1.   Lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēma, kas minēta Regulas (ES) 2021/2116 68. pantā, darbojas atsauces zemes nogabala līmenī un ietver informāciju, kura ļauj apmainīties ar datiem ar tās pašas regulas 69. pantā minēto ģeotelpisko pieteikumu sistēmu un tās pašas regulas 70. pantā minēto platību uzraudzības sistēmu.

2.   Šajā regulā “atsauces zemes nogabals” ir ģeogrāfiski norobežota platība, kam ir unikāla identifikācija un kas ir reģistrēta Regulas (ES) 2021/2116 68. pantā minētajā lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmā. Atsauces zemes nogabals ietver tādas zemes vienību, kas ir Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 3. punktā minētā lauksaimniecības platība. Attiecīgā gadījumā atsauces zemes nogabals satur arī nelauksaimnieciskas platības, kuras dalībvalstis uzskata par tiesīgām saņemt Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. un 3. punktā minētajām platībatkarīgajām intervencēm domātu atbalstu.

3.   Atsauces zemes nogabali kalpo par pamatu, lai palīdzētu labuma guvējiem sagatavot un iesniegt ģeotelpiskos pieteikumus par Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. un 3. punktā minētajām platībatkarīgajām intervencēm.

4.   Dalībvalstis atsauces zemes nogabalus nosaka tā, lai nodrošinātu, ka katrs zemes nogabals ir laikā nemainīgs, izmērāms, ļauj unikāli un nepārprotami noteikt, kur atrodas katrs ik gadus deklarējamais lauksaimniecības zemes nogabals un ik gadus deklarējamā nelauksaimniecisku platību zemes vienība, ko dalībvalstis uzskata par tiesīgu saņemt atbalstu par Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. un 3. punktā minētajām platībatkarīgajām intervencēm.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par visiem atsauces zemes nogabaliem identifikācijas sistēmā tiek atjaunināta vismaz reizi trijos gados. Turklāt dalībvalstis katru gadu ņem vērā visu informāciju, kas pieejama ģeotelpisko pieteikumu sistēmā, platību uzraudzības sistēmā vai jebkurā citā uzticamā avotā.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmā ir informācija, kas vajadzīga, lai izgūtu datus, kuri ir pareizai ziņošanai par Regulas (ES) 2021/2116 66. panta 2. punktā minētajiem rādītājiem relevanti.

7.   Identifikācijas sistēmā dalībvalstis attiecībā uz katru atsauces zemes nogabalu rīkojas vismaz šādi:

8.   Attiecībā uz mežsaimniecības intervencēm, ko atbalsta saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 70. un 72. pantu, dalībvalstis var izveidot piemērotas alternatīvas sistēmas, kas nodrošina tās zemes unikālu identifikāciju, uz kuru attiecas atbalsts, ja attiecīgo zemi klāj mežs.

9.   Ģeogrāfiskās informācijas sistēma darbojas, balstoties uz valsts koordinātu atskaites sistēmu, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/2/EK (9), un nodrošina lauksaimniecības zemes nogabalu standartizētu mērīšanu un unikālu identifikāciju visā attiecīgajā dalībvalstī. Ja izmanto citas koordinātu atskaites sistēmas, tās ir savstarpēji izslēdzošas, un katra no tām nodrošina saskanību starp informācijas elementiem, kas attiecas uz vienu un to pašu atrašanās vietu.

1.   Ilgtspēju sekmējošā pamatienākumu atbalsta vajadzībām dalībvalstis reizi gadā veic Regulas (ES) 2021/2116 68. panta 3. punktā minēto kvalitātes novērtējumu. Kvalitātes novērtējums aptver šādus elementus:

Dalībvalstis turklāt nodrošina, ka visi lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas atjaunināšanas pieprasījumi tiek iesniegti tā, lai būtu iespējams izsekot, vai tie izriet no platību uzraudzības sistēmas, labuma guvēja darbības vai no cita avota.

2.   Šā panta 1. punktā minēto novērtējumu dalībvalstis veic, pamatojoties uz atsauces zemes nogabalu izlasi. Tās izmanto datus, kas ļauj novērtēt faktisko situāciju uz vietas.

