(1)

Lai gan iepriekš ir bijuši īslaicīgi gāzes piegādes traucējumi, ir vairāki faktori, kas 2022. gada situāciju atšķir no iepriekšējām gāzes piegādes drošības krīzēm. Kopš 2022. gada februāra, saasinoties Krievijas militārajai agresijai pret Ukrainu, ir izcēlies līdz šim nepieredzēts cenu kāpums. Minētais cenu kāpums, visticamāk, fundamentāli mainīs motivāciju piepildīt pazemes gāzes krātuves Savienībā. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā nevar izslēgt to, ka notiks turpmāki gāzes piegādes traucējumi. Šādi piegādes traucējumi varētu nopietni kaitēt Savienības iedzīvotājiem un ekonomikai, jo Savienība joprojām ir lielā mērā atkarīga no ārējām gāzes piegādēm, kuras var ietekmēt konflikts.

(2)

Nesenie notikumi pēc savas būtības un sekām ir ļoti plaši un skar visu Savienību, tāpēc ir vajadzīga visaptveroša Savienības reaģēšana. Šādā reaģēšanā prioritāte būtu jāpiešķir pasākumiem, kas var stiprināt gāzes piegādes drošību Savienības līmenī, jo īpaši gāzes piegādes aizsargājamiem lietotājiem. Energotaupība un energoefektivitāte ir galvenie palīgi virzībā uz šo mērķi. Tādēļ, lai izvairītos no varbūtējiem riskiem, ko rada iespējami gāzes piegādes traucējumi, Savienībai ļoti svarīgi ir koordinēti rīkoties, neskarot dalībvalstu tiesības izvēlēties dažādus energoavotus un savu vispārējo energoapgādes struktūru, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 194. pantu.

(3)

Pazemes gāzes krātuves veicina gāzes piegādes drošību un pienācīgi piepildītas pazemes gāzes krātuves garantē gāzes piegādes drošību, nodrošinot papildu gāzes piegādi liela pieprasījuma vai piegādes traucējumu gadījumā. Tā kā cauruļvadu gāzes piegādes traucējumi var rasties jebkurā laikā, būtu jāievieš pasākumi attiecībā uz Savienības pazemes gāzes krātuvju piepildījumu, lai nodrošinātu gāzes piegādes 2022./2023. gada ziemai.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1938 (3) ieviesa solidaritātes mehānismu, kas ir kā instruments, ar ko vājināt smagas ārkārtas stāvokļa sekas Savienībā, kad kādā dalībvalstī ir apdraudēta gāzes piegāde solidāritātē aizsargājamiem lietotājiem, kura noteikta kā būtiska drošības vajadzība un nepieciešama prioritāte. Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā tūlītēja reaģēšana nodrošina, ka dalībvalstis spēj nodrošināt lietotājiem pastiprinātu aizsardzību.

(5)

Ietekme, ko rada Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, ir apliecinājusi, ka spēkā esošie piegādes drošības noteikumi nav pielāgoti pēkšņām, būtiskām izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, kur piegāžu nepietiekamību un straujus cenu kāpumus var radīt ne tikai infrastruktūras darbības traucējumi vai ekstremāli laika apstākļi, bet arī ar nodomu īstenoti liela mēroga notikumi un ilgstošāki vai pēkšņi piegādes traucējumi. Tāpēc ir jārisina izteikti paaugstinātie riski, kas pēkšņi radušies ģeopolitiskās situācijas pašreizējo izmaiņu rezultātā, tostarp, dažādojot Savienības energoapgādi.

(6)

