KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/1214

(2022. gada 9. marts),

ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2021/2139 attiecībā uz saimnieciskajām darbībām noteiktās enerģētikas nozarēs un Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 attiecībā uz īpašām informācijas atklāšanas prasībām par šīm saimnieciskajām darbībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (1) un jo īpaši tās 8. panta 4. punktu, 10. panta 3. punktu un 11. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2021/2139 (2) noteiktie tehniskās pārbaudes kritēriji attiecas uz vairākām tautsaimniecības nozarēm un darbībām, kas var sekmēt Savienības mērķu sasniegšanu saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šīs tautsaimniecības nozares un darbības tika izvēlētas, ņemot vērā to īpatsvaru kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijās un pierādīto potenciālu novērst, samazināt vai piesaistīt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Turklāt ir pierādījies, ka šīm tautsaimniecības nozarēm un darbībām ir potenciāls rosināt siltumnīcefekta gāzu rašanās novēršanu, samazināšanu vai piesaistīšanu arī citās tautsaimniecības nozarēs un darbībās vai nodrošināt šajās citās nozarēs un darbībās radušos emisiju ilgtermiņa uzglabāšanu.

(2)

Kopējais enerģijas patēriņš veido aptuveni 75 % no tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienībā. Tādējādi turpmākā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana enerģētikas nozarei ir izšķiroša nozīme. Tāpēc Deleģētajā regulā (ES) 2021/2139 paredzētie tehniskās pārbaudes kritēriji aptver plašu ar energoapgādes ķēdi saistītu tautsaimniecības nozaru un darbību loku, sākot no elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanas no dažādiem avotiem un beidzot ar pārvades un sadales tīkliem, enerģijas uzkrāšanu, kā arī siltumsūkņiem un biogāzes un biodegvielas ražošanu. Tomēr Deleģētajā regulā (ES) 2021/2139 nav ietverti tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz saimnieciskajām darbībām dabasgāzes un kodolenerģijas nozarēs, lai gan tās var sekmēt Savienības ekonomikas dekarbonizāciju.

(3)

Kā izklāstīts Komisijas 2021. gada 21. aprīļa paziņojumā (“ES taksonomija, uzņēmumu ilgtspējas informācijas ziņošana, vēlmes ilgtspējas jomā un fiduciārie pienākumi: finansējuma novirzīšana Eiropas zaļā kursa īstenošanai”) un Komisijas 2021. gada 6. jūlija paziņojumā (“Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija”), tehniskās pārbaudes kritēriju noteikšana attiecībā uz enerģijas ražošanu no dabasgāzes tika atlikta, jo bija nepieciešams padziļināts tehniskais novērtējums, jo īpaši par dabasgāzes nozīmi pārejā uz ekonomikas dekarbonizāciju (3). Tika atlikta arī tehniskās pārbaudes kritēriju noteikšana attiecībā uz kodolenerģijas ražošanas darbībām, gaidot padziļinātu ekspertu novērtējumu, kas tika uzsākts 2020. gadā, lai konstatētu, vai var uzskatīt, ka kodolenerģijas aprites cikls un jo īpaši kodolatkritumu apsaimniekošana ir saderīgi ar Regulas (ES) 2020/852 17. pantā izvirzīto prasību, ka darbība nedrīkst radīt būtisku kaitējumu citiem vides mērķiem. Ņemot vērā šos novērtējumus, ir jāatzīst, ka dabasgāzes un kodolenerģijas ražošanas darbības var veicināt Savienības ekonomikas dekarbonizāciju.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktu, kas aptver pārejas saimnieciskās darbības, ir jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz tādu elektroenerģijas ražošanu, augstefektīvu elektroenerģijas un siltuma/aukstuma koģenerāciju un siltuma/aukstuma ražošanu efektīvās centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmās, izmantojot dabasgāzi, kas nodrošina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas no dabasgāzes nepārsniedz pieļaujamo robežvērtību. Turklāt ir jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz dabasgāzes izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, augstefektīvā elektroenerģijas un siltuma/aukstuma koģenerācijā un siltuma/aukstuma ražošanā efektīvās centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmās, kur šāda elektroenerģijas ražošana, augstefektīva elektroenerģijas un siltuma/aukstuma koģenerācija un siltuma/aukstuma ražošana efektīvās centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmās vēl neatbilst pieļaujamajai robežvērtībai, tā kā papildus klimatneitrālas enerģijas izmantošanai un lielākām investīcijām jau tagad esošajās mazoglekļa saimnieciskajās darbībās un nozarēs pārejai ir nepieciešams būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas citās saimnieciskajās darbībās un nozarēs, kur nav tehnoloģiski un ekonomiski īstenojamu mazoglekļa alternatīvu. Visas šīs saimnieciskās darbības būtu jākvalificē kā pārejas darbības saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktu, ņemot vērā to, ka tehnoloģiski un ekonomiski īstenojamas mazoglekļa alternatīvas vēl var nebūt komerciāli pieejamas pietiekamā apjomā, lai segtu enerģijas pieprasījumu nepārtrauktā un drošā veidā. Jo īpaši attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu ir lietderīgi paredzēt alternatīvu pieeju siltumnīcefekta gāzu emisiju tiešai ierobežošanai. Saskaņā ar šo alternatīvo pieeju, kurai divdesmit gados būtu jānodrošina līdzīgi rezultāti, stacijas šādus rezultātus var panākt, ierobežojot ekspluatācijas stundu skaitu vai agrāk pārejot uz atjaunīgo gāzu vai mazoglekļa gāzu izmantošanu. Ar tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāveicina paātrināta oglekļietilpīgu energoresursu, citstarp cietā fosilā kurināmā, izmantošanas pārtraukšana. Turklāt, lai izpildītu prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā, ar tehniskās pārbaudes kritērijiem attiecībā uz dabasgāzes izmantošanu būtu arī jānodrošina, ka ir pieejami pārliecinoši pierādījumi tam, ka tādu pašu enerģijas jaudu nevar saražot, izmantojot atjaunīgos energoresursus, un ka katram objektam tiek izstrādāti efektīvi plāni, kas atbilst nozares labākajiem rādītājiem, lai līdz noteiktam datumam pilnībā pārietu uz atjaunīgo energoresursu vai mazoglekļa gāzu izmantošanu. Visbeidzot, tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāparedz, ka uz laiku tiek atzīts šo darbību devums dekarbonizācijā.

(5)	Atjaunīgajiem energoresursiem būs būtiska nozīme Savienības klimata un vides mērķu sasniegšanā. Ņemot to vērā, ir jāpalielina investīcijas atjaunīgajos energoresursos, lai apmierinātu Savienības enerģijas tirgus vajadzības pēc atjaunīgās un tīrās enerģijas aizvien lielākos apjomos.

(6)

Ar kodolenerģiju saistītas darbības ir mazoglekļa darbības, tās nav saistītas ar enerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (4) 2. panta otrās daļas 1) punktā un kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un neietilpst citās saimniecisko darbību kategorijās, kas uzskaitītas minētā punkta b)–i) apakšpunktā. Šādas ar kodolenerģiju saistītās saimnieciskās darbības būtu jākvalificē saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktu, ja tehnoloģiski un ekonomiski īstenojamas mazoglekļa alternatīvas nav pieejamas pietiekamā apjomā, lai segtu enerģijas pieprasījumu nepārtrauktā un drošā veidā. Turklāt Tehnisko ekspertu grupas 2020. gada marta galīgajā ziņojumā par ilgtspējīgu finansējumu (5) tika norādīts, ka “siltumnīcefekta gāzu emisijas kodolenerģijas ražošanā ir gandrīz nulles līmenī” un “ir plaši un skaidri pierādījumi tam, ka kodolenerģija būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus”. Turklāt vairāku dalībvalstu plānos kodolenerģija kopā ar atjaunīgo enerģiju ir iekļauta starp enerģijas avotiem, kuri ir jāizmanto, lai sasniegtu klimata mērķus, citstarp 2050. gada dekarbonizācijas mērķi, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (6). Visbeidzot, nodrošinot stabilu bāzes slodzes enerģijas piegādi, kodolenerģija veicina periodisku atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu un nekavē to izstrādi, kā noteikts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Tāpēc būtu jāuzskata, ka ar kodolenerģiju saistītas darbības atbilst Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktam.

(7)

Ekspertu veiktajā zinātniskajā pārskatā (7) tika secināts, ka ar tehniskās pārbaudes kritērijiem attiecībā uz saimnieciskajām darbībām, kas saistītas ar kodolenerģiju, būtu jānodrošina, ka netiek nodarīts būtisks kaitējums citiem vides mērķiem tādu potenciālo risku dēļ, ko rada kodolatkritumu ilgtermiņa uzglabāšana un galīgā apglabāšana. Tāpēc šiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāatspoguļo augstākie kodoldrošuma, pretradiācijas aizsardzības un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas standarti, pamatojoties uz prasībām, kas noteiktas Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā (“Euratom līgums”) un tiesību aktos, kuri pieņemti saskaņā ar šo līgumu, jo īpaši Padomes Direktīvā 2009/71/Euratom (8). Minētā direktīva paredz augsta līmeņa kodoldrošuma mērķi, kas aptver visus kodoliekārtu dzīves cikla posmus, citstarp šādu iekārtu atrašanās vietas noteikšanu, projektēšanu, būvniecību, nodošanu ekspluatācijā, ekspluatāciju un dezekspluatāciju. Jo īpaši minētajā direktīvā ir prasīts, ka būtiski jāuzlabo drošums, kad tiek projektēti jauni reaktori, citstarp tā sauktie III+ paaudzes reaktori, attiecībā uz kuriem būtu jāizmanto jaunākās zināšanas un tehnoloģijas, ņemot vērā jaunākās starptautiskās drošības prasības. Šīs prasības nodrošina kodoldrošuma mērķa efektīvu īstenošanu, citstarp pastiprinātas aizsardzības principa un efektīvas drošuma kultūras piemērošanu. Šīs prasības nodrošina, ka tiek ārkārtēju cilvēka un dabas izraisītu katastrofu, arī zemestrīču un plūdu, ietekme tiek samazināta līdz minimumam un ka tiek novērstas avārijas, nestandarta operācijas un sistēmiski traucējumi vai kontroles sistēmu darbības pārtraukšana, citstarp izmantojot aizsargkonstrukcijas vai rezerves dzesēšanu un elektroapgādes sistēmas.

(8)

Tirgū ir kļuvusi pieejama avārijizturīga kodoldegviela, kas nodrošina papildu aizsardzību pret avārijām, kuras izraisa degvielas vai reaktora komponentu strukturālie bojājumi. Lai tiktu ņemti vērā šīs jaunākās tehnoloģiskās norises, tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jānosaka prasība, ka ir jāizmanto šāda veida degviela, ņemot vērā tās licencēšanas gaitu Savienībā.

(9)

Visā pasaulē turpinās pētniecības un attīstības centieni, lai izstrādātu jaunas kodolreaktoru tehnoloģijas, kurās citstarp tiek izmantoti slēgti degvielas cikli vai degvielas pašrašanās koncepcijas un kuras samazina augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu veidošanos (“IV paaudzes reaktori”). Lai gan šie IV paaudzes reaktori vēl nav komerciāli dzīvotspējīgi, attiecībā uz tiem būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji, ņemot vērā to potenciālu dekarbonizācijas un radioaktīvo atkritumu samazināšanas mērķa sasniegšanā.

