1.   Saskaņā ar 2. līdz 5. punktu Līgumslēdzējas puses līdz katra gada 1. novembrim ievēro turpmāk norādītos piepildījuma mērķrādītājus attiecībā uz visu to teritorijā esošo un ar to tirgus zonu tieši savienoto pazemes gāzes krātuvju agregēto jaudu:

a)	2022. gadā: 80 %;

b)	sākot ar 2023. gadu: 90 %.

Šā punkta ievērošanā Līgumslēdzējas puses ņem vērā mērķi garantēt gāzes piegādes drošību saskaņā ar 1. pantu.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta un neskarot citu Līgumslēdzēju pušu pienākumus piepildīt attiecīgās pazemes gāzes krātuves, piepildījuma mērķrādītāju katrai Līgumslēdzējai pusei, kuras teritorijā atrodas pazemes gāzes krātuves, samazina līdz apjomam, kas atbilst 35 % apjomam no attiecīgās Līgumslēdzējas puses gada vidējā gāzes patēriņa iepriekšējo piecu gadu laikā.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta un neskarot citu Līgumslēdzēju pušu pienākumus piepildīt attiecīgās pazemes gāzes krātuves, piepildījuma mērķrādītāju katrai Līgumslēdzējai pusei, kurā atrodas pazemes gāzes krātuves, samazina par apjomu, kas 2016. līdz 2021. gada atsauces periodā piegādāts ES dalībvalstīm un trešām valstīm, ja vidējais piegādātais apjoms gāzes krātuvju izsūknēšanas periodā (no oktobra līdz aprīlim) bija lielāks par 15 TWh gadā.

4.   <….>

5.   Līgumslēdzēja puse drīkst piepildījuma mērķrādītāju sasniegt daļēji, saskaitot LNG, kas tiek fiziski uzglabāta un ir pieejama tās LNG iekārtās, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	gāzes sistēma ietver ievērojamu LNG uzglabāšanas jaudu, kas gadā veido vairāk nekā 4 % no valsts vidējā patēriņa iepriekšējo piecu gadu laikā;

b)	Līgumslēdzēja puse gāzes piegādātājiem ir noteikusi pienākumu uzglabāt minimālus gāzes apjomus pazemes gāzes krātuvēs un/vai LNG iekārtās saskaņā ar 6.b panta 1. punkta a) apakšpunktu.

6.   Līgumslēdzējas puses veic vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu starpposma mērķrādītājus vai nodrošinātu, ka tie tiek sasniegti, šādā kārtībā:

a)	2022. gadā: kā noteikts Ia pielikumā; un

b)	no 2023. gada: saskaņā ar 7. punktu.

7.   Attiecībā uz 2023. gadu un turpmākajiem gadiem katra Līgumslēdzēja puse, kurai ir pazemes gāzes krātuves, līdz iepriekšējā gada 15. septembrim apkopotā veidā iesniedz Enerģētikas kopienas sekretariātam piepildījuma trajektorijas projektu ar februāra, maija, jūlija un septembra starpposma mērķrādītājiem, tostarp tehnisko informāciju, attiecībā uz pazemes gāzes krātuvēm, kas atrodas tās teritorijā un ir tieši savienotas ar tās tirgus zonu. Piepildījuma trajektorijas un starpposma mērķrādītāju pamatā ir vidējais piepildījuma rādītājs iepriekšējos piecos gados.

Līgumslēdzējas puses, kurām piepildījuma mērķrādītājs ir samazināts līdz 35 % no to gada vidējā gāzes patēriņa, ievērojot 2. punktu, attiecīgi samazina piepildījuma trajektorijas starpposma mērķrādītājus.

