju iespējas izvēlēties uzņēmumu, kas viņiem sniedz interneta piekļuves pakalpojumu.

(55)

Vārtzinis var sniegt pakalpojumus vai nodrošināt aparatūru, piemēram, portatīvas ierīces, kas nodrošina piekļuvi tādas ierīces aparatūrai vai programmatūras funkcijām, kurai piekļūst vai kuru kontrolē, izmantojot operētājsistēmu vai virtuālo asistentu, lai galalietotājiem piedāvātu īpašas funkcijas. Šādā gadījumā konkurējošiem pakalpojumu vai aparatūras nodrošinātājiem, piemēram, portatīvu ierīču nodrošinātājiem, ir nepieciešama vienlīdz efektīva sadarbspēja ar tām pašām aparatūras vai programmatūras funkcijām un piekļuve tām sadarbspējas nolūkā, lai varētu nodrošināt galalietotājiem konkurētspējīgu piedāvājumu.

(56)

Vārtziņiem var būt divējāda funkcija arī kā operētājsistēmu izstrādātājiem un ierīču ražotājiem, ieskaitot jebkuru tehnisku funkcionalitāti, kas šādai ierīcei var būt. Piemēram, vārtzinis, kas ir ierīces ražotājs, var ierobežot piekļuvi dažām minētās ierīces funkcijām, piemēram, tuvā lauka sakaru tehnoloģijai, drošiem elementiem un procesoriem, autentifikācijas mehānismiem un minēto tehnoloģiju lietošanai izmantotajai programmatūrai, kas var būt nepieciešamas, lai vārtzinis, kā arī jebkurš potenciāls trešās personas uzņēmums, kas sniedz šādu pakalpojumu, varētu faktiski sniegt pakalpojumu, ko sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumu vai tā atbalstam.

(57)

Ja divējādās funkcijas izmanto tādā veidā, kas liedz alternatīvo pakalpojumu un aparatūras nodrošinātājiem ar vienlīdzīgiem nosacījumiem piekļūt tām pašām operētājsistēmas, aparatūras vai programmatūras funkcijām, kas ir pieejamas vārtzinim vai ko vārtzinis izmanto, lai nodrošinātu savus papildinošos vai atbalsta pakalpojumus vai aparatūru, tas varētu būtiski apdraudēt šādu alternatīvu pakalpojumu sniedzēju inovāciju, kā arī izvēles iespējas galalietotājiem. Tāpēc vārtziņiem būtu bez maksas jānodrošina efektīva sadarbspēja ar tām pašām operētājsistēmu, aparatūras vai programmatūras funkcijām, kas ir pieejamas vai tiek izmantotas, nodrošinot savus paša papildinošos un atbalsta pakalpojumus un aparatūru, un piekļuve tām sadarbspējas nolūkā. Šādu piekļuvi var pieprasīt arī lietojumprogrammas, kas saistītas ar attiecīgajiem pakalpojumiem, kurus sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumu vai tā atbalstam, lai efektīvi izstrādātu un nodrošinātu funkcijas, kas ir sadarbspējīgas ar vārtziņu nodrošinātajām funkcijām. Pienākumu mērķis ir ļaut konkurējošām trešām personām, izmantojot saskarnes vai līdzīgus risinājumus, savstarpēji savienoties ar attiecīgajām funkcijām tikpat efektīvi kā paša vārtziņa pakalpojumi vai aparatūra.

(58)

Nosacījumi, saskaņā ar kuriem vārtziņi sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus komerciālajiem lietotājiem, to vidū gan reklāmdevējiem, gan izdevējiem, bieži vien ir nepārredzami un neskaidri. Tā rezultātā reklāmdevējiem un izdevējiem bieži vien trūkst informācijas par konkrētās reklāmas ietekmi. Lai vēl vairāk uzlabotu godīgumu, pārredzamību un sāncensību attiecībā uz tiem tiešsaistes reklāmas pakalpojumiem, kas ir uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu, kā arī tiem, kas ir pilnīgi integrēti citos platformas pamatpakalpojumos, kurus nodrošina tas pats uzņēmums, vārtziņiem būtu pēc pieprasījuma jānodrošina reklāmdevējiem un izdevējiem, un reklāmdevēju un izdevēju pilnvarotām trešām personām bezmaksas piekļuve vārtziņu veiktspējas mērīšanas rīkiem un datiem, tostarp apkopotajiem un neapkopotajiem datiem, kas nepieciešami reklāmdevējiem, pilnvarotām trešām personām, piemēram, reklāmas aģentūrām, kuras darbojas reklāmas izvietotāja uzņēmuma vārdā, kā arī izdevējiem, lai tie veiktu neatkarīgu attiecīgo tiešsaistes reklāmas pakalpojumu pārbaudi.

(59)

Vārtziņi gūst labumu no piekļuves milzīgam datu apjomam, ko tie vāc, sniedzot platformas pamatpakalpojumus, kā arī citus digitālos pakalpojumus. Lai nodrošinātu, ka vārtziņi neapdraud sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā vai dinamiskās digitālās nozares inovācijas potenciālu, ierobežojot pakalpojumu sniedzēju maiņu vai daudzviesošanu, galalietotājiem, kā arī trešām personām, ko pilnvarojis galalietotājs, būtu jāpiešķir efektīva un tūlītēja piekļuve datiem, ko tie snieguši vai kas ģenerēti, veicot savu darbību attiecīgajos vārtziņa platformas pamatpakalpojumos. Dati būtu jāsaņem tādā formātā, kam galalietotājs vai attiecīgā galalietotāja pilnvarotā trešā persona, uz kuru dati tiek pārnesti, var nekavējoties un faktiski piekļūt un ko tie var nekavējoties un faktiski izmantot. Vārtziņiem ar piemērotiem un augstas kvalitātes tehniskiem pasākumiem, piemēram, lietojumprogrammu programmēšanas saskarnēm, būtu arī jānodrošina, ka galalietotāji vai galalietotāju pilnvarotas trešās personas var brīvi pārnest datus nepārtraukti un reāllaikā. Tas būtu jāattiecina arī uz visiem citiem datiem dažādos apkopošanas līmeņos, kas vajadzīgi, lai faktiski nodrošinātu šādu pārnesamību. Lai novērstu šaubas, vārtziņa pienākums nodrošināt datu efektīvu pārnesamību saskaņā ar šo regulu papildina tiesības uz datu pārnesamību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Savukārt, sekmējot pārslēgšanos vai daudzviesošanu, būtu jāpalielinās galalietotāju izvēles iespējām, un tas stimulē vārtziņus un komerciālos lietotājus ieviest jauninājumus.

(60)

Komerciālie lietotāji, kas izmanto platformas pamatpakalpojumus, kurus sniedz vārtziņi, un šādu komerciālo lietotāju galalietotāji nodrošina un ģenerē lielu datu apjomu. Lai nodrošinātu, ka komerciālajiem lietotājiem ir piekļuve attiecīgajiem šādi ģenerētajiem datiem, vārtzinim pēc to pieprasījuma būtu jānodrošina faktiska un bezmaksas piekļuve šādiem datiem. Šāda piekļuve būtu jāpiešķir arī trešām personām, ar kurām komerciālais lietotājs ir noslēdzis līgumu un kuras nodrošina šādu datu apstrādi komerciālajam lietotājam. Šai piekļuvei būtu jāietver piekļuve datiem, ko sniedz vai ģenerē tie paši komerciālie lietotāji un tie paši minēto komerciālo lietotāju galalietotāji saistībā ar citiem pakalpojumiem, ko sniedz tas pats vārtzinis, tostarp pakalpojumiem, ko sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, ja tas ir nesaraujami saistīts ar attiecīgo pieprasījumu. Šajā nolūkā vārtzinim nebūtu jāizmanto nekādi līgumiski vai cita veida ierobežojumi, kas liegtu komerciālajiem lietotājiem piekļuvi attiecīgajiem datiem, un tam būtu jānodrošina iespēja komerciālajiem lietotājiem saņemt savu galalietotāju piekrišanu par piekļuvi šādiem datiem un to izgūšanu, ja šāda piekrišana ir nepieciešama saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK. Turklāt vārtziņiem, izmantojot piemērotus tehniskos pasākumus, piemēram, ieviešot augstas kvalitātes lietojumprogrammu programmēšanas saskarnes vai integrētus rīkus maza apjoma komerciālajiem lietotājiem, būtu jānodrošina nepārtraukta piekļuve šādiem datiem reāllaikā.