(10)

Vairākas dalībvalstis savos dekarbonizācijas plānos ir iekļāvušas kodolenerģiju kā vienu no nākotnes enerģijas avotiem. Komisijas novērtētie scenāriji paredz, ka izveidosies dekarbonizēta energosistēma, kuras pamatā ir ļoti lielā mērā atjaunīgi energoresursi un kodolenerģija ar stabilu uzstādīto jaudu salīdzinājumā ar pašreizējiem līmeņiem. Tā kā pašlaik izmantotās kodoliekārtas noveco, ir jāuzlabo pašreizējo iekārtu drošums, lai pagarinātu ekspluatācijas laiku, kā arī jābūvē jaunas kodoliekārtas, kas aizstātu novecojušas iekārtas. Šis ir nepārtraukts process, kam būtu jānodrošina energosistēmas dekarbonizācijai vajadzīgās jaudas līdz 2050. gadam un, ja vajadzēs, arī turpmāk. Attiecīgi līdz 2050. gadam un turpmāk būs nepieciešamas ievērojamas investīcijas kodolenerģijā. Ir jānodrošina, ka jaunajās kodolelektrostacijās tiek izmantoti vismodernākie tehnoloģiskā progresa piedāvātie risinājumi. Tāpēc tehniskās pārbaudes kritērijos attiecībā uz šādām jaunām kodolelektrostacijām būtu jāparedz regulāra katra investīciju projekta pārskatīšana un tehniskie parametri, kas atbilst vislabākajai pieejamajai tehnoloģijai, ņemot vērā ilgtspējīgu pētniecības un attīstības centienu iznākumus un nepārtrauktus tehnoloģiju uzlabojumus. Būtu jānosaka konkrēti datumi jaunu tehnoloģiju, kas ir saderīgas ar ilgtspējīgu dekarbonizāciju, pakāpeniskai ieviešanai, tiklīdz tās kļūst pieejamas.

(11)

Euratom līguma II pielikumā un Padomes Regulā (Euratom) Nr. 2587/1999 (9) ir noteiktas robežvērtības un citas prasības attiecībā uz paziņošanu Komisijai par investīcijām kodolenerģijā. Lai nodrošinātu, ka taksonomijas mērķu sasniegšanā tiek maksimāli ievēroti Euratom tiesību aktu principi un prasības, citstarp kodoldrošuma mērķis, par šādām investīcijām būtu jāsaņem Komisijas atzinums neatkarīgi no tā, vai Euratom līguma II pielikumā un Regulā (Euratom) Nr. 2587/1999 tiek prasīta jebkāda paziņošana. Tā paša iemesla dēļ būtu apmierinoši jāatrisina visi Komisijas atzinumā identificētie jautājumi, kas attiecas uz Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punkta un 17. panta piemērošanu un tehniskās pārbaudes kritērijiem.

(12)

Ņemot vērā to, ka ir vajadzīgs ilgs laiks, lai īstenotu investīcijas jaunās kodolenerģijas ražošanas jaudās, atsevišķu esošo kodoliekārtu ekspluatācijas laika pagarināšana var veicināt energosistēmas dekarbonizāciju tuvākā vai vidējā termiņā. Tomēr tehniskās pārbaudes kritērijos attiecībā uz šādiem paplašinājumiem būtu jāparedz prasība veikt modifikācijas un uzlabot drošumu, lai nodrošinātu, ka šīs kodoliekārtas atbilst augstākajiem sasniedzamajiem drošuma standartiem un visām prasībām attiecībā uz drošuma mērķi, kas noteiktas saskaņā ar Euratom līgumu pieņemtajos tiesību aktos.

(13)

Ņemot vērā sagaidāmo tehnoloģiju un zinātnes attīstību, investīcijām tādu jaunu kodoliekārtu būvniecībā un drošā ekspluatācijā, kas izmanto labākās pieejamās tehnoloģijas un ko līdz attiecīgam datumam apstiprinājušas dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, būtu jāpiemēro tehniskās pārbaudes kritēriji un termiņi, kas veicinās IV paaudzes reaktoru ar slēgtu degvielas ciklu vai degvielu pašražojošu reaktoru attīstību un turpmāku izmantošanu, tiklīdz šādi reaktori kļūs komerciāli pieejami. Šie termiņi būtu atbilstoši jāpārskata, ņemot vērā progresu šādu tehnoloģiju attīstībā.

(14)

Ar tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanas vai pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķiem, būtu jānodrošina, ka saimnieciskās darbības nerada būtisku kaitējumu nevienam citam vides mērķim. Īpaši attiecībā uz saimnieciskajām darbībām, kas saistītas ar kodolenerģiju, ir jānodrošina, ka atkritumu ilgtermiņa apglabāšana nerada būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 17. panta 1. punkta d) apakšpunkta iii) punktā. Tāpēc ir lietderīgi tehniskās pārbaudes kritērijos noteikt īpašas prasības par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas fondu un kodoliekārtu dezekspluatācijas fondu, kuras var apvienot, ievērojot principu, ka atkritumu radītājiem būtu jāatbild par atkritumu apsaimniekošanas izmaksām, un pieprasīt, lai visiem radioaktīvajiem atkritumiem tiktu nodrošināti funkcionējošas galīgās glabātavas; tādējādi vajadzētu novērst radioaktīvo atkritumu jebkāda veida eksportu nolūkā apglabāt tos trešās valstīs. Vairākās dalībvalstīs zema un vidēja radioaktivitātes līmeņa atkritumi pašlaik tiek apglabāti tuvu zemes virsmai esošās glabātavās, un to ekspluatācijas vairākās desmitgadēs ir uzkrāta ievērojama pieredze un zinātība atkritumu apsaimniekošanā. Augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu un nostrādātās kodoldegvielas gadījumā dziļa ģeoloģiskā apglabāšana ir vismodernākais risinājums, kas ekspertu aprindās visā pasaulē ir plaši atzīts kā drošākais un ilgtspējīgākais risinājums augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu un lietotās kodoldegvielas, ko uzskata par atkritumiem, apsaimniekošanas beigu posmā. Dalībvalstīm, saglabājot atbildību par savu politiku attiecībā uz lietotās kodoldegvielas un zema, vidēja vai augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu apsaimniekošanu, savā rīcībpolitikā, jo īpaši nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts programmās, būtu jāiekļauj apglabāšanas iespēju plānošana un īstenošana, aptverot visus nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu veidus un apsaimniekošanas posmus no to rašanās līdz apglabāšanai. Valstu programmu saturs ir noteikts Padomes Direktīvā 2011/70/Euratom (10), un tajā ir iekļauti galvenie darbības rādītāji, kas vajadzīgi, lai pārredzami uzraudzītu progresu. Dalībvalstīm regulāri ir jāziņo Komisijai par valsts programmu īstenošanā panākto progresu. Dalībvalstu ziņojumi kopš 2021. gada liecina, ka ir panākts būtisks progress pirmo dziļo ģeoloģisko glabātavu izveidē Savienības teritorijā. Dalībvalstīm kļūst pieejami reālistiski risinājumi, kurus var izmantot, lai līdz 2050. gadam izstrādātu un sāktu ekspluatēt šādus kompleksus. Tāpēc atbilstošas prasības iekļaušana tehniskās pārbaudes kritērijos nodrošina, ka netiek nodarīts būtisks kaitējums videi.

(15)

Ir nepieciešams, lai nefinanšu un finanšu uzņēmumi investoriem sniegtu pēc iespējas lielāku pārredzamību par investīcijām dabasgāzes un kodolenerģijas ražošanas darbībās, attiecībā uz kurām būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji. Lai nodrošinātu šo pārredzamību, būtu jānosaka īpašas informācijas atklāšanas prasības nefinanšu un finanšu uzņēmumiem. Lai nodrošinātu investoriem atklātās informācijas salīdzināmību, šī informācija būtu jāsniedz, izmantojot veidni, kur, skaidri norādīta ar dabasgāzi un kodolenerģiju saistīto darbību proporcija saucējā un – attiecīgā gadījumā – šo uzņēmumu galvenie darbības rādītāji skaitītājā. Lai investoriem nodrošinātu augstas pakāpes pārredzamību par Regulas (ES) 2020/852 5. un 6. pantā minētajiem finanšu produktiem, kas saistīti ar dabasgāzes un kodolenerģijas darbībām, attiecībā uz kurām ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, Komisija attiecīgi grozīs vai ierosinās grozīt informācijas atklāšanas sistēmu, kas attiecas uz šiem finanšu produktiem, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību visā to dzīves ciklā. Lai nodrošinātu, ka galainvestori skaidri identificē šādu informāciju, Komisija apsvērs iespēju grozīt prasības attiecībā uz izplatītāju sniegtajām finanšu un apdrošināšanas konsultācijām.

(16)

Lai vairotu investoru uzticēšanos, ar dabasgāzi saistīto darbību atbilstība tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāverificē neatkarīgai trešai personai. Lai nodrošinātu objektīvu un rūpīgu atbilstības verifikāciju, neatkarīgas trešās personas rīcībā ir jābūt resursiem un darbiniekiem ar verifikācijai vajadzīgām speciālām zināšanām, tai ir jābūt neatkarīgai, lai izvairītos no interešu konflikta ar īpašnieku vai finansētāju, un tai nevajadzētu būt iesaistītai šādu ar dabasgāzi saistītu darbību izstrādē vai darbībā. Papildus pārbaudes mehānismam uz finanšu un nefinanšu uzņēmumiem var attiekties īpašas verifikācijas prasības, kas noteiktas citos Savienības tiesību aktos par ilgtspējīgu finansējumu un attiecas uz atbilstību tehniskās pārbaudes kritērijiem. Saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 26. panta 1. punkta c) apakšpunktu Komisijai būtu jāpārskata noteikumi, kas vajadzīgi, lai izveidotu verifikācijas mehānismus attiecībā uz atbilstību minētajā regulā noteiktajiem kritērijiem.

(17)

Dabasgāzes un kodolenerģijas nozarēm ir raksturīga strauja tehnoloģiju attīstība. Tāpēc ir regulāri jāpārskata tehniskās pārbaudes kritēriji, kas aptver enerģijas ražošanas darbības šajās nozarēs, kā noteikts Regulas (ES) 2020/852 19. panta 5. punktā. Turklāt, pamatojoties uz Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, šādai pārskatīšanai būtu jāaptver arī tehniskās pārbaudes kritērijos noteikto laika periodu atbilstība.

(18)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2021/2139 un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2178 (11) būtu attiecīgi jāgroza. Grozījumi Deleģētajās regulās (ES) 2021/2139 un (ES) 2021/2178 neuzliek pienākumu veikt investīcijas, bet ir paredzēti tādēļ, lai palīdzētu finanšu tirgiem un investoriem, ievērojot stingrus nosacījumus, identificēt attiecīgās ar gāzi un kodolenerģiju saistītās darbības, kas nepieciešamas dalībvalstu energosistēmu pārejā uz klimatneitralitāti saskaņā ar Savienības klimata mērķiem un saistībām.

(19)

Šajā deleģētajā regulā noteiktie grozījumi Deleģētajās regulās (ES) 2021/2139 un (ES) 2021/2178 ir cieši saistīti. Lai nodrošinātu, ka minētie noteikumi, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, lai ieinteresētās personas varētu vieglāk gūt visaptverošu pārskatu par tiesisko regulējumu un lai būtu vieglāk piemērot Regulu (ES) 2020/852, būtu savā starpā saskaņoti, šie noteikumi ir jāiekļauj vienā deleģētajā regulā.

(20)

Ir svarīgi nodrošināt nefinanšu un finanšu uzņēmumiem pietiekami daudz laika, lai tie varētu novērtēt, vai to saimnieciskās darbības, kas saistītas ar dabasgāzi un kodolenerģiju, atbilst šajā regulā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem, un, pamatojoties uz šo novērtējumu, ziņot saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2021/2178. Tāpēc šī regula būtu jāsāk piemērot no 2023. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) 2021/2139

Deleģēto regulu (ES) 2021/2139 groza šādi:

regulā iekļauj šādu 2.a pantu:

“2.a pants

Pārskatīšana

Veicot Regulas (ES) 2020/852 19. panta 5. punktā minēto pārskatīšanu, Komisija arī pārskata un izvērtē nepieciešamību grozīt I pielikuma 4.27. iedaļā, 4.28. iedaļā, 4.29. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā, 4.30. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā un 4.31. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā minētos datumus.

Pārskatot I pielikuma 4.27. un 4.28. iedaļas 2. punktā minēto datumu, ņem vērā tehnikas attīstību, kas saistīta ar avārijizturīgas kodoldegvielas komercializāciju Savienībā un visā pasaulē.”;

2)	I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

3)	II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants.