Pamatojoties uz katras Līgumslēdzējas puses sniegto tehnisko informāciju un ņemot vērā Gāzes piegādes drošības koordinācijas grupas novērtējumu, Enerģētikas kopienas sekretariāts pieņem lēmumu, nosakot piepildījuma trajektoriju katrai Līgumslēdzējai pusei. Vajadzības gadījumā, tostarp, ja Līgumslēdzēja puse ir iesniegusi atjauninātu piepildījuma trajektorijas projektu, minēto lēmumu pieņem līdz iepriekšējā gada 15. novembrim. Tā pamatā ir novērtējums par gāzes piegādes vispārējās drošības situāciju un gāzes pieprasījuma un piedāvājuma attīstību Enerģētikas kopienā un atsevišķu Līgumslēdzēju pušu teritorijā, un to nosaka tā, lai garantētu gāzes piegādes drošību, vienlaikus izvairoties no nevajadzīga sloga Līgumslēdzējām pusēm, gāzes tirgus dalībniekiem, uzglabāšanas sistēmas operatoriem un lietotājiem, kā arī nepamatotas konkurences kropļošanas starp uzglabāšanas objektiem kaimiņos esošo Līgumslēdzēju pušu un/vai dalībvalstu teritorijā.

8.   Ja kādā no gadiem Līgumslēdzēja puse nav spējīga līdz 1. novembrim sasniegt savu piepildījuma mērķrādītāju viena vai vairāku tās teritorijā esošo pazemes gāzes krātuvju īpašo tehnisko raksturlielumu, piemēram, īpaši zema iesūknēšanas ātruma, dēļ, tai atļauj to sasniegt līdz 1. decembrim. Līgumslēdzēja puse līdz 1. novembrim informē Enerģētikas kopienas sekretariātu par kavēšanās iemesliem.

9.   Piepildījuma mērķrādītāju nepiemēro, ja un kamēr viena vai vairākas Līgumslēdzējas puses ar pazemes gāzes krātuvēm valstī ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli, ievērojot 11. pantu.

10.   Katras Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde pastāvīgi uzrauga piepildījuma trajektorijas izpildi un regulāri ziņo Gāzes piegādes drošības koordinācijas grupai. Ja piepildījuma līmenis kādā Līgumslēdzējā pusē vairāk par pieciem procentpunktiem noslīd zem piepildījuma trajektorijas līmeņa, kompetentā iestāde nekavējoties veic iedarbīgus pasākumus tā paaugstināšanai. Līgumslēdzējas puses par veiktajiem pasākumiem informē Enerģētikas kopienas sekretariātu un Piegādes drošības koordinācijas grupu.

11.   Ja Līgumslēdzēja puse būtiski un ilgstoši novirzās no piepildījuma trajektorijas, kas apdraud piepildījuma mērķrādītāja sasniegšanu, vai ja ir novirze no piepildījuma mērķrādītāja, Enerģētikas kopienas sekretariāts pēc apspriešanās ar Piegādes drošības koordinācijas grupu un attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm izdod ieteikumu attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei vai pārējām Līgumslēdzējām pusēm par tūlītēji veicamiem pasākumiem.

Ja viena mēneša laikā no Enerģētikas kopienas sekretariāta ieteikuma saņemšanas novirze netiek būtiski samazināta, Sekretariāts pēc apspriešanās ar Piegādes drošības koordinācijas grupu un attiecīgo Līgumslēdzēju pusi kā galējo līdzekli pieņem lēmumu, kas prasa attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei veikt pasākumus, ar kuriem iedarbīgi novērš novirzi, tostarp attiecīgā gadījumā vienu vai vairākus pasākumus, kas paredzēti 6.b panta 1. punktā, vai jebkuru citu pasākumu, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts piepildījuma mērķrādītājs, ievērojot šo pantu.

Lemjot par pasākumiem, kas jāpieņem, ievērojot otro daļu, Enerģētikas kopienas sekretariāts ņem vērā attiecīgās Līgumslēdzējas puses konkrēto situāciju, piemēram, pazemes gāzes krātuvju lielumu salīdzinājumā ar iekšzemes gāzes patēriņu, pazemes gāzes krātuvju nozīmīgumu gāzes piegādes drošībai reģionā un visas pastāvošās LNG krātuves.

Jebkādos pasākumos, ko Enerģētikas kopienas sekretariāts veic, lai novērstu novirzes no 2022. gada piepildījuma trajektorijas vai piepildījuma mērķrādītāja, ņem vērā to, ka novirzei no 2022. gada trajektorijas vai piepildījuma mērķrādītāja par iemeslu var būt tas, ka šā panta īstenošanai valsts līmenī bija atvēlēts īss laiks.