3.   Ja kvalitātes novērtējuma rezultāti atklāj trūkumus, dalībvalsts ierosina atbilstošas korektīvas darbības.

1.   Regulas (ES) 2021/2116 69. panta 6. punktā minētajā ikgadējā kvalitātes novērtējumā novērtē ģeotelpiskajā pieteikumā iekļautās informācijas uzticamību un tās informācijas pareizību, ko izmanto ziņošanai par Regulas (ES) 2021/2115 7. pantā minētajiem rādītājiem. Kvalitātes novērtējumā jo īpaši novērtē ģeotelpiskajā pieteikumā priekšievadītās informācijas pilnīgumu un pareizību, labuma guvējiem pieteikuma procesā sniegto orientējošo brīdinājumu pilnīgumu un pareizību un visu ģeotelpiskajos pieteikumos reģistrēto izmaiņu izsekojamību pēc to iesniegšanas.

2.   Kvalitātes novērtējuma satvarā:

3.   Šā panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā paredzēto kvalitātes novērtējumu veic, ar atbalsta pieteikumu reprezentatīvu izlasi veicot pieteikuma iesniegšanas procesa IT testēšanu un atkārtošanu.

4.   Attiecībā uz 2. punkta b) apakšpunktā minēto verificēšanu kvalitāti novērtē, apmeklējot platības uz vietas vai analizējot tā paša kalendārā gada attēlus, kuru kvalitāte ir vismaz tāda pati, kāda vajadzīga Regulas (ES) 2021/2116 68. panta 3. punktā minētajam kvalitātes novērtējumam. Minēto verificēšanu veic, mērot attiecībā uz intervenci deklarēto platību izlasi, kas atlasīta šīs regulas 5. pantā minētās platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtējuma vajadzībām.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka visas platībatkarīgās intervences, ko pārvalda integrētā sistēma, tiek iekļautas 3. un 4. punktā minētajās izlasēs un verificētas kvalitātes novērtēšanas procesā.

6.   Ja kvalitātes novērtējuma rezultāti atklāj trūkumus, dalībvalsts ierosina atbilstošas korektīvas darbības.

1.   Regulas (ES) 2021/2116 70. panta 2. punktā minētajā ikgadējā kvalitātes novērtējumā novērtē platību uzraudzības sistēmas īstenošanas uzticamību, sagādā diagnostisku informāciju par nepareizu lēmumu avotiem intervenču un attiecināmības nosacījumu līmenī un jo īpaši novērtē tās informācijas pareizību, kas sniegta ziņošanai par Regulas (ES) 2021/2115 7. pantā minētajiem rādītājiem.

2.   Kvalitāti novērtē, apmeklējot platības uz vietas vai analizējot tā paša kalendārā gada attēlus, kuru kvalitāte attiecīgā gadījumā ir vismaz tāda pati, kāda vajadzīga Regulas (ES) 2021/2116 68. panta 3. punktā minētajam kvalitātes novērtējumam. Apmeklējumus uz vietas var veikt jebkurā gada laikā, un, ciktāl iespējams, viena apmeklējuma laikā aptver visus attiecināmības nosacījumus, kas ir konkrētajam labuma guvējam relevanti. Attēliem, ko dalībvalstis izmanto kvalitātes novērtēšanai, jāspēj sniegt pārliecinošus un uzticamus rezultātus attiecībā uz faktisko situāciju uz vietas. Ja dalībvalstis lauksaimniecisko darbību novērošanai, lokalizācijai un novērtēšanai izmanto ģeomarķētus fotoattēlus kā datus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Copernicus Sentinel satelītdatiem, dalībvalstis lēmumu kvalitāti drīkst novērtēt, balstoties uz ģeomarķētiem fotoattēliem, un šajā nolūkā izmantot ģeomarķētu fotoattēlu neautomātisku analīzi, ja šie fotoattēli sniedz pārliecinošus un uzticamus rezultātus.

3.   Intervenču līmenī kvalitātes novērtējuma satvarā:

4.   Ziņojumos, kas iesniedzami līdz 2025. gada 15. februārim un līdz 2027. gada 15. februārim, aptver arī verifikāciju par to, vai platību uzraudzības sistēma attiecīgi 2024. un 2026. gadā ir piemērota visiem tiem platībatkarīgo intervenču attiecināmības nosacījumiem, kurus uzskata par uzraugāmiem. Pēc šo ziņojumu rezultātu novērtēšanas var būt nepieciešamas korektīvas darbības.