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) 2021/2178

Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 groza šādi:

regulas 8. pantā pievieno šādu 6., 7. un 8. punktu:

“6. Nefinanšu uzņēmumi un finanšu uzņēmumi atklāj šādas summas un proporcijas:

a)	taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I un II pielikuma 4.26., 4.27. un 4.28. iedaļā, to galveno darbības rādītāju saucējā un skaitītājā;

b)	taksonomijai piederīgas, bet taksonomijai neatbilstīgas saimnieciskās darbības, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I un II pielikuma 4.26., 4.27. un 4.28. iedaļā, to galveno darbības rādītāju saucējā;

c)	taksonomijai nepiederīgas, ar kodolenerģiju saistītas darbības to galveno darbības rādītāju saucējā.

7. Nefinanšu uzņēmumi un finanšu uzņēmumi atklāj šādas summas un proporcijas:

a)	taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I un II pielikuma 4.29., 4.30. un 4.31. iedaļā, to galveno darbības rādītāju saucējā un skaitītājā;

b)	taksonomijai piederīgas, bet taksonomijai neatbilstīgas saimnieciskās darbības, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I un II pielikuma 4.29., 4.30. un 4.31. iedaļā, to galveno darbības rādītāju saucējā;

c)	taksonomijai nepiederīgas, ar fosilo dabasgāzi saistītas darbības to galveno darbības rādītāju saucējā.

8. Šā panta 6. un 7. punktā minēto informāciju noformē tabulas veidā, izmantojot šīs regulas XII pielikumā iekļautās veidnes.”;

2)	kā XII pielikumu pievieno šīs regulas III pielikumā doto tekstu.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 9. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (OV L 442, 9.12.2021., 1. lpp.).

(3) Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (2021. gada 21. aprīlis) “ES taksonomija, uzņēmumu ilgtspējas informācijas ziņošana, vēlmes ilgtspējas jomā un fiduciārie pienākumi: finansējuma novirzīšana Eiropas zaļā kursa īstenošanai” (COM(2021) 188 final) un Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (2021. gada 6. jūlijs) “Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija” (COM(2021) 390 final).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(5) TEG ziņojums pieejams tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/business_economy_euro/banking_and_finance/documents/200309-sustainable-finance-teg-final-report-taxonomy_en.pdf.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(7) JRC ziņojums “Technical assessment of nuclear energy with respect to the ‘do no significant harm’ criteria of Regulation (EU) 2020/852 (‘Taxonomy Regulation’)” (Kodolenerģijas tehniskais novērtējums attiecībā uz Regulas (ES) 2020/852 (“Taksonomijas regula”) kritērijiem “nenodarīt būtisku kaitējumu”) ir pieejams tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/info/file/210329-jrc-report-nuclear-energy-assessment_en.

(8) Padomes Direktīva 2009/71/Euratom (2009. gada 25. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.).

(9) Padomes Regula (Euratom) Nr. 2587/1999 (1999. gada 2. decembris), ar ko nosaka, par kuriem ieguldījumu projektiem saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 41. pantu jāinformē Komisija (OV L 315, 9.12.1999., 1. lpp.).

(10) Padomes Direktīva 2011/70/Euratom (2011. gada 19. jūlijs), ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp.).

(11) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2178 (2021. gada 6. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852, precizējot tās informācijas saturu un noformējumu, kas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pants, jāatklāj par vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, un precizējot metodoloģiju minētā informācijas atklāšanas pienākuma izpildei (OV L 443, 10.12.2021., 9. lpp.).

I PIELIKUMS

Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I pielikumā iekļauj šādu 4.26., 4.27., 4.28., 4.29., 4.30. un 4.31. iedaļu:

“4.26. Tādu progresīvo tehnoloģiju pirmskomercializācijas posmi, kuras izmanto enerģijas ražošanai kodolprocesos ar minimālu kodoldegvielas ciklā radušos atkritumu daudzumu

Darbības apraksts

Tādu inovatīvu elektrostaciju pētniecība, izstrāde, demonstrējumi un ieviešana, kuras licencējušas dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem un kuras ražo enerģiju kodolprocesos ar minimālu kodoldegvielas ciklā radušos atkritumu daudzumu.

Darbība klasificēta ar NACE kodiem M72 un M72.1 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētā darbība, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas un “būtiska kaitējuma nenodarīšanas” (DNSH) vispārīgi kritēriji

Ar saimniecisko darbību saistītais projekts (“projekts”) atrodas dalībvalstī, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)	dalībvalsts ir pilnībā transponējusi Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom (1) un Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom (2);

dalībvalsts ievēro Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (Euratom līgumu) un uz tā pamata pieņemtos tiesību aktus, jo īpaši Direktīvu 2009/71/Euratom, Direktīvu 2011/70/Euratom un Padomes Direktīvu 2013/59/Euratom (*3), kā arī piemērojamos Savienības tiesību aktus vides jomā, kas pieņemti saskaņā ar LESD 192. pantu, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES (*4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (*5);

c)	no projekta apstiprināšanas dienas dalībvalsts ir izveidojusi radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas fondu un kodoliekārtu dezekspluatācijas fondu (fondus var apvienot);

d)	dalībvalsts ir pierādījusi, ka kodolelektrostacijas paredzamā ekspluatācijas darbmūža beigās tai būs pieejami resursi, kas atbilst paredzamajām radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas un dezekspluatācijas izmaksām saskaņā ar Ieteikumu 2006/851/Euratom (*6);

dalībvalsts rīcībā ir visu ļoti zema, zema un vidēja radioaktivitātes līmeņa atkritumu galīgās glabātavas, par kurām Komisijai paziņots saskaņā ar Euratom līguma 41. pantu vai Padomes Regulas (Euratom) Nr. 2587/1999 1. panta 4. punktu un kuras ir iekļautas valsts programmā, kas atjaunināta saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom;

dalībvalstij ir dokumentēts plāns, kurā sīki izklāstīti pasākumi, kā panākt, ka līdz 2050. gadam sāk darboties augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu glabātava, un aprakstīti visi šie elementi:

i)	koncepcijas vai plāni un tehniski risinājumi nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai no atkritumu rašanās līdz to apglabāšanai;

ii)	koncepcijas vai plāni, kā rīkoties glabātavas pēcslēgšanas periodā līdz tās pastāvēšanas beigām, t. sk. cik ilgs ir periods, kurā tiek saglabāta pienācīga kontrole, un kādi paņēmieni jāizmanto, lai ilgtermiņā saglabātu informāciju par glabātavu;

iii)	atbildība par plāna īstenošanu un galvenie snieguma rādītāji, pēc kuriem novērtē progresu;

iv)	izmaksu novērtējumi un finansēšanas shēmas.

Šā punkta f) apakšpunkta vajadzībām dalībvalstis var izmantot plānus, kas izstrādāti kā daļa no Direktīvas 2011/70/Euratom 11. un 12. pantā paredzētās valsts programmas.

Projekts ir daļa no Savienības finansētas pētniecības programmas vai par projektu ir paziņots Komisijai saskaņā ar Euratom līguma 41. pantu vai Padomes Regulas (Euratom) Nr. 2587/1999 1. panta 4. punktu, ja ir piemērojams kāds no šiem noteikumiem, Komisija ir sniegusi atzinumu par projektu saskaņā ar Euratom līguma 43. pantu un ir apmierinoši atrisināti visi atzinumā izvirzītie jautājumi, kas attiecas uz Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punkta un 17. panta, un šajā iedaļā noteikto tehniskās pārbaudes kritēriju piemērošanu.

Attiecīgā dalībvalsts ir apņēmusies reizi piecos gados par katru projektu ziņot Komisijai par visiem turpmāk minētajiem aspektiem:

a)	1. punkta c) apakšpunktā minēto uzkrāto resursu pietiekamība;

b)	faktiskais progress 1. punkta f) apakšpunktā minētā plāna īstenošanā.

Pamatojoties uz ziņojumiem, Komisija izskata 1. punkta c) apakšpunktā minētā radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas fondā un kodoliekārtu dezekspluatācijas fondā uzkrāto resursu pietiekamību un 1. punkta f) apakšpunktā minētā dokumentētā plāna īstenošanas gaitu un var attiecīgajai dalībvalstij sniegt atzinumu.

Darbība atbilst valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos tiesību aktus, tostarp attiecībā uz Savienības teritorijā izvietoto kodolelektrostaciju noturības novērtēšanu, jo īpaši stresa testēšanu pret ārkārtējiem dabiskiem apdraudējumiem, tostarp zemestrīcēm. Tas nozīmē, ka darbība notiek dalībvalsts teritorijā, kurā kodoliekārtas operators:

a)	ir iesniedzis kodoldrošības pierādījumu, kura apjoms un detalizācijas līmenis ir proporcionāls attiecīgās kodoliekārtas un tās atrašanās vietas apdraudējuma potenciālajam apmēram un būtībai (Direktīvas 2009/71/Euratom 6. panta b) punkts);

b)	ir veicis padziļinātas aizsardzības pasākumus, lai cita starpā nodrošinātu, ka tiek līdz minimumam samazināta ārkārtēju ārēju dabisku apdraudējumu un netīšu cilvēka izraisītu apdraudējumu ietekme (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.b panta 1. punkta a) apakšpunkts);

c)	piesakoties licencei, kas atļauj būvēt vai ekspluatēt kodoliekārtu, ir veicis atbilstošu vietas un iekārtas novērtējumu (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.c panta a) punkts).

Darbība atbilst Direktīvas 2009/71/Euratom prasībām, tajā tiek ievēroti jaunākie Starptautiskā Atomenerģijas aģentūras (SAEA) un Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācijas (WENRA) starptautiskie norādījumi un tā palīdz palielināt jaunu un esošu kodolelektrostaciju noturību un spēju izturēt ārkārtējus dabiskus apdraudējumus, tostarp plūdus un ekstremālus laikapstākļus.

Šā panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētie radioaktīvie atkritumi tiek apglabāti dalībvalstī, kurā tie radušies, ja vien starp attiecīgo dalībvalsti un galamērķa dalībvalsti nav noslēgts nolīgums, kā noteikts Direktīvā 2011/70/Euratom. Tādā gadījumā galamērķa dalībvalstī ir radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas un apglabāšanas programmas un piemērota glabātava, kas tiek ekspluatēta saskaņā ar Direktīvas 2011/70/Euratom prasībām.

Klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas papildu kritēriji

Darbības ietvaros tiek ražota elektroenerģiju, izmantojot kodolenerģiju, vai arī tāds ir tās mērķis. Elektroenerģijas ražošanā no kodolenerģijas vidējās aprites cikla siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas ir mazākas par robežvērtību, kas ir100 g CO2e/kWh.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018.

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

“Būtiska kaitējuma nenodarīšanas” (DNSH) papildu kritēriji

(2)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Darbība atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2009/71/Euratom 6. panta b) punktā, 8.b panta 1. punkta a) apakšpunktā un 8.c panta a) punktā.

Darbība atbilst Direktīvas 2009/71/Euratom prasībām saskaņā ar SAEA un WENRA starptautiskajiem norādījumiem par ārkārtējiem dabiskiem apdraudējumiem, tostarp plūdiem un ekstremāliem laikapstākļiem.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Ir identificēti un apzināti vides degradācijas riski, kas saistīti ar ūdens kvalitātes saglabāšanu un ūdens resursu noslodzi, saskaņā ar ūdens izmantošanas un aizsardzības plānu, kurš izstrādāts saziņā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Lai ierobežotu ar atlikumsiltuma novadīšanu saistītās termiskās anomālijas, tādu iekšzemes kodolelektrostaciju operatori, kurās izmanto caurplūdes dzesēšanu, ūdeni ņemot no upes vai ezera, kontrolē:

a)	saņemošā saldūdens objekta maksimālo temperatūru pēc sajaukšanas, un

b)	maksimālo temperatūras starpību starp novadīto dzesēšanas ūdeni un saņemošo saldūdens objektu.