Enerģētikas kopienas sekretariāts nodrošina, ka pasākumi, kas veikti ievērojot šo punktu:

a)	nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai garantētu gāzes piegādes drošību;

b)	nerada nesamērīgu slogu Līgumslēdzējām pusēm, gāzes tirgus dalībniekiem, uzglabāšanas sistēmas operatoriem vai lietotājiem.

1.   Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp nodrošina finansiālus stimulus vai kompensācijas tirgus dalībniekiem, lai sasniegtu piepildījuma mērķrādītājus, kas noteikti ievērojot 6.a pantu. Piepildījuma mērķrādītāju sasniegšanas nodrošināšanā Līgumslēdzējas puses, kad vien iespējams, prioritāti piešķir uz tirgu balstītiem pasākumiem.

Ciktāl jebkuri no šajā pantā paredzētajiem pasākumiem ir valsts regulatīvās iestādes pienākumi un pilnvaras, ievērojot 41. pantu Direktīvā 2009/73/EK, kura pielāgota un pieņemta ar Ministru padomes Lēmumu 2011/02/MC-EnC, valsts regulatīvās iestādes ir atbildīgas par minēto pasākumu veikšanu.

Pasākumi, kas veikti ievērojot šo punktu, var jo īpaši ietvert:

a)	prasību gāzes piegādātājiem uzglabāšanas objektos uzglabāt minimālus gāzes apjomus, tostarp pazemes gāzes krātuvēs un/vai LNG uzglabāšanas iekārtās; attiecīgie apjomi jānosaka, pamatojoties uz gāzes daudzumu, ko gāzes piegādātāji piegādā aizsargājamiem lietotājiem;

b)	prasību uzglabāšanas sistēmas operatoram piedāvāt savas jaudas tirgus dalībniekiem;

c)

prasību pārvades sistēmu operatoriem vai Līgumslēdzējas puses izraudzītām struktūrām pirkt un pārvaldīt balansēšanas krājumus vienīgi, lai veiktu savas kā pārvades sistēmu operatoru funkcijas, un vajadzības gadījumā nosakot pienākumu citām izraudzītajām struktūrām gāzes piegādes drošības garantēšanas nolūkā ārkārtas stāvokļa gadījumā, kā minēts 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

d)	saskaņotu instrumentu, piemēram, LNG iegādes platformu, izmantošanu ar citām dalībvalstīm, lai maksimāli izmantotu LNG un samazinātu infrastruktūras un regulatīvos šķēršļus LNG kopīgai izmantošanai pazemes gāzes krātuvju piepildīšanai;

e)	brīvprātīgu mehānismu dabasgāzes kopīgam iepirkumam izmantošanu;

f)

finansiālu stimulu nodrošināšanu tirgus dalībniekiem, tostarp uzglabāšanas sistēmas operatoriem, tādu kā cenu starpības līgumi, vai kompensācijas nodrošināšanu tirgus dalībniekiem par ieņēmumu iztrūkumu vai izmaksām, kas tiem radušās tādu tirgus dalībnieku, tostarp uzglabāšanas sistēmas operatoru, saistību dēļ, kuras nevar segt no ieņēmumiem;

g)	prasību uzglabāšanas jaudas turētājiem izmantot vai atbrīvot neizmantoto rezervēto jaudu, vienlaikus joprojām piemērojot pienākumu uzglabāšanas jaudas turētājam, kas neizmanto uzglabāšanas jaudu, maksāt nolīgto cenu par visu uzglabāšanas līguma termiņu;

h)	stratēģiskas nozīmes krātuves pirkšanai un pārvaldīšanai, ko veic publiskas vai privātas struktūras, paredzētu efektīvu instrumentu pieņemšanu, ar noteikumu, ka šādi instrumenti nekropļo konkurenci vai iekšējā tirgus pienācīgu darbību;

i)	tādas īpašas struktūras iecelšanu, kurai uzticēts uzdevums sasniegt piepildījuma mērķrādītāju gadījumā, kad citādi piepildījuma mērķrādītājs netiktu sasniegts;

j)	uzglabāšanas tarifu atlaižu nodrošināšanu;

k)

tādu ieņēmumu iekasēšanu, kas vajadzīgi, lai atgūtu ar regulētiem uzglabāšanas objektiem saistītos kapitāla un darbības izdevumus – kā uzglabāšanas tarifus un īpašu maksu, kas iekļauta pārvades tarifos un kas jāiekasē tikai no izejas punktiem galalietotājiem, kuri atrodas tajās pašās Līgumslēdzēju pušu teritorijās, ar noteikumu, ka ieņēmumi, ko iekasē tarifu veidā, nav lielāki par atļautajiem ieņēmumiem.