(61)

Tiešsaistes meklētājprogrammu vērtība to attiecīgajiem komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem palielinās, palielinoties šādu lietotāju kopējam skaitam. Uzņēmumi, kas sniedz tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumus, apkopo un uzglabā apkopotās datu kopas, kuras ietver informāciju par to, ko lietotāji meklēja, un par to mijiedarbību ar rezultātiem, kas tiem tika sniegti. Uzņēmumi, kas sniedz tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumus, apkopo šos datus no meklējumiem, kas veikti, izmantojot to tiešsaistes meklētājprogrammu, un attiecīgā gadījumā no meklējumiem, kas veikti to lejupējo uzņēmējdarbības partneru platformās. Vārtziņu piekļuve šādiem ranžējuma, vaicājumu, klikšķu un skatījumu datiem ir nozīmīgs šķērslis ienākšanai tirgū un darbības paplašināšanai, kas vājina sāncensību tiešsaistes meklētājprogrammu jomā. Tādēļ vārtziņiem, piemērojot taisnīgus, saprātīgus un nediskriminējošus noteikumus, būtu jānodrošina piekļuve minētajiem ranžējuma, vaicājumu, klikšķu un skatījumu datiem saistībā ar bezmaksas un apmaksātu meklēšanu, ko patērētāji ģenerē, izmantojot tiešsaistes meklētājprogrammas, citiem uzņēmumiem, kas sniedz šādus pakalpojumus, lai minētie trešo personu uzņēmumi var optimizēt savus pakalpojumus un konkurēt ar attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem. Šāda piekļuve būtu jāpiešķir arī trešām personām, kuras nolīdzis tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējs un kuras darbojas kā šīs tiešsaistes meklētājprogrammas datu apstrādātājas. Sniedzot piekļuvi saviem meklēšanas datiem, vārtzinim būtu jānodrošina galalietotāju personas datu aizsardzība, tostarp pret iespējamiem deanonimizācijas riskiem, izmantojot piemērotus līdzekļus, piemēram, šādu personas datu anonimizāciju, un būtiski nemazinot datu kvalitāti vai lietderību. Attiecīgie dati ir anonimizēti, ja personas dati ir neatgriezeniski pārveidoti tādā veidā, ka informācija neattiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, vai personas datus sniedz anonīmi tādā veidā, ka datu subjekts nav vai vairs nav identificējams.

(62)

Attiecībā uz lietojumprogrammu veikaliem, tiešsaistes meklētājprogrammām un tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumiem, kas uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu, vārtziņiem būtu jāpublicē un jāpiemēro vispārēji piekļuves nosacījumi, kuriem vajadzētu būt taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem. Minētajos vispārējos nosacījumos būtu jāparedz Savienībā esošs alternatīvs strīdu izšķiršanas mehānisms, kas ir viegli piekļūstams, objektīvs, neatkarīgs un bez maksas komerciālajam lietotājam, neskarot komerciālā lietotāja paša izmaksas un samērīgus pasākumus, kuru mērķis ir novērst to, ka komerciālie lietotāji ļaunprātīgi izmanto strīdu izšķiršanas mehānismu. Šim strīdu izšķiršanas mehānismam nebūtu jāskar komerciālo lietotāju tiesības vērsties pēc tiesiskās aizsardzības tiesu iestādēs saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem. Jo īpaši – vārtziņi, kas nodrošina piekļuvi lietojumprogrammu veikaliem, ir svarīga vārteja komerciālajiem lietotājiem, kuri cenšas sasniegt galalietotājus. Ņemot vērā šo vārtziņu un to lietojumprogrammu veikalu komerciālo lietotāju nevienlīdzīgās iespējas aizstāvēt savas intereses, būtu jāliedz iespējas šiem vārtziņiem izvirzīt vispārējus nosacījumus, tostarp cenu noteikšanas nosacījumus, kuri būtu negodīgi vai izraisītu nepamatotu diferenciāciju.

Cenu noteikšanas vai citi vispārējie piekļuves nosacījumi būtu jāuzskata par negodīgiem, ja tie izjauc līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem, kas uzlikti komerciālajiem lietotājiem, vai piešķir vārtzinim priekšrocības, kuras ir nesamērīgas ar pakalpojumu, ko vārtzinis sniedz komerciālajiem lietotājiem, vai rada neizdevīgus apstākļus komerciālajiem lietotājiem, kad tie sniedz tādus pašus vai līdzīgus pakalpojumus kā vārtzinis. Lai noteiktu vispārējo piekļuves nosacījumu taisnīgumu, par atskaites punktiem var izmantot šādus kritērijus: cenas vai nosacījumi, ko tiem pašiem vai līdzīgiem pakalpojumiem piemēro citi lietojumprogrammu veikalu darbības nodrošinātāji; cenas vai nosacījumi, ko lietojumprogrammu veikala darbības nodrošinātājs piemēro dažādiem saistītiem vai līdzīgiem pakalpojumiem vai dažādiem galalietotāju veidiem; cenas vai nosacījumi, ko lietojumprogrammu veikala darbības nodrošinātājs piemēro vienam un tam pašam pakalpojumam dažādos ģeogrāfiskos reģionos; cenas vai nosacījumi, ko lietojumprogrammu veikala darbības nodrošinātājs piemēro tam pašam pakalpojumam, ko vārtzinis sniedz pats sev. Šim pienākumam nevajadzētu noteikt piekļuves tiesības, un tam nevajadzētu skart lietojumprogrammu veikalu darbības nodrošinātāju, tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu un tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu sniedzēju spēju uzņemties vajadzīgo atbildību cīņā pret nelikumīgu un nevēlamu saturu, kā noteikts Regulā par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu.

(63)

Vārtziņi var apgrūtināt komerciālo lietotāju un galalietotāju spēju atteikties no to iepriekš abonēta platformas pamatpakalpojuma. Tādēļ būtu jānosaka noteikumi, lai nepieļautu situāciju, kurā vārtziņi apdraud komerciālo lietotāju un galalietotāju tiesības brīvi izvēlēties, kuru platformas pamatpakalpojumu viņi izmanto. Lai nodrošinātu komerciālo lietotāju un galalietotāju brīvu izvēli, vārtzinim nevajadzētu būt iespējai komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem nevajadzīgi apgrūtināt vai sarežģīt atteikšanos no platformas pamatpakalpojuma abonēšanas. Konta slēgšanu vai atteikšanos no abonēšanas nevajadzētu padarīt sarežģītāku kā konta atvēršanu vai tā paša pakalpojuma abonēšanu. Vārtziņiem, izbeidzot līgumus ar saviem galalietotājiem vai komerciālajiem lietotājiem, nebūtu par to jāpieprasa papildu maksas. Vārtziņiem būtu jānodrošina, ka līgumu izbeigšanas nosacījumi vienmēr ir samērīgi un ka galalietotāji tos var īstenot bez pārmērīgām grūtībām, piemēram, attiecībā uz izbeigšanas iemesliem, paziņošanas termiņu vai šādas izbeigšanas veidu. Tas neskar valsts tiesību aktus, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuros noteiktas tiesības un pienākumi attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem galalietotāji atsakās no platformas pamatpakalpojumu sniegšanas.

(64)

Sadarbspējas trūkums ļauj vārtziņiem, kuri sniedz numurneatkarīgus starppersonu sakaru pakalpojumus, gūt labumu no spēcīga tīkla efekta, kas veicina sāncensības vājināšanos. Turklāt neatkarīgi no tā, vai galalietotāji veic daudzviesošanu, vārtziņi bieži sniedz numurneatkarīgus starppersonu sakaru pakalpojumus kā daļu no savas platformas ekosistēmas, un tas vēl vairāk palielina šķēršļus tam, lai tirgū varētu ienākt šādu pakalpojumu alternatīvi sniedzēji, un paaugstina galalietotāju pārslēgšanās izmaksas. Tāpēc, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/1972 (14) un jo īpaši tās 61. pantā paredzētos nosacījumus un procedūras, vārtziņiem bez maksas un pēc pieprasījuma būtu trešām personām, kuras sniedz numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumus, jānodrošina sadarbspēja ar konkrētām tādu savu numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu pamatfunkcionalitātēm, kurus tie sniedz saviem galalietotājiem.