Temperatūras kontroli attiecīgā gadījumā īsteno saskaņā ar vai nu individuālajiem nosacījumiem konkrētām operācijām izdotās licencēs, vai robežvērtībām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Darbība atbilst Nozares pamatklašu (Industry Foundation Classes – IFC) standartiem.

Ar kodolenerģiju saistītās darbības notiek saskaņā ar prasībām par dzeramo ūdeni, kas noteiktas Direktīvā 2000/60/EK un Direktīvā 2013/51/Euratom, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Ir ieviests gan neradioaktīvo, gan radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina šādu atkritumu maksimālu atkalizmantošanu vai reciklēšanu darbmūža beigās saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar atkritumu apsaimniekošanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos.

Ekspluatācijas un dezekspluatācijas laikā radioaktīvo atkritumu daudzums tiek samazināts līdz minimumam un no regulatīvās kontroles atbrīvojamo materiālu daudzums tiek maksimāli palielināts saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom un atbilstīgi Direktīvā 2013/59/Euratom noteiktajām prasībām par aizsardzību pret jonizējošo starojumu.

Ir izveidota finansēšanas shēma, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu visām dezekspluatācijas darbībām un nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom un Ieteikumu 2006/851/Euratom.

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Šīs iedaļas relevantos elementus aptver dalībvalstu ziņojumi Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2011/70/Euratom 14. panta 1. punktu.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Neradioaktīvās emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām. Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

Ja kodolelektrostaciju ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet nesasniedz robežvērtības secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, to emisijas ir mazākas par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām.

Radioaktīvo vielu izkliede gaisā, ūdensobjektos un zemē (augsnē) attiecīgā gadījumā atbilst specifiskām operācijām izdotas individuālas licences nosacījumiem vai valsts robežvērtībām saskaņā ar Direktīvu 2013/51/Euratom (*7) un Direktīvu 2013/59/Euratom.

Nostrādātā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi tiek droši un atbildīgi apsaimniekoti saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom un Direktīvu 2013/59/Euratom.

Projektam ir pieejama adekvāta pagaidu glabāšanas jauda, un ir izstrādāti nacionālie apglabāšanas plāni, lai līdz minimumam samazinātu pagaidu glabāšanas ilgumu saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom, kas paredz, ka radioaktīvo atkritumu glabāšana, tostarp ilgtermiņa glabāšana, ir pagaidu risinājums, nevis alternatīva apglabāšanai.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Ja objekti/operācijas izvietoti biodaudzveidības ziņā jutīgās teritorijās vai to tuvumā (tostarp Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā, UNESCO pasaules mantojuma vietās un galvenajās bioloģiskās daudzveidības teritorijās, kā arī citās aizsargājamās teritorijās) vai var tās būtiski ietekmēt, attiecīgā gadījumā ir veikts atbilstošs novērtējums un, pamatojoties uz tā secinājumiem, ir īstenoti vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi.

Objekti/operācijas nedrīkst kaitēt aizsargājamās teritorijās esošo dzīvotņu vai sugu saglabāšanās stāvoklim.

4.27. Tādu jaunu kodolelektrostaciju būvniecība un droša ekspluatācija, kuras paredzētas elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai, tostarp ūdeņraža ražošanai, izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas

Šajā iedaļā “labākās pieejamās tehnoloģijas” jāsaprot kā tehnoloģijas, kas pilnībā atbilst Direktīvas 2009/71/Euratom prasībām un jaunākajiem SAEA standartu tehniskajiem parametriem, WENRA drošuma mērķiem un references līmeņiem.

Darbības apraksts

Tādu jaunu kodoliekārtu būvniecība un droša ekspluatācija, kurām būvniecības atļauju dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem izsniegušas līdz 2045. gadam un kuras paredzētas elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai, tostarp centralizētās siltumapgādes vai rūpniecisko procesu (piemēram, ūdeņraža ražošanas) vajadzībām (jaunas kodoliekārtas), kā arī to modernizācija drošuma uzlabošanas nolūkā.

Darbība klasificēta ar NACE kodiem D35.11 un F42.22 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētā darbība, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas un “būtiska kaitējuma nenodarīšanas” (DNSH) vispārīgi kritēriji

Ar saimniecisko darbību saistītais projekts (“projekts”) atrodas dalībvalstī, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)	dalībvalsts ir pilnībā transponējusi Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom un Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom;

dalībvalsts ievēro Euratom līgumu un uz tā pamata pieņemtos tiesību aktus, jo īpaši Direktīvu 2009/71/Euratom, Direktīvu 2011/70/Euratom un Direktīvu 2013/59/Euratom, kā arī piemērojamos Savienības tiesību aktus vides jomā, kas pieņemti saskaņā ar LESD 192. pantu, jo īpaši Direktīvu 2011/92/ES un Direktīvu 2000/60/EK;

c)	no projekta apstiprināšanas dienas dalībvalsts ir izveidojusi radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas fondu un kodoliekārtu dezekspluatācijas fondu (fondus var apvienot);

d)	dalībvalsts ir pierādījusi, ka kodolelektrostacijas paredzamā ekspluatācijas darbmūža beigās tai būs pieejami resursi, kas atbilst paredzamajām radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas un dezekspluatācijas izmaksām saskaņā ar Ieteikumu 2006/851/Euratom;

dalībvalsts rīcībā ir visu ļoti zema, zema un vidēja radioaktivitātes līmeņa atkritumu galīgās glabātavas, par kurām Komisijai paziņots saskaņā ar Euratom līguma 41. pantu vai Padomes Regulas (EK) Nr. 2587/1999 1. panta 4. punktu un kuras ir iekļautas valsts programmā, kas atjaunināta saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom;

i)	koncepcijas vai plāni un tehniski risinājumi nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai no atkritumu rašanās līdz to apglabāšanai;

ii)	koncepcijas vai plāni, kā rīkoties glabātavas pēcslēgšanas periodā līdz tās pastāvēšanas beigām, t. sk. cik ilgs ir periods, kurā tiek saglabāta pienācīga kontrole, un kādi paņēmieni jāizmanto, lai ilgtermiņā saglabātu informāciju par glabātavu;

iii)	atbildība par plāna īstenošanu un galvenie snieguma rādītāji, pēc kuriem novērtē progresu;

iv)	izmaksu novērtējumi un finansēšanas shēmas.

Šā punkta f) apakšpunkta vajadzībām dalībvalstis var izmantot plānus, kas izstrādāti kā daļa no Direktīvas 2011/70/Euratom 11. un 12. pantā paredzētās valsts programmas.

Projektā pilnībā tiek izmantota labākā pieejamā tehnoloģija un no 2025. gada – avārijpiecietīga degviela. Tehnoloģiju ir sertificējis un apstiprinājis valsts drošības regulators.

Par projektu ir paziņots Komisijai saskaņā ar Euratom līguma 41. pantu vai Padomes Regulas (EK) Nr. 2587/1999 1. panta 4. punktu, ja ir piemērojams kāds no šiem noteikumiem, Komisija ir sniegusi atzinumu par projektu saskaņā ar Euratom līguma 43. pantu un ir apmierinoši atrisināti visi atzinumā izvirzītie jautājumi, kas attiecas uz Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punkta un 17. panta, un šajā iedaļā noteikto tehniskās pārbaudes kritēriju piemērošanu.

Attiecīgā dalībvalsts ir apņēmusies reizi piecos gados par katru projektu ziņot Komisijai par visiem turpmāk minētajiem aspektiem:

a)	1. punkta c) apakšpunktā minēto uzkrāto resursu pietiekamība;

b)	faktiskais progress 1. punkta f) apakšpunktā minētā plāna īstenošanā.

Komisija, sākot no 2025. gada un vismaz reizi 10 gados, pārskata tehniskos parametrus, kas atbilst labākajai pieejamajai tehnoloģijai, pamatojoties uz Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupa (ENSREG) izvērtējumu.

a)	ir iesniedzis kodoldrošības pierādījumu, kura apjoms un detalizācijas līmenis ir proporcionāls attiecīgās kodoliekārtas un tās atrašanās vietas apdraudējuma potenciālajam apmēram un būtībai (Direktīvas 2009/71/Euratom 6. panta b) punkts);

b)	ir veicis padziļinātas aizsardzības pasākumus, lai cita starpā nodrošinātu, ka tiek līdz minimumam samazināta ārkārtēju ārēju dabisku apdraudējumu un netīšu cilvēka izraisītu apdraudējumu ietekme (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.b panta 1. punkta a) apakšpunkts);

c)	piesakoties licencei, kas atļauj būvēt vai ekspluatēt kodoliekārtu, ir veicis atbilstošu vietas un iekārtas novērtējumu (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.c panta a) punkts).

Darbība atbilst Direktīvas 2009/71/Euratom prasībām, tajā tiek ievēroti jaunākie SAEA un WENRA starptautiskie norādījumi un tā palīdz palielināt jaunu un esošu kodolelektrostaciju noturību un spēju izturēt ārkārtējus dabiskus apdraudējumus, tostarp plūdus un ekstremālus laikapstākļus.

Klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas papildu kritēriji

Darbības ietvaros tiek ražota elektroenerģija, izmantojot kodolenerģiju. Elektroenerģijas ražošanā no kodolenerģijas vidējās aprites cikla siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas ir mazākas par robežvērtību, kas ir100 g CO2e/kWh.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018.

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

“Būtiska kaitējuma nenodarīšanas” (DNSH) papildu kritēriji

(2)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Darbība atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2009/71/Euratom 6. panta b) punktā, 8.b panta 1. punkta a) apakšpunktā un 8.c panta a) punktā.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

a)	saņemošā saldūdens objekta maksimālo temperatūru pēc sajaukšanas, un

b)	maksimālo temperatūras starpību starp novadīto dzesēšanas ūdeni un saņemošo saldūdens objektu.

Darbība atbilst Nozares pamatklašu (Industry Foundation Classes – IFC) standartiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Šīs iedaļas relevantos elementus aptver dalībvalstu ziņojumi Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2011/70/Euratom 14. panta 1. punktu.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Nostrādātā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi tiek droši un atbildīgi apsaimniekoti saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom un Direktīvu 2013/59/Euratom.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Objekti/operācijas nedrīkst kaitēt aizsargājamās teritorijās esošo dzīvotņu vai sugu saglabāšanās stāvoklim.

4.28. Elektroenerģijas ražošana no kodolenerģijas esošās iekārtās

Darbības apraksts

Esošu kodoliekārtu modificēšana tālab, lai līdz 2040. gadam dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem pagarinātu to kodoliekārtu drošas ekspluatācijas laiku, kuras ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju no kodolenerģijas (“kodolelektrostacijas”).

Darbība klasificēta ar NACE kodiem D35.11 un F42.22 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētā darbība, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas un “būtiska kaitējuma nenodarīšanas” (DNSH) vispārīgi kritēriji

Ar saimniecisko darbību saistītais projekts (“projekts”) atrodas dalībvalstī, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)	dalībvalsts ir pilnībā transponējusi Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom un Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom;

c)	no projekta apstiprināšanas dienas dalībvalsts ir izveidojusi radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas fondu un kodoliekārtu dezekspluatācijas fondu (fondus var apvienot);

d)	dalībvalsts ir pierādījusi, ka kodolelektrostacijas paredzamā ekspluatācijas darbmūža beigās tai būs pieejami resursi, kas atbilst paredzamajām radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas un dezekspluatācijas izmaksām saskaņā ar Ieteikumu 2006/851/Euratom;

dalībvalsts rīcībā ir visu ļoti zema, zema un vidēja radioaktivitātes līmeņa atkritumu galīgās glabātavas, par kurām Komisijai paziņots saskaņā ar Euratom līguma 41. pantu vai Padomes Regulas (EK) Nr. 2587/1999 1. panta 4. punktu un kuras ir iekļautas valsts programmā, kas atjaunināta saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom;

attiecībā uz projektiem, kas atļauju saņēmuši pēc 2025. gada, dalībvalstij ir dokumentēts plāns, kurā sīki izklāstīti pasākumi, kā panākt, ka līdz 2050. gadam sāk darboties augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu glabātava, un aprakstīti visi šie elementi:

i)	koncepcijas vai plāni un tehniski risinājumi nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai no atkritumu rašanās līdz to apglabāšanai;

ii)	koncepcijas vai plāni, kā rīkoties glabātavas pēcslēgšanas periodā līdz tās pastāvēšanas beigām, t. sk. cik ilgs ir periods, kurā tiek saglabāta pienācīga kontrole, un kādi paņēmieni jāizmanto, lai ilgtermiņā saglabātu informāciju par glabātavu;

iii)	atbildība par plāna īstenošanu un galvenie snieguma rādītāji, pēc kuriem novērtē progresu;

iv)	izmaksu novērtējumi un finansēšanas shēmas.