Pamatojoties uz Komisijas analīzi par inter alia gāzes piegādes nodrošināšanas pasākumu adekvātumu, un par pastiprinātu riska gatavību visā Savienībā, ko Komisija un ar Regulu (ES) 2017/1938 izveidotā Gāzes koordinācijas grupa (“GKG”) veica 2022. gada februārī, katrai dalībvalstij principā būtu jānodrošina, lai līdz katra gada 1. novembrim pazemes gāzes krātuves, kas atrodas tās teritorijā un ir tieši savienotas ar minētās dalībvalsts tirgus zonu, būtu piepildītas vismaz līdz 90 % no to jaudas dalībvalsts līmenī (piepildījuma mērķrādītājs), katrai dalībvalstij nosakot virkni starpposma mērķrādītāju, kas sasniedzami maijā, jūlijā, septembrī un februārī (piepildījuma trajektorija) nākamajā gadā pēc tam. Dažas dalībvalstis, kurām ir ievērojama pazemes uzglabāšanas jauda, nesamērīgi ietekmētu pienākums savā teritorijā sasniegt pazemes gāzes krātuvju piepildījuma mērķrādītāju. Lai atspoguļotu šo situāciju pienākums piepildīt to pazemes gāzes krātuves būtu jāsamazina, nosakot to 35 % apmērā no to vidējā ikgadējā gāzes patēriņa iepriekšējos piecos gados. Tam nebūtu jāskar citu dalībvalstu pienākums ieguldīt savu attiecīgo pazemes gāzes krātuvju piepildīšanā. Dalībvalstīm būtu jāvar izlemt, ievērojot nosacījumus, sasniegt piepildījuma mērķrādītāju daļēji, skaitot sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) krājumus, kas uzglabāti SDG iekārtās. Piepildījuma mērķrādītāji ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka patērētāji Savienībā ir pienācīgi aizsargāti pret gāzes piegāžu nepietiekamību. Attiecībā uz 2022. gadu būtu jāpiemēro zemāks piepildījuma mērķrādītājs, proti, 80 %, un samazināts starpposma mērķrādītāju skaits, ņemot vērā to, ka šī regula stāsies spēkā tikai pēc krātuvju piepildīšanas sezonas sākuma un ka dalībvalstīm būt ierobežots laiks to īstenot.

(7)

Piepildot savas krātuves, dalībvalstīm būtu jānosprauž mērķis dažādot savus gāzes piegādātājus, lai samazinātu savu atkarību, ja tas var apdraudēt energoapgādes drošību vai būtiskas Savienības vai dalībvalstu drošības intereses.

(8)

Sākot ar 2023. gadu, katru gadu no februāra mēneša gāzes uzglabāšana būtu īpaši jāuzrauga, lai izvairītos no pēkšņas gāzes izsūknēšanas no pazemes gāzes krātuvēm ziemas vidū, kas varētu radīt piegādes drošības problēmas, pirms ziema ir beigusies. Piepildījuma trajektorijām būtu jānodrošina nepārtraukta uzraudzība visu krātuvju piepildīšanas sezonu.

(9)

Sākot ar 2023. gadu, katru gadu katrai dalībvalstij, kurai ir pazemes gāzes krātuves, apkopotā veidā būtu jāiesniedz Komisijai piepildījuma trajektorijas projekts attiecībā uz šādām krātuvēm, kas atrodas tās teritorijā un ir tieši savienotas ar tās tirgus zonu. Ņemot vērā GKG novērtējumu, Komisijai būtu jāpieņem lēmums noteikt katrai dalībvalstij piepildījuma trajektoriju tā, lai netiktu pārmērīgi kropļota pazemes gāzes krātuvju konkurētspēja minētajā dalībvalstī salīdzinājumā ar šādām krātuvēm, kas atrodas kaimiņos esošās dalībvalstīs.

(10)

Lai katrai dalībvalstij, kurā ir pazemes gāzes krātuves, sākot no 2023. gada noteiktu piepildījuma trajektoriju, kuras pamatā ir katras šādas dalībvalsts iesniegts piepildījuma trajektorijas projekts, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (4).

(11)

Katras dalībvalsts, kurā ir pazemes gāzes krātuves, piepildījuma trajektorijai būtu jāaptver virkne starpposma mērķrādītāju un tās pamatā vajadzētu būt attiecīgās dalībvalsts vidējam piepildījuma rādītājam iepriekšējos piecos gados. Dalībvalstīm, kurām piepildījuma mērķrādītājs ir samazināts līdz 35 % no to vidējā ikgadējā gāzes patēriņa, būtu attiecīgi jāsamazina piepildījuma trajektorijas starpposma mērķrādītāji.

(12)

Ja dalībvalsts nespēj laikus sasniegt piepildījuma mērķrādītāju tehnisku problēmu dēļ, piemēram, tādu problēmu dēļ, kas saistītas ar piegādes cauruļvadiem uz pazemes gāzes krātuvēm, vai ar gāzes ievadīšanas kompleksiem, būtu jāļauj attiecīgajai dalībvalstij sasniegt piepildījuma mērķrādītāju vēlāk. Tomēr katrs piepildījuma mērķrādītājs būtu jāsasniedz, līdzko tas tehniski ir iespējams un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā attiecīgā gada 1. decembrī, lai garantētu gāzes piegādes drošību ziemas periodam.