Vārtziņiem būtu jānodrošina sadarbspēja trešām personām, kuras sniedz numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumus un kuras piedāvā vai plāno piedāvāt savus numurneatkarīgus starppersonu sakaru pakalpojumus galalietotājiem un komerciālajiem lietotājiem Savienībā. Lai atvieglotu šādas sadarbspējas praktisko īstenošanu, būtu jāprasa, lai attiecīgais vārtzinis publicē standartpiedāvājumu, kurā izklāstīta tehniskā informācija un vispārējie noteikumi par sadarbspēju ar tā numurneatkarīgiem starppersonu sakaru pakalpojumiem. Komisijai attiecīgā gadījumā vajadzētu būt iespējai apspriesties ar Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi, lai noteiktu, vai tehniskā informācija un vispārējie noteikumi, kuri publicēti standartpiedāvājumā un kurus vārtzinis ir iecerējis ieviest vai ir ieviesis, nodrošina šā pienākuma izpildi.

Visos gadījumos vārtzinim un pakalpojumu sniedzējam, kas iesniedzis pieprasījumu, būtu jānodrošina, ka sadarbspēja neapdraud augstu drošības un datu aizsardzības līmeni, saskaņā ar to pienākumiem, kas noteikti šajā regulā un piemērojamajos Savienības tiesību aktos, jo īpaši Regulā (ES) 2016/679 un Direktīvā 2002/58/EK. Pienākumam, kas saistīts ar sadarbspēju, nebūtu jāskar informācija un izvēles, kas saskaņā ar šo regulu un citiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Regulu (ES) 2016/679, jādara pieejamas vārtziņa un pakalpojumu sniedzēja, kas iesniedzis pieprasījumu, numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu galalietotājiem.

(65)

Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu efektivitāti, vienlaikus pārliecinoties, ka minētie pienākumi attiecas tikai uz pasākumiem, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu sāncensību un novērstu vārtziņu negodīgas prakses nelabvēlīgo ietekmi, ir svarīgi tos skaidri definēt un ierobežot, lai vārtzinis varētu tos pilnībā izpildīt, vienlaikus pilnībā ievērojot piemērojamos tiesību aktus un jo īpaši Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK, kā arī tiesību aktus par patērētāju aizsardzību, kiberdrošību, produktu drošību un piekļūstamības prasībām, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/882 un Direktīvu (ES) 2016/2102 (15). Vārtziņiem atbilstība šai regulai būtu jānodrošina integrētā veidā.

Tāpēc nepieciešamajiem pasākumiem vajadzētu būt pēc iespējas vairāk integrētiem vārtziņu izmantotajos tehnoloģiskajos risinājumos. Atsevišķos gadījumos pēc dialoga ar attiecīgo vārtzini un pēc tam, kad trešām personām ir dota iespēja sniegt piezīmes, Komisijai var būt lietderīgi detalizētāk precizēt dažus no pasākumiem, kas attiecīgajam vārtzinim būtu jāpieņem, lai faktiski izpildītu pienākumus, kurus ir iespējams precizēt detalizētāk, vai – apiešanas gadījumā – visus pienākumus. Jo īpaši šādai detalizētākai precizēšanai vajadzētu būt iespējamai, ja pienākuma, kuru ir iespējams precizēt detalizētāk, īstenošanu var ietekmēt pakalpojumu variācijas vienas platformas pamatpakalpojumu kategorijas ietvaros. Šajā nolūkā vārtzinim vajadzētu būt iespējai lūgt Komisiju iesaistīties procesā, saskaņā ar kuru Komisija var detalizētāk precizēt dažus no pasākumiem, kas attiecīgajam vārtzinim būtu jāpieņem, lai faktiski izpildītu minētos pienākumus.

Komisijai vajadzētu būt rīcības brīvībai attiecībā uz to, vai un kad šāda detalizētāka precizēšana būtu jāveic, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgas attieksmes, samērīguma un labas pārvaldības principus. Šajā sakarā Komisijai būtu jādara zināmi galvenie iemesli, kas ir tās novērtējuma pamatā, tostarp jebkādas izvirzītās prioritātes izpildes nodrošināšanai. Šo procesu nevajadzētu izmantot, lai mazinātu šīs regulas efektivitāti. Turklāt šis process neskar Komisijas pilnvaras pieņemt lēmumu, ar ko konstatē, ka vārtzinis nepilda kādu no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, tostarp iespēju uzlikt naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus. Komisijai būtu jāvar atsākt procedūru, tostarp gadījumos, kad precizētie pasākumi izrādās neefektīvi. Atsākšanai ar lēmumu pieņemtas neefektīvas precizēšanas dēļ vajadzētu ļaut Komisijai prospektīvi grozīt precizējumu. Komisijai vajadzētu arī spēt noteikt saprātīgu termiņu, kurā procedūru var atsākt, ja precizētie pasākumi izrādās neefektīvi.

(66)

Kā papildu elements samērīguma nodrošināšanai vārtziņiem būtu jādod iespēja pieprasīt noteikta pienākuma apturēšanu, ciktāl tas nepieciešams, ārkārtas apstākļos, kurus vārtzinis nevar kontrolēt, piemēram, neparedzēta ārēja satricinājuma gadījumā, kas uz laiku ir būtiski samazinājis ievērojamas galalietotāju daļas pieprasījumu pēc attiecīgā platformas pamatpakalpojuma, savukārt vārtzinis pierāda, ka konkrētā pienākuma pildīšana apdraud attiecīgā vārtziņa darbību ekonomisko dzīvotspēju Savienībā. Komisijai būtu jānosaka ārkārtas apstākļi, kas pamato apturēšanu, un tā regulāri jāpārskata, lai novērtētu, vai vēl joprojām pastāv nosacījumi, kuru dēļ tā tika piešķirta.

(67)

Ārkārtas apstākļos, kurus attaisno atsevišķi sabiedrības veselības vai sabiedrības drošības apsvērumi, kas noteikti Savienības tiesību aktos un ko interpretējusi Tiesa, Komisijai būtu jāvar pieņemt lēmumu, ka konkrēts pienākums neattiecas uz konkrētu platformas pamatpakalpojumu. Ja šādām sabiedrības interesēm ir nodarīts kaitējums, tas varētu liecināt par to, ka izmaksas sabiedrībai kopumā par noteikta pienākuma izpildi konkrēta izņēmuma gadījumā ir pārāk augstas un līdz ar to nesamērīgas. Attiecīgā gadījumā Komisijai vajadzētu spēt veicināt atbilstības nodrošināšanu, novērtējot, vai ierobežota un pienācīgi pamatota apturēšana vai atbrīvojums ir pamatots. Tam būtu jānodrošina šajā regulā noteikto pienākumu samērīgums, nemazinot paredzēto ex ante ietekmi uz godīgumu un sāncensību. Ja šādu atbrīvojumu piešķir, Komisijai savs lēmums būtu katru gadu jāpārskata.

(68)

Vārtziņiem pienākumu, kas noteikti saskaņā ar šo regulu, izpildes termiņā obligātas ziņošanas procedūrā būtu jāinformē Komisija par pasākumiem, ko tie ir iecerējuši īstenot vai ir īstenojuši, lai nodrošinātu minēto pienākumu faktisku izpildi, tostarp par tiem pasākumiem, kuri saistīti ar Regulas (ES) 2016/679 izpildi, ciktāl tie ir būtiski, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu izpildi, kam būtu jāļauj Komisijai īstenot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu. Turklāt šādas informācijas skaidrs un saprotams nekonfidenciāls kopsavilkums būtu jādara publiski pieejams, vienlaikus ņemot vērā vārtziņu likumīgās intereses attiecībā uz savu komercnoslēpumu un citas konfidenciālas informācijas aizsardzību. Šai nekonfidenciālajai publikācijai būtu jāļauj trešām personām novērtēt, vai vārtziņi pilda šajā regulā noteiktos pienākumus. Šādai ziņošanai nebūtu jāskar nekādas izpildes nodrošināšanas darbības, ko Komisija veic jebkurā laikā pēc ziņošanas. Komisijai būtu tiešsaistē jāpublicē saite uz ziņojuma nekonfidenciālo kopsavilkumu, kā arī visa pārējā publiskā informācija, kuras sniegšanu pamato šajā regulā noteiktie informēšanas pienākumi, lai, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), nodrošinātu piekļūstamību šādai informācijai izmantojamā un visaptverošā veidā.