Šā punkta f) apakšpunkta vajadzībām dalībvalstis var izmantot plānus, kas izstrādāti kā daļa no Direktīvas 2011/70/Euratom 11. un 12. pantā paredzētās valsts programmas.

Modernizētajā projektā pilnībā tiek izmantoti visi saprātīgi realizējamie uzlabojumi un no 2025. gada – avārijpiecietīga degviela. Tehnoloģiju ir sertificējis un apstiprinājis valsts drošības regulators.

Attiecīgā dalībvalsts ir apņēmusies reizi piecos gados par katru projektu ziņot Komisijai par visiem turpmāk minētajiem aspektiem:

a)	1. punkta c) apakšpunktā minēto uzkrāto resursu pietiekamība;

b)	faktiskais progress 1. punkta f) apakšpunktā minētā plāna īstenošanā.

Darbība atbilst valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos tiesību aktus, tostarp attiecībā uz Savienības kodolelektrostaciju noturības novērtēšanu, jo īpaši stresa testēšanu pret ārkārtējiem dabiskiem apdraudējumiem, tostarp zemestrīcēm. Tas nozīmē, ka darbība notiek dalībvalsts teritorijā, kurā kodoliekārtas operators:

a)	ir iesniedzis kodoldrošības pierādījumu, kura apjoms un detalizācijas līmenis ir proporcionāls attiecīgās kodoliekārtas un tās atrašanās vietas apdraudējuma potenciālajam apmēram un būtībai (Direktīvas 2009/71/Euratom 6. panta b) punkts);

b)	ir veicis padziļinātas aizsardzības pasākumus, lai cita starpā nodrošinātu, ka tiek līdz minimumam samazināta ārkārtēju ārēju dabisku apdraudējumu un netīšu cilvēka izraisītu apdraudējumu ietekme (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.b panta 1. punkta a) apakšpunkts);

c)	piesakoties licencei, kas atļauj būvēt vai ekspluatēt kodoliekārtu, ir veicis atbilstošu vietas un iekārtas novērtējumu (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.c panta a) punkts).

Klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas papildu kritēriji

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018.

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

“Būtiska kaitējuma nenodarīšanas” (DNSH) papildu kritēriji

(2)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Darbība atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2009/71/Euratom 6. panta b) punktā, 8.b panta 1. punkta a) apakšpunktā un 8.c panta a) punktā.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

a)	saņemošā saldūdens objekta maksimālo temperatūru pēc sajaukšanas, un

b)	maksimālo temperatūras starpību starp novadīto dzesēšanas ūdeni un saņemošo saldūdens objektu.

Darbība atbilst Nozares pamatklašu (Industry Foundation Classes – IFC) standartiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Šīs iedaļas relevantos elementus aptver dalībvalstu ziņojumi Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2011/70/Euratom 14. panta 1. punktu.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Nostrādātā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi tiek droši un atbildīgi apsaimniekoti saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom un Direktīvu 2013/59/Euratom.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Objekti/operācijas nedrīkst kaitēt aizsargājamās teritorijās esošo dzīvotņu vai sugu saglabāšanās stāvoklim.

4.29. Elektroenerģijas ražošana no fosilā gāzveida kurināmā

Darbības apraksts

Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju no fosilā gāzveida kurināmā. Šī darbība neietver elektroenerģijas koģenerāciju, kurā izmanto tikai atjaunīgos nefosilos gāzveida un šķidros kurināmos, kas minēti šā pielikuma 4.7. iedaļā, un biogāzi un bioloģisko šķidro kurināmo, kas minēti šā pielikuma 4.8. iedaļā.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

elektroenerģijas ražošanā no fosilā gāzveida kurināmā vidējās aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 100 g CO2e/kWh.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, balstoties uz datiem par konkrēto projektu, ja tādi ir pieejami, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018.

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

Ja CO2, kas tiktu emitēts elektroenerģijas ražošanas procesā, tiek uztverts, lai to pēc tam uzglabātu pazemē, šis CO2 tiek transportēts un uzglabāts pazemē saskaņā ar šā pielikuma 5.11. un 5.12. iedaļā izklāstītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

iekārtas, kurām būvatļauja ir piešķirta līdz 2030. gada 31. decembrim, atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i)	darbības tiešās SEG emisijas ir vai nu mazākas par 270 g CO2e/kWh izlaides enerģijas, vai gada tiešās SEG emisijas nepārsniedz vidēji 550 kg CO2e/kW no stacijas jaudas 20 gadu laikā;

ii)

pamatojoties uz salīdzinošu novērtējumu ar pašām izmaksefektīvākajām un tehniski realizējamākajām atjaunīgajām alternatīvām līdzvērtīgai jaudai, aizstājamo elektroenerģiju nav iespējams saražot no atjaunīgiem energoresursiem; šā salīdzinošā novērtējuma rezultāts ir publicēts un apspriests ar ieinteresētajām personām;

iii)	darbība aizstāj esošu elektroenerģijas ražošanas darbību ar augstu emisiju līmeni, kurā izmanto cietos vai šķidros fosilos kurināmos;

iv)	jaunuzstādītā ražošanas jauda nepārsniedz aizstātās iekārtas jaudu vairāk kā par 15 %;

stacija ir projektēta un būvēta tā, lai izmantotu atjaunīgas un/vai mazoglekļa gāzveida degvielas, un pāreja uz atjaunīgo un/vai mazoglekļa gāzveida degvielu pilnīgu izmantošanu notiek līdz 2035. gada 31. decembrim, turklāt uzņēmuma vadības struktūra ir uzņēmusies attiecīgas saistības un apstiprinājusi verificējamu plānu;

vi)	aizstāšanas rezultātā SEG emisijas samazinās par vismaz 55 % jaunuzstādītās ražošanas jaudas darbmūža laikā;

vii)

ja darbība notiek tādas dalībvalsts teritorijā, kurā enerģijas ražošanai izmanto ogles, šī dalībvalsts ir apņēmusies pakāpeniski pārtraukt enerģijas ražošanu no oglēm un par to ir ziņojusi integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 (*8) 3. pantā vai citā instrumentā.

Atbilstību 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem verificē neatkarīga trešā puse. Šim verificētājam, kas ir neatkarīgā trešā puse, ir šādai verificēšanai nepieciešamie resursi un speciālās zināšanas. Verificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā. Verificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, rūpīgi verificē atbilstību tehniskās pārbaudes kritērijiem. Konkrētāk, katru gadu neatkarīgā trešā puse publicē un nosūta Komisijai ziņojumu, kurā:

a)	sertificē 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto tiešo SEG emisiju līmeni;

b)	attiecīgā gadījumā – novērtē, vai darbības gada tiešo SEG emisiju trajektorija ir tāda, ka ir ticams, ka 20 gadu laikā tiks panākta atbilstība 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētajai vidējo emisiju robežvērtībai;

c)	novērtē, vai darbības trajektorija ir tāda, ka ir ticams, ka tiks izpildīts 1. punkta b) apakšpunkta v) punkts.

Veicot 1. punkta b) apakšpunktā minēto novērtējumu, verificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, jo īpaši ņem vērā plānotās gada tiešās SEG emisijas katrā trajektorijas gadā, faktiskās gada tiešās SEG emisijas, plānotās un faktiskās darbības stundas un plānoto un realizēto atjaunīgo vai mazoglekļa gāzu izmantošanu.

Pamatojoties uz tai iesniegtajiem ziņojumiem, Komisija var attiecīgajiem operatoriem sniegt atzinumu. Komisija šos ziņojumus ņem vērā, gatavojot Regulas (ES) 2020/852 19. panta 5. punktā minēto pārskatu.

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

a)	būvniecības laikā tiek vai nu uzstādītas mēriekārtas, ar kurām monitorē fiziskās emisijas, piem., no metāna noplūdēm, vai arī ir ieviesta noplūžu atklāšanas un novēršanas programma;

b)	ekspluatācijas laikā tiek ziņots par emisiju fiziskajiem mērījumiem un noplūdes tiek novērstas.

Ja darbības ietvaros fosilie gāzveida kurināmie tiek maisīti ar biogāzi vai bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biodegvielas ražošanā izmantotā lauksaimniecības biomasa atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem, savukārt meža biomasa atbilst minētās direktīvas 29. panta 6. un 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

(2)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām.

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

Ja sadedzināšanas iekārtu ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet nesasniedz robežvērtības secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, to emisijas ir mazākas par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4.30. Augstefektīva siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija no fosilajiem gāzveida kurināmajiem

Darbības apraksts

Tādu siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācijas staciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās izmanto fosilos gāzveida un šķidros kurināmos. Šī darbība neietver augstefektīvu siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerāciju, kurā izmanto tikai atjaunīgos nefosilos gāzveida un šķidros kurināmos, kas minēti šā pielikuma 4.19. iedaļā, un biogāzi un bioloģisko šķidro kurināmo, kas minēti šā pielikuma 4.20. iedaļā.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodiem D35.11 un D35.30 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

Elektroenerģijas un siltuma/aukstuma koģenerācijā no gāzveida un šķidrā kurināmā aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 100 g CO2e uz 1 kWh koģenerācijā saražotās enerģijas.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, balstoties uz datiem par konkrēto projektu, ja tādi ir pieejami, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018.

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

Ja objektā ir ieviesta kāda veida emisiju samazināšanas sistēma, t. sk. oglekļa uztveršana vai atjaunīgo vai mazoglekļa gāzu kurināmā, samazināšanas darbība attiecīgā gadījumā atbilst šā pielikuma attiecīgajām iedaļām. Ja elektroenerģijas ražošanā emitētais CO2 tiek uztverts, CO2 emisijas atbilst šīs iedaļas 1. punktā noteiktajai emisiju robežvērtībai, un CO2 transportē un uzglabā pazemē tādā veidā, kas atbilst CO2 transportēšanas un uzglabāšanas tehniskās pārbaudes kritērijiem, kuri izklāstīti attiecīgi šā pielikuma 5.11. un 5.12. iedaļā.

iekārtas, kurām būvatļauja ir piešķirta līdz 2030. gada 31. decembrim, atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i)	darbība nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 10 % apmērā salīdzinājumā ar patēriņu, kas rodas siltuma un elektroenerģijas atsevišķā ražošanā; primārās enerģijas ietaupījumu aprēķina, pamatojoties uz Direktīvā 2012/27/ES sniegto formulu;

ii)	darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh;

iii)

pamatojoties uz salīdzinošu novērtējumu ar pašām izmaksefektīvākajām un tehniski realizējamākajām atjaunīgajām alternatīvām līdzvērtīgai jaudai, aizstājamo elektroenerģiju un/vai siltumu/aukstumu nav iespējams saražot no atjaunīgiem energoresursiem; šā salīdzinošā novērtējuma rezultāts ir publicēts un apspriests ar ieinteresētajām personām;

iv)	darbība aizstāj esošu elektroenerģijas un siltuma/aukstuma koģenerācijas darbību, tikai siltuma/aukstuma ražošanas darbību vai tikai elektroenerģijas ražošanas darbību, kurā izmanto cieto vai šķidro fosilo kurināmo un kurā rodas lielas emisijas;

v)	jaunuzstādītā ražošanas jauda nepārsniedz aizstātās iekārtas jaudu;

vi)

vii)	aizstāšanas rezultātā SEG emisijas samazinās par vismaz 55 % uz kWh izlaides enerģijas;

viii)

stacijas pārjaunošana nepalielina tās ražošanas jaudu;

ix)

ja darbība notiek tādas dalībvalsts teritorijā, kurā enerģijas ražošanai izmanto ogles, šī dalībvalsts ir apņēmusies pakāpeniski pārtraukt enerģijas ražošanu no oglēm un par to ir ziņojusi integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 3. pantā vai citā instrumentā.

a)	sertificē 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minēto tiešo SEG emisiju līmeni;

b)	novērtē, vai darbības trajektorija ir tāda, ka ir ticams, ka tiks izpildīts 1. punkta b) apakšpunkta vi) punkts.