(13)

Pastāv iespēja, ka kāda dalībvalsts nespēj sasniegt piepildījuma mērķrādītāju vai starpposma mērķrādītāju tāda reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa dēļ, piemēram, ja gāzes piegāde nav pietiekama, kā minēts Regulas (ES) 2017/1938 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ko Komisija ir izsludinājusi pēc attiecīgi vienas vai vairāku tādu dalībvalstu lūguma, kuras ir izsludinājušas valsts ārkārtas stāvokli, minētās regulas nozīmē. Tāpēc piepildījuma mērķrādītāji, sloga sadales mehānismu ieskaitot, nebūtu jāpiemēro, ja un kamēr Komisija ir izsludinājusi reģionālu vai Savienības ārkārtas stāvokli saskaņā ar minētās regulas 12. pantu.

(14)

Lai nodrošinātu to, ka nav novirzes no piepildījuma trajektorijām, kompetentajām iestādēm būtu pastāvīgi jāuzrauga pazemes gāzes krātuvju piepildījuma līmenis. Piepildījuma trajektorijas būtu jānosaka piecu procentpunktu robežās. Ja piepildījuma līmenis kādā dalībvalstī noslīd vairāk par pieciem procentpunktiem zem tās piepildījuma trajektorijas līmeņa, kompetentajai iestādei nekavējoties būtu jāveic iedarbīgi pasākumi tā paaugstināšanai. Dalībvalstīm par šādiem pasākumiem būtu jāinformē Komisija un GKG.

(15)

Jebkura būtiska un ilgstoša kādas dalībvalsts novirze no tās piepildījuma trajektorijas var apdraudēt pietiekama piepildījuma līmeņa un piepildījuma mērķrādītāja sasniegšanu, kas nepieciešami, lai solidaritātes garā garantētu gāzes piegādes drošību Savienībā. Ja notiek šāda būtiska un ilgstoša novirze no piepildījuma trajektorijas vai novirze no piepildījuma mērķrādītāja, Komisija būtu jāpilnvaro veikt efektīvus pasākumus, lai izvairītos no gāzes piegādes drošības problēmām, ko rada nepiepildītas krātuves. Lemjot par šādiem efektīviem pasākumiem, Komisijai būtu jāņem vērā konkrētā situācija attiecīgajā dalībvalstī, piemēram, pazemes gāzes krātuvju lielums salīdzinājumā ar iekšzemes gāzes patēriņu, pazemes gāzes krātuvju nozīmīgums gāzes piegādes drošībai reģionā un jebkādas esošas SDG krātuves. Kad šī regula stāsies spēkā, 2022. gada krātuvju piepildīšanas sezona jau būs sākusies, tāpēc visos pasākumos, ko Komisija veic, lai novērstu novirzes no 2022. gada piepildījuma trajektorijas, būtu jāņem vērā, ka šīs regulas īstenošanai valstu līmenī ir atvēlēts ierobežots laiks. Komisijai būtu jānodrošina, ka pasākumi nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai garantētu gāzes piegādes drošību, neradot nesamērīgu slogu dalībvalstīm, gāzes tirgus dalībniekiem, uzglabāšanas sistēmas operatoriem un patērētājiem.

(16)

Dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu piepildījuma mērķrādītāju sasniegšanu. To darot, tām būtu jānosprauž mērķis pirmām kārtām, ja iespējams, izmantot uz tirgu balstītus pasākumus tā, lai izvairītos no nevajadzīgiem tirgus traucējumiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt brīvībai noteikt augstāku piepildījuma mērķrādītāju, lai Savienība 2022. gadā varētu censties kopīgi panākt piepildījumu 85 % apmērā no pazemes gāzes krātuvju jaudas Savienībā. Ņemot vērā to, ka dažādie regulatīvie režīmi, kas daudzās dalībvalstīs jau ir spēkā, lai atbalstītu krātuvju piepildījumu, ir atšķirīgi, nebūtu jāparedz īpašs instruments piepildījuma trajektoriju vai piepildījuma mērķrādītāja ievērošanai. Dalībvalstīm vajadzētu joprojām būt brīvībai izlemt, kurš instruments to valsts sistēmā ir vispiemērotākais, ar noteikumu, ka tiek ievēroti noteikti nosacījumi. Tādēļ dalībvalstīm vai kompetentām regulatīvajām iestādēm, vajadzētu būt iespējai noteikt, kuriem tirgus dalībniekiem jāparedz pienākums nodrošināt pazemes gāzes krātuvju piepildīšanu. Tām vajadzētu arī būt tiesībām lemt, vai regulatīvie līdzekļi, piemēram, pasākumi, kas liek jaudu turētājiem atbrīvot neizmantotu jaudu un kas ir iespējami saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tirgus noteikumiem, ir pietiekami, lai nodrošinātu to, ka piepildījuma mērķrādītāji tiek sasniegti, vai arī ir nepieciešami finansiāli stimuli vai uzglabāšanas tarifu atlaides. Ja dalībvalsts gāzes piegādātājiem, kas tās teritorijā piegādā gāzi aizsargājamiem lietotājiem, nosaka pienākumu uzglabāt gāzi pazemes gāzes krātuvēs, tad uzglababājamās gāzes daudzums būtu jānosaka, pamatojoties uz tās dabasgāzes daudzumu, ko piegādā šiem aizsargājamiem lietotājiem. Lai krātuvju piepildīšanā maksimāli izmantotu SDG, dalībvalstīm būtu jākoordinējas savā starpā un jāizmanto instrumenti, piemēram, SDG iegādes platformas. Turklāt dalībvalstīm būtu jāsamazina infrastruktūras un regulatīvie šķēršļi kopīgai SDG izmantošanai krātuvju piepildīšanā.

(17)

Komisijas 2022. gada 8. marta paziņojumā “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai” ir precizēts, ka, lai nodrošinātu krātuvju piepildīšanu, Savienības tiesību akti saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu ļauj dalībvalstīm sniegt atbalstu gāzes piegādātājiem, piemēram, garantiju veidā (“divvirzienu starpības līgums”).

(18)

Jebkādiem pasākumiem, ko dalībvalstis veic, lai nodrošinātu pazemes gāzes krātuvju piepildīšanu, tostarp nosacījumiem, kas piemērojami piepildījumam, pamatojoties uz sloga sadali, un nosacījumiem, ko piemēro gāzes izsūknēšanai no pazemes gāzes krātuvēm, vajadzētu būt nepieciešamiem, skaidri definētiem, pārredzamiem, samērīgiem, nediskriminējošiem un pārbaudāmiem, un tiem nevajadzētu nepamatoti izkropļot konkurenci vai iekšējā gāzes tirgus pienācīgu darbību, kā arī apdraudēt gāzes piegādes drošību citās dalībvalstīs vai Savienībā. Konkrētāk, šādiem pasākumiem nebūtu jānoved pie dominējošā stāvokļa nostiprināšanās vai negaidītas papildu peļņas tiem uzņēmumiem, kuri kontrolē pazemes gāzes krātuves vai kuri ir rezervējuši, bet nav izmantojuši uzglabāšanas jaudu.

(19)

Svarīgi ir efektīvi izmantot pašreizējo infrastruktūru, tostarp pārrobežu pārvades jaudu, pazemes gāzes krātuves un SDG iekārtas, lai solidaritātes garā garantētu gāzes piegādes drošību. Atvērtas enerģētikas robežas ir ļoti svarīgs faktors gāzes piegādes drošībai, tostarp laikā, kad pastāv gāzes piegādes traucējumi valstu, reģionālā vai Savienības līmenī. Tāpēc pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu pazemes gāzes krātuvju piepildīšanu, nebūtu jābloķē vai jāierobežo pārrobežu jaudas, kas iedalītas saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2017/459 (5). Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka krājums joprojām ir pieejams, tostarp kaimiņos esošām dalībvalstīm un gadījumā, ja tiek izsludināts ārkārtas stāvoklis, kā minēts Regulas (ES) 2017/1938 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

(20)

Uzglabāšanas pienākums, visticamāk, radīs finansiālu slogu attiecīgajiem tirgus dalībniekiem tajās dalībvalstīs, kuru teritorijā ir attiecīgās pazemes gāzes krātuves, savukārt ir iecerēts, ka gāzes piegādes drošības līmeņa paaugstināšanās nāks par labu visām dalībvalstīm, tostarp tām, kurās pazemes gāzes krātuvju nav. Lai dalītu slogu nodrošināt pazemes gāzes krātuvju Savienībā pienācīgu piepildīšanu, ar nolūku garantēt gāzes piegādes drošību, dalībvalstīm, kurās nav pazemes gāzes krātuvju, solidaritātes garā būtu jāizmanto pazemes gāzes krātuves citās dalībvalstīs. Ja kādai dalībvalstij nav starpsavienojumu ar citām dalībvalstīm vai ja kādai dalībvalstij ir ierobežota pārrobežu pārvades jauda, vai citu tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams izmantot pazemes gāzes krātuves citās dalībvalstīs, minētais pienākums būtu attiecīgi jāsamazina.