(69)

Vārtziņu pienākumi būtu jāatjaunina tikai pēc tam, kad ir veikta rūpīga izpēte par tādu konkrētu prakses veidu būtību un ietekmi, kurus pēc padziļinātas izpētes var no jauna identificēt kā negodīgu vai sāncensību ierobežojošu praksi tādā pašā veidā kā šajā regulā noteiktos negodīgas prakses veidus, bet kuri, iespējams, neietilpst pašreizējā pienākumu kopuma piemērošanas jomā. Komisijai vai nu pēc savas iniciatīvas, vai arī pēc pamatota vismaz trīs dalībvalstu pieprasījuma būtu jāvar sākt izpēti, lai noteiktu, vai esošie pienākumi būtu jāatjaunina. Dalībvalstīm, iesniedzot šādus pamatotus pieprasījumus, vajadzētu būt iespējai iekļaut informāciju par tādiem jaunieviestiem produktu, pakalpojumu, programmatūru vai funkciju piedāvājumiem, kas rada bažas par sāncensību vai taisnīgumu, neatkarīgi no tā, vai tie tiek īstenoti saistībā ar esošajiem platformas pamatpakalpojumiem vai kā citādi. Ja pēc tirgus izpētes Komisija uzskata par vajadzīgu grozīt būtiskus šīs regulas elementus, piemēram, iekļaut jaunus pienākumus, kuri atšķiras no tiem pašiem šajā regulā aplūkotajiem sāncensības vai taisnīguma jautājumiem, Komisijai būtu jāvirza uz priekšu priekšlikums šo regulu grozīt.

(70)

Ņemot vērā vārtziņu nozīmīgo ekonomisko spēku, ir svarīgi, lai pienākumi tiktu piemēroti efektīvi un netiktu apieti. Šim nolūkam attiecīgie noteikumi būtu jāpiemēro jebkurai vārtziņa praksei, neatkarīgi no tās formas un neatkarīgi no tā, vai tā ir līgumiska, komerciāla, tehniska vai cita veida prakse, ciktāl šāda prakse atbilst tādas prakses veidam, uz kuru attiecas kāds no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem. Vārtziņiem nevajadzētu īstenot tādu rīcību, kas mazinātu šajā regulā noteikto aizliegumu un pienākumu efektivitāti. Šāda rīcība ietver risinājumu, ko izmanto vārtzinis, galalietotāja izvēļu pasniegšanu tādā veidā, kas nav neitrāls, vai lietotāja saskarnes vai tās daļas struktūras, funkcijas vai darbības veida izmantošanu, lai vājinātu vai pasliktinātu lietotāja autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai izvēli. Turklāt nevajadzētu ļaut vārtzinim īstenot jebkādu rīcību, kura vājina sadarbspēju, kas tiek prasīta saskaņā ar šo regulu, piemēram, izmantojot nepamatotus tehniskās aizsardzības pasākumus, diskriminējošus pakalpojuma sniegšanas noteikumus, nelikumīgi pieprasot autortiesības uz lietojumprogrammu programmēšanas saskarnēm vai sniedzot maldinošu informāciju. Nevajadzētu ļaut, ka vārtziņi apiet sava statusa noteikšanu, mākslīgi segmentējot, sadalot, sadalot sīkāk, fragmentējot vai sašķeļot savus platformas pamatpakalpojumus nolūkā apiet šajā regulā noteiktās kvantitatīvās robežvērtības.

(71)

Lai nodrošinātu vārtziņa statusa pārskatīšanas efektivitāti, kā arī iespēju pielāgot vārtziņa sniegto platformas pamatpakalpojumu sarakstu, vārtziņiem, pirms tie veic jebkādas iecerētas citu tādu uzņēmumu iegādes, kuri sniedz platformas pamatpakalpojumus vai jebkādus citus digitālajā nozarē sniegtus pakalpojumus, vai citus pakalpojumus, kas ļauj vākt datus, par to būtu jāinformē Komisija. Šādai informācijai vajadzētu kalpot ne tikai pārskatīšanas procesam attiecībā uz atsevišķu vārtziņu statusu, bet tai būs arī izšķiroša nozīme, veicot plašāku sāncensības tendenču uzraudzību digitālajā nozarē, un tādējādi tā var būt noderīgs faktors, kas jāņem vērā saistībā ar šajā regulā paredzēto tirgus izpēti. Turklāt Komisijai šāda informācija būtu jāpaziņo dalībvalstīm, jo pastāv iespēja, ka šo informāciju izmanto apvienošanās kontroles nolūkos valsts līmenī, un tāpēc, ka noteiktos apstākļos valsts kompetentajai iestādei ir iespēja minētās iegādes darīt zināmas Komisijai apvienošanās kontroles nolūkos. Komisijai arī katru gadu būtu jāpublicē saraksts ar iegādēm, par kurām vārtzinis to ir informējis. Lai nodrošinātu šādas informācijas vajadzīgo pārredzamību un lietderību dažādos šajā regulā paredzētos nolūkos, vārtziņiem būtu jāsniedz vismaz informācija par uzņēmumiem, uz kuriem koncentrācija attiecas, to Savienības un pasaules mēroga gada apgrozījumu, to darbības jomu, ieskaitot ar koncentrāciju tieši saistītās darbības, darījuma vērtību vai tās aplēsi, kopsavilkumu par koncentrāciju, arī tās būtību un pamatojumu, kā arī sarakstu ar tām dalībvalstīm, uz kurām koncentrācijas operācija attiecas.

(72)

Attiecībā uz jebkādas tādas potenciāli negatīvas ietekmes novērtēšanu, ko izraisa novērotā vārtziņu prakse vākt un uzkrāt lielu datu apjomu no galalietotājiem, būtiska ir galalietotāju datu un privātuma interešu aizsardzība. Nodrošinot vārtziņu izmantotās profilēšanas prakses, kas ietver, bet neaprobežojas tikai ar profilēšanu Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punkta nozīmē, pienācīgu pārredzamības līmeni, tiek veicināta sāncensība platformas pamatpakalpojumu jomā. Pārredzamība rada ārēju spiedienu uz vārtziņiem nepadarīt patērētāju padziļinātu profilēšanu par nozares standartu, ņemot vērā to, ka potenciālie jaunpienācēji vai jaunuzņēmumi nevar piekļūt datiem vienādā apjomā, intensitātē un līdzīgā mērogā. Uzlabotai pārredzamībai vajadzētu nodrošināt iespējas citiem uzņēmumiem, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, labāk izcelties, izmantojot uzlabotas privātuma garantijas.

Lai nodrošinātu šā pārredzamības pienākuma minimālo efektivitātes līmeni, vārtziņiem būtu jāsniedz vismaz neatkarīgi revidēts apraksts par to, uz kāda pamata tiek veikta profilēšana, tostarp par to, vai tiek izmantoti personas dati un dati, kas iegūti no lietotāju darbības saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, par veikto apstrādi, profila sagatavošanas un lietošanas mērķi, profilēšanas ilgumu, šādas profilēšanas ietekmi uz vārtziņa pakalpojumiem un par pasākumiem, kas veikti, lai faktiski informētu galalietotājus par šādas profilēšanas attiecīgo izmantošanu, kā arī par pasākumiem, kas veikti, lai saņemtu viņu piekrišanu vai lai sniegtu viņiem iespēju atteikt vai atsaukt piekrišanu. Komisijai būtu jānosūta revidētais apraksts Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai, lai sniegtu informāciju saistībā ar Savienības datu aizsardzības noteikumu izpildes nodrošināšanu. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai izstrādāt revidētā apraksta metodiku un procedūru, apspriežoties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, pilsonisko sabiedrību un ekspertiem, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 182/2011 (16) un (ES) 2018/1725 (17).