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

a)	būvniecības laikā tiek vai nu uzstādītas mēriekārtas, ar kurām monitorē fiziskās emisijas, piem., no metāna noplūdēm, vai arī ir ieviesta noplūžu atklāšanas un novēršanas programma;

b)	ekspluatācijas laikā tiek ziņots par emisiju fiziskajiem mērījumiem un jebkādas noplūdes tiek novērstas.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

(2)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4.31. Siltuma/aukstuma ražošana no fosilā gāzveida kurināmā efektīvā centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmā

Darbības apraksts

Tādu staciju būvniecība, pārjaunošana vai ekspluatācija, kurās siltumu/aukstumu ražo, izmantojot fosilo gāzveida kurināmo, un kuras ir pievienotas efektīvai centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmai Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē Šī darbība neietver tādu siltuma/aukstuma ražošanu efektīvā centralizētas siltumapgādes sistēmā, kurā izmanto tikai šā pielikuma 4.23. iedaļā minēto atjaunīgo nefosilo gāzveida un šķidro kurināmo un šā pielikuma 4.24. iedaļā minēto biogāzi un bioloģisko šķidro kurināmo.

Darbība klasificēta ar NACE kodu D35.30 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

Siltuma/aukstuma ražošanā no gāzveida kurināmā vidējās aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 100 g CO2e/kWh. Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018.

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

iekārtas, kurām būvatļauja ir piešķirta līdz 2030. gada 31. decembrim, atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i)	darbības rezultātā saražoto siltumenerģiju izmanto efektīvā centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmā, kā definēts Direktīvā 2012/27/ES;

ii)	darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh;

iii)

pamatojoties uz salīdzinošu novērtējumu ar pašām izmaksefektīvākajām un tehniski realizējamākajām atjaunīgajām alternatīvām līdzvērtīgai jaudai, aizstājamo siltumu/aukstumu nav iespējams saražot no atjaunīgiem energoresursiem; šā salīdzinošā novērtējuma rezultāts ir publicēts un apspriests ar ieinteresētajām personām;

iv)	darbība aizstāj esošu siltuma/aukstuma ražošanas darbību ar augstu emisiju līmeni, kurā izmanto cietos vai šķidros fosilos kurināmos;

v)	jaunuzstādītā ražošanas jauda nepārsniedz aizstātās iekārtas jaudu;

vi)

vii)	aizstāšanas rezultātā SEG emisijas samazinās par vismaz 55 % uz kWh izlaides enerģijas;

viii)

stacijas pārjaunošana nepalielina tās ražošanas jaudu;

ix)

ja darbība notiek tādas dalībvalsts teritorijā, kurā enerģijas ražošanai izmanto ogles, šī dalībvalsts ir apņēmusies pakāpeniski pārtraukt enerģijas ražošanu no oglēm un par to ir ziņojusi integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 3. pantā vai citā instrumentā.

a)	sertificē 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minēto tiešo SEG emisiju līmeni;

b)	novērtē, vai darbības trajektorija ir tāda, ka ir ticams, ka tiks izpildīts 1. punkta b) apakšpunkta vi) punkts.

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

a)	būvniecības laikā tiek vai nu uzstādītas mēriekārtas, ar kurām monitorē fiziskās emisijas, piem., no metāna noplūdēm, vai arī ir ieviesta noplūžu atklāšanas un novēršanas programma;

b)	ekspluatācijas laikā tiek ziņots par emisiju fiziskajiem mērījumiem un jebkādas noplūdes tiek novērstas.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

(2)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

(*1) Padomes Direktīva 2009/71/Euratom (2009. gada 25. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.).

(*2) Padomes Direktīva 2011/70/Euratom (2011. gada 19. jūlijs), ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp.).

(*3) Padomes Direktīva 2013/59/Euratom (2013. gada 5. decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom (OV L 13, 17.1.2014., 1. lpp.).

(*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

(*5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(*6) Komisijas Ieteikums 2006/851/Euratom (2006. gada 24. oktobris) par kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai, izlietotajai kodoldegvielai un radioaktīvajiem atkritumiem paredzēto finanšu resursu vadību (OV L 330, 28.11.2006., 31. lpp.).

(*7) Padomes Direktīva 2013/51/Euratom (2013. gada 22. oktobris), ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī (OV L 296, 7.11.2013., 12. lpp.).

(*8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).”

II PIELIKUMS

Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I pielikumā iekļauj šādu 4.26., 4.27., 4.28., 4.29., 4.30. un 4.31. iedaļu:

“4.26. Tādu progresīvo tehnoloģiju pirmskomercializācijas posmi, kuras izmanto enerģijas ražošanai kodolprocesos ar minimālu kodoldegvielas ciklā radušos atkritumu daudzumu

Darbības apraksts

Darbība klasificēta ar NACE kodiem M72 un M72.1 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām

1.	Saimnieciskās darbības ietvaros ir īstenoti fiziski un nefiziski risinājumi (“pielāgošanās risinājumi”), kas būtiski samazina svarīgākos fiziskos klimatriskus, kuri ir šai darbībai nozīmīgi.

Tas, kuri no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem ir nozīmīgi šai darbībai, ir noskaidrots, veicot stingru klimatriska un neaizsargātības novērtējumu, kas sastāv no šādiem posmiem:

a)	darbības pārbaude, lai noskaidrotu, kuri no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem var ietekmēt saimnieciskās darbības veikšanu tās paredzētajā ilgumā;

b)	ja novērtējumā konstatēts, ka darbību apdraud viens vai vairāki no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem – klimatriska un neaizsargātības novērtējums, kurā noskaidro, cik nozīmīga ir šo fizisko klimatrisku ietekme uz šo saimniecisko darbību;

c)	novērtējums par pielāgošanās risinājumiem, ar ko var samazināt identificēto fizisko klimatrisku.

Klimatriska un neaizsargātības novērtējums ir proporcionāls darbības mērogam un paredzamajam ilgumam, proti:

a)	ja darbības paredzamais ilgums ir mazāks par 10 gadiem, novērtējumā izmanto vismaz klimata projekcijas mazākajā piemērotajā mērogā;

visu citu darbību novērtējumā izmanto pašas jaunākās klimata projekcijas visaugstākajā pieejamajā detalizācijas pakāpē pie dažādiem pašlaik apskatītajiem nākotnes scenārijiem (1), kuri atbilst darbības paredzamajam ilgumam, tostarp – attiecībā uz lielām investīcijām – vismaz 10–30 gadu klimata projekciju scenārijos.

Klimata projekciju un ietekmes novērtējuma pamatā ir paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, un tajos ir ņemtas vērā gan jaunākās zinātniskās atziņas par neaizsargātības un riska analīzi, gan saistītās metodikas, kas saskan ar jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumiem (2), zinātniski recenzētām publikācijām un atklātā pirmkoda (3) vai maksas modeļiem.

Īstenotie pielāgošanās risinājumi:

a)	negatīvi neietekmē citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanās centienus vai noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

b)	dod priekšroku dabā rodamiem risinājumiem (4) vai iespēju robežās paļaujas uz zilo vai zaļo infrastruktūru (5);

c)	atbilst vietējiem, nozariskiem, reģionāliem vai nacionāliem pielāgošanās plāniem un stratēģijām;

d)	tiek monitorēti un mērīti, salīdzinot ar iepriekšnoteiktiem rādītājiem, un, ja rādītāji nav sasniegti, tiek apsvērti korektīvi pasākumi;

e)	ja īstenotais risinājums ir fizisks un ietver darbību, kurai šajā pielikumā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, risinājums atbilst minētās darbības tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas paredz nenodarīt būtisku kaitējumu.

Darbība atbilst noteikumiem, kas paredzēti Euratom līgumā un uz tā pamata pieņemtos tiesību aktos, jo īpaši Direktīvā 2013/59/Euratom, Direktīvā 2009/71/Euratom un Direktīvā 2011/70/Euratom, kā arī piemērojamiem Savienības tiesību aktiem vides jomā, kas pieņemti saskaņā ar LESD 192. pantu, jo īpaši Direktīvai 2011/92/ES un Direktīvai 2000/60/EK.

Darbība atbilst valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 2009/71/Euratom, tostarp attiecībā uz Savienības kodolelektrostaciju noturības stresa testēšanu pret ārkārtējiem dabiskiem apdraudējumiem, tostarp zemestrīcēm. Tas nozīmē, ka darbība notiek dalībvalsts teritorijā, kurā kodoliekārtas operators:

a)	ir iesniedzis kodoldrošības pierādījumu, kura apjoms un detalizācijas līmenis ir proporcionāls attiecīgās kodoliekārtas un tās atrašanās vietas apdraudējuma potenciālajam apmēram un būtībai (Direktīvas 2009/71/Euratom 6. panta b) punkts);

b)	ir veicis padziļinātas aizsardzības pasākumus, lai cita starpā nodrošinātu, ka tiek līdz minimumam samazināta ārkārtēju ārēju dabisku apdraudējumu un netīšu cilvēka izraisītu apdraudējumu ietekme (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.b panta 1. punkta a) apakšpunkts);

c)	piesakoties licencei, kas atļauj būvēt vai ekspluatēt kodoliekārtu, ir veicis atbilstošu vietas un iekārtas novērtējumu (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.c panta a) punkts).

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

a)	saņemošā saldūdens objekta maksimālo temperatūru pēc sajaukšanas, un

b)	maksimālo temperatūras starpību starp novadīto dzesēšanas ūdeni un saņemošo saldūdens objektu.

Temperatūras kontroli attiecīgā gadījumā īsteno saskaņā ar vai nu individuālajiem nosacījumiem konkrētām operācijām izdotās licencēs, vai robežvērtībām saskaņā ar ES tiesisko regulējumu.

Darbība atbilst Nozares pamatklašu (Industry Foundation Classes – IFC) standartiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Šīs iedaļas relevantos elementus aptver dalībvalstu ziņojumi Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2011/70/Euratom 14. panta 1. punktu.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Neradioaktīvās emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām. Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

Radioaktīvo vielu izkliede gaisā, ūdensobjektos un zemē (augsnē) attiecīgā gadījumā atbilst specifiskām operācijām izdotas individuālas licences nosacījumiem un/vai valsts robežvērtībām saskaņā ar Direktīvu 2013/51/Euratom un Direktīvu 2013/59/Euratom.

Nostrādātā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi tiek droši un atbildīgi apsaimniekoti saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom un Direktīvu 2013/59/Euratom.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Objekti/operācijas nedrīkst kaitēt aizsargājamās teritorijās esošo dzīvotņu vai sugu saglabāšanās stāvoklim.

4.27. Tādu jaunu kodolelektrostaciju būvniecība un droša ekspluatācija, kuras paredzētas elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas ražošanai, tostarp ūdeņraža ražošanai, izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas

Darbības apraksts

Darbība klasificēta ar NACE kodiem D35.11 un F42.22 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām

1.	Saimnieciskās darbības ietvaros ir īstenoti fiziski un nefiziski risinājumi (“pielāgošanās risinājumi”), kas būtiski samazina svarīgākos fiziskos klimatriskus, kuri ir šai darbībai nozīmīgi.

a)	darbības pārbaude, lai noskaidrotu, kuri no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem var ietekmēt saimnieciskās darbības veikšanu tās paredzētajā ilgumā;

b)	ja novērtējumā konstatēts, ka darbību apdraud viens vai vairāki no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem – klimatriska un neaizsargātības novērtējums, kurā noskaidro, cik nozīmīga ir šo fizisko klimatrisku ietekme uz šo saimniecisko darbību;

c)	novērtējums par pielāgošanās risinājumiem, ar ko var samazināt identificēto fizisko klimatrisku.