2.   Pasākumi, ko Līgumslēdzējas puses veic, ievērojot 1. punktu, nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu piepildījuma trajektorijas un piepildījuma mērķrādītājus. Tie ir skaidri definēti, pārredzami, samērīgi, nediskriminējoši un pārbaudāmi. Tie nepamatoti nekropļo konkurenci vai iekšējā gāzes tirgus pienācīgu darbību un neapdraud gāzes piegādes drošību citās Līgumslēdzējās pusēs vai Enerģētikas kopienā.

3.   Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu esošās infrastruktūras efektīvu izmantošanu valsts un reģionālā līmenī gāzes piegādes drošības veicināšanai. Minētie pasākumi nekādā gadījumā nebloķē un neierobežo uzglabāšanas objektu vai LNG iekārtu pārrobežu izmantošanu un neierobežo pārrobežu pārvades jaudas, kas iedalītas saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2017/459, kura pielāgota un pieņemta ar Pastāvīgās augsta līmeņa grupas Lēmumu 2018/06/PHLG-EnC.

4.   Veicot pasākumus saskaņā ar šo pantu, Līgumslēdzējas puses piemēro principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, vienlaikus joprojām sasniedzot savu attiecīgo pasākumu mērķus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, kura pielāgota un pieņemta ar Ministru padomes Lēmumu 2021/14/MC-EnC.

1.   Līgumslēdzēja puse, kurā nav pazemes krātuvju, nodrošina, ka tirgus dalībniekiem attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē ir vienošanās ar pazemes uzglabāšanas sistēmas operatoriem vai citiem tirgus dalībniekiem Līgumslēdzējās pusēs un/vai dalībvalstīs, kurās ir pazemes gāzes krātuves. Minētie pasākumi paredz, ka līdz 1. novembrim tiek izmantoti uzglabāšanas apjomi, kas atbilst vismaz 15 % no gada vidējā iepriekšējo piecu gadu gāzes patēriņa Līgumslēdzējā pusē, kurā nav pazemes gāzes krātuvju. Tomēr, ja pārrobežu pārvades jauda vai citi tehniski ierobežojumi neļauj Līgumslēdzējai pusei, kurā nav pazemes gāzes krātuvju, pilnībā izmantot 15 % no minētajiem uzglabāšanas apjomiem, attiecīgā Līgumslēdzēja puse glabā vienīgi tos apjomus, kas ir tehniski iespējami.

Gadījumā, ja tehniskie ierobežojumi neļauj Līgumslēdzējai pusei izpildīt pirmajā daļā noteikto pienākumu un ja Līgumslēdzēja puse ir ieviesusi pienākumu uzglabāt citu kurināmo, lai aizstātu gāzi, pirmajā daļā noteikto pienākumu izņēmuma kārtā var izpildīt ar līdzvērtīgu pienākumu uzglabāt citu kurināmo, nevis gāzi. Pasākuma tehniskos ierobežojumus un līdzvērtību pierāda attiecīgā Līgumslēdzēja puse.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, Līgumslēdzēja puse, kurā nav pazemes gāzes krātuvju, kopīgi ar vienu vai vairākām Līgumslēdzējām pusēm un/vai dalībvalstīm, kurās ir pazemes gāzes krātuves, drīkst izstrādāt sloga sadales mehānismu (“sloga sadales mehānisms”).

Sloga sadales mehānisma pamatā ir attiecīgie dati, kas iegūti jaunākajā riska novērtējumā saskaņā ar 7. pantu, un tajā ņem vērā visus šos parametrus:

a)	piepildījuma mērķrādītāja sasniegšanai nepieciešamā finansiālā atbalsta izmaksas, neņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar jebkādu stratēģisko uzglabāšanas saistību izpildi;

b)	gāzes apjomi, kas vajadzīgi, lai apmierinātu aizsargājamo lietotāju pieprasījumu saskaņā ar 6. panta 1. punktu;

c)	jebkādi tehniskie ierobežojumi, tostarp pieejamā pazemes uzglabāšanas jauda, tehniskā pārrobežu pārvades jauda un izsūknēšanas ātrumi.