(73)

Lai nodrošinātu šīs regulas mērķu pilnīgu un noturīgu sasniegšanu, Komisijai būtu jāvar novērtēt, vai uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, būtu jānosaka par vārtzini arī tad, ja tas neatbilst šajā regulā noteiktajām kvantitatīvajām robežvērtībām, vai tas, ka vārtzinis sistemātiski nepilda pienākumus, pamato papildu aizsardzības līdzekļu piemērošanu, vai platformas pamatpakalpojumu sarakstam būtu jāpievieno vairāk pakalpojumu digitālajā nozarē un vai ir jāveic papildu prakses veidu, kas ir tikpat negodīgi un ierobežo sāncensību digitālajā tirgū, izpēte. Lai atbalstītu šīs regulas ex ante ietekmi uz sāncensību un taisnīgumu digitālajā nozarē un nodrošinātu vajadzīgo juridiskās noteiktības pakāpi, šāda novērtējuma pamatā vajadzētu būt tirgus izpētei, kas jāveic atbilstošā laikposmā, izmantojot skaidras procedūras un termiņus.

(74)

Pēc tirgus izpētes apsekošanas Komisijai vajadzētu spēt konstatēt, vai uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu, atbilst visiem vispārējiem kvalitatīvajiem kritērijiem, lai tam varētu noteikt vārtziņa statusu. Tad minētajam uzņēmumam principā būtu jāievēro visi attiecīgie pienākumi, kas noteikti šajā regulā. Tomēr attiecībā uz vārtziņiem, kurus Komisija ir atzinusi par tādiem, jo ir paredzams, ka tie iegūs ietekmīgu un noturīgu stāvokli tuvākajā nākotnē, Komisijai būtu jāpiemēro tikai tādi pienākumi, kas ir vajadzīgi un piemēroti, lai novērstu to, ka attiecīgais vārtzinis iegūst ietekmīgu un noturīgu stāvokli savas darbības jomā. Attiecībā uz šādiem jauniem vārtziņiem Komisijai būtu jāņem vērā, ka šis statuss principā ir pagaidu statuss, un tāpēc tai konkrētajā brīdī būtu jāizlemj, vai šādam uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, būtu jāpiemēro visi vārtziņa pienākumi, jo tas ir ieguvis ietekmīgu un noturīgu stāvokli, vai arī nosacījumi vārtziņa statusa noteikšanai galu galā nav izpildīti, un tāpēc visi iepriekš noteiktie pienākumi būtu jāatceļ.

(75)

Komisijai būtu jāveic izpēte un jānovērtē, vai ir pamatoti piemērot ar rīcību saistītus vai – attiecīgā gadījumā – strukturālus papildu aizsardzības līdzekļus, lai nodrošinātu, ka vārtzinis nevar traucēt šīs regulas mērķu sasniegšanu, sistemātiski nepildot vienu vai vairākus šajā regulā noteiktos pienākumus. Tā tas ir gadījumā, ja Komisija attiecībā uz vārtzini astoņu gadu laikā ir izdevusi vismaz trīs lēmumus par neatbilstību, kuri var attiekties uz dažādiem platformas pamatpakalpojumiem un dažādiem šajā regulā noteiktiem pienākumiem, un ja vārtzinis ir saglabājis, paplašinājis vai vēl vairāk nostiprinājis savu ietekmi iekšējā tirgū, savu komerciālo lietotāju un galalietotāju ekonomisko atkarību no vārtziņa platformas pamatpakalpojumiem vai sava stāvokļa ietekmīgumu. Būtu jāuzskata, ka vārtzinis ir saglabājis, paplašinājis vai nostiprinājis savu vārtziņa stāvokli, ja, neraugoties uz Komisijas veiktajām izpildes nodrošināšanas darbībām, minētais vārtzinis joprojām ir saglabājis vai vēl vairāk konsolidējis vai pastiprinājis savu nozīmīgumu kā vārteja, kuru komerciālie lietotāji izmanto, lai sasniegtu galalietotājus. Šādos gadījumos Komisijai vajadzētu būt pilnvarām piemērot jebkādus ar rīcību saistītus vai strukturālus aizsardzības līdzekļus, pienācīgi ievērojot proporcionalitātes principu.

Šajā kontekstā Komisijai vajadzētu būt pilnvarām aizliegt vārtzinim, ciktāl šāds aizsardzības līdzeklis ir samērīgs un nepieciešams, lai saglabātu vai atjaunotu godīgumu un sāncensību, ko ietekmē pienākumu sistemātiska neizpilde, uz ierobežotu laiku iesaistīties koncentrācijā attiecībā uz tiem platformas pamatpakalpojumiem vai citiem digitālajā nozarē sniegtiem pakalpojumiem, vai pakalpojumiem, kas ļauj vākt datus, kurus ietekmē šāda pienākumu sistemātiska neizpilde. Lai sekmētu trešo personu faktisku iesaistīšanos un dotu iespēju pārbaudīt aizsardzības līdzekļus pirms to piemērošanas, Komisijai būtu jāpublicē detalizēts, nekonfidenciāls lietas kopsavilkums un veicamiem pasākumi. Komisijai būtu jāvar atsākt procedūru, tostarp tad, ja noteiktie aizsardzības līdzekļi izrādās neefektīvi. Atsākšanai ar lēmumu pieņemtu neefektīvu aizsardzības līdzekļu dēļ vajadzētu ļaut Komisijai prospektīvi grozīt aizsardzības līdzekļus. Komisijai vajadzētu arī spēt noteikt saprātīgu termiņu, kurā vajadzētu būt iespējamam procedūru atsākt, ja aizsardzības līdzekļi izrādās neefektīvi.

(76)

Ja ar pienākumu sistemātisku neizpildi saistītās izpētes gaitā vārtzinis pauž Komisijai apņemšanos, Komisijai būtu jāvar pieņemt lēmumu, lai noteiktu, ka šīs apņemšanās attiecīgajam vārtzinim ir saistošas, ja Komisija konstatē, ka šīs apņemšanās nodrošina šajā regulā izklāstīto pienākumu faktisku izpildi. Minētajā lēmumā būtu arī jākonstatē, ka attiecībā uz pienākumu sistemātisku neizpildi, saistībā ar kuru tiek veikta izpēte, Komisijas rīcībai vairs nav pamata. Novērtējot, vai vārtziņa paustās apņemšanās ir pietiekamas, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu faktisku izpildi, būtu jāļauj Komisijai ņemt vērā testus, ko vārtzinis veicis nolūkā pierādīt pausto apņemšanos efektivitāti praksē. Komisijai būtu jāpārliecinās, ka lēmums par apņemšanos tiek pilnībā ievērots un ka tiek sasniegti tā mērķi, un tai vajadzētu būt tiesīgai pārskatīt lēmumu, ja tā konstatē, ka apņemšanās nav efektīvas.

(77)

Pakalpojumus digitālajā nozarē un ar šiem pakalpojumiem saistītos prakses veidus var skart straujas un ievērojamas izmaiņas. Lai nodrošinātu, ka šī regula saglabā aktualitāti un nodrošina iedarbīgu un visaptverošu regulējumu, reaģējot uz problēmām, ko rada vārtziņi, ir svarīgi nodrošināt platformu pamatpakalpojumu sarakstu, kā arī šajā regulā paredzēto pienākumu regulāru pārskatīšanu. Tas ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu, ka tiek konstatēta prakse, kas varētu ierobežot sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā vai kas ir negodīga. Lai gan, ņemot vērā dinamiskās izmaiņas digitālajā nozarē, ir svarīgi veikt regulāru pārskatīšanu, lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz reglamentējošiem nosacījumiem, jebkāda pārskatīšana būtu jāveic saprātīgā un piemērotā termiņā. Turklāt ar tirgus izpēšu palīdzību būtu jānodrošina, ka Komisijai ir stabils pierādījumu pamats tam, lai novērtētu, vai tai būtu jāierosina šīs regulas grozījumi, lai pārskatītu, paplašinātu vai sīkāk izstrādātu platformas pamatpakalpojumu sarakstus. Ar tirgus izpētes palīdzību būtu arī jānodrošina, ka Komisijai ir stabils pierādījumu pamats tam, lai novērtētu, vai tai būtu jāierosina šajā regulā noteikto pienākumu grozījumi vai arī būtu jāpieņem deleģēts akts šādu pienākumu atjaunināšanai.