(21)

Dalībvalstīm, kurām nav pazemes gāzes krātuvju, būtu jānodrošina tas, ka tirgus dalībniekiem šādās dalībvalstīs ir gatavas vienošanās dalībvalstīs, kurām ir šādas krātuves, ar ko tiek paredzēts izmantot, līdz 1. novembrim, tādus uzglabāšanas apjomus, kuri atbilst vismaz 15 % no to ikgadējā gāzes patēriņa iepriekšējo piecu gadu laikā. Tomēr dalībvalstīm, kurām nav pazemes gāzes krātuvju, būtu arī jāvar izstrādāt alternatīvu sloga sadales mehānismu kopā ar vienu vai vairākām dalībvalstīm, kurās ir pazemes gāzes krātuves. Apsverot sloga sadales mehānismu, būtu jāņem vērā arī citi pastāvoši līdzvērtīgi pasākumi, lai garantētu gāzes piegādi, piemēram, līdzvērtīgs pienākums attiecībā uz citu kurināmo, kas nav dabasgāze, tostarp nafta, nosakot konkrētus nosacījumus. Dalībvalstīm par šādiem alternatīviem sloga sadales mehānismiem būtu jāpaziņo Komisijai un jāparāda tehniskie ierobežojumi un veikto pasākumu līdzvērtīgums.

(22)

Pastāv iespēja, ka pasākumiem, ar kuriem dalībvalstis, kurās pazemes gāzes krātuvju nav, dala uzglabāšanas pienākuma slogu ar dalībvalstīm, kurās ir pazemes gāzes krātuves, savukārt finansiāli ietekmē attiecīgos tirgus dalībniekus. Tādēļ dalībvalstīm, kurās nav pazemes gāzes krātuvju, būtu jāļauj sniegt finansiālus stimulus vai kompensāciju tirgus dalībniekiem par ieņēmumu samazinājumu vai par izmaksām, kas radušās saistībā ar tiem uzliktajiem pienākumiem, kuras nevar segt no ieņēmumiem. Ja šādus pasākumus finansē ar nodevu, minētā nodeva nebūtu jāpiemēro pārrobežu starpsavienojuma punktiem.

(23)

Lai novērtētu ar gāzes piegādes drošību saistīto risku veidu un apmēru un lai izvēlētos piemērotus pasākumus šādu risku novēršanai, ļoti būtiska ir efektīva uzraudzība un ziņošana. Pazemes gāzes krātuvju operatoriem krātuvju piepildīšanas sezonā ik mēnesi būtu jāziņo kompetentajām iestādēm par piepildījuma līmeni. Pazemes gāzes krātuvju īpašnieki un operatori tiek mudināti regulāri reģistrēt katras pazemes gāzes krātuves jaudu un piepildījuma līmeni centrālā ziņošanas platformā.

(24)

Kompetentajām iestādēm ir nozīmīga loma gāzes piegādes drošības uzraudzībā un tās nodrošina līdzsvaru starp gāzes piegādes drošību un patērētāju izmaksām, kas rodas no pasākumiem. Katras dalībvalsts kompetentajai iestādēm vai citai dalībvalsts izraudzītajai struktūrai būtu jāuzrauga to teritorijā esošo pazemes gāzes krātuvju piepildījuma līmenis un rezultāti jāziņo Komisijai. Komisijai vajadzētu būt iespējai vajadzības gadījumā uzaicināt Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER) piedalīties uzraudzībā.