Līgumslēdzējas puses paziņo sloga sadales mehānismu Enerģētikas kopienas sekretariātam un Piegādes drošības koordinācijas grupai līdz ….. [divi mēneši pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas]. Ja minētajā termiņā vienošanās par sloga sadales mehānismu nav panākta, Līgumslēdzējas puses, kurās nav pazemes gāzes krātuvju, uzrāda, ka tās ievēro 1. punktu, un attiecīgi paziņo par to Enerģētikas kopienas sekretariātam un Piegādes drošības koordinācijas grupai.

3.   <…>

4.   Lai nodrošinātu to pienākuma uzglabāt gāzi citās Līgumslēdzējās pusēs un/vai dalībvalstīs izpildi, ievērojot 1. punktu, vai sloga sadales mehānisma īstenošanu, Līgumslēdzējas puses, kurās nav pazemes gāzes krātuvju, drīkst sniegt stimulus vai finansiālu kompensāciju tirgus dalībniekiem vai attiecīgā gadījumā pārvades sistēmu operatoriem par ieņēmumu samazinājumu vai par izmaksām, kas tiem radušās to uzglabāšanas pienākumu, ievērojot šo pantu, izpildes rezultātā, un ja šādu ieņēmumu samazinājumu vai šādas izmaksas nevar segt no ieņēmumiem. Ja stimulu vai finansiālu kompensāciju finansē ar nodevu, šo nodevu nepiemēro pārrobežu starpsavienojuma punktiem.

5.   Neatkarīgi no 1. punkta, ja Līgumslēdzējai pusei ir tās teritorijā izvietotas pazemes gāzes krātuves un minēto pazemes gāzes krātuvju agregētā jauda ir lielāka nekā gāzes gada patēriņš minētajā Līgumslēdzējā pusē, Līgumslēdzējas puses, kurās nav pazemes gāzes krātuvju un kurām ir piekļuve minētajām krātuvēm vai nu:

a)	nodrošina, ka līdz 1. novembrim uzglabāšanas apjomi atbilst vismaz vidējam uzglabāšanas jaudas izmantojumam iepriekšējo piecu gadu laikā, kas noteikts, cita starpā ņemot vērā plūsmas izsūknēšanas sezonā iepriekšējos piecos gados no Līgumslēdzējām pusēm, kurās krātuve atrodas, vai

b)	parāda, ka uzglabāšanas jauda, kas līdzvērtīga apjomam, uz kuru attiecas a) apakšpunktā noteiktais pienākums, ir rezervēta.

Ja Līgumslēdzēja puse, kurai nav pazemes gāzes krātuvju, var parādīt, ka uzglabāšanas jauda, kas līdzvērtīga apjomam, uz kuru attiecas pirmās daļas a) apakšpunktā noteiktais pienākums, ir rezervēta, piemēro 1. punktu.

Pienākums, kas noteikts šajā punktā, ir ierobežots līdz 15 % no gada vidējā gāzes patēriņa attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē iepriekšējo piecu gadu laikā.

6.   <…>.

1.   Uzglabāšanas sistēmas operatori paziņo uzpildes līmeni kompetentajai iestādei katrā Līgumslēdzējā pusē, kurā atrodas attiecīgās pazemes gāzes krātuves, un attiecīgā gadījumā – attiecīgās Līgumslēdzējas puses izraudzītai struktūrai (“izraudzītā struktūra”):

a)	attiecībā uz 2022. gadu: par katru no Ia pielikumā noteiktajiem starpposma mērķrādītājiem; un

b)	sākot ar 2023. gadu: kā noteikts, ievērojot 6.a panta 4. punktu.

2.   Katras Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde un attiecīgā gadījumā izraudzītā struktūra uzrauga to teritorijā esošo pazemes gāzes krātuvju piepildījuma līmeni katra mēneša beigās un bez liekas kavēšanās par rezultātiem ziņo Enerģētikas kopienas sekretariātam.