(78)

Attiecībā uz vārtziņu rīcību, uz kuru neattiecas šajā regulā izklāstītie pienākumi, Komisijai vajadzētu būt iespējai sākt tirgus izpēti par jauniem pakalpojumiem un jaunu praksi, lai noteiktu, vai šajā regulā izklāstītie pienākumi ir jāpapildina ar deleģētu aktu, kas ietilpst šajā regulā noteiktajā pilnvarojumā šādiem deleģētajiem aktiem, vai arī ir jāiesniedz priekšlikums grozīt šo regulu. Tas neskar Komisijas iespēju attiecīgos gadījumos uzsākt procedūru saskaņā ar LESD 101. vai 102. pantu. Šādai procedūrai būtu jānorit saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003 (18). Steidzamības gadījumos nopietna un nelabojama kaitējuma konkurencei riska dēļ Komisijai būtu jāapsver iespēja pieņemt pagaidu pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 8. pantu.

(79)

Gadījumā, ja vārtziņi īsteno praksi, kas ir negodīga vai ierobežo sāncensību attiecībā uz tādiem platformas pamatpakalpojumiem, kuri jau ir noteikti saskaņā ar šo regulu, taču uz šādu praksi skaidri neattiecas šajā regulā paredzētie pienākumi, Komisijai būtu jāvar atjaunināt šo regulu, pieņemot deleģētos aktus. Uz šādiem atjauninājumiem, ko veiktu, pieņemot deleģētos aktus, būtu jāattiecina tas pats izpēšu veikšanas standarts, un līdz ar to pirms tam būtu jāveic tirgus izpēte. Komisijai būtu arī jāpiemēro iepriekš noteikts standarts šādu prakses veidu noteikšanai. Šim juridiskajam standartam būtu jānodrošina, ka to pienākumu veids, kurus saskaņā ar šo regulu varētu piemērot vārtziņiem jebkurā laikā, ir pietiekami paredzams.

(80)

Lai nodrošinātu šīs regulas faktisku īstenošanu un ievērošanu, Komisijai vajadzētu būt spēcīgām izpētes un izpildes nodrošināšanas pilnvarām, lai tā varētu veikt izpēti, panākt šajā regulā paredzēto noteikumu izpildi un šo izpildi uzraudzīt, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievērotas pamattiesības tikt uzklausītam un piekļūt lietai izpildes nodrošināšanas procesa ietvaros. Komisijai šīs izpētes pilnvaras būtu jāizmanto arī, lai veiktu tirgus izpēti, tostarp šīs regulas atjaunināšanas un pārskatīšanas nolūkā.

(81)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieprasīt šīs regulas vajadzībām nepieciešamo informāciju. Konkrētāk, Komisijai vajadzētu būt iespējai piekļūt jebkādiem attiecīgiem dokumentiem, datiem, datubāzei, algoritmam un informācijai, kas vajadzīgi, lai uzsāktu un veiktu izpētes un uzraudzītu šajā regulā noteikto pienākumu izpildi neatkarīgi no tā, kā rīcībā ir šāda informācija, un neatkarīgi no to formas vai formāta, glabāšanas vides vai glabāšanas vietas.

(82)

Komisijai būtu jāvar tieši pieprasīt uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām sniegt visus attiecīgos pierādījumus, datus un informāciju. Turklāt Komisijai būtu jāvar šīs regulas vajadzībām pieprasīt jebkādu attiecīgu informāciju no kompetentajām iestādēm dalībvalstī vai no jebkuras fiziskas vai juridiskas personas. Pildot Komisijas lēmumu, uzņēmumiem ir pienākums atbildēt uz faktus precizējošiem jautājumiem un nodrošināt dokumentus.

(83)

Turklāt Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai veikt jebkura uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības pārbaudes un iztaujāt jebkuras personas, kuru rīcībā varētu būt lietderīga informācija, kā arī ierakstīt sniegtās liecības.

(84)

Pagaidu pasākumi var būt svarīgs rīks, lai nodrošinātu, ka – kamēr turpinās izpēte – pārkāpums, saistībā ar kuru tiek veikta izpēte, nerada nopietnu un nelabojamu kaitējumu vārtziņu komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem. Šis rīks ir svarīgs, lai nepieļautu norises, kuras varētu būt ļoti grūti neitralizēt ar lēmumu, ko Komisija pieņem procedūras noslēgumā. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt pilnvarām noteikt pagaidu pasākumus saistībā ar procedūru, kas uzsākta ar nolūku potenciāli pieņemt lēmumu par neatbilstību. Šīs pilnvaras būtu jāpiemēro gadījumos, kad Komisija ir pirmšķietami konstatējusi, ka vārtziņi nav izpildījuši pienākumus, un ja pastāv nopietna un nelabojama kaitējuma risks vārtziņu komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem. Pagaidu pasākumi būtu jāpiemēro tikai uz noteiktu laikposmu – vai nu tādu, kas noslēdzas tad, kad Komisija pabeidz procedūru, vai uz konkrētu laikposmu, ko vajadzības gadījumā var atbilstoši pagarināt.

(85)

Komisijai būtu jāvar īstenot vajadzīgās darbības, lai uzraudzītu šajā regulā noteikto pienākumu faktisku īstenošanu un izpildi. Šādām darbībām būtu jāietver iespēja Komisijai iecelt neatkarīgus ārējos ekspertus un revidentus, lai tie Komisijai palīdzētu šajā procesā, tostarp attiecīgā gadījumā no dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piemēram, datu vai patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm. Ieceļot revidentus, Komisijai būtu jānodrošina pietiekama rotācija.

(86)

Šajā regulā noteikto pienākumu izpildei vajadzētu būt panākamai ar naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem. Šajā nolūkā būtu jānosaka arī atbilstošs līmenis naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kurus piemēro par neatbilstību pienākumiem un procedūras noteikumu pārkāpumiem, un jāparedz atbilstīgi noilguma periodi saskaņā ar proporcionalitātes un ne bis in idem principiem. Komisijai un attiecīgajām valstu iestādēm būtu jākoordinē savi izpildes panākšanas centieni, lai nodrošinātu, ka minētie principi tiek ievēroti. Jo īpaši – Komisijai būtu jāņem vērā visi naudas sodi un soda maksājumi, kas tai pašai juridiskajai personai par tiem pašiem faktiem ir piemēroti ar galīgo lēmumu procedūrā par citu Savienības vai valsts noteikumu pārkāpšanu, lai tādējādi nodrošinātu, ka kopējie piemērotie naudas sodi un soda maksājumi atbilst izdarīto pārkāpumu smagumam.

(87)

Lai nodrošinātu, ka ir iespējams faktiski piedzīt naudas sodus, kuri uzņēmumu apvienībām piemēroti par to izdarītajiem pārkāpumiem, ir jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt naudas soda samaksu no minētās uzņēmumu apvienības biedriem gadījumā, ja tā nav maksātspējīga.

(88)

Saskaņā ar šo regulu īstenotās procedūras sakarā būtu jānodrošina attiecīgajam uzņēmumam tiesības tikt uzklausītam Komisijā, un pieņemtie lēmumi būtu plaši jāpublisko. Nodrošinot tiesības uz labu pārvaldību, tiesības uz piekļuvi lietai un tiesības tikt uzklausītam, ir būtiski aizsargāt konfidenciālu informāciju. Turklāt, ievērojot informācijas konfidencialitāti, Komisijai būtu jānodrošina, ka visa informācija, uz kuru ir balstīts lēmums, tiek atklāta tādā apmērā, lai lēmuma adresātam būtu iespējams izprast faktus un apsvērumus, kuru rezultātā lēmums ir pieņemts. Ir arī jānodrošina, ka Komisija izmanto tikai tādu informāciju, kas, ievērojot šo regulu, savākta šīs regulas vajadzībām, izņemot tad, ja ir konkrēti paredzēts citādi. Visbeidzot, noteiktos apstākļos vajadzētu būt iespējamam noteiktu uzņēmējdarbības informāciju, piemēram, juristu un viņu klientu saziņu, uzskatīt par konfidenciālu, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi.