5.   Kvalitāti novērtē, pārbaudot visus attiecināmības nosacījumus visām intervencēm, par kurām iesniegts pieteikums, un šajā nolūkā izmanto reprezentatīvu zemes nogabalu izlasi.

6.   Tiecoties panākt vienkāršošanu un ņemot vērā to, ka platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtēšanai izmantotā izlase nodrošina pietiekama līmeņa pārliecību par katrai intervencei piemērojamo attiecināmības nosacījumu izpildi, dalībvalsts attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2116 72. pantā noteikto pienākumu izveidot kontroles sistēmu var nolemt ņemt vērā šīs regulas 4. un 5. pantā minētos kvalitātes novērtējumus.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka visas platībatkarīgās intervences, ko pārvalda integrētā sistēma, tiek iekļautas zemes nogabalu izlasē un verificētas kvalitātes novērtēšanas procesā neatkarīgi no Regulas (ES) 2021/2116 70. panta 1. punktā minētās iespējas platību uzraudzības sistēmu izveidot pakāpeniski.

8.   Ja 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētās kvantificēšanas rezultāti atklāj trūkumus, dalībvalsts ierosina atbilstošas korektīvas darbības.

9.   Korektīvās darbības attiecībā uz neuzraudzītiem vai nepārliecinoši uzraudzītiem attiecināmības nosacījumiem var ietvert apmeklējumus uz vietas. Ja, ņemot vērā attiecīgā kalendārā gada kvalitātes novērtējuma rezultātus, ir vajadzīgas korektīvas darbības, nākamā gada kvalitātes novērtējuma ziņojumā var būt jāiekļauj papildu informācija par novēršamajiem trūkumiem.

1.   Lai noteiktu neatbilstības atkārtošanos, ņem vērā neatbilstības savstarpējās atbilstības noteikumiem, kas konstatētas saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 640/2014.

2.   Neatbilstības apmēru nosaka, jo īpaši ņemot vērā to, vai neatbilstības ietekme ir tālejoša vai skar tikai konkrēto lauku saimniecību.

3.   Neatbilstības smagums ir īpaši atkarīgs no tā, cik nozīmīgas ir neatbilstības sekas, ņemot vērā attiecīgās prasības vai standarta mērķus.

4.   Neatbilstības pastāvīgumu vērtē īpaši atkarībā no tā, cik ilga bijusi tās ietekme vai kādas ir iespējas šo ietekmi izbeigt ar pieņemamiem līdzekļiem.

5.   Šīs nodaļas piemērošanas vajadzībām neatbilstības uzskata par konstatētām, ja tās atklātas jebkāda veida kontrolēs, kas veiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2116, vai ja tās jebkādā citā veidā ir darītas zināmas kompetentajai kontroles iestādei vai attiecīgā gadījumā maksājumu aģentūrai.

1.   Administratīvo sodu, kas paredzēts Regulas (ES) 2021/2116 84. panta 1. punktā, piemēro tikai tad, ja neatbilstība ir konstatēta trīs secīgos kalendārajos gados, ko skaita no neatbilstības pieļaušanas gada, attiecīgo gadu ieskaitot.

2.   Ja tā pati neatbilstība pastāvīgi atkārtojas vairākus kalendāros gadus, administratīvu sodu piemēro par katru kalendāro gadu, kurā neatbilstība pieļauta. Administratīvos sodus aprēķina, pamatojoties uz maksājumiem, kas attiecīgajam labuma guvējam piešķirti vai piešķirami saistībā ar atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, kuri iesniegti vai tiks iesniegti kalendāro gadu laikā, kurā neatbilstība pieļauta.

3.   Ja konstatējuma kalendārajā gadā labuma guvējs atbalsta pieteikumu nav iesniedzis vai ja administratīvais sods pārsniedz to maksājumu kopsummu, kas labuma guvējam piešķirti vai piešķirami saistībā ar atbalsta pieteikumiem, kurus labuma guvējs iesniedzis vai iesniegs konstatējuma kalendārajā gadā, administratīvo sodu atgūst saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/128 (10) 30. pantu.

1.   Attiecībā uz konstatētām netīšām neatbilstībām maksājumu aģentūra, pamatojoties uz neatbilstības novērtējumu, ko sniegusi kompetentā kontroles iestāde, un ņemot vērā Regulas (ES) 2021/2116 85. panta 1. punkta otrajā daļā minētos kritērijus, var nolemt minētās regulas 85. panta 2. punktā noteikto procentuālo apmēru samazināt līdz ne mazāk kā 1 %.