Enerģētikas kopienas sekretariāts vajadzības gadījumā var aicināt Enerģētikas kopienas Regulatīvo padomi piedalīties šādā uzraudzībā.

3.   Pamatojoties uz katras Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā izraudzītās struktūras sniegto informāciju, Enerģētikas kopienas sekretariāts regulāri ziņo Piegādes drošības koordinācijas grupai.

4.   Piegādes drošības koordinācijas grupa palīdz Enerģētikas kopienas sekretariātam piepildījuma trajektoriju un piepildījuma mērķrādītāju uzraudzībā un izstrādā norādījumus Enerģētikas kopienas sekretariātam par pienācīgiem pasākumiem, kā nodrošināt atbilstību gadījumā, ja Līgumslēdzējas puses novirzās no piepildījuma trajektorijām vai nesasniedz piepildījuma mērķrādītājus.

5.   Līgumslēdzējas puses veic vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu piepildījuma trajektorijas un piepildījuma mērķrādītājus un lai panāktu tirgus dalībnieku to uzglabāšanas pienākumu izpildi, kas vajadzīgi, lai tos sasniegtu, tostarp piemērojot minētajiem tirgus dalībniekiem pietiekami atturošas sankcijas un naudas sodus.

Līgumslēdzējas puses nekavējoties informē Enerģētikas kopienas sekretariātu par izpildes pasākumiem, kas veikti ievērojot šo punktu.

6.   Ja jāapmainās ar komerciāli sensitīvu informāciju, Enerģētikas kopienas sekretariāts drīkst sasaukt Piegādes drošības koordinācijas grupas sanāksmes ierobežotā sastāvā, kurā ietilpst tikai Līgumslēdzējas puses un Enerģētikas kopienas sekretariāts.

7.   Jebkāda informācija, ar kuru apmainās, attiecas tikai uz to, kas ir nepieciešams, lai uzraudzītu atbilstību šai regulai.

Enerģētikas kopienas sekretariāts, valsts regulatīvās iestādes un Līgumslēdzējas puses ievēro pienākumu īstenošanas vajadzībām saņemtās komerciāli sensitīvās informācijas konfidencialitāti.”;

1.   Līdz 2023. gada 1. jūnijam un pēc tam reizi gadā Enerģētikas kopienas sekretariāts iesniedz Ministru padomei ziņojumus, kuros ietver:

a)	pārskatu par pasākumiem, ko Līgumslēdzējas puses veikušas, lai izpildītu uzglabāšanas pienākumus;

b)	pārskatu par laiku, kas nepieciešams, lai veiktu sertifikācijas procedūru, kas noteikta 3.a pantā Regulā (EK) Nr. 715/2009, kura pielāgota un pieņemta ar Ministru padomes Lēmumu 2011/02/MC-EnC;

c)	pārskatu par pasākumiem, ko Enerģētikas kopienas sekretariāts noteicis, lai nodrošinātu atbilstību piepildījuma trajektorijām un piepildījuma mērķrādītājiem;

d)	analīzi par šīs regulas iespējamo ietekmi uz gāzes cenām un iespējamiem gāzes ietaupījumiem saistībā ar 6.b panta 4. punktu.”;

“Ia PIELIKUMS (*)

Piepildījuma trajektorija ar starpposma mērķrādītājiem un piepildījuma mērķrādītājs 2022. gadam Līgumslēdzējām pusēm, kurās ir pazemes gāzes krātuves

Līgumslēdzēja puse	1. septembris Starpposma mērķrādītājs	1. oktobris Starpposma mērķrādītājs	1. novembris Piepildījuma mērķrādītājs
RS	60  %	70  %	80  %
UA	60  %	70  %	80  %

1.   Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka katru uzglabāšanas sistēmas operatoru, tostarp jebkuru tādu uzglabāšanas sistēmas operatoru, kuru kontrolē pārvades sistēmas operators, saskaņā ar šajā pantā noteikto procedūru sertificē vai nu valsts regulatīvā iestāde, vai cita attiecīgās Līgumslēdzējas izraudzīta kompetentā iestāde, ievērojot ar Ministru padomes Lēmumu 2021/15/MC-EnC pielāgotās un pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1938 3. panta 2. punktu (katra atsevišķi “sertifikācijas iestāde”).