(89)

Sagatavojot publicēšanai paredzētus nekonfidenciālus kopsavilkumus, lai faktiski nodrošinātu iespēju ieinteresētajām trešām personām sniegt piezīmes, Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju.

(90)

Lai saskaņoti, efektīvi un papildinoši īstenotu pieejamos juridiskos instrumentus, ko piemēro vārtziņiem, ir vajadzīga sadarbība un koordinācija starp Komisiju un valstu iestādēm to kompetences ietvaros. Komisijai un valstu iestādēm būtu jāsadarbojas un jākoordinē savas darbības, kas vajadzīgas, lai īstenotu pieejamos juridiskos instrumentus, ko piemēro vārtziņiem šīs regulas nozīmē, un būtu jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. pantā noteiktais lojālas sadarbības princips. Vajadzētu būtu iespējamam, ka valstu iestāžu nodrošinātais atbalsts Komisijai ietver visas to rīcībā esošās nepieciešamās informācijas sniegšanu Komisijai vai – pēc tās pieprasījuma – palīdzību Komisijai tās pilnvaru īstenošanā, lai Komisija varētu labāk veikt savus pienākumus, kas paredzēti šajā regulā.

(91)

Komisija ir vienīgā iestāde, kas ir pilnvarota nodrošināt šīs regulas izpildi. Lai atbalstītu Komisiju, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pilnvarot savas valsts kompetentās iestādes, kuras nodrošina konkurences noteikumu izpildi, veikt izpēti saistībā ar vārtziņu iespējamu šajā regulā paredzēto atsevišķu pienākumu neievērošanu. Tas jo īpaši varētu būt svarīgi gadījumos, kad sākumā nav iespējams noteikt, vai vārtzinis ar savu rīcību varētu pārkāpt šo regulu, konkurences noteikumus, kuru izpildi valsts kompetentā iestāde ir pilnvarota nodrošināt, vai abus minētos. Ņemot vērā, ka Komisija, kas ir vienīgā šajā regulā paredzēto noteikumu izpildes nodrošinātāja, uzsāk procedūru, lai veiktu izpēti saistībā ar jebkādu neatbilstību, valsts kompetentajai iestādei, kas nodrošina konkurences noteikumu izpildi, vajadzētu ziņot Komisijai par saviem konstatējumiem attiecībā uz vārtziņu iespējamu šajā regulā paredzēto atsevišķu pienākumu neievērošanu.

Komisijai vajadzētu būt pilnīgai rīcības brīvībai lemt par to, vai uzsākt šādu procedūru. Lai izvairītos no šajā regulā paredzēto izpēšu pārklāšanās, attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei, pirms tā veic savu pirmo izpētes pasākumu saistībā ar vārtziņu iespējamu šajā regulā paredzēto atsevišķu pienākumu neievērošanu, būtu jāinformē Komisija. Nodrošinot, ka vārtziņi ievēro valsts konkurences noteikumus, tostarp nosakot naudas sodus, valstu kompetentajām iestādēm būtu arī cieši jāsadarbojas un jākoordinē darbības ar Komisiju. Minētajā nolūkā tām būtu jāinformē Komisija, kad tās pret vārtziņiem uzsāk procedūru, pamatojoties uz valsts konkurences noteikumiem, kā arī pirms šādā procedūrā vārtziņiem tiek noteikti pienākumi. Lai izvairītos no dublēšanās, vajadzētu būt iespējamam, ka informācija par lēmuma projektu, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. pantu, attiecīgā gadījumā kalpo par paziņojumu saskaņā ar šo regulu.

(92)

Lai panāktu šīs regulas saskaņotu piemērošanu un izpildi, ir svarīgi nodrošināt, ka valstu iestādēm, tostarp valstu tiesām, ir visa vajadzīgā informācija, lai nodrošinātu, ka to lēmumi nav pretrunā lēmumam, ko saskaņā ar šo regulu ir pieņēmusi Komisija. Būtu jāļauj valstu tiesām lūgt Komisiju nosūtīt tām informāciju vai atzinumus par jautājumiem, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu. Vienlaikus Komisijai būtu jāvar iesniegt mutiskus vai rakstiskus apsvērumus valstu tiesām. Tas neskar valstu tiesu iespējas lūgt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu.

(93)

Lai nodrošinātu saskaņotību un efektīvu papildināmību šīs regulas un citu vārtziņiem piemērojamo nozaru noteikumu īstenošanā, Komisijai vajadzētu būt iespējai izmantot īpašas augsta līmeņa grupas speciālās zināšanas. Minētajai augsta līmeņa grupai vajadzētu būt iespējai arī palīdzēt Komisijai, attiecīgā gadījumā sniedzot padomus, speciālās zināšanas un ieteikumus vispārējos jautājumos, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu vai izpildes panākšanu. Augsta līmeņa grupas sastāvā vajadzētu būt attiecīgajām Eiropas struktūrām un tīkliem, un tās sastāvam būtu jānodrošina augsts speciālo zināšanu līmenis un ģeogrāfiskais līdzsvars. Augsta līmeņa grupas locekļiem būtu regulāri jāziņo struktūrām un tīkliem, ko tie pārstāv, par grupas ietvaros veiktajiem uzdevumiem, un šajā sakarā jākonsultējas ar tiem.

(94)

Tā kā lēmumus, ko saskaņā ar šo regulu pieņēmusi Komisija, pārbauda Tiesa saskaņā ar LESD, Tiesai saskaņā ar LESD 261. pantu vajadzētu būtu neierobežotai jurisdikcijai attiecībā uz naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem.

(95)

Komisijai vajadzētu būt iespējai izstrādāt vadlīnijas, lai sniegtu turpmākus norādījumus par dažādiem šīs regulas aspektiem vai lai palīdzētu uzņēmumiem, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus. Vajadzētu būt iespējamam šādus norādījumus jo īpaši balstīt uz pieredzi, ko Komisija gūst, uzraugot atbilstību šai regulai. Jebkādu šajā regulā paredzētu vadlīniju izdošana ir Komisijas, kura rīkojas tikai pēc saviem ieskatiem, prerogatīva un to nevajadzētu uzskatīt par būtisku elementu, lai nodrošinātu, ka attiecīgie uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības pilda šajā regulā noteiktos pienākumus.

(96)

Dažu vārtziņu pienākumu – piemēram, tādu, kuri attiecas uz piekļuvi datiem, datu pārnesamību vai sadarbspēju –, īstenošanu varētu atvieglot, izmantojot tehniskos standartus. Šajā sakarā Komisijai vajadzētu būt iespējai, attiecīgā gadījumā un ja nepieciešams, pieprasīt Eiropas standartizācijas iestādēm tos izstrādāt.

(97)

Lai nodrošinātu sāncensīgus un godīgus digitālās nozares tirgus visā Savienībā vietās, kur ir vārtziņi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to, lai grozītu metodiku, pēc kuras nosaka, vai ir ievērotas kvantitatīvās robežvērtības attiecībā uz aktīvajiem galalietotājiem un aktīvajiem komerciālajiem lietotājiem saistībā ar vārtziņa statusa noteikšanu, un kura ir ietverta šīs regulas pielikumā, attiecībā uz to, lai detalizētāk precizētu papildu elementus metodikai, kas neietilpst minētajā pielikumā, pēc kuras nosaka, vai ir ievērotas kvantitatīvās robežvērtības attiecībā uz vārtziņa statusa noteikšanu, un attiecībā uz šajā regulā noteikto esošo pienākumu papildināšanu, ja Komisija, pamatojoties uz tirgus izpēti, ir konstatējusi, ka nepieciešams atjaunināt pienākumus, lai pievērstos praksei, kas ierobežo sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā vai ir negodīga, un ja izskatāmais atjauninājums ietilpst šajā regulā noteiktajam pilnvarojumam šādiem deleģētajiem aktiem.