(25)

Ir būtiski, lai riska novērtējumos, kas veikti, ievērojot Regulas (ES) 2017/1938 7. pantu, tiktu ņemti vērā visi riski, kas varētu būtiski ietekmēt gāzes piegādes drošību. Šajā nolūkā uz risku balstītā pieejā gāzes piegādes drošības novērtēšanai un preventīvu un ietekmi mazinošu pasākumu noteikšanā būtu jāņem vērā arī scenāriji, kuros pilnībā tiek pārtraukta piegāde no viena piegādes avota. Lai nodrošinātu maksimālu sagatavotību nolūkā izvairīties no gāzes piegādes traucējumiem un mazināt šādu traucējumu ietekmi, būtu jāveic kopīgie riska novērtējumi un valstu riska novērtējumi, tajos ņemot vērā šādus scenārijus. Tas ļautu koordinēt pasākumus ārkārtas stāvokļa seku mazināšanai un optimizēt resursus, lai garantētu nepārtrauktu piegādi gadījumā, kad piegāde tiek pārtraukta pilnībā.

(26)

Būtu jāpastiprina GKG loma, piešķirot tai skaidri noteiktas pilnvaras uzraudzīt dalībvalstu sniegumu un izstrādāt paraugpraksi attiecībā uz gāzes piegādes drošību. Tāpēc Komisijai būtu regulāri jāziņo GKG, un GKG būtu jāpalīdz Komisijai uzraudzīt piepildījuma mērķrādītājus un nodrošināt, ka tie tiek sasniegti.

(27)

GKG darbojas kā galvenais Komisijas konsultants nolūkā veicināt piegādes drošības pasākumu koordināciju, palīdzot Komisijai jebkurā laikā un jo īpaši krīzes gadījumā. Lai nodrošinātu maksimālu sagatavotību un veicinātu ātru informācijas apmaiņu, Komisija, paredzot iespējamu krīzi, nekavējoties sasauks GKG krīzes pārvarēšanas sastāvā. GKG krīzes pārvarēšanas sastāvā vajadzētu būt pieejamai, lai palīdzētu Komisijai tik ilgi, cik nepieciešams. Šajā nolūkā GKG būtu jāuztur saziņas kanāli ar dalībvalstīm un visiem attiecīgajiem tirgus dalībniekiem attiecībā uz gāzes piegādes drošību un jāvāc informācija, kas attiecas uz gāzes piegādes drošību valsts, reģionālā un Savienības līmenī.

(28)

Uzglabāšanas sistēmu nozare ir ļoti svarīga Savienībai, tās energoapgādes drošībai un citām būtiskām Savienības drošības interesēm. Tāpēc pazemes gāzes krātuves tiek uzskatītas par kritisku infrastruktūru Padomes Direktīvas 2008/114/EK (6) nozīmē. Dalībvalstis tiek mudinātas savos valsts enerģētikas un klimata plānos un progresa ziņojumos, ko pieņem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (7), ņemt vērā ar šo regulu ieviestos pasākumus.

(29)

Uzglabāšanas sistēmu tīklā ir nepieciešami papildu aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības apdraudējumus Savienībā vai Savienības iedzīvotāju labklājības apdraudējumus. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka katru uzglabāšanas sistēmas operatoru, tostarp uzglabāšanas sistēmas operatorus, kurus kontrolē pārvades sistēmu operatori, sertificē valsts regulatīvā iestāde vai cita dalībvalsts izraudzīta kompetentā iestāde, lai nodrošinātu, ka ietekme uz uzglabāšanas sistēmas operatoriem neapdraud energoapgādes drošību vai citas būtiskas drošības intereses Savienībā vai kādā citā dalībvalstī. Lai analizētu iespējamus energoapgādes drošības riskus, ir svarīgi starp dalībvalstīm koordinēt piegādes drošības novērtēšanas veikšanu. Minētai novērtēšanai nebūtu jādiskriminē tirgus dalībnieki, bet būtu pilnībā jāatbilst labi funkcionējoša iekšējā tirgus principiem. Lai ātri mazinātu risku, ko rada zems piepildījuma līmenis, par prioritāriem jāuzskata un ātrāk jāsertificē lielākas pazemes krātuves, kuru piepildījuma līmenis ilgstoši bijis zems, nolūkā nodrošināt, ka iespējamas gāzes piegādes drošības problēmas, ko rada kontrole pār šādām lielām krātuvēm, tiek izslēgtas vai, ja iespējams – novērstas. Ņemot vērā, ka visu Savienības pazemes krātuvju iepriekšējo sešu gadu vidējais piepildījuma līmenis 31. martā bija 35 % apmērā no to maksimālās jaudas, robežvērtība, lai noteiktu neparasti zemu piepildījuma līmeni 2021. gada martā un 2022. gada martā, būtu jānosaka 30 % apmērā.

