PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/2349

(2022. gada 21. novembris),

ar ko pilnvaro Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas par Eiropas Padomes konvenciju par mākslīgo intelektu, cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu saistībā ar 218. panta 3. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Padomes Ministru komiteja 2021. gadā izveidoja Mākslīgā intelekta komiteju (CAI) 2022.–2024. gadam, kuras uzdevums ir izveidot starptautisku sarunu procesu, kurā tiktu izstrādāts mākslīgā intelekta (MI) izstrādes, projektēšanas un izmantošanas tiesiskais regulējums, kas balstās Eiropas Padomes cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma normās un veicina inovāciju.

(2)

Eiropas Padomes Ministru komiteja 2022. gada 30. jūnijā uzdeva CAI saskaņā ar tās darba uzdevumu ātri izstrādāt, pamatojoties uz Eiropas Padomes cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma normām un koncentrējoties uz vispārīgiem kopīgiem principiem, juridiski saistošu pārnozaru aktu – vai nu konvenciju, vai pamatkonvenciju – par MI, kas veicinātu inovāciju un būtu atvērts trešu valstu dalībai, un ņemt vērā arī citu attiecīgu pastāvošu un topošu starptautisku tiesisku regulējumu.

(3)

Pēc tam CAI priekšsēdētājs ierosināja Eiropas Padomes konvencijas vai pamatkonvencijas par mākslīgo intelektu, cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu ("konvencija”) “nulles" projektu. Minētajā “nulles" projektā ietilpst noteikumi par mērķi un priekšmetu, tvērumu, definīcijām, pamatprincipiem, arī procesuālajām garantijām un tiesībām, kas piemērojamas visām MI sistēmām neatkarīgi no to riska līmeņa, papildu pasākumiem attiecībā uz MI sistēmām publiskajā sektorā un MI sistēmām, kas rada “nepieņemamu" un “ievērojamu" risku, tālākās rīcības un sadarbības mehānismu, nobeiguma noteikumi, tostarp iespēja Savienībai pievienoties šādai konvencijai, un pielikums, kas pašlaik tiek izstrādāts, par MI sistēmu riska un ietekmes novērtēšanas metodiku.

(4)

Savienība ir pieņēmusi kopīgus noteikumus, kurus ietekmēs elementi, kas tiek apsvērti saistībā ar konvenciju. Starp minētajiem noteikumiem jo īpaši ir vispusīgs noteikumu kopums tādu produktu (1) un pakalpojumu (2) vienotā tirgus jomā, kuros var izmantot MI sistēmas, kā arī Savienības sekundārie tiesību akti (3), ar kuriem īsteno ES Pamattiesību hartu (4), ņemot vērā to, ka noteiktu MI sistēmu izstrāde un izmantošana zināmos apstākļos var negatīvi ietekmēt minētās tiesības.

(5)

Turklāt 2021. gada 21. aprīlī Komisija iesniedza leģislatīvu priekšlikumu regulai, ar ko nosaka saskaņotus noteikumus MI jomā, ko pašlaik apspriež Eiropas Parlaments un Padome. Konvencija tvēruma ziņā lielā mērā pārklājas ar minēto tiesību akta priekšlikumu, jo abu mērķis ir paredzēt noteikumus, kas piemērojami tādu MI sistēmu projektēšanai, izstrādei un piemērošanai, kuras nodrošina un izmanto vai nu publiskas, vai privātas struktūras.

(6)	Tāpēc konvencijas noslēgšana var ietekmēt pastāvošos un turpmākos Savienības kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 2. punkta nozīmē.

(7)	Lai aizsargātu Savienības tiesību integritāti un nodrošinātu, ka starptautisko tiesību un Savienības tiesību normas arī turpmāk ir saskanīgas, būtu jāsāk sarunas, lai noslēgtu konvenciju attiecībā uz jautājumiem, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē.

(8)	Ir iespējams, ka konvencijā tiks noteikti augsti starptautiskie standarti attiecībā uz MI regulējumu, kas ietekmē cilvēktiesības, demokrātijas darbību un tiesiskuma ievērošanu, jo īpaši ņemot vērā darbu, ko minētajā jomā jau veikusi Eiropas Padome.

(9)	Šim lēmumam nebūtu jāskar dalībvalstu dalība sarunās par konvenciju un jebkāds turpmāks dalībvalsts lēmums noslēgt, parakstīt vai ratificēt konvenciju vai dalībvalstu dalība sarunās par Savienības pievienošanos konvencijai.

(10)

Valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 2. punktu. Īstenojot konvenciju, dalībvalstīm saskaņā ar LESD 216. panta 2. punktu ir jādefinē savas būtiskās drošības intereses un jāpieņem atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu savu iekšējo un ārējo drošību, vienlaikus nepadarot Savienības tiesības nepiemērojamas un neatbrīvojot dalībvalstis no pienākuma ievērot Savienības tiesības.

(11)

Visas dalībvalstis ir arī Eiropas Padomes locekles. Ņemot vērā minēto īpašo situāciju, sarunās par konvenciju klātesošajām dalībvalstīm saskaņā ar LES 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu ar patiesu savstarpēju cieņu būtu jāatbalsta Savienības sarunu vedējs to uzdevumu veikšanā, kas izriet no Līgumiem.

(12)	Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (5) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedza atzinumu 2022. gada 13. oktobrī (6),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

---

(1)  Padomes Direktīva 85/374/EEK (1985. gada 25. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (OV L 210, 7.8.1985., 29. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/48/EK (2009. gada 18. jūnijs) par rotaļlietu drošumu (OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/53/ES (2014. gada 16. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EKK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2144 (2019. gada 27. novembris) par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un transportlīdzekļa braucēju un neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 78/2009, (EK) Nr. 79/2009 un (EK) Nr. 661/2009 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 631/2009, (ES) Nr. 406/2010, (ES) Nr. 672/2010, (ES) Nr. 1003/2010, (ES) Nr. 1005/2010, (ES) Nr. 1008/2010, (ES) Nr. 1009/2010, (ES) Nr. 19/2011, (ES) Nr. 109/2011, (ES) Nr. 458/2011, (ES) Nr. 65/2012, (ES) Nr. 130/2012, (ES) Nr. 347/2012, (ES) Nr. 351/2012, (ES) Nr. 1230/2012 un (ES) 2015/166 (OV L 325, 16.12.2019., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).

(3)  Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.); Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(4)  Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV C 326, 26.10.2012., 391. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(6)  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums 20/2022 par Ieteikumu Padomes Lēmumam, ar ko pilnvaro Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas par Eiropas Padomes konvenciju par mākslīgo intelektu, cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).