(98)

Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar šo regulu, ir īpaši būtiski, lai Komisijai veicot sagatavošanas darbus, tā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (19). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(99)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras nolūkā precizēt pasākumus, kas vārtziņiem ir jāīsteno, lai faktiski izpildītu šajā regulā noteiktos pienākumus; pilnībā vai daļēji apturēt konkrētu pienākumu, kas noteikts vārtzinim; pilnībā vai daļēji atbrīvot vārtzini no konkrēta pienākuma; precizēt pasākumus, kas vārtzinim jāīsteno, ja tas apiet šajā regulā noteiktos pienākumus; pabeigt tirgus izpēti vārtziņu statusa noteikšanai; piemērot aizsardzības līdzekļus pienākumu sistemātiskas neizpildes gadījumā; noteikt vārtzinim pagaidu pasākumus; noteikt, ka apņemšanās ir vārtzinim saistošas; izklāstīt tās konstatēto neatbilstību; noteikt periodiskā soda maksājuma galīgo summu; noteikt to paziņojumu, informācijas iesniegumu, pamatoto pieprasījumu un regulatīvo ziņojumu formu, saturu un citus elementus, kurus nosūtījuši vārtziņi; noteikt operacionālo un tehnisko kārtību, lai īstenotu sadarbspēju, un to paņēmienu revidētā apraksta metodiku un procedūru, kurus izmanto patērētāju profilēšanā; paredzēt praktisko kārtību attiecībā uz procedūrām, termiņu pagarināšanu, tiesību īstenošanu procedūru laikā, izpaušanas noteikumiem, kā arī attiecībā uz Komisijas un valstu iestāžu sadarbību un koordināciju. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(100)

Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktu par Komisijas un dalībvalstu sadarbības un koordinācijas praktisko kārtību. Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto attiecībā uz atlikušajiem šajā regulā paredzētajiem īstenošanas aktiem. Tas ir pamatots ar to, ka minētie atlikušie īstenošanas akti attiecas uz šajā regulā noteikto procedūru praktiskajiem aspektiem, piemēram, dažādu procedūras posmu formu, saturu un citiem elementiem, dažādu procedūras posmu praktisko kārtību, piemēram, procesuālo termiņu pagarināšanu vai tiesībām tikt uzklausītam, ka arī uz individuāliem īstenošanas lēmumiem, kas adresēti vārtziņiem.

(101)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 ikvienai dalībvalstij vajadzētu būt pārstāvētai padomdevējā komitejā un lemt par savas delegācijas sastāvu. Šāda delegācija var ietvert, cita starpā, dalībvalstu kompetento iestāžu ekspertus, kuriem ir attiecīgas speciālās zināšanas par konkrētu jautājumu, kas iesniegts padomdevējai komitejai.

(102)

Trauksmes cēlēji var vērst kompetento iestāžu uzmanību uz jaunu informāciju, kas var palīdzēt kompetentajām iestādēm konstatēt šīs regulas pārkāpumus un dot tām iespēju piemērot sankcijas. Būtu jānodrošina, ka tiek ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai trauksmes cēlējiem dotu iespēju brīdināt kompetentās iestādes par faktiskiem vai iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem un lai pasargātu trauksmes cēlējus no atriebības. Minētajā nolūkā šajā regulā būtu jāparedz, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (20) ir piemērojama ziņošanai par šīs regulas pārkāpumiem un to personu aizsardzībai, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem.

(103)

Lai uzlabotu juridisko noteiktību, Direktīvas (ES) 2019/1937 piemērojamība, ievērojot šo regulu, ziņojumiem par šīs regulas pārkāpumiem un to personu aizsardzībai, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem, būtu jāatspoguļo minētajā direktīvā. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas (ES) 2019/1937 pielikums. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka minētais grozījums tiek atspoguļots to transponēšanas pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1937, lai gan valsts transponēšanas pasākumu pieņemšana nav nosacījums tam, lai minēto direktīvu piemērotu ziņošanai par šīs regulas pārkāpumiem un ziņojošo personu aizsardzībai no šīs regulas piemērošanas dienas.

(104)

Patērētājiem vajadzētu būt tiesīgiem īstenot savas tiesības saistībā ar pienākumiem, kas ar šo regulu noteikti vārtziņiem, un to darīt, izmantojot pārstāvības prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 (21). Minētajā nolūkā šajā regulā būtu jāparedz, ka Direktīva (ES) 2020/1828 ir piemērojama pārstāvības prasībām, ko ceļ saistībā ar vārtziņu izdarītiem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, kuri kaitē vai var kaitēt patērētāju kolektīvajām interesēm. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza minētās direktīvas pielikums. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka minētais grozījums tiek atspoguļots to transponēšanas pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2020/1828, lai gan valsts transponēšanas pasākumu pieņemšana šajā sakarā nav nosacījums tam, lai minēto direktīvu piemērotu minētajām pārstāvības prasībām. Direktīvas (ES) 2020/1828 piemērojamībai pārstāvības prasībām, ko ceļ saistībā ar vārtziņu izdarītiem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, kuri kaitē vai var kaitēt patērētāju kolektīvajām interesēm, būtu jāsākas no dienas, kad sāk piemērot dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kuri vajadzīgi minētās direktīvas transponēšanai, vai no šīs regulas piemērošanas dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk.

(105)

Komisijai šī regula būtu periodiski jāizvērtē, un cieši jāuzrauga tās ietekme uz komerciālo attiecību sāncensību un godīgumu tiešsaistes platformu ekonomikā, it īpaši ar mērķi noteikt, vai, ņemot vērā attiecīgo tehnoloģiju vai tirgus attīstību, ir vajadzīgi grozījumi. Minētajā izvērtējumā būtu jāietver platformas pamatpakalpojumu un vārtziņiem piemēroto pienākumu saraksta regulāra pārskatīšana, kā arī to izpilde, lai nodrošinātu, ka Savienības digitālajos tirgos valda sāncensība un tie ir godīgi. Šajā sakarā Komisijai būtu arī jāizvērtē pienākuma, kas attiecas uz numurneatkarīgu elektronisko sakaru pakalpojumu sadarbspēju, darbības joma. Lai gūtu plašu priekšstatu par norisēm digitālajā nozarē, izvērtējumā būtu jāņem vērā dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu pieredze. Šajā sakarā Komisijai vajadzētu būt iespējai arī izskatīt atzinumus un ziņojumus, ko tai iesniedzis tiešsaistes platformu ekonomikas novērošanas centrs, kas sākotnēji tika izveidots ar Komisijas Lēmumu C(2018)2393 (2018. gada 26. aprīlis). Pēc izvērtējuma Komisijai būtu jāīsteno atbilstīgi pasākumi. Veicot šajā regulā noteiktās prakses un pienākumu novērtēšanu un pārskatīšanu, Komisijai par mērķi būtu jāizvirza augsta aizsardzības līmeņa uzturēšana un kopīgo tiesību un vērtību, it īpaši līdztiesības un nediskriminācijas, ievērošana.

(106)

Neskarot budžeta procedūru un izmantojot pašreizējos finanšu instrumentus, būtu jāpiešķir Komisijai pienācīgi cilvēkresursi, finanšu un tehniskie resursi, lai nodrošinātu, ka tā var efektīvi pildīt savus pienākumus un īstenot savas pilnvaras attiecībā uz šīs regulas izpildes nodrošināšanu.

(107)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, digitālajā nozarē kopumā un jo īpaši platformu pamatpakalpojumu jomā nodrošināt sāncensību un godīgumu, lai veicinātu inovāciju, digitālo produktu un pakalpojumu kvalitāti, godīgas un konkurētspējīgas cenas, kā arī augstu kvalitāti un izvēli galalietotājiem digitālajā nozarē, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet vārtziņu uzņēmējdarbības modeļa un darbību, kā arī to darbību mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(108)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2021. gada 10. februārī sniedza atzinumu (22).

(109)

Šī regula atbilst pamattiesībām un principiem, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, it īpaši tās 16., 47. un 50. pantā. Tādējādi šīs regulas interpretēšanā un piemērošanā būtu jāievēro minētās tiesības un principi,