(30)

Valstu regulatīvajām iestādēm vai citai attiecīgo dalībvalstu izraudzītai kompetentai iestādei (katra atsevišķi “sertifikācijas iestāde”) būtu jāatsaka sertifikācija, ja tās secina, ka persona, kam ir tieša vai netieša kontrole pār vai tiesības uz uzglabāšanas sistēmas operatoru, varētu apdraudēt energoapgādes drošību vai jebkādas citas būtiskas drošības intereses valsts, reģionālā vai Savienības līmenī. Veicot minēto novērtējumu, sertifikācijas iestādēm būtu jāņem vērā komerciālās attiecības, kas varētu negatīvi ietekmēt uzglabāšanas sistēmas operatora motivāciju un spēju piepildīt pazemes gāzes krātuvi, un Savienības starptautiskās saistības un jebkādi citi konkrēti lietas fakti un apstākļi. Lai nodrošinātu sertifikācijas noteikumu konsekventu piemērošanu visā Savienībā, Savienības starptautisko saistību ievērošanu un solidaritāti un enerģētisko drošību Savienībā, sertifikācijas iestādei, pieņemot lēmumus par sertifikāciju, būtu maksimāli jāņem vērā Komisijas atzinums, tostarp, vajadzības gadījumā pārskatot savu lēmuma projektu. Ja sertifikācijas iestāde atsaka sertifikāciju, tai vajadzētu būt pilnvarām pieprasīt jebkurai personai atbrīvoties no uzglabāšanas sistēmas operatora akcijām vai tiesībām, kuras tai ir attiecībā uz uzglabāšanas sistēmas īpašnieku vai uzglabāšanas sistēmas operatoru, un noteikt šādas atbrīvošanās termiņu, uzdot veikt jebkādus citus pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētā persona nav spējīga īstenot nekādu kontroli vai tiesības attiecībā uz minēto uzglabāšanas sistēmas īpašnieku vai uzglabāšanas sistēmas operatoru, un lemt par pienācīgiem kompensācijas pasākumiem. Visiem sertifikācijas lēmuma pasākumiem, kuri paredzēti, lai novērstu gāzes piegādes drošības riskus vai rūpētos par citām būtiskām drošības interesēm, vajadzētu būt nepieciešamiem, skaidri definētiem, pārredzamiem, samērīgiem un nediskriminējošiem.

(31)

Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”). It īpaši tajā tiek respektētas tiesības, kas paredz, ka nevienam nedrīkst atņemt īpašumu, ja vien tas nav jādara sabiedrības interesēs, kā arī gadījumos un apstākļos, kuri ir paredzēti tiesību aktos, ar noteikumu, ka par zaudējumiem laikus izmaksā taisnīgu kompensāciju, kā paredzēts hartas 17. pantā, un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kā paredzēts hartas 47. pantā.

(32)

Ja uzņēmumiem ir jāiegādājas vairāk gāzes laikā, kad gāzes cena ir augsta, tas varētu vēl vairāk paaugstināt cenas. Tāpēc regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt iespējai piemērot atlaidi līdz 100 % apmērā ieejas un izejas tarifiem pārvades un sadales jaudai uz krātuvi un no tās gan pazemes gāzes krātuvēm, gan SDG iekārtām, kas padarīs uzglabāšanu pievilcīgāku tirgus dalībniekiem. Valstu regulatīvās iestādes un konkurences iestādes tiek arī mudinātas izmantot savas pilnvaras, lai iedarbīgi nepieļautu uzglabāšanas tarifu nepamatotu paaugstināšanu.

(33)

Ņemot vērā pašreizējos ārkārtas apstākļus un neskaidrības saistībā ar ģeopolitiskās situācijas turpmākajām izmaiņām, dalībvalstis tiek mudinātas pēc iespējas ātrāk sasniegt piepildījuma mērķrādītājus.

(34)

Ņemot vērā pastāvošos draudus gāzes piegādes drošībai, ko rada Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas. Ņemot vērā esošo apstākļu īpašo raksturu, dažus noteikumus, kas ieviesti ar šo regulu, būtu jāpiemēro tikai līdz 2025. gada 31. decembrim.

(35)

Šai regulai būtu steidzamības kārtā jākļūst par daļu no Enerģētikas kopienas acquis saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu, kas tika parakstīts 2005. gada 25. oktobrī Atēnās un stājās spēkā 2006. gada 1. jūlijā, nolūkā.

(36)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2017/1938 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (8),