2.   Ja konstatētā netīšā neatbilstība smagi ietekmē attiecīgā standarta vai prasības mērķa sasniegšanu vai rada tiešu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, maksājumu aģentūra, pamatojoties uz neatbilstības novērtējumu, ko sniegusi kompetentā kontroles iestāde, un ņemot vērā Regulas (ES) 2021/2116 85. panta 1. punkta otrajā daļā minētos kritērijus, var nolemt minētās regulas 85. panta 5. punktā minēto procentuālo apmēru palielināt līdz ne vairāk kā 10 %.

3.   Ja konstatētā netīšā neatbilstība tai pašai prasībai vai standartam turpinās trīs secīgus kalendāros gadus, Regulas (ES) 2021/2116 85. panta 6. punkta pirmajā daļā noteikto procentuālo samazinājumu piemēro tikai tad, ja labuma guvējs ir bijis informēts par iepriekš konstatēto neatbilstību. Ja viena un tā pati neatbilstība, kurai labuma guvējs nenorāda pamatotu iemeslu, turpina pastāvēt, to uzskata par tīšas neatbilstības gadījumu.

4.   Ja konstatētai neatbilstībai nav seku vai ir tikai sekas, kas ir attiecīgā standarta vai prasības mērķa sasniegšanai nenozīmīgas, un ja nav piemērots administratīvais sods saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 85. panta 3. punkta pirmo daļu, tad neatbilstības atkārtošanās vai pastāvīguma noteikšanas vajadzībām šādu neatbilstību vērā neņem.

5.   Ja dalībvalsts neatbilstības gadījumu konstatēšanai izmanto platību uzraudzības sistēmu, kas minēta Regulas (ES) 2021/2116 66. panta 1. punkta c) apakšpunktā, samazinājums, kas jāpiemēro par konstatētām netīšām neatbilstībām, var būt mazāks nekā šā panta 1. punktā paredzētais samazinājums, bet tam jābūt vismaz 0,5 % no kopsummas, kas izriet no tās pašas regulas 83. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem maksājumiem un atbalsta.

1.   Ja konstatētā neatbilstība standartam vienlaikus ir arī neatbilstība prasībai, šādu neatbilstību uzskata par vienu neatbilstību. Samazinājumu aprēķināšanas vajadzībām neatbilstību uzskata par daļu no prasībai piemērojamās nosacījumu sistēmas jomas.

2.   Ja tajā pašā kalendārajā gadā ir pieļautas vairākas konstatētas netīšas neatbilstības, kas neatkārtojas, samazinājuma noteikšanas procedūru piemēro katrai neatbilstībai atsevišķi un visus iegūtos procentuālos apmērus saskaita. Tomēr kopējais samazinājums nepārsniedz:

3.   Ja tajā pašā kalendārajā gadā ir pieļautas vairākas konstatētas netīšas neatbilstības, kas atkārtojas, samazinājuma noteikšanas procedūru piemēro katrai neatbilstībai atsevišķi un visus iegūtos procentuālos samazinājumus saskaita. Tomēr samazinājums nepārsniedz 20 % no kopsummas, kas izriet no Regulas (ES) 2021/2116 83. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem maksājumiem un atbalsta.

4.   Ja tajā pašā kalendārajā gadā ir pieļautas vairākas konstatētas tīšas neatbilstības, samazinājuma noteikšanas procedūru piemēro katrai neatbilstībai atsevišķi un visus iegūtos procentuālos samazinājumus saskaita. Tomēr samazinājums nepārsniedz 100 % no kopsummas, kas izriet no Regulas (ES) 2021/2116 83. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem maksājumiem un atbalsta.

5.   Ja tajā pašā kalendārajā gadā ir pieļautas vairākas netīšas neatbilstības, kas atkārtojas, un tīšas neatbilstības, visus iegūtos procentuālos samazinājumus, attiecīgā gadījumā pēc šā panta 2., 3. un 4. punkta piemērošanas, saskaita. Tomēr samazinājums nepārsniedz 100 % no kopsummas, kas izriet no Regulas (ES) 2021/2116 83. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem maksājumiem un atbalsta.