Klimatriska un neaizsargātības novērtējums ir proporcionāls darbības mērogam un paredzamajam ilgumam, proti:

a)	ja darbības paredzamais ilgums ir mazāks par 10 gadiem, novērtējumā izmanto vismaz klimata projekcijas mazākajā piemērotajā mērogā;

visu citu darbību novērtējumā izmanto pašas jaunākās klimata projekcijas visaugstākajā pieejamajā detalizācijas pakāpē pie dažādiem pašlaik apskatītajiem nākotnes scenārijiem (6), kuri atbilst darbības paredzamajam ilgumam, tostarp – attiecībā uz lielām investīcijām – vismaz 10–30 gadu klimata projekciju scenārijos.

Klimata projekciju un ietekmes novērtējuma pamatā ir paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, un tajos ir ņemtas vērā gan jaunākās zinātniskās atziņas par neaizsargātības un riska analīzi, gan saistītās metodikas, kas saskan ar jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumiem (7), zinātniski recenzētām publikācijām un atklātā pirmkoda (8) vai maksas modeļiem.

Īstenotie pielāgošanās risinājumi:

a)	negatīvi neietekmē citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanās centienus vai noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

b)	dod priekšroku dabā rodamiem risinājumiem (9) vai iespēju robežās paļaujas uz zilo vai zaļo infrastruktūru (10);

c)	atbilst vietējiem, nozariskiem, reģionāliem vai nacionāliem pielāgošanās plāniem un stratēģijām;

d)	tiek monitorēti un mērīti, salīdzinot ar iepriekšnoteiktiem rādītājiem, un, ja rādītāji nav sasniegti, tiek apsvērti korektīvi pasākumi;

e)	ja īstenotais risinājums ir fizisks un ietver darbību, kurai šajā pielikumā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, risinājums atbilst minētās darbības tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas paredz nenodarīt būtisku kaitējumu.

a)	ir iesniedzis kodoldrošības pierādījumu, kura apjoms un detalizācijas līmenis ir proporcionāls attiecīgās kodoliekārtas un tās atrašanās vietas apdraudējuma potenciālajam apmēram un būtībai (Direktīvas 2009/71/Euratom 6. panta b) punkts);

b)	ir veicis padziļinātas aizsardzības pasākumus, lai cita starpā nodrošinātu, ka tiek līdz minimumam samazināta ārkārtēju ārēju dabisku apdraudējumu un netīšu cilvēka izraisītu apdraudējumu ietekme (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.b panta 1. punkta a) apakšpunkts);

c)	piesakoties licencei, kas atļauj būvēt vai ekspluatēt kodoliekārtu, ir veicis atbilstošu vietas un iekārtas novērtējumu (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.c panta a) punkts).

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

a)	saņemošā saldūdens objekta maksimālo temperatūru pēc sajaukšanas, un

b)	maksimālo temperatūras starpību starp novadīto dzesēšanas ūdeni un saņemošo saldūdens objektu.

Temperatūras kontroli attiecīgā gadījumā īsteno saskaņā ar individuālajiem nosacījumiem konkrētām operācijām izdotās licencēs un/vai robežvērtībām saskaņā ar ES tiesisko regulējumu.

Darbība atbilst Nozares pamatklašu (Industry Foundation Classes – IFC) standartiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Šīs iedaļas relevantos elementus aptver dalībvalstu ziņojumi Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2011/70/Euratom 14. panta 1. punktu.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Nostrādātā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi tiek droši un atbildīgi apsaimniekoti saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom un Direktīvu 2013/59/Euratom.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Objekti/operācijas nedrīkst kaitēt aizsargājamās teritorijās esošo dzīvotņu vai sugu saglabāšanās stāvoklim.

4.28. Elektroenerģijas ražošana no kodolenerģijas esošās iekārtās

Darbības apraksts

Darbība klasificēta ar NACE kodiem D35.11 un F42.2 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām

1.	Saimnieciskās darbības ietvaros ir īstenoti fiziski un nefiziski risinājumi (“pielāgošanās risinājumi”), kas būtiski samazina svarīgākos fiziskos klimatriskus, kuri ir šai darbībai nozīmīgi.

a)	darbības pārbaude, lai noskaidrotu, kuri no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem var ietekmēt saimnieciskās darbības veikšanu tās paredzētajā ilgumā;

b)	ja novērtējumā konstatēts, ka darbību apdraud viens vai vairāki no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem – klimatriska un neaizsargātības novērtējums, kurā noskaidro, cik nozīmīga ir šo fizisko klimatrisku ietekme uz šo saimniecisko darbību;

c)	novērtējums par pielāgošanās risinājumiem, ar ko var samazināt identificēto fizisko klimatrisku.

Klimatriska un neaizsargātības novērtējums ir proporcionāls darbības mērogam un paredzamajam ilgumam, proti:

a)	ja darbības paredzamais ilgums ir mazāks par 10 gadiem, novērtējumā izmanto vismaz klimata projekcijas mazākajā piemērotajā mērogā;

visu citu darbību novērtējumā izmanto pašas jaunākās klimata projekcijas visaugstākajā pieejamajā detalizācijas pakāpē pie dažādiem pašlaik apskatītajiem nākotnes scenārijiem (11), kuri atbilst darbības paredzamajam ilgumam, tostarp – attiecībā uz lielām investīcijām – vismaz 10–30 gadu klimata projekciju scenārijos.

Klimata projekciju un ietekmes novērtējuma pamatā ir paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, un tajos ir ņemtas vērā gan jaunākās zinātniskās atziņas par neaizsargātības un riska analīzi, gan saistītās metodikas, kas saskan ar jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumiem (12), zinātniski recenzētām publikācijām un atklātā pirmkoda (13) vai maksas modeļiem.

Īstenotie pielāgošanās risinājumi:

a)	negatīvi neietekmē citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanās centienus vai noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

b)	dod priekšroku dabā rodamiem risinājumiem (14) vai iespēju robežās paļaujas uz zilo vai zaļo infrastruktūru (15);

c)	atbilst vietējiem, nozariskiem, reģionāliem vai nacionāliem pielāgošanās plāniem un stratēģijām;

d)	tiek monitorēti un mērīti, salīdzinot ar iepriekšnoteiktiem rādītājiem, un, ja rādītāji nav sasniegti, tiek apsvērti korektīvi pasākumi;

e)	ja īstenotais risinājums ir fizisks un ietver darbību, kurai šajā pielikumā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, risinājums atbilst minētās darbības tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas paredz nenodarīt būtisku kaitējumu.

a)	ir iesniedzis kodoldrošības pierādījumu, kura apjoms un detalizācijas līmenis ir proporcionāls attiecīgās kodoliekārtas un tās atrašanās vietas apdraudējuma potenciālajam apmēram un būtībai (Direktīvas 2009/71/Euratom 6. panta b) punkts);

b)	ir veicis padziļinātas aizsardzības pasākumus, lai cita starpā nodrošinātu, ka tiek līdz minimumam samazināta ārkārtēju ārēju dabisku apdraudējumu un netīšu cilvēka izraisītu apdraudējumu ietekme (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.b panta 1. punkta a) apakšpunkts);

c)	piesakoties licencei, kas atļauj būvēt vai ekspluatēt kodoliekārtu, ir veicis atbilstošu vietas un iekārtas novērtējumu (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.c panta a) punkts).

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

a)	saņemošā saldūdens objekta maksimālo temperatūru pēc sajaukšanas, un

b)	maksimālo temperatūras starpību starp novadīto dzesēšanas ūdeni un saņemošo saldūdens objektu.

Darbība atbilst Nozares pamatklašu (Industry Foundation Classes – IFC) standartiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Šīs iedaļas relevantos elementus aptver dalībvalstu ziņojumi Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2011/70/Euratom 14. panta 1. punktu.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Nostrādātā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi tiek droši un atbildīgi apsaimniekoti saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom un Direktīvu 2013/59/Euratom.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Objekti/operācijas nedrīkst kaitēt aizsargājamās teritorijās esošo dzīvotņu vai sugu saglabāšanās stāvoklim.

4.29. Elektroenerģijas ražošana no fosilā gāzveida kurināmā

Darbības apraksts

Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās elektroenerģiju ražo, izmantojot fosilo gāzveida kurināmo, kas atbilst I pielikuma 4.29. iedaļas 1. punkta a) apakšpunkta kritērijiem. Šī darbība neietver elektroenerģijas ražošanu, kurā izmanto tikai I pielikuma 4.7. iedaļā minēto atjaunīgo nefosilo gāzveida un šķidro kurināmo un I pielikuma 4.8. iedaļā minēto biogāzi un bioloģisko šķidro kurināmo.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām

1.	Saimnieciskās darbības ietvaros ir īstenoti fiziski un nefiziski risinājumi (“pielāgošanās risinājumi”), kas būtiski samazina svarīgākos fiziskos klimatriskus, kuri ir šai darbībai nozīmīgi.

a)	darbības pārbaude, lai noskaidrotu, kuri no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem var ietekmēt saimnieciskās darbības veikšanu tās paredzētajā ilgumā;

b)	ja novērtējumā konstatēts, ka darbību apdraud viens vai vairāki no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem – klimatriska un neaizsargātības novērtējums, kurā noskaidro, cik nozīmīga ir šo fizisko klimatrisku ietekme uz šo saimniecisko darbību;

c)	novērtējums par pielāgošanās risinājumiem, ar ko var samazināt identificēto fizisko klimatrisku.

Klimatriska un neaizsargātības novērtējums ir proporcionāls darbības mērogam un paredzamajam ilgumam, proti:

a)	ja darbības paredzamais ilgums ir mazāks par 10 gadiem, novērtējumā izmanto vismaz klimata projekcijas mazākajā piemērotajā mērogā;

visu citu darbību novērtējumā izmanto pašas jaunākās klimata projekcijas visaugstākajā pieejamajā detalizācijas pakāpē pie dažādiem pašlaik apskatītajiem nākotnes scenārijiem (16), kuri atbilst darbības paredzamajam ilgumam, tostarp – attiecībā uz lielām investīcijām – vismaz 10–30 gadu klimata projekciju scenārijos.

Klimata projekciju un ietekmes novērtējuma pamatā ir paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, un tajos ir ņemtas vērā gan jaunākās zinātniskās atziņas par neaizsargātības un riska analīzi, gan saistītās metodikas, kas saskan ar jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumiem (17), zinātniski recenzētām publikācijām un atklātā pirmkoda (18) vai maksas modeļiem.

Īstenotie pielāgošanās risinājumi:

a)	negatīvi neietekmē citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanās centienus vai noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

b)	dod priekšroku dabā rodamiem risinājumiem (19) vai iespēju robežās paļaujas uz zilo vai zaļo infrastruktūru (20);

c)	atbilst vietējiem, nozariskiem, reģionāliem vai nacionāliem pielāgošanās plāniem un stratēģijām;

d)	tiek monitorēti un mērīti, salīdzinot ar iepriekšnoteiktiem rādītājiem, un, ja rādītāji nav sasniegti, tiek apsvērti korektīvi pasākumi;

e)	ja īstenotais risinājums ir fizisks un ietver darbību, kurai šajā pielikumā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, risinājums atbilst minētās darbības tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas paredz nenodarīt būtisku kaitējumu.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4.30. Augstefektīva siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija no fosilajiem gāzveida kurināmajiem

Darbības apraksts

Tādu elektroenerģijas un siltuma/aukstuma koģenerācijas staciju būvniecība, pārjaunošana vai ekspluatācija, kurās izmanto fosilo gāzveida kurināmo, kas atbilst I pielikuma 4.30. iedaļas 1. punkta a) apakšpunkta kritērijiem. Šī darbība neietver augstefektīvu elektroenerģijas un siltuma/aukstuma koģenerāciju, kurā izmanto tikai I pielikuma 4.19. iedaļā minēto atjaunīgo nefosilo gāzveida un šķidro kurināmo un I pielikuma 4.20. iedaļā minēto biogāzi un bioloģisko šķidro kurināmo.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām

1.	Saimnieciskās darbības ietvaros ir īstenoti fiziski un nefiziski risinājumi (“pielāgošanās risinājumi”), kas būtiski samazina svarīgākos fiziskos klimatriskus, kuri ir šai darbībai nozīmīgi.

a)	darbības pārbaude, lai noskaidrotu, kuri no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem var ietekmēt saimnieciskās darbības veikšanu tās paredzētajā ilgumā;

b)	ja novērtējumā konstatēts, ka darbību apdraud viens vai vairāki no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem – klimatriska un neaizsargātības novērtējums, kurā noskaidro, cik nozīmīga ir šo fizisko klimatrisku ietekme uz šo saimniecisko darbību;

c)	novērtējums par pielāgošanās risinājumiem, ar ko var samazināt identificēto fizisko klimatrisku.