Šis pants attiecas arī uz uzglabāšanas sistēmas operatoriem, kurus kontrolē pārvades sistēmu operatori, kas jau ir sertificēti saskaņā ar nodalīšanas noteikumiem, kas noteikti ar Ministru padomes Lēmumu 2011/02/MC-EnC pielāgotās un pieņemtās Direktīvas 2009/73/EK 9., 10 un 11. pantā.

2.   Sertifikācijas iestāde izsniedz sertifikācijas lēmuma projektu attiecībā uz uzglabāšanas sistēmas operatoriem, kuri ekspluatē pazemes gāzes krātuves ar jaudu virs 3,5 Twh, un ja, neatkarīgi no uzglabāšanas sistēmas operatoru skaita, kopējās krātuves 2021. gada 31. martā un 2022. gada 31. martā bija piepildītas līdz līmenim, kas vidēji ir mazāks par 30 % no to maksimālās jaudas, līdz … [150 darbdienas pēc dienas, kad stājies spēkā šis lēmums] vai 150 darbdienu laikā no dienas, kad saņemts paziņojums, ievērojot 9. punktu.

Attiecībā uzglabāšanas sistēmas operatoriem, kā minēts pirmajā daļā, sertifikācijas iestāde dara visu iespējamo, lai izdotu sertifikācijas lēmuma projektu līdz 2023. gada 1. janvārim.

Attiecībā uz visiem pārējiem uzglabāšanas sistēmas operatoriem sertifikācijas iestāde izsniedz sertifikācijas lēmuma projektu līdz … [18 mēneši pēc dienas, kad stājies spēkā šis lēmums] vai 18 mēnešos no dienas, kad saņemts paziņojums, ievērojot 8. vai 9. punktu.

3.   Apsverot risku energoapgādes drošībai, sertifikācijas iestāde ņem vērā jebkādu gāzes piegādes drošības risku valsts vai Enerģētikas kopienas līmenī, kā arī šāda riska mazināšanu, ko cita starpā rada:

a)	īpašumtiesības, piegādes vai citas komercattiecības, kas varētu negatīvi ietekmēt uzglabāšanas sistēmas operatora motivāciju un spēju piepildīt pazemes gāzes krātuvi;

b)	Enerģētikas kopienas tiesības un pienākumi pret trešo valsti, kas izriet no starptautiskajām tiesībām;

c)	attiecīgo Līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumi pret trešo valsti, kas izriet no nolīgumiem, kurus attiecīgās Līgumslēdzējas puses ir noslēgušas ar vienu vai vairākām trešām valstīm, ciktāl šie nolīgumi atbilst Enerģētikas kopienas tiesību aktiem; vai

d)	jebkādi citi konkrēti lietas fakti un apstākļi.

4.   Ja sertifikācijas iestāde secina, ka persona, kas tieši vai netieši kontrolē vai īsteno jebkādas tiesības attiecībā uz uzglabāšanas sistēmas operatoru ar Ministru padomes Lēmumu 2011/02/MC-EnC pielāgotās un pieņemtās Direktīvas 2009/73/EK 9. panta nozīmē, varētu apdraudēt Enerģētikas kopienas vai jebkuras Līgumslēdzējas puses energoapgādes drošību vai būtiskas drošības intereses, sertifikācijas iestāde atsaka sertifikāciju. Alternatīvi sertifikācijas iestāde drīkst izdot sertifikācijas lēmumu ar nosacījumiem, lai nodrošinātu, ka tiek pietiekami mazināti visi riski, kuri varētu negatīvi ietekmēt pazemes gāzes krātuvju piepildīšanu, ar noteikumu, ka nosacījumu realizējamību var pilnībā nodrošināt ar efektīvu īstenošanu un uzraudzību. Šādi nosacījumi jo īpaši var ietvert prasību uzglabāšanas sistēmas īpašniekam vai uzglabāšanas sistēmas operatoram nodot uzglabāšanas sistēmas pārvaldību.

5.   Ja sertifikācijas iestāde secina, ka gāzes piegādes risku nevar mazināt ar nosacījumiem, ievērojot 4. punktu, tostarp pieprasot uzglabāšanas sistēmas īpašniekam vai uzglabāšanas sistēmas operatoram nodot uzglabāšanas sistēmas pārvaldību, un tādēļ tā atsaka sertifikāciju, tā:

a)

pieprasa uzglabāšanas sistēmas īpašniekam vai uzglabāšanas sistēmas operatoram, vai jebkurai personai, kura tās ieskatā varētu apdraudēt Enerģētikas kopienas vai jebkuras Līgumslēdzējas puses energoapgādes drošību vai būtiskas drošības intereses, atbrīvoties no uzglabāšanas sistēmas īpašuma vai uzglabāšanas sistēmas operatora īpašuma akcijām vai tiesībām, kuras tām ir attiecībā uz uzglabāšanas sistēmas īpašumu vai uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumu, un nosaka šādas atbrīvošanās termiņu ;

b)	vajadzības gadījumā uzdod veikt pagaidu pasākumus, lai nodrošinātu, ka šāda persona nevar īstenot nekādu kontroli vai tiesības attiecībā uz minēto uzglabāšanas sistēmas īpašnieku vai uzglabāšanas sistēmas operatoru, līdz notikusi atbrīvošanās no akcijām vai tiesībām; un

c)	nosaka pienācīgus kompensācijas pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem..

6.   Sertifikācijas iestāde nekavējoties paziņo Enerģētikas kopienas sekretariātam savu sertificēšanas lēmuma projektu, kuram pievienota visa attiecīgā informācija.

Enerģētikas kopienas sekretariāts 25 darbdienu laikā no šāda paziņojuma sniedz saistošu atzinumu par sertificēšanas lēmuma projektu sertifikācijas iestādei. Sertifikācijas iestāde ievēro Enerģētikas kopienas sekretariāta atzinumu.

7.   Sertifikācijas iestāde sertificēšanas lēmumu pieņem 25 darbdienu laikā no Enerģētikas kopienas sekretariāta atzinuma saņemšanas.

8.   Pirms uzsākt jaunbūvētas pazemes gāzes krātuves ekspluatāciju, uzglabāšanas sistēmas operatoru sertificē saskaņā ar 1.–7. punktu. Uzglabāšanas sistēmas operators paziņo sertifikācijas iestādei par savu nodomu nodot krātuvi ekspluatācijā.

9.   Uzglabāšanas sistēmas operatori ziņo attiecīgajai sertifikācijas iestādei par visiem plānotajiem darījumiem, kuru dēļ būtu atkārtoti jānovērtē to atbilstība 1.–4. punktā izklāstītajām sertifikācijas prasībām.

10.   Sertifikācijas iestādes pastāvīgi uzrauga uzglabāšanas sistēmas operatoru atbilstību 1.–4. punktā noteiktajām sertifikācijas prasībām. Tās sāk sertifikācijas procedūru, lai atkārtoti novērtētu atbilstību jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)	ja saņem uzglabāšanas sistēmas operatora paziņojumu atbilstīgi 8. vai 9. punktam ;

b)	pēc savas iniciatīvas, ja tām ir zināms, ka plānotas izmaiņas tiesībās vai ietekmē attiecībā uz uzglabāšanas sistēmas operatoru varētu izraisīt neatbilstību 1., 2. un 3. punkta prasībām;

c)	pēc pamatota Enerģētikas kopienas sekretariāta pieprasījuma.

11.   Līgumslēdzējas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pazemes gāzes krātuvju nepārtrauktu darbību to attiecīgajās teritorijās. Minētās pazemes gāzes krātuves drīkst beigt darbību tikai, ja netiek pildītas tehniskās un drošuma prasības vai ja sertifikācijas iestāde pēc novērtējuma veikšanas un ņemot vērā Enerģētikas kopienas sekretariāta atzinumu secina ka šāda izbeigšana nevājinātu gāzes piegādes drošību Enerģētikas kopienas vai valsts līmenī.

Ja darbības izbeigšana netiek atļauta, vajadzības gadījumā veic pienācīgus kompensācijas pasākumus.

12.   Enerģētikas kopienas sekretariāts var nākt klajā ar norādēm par šā panta piemērošanu.

13.   Šo pantu nepiemēro LNG iekārtu daļām, ko izmanto uzglabāšanai.”;