Klimatriska un neaizsargātības novērtējums ir proporcionāls darbības mērogam un paredzamajam ilgumam, proti:

a)	ja darbības paredzamais ilgums ir mazāks par 10 gadiem, novērtējumā izmanto vismaz klimata projekcijas mazākajā piemērotajā mērogā;

visu citu darbību novērtējumā izmanto pašas jaunākās klimata projekcijas visaugstākajā pieejamajā detalizācijas pakāpē pie dažādiem pašlaik apskatītajiem nākotnes scenārijiem (21), kuri atbilst darbības paredzamajam ilgumam, tostarp – attiecībā uz lielām investīcijām – vismaz 10–30 gadu klimata projekciju scenārijos.

Klimata projekciju un ietekmes novērtējuma pamatā ir paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, un tajos ir ņemtas vērā gan jaunākās zinātniskās atziņas par neaizsargātības un riska analīzi, gan saistītās metodikas, kas saskan ar jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumiem (22), zinātniski recenzētām publikācijām un atklātā pirmkoda (23) vai maksas modeļiem.

Īstenotie pielāgošanās risinājumi:

a)	negatīvi neietekmē citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanās centienus vai noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

b)	dod priekšroku dabā rodamiem risinājumiem (24) vai iespēju robežās paļaujas uz zilo vai zaļo infrastruktūru (25);

c)	atbilst vietējiem, nozariskiem, reģionāliem vai nacionāliem pielāgošanās plāniem un stratēģijām;

d)	tiek monitorēti un mērīti, salīdzinot ar iepriekšnoteiktiem rādītājiem, un, ja rādītāji nav sasniegti, tiek apsvērti korektīvi pasākumi;

e)	ja īstenotais risinājums ir fizisks un ietver darbību, kurai šajā pielikumā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, risinājums atbilst minētās darbības tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas paredz nenodarīt būtisku kaitējumu.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4.31. Siltuma/aukstuma ražošana no fosilā gāzveida kurināmā efektīvā centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmā

Darbības apraksts

Tādu staciju būvniecība, pārjaunošana vai ekspluatācija, kurās siltumu/aukstumu ražo, izmantojot fosilo gāzveida kurināmo, un kuras ir pievienotas efektīvai centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmai Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē, kas atbilst I pielikuma 4.31. iedaļas 1. punkta a) apakšpunkta kritērijiem. Šī darbība neietver tādu siltuma/aukstuma ražošanu efektīvā centralizētas siltumapgādes sistēmā, kurā izmanto tikai I pielikuma 4.23. iedaļā minēto atjaunīgo nefosilo gāzveida un šķidro kurināmo un I pielikuma 4.24. iedaļā minēto biogāzi un bioloģisko šķidro kurināmo.

Darbība klasificēta ar NACE kodu D35.30 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām

1.	Saimnieciskās darbības ietvaros ir īstenoti fiziski un nefiziski risinājumi (“pielāgošanās risinājumi”), kas būtiski samazina svarīgākos fiziskos klimatriskus, kuri ir šai darbībai nozīmīgi.

a)	darbības pārbaude, lai noskaidrotu, kuri no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem var ietekmēt saimnieciskās darbības veikšanu tās paredzētajā ilgumā;

b)	ja novērtējumā konstatēts, ka darbību apdraud viens vai vairāki no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem – klimatriska un neaizsargātības novērtējums, kurā noskaidro, cik nozīmīga ir šo fizisko klimatrisku ietekme uz šo saimniecisko darbību;

c)	novērtējums par pielāgošanās risinājumiem, ar ko var samazināt identificēto fizisko klimatrisku.

Klimatriska un neaizsargātības novērtējums ir proporcionāls darbības mērogam un paredzamajam ilgumam, proti:

a)	ja darbības paredzamais ilgums ir mazāks par 10 gadiem, novērtējumā izmanto vismaz klimata projekcijas mazākajā piemērotajā mērogā;

visu citu darbību novērtējumā izmanto pašas jaunākās klimata projekcijas visaugstākajā pieejamajā detalizācijas pakāpē pie dažādiem pašlaik apskatītajiem nākotnes scenārijiem (26), kuri atbilst darbības paredzamajam ilgumam, tostarp – attiecībā uz lielām investīcijām – vismaz 10–30 gadu klimata projekciju scenārijos.

Klimata projekciju un ietekmes novērtējuma pamatā ir paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, un tajos ir ņemtas vērā gan jaunākās zinātniskās atziņas par neaizsargātības un riska analīzi, gan saistītās metodikas, kas saskan ar jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumiem (27), zinātniski recenzētām publikācijām un atklātā pirmkoda (28) vai maksas modeļiem.

Īstenotie pielāgošanās risinājumi:

a)	negatīvi neietekmē citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanās centienus vai noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

b)	dod priekšroku dabā rodamiem risinājumiem (29) vai iespēju robežās paļaujas uz zilo vai zaļo infrastruktūru (30);

c)	atbilst vietējiem, nozariskiem, reģionāliem vai nacionāliem pielāgošanās plāniem un stratēģijām;

d)	tiek monitorēti un mērīti, salīdzinot ar iepriekšnoteiktiem rādītājiem, un, ja rādītāji nav sasniegti, tiek apsvērti korektīvi pasākumi;

e)	ja īstenotais risinājums ir fizisks un ietver darbību, kurai šajā pielikumā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, risinājums atbilst minētās darbības tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas paredz nenodarīt būtisku kaitējumu.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.”

(1) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.

(2) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.

(3) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.

(4) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos.” Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu ([pieņemšanas datums] versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).

(5) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 249 final.

(6) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.

(7) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.

(8) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.

(9) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos.” Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu ([pieņemšanas datums] versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).

(10) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 249 final.

(11) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.

(12) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.

(13) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.

(14) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos.” Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu ([pieņemšanas datums] versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).

(15) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 249 final.

(16) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.

(17) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.

(18) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.

(19) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos.” Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu ([pieņemšanas datums] versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).

(20) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 249 final.

(21) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.

(22) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.

(23) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.

(24) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos.” Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu ([pieņemšanas datums] versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).

(25) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 249 final.

(26) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.

(27) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.

(28) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.

(29) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos.” Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu ([pieņemšanas datums] versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).

(30) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 249 final.

III PIELIKUMS

“XII PIELIKUMS

8. panta 6. un 7. punktā minētās informācijas atklāšanas standartveidlapa

8. panta 6. un 7. punktā minēto informāciju par katru piemērojamo galveno darbības rādītāju (GDR) sniedz šādi.

1. veidne. Ar kodolenerģiju un fosilo gāzi saistītas darbības

Rinda	Ar kodolenerģiju saistītas darbības
1.	Uzņēmums veic, finansē vai saskaras (tam ir riska darījumi) ar tādu inovatīvu elektrostaciju pētniecību, izstrādi, demonstrējumiem un ieviešanu, kuras ražo enerģiju kodolprocesos ar minimālu kodoldegvielas ciklā radušos atkritumu daudzumu.	JĀ/NĒ
2.	Uzņēmums veic, finansē vai saskaras (tam ir riska darījumi) ar tādu jaunu kodoliekārtu būvniecību un drošu ekspluatāciju, kuras paredzētas elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai, tostarp centralizētās siltumapgādes vai rūpniecisko procesu (piemēram, ūdeņraža ražošanas) vajadzībām, kā arī to modernizāciju ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem nolūkā uzlabot to drošumu.	JĀ/NĒ
3.	Uzņēmums veic, finansē vai saskaras (tam ir riska darījumi) ar tādu esošu kodoliekārtu drošu ekspluatāciju, kuras paredzētas elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai, tostarp centralizētās siltumapgādes vai rūpniecisko procesu (piemēram, ūdeņraža ražošanas no kodolenerģijas) vajadzībām, kā arī to modernizāciju nolūkā uzlabot to drošumu.	JĀ/NĒ
	Ar fosilo gāzi saistītas darbības
4.	Uzņēmums veic, finansē vai saskaras (tam ir riska darījumi) ar tādu elektrostaciju būvniecību vai ekspluatāciju, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot fosilo gāzveida kurināmo.	JĀ/NĒ
5.	Uzņēmums veic, finansē vai saskaras (tam ir riska darījumi) ar tādu siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācijas staciju būvniecību, pārjaunošanu vai ekspluatāciju, kurās izmanto fosilos gāzveida kurināmos.	JĀ/NĒ
6.	Uzņēmums veic, finansē vai saskaras (tam ir riska darījumi) ar tādu staciju būvniecību, pārjaunošanu un ekspluatāciju, kas ražo siltumu/aukstumu, izmantojot fosilo gāzveida kurināmo.	JĀ/NĒ

2. veidne. Taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības (saucējs)

Rinda	Saimnieciskās darbības	Summa un proporcija (informācija jānorāda naudas summās un procentos)
		CCM + CCA		Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)		Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA)
		Summa	%	Summa	%	Summa	%
1.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.26. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
2.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.27. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
3.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.28. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
4.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.29. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
5.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.30. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
6.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.31. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
7.	Citu, 1.–6. rindā neminētu taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā
8.	Kopā piemērojamie GDR

3. veidne. Taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības (skaitītājs)

Rinda	Saimnieciskās darbības	Summa un proporcija (informācija jānorāda naudas summās un procentos)
		(CCM+CCA)		Klimata pārmaiņu mazināšana		Pielāgošanās klimata pārmaiņām
		Summa	%	Summa	%	Summa	%
1.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.26. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
2.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.27. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
3.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.28. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
4.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.29. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
5.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.30. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
6.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.31. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
7.	1.–6. rindā neminētu taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību summa un proporcija piemērojamo GDR skaitītājā
8.	Taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību kopējā summa un proporcija piemērojamo GDR skaitītājā		100 %

4. veidne. Taksonomijai piederīgas, bet taksonomijai neatbilstīgas saimnieciskās darbības

Rinda	Saimnieciskās darbības	Proporcija (informācija jānorāda naudas summās un procentos)
		(CCM+CCA)		Klimata pārmaiņu mazināšana		Pielāgošanās klimata pārmaiņām
		Summa	%	Summa	%	Summa	%
1.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.26. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
2.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.27. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
3.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.28. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
4.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.29. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
5.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.30. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
6.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.31. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
7.	1.–6. rindā neminētu taksonomijai piederīgu, bet taksonomijai neatbilstīgu saimniecisko darbību summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā
8.	Taksonomijai piederīgu, bet taksonomijai neatbilstīgu saimniecisko darbību kopējā summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā

5. veidne. Taksonomijai nepiederīgas saimnieciskās darbības

Rinda	Saimnieciskās darbības	Summa	Procenti
1.	Tādas 1. veidnes 1. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.26. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
2.	Tādas 1. veidnes 2. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.27. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
3.	Tādas 1. veidnes 3. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.28. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
4.	Tādas 1. veidnes 4. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.29. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
5.	Tādas 1. veidnes 5. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.30. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
6.	Tādas 1. veidnes 6. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.31. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
7.	Citu, 1.–6. rindā neminētu taksonomijai nepiederīgu saimniecisko darbību summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā
8.	Taksonomijai nepiederīgu saimniecisko darbību kopējā summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā

”